< Previous20 2020. GADA OKTOBRIS Līdz ar to, uzsākot vai turpinot darbu attālināti no mājām Latvijā, jārēķinās, ka personāla nodokļi jā- maksā Latvijā. Pastāvot konvenci- jai, ārvalstī nebūtu jāveic nodokļu samaksa vispār, taču ārvalsts uz- ņēmumam būtu jāiesniedz nodok- ļu rezidences sertifikāts. Iegūstot A1 sertifikātu, saskaņā ar regulas noteikumiem var saglabāt VSAOI maksāšanas pienākumu ārvalstī. VID ik gadu saņem datus no Latvijas bankām par rezidentu kon- tu apgrozījumiem. Analizējot šos datus, VID iegūst informāciju par personas kontā saņemtajiem ienā- kumiem un var uzdot jautājumus par nodokļu piemērošanu Latvijā. Ja VID konstatē, ka darbs veikts Latvijā, bet nodokļi nav maksāti, var sekot soda sankcijas, tādēļ ie- sakām reģistrāciju veikt laikus. Soda sankcijas par nodokļu nemaksāša- nu un nereģistrēšanos var sasniegt maksājamā IIN apmēru vai trīskāršu nesamaksātā VSAOI apmēru. Latvijas nerezidents Saglabājot ārvalsts nodokļu rezi- denta statusu, bet fiziski darbu vei- cot Latvijā pie ārvalsts darba devēja, IIN jāmaksā Latvijā, ja vien netiek izpildīti konvencijas 15. panta otrā punkta kritēriji. Proti, Latvijas no- dokļu nerezidentam veicot darbu pie ārvalsts darba devēja Latvijā, personāla nodokļi ir maksājami Latvijā tad, ja persona Latvijā uz- turas vairāk nekā 183 dienas 12 mēnešu periodā un atlīdzību par Latvijā veikto darbu attiecina uz Latvijas uzņēmumu vai PP, ko darba devējs izmanto Latvijā. Ja Latvijā ir piemērots IIN, tad personas rezidences valsts IIN ne- piemēro. Visbiežāk IIN atbrīvojums iegūstams, iesniedzot gada ienā- kumu deklarāciju, ja gada ietvaros nodoklis maksājams dubultā. Arī šajā gadījumā VSAOI veik- šana ir atkarīga no piemērojamā starptautiskā regulējuma. A1 ser- tifikāta iegūšanas gadījumā VSAOI Latvijā nav jāveic. Vēršam uzma- nību, ka lielākā daļa valstu paredz iespēju iegūt sertifikātu ar atpaka- ļejošu datumu. Ja strādā ārvalstī Latvijas uzņēmuma labā Ja Latvijas uzņēmuma darbinieks strādā attālināti no ārvalsts Latvijas uzņēmuma labā, tad jārisina vairāki jautājumi: 1. Vai darbinieka atrašanās ārvalstī rada uzņēmumam pienākumu re- ģistrēties ārvalsts nodokļu vajadzī- bām atbilstoši tās normatīvajiem aktiem? Reģistrācija var būt ne- pieciešama dažādu nodokļu vaja- dzībām — darbaspēka nodokļiem, UIN un PVN (plašāk par to sadaļā Vai darbinieku ilgstoša strādāša- na citā valstī rada PP risku?) 2. Vai ārvalstu vai starptautiskie tiesību akti paredz izņēmumu no nodokļu maksāšanas vai nosaka laikposmu, kurā uzskatāms, ka nodokļu samaksa nav jāveic (pie- mēram, konvencijas 183 dienu iz- ņēmums vai VSAOI veikšana tikai mītnes valstī, balstoties uz regulu un saņemto A1 sertifikātu)? 3. Kādā veidā jāmaksā nodokļi ār- valstī, un kurš par to ir atbildīgs? Tas ir primāri svarīgi, lai saprastu, uz kuru personu var īstenot nodokļu piedziņas darbības. 4. Kā izvairīties no dubultās nodok- ļu uzlikšanas Latvijā? Nepārprotami, nodokļi dubultā par vienu un to pašu ienākumu nav jāmaksā, taču vienlaikus jānodrošina ātra un ērta nodokļu atgūšana. Latvijas nor- matīvie akti paredz procesu, kura ietvaros izņēmumu no IIN maksā- šanas ļauj īstenot darba samaksas izmaksas brīdī. Lai to veiktu, jāzi- ņo VID par darbinieka atrašanos ārvalstī, kā arī jānodrošina iespēja pierādīt IIN samaksu ārvalstī. Tomēr praksē VSAOI parasti turpina veikt Latvijā, saņemot A1 sertifikātu, kurš ļauj VSAOI ārvalstī neveikt. Rezultātā šādās situācijās ir sa- mērā liels administratīvais slogs, jo viena nodokļa samaksu veic Latvijā, bet citu maksā ārvalstī. Papildus nodokļu jautājumiem, kas jārisina šādos gadījumos, svarīgi izvērtēt arī piemērojamos tiesību aktus nodarbinātības un darba drošības jautājumos (piemēram, vai nemainās atvaļinājuma no- teikšanas vai darbinieku atlaišanas noteikumi). Vai darbinieku ilgstoša strādāšana citā valstī rada PP risku? Darbinieku ilgstoša klātbūtne citā valstī, nevis tur, kur ierasti tiek veikti darba pienākumi un ir reģis- trēts uzņēmums, var ne tikai radīt personāla nodokļu sekas, bet arī veidot PP UIN vajadzībām. PP ra- šanos nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajiem tiesību aktiem un starptautisko regulējumu, t.i., konvencijas 5. pantu. Piemēram, Itālijas uzņēmuma darbiniekiem ilgākā laikposmā veicot darbu Latvijā, lielākoties būs nepieciešams izvērtēt Latvijas un Itālijas konvenci- ju, lai noteiktu, vai Itālijas uzņēmu- mam nerodas PP Latvijā. Vispārīgā kārtībā PP var rasties, ja uzņēmumam ilgāku laiku otrā valstī ir noteikta vieta, kurā tas veic uzņēmējdarbību, piemēram, izpla- ta preces, slēdz līgumus vai pieņem lēmumus. Arī mājas birojs, no kura darbinieks veic darbu uzņēmuma labā, var radīt šādu noteiktu uzņē- mējdarbības vietu. Covid–19 krīzes laikā personas, kas palika mājās, lai strādātu attā- lināti, to darīja valdības noteikto ierobežojumu dēļ. ESAO iesaka šo mājstrādāšanu uzskatīt par force majeure apstākļiem, nevis par uzņē- muma izstrādātu darbības taktiku vai prasību. Līdz ar to, ņemot vērā Covid–19 krīzes ārkārtējo raksturu un ar noteikumu, ka mājstrādāšana laika gaitā nekļūst par uzņēmuma darbības ikdienu, tai nevajadzētu radīt PP, jo — 1. mājstrādāšana nav pietiekami pastāvīga vai nepārtraukta; 2. uzņēmumam nav piekļuves mājas birojam vai kontroles pār to, iz- ņemot caur šo vienu darbinieku. Tomēr, valstu robežām atvero- ties un brīvai kustībai atsākoties, rodas jautājumi — cik ilgi mājstrā- dāšanu varētu uzskatīt par force majeure apstākļiem un kurā brīdī PP noteikšanā iestātos vispārīgo normu piemērošana? Papildus, ārvalstu darbiniekiem strādājot Latvijā ilgāku laiku, ir nepieciešams noteikt, vai nerodas pastāvīgā iestāde PVN vajadzībām. Šāda pastāvīgā iestāde var rasties neatkarīgi no tā, ka uzņēmumam Latvijā nav PP. ESAO iesaka šo mājstrādāšanu uzskatīt par force majeure apstākļiem, nevis par uzņēmuma izstrādātu darbības taktiku vai prasību. NODOKĻIVispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefi nīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai. Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem vērā un jāvērtē šā administratīvā akta adresāta in- tereses, proti, vai konkrētais admi- nistratīvais akts atbilst tā adresāta interesēm un kāds ir adresāta sub- jektīvais vērtējums attiecībā uz ad- ministratīvo aktu. 1 Tomēr izšķiroša nozīme šādam izvērtējumam ir ga- dījumos, ja attiecīgo administratīvo aktu iestāde grasās atcelt. Šādos ga- dījumos administratīvo aktu uzska- ta par labvēlīgu, ja pats adresāts to uzskata par sev labvēlīgu. 2 Tādējādi ikviens personas lūgums par kāda labuma, atvieglojuma piešķiršanu vai, piemēram, iesniegums par pār- maksāto nodokļu atmaksu, ja tas tiek apmierināts, rezultējas adresā- tam labvēlīgā administratīvajā aktā. Savukārt katrs konkrētais lūgums tiek apmierināts tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi, kas ir noteikti piemērojamos likumos vai Ministru kabineta noteikumos. 3 Piemēram, likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» 28. panta otrā daļa noteic, ka pārmaksātās nodok- ļu summas tiek atmaksātas nodokļu maksātājam 15 dienu laikā vai novir- zāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu die- nestam un pēc Valsts ieņēmumu die- nesta pārbaudes. Vienlaikus šā pan- ta trešā daļa paredz, ka noteikumi par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu netiek piemēroti nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavēti no- dokļu maksājumi, šo nokavēto no- dokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā. No šīm tiesību normām iz- riet, ka priekšnoteikumi, kas jāizpilda nodokļu maksātājam, lai prasītu pār- maksāto nodokļu atmaksu, ir 1) faktiska nodokļu pārmaksa; 2) persona ir iesniegusi iesniegumu ar lūgumu šo samaksāto nodok- ļu summu atmaksāt; 3) personai nav nokavētu nodokļu maksājumu pārmaksāto nodok- ļu apmērā. Tikai tad, ja visi priekšnoteiku- mi ir izpildīti, personai pārmaksātā nodokļu summa tiks atmaksāta at- pakaļ. Tāpat norādāms, ka Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir secinā- jusi, ka likuma «Par nodokļiem un nodevām» 16. panta 10. punktā paredzētās nodokļu maksātāju tie- sības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtē- jo nodokļu maksājumu segšanai tri- ju gadu laikā pēc nodokļa samak- sas termiņa ir patstāvīgas nodokļu maksātāju tiesības, kas īstenojamas ar prasījumu par labvēlīga adminis- tratīvā akta izdošanu. Turklāt šīs tie- sības izmantojamas neatkarīgi no tā, vai nodoklis aprēķināts ar admi- nistratīvo aktu (kā tas ir nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā), vai persona nodokli aprēķina pati (kā tas ir, piemēram, iedzīvotāju ienā- kuma nodokļa gadījumā). 4 Vienlaikus, piemēram, valstī iz- sludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid–19 izplatības iero- bežošanu Latvijā tika pieņemti vai- rāki tiesību akti, kas paredzēja gan vairākus ierobežojumus, gan tiesības pieteikties atvieglojumiem un pabal- stiem. Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. pants noteic, ja darba devējs, kuru skārusi Covid–19 izraisītā krīze, nenodarbi- na darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbinie- kam tiek kompensēta atlīdzība (dīk- stāves pabalsts). Savukārt šā panta turpmākās daļas paredz vairākus priekšnoteikumus, kas ir jāizpilda, lai šo pabalstu varētu piešķirt: noteikts dīkstāves periods, strādājošo skaita palielināšana, dīkstāves pārtraukša- na. Tikai tad, ja tiek izpildīti visi at- tiecīgajā likumā noteiktie priekšno- teikumi, Valsts ieņēmumu dienests apmierinās lūgumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu. Tādējādi redzams, ka konkrē- tie priekšnoteikumi katru reizi būs citādi un tie atkarīgi no pieprasītā 22 NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem? 1 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 21. jūnija spriedums lietā Nr. SKA–177/2017. 2 Briede J. 83. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 824. lpp. 3 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 14. marta spriedums lietā Nr. SKA–84/2007. 4 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 10. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA–149/2013.labuma un piemērojamo tiesību aktu noteiktā. Tikai tad, ja persona būs izpildījusi visas prasības, kas at- tiecīgajā gadījumā izriet no likuma vai Ministra kabineta noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienests būs tie- sīgs pieņemt lēmumu un apmieri- nāt personas lūgumu, izdodot lab- vēlīgu administratīvo aktu. Vienlaikus jānorāda, ka ga- dījumā, ja personas lūgumu ie- stāde neapmierina, tā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punk- tam, kā arī pamatojoties uz kon- krētajā gadījumā tiesību piešķirošo tiesību aktu, var vērsties tiesā ar pieteikumu par (labvēlīga) admi- nistratīvā akta izdošanu. Skatot šādus pieteikumus, tiesai vēlreiz jā- pārbauda, vai pastāv labvēlīga ad- ministratīvā akta izdošanas priekš- noteikumi, turklāt šo pārbaudi tie- sa veic neatkarīgi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu adminis- tratīvo aktu. Nelabvēlīgs adminis- tratīvais akts, ar kuru iestāde attei- kusi apmierināt personas prasīto, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas iz- skatīšanas rezultāts, tas ir, priekšno- teikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. 5 23 GABRIELA ŠANTARE, ZAB COBALT juriste Foto no ZAB Cobalt arhīva 5 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 10. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA–149/2013. NO LIKUMA «PAR NODOKĻIEM UN NODEVĀM» 2. PANTS Likuma darbības sfēra (1) Likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifi kāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem, tajā skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā (..) 16. PANTS Nodokļu maksātāju tiesības (1) Nodokļu maksātājiem ir tiesības: (..) 5) apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus; VIII nodaļa 37. PANTS Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība (1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis VID amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas ir tiesības apstrīdēt VID ģenerāldirektoram. (2) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs: 1) prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā; 2) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā. (3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var pieņemt šādu lēmumu: 1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu; 2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā; 3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā. (4) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. 40. PANTS Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu (1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku (..) 41. PANTS Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšana (..) (7) Ja ir apstrīdēts VID nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtais lēmums un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji, nodokļu maksātājs iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu VID ģenerāldirektoram iesniedz viena mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas. 7. 2 PANTS VID izdoto dokumentu paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus (1) VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts ofi ciālās elektroniskās adreses konts. VID nodrošina, ka nodokļu maksātājam no ofi ciālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve VID EDS un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai. (2) VID izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas VID EDS (..)Nerezidentam — fiziskajai perso- nai, ieturot nodokli no autoratlīdzī- bas pēc 23% likmes, ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas (pirms aplikšanas ar iedzīvotāju ie- nākuma nodokli) atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, at- klājumu, izgudrojumu un rūpnie- cisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu iz- mantošanu 50% vai 25% apmērā. Savukārt maksājumiem par pārē- jiem intelektuālā īpašuma veidiem piemērojama 5% likme, taču bez ie- spējas piemērot izdevumu normas. Nosakot, vai fiziskajai perso- nai — nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas). Jāatzīmē, ka nodokļu konven- cijas noteikumi netiek piemēroti tieši, bet ievērojot kārtību, kas no- teikta Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 «Kārtība, kādā piemērojami starp- tautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178). Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem mak- sājumu saņēmējs iesniedz izmaksā- tājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību–iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemēroša- nai (1. pielikums) vai minēto Minis- tru kabineta noteikumu 9.1 punktā minēto otras līgumslēdzējas valsts noteikta parauga rezidences aplie- cību vai līdzīgu dokumentu. Mak- sājumu saņēmējs atvieglojumu ap- liecībā apliecina rezidences statusu maksājumu izmaksas dienā. Jāpie- bilst, ka pēc MK noteikumu Nr. 178 4. punkta minētā veidlapa jāaizpil- da četros eksemplāros, trīs no tiem jāiesniedz autoratlīdzības izmaksā- tājam un viena jāatstāj sev. Rodas jautājums, vai parakstītas ar drošu elektronisko parakstu veidlapas arī jāaizpilda četros eksemplāros… Savukārt, ja nodoklis no maksā- jumiem nerezidentam ir jau ieturēts saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», piemērojot 23% likmi (jo nebija iesniegts MK noteikumu Nr. 178 1. pielikums), nerezidentam ir tiesības atgūt pār- maksāto nodokļa summu trīs gadu 24 NODOKĻI NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Cik viegli vai grūti atgūt nodokli? Nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23% nodokļa likmi, ienākuma izmaksas brīdī. Ilustrācija: © www.pixeden.com25 laikā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk — VID) aiz- pildītu rezidenta apliecību–iesnie- gumu nodokļu atmaksāšanai (MK noteikumu Nr. 178 2. pielikums). Ja, piemērojot iedzīvotāju ienāku- ma nodokli, nerezidenta gūtajam ienākumam Latvijā ievēro spēkā esošā likuma «Par Latvijas Repub- likas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu ne- maksāšanas novēršanu» 12. pantā noteikto, tad iepriekš minētās at- taisnoto izdevumu normas autor- atlīdzību ienākumam nepiemēro. Tātad, ja nerezidents piemēro konvencijā noteikto nodokļa ap- rēķināšanas kārtību un vēlas atgūt ieturēto nodokli, tad šajā gadīju- mā nerezidents VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk — EDS) sadaļā iesniedz rezidenta ap- liecību: Sagatavot dokumentu/No veidlapas/Informācija Valsts ieņē- mumu dienestam/– kā skenētu failu pievienojot MK noteikumu Nr.178 2. pielikumu — rezidenta apliecību– iesniegumu nodokļu atmaksāšanai (veidlapas III daļas 3. punktā «Cita svarīga informācija» jānorāda savs bankas konta numurs pārmaksas pārskaitīšanai, jo vieta veidlapā, kur to norādīt, nav paredzēta). Šo procesu es pats esmu veik- smīgi izgājis, tas prasīja gandrīz divus mēnešus ilgas gaidīšanas un skaidrošanas, vai es esmu šīs auto- ratlīdzības patiesais guvējs. Pirmais mans klupšanas akmens bija, ka es nenorādīju bankas konta numuru. To nācās sūtīt EDS sadaļā «Sarakste ar VID». Tālāk sekoja informācija no VID Nerezidentu nodokļu un citu no- dokļu datu ticamības novērtējuma daļas par manu rezidenta apliecī- bu–iesniegumu iedzīvotāju ienāku- ma nodokļa atmaksāšanai, ka re- zidenta apliecībā–iesniegumā nav aizpildīta V daļa (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes apliecinā- jums). To es neuzskatīju par vaja- dzīgu, jo pirms pāris gadiem jau biju iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam rezidences sertifikātu un man tika mainīts statuss jau pirms vairākiem gadiem uz nerezidentu, par to arī varēja pārliecināties Elek- troniskās deklarēšanas sistēmā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa būs iespējama tad, ja es iesniegšu VID papildinātu reziden- ta apliecību–iesniegumu nodokļu atmaksāšanai. Ja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — AK) kompetentā iestā- de neapstiprina V daļu, Valsts ieņē- mumu dienestā jāiesniedz reziden- ces sertifikāts par atbilstošo periodu. Manā gadījumā vērsos Viņas Ma- jestātes ieņēmumu un muitas die- nestā (turpmāk — HMRC) ar lūgumu apstiprināt rezidenta apliecības–ie- snieguma V daļu, uz ko es saņēmu atteikumu, jo AK likums neko tādu neparedz, savukārt man ieteica pie- teikt rezidenta sertifikātu. Pieteicu rezidenta sertifikātu HMRC interneta vietnē. Sertifikāts bija pastkastītē jau pēc pāris dienām, uzreiz to nosūtīju VID. VID šo sertifikātu pētīja pāris nedēļas, līdz akceptēja, jo uz tā nav «dzīva» paraksta, jo viss ir elektroni- zēts un automatizēts, ņemot vērā, ka valstī liela daļa strādā no mājām. Valstī uz 67 miljoniem iedzīvotājiem ir 66 tūkstoši HMRC darbinieku. Tad nācās pierādīt, kādā izde- vumā mani darbi ir publicēti, bija jāsūta visi autoratlīdzību līgumi, jo par katru autordarbu ir savs līgums. Tā pēc gandrīz divu mēnešu il- gas gaidīšanas saņēmu pozitīvu lēmumu starpības atmaksai, kas arī tika atmaksāta bankas norēķinu kontā tajā pašā dienā. Pēc visa šī procesa man bija sa- jūta, ka esmu pirmais, kas kaut ko tādu ir paveicis. Nākamais solis ir iegūt atļauju nodokļu atvieglojumu piemērošanai uzreiz ienākuma izmaksas brīdī, kā to paredz MK noteikumi Nr. 178. OSKARS SPRINGIS, NORDSTERN LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalifi cēto grāmatvežu institūta biedrs REDAKCIJAS PIEBILDE Foto: Vitaliy Turovskyy Nosakot, vai fi ziskajai personai — nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas). Paldies Dievam, autora cīņa par savām tiesībām beidzās veiksmīgi. Un tomēr palika sarūgtinājums: kāpēc normatīvie akti tik bieži ir veidoti tik formāli, tik neprecīzi, tik neskaidri, ka problēmas rodas pat VID darbiniekiem? Kāpēc autoram bija jāizpilda vairākas prasības, kaut arī VID rīcībā bija visa prasītā informācija par autoru? Autoram ir Latvijas personas kods, par autoru bija iesniegti vairāki pārskati par nerezidentam izmaksāto autoratlīdzību un ieturēto ienākuma nodokli! Tikai pateicoties autora uzstājībai un neatlaidībai, mums ir noskaidrots šis ceļš, bet vai katram (turklāt strādājošajam) būs vēlme (un attiecīgās zināšanas) iesaistīties analoģiskā procesā?Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profi la. Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. 26 FINANSES NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Ilustrācija: © gukodo – stock.adobe.com Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomen- dācijas 1 , kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferāci- jas finansēšanas (turpmāk — NILLTPF) novēršanas jomā, nosaka: ja klienta izpētes procesā tiek identificēts pa- augstināts risks, ir jāveic plašāki šī riska pārvaldības un mazināšanas pasāku- mi, tostarp klienta padziļinātā izpēte. FATF vadlīnijas par uz risku balstī- tu pieeju (angļ. valodā: risk — based approach) grāmatvedībā 2 nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem iekšē- jās kontroles sistēmas (turpmāk sa- īsināti — IKS) politikas un procedūras jāizstrādā tā, lai klienta padziļinātās izpētes līmenis atbilstu klienta riskam. Latvijas Republikas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un te- rorisma un proliferācijas finansēša- nas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums) arī paredz klienta padziļināto izpēti. Līdz pagājušā gada vasarai likuma prasības attiecī- bā uz padziļināto izpēti bija diezgan vispārīgas, proti, noskaidrot klienta patieso labuma guvēju (turpmāk — PLG), pārliecināties, ka norādītā per- sona ir klienta PLG, un nodrošināt Klienta padziļinātā izpēteklienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību. Ar NILLTPFN likuma redakciju, kas stājās spēkā 29.06.2019., būtiski tika paplašināts un konkretizēts klienta padziļinātās izpētes obligāto pro- cedūru kopums. Likuma subjektam tagad ir pienākums iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā PLG, par klienta un tā PLG līdzekļu un labklājības izcelsmi, par klienta saim- niecisko darbību un veiktajiem darī- jumiem, noteikt turpmākās klienta padziļinātas uzraudzības pasākumus un veikt citas darbības, kuras nosaka NILLTPFN likuma 22. pants. Likums paredz tiesības uzraudzī- bas un kontroles institūcijām, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam (turp- māk — VID), paplašināt klientu kate- gorijas, attiecībā uz kurām ir veicama padziļinātā izpēte, kā arī noteikt pa- dziļinātās izpētes minimālo apjomu un prasības. Vadlīnijās VID uzraugāmajiem NILLTPFN likuma subjektiem 3 ir no- teikts: «Ja uzraudzības vai kontroles institūcija konstatēs vairākus risku pa- augstinošus faktorus, kas ir par pama- tu padziļinātas izpētes veikšanai, tad tikai vienas NILLTPFN likuma 22. panta pirmajā daļā minētās papildu darbības veikšana tiks uzskatīta par nepietieka- mu padziļinātas izpētes apjomu.» Savukārt Sankciju noteikšanas vadlīnijas par NILLTPFN un Sankciju likuma pārkāpumiem VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem 4 padziļi- nātās izpētes nepiemērošanu uzskata par būtisku NILLTPFN likuma prasību pārkāpumu, par kuru ir paredzētas nopietnas soda sankcijas. Kādiem klientiem un kad jāveic padziļinātā izpēte NILLTPF likuma 22. panta otrā daļa nosaka, ka nefinanšu sektora likuma subjektiem, tostarp ārpakal- pojuma grāmatvežiem, klienta padzi- ļinātā izpēte jāveic šādos gadījumos: a) klients nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātie- nē, izņemot gadījumu, kad tiek piemērotas identifikācijas proce- dūras, politikas un tehnoloģiskie risinājumi Ministru kabineta no- teiktajā apjomā un kārtībā 5 ; b) klients vai tā PLG ir politiski nozī- mīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona; c) klienta riska novērtējuma procesā ir konstatēts paaugstināts nozie- dzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas fi- nansēšanas risks. Uzsakot darījuma attiecības vai pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tas atbilst NILLTPFN likumā noteikta- jiem kritērijiem, likuma subjekts veic klienta sākotnējo izpēti, kurā ietilpst šādas darbības: 1) klienta identifikācija un identifikā- cijas datu pārbaude; 2) klienta PLG noskaidrošana; 3) pārbaudes, vai attiecībā uz klien- tu, klienta valdes un padomes locekļiem un klienta PLG ir no- teiktas starptautiskās vai Latvijas Republikas nacionālās sankcijas (turpmāk — sankcijas); 4) pārbaude, vai klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga persona (turp- māk — PNP), PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona; 5) informācijas par klienta saimnie- cisko vai personisko darbību no- skaidrošana; 6) informācijas par darījuma attiecī- bu vai gadījuma rakstura darīju- ma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Kad klienta sākotnējā izpēte ir pa- veikta, likuma subjekts, pamatojoties uz tās procesā iegūtu informāciju, sa- stāda klienta riska profilu. Klienta riska profila ietvaros liku- ma subjekts veic riska faktoru analīzi (sk. publikāciju «Risku novērtējums — IKS izveidošanas pamats» žurnālā Bilance Nr. 6 (462)), novērtē klientam piemītošā NILLTPF un sankciju riska kopējo līmeni un izdara secinājumu par turpmākās izpētes veidu, proti: 27 Foto: Aivars Siliņš JEĻENA MARJASOVA, M.Sc.Physics, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle 1 http://www.fatf–gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/ FATF%20Recommendations%202012.pdf 2 http://www.fatf–gafi.org/media/fatf/documents/reports/RBA–Accounting–Profession.pdf 3 https://www.vid.gov.lv/lv/vadlinijas 4 https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/sankciju_noteiksanas_vadlinijas_10102019.pdf 5 MK noteikumi Nr. 392 «Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju» Ja uzraudzības vai kontroles institūcija konstatēs vairākus risku paaugstinošus faktorus, kas ir par pamatu padziļinātas izpētes veikšanai, tad tikai vienas NILLTPFN likuma 22. panta pirmajā daļā minētās papildu darbības veikšana tiks uzskatīta par nepietiekamu padziļinātas izpētes apjomu.28 FINANSES NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS ja kopējais klienta riska līmenis ir zems, jāveic klienta vienkāršotā izpēte; ja kopējais klienta riska līmenis ir vi- dējs, jāveic klienta standarta izpēte; ja kopējais klienta riska līmenis ir augsts, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Padziļinātās izpētes mērķis un veicamās darbības Klienta padziļinātā izpēte ir labā- kais veids, ka mazināt risku. Jo detali- zētāk likuma subjekts zina savu klien- tu un tā darbību, jo ir lielākas iespējas preventīvi novērst NILLTPF un sankciju pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi. Padziļinātās izpētes mērķis ir no- drošināt, ka NILLTPFN likuma subjekts spēj apzināties ar pietiekamu pārlie- cību, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. Tāpēc ir svarīgi gūt pārlie- cību par to, ka sākotnējās izpētes ie- tvaros noskaidrots klienta PLG tiešām kontrolē un gūst labumu no klienta darbības, iegūt informāciju par klien- ta PLG līdzekļu un labklājības izcel- smi un papildinformāciju par klienta darbību. Padziļinātās izpētes darbības ko- pums ir tieši atkarīgs no konkrētā klienta riska profila, proti, jo vairāk risku paaugstinošu faktoru, jo vairāk informācijas jāiegūst un vairāk dar- bību jāizpilda, lai gūtu pārliecību, ka klienta darbībā nav saskatāmas aiz- domīgo darījumu pazīmes. Kad papildinformācija par klientu un tā PLG ir iegūta, jāveic informā- cijas analīze un jāsastāda turpmākās klienta darījumu uzraudzības pasā- kumu kopums jeb programma, kas atbilst konkrētā klienta riska profilam. Papildu informācijas par klienta PLG iegūšana un izvērtēšana Jau veicot sākotnējo izpēti, likuma subjektam jānoskaidro klienta PLG. Jāatceras, ka PLG vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras intere- sēs ir izveidota un darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno pār to kontroli. PLG definīcija ir sniegta NILLTPFN li- kuma 1. panta 5. punktā. NILLTPFN likums nosaka, ka klienta PLG jānoskaidro, izmantojot ziņas vai dokumentus no publiski pieejama, uz- ticama un neatkarīga avota. Latvijas Republikā tas ir Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — Uzņēmumu reģistrs). Šā gada janvārī Uzņēmumu reģistrs at- vēra savus reģistrus. Tagad publiski ticamas un aktuālas ziņas par ikkatru reģistrēto tiesību subjektu ikvienam lietotājam bez maksas ir pieejamas Uzņēmumu reģistra informācijas tī- mekļvietnē — www.info.ur.gov.lv. Papildus, balstoties uz risku no- vērtējumu, klienta PLG jānoskaidro vienā vai vairākos no šādiem veidiem: a) saņemot klienta apstiprinātu pa- ziņojumu par PLG; b) izmantojot ziņas vai dokumentus no LV vai ārvalsts informācijas sis- tēmām; c) patstāvīgi noskaidrojot PLG, ja zi- ņas par to nevar iegūt citādi. Veicot padziļināto izpēti, klientam jāpalūdz apstiprināt un sniegt papild- informāciju par tā PLG: 1) identificējoša informācija — PLG vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, bet, ja PLG ir nerezidents, tad arī — personas apliecinoša dokumenta Nr., izdo- šanas datums, institūcija, kas do- kumentu izdevusi; 2) jurisdikcijas, ar kurām PLG ir sais- tīts, — dzimšanas vieta, valsts piederība, pastāvīgas dzīvesvietas valsts, valstis, kurās PLG veic saim- niecisko vai personisko darbību. Šī informācija ir svarīga, lai sa- prastu, vai klienta PLG ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju. NILLTPFN likuma 11. 1 panta trešās daļas 2. punkts nosaka paaugstināta riska jurisdikcijas, un tās ir: a) augsta riska trešā valsts, b) valsts vai teritorija, kurā pastāv augsts korupcijas risks, c) valsts vai teritorija, kurā ir augsts du noziedzīgu nodarījumu līme- nis, kuru rezultātā var tikt nozie- ūti līdzekļi, d) valsts un teritorija, pret kuru Ap- āciju Organizācija, Ame- rikas Savienotās Valstis vai Eiropas ība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus, e) valsts vai teritorija, kura sniedz ējumu vai atbalstu teroris- tu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizā- ciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdo- s par iesaistīšanos teroristiskās ās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, rvietošanā, lietošanā vai izplatī- , sarakstos iekļautas teroristu ācijas, ) valsts vai teritorija, kura ir attei- kusies sadarboties ar starptautis- m organizācijām noziedzīgi īdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finan- šanas novēršanas jomā; 3) PLG līdzekļu un labklājības izcel- smes avoti, piemēram, ja tie ir: a) uzņēmējdarbība. Būtu ietei- cams saņemt informāciju par juridisko personu, kura ir ie- nākumu avots, — nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese; ja tādas personas ir vairākas — tad informāciju par visām; b) aizņemtie līdzekļi. Būtu ietei- cams saņemt identificējošo informāciju par personām, kuras aizņemtos līdzekļus ir piešķīrušas; c) citi avoti — informāciju par tiem. Ja izpētes laikā tiek konstatēts, ka noskaidrotā informācija par PLG neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģis- trētajai informācijai, likuma subjek- tam jāsniedz paziņojums Uzņēmumu reģistram. Šo pienākumu nosaka NILLTPFN likuma 18. panta trešā prim daļa, kura ir spēkā kopš 01.07.2020. Paziņojums Uzņēmumu reģistram jāsniedz, izmantojot informācijas tī- mekļvietnē https://plg.ur.gov.lv/login pieejamo sadaļu «Brīdinājumi par PLG» un ievērojot «Vadlīnijās ziņoša- nai par, iespējams, nepatiesi sniegtu informāciju par patieso labuma guvēju LV Uzņēmumu reģistram» 6 noteikto. Bieži vien rodas jautājums, kā pār- baudīt informāciju par PLG, ja klients ir ārvalstī reģistrēts uzņēmums. Informāciju par juridiskas personas — nerezidenta PLG var iegūt no attiecī- gās valsts uzņēmumu reģistra vai tam pielīdzinātā reģistra. Juridiskā forma, īpašnieku un PLG struktūra Saimnieciskā vai personiskā darbība Jurisdikcija, ar kuru klients vai tā PLG ir saistīts vai veic darbību Pakalpojumi un to piegādes kanāli Risku paaugstinošie faktori KLIENTA RISKA PROFILS29 Attiecībā uz Eiropas Savienībā, Islandē, Norvēģijā vai Lihtenšteinā reģistrētiem uzņēmumiem pamatin- formācija par juridiskajām personām kopš 2017. gada jūnija ir pieejama uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (Business Registers Interconnection System (BRIS) 7 . Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/843 (AML V direktīva) minētajā sistēmā, no 10.03.2021. plānots sniegt infor- māciju arī par juridisko personu PLG. Iegūstot informāciju par klienta PLG, būtu ieteicams to pārbaudīt ne tikai LV vai ārvalsts informācijas sistēmās, bet arī publiski pieejamos tīmekļa resursos, tādos kā Google 8 vai Yandex 9 , ja klients vai tā PLG ir saistīts ar NVS valstīm. Tas var dod labāku priekšstatu par PLG mantisko stāvokli, līdzekļu izcelsmi, profesionā- lo pieredzi un kvalifikāciju, saikni ar citiem uzņēmumiem. Jāatzīmē, ka jebkura publiski pie- ejama negatīva rakstura informācija par PLG iespējamo iesaisti noziedzīgos nodarījumos vai saikni ar personām, kas tajos iesaistītas, ir uzskatāma par pazīmi, kas rada augstu NILLTF risku. Kaut gan likums to neprasa, viens no veidiem, kā pārliecināties par PLG atbilstību, ir tikties ar klienta patieso labuma guvēju klātienē, lai pārlieci- nātos, ka tas atbilst tādas personas tēlam, kas spēj vadīt uzņēmumu un būt tā īpašnieks, dokumentējot tikša- nās faktu un secinājumus. Politiski nozīmīgas personas FATF 12. rekomendācija un NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem pienākumu noskaidrot, vai klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga per- sona — tā ir persona, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu Latvijā, citā valstī vai starptautiskā or- ganizācijā (turpmāk — PNP), PNP ģi- menes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona. Minēto personu definīcijas ir sniegtas NILLTPFN likuma 1. panta 18., 18.1 un 18.2 punktā. Kāpēc ir jānoskaidro politiski nozī- mīgas personas? Pamatojums tam — paaugstināts risks, kas saistīts ar ie- spējām PNP izmantot publisku varu privāta labuma gūšanai, ar iespējamo politisko vai administratīvo korupciju. PNP statusa noskaidrošana jāveic klienta sākotnējās izpētes ietvaros, kad no klienta jāsaņem apstiprinātais pazi- ņojums, ka klients vai tā PLG ir vai nav PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona. Attiecībā uz LV politiski nozīmīgām personām infor- mācija jāpārbauda VID politiski nozīmī- go personu publiskojamā datu bāzē 10 . Kā rīkoties, ja ir konstatēts, ka klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu vai turpināšanu var vien- kārši atteikt? Atteikšana no darījumu attiecībām ar personu, pamatojoties vienkārši uz konstatējumu, ka tā ir PNP, ir pretrunā gan ar FATF rekomen- dācijām, gan ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 (AML IV direktīva), kura tostarp no- sāka: «Politiski nozīmīgām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas, un tās nebūtu jāinterpretē kā prasī- bas, ka politiski nozīmīgas personas viennozīmīgi jāuztver kā personas, kuras iesaistītas noziedzīgā darbībā.» Ja tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši sais- tīta persona, tad darījuma attiecību laikā jānodrošina klienta veikto darī- jumu pastāvīga uzraudzība un padzi- ļinātā izpēte. NILLTPFN likuma 25. panta piek- tā daļa nosaka, ka padziļināto izpēti var izbeigt piemērot, ja PNP neieņem nozīmīgu publisku amatu vismaz 12 mēnešus un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Papildinformācijas par klienta saimniecisko darbību iegūšana un izvērtēšana Sākotnējās izpētes ietvaros tiek iegūta pamatinformācija par klienta saimniecisko vai personisko darbī- bu — parasti tiek noskaidrota klienta darbības nozare. Padziļinātās izpētes procesā ir nepieciešams iegūt papil- dus daudz detalizētāku informāciju, piemēram: 1) jurisdikcijas, kurās klients veic saimniecisko darbību; 2) vai klienta darbībai ir nepiecieša- ma licence vai speciala atļauja; ja klienta darbība paredz šādas licen- ces iegūšanu un ir saistīta ar noza- ri, kas pakļauta augstākam NILLTPF riskam (finanšu pakalpojumu sniegšana, azartspēļu organizēša- na utt.), tas ietekmē padziļinātās izpētes veicamo darbību kopumu; 3) klienta finanšu pārskati, no ku- riem var iegūt pietiekamu izpratni par klienta veiktajiem darījumiem; 4) skaidras naudas darījumu īpat- svars klienta apgrozījumā; 5) klienta saimnieciskas darbības finansēšana — klients izmanto bankas finansējumu, trešo perso- nu piešķirto finansējumu vai neiz- manto vispār; 6) vai klienta darījumi ir saistīti ar valsti vai teritoriju, uz kuru attie- cināmas sankcijas, vai šādas teri- torijas vai valsts pierobežu; 7) vai klienta darbība ir saistīta ar tādu iekārtu vai preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu, kas var tikt izmantotas militārām vajadzībām vai var tikt uzskatītas par divējāda lietojuma precēm; 8) klienta galvenie sadarbības part- neri un darījumu ar tiem raksturs; 9) klienta preču un pakalpojumu iz- platīšanas kanāli. Jāpievērš uzmanība, ka šīs infor- mācijas uzskaitījums nav izsmeļošs un praksē tas jāpapildina, ņemot vērā katra konkrēta klienta saimnieciskās vai personiskās darbības specifiku. Saņemot papildinformāciju par klienta darbību, tā jāizanalizē, lai noteiktu klienta darījumu turpmākās uzraudzības pasākumus. 1. PIEMĒRS Klienta saimnieciskā darbība ir sava nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana, izīrēšana un pārvaldīšana. Padziļinātās izpētes ietvaros noskaidrots, ka nekustamā īpašuma iegāde tiek finansēta ar nenodrošinātiem ilgtermiņa aizdevumiem, kas saņemti no trešajām personām. Analizējot šo informāciju, ir nepieciešams noskaidrot minētā finansējuma ekonomisko būtību un tiesisko mērķi. Būtu lietderīgi lūgt klientam sniegt papildu informāciju un dokumentus, piemēram: aizdevuma līgums; informācija par aizdevēju (reģistrācijas dokumenti, apstiprinājums no attiecīga valsts reģistra par aizdevēja statusu — Certificate of Good Standing vai tml. dokuments) un to iespējamo saistību ar klienta PLG; aizdevuma mērķis un pamatojums nenodrošināta aizdevuma izsniegšanai. 6 https://www.ur.gov.lv/lv/patieso–labuma–guveju–skaidrojums/ vadlinijas–zinosanai–par–iespejams–nepatiesu–plg/ 7 https://e–justice.europa.eu/content_find_a_company–489–en.do?clang=en) 8 https://www.google.com/advanced_search 9 https://yandex.ru/ 10 https://www6.vid.gov.lv/PNPNext >