< PreviousMinistru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu «Grāmatvedības likums». Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un fi nanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. 10 GRĀMATVEDĪBA NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS GRĀMATVEDĪBAS LIKUMPROJEKTS precizēts un nodots Saeimai Foto: © pressfoto – Freepik.com Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums Kā zināms, pašreizējais likums «Par grāmatvedību» tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. Latvijas Republikas Grāmat- vedības asociācijas (LRGA) valdes locekle LILITA BEĶERE norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumpro- jektu vērtē pozitīvi. «Jaunais likum- projekts ir viegli pārskatāms. Tajā ir vairāku terminu skaidrojums, kas līdz šim nebija formulēts. Pašlaik spēkā esošajā likumā «Par grāmatvedību» nav norādīti grāmatvedības uzdevu- mi. Tie ir definēti jaunā likumprojekta 4. pantā. Grāmatvedības uzdevumi palīdz saprast, ka grāmatvedība nav jākārto Valsts ieņēmumu dienesta va- jadzībām, bet gan darbojas kā paša uzņēmuma ilgtermiņa darbības plā- nošanas instruments.» Likumprojekts «Grāmatvedības li- kums» izstrādāts, lai uzlabotu likumā «Par grāmatvedību» ietverto regulēju- mu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī paredzot pārskatīt un pilnveidot uz likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, un tādējādi nodrošinā- tu ērtāku grāmatvedību reglamentē- jošo prasību piemērošanu, norādīts Finanšu ministrijas izstrādātajā likum- projekta anotācijā. Precizēti termini Salīdzinot ar pagājušā gada no- galē VSS izsludināto likumprojekta versiju, virzīšanai uz Saeimu ir izvēr- tēti 1. pantā lietotie termini «elektro- nisks apliecinājums (autorizācija)», «grāmatvedības organizācijas do- kumenti», «manta», «saimnieciskais darījums», «saimnieciskā darījuma diena» un veikti attiecīgi precizēju- mi. Tā, piemēram, par saimniecisko darījumu uzskatāms jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtī- bas izmaiņa. Savukārt ar uzņēmuma mantu jāsaprot uzņēmuma saimnie- ciskajai darbībai vai mērķu īstenoša- nai izmantotie līdzekļi, tai skaitā nau- da un naudas izteiksmē novērtējamas lietas — kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, preces) un bezķermeniskas lietas (piemēram, koncesijas, licences, finanšu instru- menti, aizdevumi un citi prasījumi), kurus uzņēmums norāda finanšu pār- skata sastāvdaļas — bilances (ja tādu sagatavo) — aktīvā. Saimnieciskā darījuma diena ir jebkura diena, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmu- ma saistībās vai mantas stāvoklī.11 Vislielākie labojumi veikti ter- mina «elektronisks apliecinājums» formulējumā — tas ir elektroniskā formā sagatavotajā attaisnojuma dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esības un sniegtās infor- mācijas pareizības apstiprinājums grāmatvedības informācijas dator- sistēmā vai citā informācijas sistē- mā, kas veikts uzņēmuma vadītāja noteiktajā veidā un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem fizisko perso- nu elektroniskās identifikācijas jomā ļauj identificēt konkrētu personu ap- liecinājuma devēju. Elektronisks apliecinājums var būt, piemēram: a) datorsistēmā izveidoti piekļuves kontroles noteikumi dokumen- tam, saskaņā ar kuriem piekļuve iespējama, tikai reģistrējoties ar konkrētu lietotājvārdu vai paroli, b) dokumentam pievienotas dat- nes — pielikumi ar noteikta satura informāciju, c) secīgu darbību kopuma veikšana lietvedības sistēmā. Likuma mērķis un darbības joma Pēc Tieslietu ministrijas ierosināju- ma precizēta likumprojekta 2. panta redakcija un izslēgts likumprojekta 3. pants «Likuma darbības joma». Tā vietā 2. pants nu saucas «Likuma mērķis un darbības joma». Redakcijā, kas nodota Saeimā, 2. pantā norādīts, ka likuma mērķis ir veicināt patiesa un skaidra priekš- stata nodrošināšanu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Likums nosaka grāmatvedības jo- mas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektu tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevu- mus, grāmatvedības kārtošanu reg- lamentējošās prasības un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpu- mu procesā. VSS izsludinātā likumprojek- ta 4. pants «Likuma subjekti» un 5. pants «Grāmatvedības uzdevumi» precizētajā likumprojektā ir attiecīgi 3. un 4. pants. Kā likuma subjekti 4. pantā iekļautas arī Latvijas Repub- likā reģistrētās Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrī- bas, Eiropas politiskās partijas un Ei- ropas politiskie fondi. Savukārt no 5. panta svītrots ot- rais punkts: īstenot grāmatvedības kontroli par finanšu uzskaites preci- zitāti, ticamības nodrošināšanu un uzņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas saglabāšanu. Grāmatvedības kontrole Precizētais likumprojekts papildi- nāts ar jaunu 5. pantu «Grāmatvedī- bas kontrole». Noteikts, ka grāmatvedības kon- trole ir pasākumi, kurus veic, lai kon- trolētu uzņēmuma finanšu uzskaites precizitāti un ticamību, uzņēmuma mantas saglabāšanu un nodokļu ap- rēķināšanas pareizību, kā arī lai pār- liecinātos, vai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga. Uzņēmuma grāmatvedības kon- troles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu ko- pums, kuru īstenojot tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde. Paredzēts, ka grāmatvedības kon- troles pasākumu veidus noteiks Mi- nistru kabinets. Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības Uz Saeimu atbalstītajam likum- projekta variantam būtiski precizēts 6. pants, kas nosaka vispārīgās grā- matvedības kārtošanas prasības. Li- kumprojektā ir svītrots pirmās daļas teikums, ka grāmatvedībā reģistrēja- mi visi uzņēmuma saimnieciskie da- rījumi. Tas ir nomainīts pret daudz detalizētāku skaidrojumu, kas ir grāmatvedības kārtošana. Likum- projektā noteikts, ka tas ir ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, ku- rus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināša- nai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pār- skata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi: 1) grāmatvedības kontu atvēršana; 2) uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un reģistrēšana grāmat- vedības reģistros (turpmāk arī — iegrāmatošana); 3) grāmatvedības kontu atlikumu aprēķināšana; 4) grāmatvedības kontu apgrozīju- mu un atlikumu pārskata sagata- vošana; 5) koriģējošo un slēguma ierakstu iegrāmatošana; 6) finanšu pārskatu sagatavošana un nodokļu aprēķināšana. Foto: Aivars Siliņš INESE HELMANE Likumprojekts «Grāmatvedības likums» izstrādāts, lai uzlabotu likumā «Par grāmatvedību» ietverto regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī paredzot pārskatīt un pilnveidot uz likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.12 GRĀMATVEDĪBA NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Pilnīgi no jauna ir uzrakstīta šī panta 5., 6., un 7. daļa: (5) Ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). (6) Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fi ziska persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes. (7) Ministru kabinets nosaka: 1) grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas noteikumus; 2) grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības. Kuri var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā Likumprojekta otrās nodaļas «Grāmatvedības reģistri un attais- nojuma dokumenti» 8. panta no- saukums precizētajā redakcijā ir «Grāmatvedības reģistru kārtošanas vispārīgie noteikumi» (iepriekš — no- sacījumi). Mainīta arī šī panta 4. daļas redakcija, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka: 1) grāmatvedības reģistru kārtoša- nas prasības; 2) kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos; 3) prasības preču piegādes doku- mentiem un to reģistrēšanai. 10. pants «Grāmatvedības reģis- tru kārtošana divkāršā un vienkār- šā ieraksta sistēmā» papildināts ar punktu, ka grāmatvedības reģistrus atļauts kārtot vienkāršā ieraksta sis- tēmā arī biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem da- rījumiem divus iepriekšējos pārska- ta gadus pēc kārtas nepārsniedz 40 000 eiro. Tas pats attiecas arī uz reliģiskajām organizācijām un to ie- stādēm, kuru apgrozījums (ieņēmu- mi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro (iepriekš 40 000 eiro). Kārtību, kādā šīs personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, nosaka Ministru kabinets. Attaisnojuma dokumenti Atkārtoti izvērtējot, precizēta likumprojekta 11. panta «Attais- nojuma dokumenti» piektās daļas redakcija un septītajā daļā paredzē- tie pilnvarojumi Ministru kabinetam. Noteikts, ka par ārēju attaisno- juma dokumentu var uzskatīt arī ar elektronisko datu pārraides kanālu starpniecību saņemto papīra formas attaisnojuma dokumenta atvasināju- mu elektroniskā formā, šī atvasināju- ma vai elektroniskā formā sagatavota attaisnojuma dokumenta atvasinājumu papīra formā (izdruku), ja attiecīgajā attaisnojuma dokumenta atvasinājumā minētā saimnieciskā darījuma esamī- bu apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību doku- menta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. Dokumenta atvasinājuma sa- ņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā ir tiesīga pieprasīt attaisnojuma doku- menta atvasinājuma izsniedzējam uz- rādīt dokumenta oriģinālu, ja ir nepie- ciešams pārliecināties par dokumenta atvasinājuma pareizību vai par doku- menta oriģināla juridisko spēku. Paredzēts, ka valdība noteiks at- taisnojuma dokumentu noformēša- nas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attie- cībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbi- nieku izdevumu atlīdzināšanu. Iegrāmatošanas termiņš Likumprojekta 13. pants «At- taisnojuma dokumentu iegrāmato- šanas termiņš» paredz, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darī- jumiem iegrāmatojami pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attais- nojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts), un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata pa- rakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu. Precizētā likumprojekta 13. panta 3. daļa ir papildināta ar nosacījumu, ka šā panta pirmajā daļā noteiktais ārējo un iekšējo attaisnojuma doku- mentu iegrāmatošanas termiņš neat- tiecas arī uz šā likuma 10. panta trešās daļas 2. punktā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kā arī uz šā likuma 10. panta trešās daļas 3. punktā minētajām reliģiskajām or- ganizācijām un to iestādēm. Minētās personas, ciktāl tas nav pretrunā ar tiem saistošām nodokļus reglamen- tējošo normatīvo aktu prasībām, var ārējos un iekšējos attaisnojuma doku- mentus iegrāmatot ne vēlāk kā 15 die- nu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts), un obligāti ne vēlāk kā līdz gada pārskata vai finanšu pārskata sastāvdaļas, kuru sagatavo par attiecīgo pārskata perio- du, parakstīšanas datumam. Kuri var nekārtot kases grāmatu 14. panta «Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti» 3. daļa no- mainīta ar regulējumu, kas var nekār- tot kases grāmatu. Tie ir: 1) individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, indivi- duālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko Grāmatvedības reģistrus atļauts kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā arī biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 40 000 eiro.13 darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja mi- nētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē saim- nieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā; 2) uzņēmumi, kuri skaidras naudas ieņēmumus reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu re- ģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, un saskaņā ar uzņē- muma vadītāja noteikto kārtību darbdienas laikā saņemto skaidru naudu iemaksā maksājumu pa- kalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) atvērtā uzņēmuma kontā; 3) biedrības, nodibinājumi un arod- biedrības, kā arī reliģiskās organi- zācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izde- vumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā. Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks 28. pantā «Grāmatvedības doku- mentu glabāšanas laiks» papildināts 3. punkts. Tas nosaka, ka grāmatvedī- bas dokumentu minimālais glabāša- nas laiks attaisnojuma dokumentiem ne tikai par darba samaksu, bet arī par darbiniekiem aprēķināto samak- su par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, ir 75 gadi. 28. pants papildināts ar jaunu 4. punktu, lai atsevišķi paredzētu gla- bāšanas laika ilgumu tiem attaisno- juma dokumentiem, kuros norādīta samaksa par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā ap- maksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu. Šā panta 3. punktā minētajiem attais- nojuma dokumentiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sa- dalījumu pa gadiem un mēnešiem, kā arī samaksu par piešķirtā atvaļināju- ma laiku un neizmantotā ikgadējā ap- maksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks ir 10 gadi no darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju. Kurš grāmatvedību var kārtot pats Precizētajā likumprojektā 30. pants, kurā sākotnēji tika noteik- ta Ministru kabineta kompetence, ir aizstāts ar Finanšu ministrijas kompe- tenci grāmatvedības jomā. 34. pants «Grāmatvedis un ārpa- kalpojuma grāmatvedis» papildināts ar punktu, ka, ja ārpakalpojuma grā- matvedis ir komersants, šā punkta «a» apakšpunktā minētās kvalifikā- cijas prasības attiecas uz komerc- sabiedrības valdes locekli vai indivi- duālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmat- vedības ārpakalpojuma sniegšanu (turpmāk — atbildīgais ārpakalpoju- ma grāmatvedis). Papildus jau iepriekš 35. pantā noteiktajām sfērām, kurās uzņēmu- ma vadītājs ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats, pants papildināts ar 6. un 7. daļu, kas paredz — grāmat- vedību pats var kārtot biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) locek- lis, kā arī administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti. Ārpakalpojuma grāmatveži 37. pants papildināts ar nosacīju- mu, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt arī personai, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tero- risma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sank- ciju likuma pārkāpumiem. Precizētajā likumprojektā būtis- ki papildināts 38. pants «Ārpakal- pojuma grāmatvežu licencēšana», nosakot, ka par ārpakalpojuma grā- matveža licences izsniegšanu vai pār- reģistrāciju maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā. Iepriekš bija noteiks, ka licences apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. 38. pants ir papildināts ar 4. daļu, kas uzskaita Valsts ieņēmumu dienes- tam iesniedzamo informāciju un do- kumentus personai, kas vēlas uzsākt grāmatvedības ārpakalpojumu snieg- šanu vai pārreģistrēt licenci. Likumprojekta 38. pantā arī no- teikts, kādos gadījumos Valsts ieņē- mumu dienests aptur vai anulē licenci un izslēdz ārpakalpojuma grāmatvedi no reģistra. Pārejas noteikumi Pārejas noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka ārpakalpojuma grā- matveži ir tiesīgi turpināt grāmatve- dības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grā- matvedim (fiziskajai personai) vai atbildīgajam ārpakalpojuma grāmat- vedim nav šā likuma 34. panta otrās daļas 2. punkta «a» apakšpunktā no- teiktajām prasībām atbilstošas profe- sionālās kvalifikācijas, bet ir atbilsto- ša pieredze grāmatvedības jomā, līdz 2025. gada 1. februārim viņa faktiskā profesionālā kvalifikācija var tikt at- zīta par atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, ja viņš ir uzsācis vai turpi- na minētajām profesionālās kvalifikā- cijas prasībām atbilstošas studijas un katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. Ja atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim ir tiesības uz vecuma pensiju vai līdz vecuma pensijas pie- šķiršanai noteiktā vecuma sasnieg- šanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmat- vedības jomā, tad ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. februārim komersants vai pašnodarbinātā persona var sa- ņemt ārpakalpojuma grāmatveža li- cenci arī bez atbildīgajam ārpakalpo- juma grāmatvedim atbilstošas profe- sionālās kvalifikācijas iegūšanas. Par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā.Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē Spēja stimulēt ekonomisko akti- vitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra «ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no im- pērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas nodevas vai muitas nodokli uz robežas […].» 1 Mūsdienās ir novērojama vēl izteiktāka valstu konkurence par ārvalstu kapitālu, izmantojot da- žādus pievilcīgus nodokļu instru- mentus. To sauc par starptautisko nodokļu konkurenci. Šajā sakarā var minēt dažādus, piemēram, ameri- kāņu ekonomista Tibauta (1956, Charles Mills Tiebaut (1924–1968)), Zodorova–Miezkovska (Zodrow, G.R. and Mieszkowski, P., 1986) un Leviatāna (autori Brennan, G. un Buchanan, J. ) modeļus, taču rezul- tāts šādām darbībām visbiežāk ir tāds, ka nodokļos maksājamās sum- mas vienas jurisdikcijas ietvaros tiek novirzītas uz citu jurisdikciju, kurās ir, piemēram, mazākas nodokļu lik- mes, tādējādi radot pirmās valsts ekonomikai dažādus aspektus fi- nansiālos ekvivalentos un netieši mudinot starptautisku uzņēmumu grupas izvēlēties dažāda ranga no- dokļu optimizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas stratēģijas. Latvija 2016. gada 1. jūlijā ir pie- vienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai 2 (turp- māk — ESAO). Saskaņā ar ESAO/G20 Iekļaujošo regulējumu (Inclusive Framework) iekšzemes nodokļu bā- zes samazināšanas un peļņas novir- zīšanas jeb tā saucamajā BEPS (Base Erosion and Profit Shifting, turp- māk — BEPS) jomā vairāk nekā 135 valstis sadarbojas, lai vienotos par starptautiskās nodokļu konkurences ierobežošanu un izbeigtu izvairīša- nos no nodokļu maksāšanas stratē- ģijas, kurā tiek izmantotas nodokļu jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu nepilnības un neatbilstības. BEPS novēršanas plāna ietvaros tika NODOKĻI NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS 14 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aktualitātes nodokļu jomā Ilustrācija: © Momay – stock.adobe.com Vairāk nekā 135 valstis sadarbojas, lai vienotos par starptautiskās nodokļu konkurences ierobežošanu un izbeigtu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas stratēģijas, kurā tiek izmantotas nodokļu jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu nepilnības un neatbilstības.15 izstrādāti ziņojumi par 15 aktivitā- tēm (BEPS 15 Actions 3 ), lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu mak- sāšanas, uzlabotu starptautisko no- dokļu noteikumu saskaņotību un nodrošinātu pārredzamāku nodokļu maksāšanas vidi. Minētās darbības tostarp ir paredzētas, lai nodroši- nātu to, lai nodokļi no uzņēmumu gūtās peļņas tiktu maksāti jurisdik- cijās, kurās tiek attiecīgi veikta ar to saistītā uzņēmējdarbība un radīta ar pakalpojumu saistītā vērtība. Digitālās ekonomikas aktualitātes Mūsdienu viena no ievērojamā- kajām aktualitātēm nodokļu jomā ir saistīta ar digitālo ekonomiku. Izaicinājumi korektā un precīzā no- dokļu piemērošanā digitālajā ekono- mikā ir identificēti kā viena no BEPS galvenajām darbības jomām, kas ir saistīta tostarp ar BEPS 1. aktivitāti «Digitālās ekonomikas nodokļu izai- cinājumi» (Action 1. Tax Challenges Arising from Digitalisation) 4 , kurā tiek apskatīti kā tiešo, tā netiešo nodokļu piemērošanas aspekti. Minēto ziņojumu ESAO ir pub- licējusi 2015. gada oktobrī, un tajā ir izklāstītas vairākas digitālās eko- nomikas taksācijas metodes, kuras plašāk apskatītas ESAO 2018. gada marta starpziņojumā «Digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumi: Starpziņojums 2018» (Tax Challenges Arising from Digitalisation — Interim Report 2018) 5 . Ņemot vērā iesaistīto ekspertu darbu, 2019. gada janvārī tika pie- ņemts lēmums minētajos dokumen- tos ietvertos un diskusiju rezultātā izkristalizējušos priekšlikumus ie- dalīt divos galvenajos blokos jeb tā saucamajos pīlāros: 1) pirmais pīlārs (Pillar I) (digitālā ekonomika) — ietver lietotā- ju dalības (user participation), mārketinga nemateriālo aktīvu (marketing intangibles) un no- zīmīgas ekonomiskās klātbūtnes (significant economic presence) priekšlikumus, kas sniedzas pāri transfertcenu tirgus cenas prin- cipam (arm’s length principle) 6 ; 2) otrais pīlārs (Pillar II) — attiecas uz atlikušajiem BEPS jautājumiem (globālais minimālais nodoklis) 7 . 2020. gada 31. janvārī G20/ ESAO BEPS Iekļaujošā regulējuma darba grupas pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu par savu pašrei- zējo darbu, lai risinātu nodokļu problēmas, kas saistītas ar digitālo ekonomiku. Darbs kopumā ietver vienotu pieeju, lai risinātu nodok- ļu piemērošanas un peļņas sadales problēmas, kas izriet no digitālās ekonomikas (pirmais pīlārs) un glo- bāla pretbāzes erozijas priekšliku- ma izstrādes (otrais pīlārs). Minētās darba grupas dalībvalstis ir atkār- toti apliecinājušas apņemšanos līdz 2020. gada beigām panākt daudz- pusēju risinājumu. Taču, ņemot vērā, ka pretēji plā- notajam valstīm noteiktajā laikā ne- izdevās vienoties par vienotu pieeju, 2020. gada 12. oktobrī ESAO pub- licēja ziņojumu ceļa kartes (blue- prints) par abiem pīlāriem, vienlaikus uzsākot publiskas konsultācijas, kuru ietvaros ieinteresētām personām ir iespēja sniegt savus komentārus līdz 2020. gada 14. decembrim, kas būtu pamats 2021. gada janvāra vidū rīkot publiskas konsultācijas. 8 No ESAO publicētās informācijas secināms, ka, lai gan valstu starpā noteiktajā laikā nav panākta vienoša- nās, darbs pie risinājuma, kas balstās uz diviem pīlāriem, tiek turpināts. 1 Chand, V. Romanovska, K. Pillar II of the Digital Debate: Our View on the Approach Towards Blending and Substance Carve Outs to Determine Eff ective Tax Rates. Kluwer International Tax Blog. September 18, 2020. Pieejams: http://kluwertaxblog.com/ 2020/09/18/pillar–ii–of–the–digital–debate–our–view–on–the–approach–towards– blending–and–substance–carve–outs–to–determine–eff ective–tax–rates/#_ftn1 [Skatīts 15.10.2020.] 2 e Organisation for Economic Co–operation and (abreviācija angļu val. ‘OECD’). Pieejams: http://www.oecd.org/about/; dalībvalstu saraksts: http://www.oecd.org/ about/members–and–partners/ [Skatīts 14.10.2020.] 3 Pieejams: http://www.oecd.org/tax/beps/beps–actions/ [Skatīts 14.10.2020.] 4 Pieejams: http://www.oecd.org/tax/beps/beps–actions/action1/ [Skatīts 14.10.2020.] 5 Pieejams: https://www.oecd.org/ctp/tax–challenges–arising–from–digitalisation– interim–report–9789264293083–en.htm [Skatīts 14.10.2020.] 6 Pieejams: https://www.oecd.org/tax/beps/public–consultation–document–secretariat– proposal–unifi ed–approach–pillar–one.pdf [Skatīts 14.10.2020.] 7 Pieejams: https://www.oecd.org/tax/beps/public–consultation–document–global–anti– base–erosion–proposal–pillar–two.pdf.pdf [Skatīts 14.10.2020.] 8 Attiecīgie dokumenti pieejami: http://www.oecd.org/tax/beps/oecd–g20–inclusive– framework–on–beps–invites–public–input–on–the–reports–on–pillar–one–and–pillar– two–blueprints.htm [Skatīts 17.10.2020.] JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur., Rīgas Juridiskās Augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante ROBERTS AUZIŅŠ, Mg. iur., BBA Foto: Aivars SiliņšNODOKĻI NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS 16 Pirmā pīlāra būtība Atbilstoši ceļa kartē publicēta- jai pieejai, pirmā pīlāra uzdevums ir piešķirt tiesības jurisdikcijai, kurā atrodas pakalpojuma lietotāji, aplikt ar nodokli šajā jurisdikcijā gūto ie- nākumu uzņēmumiem, kas, izman- tojot digitālos rīkus, piedāvā auto- matizētos digitālos pakalpojumus (piemēram, tiešsaistes reklāmas pa- kalpojumi, lietotāju datu pārdošana, interneta lietošanas pakalpojumi) un lietotājam tieši sniedzamos pa- kalpojumus un piegādājamās preces (Consumer–Facing Businesses) ne- atkarīgi no pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma rezidences. Pirmā pīlāra ceļa kartē noteikts arī mehānisms, atbilstoši kuram būtu nosakāma no- dokļu bāze (ar nodokļiem apliekamā vērtība). Vienkāršoti nodokļu bāzes noteikšanas mehānismu varētu ap- rakstīt šādi: 1) kā atskaites punktu ir paredzēts iz- mantot pēc pirmā pīlāra noteikta- jiem principiem konsolidētu starp- tautiskās grupas apgrozījumu; 2) nosaka tā saucamo summu B, kas ir nodokļu bāze par tādām rutīnas funkcijām kā mārketinga aktivitātes un izplatīšanas (dis- tribution) pakalpojumi. Šiem ru- tīnas pakalpojumiem paredzēts noteikt fiksētu peļņas līmeni; 3) nosaka tā saucamo summu A, kas veidojas, no iepriekš minētā grupas konsolidētā apgrozījuma atņemot summu B (rezultātā pēc būtības sanāk, ka summā A tiek ietverts apgrozījums no «nerutīnas» aktivitātes). Tiesības aplikt ar nodokli summu B tiks noteiktas valstīm pēc reziden- ces principa, t.i., pēc būtības, kā tas jau notiek atbilstoši transfertcenu regulējumam, vienīgi nodokļa bāzi nosakot pēc fiksēta peļņas līmeņa. Savukārt tiesības aplikt ar nodokli summu A paredzēts noteikt valstīm, kurās atrodas attiecīgā pakalpojuma vai preces saņēmējs (neatkarīgi no tā, vai starptautiskai uzņēmumu grupai ir fiziska klātbūtne attiecīgajā valstī vai ne). Šis ieskats nodokļu bāzes noteikšanā būtu jāuzskata kā vien- kāršots, jo šeit nav minēti dažādi kri- tēriji, nosacījumi, mehānismi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kas ietverti pirmā pīlāra ceļa kartē. Otrā pīlāra būtība Otrais pīlārs savā būtībā nav tieši saistīts ar digitālo ekonomiku, jo at- tiecas uz jebkāda veida starptautiskās uzņēmumu grupas saimniecisko dar- bību, un iemesli tā skatīšanai vienā paketē ar pirmo pīlāru, kas paredz noteikt kārtību ienākuma no digitā- lās ekonomikas aplikšanai ar nodokli, ir drīzāk politiski, arī ņemot vērā, ka katrā pīlārā ietvertais regulējums var darboties neatkarīgi viens no otra. Šā pīlāra mērķis ir noteikt glo- bālu minimālo nodokli, kāds būtu jāmaksā starptautisko uzņēmumu grupai katrā jurisdikcijā, kurā attie- cīgā uzņēmumu grupa ir pārstāvē- ta. Vienkāršoti aprakstot otrā pīlāra būtību, var secināt, ka tas balstās uz principa, ja kāda no jurisdikcijām neīsteno savas tiesības uzlikt vismaz minimālo nodokli peļņai, kas attieci- nāma uz šo jurisdikciju, tad tiesības aplikt ar nodokli rodas citām juris- dikcijām, kurās ir pārstāvēta starp- tautiskā uzņēmumu grupa. Tādējādi starptautisko uzņēmumu grupai būtu jāzūd motivācijai novirzīt peļņu uz zemu nodokļu vai beznodokļu ju- risdikcijām, savukārt zemu un bezno- dokļu jurisdikcijām rastos motivācija pārskatīt savu uzņēmumu ienāku- ma nodokļa sistēmu. Visa rezultātā pasaulē būtu jāsamazinās nodokļu bāzes erozijai un peļņas novirzīšanai. Alternatīvas un iespējamie mērķi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ir norādījusi: «Tas pats princips attiecas arī uz digitālajiem nodokļiem. Mēs netaupīsim pūles, lai panāktu vienošanos ESAO un G20 ietvaros. Bet nedrīkst būt šau- bu: ja vienošanās neatbildīs taisnī- gai nodokļu sistēmai, kas nodrošina ilgtspējīgus ienākumus ilgtermiņā, Eiropa nāks klajā ar priekšlikumu nākamā gada sākumā. Es vēlos, lai Eiropa būtu globāls taisnīguma aiz- stāvis.» 9 Šai sakarā jāvērš uzmanība, ka Eiropas Savienības ietvaros pastāv alternatīva iniciatīva nodokļu piemē- rošanā digitālajiem pakalpojumiem paralēli OECD priekšlikumam, ja tas negūs vispārēju atbalstu vienošanās procesam paredzētajā laikā (3% no- doklis pie striktiem kritērijiem; par šo vairāk sk. Jūlijas Saušas rakstā 2020. gada 6. oktobra publikācijā žurnālā Jurista Vārds Nr. 40 (1150) «Kā ar nodokļiem aplikt starptautis- ko digitālo uzņēmējdarbību»). Jāsaprot, ka tai pašā laikā Eiropas Savienības Parlaments piedāvā, ka no tā saucamā digitālā nodokļa va- rētu segt Covid–19 zaudējumus. 10 Lasītāja ērtībai autori vērš uzmanību, ka digitalizētajiem biznesiem efektīvā nodokļu likme ir vidēji 9,5% salīdzinā- jumā ar efektīvo nodokļu likmi 23,2% tradicionālajiem uzņēmējdarbības veidiem. 11 Digitālo uzņēmumu ikga- dējā peļņa vidēji pieaug par 14%, IT un telekomunikāciju uzņēmumiem — par 3% un citiem multinacionāliem uzņēmumiem — par 0,2%. 12 Tādējādi paredzams, ka līdz ar nākamā gada sākumu mūs sagaida ESAO vai Eiropas Savienības ietvaros izstrādāts jauns mehānisms, kā ar nodokļiem aplikt digitālos pakalpojumus. 9European Commission. State of the Union Address 2020. Pieejams: https://ec.europa.eu/ info/sites/info/fi les/soteu_2020_en.pdf [Skatīts 15.10.2020.] 10Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/economy/ 20200709STO83005/eu–budget–parliament–pushes–for–new–revenue–sources [Skatīts 15.10.2020.] 11European Commission. Fact Sheet. Questions and Answers on a Fair and Effi cient Tax System in the EU for the Digital Single Market. Brussels, 21 March 2018, p.1. 12Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/MEMO_18_2141 [Skatīts 15.10.2020.] ES ietvaros pastāv alternatīva iniciatīva nodokļu piemērošanā digitālajiem pakalpojumiem paralēli OECD priekšlikumam, ja tas negūs vispārēju atbalstu vienošanās procesam paredzētajā laikā.17 Nodokļu rezidences aspekti un Covid–19 Kontekstā ar Covid–19 ESAO sekretariāts publicēja savu viedok- li, ja kāds citas valsts nodokļu re- zidents attiecīgās pandēmijas re- zultātā ir uzkavējies citā valstī un nevar tikt mājās vai tam pielīdzi- nātas situācijas, nevajadzētu uzreiz uzskatīt, ja tas tur uzkavējies vairāk nekā 183 dienas (viens no nodokļu rezidences noteikšanas kritērijiem), tad viņš kļūst par otras valsts no- dokļu rezidentu. Protams, šai sa- karā kā tiesību papildavotu ESAO materiālus var izmantot, tulkojot nodokļu konvenciju normas. 13 Starptautiskās administratīvās sadarbības aktualitātes Digitālo platformu rīcībā esošās informācijas nodošana Šā gada jūlija sākumā ESAO ir nā- kusi klajā ar jaunu globālu nodokļu vajadzībām paredzētas informācijas sniegšanas paredzamo regulēju- mu — paraugnoteikumus digitālo platformu operatoru ziņošanas pie- nākumam attiecībā uz pārdevējiem koplietošanas un «Gig» ekonomi- kā (Model Rules for Reporting by Platform Operators with respect to Sellers in the Sharing and Gig Economy jeb MRDP). Saskaņā ar MRDP digitālajām platformām ir jā- apkopo informācija par ienākumiem, ko guvuši tie, kuri ar platformu starp- niecību piedāvā izmitināšanas, trans- porta un personiskos pakalpojumus, un jāziņo par to nodokļu iestādēm. 14 MRDP paredzētais mehānisms lielā mērā balstās uz principiem, pēc kādiem notiek automātiskā infor- mācijas apmaiņa par finanšu kon- tiem 15 . Atbilstoši šiem principiem MRDP sastāv no šādiem «blokiem»: 1) tiktu noteikts pienākums digitā- lai platformai iegūt, glabāt un pārbaudīt noteiktu informāciju (šajā gadījumā par personām, kas gūst ienākumus, izmantojot digitālo platformu); 2) iegūto informāciju (par iepriekšē- jo gadu) digitālai platformai tiktu pienākums sniegt nodokļu admi- nistrācijai, ar kuru attiecīgai digi- tālai platformai ir ciešākais sakars; 3) nodokļu administrācijai saņem- to informāciju, pamatojoties uz starptautisko tiesību instrumen- tu 16 , tiktu uzlikts pienākums no- sūtīt citu valstu nodokļu adminis- trācijām (par saņēmējvalsts rezi- dentiem, kas noteikti atbilstoši re- gulējumā ietvertajiem kritērijiem); 4) nodokļu administrācijām tiktu uzlikts pienākums nodrošināt regulējuma efektīvu īstenoša- nu, tajā skaitā, uzraugot, vai nodokļu platformas ievēro tām uzliktos pienākumus. Tai pašā laikā jāmin DAC7 17 direktīvas grozījumu iniciatīva, kas pēc būtības paredz ieviest MRDP Eiropas Savienībā, taču, ejot tālāk nekā MRDP, jo DAC7 priekšlikums paredz plašāku regulējuma tvēru- mu, bez MRDP aptvertajiem pakal- pojumiem (nekustamā īpašuma iz- nomāšana un individuālie pakalpo- jumi) aptverot arī preču pārdošanas pakalpojumus, jebkura transporta veida iznomāšanu, kā arī ienāku- mus, kas gūti no aizdevumu plat- formām. Tāpat paredzēta arī virkne citu atšķirību, tajā skaitā paredzēts pienākums visām trešo valstu plat- formām, kas sniedz pakalpojumus arī Eiropas Savienībā, sniegt infor- māciju Eiropas Savienības nodokļu administrācijām. Taču jāņem vērā, ka, lai Eiropas Komisijas priekšli- kums kļūtu par direktīvu, tas ir jā- izskata Padomes darba grupās un jāpieņem Padomē. Līdz ar to jārēķi- nās, ka DAC7 direktīvas pieņemša- nas gadījumā tās saturs var atšķir- ties no sākotnējā priekšlikuma. Paredzams, ka starptautiskās automātiskās apmaiņas regulējums šajā gadījumā ne tikai ļaus valsts iestādēm identificēt situācijas, ku- rās būtu jāmaksā nodoklis, bet arī samazinās administratīvo slogu, kas tiek uzlikts digitālajām platformām, kurām jārisina vairākas atšķirīgas valsts ziņošanas prasības. 18 Automātiskā informācijas apmaiņa par kriptoaktīviem Par nepieciešamību ieviest au- tomātisko informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem paziņoja gan Eiropas Komisija 19 , gan ESAO 20 . 13 Pieejams: http://www.oecd.org/coronavirus/policy–responses/oecd–secretariat– analysis–of–tax–treaties–and–the–impact–of–the–covid–19–crisis–947dcb01/ [Skatīts 15.10.2020.] 14 Pieejams: https://www.oecd.org/ctp/exchange–of–tax–information/oecd–releases– global–tax–reporting–framework–for–digital–platforms–in–the–sharing–and–gig– economy.htm [Skatīts 15.10.2020.] 15 Latvijā automātiskā informācijas apmaiņa par fi nanšu kontiem notiek atbilstoši likuma «Par nodokļiem un nodevām» XII daļai un uz likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. 16 Piemēram, Eiropas Savienības direktīva, uz starptautiska līguma pamata noslēgtā kompetento iestāžu vienošanās, vai arī Eiropas Savienības noslēgtā konvencija ar trešo valsti. 17 Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Pieejams: https://ec.europa.eu/taxation_customs/general–information–taxation/ eu–tax–policy–strategy/package–fair–and–simple–taxation_en [Skatīts 16.10.2020.] 18 Pieejams: https://ec.europa.eu/taxation_customs/general–information–taxation/ eu–tax–policy–strategy/package–fair–and–simple–taxation_en [Skatīts 15.10.2020.] 19 An action plan for fair and simple taxation supporting the recovery strategy – 10. aktivitāte. Pieejams: https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/ fi les/2020_tax_package_tax_action_plan_annex_en.pdf [Skatīts 15.10.2020.]. 20 OECD Secretary–General Tax Report to G20 Finance Ministers and Central Bank Governors – October 2020 – 16. lpp. Pieejams: http://www.oecd.org/tax/ oecd–secretary–general–tax–report–g20–fi nance–ministers–october–2020.pdf [Skatīts 17.10.2020.]. Saskaņā ar MRDP digitālajām platformām ir jāapkopo informācija par ienākumiem, ko guvuši tie, kuri ar platformu starpniecību piedāvā izmitināšanas, transporta un personiskos pakalpojumus, un jāziņo par to nodokļu iestādēm.NODOKĻI NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS 18 No abu organizāciju publicētās informācijas noprotams, ka auto- mātisko informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem paredzēts noteikt, paplašinot esošo regulējumu par automātisko informācijas apmai- ņu par finanšu kontiem. Eiropas Komisijas publicētajā dokumentā norādīts, ka Eiropas Komisija plā- no nākt ar atbilstošu direktīvas priekšlikumu 2021. gada treša- jā ceturksnī. Ņemot vērā minēto, sagaidāms, ka, ieviešot atbilstošu regulējumu nākotnē, Valsts ieņē- mumu dienestam būs pieejama in- formācija par kriptoaktīviem (tajā skaitā kriptovalūtu), kurus Latvijas rezidenti glabā tā saucamajos elek- troniskajos makos. Transfertcenu vadlīnijas jaunā redakcijā Transfertcenu vadlīniju aktuālā redakcija ir ESAO 2017. gada 10. jūli- ja «Transfertcenu vadlīnijas daudzna- cionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām 2017». Šajā ESAO transfertcenu vadlīniju redakcijā ir iekļauti 2016. gadā veiktie labojumi, lai atspoguļotu skaidrojumus un pre- cizējumus, par kuriem vienojās 2015. gada BEPS 8.–10. un 13. aktivitātē. ESAO transfertcenu vadlīnijas to sākotnējā redakcijā apstiprināja 1995. gadā. 2021. gada sākumā ir gaidāms jauns transfertcenu vadlī- niju izdevums, kam varētu būt gan tehniskas konsolidācijas raksturs saistībā ar finanšu darījumu pār- skatu aspektiem. Starptautiskā uzņēmumu grupas ziņojuma par katru valsti (Country– by–Country Reporting) būtiskākās aktualitātes ESAO un G20 projekta BEPS 13. aktivitātes (Action 13 Country– by–Country Reporting) ietvaros tika noteikta trīspakāpju standartizēta pieeja transfertcenu dokumentāci- jai, tostarp ziņojumu iesniegšana par katru valsti atsevišķi (turpmāk — CbC ziņojums) 21 , kurā sniegta informācija par starptautiskas uzņēmumu gru- pas ieņēmumiem, peļņu pirms no- dokļu nomaksas, uzkrātajiem nodok- ļiem un cita informācija, kas attiecas uz augsta līmeņa riska novērtējumu, par katru nodokļu jurisdikciju, kurā šādai uzņēmumu grupai ir piederoša juridiska vienība. Ziņošana par kat- ru valsti atsevišķi (CbC ziņošana) ir viens no četriem BEPS obligātajiem standartiem, kurus apņemas īstenot visi ESAO/G20 Iekļaujošā regulējuma dalībnieki, 22 savukārt visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest CbC ziņošanu, arī pamatojo- ties uz DAC4 23 direktīvu. BEPS 13. aktivitātes ziņojumā bija iekļauta arī prasība, ka līdz 2020. gada beigām jāpabeidz CbC ziņošanas minimālā standarta pār- skatīšana. Šai kontekstā notikušas publiskas konsultācijas par iespē- jamajām izmaiņām nākotnē. ESAO publicēja apjomīgu dokumentu materiālu (saņemtie komentāri no ieinteresētajām personām un publisko konsultāciju sanāksmes video ieraksts) 24 , taču informācija par to, vai ESAO līmenī valstis jau ir pieņēmušas kādus lēmumus par CbC ziņošanas pārskatīšanu, vēl nav pieejama. No publicētajiem mate- riāliem gan var secināt, ka tiks iz- vērtēta iespēja gan veikt dažādas izmaiņas CbC ziņojumā norādāma- jā informācijā, gan iespēja sama- zināt robežvērtību starptautiskas uzņēmumu grupas konsolidētajam apgrozījumam (šobrīd 750 miljoni eiro), kuru nepārsniedzot starptau- tiskai uzņēmumu grupai neiestājas pienākums iesniegt CbC ziņojumu. Turklāt jāņem vērā, ka joprojām Eiropas Savienības institūciju darba kārtībā ir Eiropas Komisijas priekš- likums noteikt starptautisko uzņē- mumu grupām pienākumu publicēt CbC ziņojumu 25 , un šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā izmaiņas CbC ziņojuma regulējumā varē- tu uzskatīt par būtiskām, jo CbC ziņojumā norādāmā informācija, to padarot pieejamu sabiedrībai, tajā skaitā masu medijiem, varētu daudz vairāk ietekmēt starptautisko uzņēmumu grupas reputāciju, kā arī informācijas publicēšanas gadī- jumā zustu nepieciešamība Eiropas Savienības dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par CbC ziņojumiem. Kopsavilkums ESAO Iekļaujošā regulējuma iniciatīva sevī apvieno vairāk nekā 135 dalībvalstis, un tās politiskā ie- tekme nodokļu piemērošanas jomā ir ievērojama. Šajā publikācijā ir aplū- kotas tikai dažas aktuālākās tenden- ces nodokļu jomā, kas varētu vienno- zīmīgi skart Latviju gan tiešā, gan arī tiesību palīgavotu veidā. Būtiskākās iniciatīvas minētas digitālās ekono- mikas, transfertcenu un starptautis- kās administratīvās sadarbības jomā, kā arī saistībā ar Covid–19. 21Latvijā ieviests pamatā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 397 «Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti». 22Pieejams: http://www.oecd.org/tax/beps/oecd–releases–consultation–document– on–the–2020–review–of–country–by–country–reporting–beps–action–13–and– invites–public–input.htm http://www.oecd.org/tax/beps/public–consultation–document–review–country–by– country–reporting–beps–action–13–march–2020.pdf [Skatīts 15.10.2020.] 23Padomes 2016. gada 25. maija direktīvas (ES) 2016/881, ar ko direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā. 24Pieejams: http://www.oecd.org/tax/beps/public–comments–received–on–the–2020– review–of–country–by–country–reporting–beps–action–13–minimum–standard.htm [Skatīts 15.10.2020.]. 25Eiropas Komisijas 2016. gada 12. aprīļa priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un fi liāles. Pieejams: https://eur–lex.europa.eu/legal–content/LV/TXT/ PDF/?uri=CELEX:52016PC0198&from=EN [Skatīts 17.10.2020]. Ieviešot atbilstošu regulējumu nākotnē, Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama informācija par kriptoaktīviem, kurus Latvijas rezidenti glabā tā saucamajos elektroniskajos makos.19 Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba de- vējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto — par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās ie- maksas par vienu procentpunktu sa- mazinātās likmes (34,09%) apmē- rā, turklāt no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazā- kaspar iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» grozī- jumos iestrādāta virkne izņēmuma gadījumu, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par: notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izcie- šanas laikā; personu, kura ir sasniegusi ve- cumu, kas dodtiesības saņemt valsts vecuma pensiju vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi); personu ar I un II grupas invali- ditāti; personu, kuras algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kurš nav sasniedzis trīs gadu vecumu; personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesio- nālās, augstākās vai speciālās iz- glītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtrau- kusi mācības vai studijas; personu, kuru nodarbina Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts darba devējs; personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru no- darbina darba devējs, kuram pie- šķirts sociālā uzņēmuma statuss; personu, kura sniedz valsts fi- nansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asisten- ta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropa Savienības politiku ins- trumentu projektu ietvaros finan- sētu aprūpes pakalpojumu bēr- nam līdz 18 gadu vecumam. Tāpat paredzēts, ka minimālās obligātās iemaksas netiks piemēro- tas proporcionāli par tām taksāci- jas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs: atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, atrodas bērna kopšanas atvaļi- nājumā, bērna tēvs ir atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu, atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstip- rināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmu- mu nodots aprūpējamais bērns, atrodas grūtniecības un dzem- dību atvaļinājumā, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa B, ir darbnespējīgs un viņam ir iz- sniegta darbnespējas lapa A vai B. Paredzēts, ka sociālās apdro- šināšanas iemaksas par personu tiks summētas pie dažādiem darba devējiem un dažādos nodokļu re- žīmos. Piemēram, ja persona strā- dā pie diviem darba devējiem, tie apmaksās minimālās VSAOI pro- porcionāli darba ienākumam, ko darbinieks pie tiem veic («darba devējs veic minimālās obligātās ie- maksas proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam (ja per- sona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem) un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņē- mēja», teikts grozījumu projektā). Plānots, ka minimālās sociālās iemaksas tiks aprēķinātas ceturk- šņa griezumā (3 minimālās algas jeb 1500 eiro). Minimālo sociālo iemaksu veikšanai sekos līdzi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentū- ra (VSAA) un Valsts ieņēmumu die- nests (VID). Paredzēts, ka, gadījumā ja sociālās iemaksas par personu kādā ceturksnī nesasniegs minimālo apmēru, trīs mēnešu laikā pēc šī ceturkšņa beigām VSAA to pazi- ņos darba devējam/pašnodarbinā- tajam, kā arī VID. VID vienas darba dienas laikā informēs darba devēju un pašnodarbināto elektroniskajā deklarēšanās sistēmā par aprēķi- nātājām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam būs pie- nākums trīs mēnešu laikā no pa- ziņojuma saņemšanas veikt mini- mālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam būs pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas veikt mini- mālās obligātās iemaksas par sevi. VSAA vēlreiz pārrēķinās sociālās apdrošināšanas iemaksas gada grie- zumā trīs mēnešu laikā pēc kalen- dāra gada beigām un informēs VID, ja konstatēs, ka iemaksas ir tikušas pārmaksātas. IKARS KUBLIŅŠ, portāla BilancePLZ redaktors VSAOI REFORMA apstiprināta valdībā – kas mainīsies darba devējiem un darba ņēmējiem? Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma 9. oktobrī pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei — ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fi ksējamā situācija.Next >