< PreviousValdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN mak- sātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savu- kārt no 2023. gada būs obligāti jā- maksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās al- gas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām paš- nodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju ap- drošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaid- ro SANDRA RUCKA , Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte. Tas gan nenozīmē, ka kopējā pensiju apdrošināšanas likme būs aprēķināma vienkārši kā 10% no mi- nimālās algas (jeb 50 eiro), jo pen- siju apdrošināšanas sociālo iemaksu aprēķināšanas metodika ir sarežģītā- ka. «Iemaksu objekts atšķiras no tā ienākuma, no kura pašnodarbinātais samaksās 10%. Piemēram, pašnodar- binātais mēnesī nopelna 200 eiro, no kuriem 10% jeb 20 eiro samaksā pen- siju apdrošināšanai. Šie 20 eiro tiek pielīdzināti 24,5 procentiem, tātad 20 jāizdala ar 24,5 un jāpareizina ar 100, tādā veidā iegūstot reālo iemak- su objektu 81,63 eiro. Starpība, no kuras jāsamaksā vēl 10 procenti, tiek aprēķināta, no minimālās algas (500 eiro) atņemot šos 81,63 eiro,» skaid- ro S. Rucka. Savukārt tiem pašnodarbināta- jiem, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu, pārejas periodā, tāpat kā līdz šim, jāmak- sā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme par apdrošinātajiem riskiem (32,15%) un papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības starp nopelnītajiem ienākumiem un mini- mālo algu. Savukārt par 2022. gadu vēl jāatceras, ka tiem pašnodarbi- nātajiem, kuru ienākumi pārsniedz 20 004 eiro , no pārsnieguma sum- mas jāmaksā pilnā likme (32,15%). Interesanti, ka pārejas perioda prasība par obligāto iemaksu veikša- nu 10 procentu apmērā valsts pen- siju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objek- tam likumprojektā attiecināta arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātā- jiem (kuru ienākumi nesasniedz mi- nimālās algas apmēru). Tātad viņiem no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada decembrim būs jāmaksā ne tikai 25% MUN likme no apgrozījuma, bet arī 10% pensiju apdrošināšanai no star- pības starp iemaksu objektu un mini- mālo algu. Savukārt autoratlīdzību saņēmē- jiem identiska prasība paredzēta tikai pusgada periodam — no 2021. gada jūlija līdz 2021. gada decembrim. Tas tāpēc, ka no 2022. gada autoratlīdzī- bu režīmu paredzēts likvidēt. «No 2022. gada vairs netiek pa- redzēti īpaši nosacījumi obligātajām iemaksām, ja persona saņem autorat- līdzību. Tas nozīmē, ka autoratlīdzī- bas saņēmējs būs pakļauts sociālajai apdrošināšanai kā jebkura persona, kurai noslēgts uzņēmuma līgums, t.i: 1. kā darba ņēmējs, ja persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmu- ma līgumu un nav reģistrējusies NODOKĻI NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS 20 VSAOI REFORMA – kas mainīsies pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un MUN maksātājiem? Foto: © Prostock–studio – stock.adobe.com21 kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (li- kuma 1. panta 2. punkta d) apakš- punkts); 2. kā pašnodarbinātais, ja perso- na, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), ir reģis- trējusies kā saimnieciskās darbī- bas veicēja, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesī- bu pārņēmēju (likuma 1. panta 3. puncta c) apakšpunkts). Ja persona (autoratlīdzības sa- ņēmējs) ir reģistrējusi saimniecisko darbību, tad viņa var izvēlēties mak- sāt obligātās iemaksas kā pašnodar- binātais vispārējā kārtībā vai maksāt mikrouzņēmumu nodokli,» skaidro S. Rucka. Tātad bijušais autoratlīdzību sa- ņēmējs no 2022. gada var izvēlēties, vai slēgt uzņēmuma līgumu, kad ie- nākuma izmaksātājs maksās sociālās iemaksas par viņu kā par darba ņē- mēju, vai reģistrēties par pašnodar- bināto, attiecīgi maksājot nodokļus pēc iepriekš aprakstītās pašnodarbi- nātajiem paredzētās shēmas. Jaunā dzīve — no 2023. gada No 2023. gada pašnodarbinātie maksās obligātās iemaksas pašno- darbinātajam paredzētajiem riskiem (likme patlaban 32,15%), bet ne mazāk kā no minimālās algas. Tāpat minimālās iemaksas būs jāmaksā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātā- jiem un, protams, darba ņēmējiem. Tas nozīmē, ja pašnodarbinātais nopelnīs mazāk par minimālo algu, tam tik un tā būs jāmaksā sociālās iemaksas kā no minimālās algas. Savukārt, ja pašnodarbinātais nopel- nīs vairāk par minimālo algu, tam būs jāmaksā pilna likme no visa ienāku- ma, nevis kā pašlaik, kad tiek mak- sāta likme no minimālās algas + 5% (vai no nākamā gada jūlija — 10%) pensiju apdrošināšanai. Obligātās iemaksas no minimālās algas varēs neveikt tie pašnodarbi- nātie, MUN maksātāji un darba ņē- mēji, kuri ir atzīti par trūcīgiem (kā arī sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka) vai ietilpst kādā no šīm grupām: 1) notiesātais, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izcieša- nas laikā; 2) persona, kura ir sasniegusi ve- cumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi); 3) persona ar I un II grupas invaliditāti; 4) persona, kuras algas nodokļa grā- matiņā ir reģistrēts bērns, kurš nav sasniedzis trīs gadu vecumu; 5) persona līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionā- lās, augstākās vai speciālās izglītī- bas iestādē pilna laika klātienē, iz- ņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas; 6) persona, kuru nodarbina Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts darba devējs; 7) persona, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru no- darbina darba devējs, kuram pie- šķirts sociālā uzņēmuma statuss; 8) persona, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu ve- cumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropa Savienības po- litiku instrumentu projektu ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam. Pretrunas ministriju pārstāvju teiktajā Jāatgādina, ka Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautāju- mos ILMĀRS ŠŅUCINS iepriekš žurnālam Bilance pauda pārliecību, ka būšot iespējams atrast saprātī- gu kompromisa risinājumu situāci- jām, kad pašnodarbinātais nenopelna pietiekami, lai varētu segt iemaksas kā no minimālās algas. «Piekrītu, ka nav loģiski pra- sīt lielākas sociālās iemaksas, nekā vispār ticis nopelnīts. Es domāju, ka Labklājības ministrija sniegs kādu risinājuma piedāvājumu šiem gadīju- miem — kā šādās situācijās nodroši- nāt sociālās garantijas samērīgā vei- dā, vienlaikus neatstājot izvairīšanās iespēju. Domāju, ka šādu risinājumu ir iespējams atrast,» intervijā Bilancei septembrī sacīja I. Šņucins. Savukārt S. Rucka portālam BilancePLZ apgalvoja, ka Labklājības ministrijai esot ticis dots uzdevums sagatavot likumprojektu, kurā pare- dzēts, ka visiem no 2023. gada jāmak- sā minimālās obligātās sociālās iemak- sas: «Kad valdībā 2. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņoju- mu, mums tika dots uzdevums iesniegt likuma grozījumu projektu tieši šādā variantā — no 2023. gada visi maksā ne mazāk kā no minimālās algas.» NB! Jāatgādina, ka plānotās izmai- ņas pagaidām ir pieņemtas tikai val- dībā — vēl tām jāiziet cauri likuma izskatīšanas procesam trijos lasījumos Saeimā, kur vēl var tikt iestrādātas lie- lākas vai mazākas izmaiņas. IKARS KUBLIŅŠ, portāla BilancePLZ redaktors Foto: Aivars Siliņš Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu, pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk: tie būs gan 10% no ienākumiem, gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu.Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu. Kas ir juridiskās personas maksātnespējas process? Juridiskās personas maksāt- nespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pa- sludinājusi maksātnespējas proce- su, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespē- jas procesa izbeigšanu. Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko per- sonu, personālsabiedrību, indivi- duālo komersantu, ārvalstī reģis- trētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un Maksātnespējas likumā noteiktiem speciāliem subjektiem. Juridiskās personas maksātnespējas procesu saskaņā ar šo likumu (turpmāk — likums) vada tiesas iecelts maksāt- nespējas procesa administrators (turpmāk — administrators), kurš nodrošina procesam izvirzāmo pra- sību izpildi, tai skaitā: apzina un pārdod parādnieka mantu; izvērtē iesniegtos kreditoru pra- sījumus; atgūst parādus no parādnieka debitoriem; no iegūtajiem līdzekļiem apmie- rina kreditoru prasījumus. Administrators Administratora amata kandi- dātu iecelšanai konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesā izvēlas no Maksātnespējas kontro- les dienesta sistēmā uzturētā ad- ministratoru amata pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informa- tīvās sistēmas nodrošinātu automa- tizētu atlasi. Saskaņā ar Maksātnespējas liku- ma 9. pantu administrators ir fiziskā persona, kura ir iecelta administra- tora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13. pantu par administratoru var- būt fiziska persona: kura sasniegusi 25 gadu vecumu; kura saņēmusi valsts atzītu izglī- tības dokumentu par otrā līme- ņa augstākās profesionālās izglī- tības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglī- tības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zi- nātnisko grādu; kura prot valsts valodu augstā- kajā līmenī, kurai pēc iepriekš minētās izglī- tības un kvalifikācijas iegūšanas ir vismaz triju gadu darba piere- dze jurista vai tam pielīdzināmā amatā; kura nokārtojusi administratora eksāmenu; kurai ir nevainojama reputācija. Administratoru pēc adminis- tratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespē- jas kontroles dienesta (turpmāk — Juridiskās personas MAKSĀTNESPĒJAS process 22 FINANSES NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Ilustrācija: © stockfoto – stock.adobe.comMKD) direktors. Pēc administratora iecelšanas amatā dienesta direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi. Kārtību, kādā adminis- tratoru ieceļ amatā, kā arī admi- nistratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsnieg- šanas kārtību nosaka 2017. gada 30. maija Ministru kabineta notei- kumi Nr. 288 «Maksātnespējas pro- cesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstā- dināšanas no amata un amata dar- bības apturēšanas kārtība». Maksātnespējas procesa uzsākšana Juridiskās personas maksātne- spējas procesa uzsākšanu Maksātne- spējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka kreditori (arī darbinieki, kuriem nav izmaksāta darba alga). Juridiskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt, iesniedzot rajo- na (pilsētas) tiesā pēc parādnieka juridiskās adreses atrašanās vietas juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Saskaņā ar Maksātnespējas li- kuma 60. panta trešo daļu parād- niekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksāt- nespējas procesa pieteikumu šādos gadījumos: parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parād- saistības, kurām iestājies izpil- des termiņš, un nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem par maksājumu termiņu pagarinā- šanu vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta; saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinā- tu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā; parādnieks vairs nespēj pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā par maksātnespējas procesa pie- teikuma neiesniegšanu parādnie- kam tika paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas ad- ministratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 35 pantu, uzliekot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes lo- ceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Šobrīd likuma 178. pants nosa- ka, ka par pienākuma šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt ju- ridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto ob- ligāto maksājumu saistībām, Valsts ieņēmumu dienests piemēro nau- das sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no sešdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, at- ņemot fiziskajai personai vai valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz lai- ku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. Atgādinu, ka šobrīd viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Ziņas par maksātnespējas pro- cesa uzsākšanu tiek ierakstītas maksātnespējas reģistrā. Maksāt- nespējas reģistrs ir visiem pieej- ams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Maksātnespējas reģistrs pieejams Latvijas Republikas Uz- ņēmumu reģistra interneta vietnē maksatnespeja.ur.gov.lv. Pēc ieraksta izdarīšanas mak- sātnespējas reģistrā sākas termiņš kreditoru prasījumu iesniegšanai, termiņš tiek norādīts iepriekš mi- nētāja interneta vietnē. Ar maksātnespējas procesa pa- sludināšanu iestājas termiņš visu parādnieka saistību izpildei, un kreditors var pieteikt kreditora pra- sījumu neatkarīgi no līguma nosa- cījumiem. Pēc maksātnespējas procesa pa- sludināšanas parādnieka pārvaldes institūciju (piemēram, kapitālsa- biedrības dalībnieku sapulces un valdes, kā arī padomes (ja tāda ir izveidota)) darbība tiek apturēta, un to vietā stājas tiesas ieceltais administrators. Lai nodrošinātu parādnieka vadī- bas pārņemšanu un informācijas ap- maiņu, saskaņā ar likuma 68. panta pirmo daļu tiek iecelts parādnieka pārstāvis, kas parasti ir parādnieka bijušais valdes loceklis vai vairāki valdes locekļi. Savukārt saskaņā ar likuma 68. panta trešo daļu admi- nistrators var noteikt par parādnie- ka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību, un ja šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemes- lu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas. No tā izriet, ka administrators var OSKARS SPRINGIS, NORDSTERN LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalifi cēto grāmatvežu institūta biedrs 23 Administrators var iecelt par parādnieka pārstāvjiem arī parādnieka bijušos darbiniekus, tajā skaitā uzņēmuma grāmatvedi vai grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju. Foto: Vitaliy Turovskyyiecelt par parādnieka pārstāvjiem arī parādnieka bijušos darbiniekus, tajā skaitā uzņēmuma grāmatvedi vai grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju. Likuma 70. panta pir- majā daļā ir noteikts parādnieka pārstāvja pienākums ar pieņem- šanas un nodošanas aktu nodot administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personā- la un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmo- gu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludinā- šanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka pārstāvis do- kumentus administratoram nodod, tos sakārtojot atbilstoši lietvedības noteikumiem. Parādnieka pārstāvja galvenās tiesības ir: iepazīties ar iesniegtajiem kredi- toru prasījumiem un izteikt ad- ministratoram iebildumus pret tiem; pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu; pieprasīt sasaukt un piedalīties kreditoru sapulcēs un iepazīties ar sapulču protokoliem; iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lē- mumu vai celt prasību tiesā. Parādnieka pārstāvja galvenie pienākumi ir: ierasties uz visām kreditoru sa- pulcēm un tiesas sēdēm, uz ku- rām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par pa- rādnieku; nodot administratoram visus parādnieka dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu; sadarboties ar administratoru. Ja parādnieka pārstāvis nesa- darbojas ar administratoru, viņš kavē procesu un apdraud kreditoru intereses. Ievērojot minēto, likuma 178. pantā noteikta administratīvā atbildība par maksātnespējas pro- cesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona, par to piemē- ro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz lai- ku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. Saskaņā ar Kri- mināllikuma 215. pantu par mak- sātnespējas procesa kavēšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu iestājas kriminālatbildība. Uzsāktās spriedumu izpildes liet- vedības tiek izbeigtas, izņemot, ja starp parādnieku un kreditoru pa- stāv strīds par tiesībām. Valsts nodeva Gan parādniekam, gan kredi- toram, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāmaksā valsts nodeva — nodeva par darbī- bas veikšanu — pieteikuma izska- tīšanu tiesu iestādē. Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 70 eiro. Kreditoram valsts nodevas apmērs ir 355 eiro. Kreditora samaksātā nodeva ir jāatmaksā no parādnieka līdzekļiem. Dokuments, kas aplie- cina valsts nodevas samaksas veik- šanu, ir jāpievieno maksātnespējas procesa pieteikumam. Rekvizīti valsts nodevas samaksai atrodami Maksātnespējas kontroles dienesta interneta vietnē www.mkd.gov.lv. Iemaksas mērķī jānorāda dati mak- sātnespējas procesa pieteikuma identificēšanai. Darbinieku prasījumi No 2003. gada 1. janvāra dar- binieku prasījumi tiek segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kura turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas kontroles dienests. Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību no darbinieku prasījumu garanti- ju fonda līdzekļiem nosaka likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 995 «Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierinā- šanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība». Par darbinie- ku prasījumiem var lasīt šā gada Lailas Kelmeres rakstus (Bilance Nr. 8 (464), 32. lpp. un Nr. 9 (465), 34. lpp.). Kreditora prasījums Kreditora prasījums ir jāiesniedz administratoram viena mēneša laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludi- nāšanu izdarīšanas maksātnespē- jas reģistrā. Kreditora prasījumu var nosūtīt administratoram pa pastu vai iesniegt administratora prakses vietā, kā arī to ir iespējams iesniegt elektroniski, ievērojot spēka eso- šos normatīvos aktus, kas regulē elektronisko dokumentu apriti un juridisko spēku. Administratora kontaktinformāciju ir iespējams noskaidrot maksātnespējas reģistrā. Ja kreditors iesniedz kreditora prasījumu viena mēneša laikā un administrators pieņem lēmumu par viņa prasījuma atzīšanu, šāds kreditors iegūst balsstiesības pro- porcionāli sava prasījuma summai (1 eiro = 1 balss) un var piedalī- ties lēmumu pieņemšanā kredito- ru sapulcēs. Ja kreditora prasījums netiek iesniegts viena mēneša lai- kā, kreditors zaudē balsstiesības. Balsstiesības netiek piešķirtas iein- teresētajām personām. Saskaņā ar likuma 72. panta pirmo daļu ieinte- resētās personas ir: parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi; prokūrists un komercpilnvar- nieks; persona, kura sastāv ar parād- nieka dibinātāju, dalībnieku (ak- cionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju lo- cekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei; kreditors, kas atrodas vienā kon- cernā ar parādnieku. Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku likuma 24 FINANSES NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Par ieinteresēto personu var tikt atzīta juridiskā persona, kuras darbību realizē fi ziskā persona, kas ir, piemēram, parādnieka dalībnieka un vienīgā valdes locekļa radinieks.72. pantā minētās personas ir at- zīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms ju- ridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Tiesu praksē ir atzīts, ka par ieinte- resēto personu var tikt atzīta juri- diskā persona, kuras darbību realizē fiziskā persona, kas ir, piemēram, parādnieka dalībnieka un vienīgā valdes locekļa radinieks. Jāņem vērā, ka likuma 99. pan- ta pirmajā daļā noteikts, ka naudas summas, ko parādnieks samaksājis, parādu segšanai pēdējo sešu mē- nešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludinā- šanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem: maksājums izdarīts pirms saistī- bu izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjau- not šā panta trešajā daļā minē- tās pušu saistības un tiesības; parāds samaksāts ieinteresē- tajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto per- sonu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzinātajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepie- ciešamie izdevumi. Ja kreditors nokavē viena mē- neša termiņu, viņš savu prasījumu var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātne- spējas procesa pasludināšanu iz- darīšanas maksātnespējas reģistrā, tomēr ne vēlāk kā līdz dienai, kad administrators sastādījis kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu. Ja kreditora prasījums netiek iesniegts šajā termiņā, iestāsies prasījuma tiesību noilgums — prasījuma tie- sības kreditoram zūd. Kreditora prasījums ir noformē- jams brīvā formā, bet obligāti ir no- rādāma šāda informācija: prasījuma pamatojums; prasījuma veids; prasījuma apmērs, atsevišķi no- rādot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu (procenti, nokavējuma nauda, soda nauda utt.) apmēru; prasījuma rašanās laiks; vai kreditors ir atzīstams par ie- interesēto personu; kontaktinformācija, tajā skaitā elektroniskā pasta adrese; bankas konta numurs. Nodrošinātais kreditors, piesa- kot kreditora prasījumu, papildus norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts, kā arī par nodrošinā- jumu kalpojošās (ieķīlātās) parād- nieka mantas vērtību maksātnespē- jas procesa pasludināšanas dienā. Likuma 7. pants nosaka, ka nodro- šinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par neno- drošināto kreditoru, izņemot gadī- jumu, kad nodrošinājums ir par tre- šās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošināju- ma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros. Gan nodrošinātais, gan neno- drošinātais kreditors iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus — rēķinus, pavadzī- mes, algas lapiņas u.c. Ja kreditora prasījumā nav norā- dīta visa nepieciešamā informācija vai nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, administrators infor- mē kreditoru par nepieciešamību novērst trūkumus. Ja kreditors šos trūkumus nenovērš, viņa prasījums netiek atzīts. Kreditora prasījums arī var tikt atzīts tikai daļēji. Maksātnespējas procesa gaita Pēc juridiskās personas maksāt- nespējas procesa pasludināšanas administrators: pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, kura pie- dalīšanās maksātnespējas proce- sā ir obligāta; apkopo un izvērtē kreditoru, tai skaitā parādnieka darbinieku prasījumus, kā arī pieņem lē- mumus par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu; apzina parādnieka mantu un noskaidro parādnieka finansiālo stāvokli; ievērojot noskaidroto parādnie- ka finansiālo stāvokli, sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību; pārdod parādnieka mantu; atgūst debitoru parādus; izvērtē parādnieka slēgtos lī- gumus, pieņemot lēmumu par līgumu izpildi, atkāpšanos no līguma vai par prasības celšanu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu; izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pār- valdes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām. Parādnieka pārstāvja piedalī- šanās maksātnespējas procesā ir obligāta, jo parādnieka pārstāvis ir ar uzņēmumu visciešāk saistītā per- sona, kurai jāpalīdz administrato- ram nodrošināt kreditoru interešu aizsardzību. Ja parādnieka uzņēmumā nav realizējamas mantas vai mantas ap- mērs ir mazāks par depozīta apmē- ru (divas minim ālās mēnešalgas), administrators sastāda ziņojumu par mantas neesamību parādnieka 25 Parādnieka pārstāvja piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, jo parādnieka pārstāvis ir ar uzņēmumu visciešāk saistītā persona, kurai jāpalīdz administratoram nodrošināt kreditoru interešu aizsardzību.uzņēmumā. Ziņojumu par mantas neesamību administrators sastāda arī tad, ja uzņēmumā nav realizēja- mas mantas, bet parādnieka aktī- vos ietilpst «debitoru parādi», kuru atgūšanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Šādā gadījumā ad- ministrators ar ziņojumu par man- tas neesamību piedāvā kreditoriem izvēlieties, kas ir izdevīgāk viņiem pašiem: ieguldīt maksātnespējas procesā papildu līdzekļus, ja paredzamā nākotnē ir iespēja atgūt mantu un saņemt sava prasījuma ap- mierinājumu; neieguldīt līdzekļus, jo atgūt mantu šajā maksātnespējas pro- cesā nav iespējams, vai parādu piedziņa no debitoriem prasa ilgu laiku, un tas kreditoriem nav izdevīgi. Administratoram jānodrošina, lai parādnieka manta tiktu pārdo- ta par pēc iespējas augstāku cenu, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus. Administrators, ievēro- jot pienākumu realizēt mantu par augstāko cenu, var pieņemt lēmu- mu par mantas pārdošanu izsolē vai bez tās. Pēc juridiskās personas mak- sātnespējas procesa uzsākšanas ir iespējams pāriet uz tiesiskās aiz- sardzības procesu, ja, turpinoties juridiskās personas maksātnespē- jas procesam, parādnieks izstrādā un saskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plā- nu (plašāk par pārejas uz tiesiskās aizsardzības procesu nosacījumiem ir likuma XIX nodaļā). Šajā gadījumā juridiskās personas maksātnespējas process netiek apturēts, un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plā- na izstrāde notiek paralēli juridiskās personas maksātnespējas procesā veiktajām darbībām. Tādēļ, lai tiesis- kās aizsardzības procesu būtu iespē- jams īstenot, jautājums par pā reju ir jāizlemj pēc iespējas ātrāk, kamēr nav pārdota parādnieka manta. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts Juridiskās personas mak- sātnespējas procesa depozīts (turpmāk — depozīts) ir naudas summa, kas jāiemaksā maksātne- spējas procesa pieteikuma iesnie- dzējam. Depozīts nodrošina juri- diskās personas maksātnespējas procesa finansēšanu, ja procesa gaitā atklāsies, ka pašam parād- niekam nav mantas vai manta ir mazāka par depozīta apmēru, un neviens nepiesakās šo procesu finansēt. Depozīta iemaksa līdzī- gi kā valsts nodevas iemaksa ir priekšnoteikums maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai. Depozīta apmērs gan parādnie- kam, gan kreditoram ir divas mi- nimālās mēnešalgas. Dokuments, kas apliecina depozīta samaksas veikšanu, ir jāpievieno maksāt- nespējas procesa pieteikumam. Saņemt atpakaļ iemaksāto depo- zītu var tikai kreditors vai kredito- ri, kuri iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu. Depozītu kreditors var saņemt gadījumos, ja juridiskās personas maksātne- spējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem, vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas mak- sātnespējas procesu, attiecīgi piesaistot savu vai citu personu finansējumu. Juridiskās personas maksātne- spējas procesa depozīts maksāt- nespējas procesa pieteikuma ie- sniedzējam netiek atmaksāts šādos gadījumos: juridiskās personas maksātne- spējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess; kreditors, saņemot sava prasī- juma apmierin ājumu, neatsauc juridiskās personas maksātne- spējas procesa pieteikumu, un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi. Depozītu var saņemt, iesniedzot iesniegumu MKD. Iesnieguma veid- lapu, iesniegumam pievienojamos dokumentus, ka arī citas iesnieg- šanas prasības nosaka Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumi Nr. 88 «Kārtība, kādā ie- maksā un izmaksā depozītu juridis- kās un fiziskās personas maksātne- spējas procesā». Parādnieka, kurš iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu, iemaksātais depo- zīts visos gadījumos tiek novirzīts maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Maksātnespējas procesa izbeigšana Maksātnespējas process tiek izbeigts ar tiesas lēmumu, kad administrators ir izpildījis parād- nieka mantas pārdošanas plānu un kreditoru prasījumu segšanas plānu. Tāpat tiesa izbeigs maksāt- nespējas procesu, ja pēc ziņojuma par parādnieka mantas neesamību administratoram nebūs izdevies piesaistīt finansējumu turpmākajai procesa norisei, un maksātnespē- jas process netiks turpināts. Šādos gadījumos parādnieks — juridiskā persona tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra. Maksātnespējas process tiek izbeigts ar tiesas lēmumu, ja ticis saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tie- sa lēmusi par juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu. Šādā gadījumā parādnieks turpina savu darbību iepriekšējā statusā. Sūdzības par administratora lēmumu vai rīcību Sūdzības par administratora lēmumiem vai rīcību juridiskās personas maksātnespējas procesā ir jāiesniedz Maksātnespējas kon- troles dienestā. Sūdzības par ad- ministratora lēmumu par kredito- ra prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, administratora lēmumu par parādnieka pārstāv- ja nozīmēšanu, kā arī sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem netiek iesniegtas Maksātnespējas kontroles dienestā, bet gan tiesā, kurā pasludināta attiecīgā juridis- kās personas maksātnespējas pro- cesa lieta. 26 FINANSES NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts ir naudas summa, kas jāiemaksā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.1. Aizdevums darbiniekam Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai dar- ba devējam ir tiesības izsniegt dar- biniekam aizdevumu, jo ar aizdevu- mu izsniegšanu Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties kredītiestā- dēm (bankas) un kapitālsabiedrī- bām, kurām Latvijas Republikā ir izsniegta speciālā licence atbilstoši 29.03.2011. MK noteikumu Nr. 245 «Noteikumi par speciālo atļauju (li- cenci) patērētāju kreditēšanas pa- kalpojumu sniegšanai» 5. punkta prasībām. Kapitālsabiedrību sa- raksts ir pieejams Patērētāju tiesī- bu aizsardzības centra mājaslapā: https://www.ptac.gov.lv/lv/table/ kapitalsabiedribas–kuras–sanemu– licenci–pateretaju–krediteanas–pa- kalpojumu–sniegsanai. Otrkārt, vai darba devējam ir reģistrēta saimnieciskā darbība — aizdevumu izsniegšana. Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta otro un trešo daļu saimnieciskā darbība ir komercdarbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komer- sants. Saimnieciskā darbība ir jeb- kura sistemātiska, patstāvīga darbī- ba par atlīdzību. Sistemātiskums — notiek vairākas reizes, atkārtoti (www.vardnica.lv). Augstākā tiesa, noskaidrojot siste- mātiskuma jēdziena saturu, atzinusi, ka darbību atzīšanai par sistemātisku ir svarīgi noskaidrot kā darbību skai- Gadījumos, kad darbiniekam rodas fi nanšu grūtības, viņam ir tiesības vērsties arī pie darba devēja ar lūgumu sniegt fi nanšu palīdzību. Cik lielas naudas summas ir tiesīgs prasīt darbinieks, un vai darba devējam ir pienākums un tiesības fi nansiāli atbalstīt darbinieku? Kādas juridiskās un nodokļu nianses ir jāievēro darba devējam, slēdzot fi nanšu darījumus ar darbiniekiem? Ja darbiniekam ir nepieciešama fi nanšu palīdzība naudas izteiksmē, izskatīsim divu veidu atbalstus: 1) aizdevums darbiniekam, kas nes labumu darba devējam, jo par aizdevumu ir jāmaksā procenti, bet nav īpaši labvēlīgs darbiniekam, jo rada papildu izdevumus; 2) avansa maksājums uz darba samaksas rēķina. 28 FINANSES NR. 11 (467) 2020. GADA NOVEMBRIS Aizdevuma veidi darbiniekam Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com29 tu, tā arī periodu, kādā šīs darbības atkārtojas. Ņemot vērā, ka taksācijas periods ir viens gads, primāri regu- laritāte un sistemātiskums ir jāvērtē taksācijas gada ietvaros, tikai pēc tam paplašinot vērtējumu arī uz trīs taksācijas periodiem 1 . Iznāk, ka viens darījums (aizdevums) nav uzskatāms par sistemātiskumu. Tomēr vairāk nekā divi viena veida darījumi varē- tu tikt uzskatīti par sistemātiskumu. Noformējot aizdevuma līgumu, ir jārēķinās ar to, ka aizdevējs (dar- ba devējs) nodod īpašumā aizņē- mējam (darbiniekam) noteiktu nau- das summu, bet aizņēmējam rodas pienākums atdot saņemto naudas summu līgumā noteiktajā termiņā. Aizdevuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1934. līdz 1946. pants. Par aizdevuma izsnieg- šanu ir pieņemts maksāt procentus. Lai juridiski korekti noformētu aizdevuma darījumu, ir jāievēro kri- tēriji, kas atrunāti likuma «Par iedzī- votāju ienākuma nodokli» (likums par IIN) 8.¹ panta 3. daļā un nosaka sešus kritērijus, kurus izpildot darba devējs var sevi pasargāt no tā, ka aizdevums tiks pielīdzināts ienāku- mam, par kuru darba devējam pa- šam būs jāmaksā nodokļi: 1. Aizdevuma līgums ir noslēgts rakstveidā. 2. Aizdevums tiek izsniegts bez- skaidras naudas norēķinu veidā, un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas norēķinu veidā. 3. Aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus. 4. Aizdevuma izsniegšanas dienā aizdevējam nav nodokļu parādu, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteik- tās samaksas dienas. 5. Maksimālais aizdevuma apmērs (to kopsumma) nepārsniedz reizinājumu, kas iegūts, 30% no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegša- nas dienai reizinot ar 60, bet, ja aizdevuma ņēmējs — īpašnieks (dalībnieks, biedrs) negūst ienā- kumus no aizdevēja, — maksi- mālais aizdevuma apmērs ne- pārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapi- tāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu). 6. Visu aizdevēja sniegto aizde- vumu summa fiziskajām per- sonām, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nepārsniedz aizdevēja pašu ka- pitālu (saskaņā ar pēdējo apstip- rināto gada pārskatu). Ņemot vērā, ka aizdevuma lī- guma slēgšana ir pakļauta Civil- likuma normām, strīda gadījumā Darba likumam kā speciālajai tie- sību normai tiks dota priekšroka. Aizdevuma atmaksas kavējuma ga- dījumā darba devējs ir tiesīgs aprē- ķināt kavējuma procentus, bet veikt ieturējumus tikai saskaņā ar Darba likuma normām un ja ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana (piekrišanu nepieciešams atrunāt jau pie aizdevuma līguma noslēg- šanas, norādot, ka ieturējumi tiks veikti, piemērojot Darba likuma 79. un 80. panta normas). Darbinieka civiltiesiskās atbildī- bas priekšnoteikumi ir darbinieka prettiesiska, vainojama rīcība, dar- ba devējam radušos zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp darbinieka rīcību un darba devēja zaudējumiem. Svarīgi, ka darbiniekam aizde- vumu atmaksāt darba devējam ir pienākums pašam. Ja darbinieks turpina pildīt darba pienākumus, ieturējumus no darba algas darba devējs ir tiesīgs veikt tikai Darba likumā noteiktajā kārtībā. Darba devējam ir tiesības ieturēt no dar- biniekam izmaksājamās darba sa- maksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettie- siskas, vainojamas rīcības dēļ. Šie NADEŽDA KOROBČENKO, Mag.iur., SIA EK Sistēmas juriste ITA BEKERTA, Mg.oec., LNKA biedre, sertifi cēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede Foto: Aivars Siliņš 1 Sk. Augstākās tiesas 2011. gada 16. novembra sprieduma lietā Nr. SKA–525/2011 7. punktu. Noformējot aizdevuma līgumu, ir jārēķinās ar to, ka aizdevējs (darba devējs) nodod īpašumā aizņēmējam (darbiniekam) noteiktu naudas summu, bet aizņēmējam rodas pienākums atdot saņemto naudas summu līgumā noteiktajā termiņā.Next >