Nr. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS10,00 EURGRĀMATVEDĪBANODOKĻIFINANSES DARBINIEKU PRASĪJUMU GARANTIJU FONDS GRĀMATVEDĪBAS LIKUMPROJEKTS PRECIZĒTS UN NODOTS SAEIMAI OECD (ESAO) AKTUALITĀTES NODOKĻU JOMĀ VSAOI REFORMA – KAS MAINĪSIES DARBA DEVĒJIEM UN DARBA ŅĒMĒJIEM, PAŠNODARBINĀTAJIEM, AUTORATLĪDZĪBU SAŅĒMĒJIEM UN MUN MAKSĀTĀJIEM? AIZDEVUMA VEIDI DARBINIEKAM GADI 2000–2020 VSAOI Juridiskās personas maksātnespējas process OSKARS SPRINGISMAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Scenārijs atkārtojas Ja es arī nebūtu pensionāre, pats pa sevi ir saprotams, ka, ilgus mūža gadus neveicot sociālās iemaksas, nav ko cerēt uz normālu pensiju. Nav jābrīnās arī par niecīgu slimības vai maternitātes pabalstu, arī (kā izrā- dījās) uz dīkstāves pabalstu. Šogad daudzi no mums šo likumsakarību izjūta uz savas ādas. Tagad sabiedrību it kā pārliecinā- ja: iemaksas ir jāveic, bet vai tas būtu jādara tieši tagad un kārtējo reizi ar steigu? Pēc visām pazīmēm pandēmi- jai tuvākā laikā nav redzams gals, eko- nomika nav atkopusies, turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vienā otrā valstī zeme pārvēršas lielā kapsētā… Kur tad palicis solījums necelt no- dokļus? Var jau teikt, ka sociālās ie- maksas nav celtas, bet pretēji — sa- mazinātas, ja nepievērš uzmanību, ka iemaksu objekts «uzlēca gaisā», turklāt tas visvairāk ietekmēs tieši mazo algu saņēmējus, gadījuma darbu izpildītā- jus, pašnodarbinātās personas, kurām nav liela biznesa, bet kuras spiestas piepelnīties… Nemaz nerunājot par iz- cilo domu likt maksāt sociālās iemaksas 170 eiro apmērā arī tajos mēnešos, kas ieņēmumu nav! Tas rāda ierēdņu attiek- smi pret tautu, uzskatot ka tā aprio ri sastāv no blēžiem, kas manipulēs ar ieņēmumiem, uzrādot tos vienā mēne- sī, bet neuzrādot — citā, lai maksātu retāk! Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā rezumēts ar vieglu sirdi — viņi pametīs savu rūpalu, ja nevarēs veikt iemaksas vajadzīgā apjomā. Kurp viņi dosies? Kurš viņus gaida? Savukārt ik ceturksni, kontrolējot un precizējot iemaksu summas at- bilstību (3 × 500 × 34,09%), sūtot informāciju par piemaksu darba de- vējiem vai pašnodarbinātajām perso- nām un kontrolējot izpildi, process kārtējo reizi ir nosaukts par uzskaites vienkāršošanu un administratīvā slo- ga samazināšanu. Katram posmam ir doti trīs mēneši (darba devēju zi- ņojumu sniegšana, VID EDS ziņoju- mu apstrāde, maksājumu veikšana). Kā tas varētu būt saskaņots ar darba devēja paziņojumu iesniegšanu līdz 1. februārim, ar fizisko personu gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu no 1. marta, ar darbnespējas B lapas ap- maksu? No kāda iemaksu objekta Valsts sociālās apdrošināšanas aģen- tūra rēķinās pabalstus (no tā, ko uz- rādīja darba devējs ziņojumā, vai no tā, kas būs precizēts pēc pusgada)? Cienījamie lasītāji, lūdzu, cītīgi sekojiet likumprojektiem un to gala variantiem! Jo, ja pēdējos trijos gados jūs bijāt apgrūtināti ar pro gnozējamā neapliekamā minimuma skaidroša- nu nodarbinātajiem, tad turpmāk iepriekšējās problēmas jums liksies vien ziediņi — auglīši būs nākamgad. Nevaru iedomāties, kā jums izdosies izskaidrot darbiniekiem topošo kārtī- bu. Kaut arī nevienā likumā tāds pie- nākums jums nav deleģēts. Lai Dievs dod jums veselību un izturību! IEVADKOMENTĀRS NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Nav nemaz tik sen 2016. gads, kad izgāzās ideja no 2017. gada par katru nodarbināto personu iekasēt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas neatkarīgi no tā, ka atlīdzības summa nesasniedza minimālo algu. Visu 2016. gadu ne no vienas sabiedrības grupas nebija pretenziju pret šo normu, bet pirms tās stāšanās spēkā sacēlās vētra, kaut gan bija veikti dažādi mīkstinoši paņēmieni (izņēmuma grupas, iemaksas no minimālās algas daļas). Norma tika atcelta, bet ne aizmirsta. Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS REDAKCIJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REKLĀMAS NODAĻA Tālrunis 67606110 E—pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas Nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2020 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. 1. vāka foto: Vitaliy Turovskyy Foto: Aivars Siliņš, ilustrācija: © Brett Jordan – Pexels Latvijas Republikas Finanšu ministrija © 2016SATURS NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS 4 FINANSES Juridiskās personas maksātnespējas process Oskars Springis Aizdevuma veidi darbiniekam Nadežda Korobčenko, Ita Bekerta 22 28 ATTĪSTĪBA Personvārdu rakstība un lietošana latviešu valodā, kā arī to identifikācija Jolanta Brilte Darbinieku prasījumu garantiju fonds. Mazs cinītis gāž lielu vezumu Laila Kelmere 34 38 «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī un decembrī 50 NUMURA INTERVIJA Meklējot ceļus Latvijas nodokļu sistēmas džungļos Ikars Kubliņš intervē BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktoru Viesturu Briežkalnu 6 GRĀMATVEDĪBA Grāmatvedības likumprojekts precizēts un nodots Saeimai Inese Helmane 10 NODOKĻI Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aktualitātes nodokļu jomā Jūlija Sauša, Roberts Auziņš VSAOI reforma apstiprināta valdībā – kas mainīsies darba devējiem un darba ņēmējiem? Ikars Kubliņš VSAOI reforma – kas mainīsies pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un MUN maksātājiem? Ikars Kubliņš 14 19 20 ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Dividenžu saņemšana no meitas uzņēmuma Ina Spridzāne Aizdevuma kapitalizācija Andrejs Lukašins Darba devēja ziņojums, ja pārtrauktas darba attiecības Nodokļi no saņemtā mantojuma Atvaļinājuma naudas izmaksas datums Maija Grebenko Prie kšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi Oskars Springis Darbnespējas apmaksa, atgriežoties no citas ES valsts Sanita Janševska 42 44 46 47 45Lasiet jaunajā novembra numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Noslēdz darījumu, neizejot no mājām! Saruna ar EDMUNDU BEĻSKI , Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Darbinieku prēmēšana ar personāla akcijām un akciju opcijām ALISE VALDEMĀRE , zvērinātu advokātu biroja BDO Law juriste JĀNIS CIGUZIS , zvērinātu advokātu biroja BDO Law jurists Līguma izpilde, ja darījumu partnerim tiek uzsākts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process Zvērinātu advokātu biroja COBALT semināra atziņas apkopojis IKARS KUBLIŅŠ , portāla Bilance PLZ redaktors Strīdu risināšana ar ārvalsts partneri INESE ĻAHOVIČA , Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnese, komerctiesību jomā praktizējoša juriste TIESU PRAKSE Ar īres līguma izbeigšanos neizbeidzas pienākums maksāt par saņemto pakalpojumu IVETA ZELTIŅA , Bc.oec., SIA JZ Consulting juriste Eiropas Savienības Tiesas aktuālā judikatūra par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu IVETA ZELČA , zvērināta advokāte Slimības pabalsts valdes loceklim, kam nav noteikta atlīdzība Senāta spriedums lietā Nr. A420287115, SKA–55/2020 Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 7. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 2020. GADANOVEMBRIS 11 Nr.(89)Ārpakalpojumu grāmatveži, būdami vieni no «vārtsargiem», kas var laikus pamanīt nelegāli iegūtu līdzekļu plūsmas, pēdējos gados fi nanšu nozares pārbūves procesā nonākuši ciešākā valsts iestāžu uzmanības lokā nekā uzņēmumu «štata» jeb iekšējie grāmatveži. Tieši viņiem uzdots veidot iekšējās kontroles sistēmas, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs arī jāsertifi cējas. BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktors VIESTURS BRIEŽKALNS piekrita Bilancei dalīties ar savu personīgo pieredzi profesijā, stāstot ne tikai par ārpakalpojumu grāmatvežiem svarīgiem tematiem, bet arī grāmatvedības un nodokļu aktualitātēm kopumā. 6 NUMURA INTERVIJA NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Meklējot ceļus Latvijas nodokļu sistēmas džungļos Foto: Aivars SiliņšNav noslēpums, ka vīrietis grāmatvedis ir ļoti reta parādība, vismaz Latvijā. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju, un kā ir būt profesijā, kurā vairākums ir pretējā dzimuma pārstāvju? Grāmatvedis kā sieviešu amats — tā tas ir tikai Latvijā, varbūt Baltijā. Iespējams, tas ir postpadomju man- tojums, bet ir daudzas Eiropas valstis, kur grāmatvedis ir tieši vīriešu amats. Arī savā kolektīvā cenšamies lauzt stereotipus, ka grāmatvedība ir tikai sieviešu darbs. Pieņemam darbā ie- spējami vairāk vīriešu, lai diversificētu kolektīvu. Mans personiskais ceļš uz grāmatvedību bija nejaušība — ja mēs kļūtu par tiem, par ko gribējām kļūt bērnībā, tad droši vien visi būtu šoferi vai kosmonauti, vismaz ja runājam par vīriešiem. Par grāmatvedi sāku strādāt, turpinot studiju praksi kāda uzņēmu- ma grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļā. Toreiz studēju finanses Banku augstskolā, un pēc otrā kursa bija ie- spēja izvēlēties prakses vietu. Skola piedāvāja sarakstu ar iespējamām darbavietām, kas pārsvarā bija Valsts ieņēmumu dienestā vai citās valsts iestādēs. Taču man izdevās prakses vietu atrast pašam, izvēloties uzņēmu- mu, kurā jau strādāja studiju biedrs. Iesniedzu pieteikumu, un brīnumainā kārtā mani tur pieņēma — tas bija liels pārsteigums skolai, kas nebija gaidīju- si, ka kāds aizies uz sarakstā neesošu darbavietu. Tā arī es šajā uzņēmumā, kas vēlāk pārtapa par Ernst & Young, nostrādāju 16 gadus. Vai tad, kad devāties studēt Banku augstskolā, un vēlāk, kad meklējāt prakses vietu, jums jau bija doma par konkrētu specializāciju fi nanšu jomā? Vai uzskaite, bilances aprēķins un visi pārējie grāmatvedības smalkumi bija ieinteresējuši, jau pirms devāties praktizēties šādā amatā? Tā vairāk bija nejaušība, jo prakses vieta šajā uzņēmumā bija pieejama grāmatvedības ārpakalpojumu no- daļā. Nedaudz sanāca pastrādāt arī audita nodaļā, taču šis darbs mani īsti nesaistīja. Tāpēc tad, kad, beidzoties praksei, man piedāvāja palikt uzņē- mumā pastāvīgā darbā, es izvēlējos grāmatvedības ārpakalpojumu no- daļu. Pēc tam gan pienākumi mainī- jās — pārgāju uz iekšējo grāmatvedī- bu, kur nostrādāju ilgu laiku. Tad iznāk, ka esat bijis abās grāmatvedības «frontes pusēs» — gan kā in–house, gan ārpakalpojumu grāmatvedis? Jā, taču pēc trīsdesmit gadu vecu- ma sapratu, ka dzīvē kas jāmaina. Izaugsmes iespējas iekšējā grāmatve- dībā ir mazākas nekā ārpakalpojumu grāmatvedībā. Tāpēc nolēmu izkāpt no savas komforta zonas un atsākt strādāt ārpakalpojumu nozarē, kas ir daudz lielāks izaicinājums. Tā ir krietni dinamiskāka vide, kur nemitīgi piedzī- vojamas dažādas pārmaiņas. Ar ko atšķiras labs «iekšējais» grāmatvedis un labs ārpakalpojumu grāmatvedis? Kuras rakstura īpašības vairāk nepieciešamas vienam, kuras — otram? Iekšējais grāmatvedis strādā ar noteik- tu funkciju kopumu, kuras atkārtojas. Līdz ar to, ilgāku laiku nostrādājot šajā amatā, cilvēks ļoti labi pārzina savus pienākumus un darba specifiskās ni- anses. Protams, arī iekšējam grāmat- vedim darbā ir izaicinājumi, tomēr kopumā vide ir daudz stabilāka, pare- dzamāka, arī darba ikdienu var vieglāk saplānot, jo zināmi darba cikli, termi- ņi, noslodze. Šāds darbs vairāk piemē- rots cilvēkam, kurš spēj izturēt rutīnu. Savukārt ārpakalpojumu grāmatve- dībā jābūt ne mazāk precīzam un ne mazāk jāspēj pievērst vērību detaļām, bet vienlaikus jābūt arī ļoti elastīgam, jo ikdienas situācijas mainās ne tikai pa mēnešiem, bet pat pa dienām un stundām. Mēs nereti esam pārsteigti par to, cik bizness var būt dažāds, cik mūsu klienti var būt radoši. Visās šajās situācijās jāatrod veids, kā šos bizne- sus apkalpot, pareizi atspoguļot grā- matvedībā. Mēs esam filtrs, kas klien- tam pasaka: «Labi, šādi darīt var, taču šādi gan labāk ne, te būs problēma!» Tad jūs savā ziņā darbojaties arī kā biznesa konsultanti, juristi? Gandrīz visi mūsu klienti ir starptau- tiski uzņēmumi, taču šo uzņēmumu pārstāvji, ar kuriem kontaktējamies, iedalāmi divās grupās — vieni ir finan- sisti, kas paši labi pārzina normatīvo regulējumu, un otri ir uzņēmēji. Ļoti svarīgi, kas tev sēž pretī — vai tas ir finanšu vai biznesa cilvēks. Ja tas ir fi- nanšu cilvēks, tad mēs runāsim vienā valodā. Savukārt biznesa cilvēkus inte- resē viens — kā attīstīt biznesu. Mūsu uzdevums tad ir saprast, kas katrā situ- ācijā ir iespējams, kādi ir likumīgie ceļi un ar ko uzņēmējam ir jārēķinās. Tāpēc kolēģiem parasti saku: «Jūs neesat grā- matveži! Jūs esat biznesa konsultanti!» Klasiskā grāmatvedības datu uzskaite aizņem tikai daļu no mūsu ikdienas darba. Lielu daļu aizņem arī komuni- kācija ar uzņēmumiem, to vadītājiem, finanšu direktoriem — par to, ko viņi vēlas panākt un kā to var panākt. Varbūt jums ir interesanti piemēri — kādas bijušas oriģinālākās idejas, kuras ārvalstu uzņēmēji vēlējušies Latvijā izmēģināt? Gadījumi ir bijuši dažādi, kādas tik idejas klientiem nav nākušas prātā... Taču no pēdējā laika man palicis prā- tā gadījums, kad klients nāca klajā ar radošu domu gājienu, kā ietaupīt valūtas konvertācijas izmaksas. Proti, uzņēmums ienākumus gūst dolāros, taču izdevumi tam ir eiro. Savukārt uzņēmumu grupā kā saistītā per- sona ir uzņēmums, kura situācija ir pretēja — preci iepērk par dolāriem, bet pārdodot nopelna eiro. Rodas paradoksāla situācija — pirmais uz- ņēmums, lai segtu izmaksas, pārdod bankai dolārus un pērk eiro, savukārt otrs uzņēmums maina naudu pretējā virzienā. Tātad ir divi uzņēmumi, kur vienam ir dolāri, bet otram — eiro, un abi šo naudu maina bankā, zaudējot milzīgas naudas summas par valūtas konvertāciju. Jautājums — vai šie abi saistītie uzņēmumi drīkst apmainīties ar valūtām tieši, savstarpēji, apejot banku pakalpojumus? Protams, uz līguma pamata, oficiāli?7 Klasiskā grāmatvedības datu uzskaite aizņem tikai daļu no mūsu ikdienas darba. Lielu daļu aizņem arī komunikācija ar uzņēmumiem, to vadītājiem, fi nanšu direktoriem — par to, ko viņi vēlas panākt un kā to var panākt.8 NUMURA INTERVIJA NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Kāpēc gan ne? Vai tad normatīvais regulējums to aizliedz? Aizliegts tas nav. Tomēr neviens ne- spēj argumentēti pateikt, vai to drīkst vai nedrīkst darīt. Šis jau šķiet gluži normāls priekšlikums. Es gan neesmu fi nansists, bet, no malas skatoties, šķiet loģiski — kāpēc gan lai divi uzņēmumi nevarētu savstarpēji apmainīties ar naudu? Tomēr vai ir bijušas situācijas, kad klienti pie jums nākuši ar krietni «slīpētākiem» priekšlikumiem, proti, tādiem, kas balansē uz vai pat klaji pārkāpj likumības robežu? Protams, uzņēmumi vēlas atrast sev izdevīgus risinājumus, taču mūsu uz- ņēmumam ir savs profesionālais ētikas kodekss, ko ievērojam, un mēs esam tie, kuru uzdevums ir klientam pateikt: «Nē, šis ir nelikumīgi!» Ja klients vēlas rīkoties nelikumīgi, tad mēs vienkārši atsakāmies no šāda darījuma. Un kāda ir šo klientu reakcija? «Labi, mēs tad sameklēsim citu, kurš to izdarīs!»? Parasti klientu reakcija ir saprotoša, jo viņi uzticas mums kā profesionāļiem. Tādi klienti, kas jau atklāti tendēti uz nelikumīgām darbībām, parasti līdz mums nemaz nenonāk. Cik ļoti Latvijas normatīvais regulējums nodokļu jomā atšķiras no citām Eiropas Savienības zemēm, trešajām valstīm? Vai klientiem bieži nākas brīnīties par mūsu nodokļu sistēmas «nacionālajām īpatnībām»? Droši vien jāskatās katrs nodoklis atse- višķi, taču kopumā normatīvais regu- lējums ir diezgan atšķirīgs. Piemēram, kādam no mūsu klientiem bija liels pārsteigums par to, ka Latvijā ir valsts apmaksāts gadu līdz pusotru gadu ilgs bērna kopšanas atvaļinājums. Katrā valstī ir sava nodokļu likumdo- šana, savas nianses — nekur nav tāds viens pret vienu identisks modelis. Pēdējā laikā daudz un arvien augstākā līmenī runā par to, cik sarežģīti ir Latvijā atvērt bankas kontu, un jo īpaši — nerezidentam. Kādi ir jūsu vērojumi savu ārvalstu klientu spektrā — vai ir bieži gadījumi, kad bankas atsaka atvērt kontu, līdz ar to apgrūtinot šāda investora ienākšanu? Mēs jau paši identificējam noteiktas, tipiskas pazīmes, kas varētu sarež- ģīt konta atvēršanu, un brīdinām par to klientus. Mazāk problēmu ir tiem uzņēmumiem, kuriem citās valstīs ir mātes uzņēmumi vai sadarbības uz- ņēmumi ar jau atvērtiem, pārbaudā- miem bankas kontiem. Grūtāk atvērt kontu ir jauniem, sevi nepierādījušiem uzņēmumiem, vēl jo vairāk, ja ir kādas noteiktas reģionālas iezīmes, uz kurām bankas skatās ar aizdomām. Piemēram, šķērslis var izrādīties arī uzņēmuma val- des locekļa tautība. Katrā ziņā ir bijuši gadījumi, kad bankas jauniem uzņē- mumiem neatver kontu, vai arī process bijis tik ilgs, ka klients izvēlas bankas kontu atvērt citā valstī un uzņēmuma saimniecisko darbību Latvijā apturēt. Runājot par ārpakalpojumu grāmatvedību, šķiet nesaprotami — kā tas var būt, ka viens cilvēks var vest daudzu uzņēmumu grāmatvedību, kamēr citviet pat viena uzņēmuma grāmatvedībā strādā desmitiem cilvēku? Kā no jūsu līdz šim teiktā izriet, skaidrojums nav arī tas, ka ārpakalpojumu grāmatveži apkalpotu tikai ļoti mazus, fi nansēs vienkārši pārvaldāmus uzņēmumus, jo tā vienmēr nav? Protams, jo lielāks uzņēmums, jo vairāk darījumu, transakciju, doku- mentu, lielāks datu apjoms — līdz ar to arī kolektīvam jābūt lielākam. Lielie uzņēmumi gan parasti neizvē- las ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumus, tiem pārsvarā ir savi daudzskaitlīgi grāmatvežu kolektīvi. Uzņēmumi, kuri ir salīdzinoši mazi vai vidēji, izvēlas ārpakalpojumu grāmatvedību tad, ja grib koncen- trēties tikai uz biznesa izaugsmi, jaunu produktu izstrādi un virzīšanu tirgū. Viņiem nav tik būtiski, lai kādā kabinetā vienmēr pa rokai sēdētu arī grāmatvedis — grāmatvedība ir ti- kai blakus pakalpojums. Ne vienmēr uzņēmuma vadītājam arī iespējams izsekot līdzi, vai iekšējais grāmatve- dis ir pilnībā un jēgpilni noslogots — varbūt visas funkcijas, kas tam uzdo- tas pildīt, nemaz nav nepieciešamas? Nereti mēs piedāvājam uzņēmumiem arī grāmatvedības funkciju auditu, lai klients var saprast, vai tiešām viņam vajadzīgs, piemēram, desmit grāmat- vežu kolektīvs. Viena no galvenajām pēdējo gadu aktualitātēm ārpakalpojumu grāmatvedībā ir cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Kādu slogu tas papildus uzlicis ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vai ir pareizi, ka tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem ir jāizstrādā šīs iekšējās kontroles sistēmas, jāpievērš uzmanība aizdomīgiem darījumiem, jāveic smalka klientu izpēte, jāsertifi cējas, kamēr uzņēmumu iekšējie grāmatveži par to var nesatraukties? Iekšējie grāmatveži ir viens, bet spēles noteikumiem būtu jābūt vie- nādiem arī visiem pārējiem šādos darījumos iesaistītajiem nozaru spe- ciālistiem. Katrā ziņā sertifikācija mums neradīs nekādas grūtības. Es nedomāju, ka tur būs kas ārkārtīgi sarežģīts vai nepaveicams, kas varētu ierobežot mūsu biznesu. Tā drīzāk ir formalitāte. Foto: Aivars SiliņšKā kopumā vērtējat šīs sistēmas funkcionēšanu — vai tā ir efektīva? Piemēram, vai ārpakalpojumu grāmatvežiem ir pieejams nepieciešamais informācijas daudzums, lai veiktu klientu izpēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām? Līdz šim mums nav bijušas problēmas iegūt nepieciešamo informāciju, lai pārbaudītu klientu, veiktu formālās kontroles darbības. Mums gan tas nav nekas jauns — šādi esam strā- dājuši arī iepriekš. Protams, ārpakal- pojumu grāmatvežiem tas ir papildu administratīvais slogs, tomēr vien- laikus mēs pasargājam arī paši sevi, savu vārdu, reputāciju. Vai jūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad atsakāt sadarbību kādam potenciālajam klientam, balstoties uz iepriekšējā pārbaudē atklāto? Manā praksē šādas situācijas nav bijis. Mēs tomēr esam starptautisks uzņē- mums, un, ja cilvēks zina, kas ir BDO, viņam droši vien ir priekšstats, ka ir no- teiktas prasības, kuras ievērojam, un noteikti kritēriji, kā atlasām klientus. Grāmatvežiem mēdz būt dažāda sadarbības pieredze ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kāda ir jūsējā? Vai ir pretimnākšana, tiek ievērots «Konsultē vispirms» princips, vai ir iespēja saņemt kompetentus skaidrojumus dažādām situācijām? Gan man, gan kolēģiem ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Valsts ieņē- mumu dienestu. Konsultanti vienmēr bijuši atsaucīgi un pretimnākoši. No VID puses nav bijušas neloģiskas, ne- pamatotas vai neizpildāmas prasības. Vai atbildes uz mūsu uzdotajiem jau- tājumiem bijušas pietiekami zinošas? Jāsaka gan, ka saskaramies ar to, ka atbildes ir diezgan formālas, taču jāie- vēro, ka atbilde bieži ir tāda, kāds bijis jautājums. Ja jautājums uzdots vispārī- gi, tad arī atbilde tāda būs. Jautājumu uzdošana Valsts ieņēmumu dienestam ir vesela māksla — ar to nodarbojas mūsu nodokļu konsultanti, kas zina, kā jautājumus formulēt precīzi, lai saņem- tu detalizētas atbildes un neizvērstos gara un plaša sarakste ar daudziem precizējošiem papildjautājumiem. Kādu iespaidu uz jūsu darbu ir atstājušas pēdējo gadu lielākās nodokļu izmaiņas, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma? Šajā ziņā darba apjoms droši vien samazinājās? Es gan teiktu pretēji — darba apjoms tieši pieauga. Pēc reformas aplieka- mais objekts var veidoties katru mē- nesi, līdz ar to ir pienākums rūpīgi se- kot līdzi izmaksām. Līdz šim uzņēmu- mu ienākuma nodokli aprēķinājām reizi gadā, tagad apliekamajai bāzei jāseko līdzi un deklarācija jāsniedz katru mēnesi. Tātad uzņēmumiem tik bieži rodas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas? Ja ir, piemēram, uzņēmuma transport- līdzeklis vai reprezentācijas izmaksas, no kurām pie noteiktiem nosacīju- miem ir jāmaksā nodoklis... Šis mo- nitorings tagad jāveic katru mēnesi. Kā ar citām pēdējā laika izmaiņām, kas skārušas grāmatvežu darbu? Daudziem galvassāpes sagādāja diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana... Lielāko diskomfortu rada tas, ka bieži par jauna normatīvā regulējuma pie- mērošanu nav pilnīgas skaidrības pat tad, kad tas jau stājies spēkā, — tā tas bija ar iepriekšējo nodokļu reformu. Toreiz nebija atbilžu uz jautājumiem, kuras bija nepieciešams zināt uzreiz. Otra aisberga puse ir ārkārtīgi lielās izmaksas, ko uzņēmumi ieguldīja, lai pielāgotu savas sistēmas jaunajam normatīvajam regulējumam — tās ir IT, konsultantu un grāmatvežu iz- maksas... Tie nav simti, bet gan tūk- stoši un desmitiem tūkstošu eiro. Kas uzņēmumiem to kompensēs? Bieži vien trūkst pilnvērtīga dialoga starp likumdošanu un biznesu, motivējot un izskaidrojot, kāpēc tiek pieņemtas vienas vai otras izmaiņas — kāds ir ieguvums no tā? Vai, runājot par iecerētajām nodokļu izmaiņām, kuras pati Finanšu ministrija gan kautrējas saukt par «reformu», bet kuras tomēr plānotas ļoti būtiskas, tiek pietiekami pamatota gan šo izmaiņu nepieciešamība, gan arī detalizēti skaidrota to praktiskā piemērošana? Negribētos, ka atkārtojas 2018. gada situācija, kad, zvanot uz Valsts ieņē- mumu dienestu, saņēmām atbildi: «Mēs paši nezinām!» Otrkārt, nereti vērojama nesakritība starp likumdoša- nas izmaiņu izvirzīto mērķi un tā reālo izpildi, sasniegto rezultātu. Redzam, ka regulējums ik pa laikam tiek mai- nīts — jājautā, kāpēc tas notiek tik bie- ži? Ja ienāk ārvalstu investors, tas nav viena gada projekts — viņš rēķinās ar stabilitāti administratīvajos procesos, nodokļos un tamlīdzīgi. Ja tie tiek gan- drīz nepārtraukti mainīti, tad kādā brī- dī tas var kļūt par kritisko punktu, lai nosvērtos par labu investēšanai nevis Latvijā, bet Lietuvā vai Igaunijā. Grāmatvežiem nereti ir dažādi aktīvi vaļasprieki, kas ļauj atslēgties no skaitļu un nodokļu pasaules. Kas jums ļauj «izvēdināt galvu»? Katru dienu uz darbu no Rīgas noma- les dodos ar velosipēdu. Jāsaka gan, ka velo infrastruktūra Rīgā ir tādā... sākuma stadijā. Atbilstošu veloceliņu izbūvēts ļoti maz, un bieži jābrauc vai nu līdzās automašīnām, vai gājē- jiem. Velobraucēju Rīgā kļūst aizvien vairāk, bet infrastruktūra tam nav piemērota. Šogad divas reizes esmu redzējis, kā uz VEF gaisa tilta pāri be- tona malai uz braucamās daļas pār- krīt cilvēks ar velosipēdu. Vienā gadī- jumā tā bija sieviete ar mazu bērnu, otrā — kāds vīrietis, kurš saskrējās ar pretimbraucošo. No citām aktivitātēm — ik piekt- dienu kādā no Rīgas skolām ar drau- giem sapulcējamies spēlēt florbolu, tagad gan korekcijas ievieš koronavī- russ. Volejbolu savukārt vairāk spēlē- jam vasarā, siltajā laikā. Kopā ar sievu reizēm uzspēlēju tenisu. Kādu laiku iepriekš cītīgi nodarbojos arī ar skrie- šanu, skrēju maratonus. Pilno maratona 42 kilometru distanci? Jā! Tas man bija kā meditācijas veids, atslēgšanās no ārpasaules. Un tajā brīdī izdodas nedomāt par darbu? Protams, tas ir izdzīvošanas jautājums. IKARS KUBLIŅŠ, portāla BilancePLZ redaktors 9 Bieži vien trūkst pilnvērtīga dialoga starp likumdošanu un biznesu, motivējot un izskaidrojot, kāpēc tiek pieņemtas vienas vai otras izmaiņas.Next >