< Previous10 par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā kārtībā (uz deklarācijas pamata)). Personai uz automātisko atmaksu vajadzēs pašai pieteikties, norādot savu kontu VID Elektroniskās dekla- rēšanas sistēmā. Tāpat tiks vienkāršota attaisnoto izdevumu dokumentu (par medicī- nas izdevumiem) nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk tas notiks gandrīz bez pašas personas fi- ziskas iesaistes, vienīgi medicīnas ie stādē būs jāapliecina sava piekrišana tam, ka šie dokumenti tiek nosūtīti VID. Jāievēro, ka vēlreiz piekrišana būs jādod šo pašu datu iekļaušanai deklarācijā — aizpildot gada ienāku- mu deklarāciju, persona varēs pie- prasīt no VID datubāzes tajā uzkrāto informāciju par saviem attaisnota- jiem izdevumiem un izvēlēties, vai ie- kļaut tos deklarācijā. «Līdz ar to vairs nebūs jākrāj čeki, kuri reizēm mēdz izbalēt vai pazust. Kārtība turpmāk būs vienkāršota, taču cilvēkam pa- šam jābūt ļoti atbildīgam un jāsa- prot, kurus čekus viņš vēlas iesniegt VID un kurus — vēlas sniegt savam apdrošinātājam,» skaidro A. Kaļāne, piebilstot, ka galvenokārt tieši tāpēc arī dota iespēja, aizpildot deklarāciju, vēlreiz pārvērtēt, vai tiešām visi čeki iesniedzami VID vai tomēr daļa ap- drošinātājam, kas, iespējams, atmak- sās lielāku summu. Tāpat paredzēts, ka informāciju VID sniegs arī pašval- dības — par interešu un neformālās izglītības programmām. Kā vēl viens jaunums paredzēta arī automātiskā iedzīvotāju ienāku- ma nodokļa deklarācijas iesniegša- na, ja personai konstatēts parāds, bet tā nesniedz deklarāciju. «Šī diemžēl ir problēma. No 2018. gada, kopš ieviests diferencētais neaplie- kamais minimums un progresīvā IIN likme, diezgan lielai daļai iedzīvotāju izveidojas situācija, kad jāveic vai nu nodokļa piemaksa, vai arī jāsaņem atmaksa no valsts. Taču daļa šo cil- vēku neiesniedz gada ienākumu de klarāciju, līdz ar to neapstiprinot savu piekrišanu datiem, kas ir VID rī- cībā. Skaidrs, ka VID nevar veikt au- ditus vairākiem tūkstošiem cilvēku, turklāt pārsvarā IIN parāda vai pār- maksu summas, kas saistītas ar dife- rencētā neapliekamā minimuma pie- mērošanu, nav lielas. Līdz ar to esam radījuši instrumentu, kas paredz — ja personai ir jāsniedz deklarācija, bet pēc vairākkārtējiem atgādināju- miem tā to neizdara, tiek pieņemts, ka deklarācija tomēr ir sniegta. Šī norma mazinās nihilismu, jo nevar būt situācija, kad visiem ir jāsniedz deklarācija, bet daļa uzskata, ka to var nedarīt,» skaidroja A. Kaļāne. Praksē tas nozīmē, ka VID, balsto- ties uz savā rīcībā esošajiem datiem, varēs uzsākt IIN parāda piedziņas procedūru arī tad, ja persona nebūs iesniegusi gada ienākumu deklarā- ciju. «Aicinu visus būt atbildīgiem un pārbaudīt, vai nav izveidojies IIN parāds, lai pēc tam nebūtu nepatīka- mu pārsteigumu!» ieteica A. Kaļāne. Kompensācijas par attālinātā darba veikšanu Kopš Covid–19 krīzes sākuma arvien masveidīgāka kļuvusi strā- dāšana attālināti (no mājām), kas savukārt aktualizējis jautājumu par darbinieka izdevumu (piemēram, internets, elektrība) kompensēšanu no darba devēja puses. Finanšu mi- nistrija radusi risinājumu, lai šādas kompensācijas netiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā konferencē informēja I. Šņucins, no 2021. gada ar iedzī- votāju ienākuma nodokli neapliek ar attālinātā darba veikšanu saistī- tos darbinieka izdevumus, kurus at- bilstoši Darba likumam sedz darba devējs. Noteikts, ka šī kompensācija var būt apmērā līdz 30 eiro mēnesī. Pagaidām regulējums par attālinā- tā darba izdevumu kompensāciju noteikts terminētam periodam — 2021. gadam, taču esot doma šo iespēju saglabāt arī tālākā nākotnē kā pastāvīgu normu. Jāņem vērā, ka minētā 30 eiro kompensācija attālinātā darba iz- devumiem ir paredzēta par pilnu darba laiku. «Ja darbinieks nodar- bināts uz pusslodzi, tam vairs ne- pienākas 30 eiro kompensācija. Kompensācija tiks aprēķināta pro- porcionāli darba slodzei, nepie- mērojot to arī slimības periodiem, ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas un tamlīdzī- gi,» konferencē skaidroja A. Kaļāne. Tāpat ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus aprēķina pro- porcionāli attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, un no kompensē- jamā darba laika tiek skaitīts ārā tas laiks, ko darbinieks pavada darba vietā (ja strādā gan attālināti no mājām, gan birojā). Lai varētu piemērot attālinātā darba izdevumu kompensāciju, par to vai nu jāvienojas, veicot izmaiņas darba līgumā, vai jānosaka ar darba devēja rīkojumu, norādot, tieši kādus izdevumus darba devējs kompensē. «Tā ir abpusēja vienošanās, darbi- nieks nevar aiziet pie darba devēja un to pieprasīt,» sacīja A. Kaļāne. Kompensāciju var piemērot tas dar- ba devējs, pie kura ir iesniegta darbi- nieka algas nodokļa grāmatiņa. «Kompensāciju piešķiršana par izdevumiem, kas saistīti ar attālināto darbu, nenozīmē, ka pārējās kom- pensācijas, ko līdz šim darba devējs veica, pretī saņemot konkrētu attais- nojuma dokumentu, vai izsniedzot darbiniekam datoru vai citu tehniku lietošanai mājās, vairs nepastāvētu. Attālinātā darba izdevumu kompen- sācija ir īpaša kompensācija, kurai nav nepieciešami attaisnojuma do- kumenti — līdzīgi kā komandējuma dienas nauda,» precizēja A. Kaļāne. Slimības pabalsti Saistībā ar Covid–19 krīzi mainī- jusies arī slimības pabalstu piešķir- šanas kārtība, par ko konferencē informēja A. Jakseboga. Iepriekš gadījumos, kad darba nespējas lapa izsniegta sakarā ar Covid–19, BILANCES KONFERENCE 2020 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS LINDA PURIŅA, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte11 slimības pabalstu piešķīra no ot- rās darba nespējas dienas, tagad (no 2020. gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam) to piešķir jau no pirmās dienas. Ja šajā perio- dā darba nespēja sākotnēji tiek no- teikta sakarā ar akūtu augšējo elp- ceļu infekciju, no pirmās līdz trešajai dienai tiek izsniegta darbnespējas lapa B, piešķirot slimības pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas algas. Pa šo laiku ģimenes ārsts nosūta personu uz Covid–19 testu, kur tiek noskaid- rots, vai augšējo elpceļu infekcija ir Covid–19 vai cita saslimšana. Ja analīze ir negatīva, bet darbnespē- ja turpinās, tad trešajā dienā B lapa tiek slēgta, un no ceturtās dienas tiek izsniegta darbnespējas lapa A turpmākajām desmit darba nespē- jas dienām, par ko darba devējam ir pienākums maksāt slimības naudu (par pirmo dienu nemaksā, par otro un trešo — ne mazāk kā 75% no algas, par ceturto līdz desmito — ne mazāk kā 80% no darbinieka vidē- jās algas). Ja darba nespēja turpinās arī pēc šīm desmit dienām, no vien- padsmitās dienas atkal tiek izsnieg- ta darbnespējas lapa B. Savukārt, ja Covid–19 tests ir pozitīvs, slimības lapa B tiek turpināta no ceturtās dienas, klāstīja A. Jakseboga. Kam piemērota vienkāršā grāmatvedība? Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eks perte LINDA PURIŅA konferencē iepazīstināja ar vienkāršās grāmat- vedības kārtošanas pamatprinci- piem, priekšrocībām un trūkumiem. Vienkāršā grāmatvedība atļauta individuālajiem komersantiem, indi- viduālajiem uzņēmumiem, zemnie- ku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nav pārsniedzis 300 000 eiro, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un biedrī- bām, nodibinājumiem, arodbied- rībām, reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā ne- pārsniedz 40 000 eiro. Vienkāršās grāmatvedības kārtošana ir izvēles norma, un katram pašam jāizšķiras, vai tā piemērota viņa situācijai. Vienkāršajā grāmatvedībā ieņē- mumus un izdevumus reģistrē uz- skaites žurnālā (pēc naudas plūsmas principa), taču to atļauts nesagata- vot, ja visi darījumi notiek bezskaidrā naudā. Tiem vienkāršās grāmatvedī- bas kārtotājiem, kuri ir arī PVN mak- sātāji, papildus jāiekārto PVN uzskai- tes žurnāls, kurā darījumus parasti uzskaita pēc uzkrājuma principa (lai arī likums pieļauj iespēju uzskaitīt pēc naudas plūsmas principa). Vienkāršās grāmatvedības priekš- rocības ir tādas, ka tai nepiecieša- majiem grāmatvedības reģistriem formas jau ir noteiktas normatīva- jos aktos («pašiem nekas nav jāizdo- mā»), nav jāsagatavo grāmatvedības organizācijas dokumenti, tāpat ir jau noteikta pamatlīdzekļu vērtība (sā- kot no 1000 eiro) un nav jāgatavo arī finanšu pārskats. Vienkāršajai grāmatvedībai ir arī savi trūkumi. Kā vienu no tādiem L. Puriņa min to, ka vienkāršajā grāmatvedībā uzskaite ir pakārtota IIN aprēķināšanas vajadzī- bām, līdz ar to grūti iegūt noderīgu informāciju saimniecisko lēmumu pieņemšanai. Tāpat sarežģīti izsekot norēķinu stāvoklim ar debitoriem un kreditoriem. Vēl jārēķinās, ka vien- kāršajā grāmatvedībā ir noteikts saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojums (80% no ie- ņēmumiem) — protams, gada laikā ieņēmumi jāuzskaita pilnā apmērā, taču ierobežojums jāņem vērā, rēķi- not ar nodokli apliekamo ienākumu. «Grāmatvedim jāapzinās, ka dokumentu nodošana ir nepieciešama, lai darbinieki varētu tikt pie savām algām.» LAILA KELMERE, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore Foto: Aivars Siliņš ANDA ZIEMELE, SIA «Jumis Pro» grāmatvedības sistēmu analītiķe, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle LAILA KELMERE, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docenteDigitālo tehnoloģiju ietekme uz grāmatvedību tikai pieaugs SIA Jumis Pro grāmatvedības sis- tēmu analītiķe, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes lo- cekle ANDA ZIEMELE konferen- cē iepazīstināja ar grāmatvedības nākotnes tendencēm — digitalizā- ciju, automatizāciju un mākslīgo intelektu. Kā skaidroja A. Ziemele, papīra dokumentu pārvēršana elek- troniskos dokumentos ir tikai pats primitīvākais digitalizācijas aspekts. «Digitalizācija ir visu biznesa proce- su automatizācija, datu analītika, dažādu tehnoloģiju ieviešana, lai visi procesi ritētu ātrāk un efektīvāk, samazinātu cilvēcisko kļūdu skaitu,» sacīja analītiķe. Grāmatvedības pro- cesus izmainīs arī pavisam progre- sīvas tehnoloģijas — A. Ziemele uzskata, ka pat mākslīgais intelekts grāmatvedībā «noteikti tiks integ- rēts jau tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mākslīgais intelekts grāmatve- dības sistēmās pētīs un analizēs pagātnes datus un, pamatojoties uz šiem datiem, spēs atrast kļūdas vai šaubīgus darījumus. Piemēram, mēs importējam pavadzīmi, un tajā pašā brīdī mākslīgais intelekts spēs saprast, vai šis grāmatojums atbilst vēsturiskajiem grāmatojumiem, vai tas iederas mūsu grāmatvedības sistēmas kontekstā.» Tāpat arvien populārāka kļūstot datu uzglabā- šana ārpakalpojumu serveros (t.s. mākonī). Pirms pieciem gadiem grāmatvežus esot bijis grūti pieru- nāt ievietot datus šajā vidē, tagad esot daudz grāmatvežu, kuri datus uzglabā mākonī, kas ļauj tiem pie- kļūt no jebkuras vietas. Īpaši šī ten- dence vērojama kopš «Covid–19» krīzes sākuma, kad apmēram treš- daļa klientu pārgājuši uz mākoņ- datu risinājumiem, jo sapratuši, ka epidēmijas laikā drošāk ir strādāt no mājām. Grāmatvedis svarīgs arī finanšu grūtībās Mazliet neierastā rakursā grā- matvežu pienākumus konferencē apskatīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grā- matvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu kole- džas docente LAILA KELMERE . Grāmatvedim var būt nozīmīga loma arī uzņēmuma grūtākajos brīžos, kad nepieciešams ierosināt tiesiskās aizsardzības vai pat mak- sātnespējas procesu. Tiesiskās aizsardzības procesā grāmatveža loma galvenokārt saistī- ta ar šī procesa plāna sagatavošanu, kur skaidri jāparāda, kā uzņēmums var pārvarēt finansiālās grūtības. Tas nozīmē, ka jāveic izejošo un ie- nākošo naudas plūsmu prognozes; jānovērtē, kura uzņēmuma manta nav vitāli svarīga biznesam un to ie- spējams pārdot, lai iegūtu tik nepie- ciešamos līdzekļus parādu atmaksai; jāparāda metodes, kā tiks risināta finansiāli sarežģītā situācija (reorga- nizācija, ieguldījumi pamatkapitālā, parāda samazināšana) u.tml. «Esam gatavi — ja uzņēmēji izvēlēsies tie- siskās aizsardzības procesu, mēs ar savām zināšanām viņiem būsim ļoti noderīgi,» sacīja L. Kelmere. Savukārt maksātnespējas proce- sā par parādnieka pārstāvjiem, kuru pienākums ir nodrošināt parādnieka dokumentu un mantas nodošanu maksātnespējas administratoram, reizēm tiekot iecelti arī grāmatveži, jo viņu rīcībā ir uzņēmuma doku- mentācija un zināšanas par to, kas uzņēmumā noticis. Taču, pat ja grā- matvedis nav iecelts par parādnieka pārstāvi, visticamāk, tik un tā tieši grāmatvedis būs tas, kurš sakārtos dokumentus nodošanai, sagatavos pieņemšanas–nodošanas aktu. «No savas pieredzes teikšu — tajā brīdī uzņēmējam vairs nav ko maksāt, un tas pārvēršas par tādu kā sociālo darbu. Grāmatvedim jāapzinās, ka dokumentu nodošana ir nepiecie- šama, lai darbinieki varētu tikt pie savām algām,» stāstīja L. Kelmere. Grāmatvedis vai uzskaitvedis? Finanšu ministrijas Grāmat ve dības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un meto- doloģijas nodaļas vadītāja ARTA PRIEDE konferencē sniedza infor- māciju par topošo Grāmatvedības likumu, kas izvērsti aprakstīts jau žur- nāla Bilance iepriekšējā, 2020. gada decembra numurā (12 (468)). Šajā reizē A. Priedei nācās atbildēt uz jautājumiem, kas klausītājiem bija radušies pēc Finanšu ministrijas or- ganizētā foruma. Piemēram, kāpēc likumā paredzēts, ka grāmatveža 12 BILANCES KONFERENCE 2020 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS «Ir svarīgi sakārtot grāmatvedības nozari, jo klients paļaujas uz grāmatvedi. Grāmatvedis ir kā uzņēmuma ģimenes loceklis.» IEVA JAUNZEME, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore ARTA PRIEDE, Finanšu ministrijas Grāmat ve dības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītājastatusam atbilst tikai tie, kas sagata- vo gada pārskatus, bet visi pārējie ir tikai uzskaitveži vai grāmatvežu palī- gi? A. Priede nepiekrīt, ka šādā veidā grāmatveža statuss tiek pazemināts, tieši pretēji — grāmatveža nozīmī- gums tiekot paaugstināts. «Vai cil- vēks, kas ir nodarbināts pie viena procesa — attaisnojuma dokumen- ta sagatavošanas, reģistrēšanas —, ir uzskatāms par grāmatvedi? Arī pēc Ministru kabineta noteikumiem par Profesijas klasifikatoru šādas perso- nas nav grāmatveži — tās var būt vienīgi uzskaitveži vai grāmatveža palīgi,» savu nostāju pauda A. Priede. Licencēšana būšot problēma tikai neprasmīgiem grāmatvežiem Konferences noslēgumā uzstājās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāl- direktore IEVA JAUNZEME , in- formējot par aktualitātēm nodokļu administrēšanā un dienesta komu- nikācijā ar nodokļu maksātājiem. Pirmais temats, ko skāra VID va- dītāja, bija ārpakalpojumu grāmat- vežu licencēšana. Grāmatvežu licencēšana esot ļoti svarīga kā nozares sakārtošanas instruments, un tās mērķis esot celt pakalpojumu kvalitāti, kas rūpot «mums visiem, īpaši labajiem grā- matvežiem, kuriem blakus diemžēl ir amata brāļi, kas godu nedara. Tiem, kuri prot un var, licencēšana nav problēma. Tiem, kuri nevar un neprot, tā varētu būt problēma. Ir svarīgi sakārtot grāmatvedības no- zari, jo klients paļaujas uz grāmatve- di. Grāmatvedis ir kā uzņēmuma ģi- menes loceklis,» sacīja I. Jaunzeme, piebilstot, ka gadījumos, kad grā- matvedis šo uzticību neattaisno (piemēram, laikus nesniedzot kādu svarīgu informāciju), rodas vilšanās. Tieši tāpēc ārpakalpojumu grāmat- veža licences saņemšanai esot jā- nosaka ierobežojums attiecībā uz sodāmību par tīšu noziedzīgu noda- rījumu izdarīšanu, jo arī tas ir svarīgi no grāmatveža uzticamības viedok- ļa. «Ja grāmatvedis pagātnē ir bijis negodīgs, ir pamatotas aizdomas, ka viņš šādi var rīkoties atkārtoti,» pamatoja I. Jaunzeme. Galvenās prasības, lai pēc likuma spēkā stāšanās (un pēc pārejas pe- rioda beigām) varētu strādāt par ār- pakalpojumu grāmatvedi, būs iekšē- jās kontroles sistēma (kurai grāmat- vedības ārpakalpojumu uzņēmu- mos jābūt jau tagad), civiltiesiskās apdrošināšanas esamība, sodāmības neesamība un licences saņemšana. Lielākās diskusijas esot izvērtušās par izglītības kritērijiem (likumpro- jektā paredzēts, ka ārpakalpojumu grāmatveža kvalifikācijai jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionāla- jai kvalifikācijai grāmatvedības, eko- nomikas, vadības vai finanšu jomā), tomēr prasība par augstāko izglītību neesot «formalitāte, bet gan kvali- tātes garants», uzsvēra I. Jaunzeme. Vienotais nodokļu konts neļaus «marinēt» parādus I. Jaunzeme uzsvēra arī jaunās VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas iespējas, pie- mēram, vienoto nodokļu kontu, kas ļaušot ar vienu bankas maksājuma uzdevumu samaksāt visus nodok- ļus. Grāmatvedības sistēmas gan būšot jāpielāgo, tomēr tas sniegs arī ērtības — Elektroniskā dekla- rēšanas sistēma un grāmatvedības programmas vairs nebūs atšķirtas, bet gan savstarpēji salāgotas, kas ļaus ērtāk iesniegt atskaites un padarīt nodokļu uzskaiti vienādu gan valsts, gan nodokļu maksātā- ju grāmatvedībā. Līdz ar tehnisko progresu daudzi pakalpojumi būs saņemami ātrāk, jo, kā solīja VID ģenerāldirektore, «nav noslēpums, ka daudzas VID esošās sistēmas ir veidotas 1999. gadā, tātad šī būs principiāli jauna arhitektūra, kas nodrošinās pavisam citu ātrumu». Caur vienoto nodokļu kontu veiktā naudas iemaksa tiks sadalī- ta pēc tā sauktā FIFO principa, vis- pirms nosedzot tās saistības, kam agrāk iestājies maksāšanas termiņš, turklāt nodokļu pārmaksas automā- tiski nosegs parādus. Likumdevējs noteicis arī secību, kādā tiks segti nodokļu maksājumi un iespējamie parādi, prioritāri apmaksājot no- dokļa pamatsummu, pēc tam no- kavējuma naudu un visbeidzot — soda naudu. Attiecībā uz nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumiem paliek spēkā līdzšinējais nosacī- jums, kas paredz, ka pieteikums termiņa pagarinājumam jāiesniedz pirms tekošā perioda, atgādināja I. Jaunzeme. «Grāmatveži, lūdzu, brīdiniet savus klientus par to, kā tas pareizi darāms, jo ir gadījumi, kad uzņēmēji atjēdzas tikai brīdī, kad jau uzsākta parādu piedziņa,» brīdināja VID vadītāja. Papildu informāciju par vienotā nodokļu konta regulējumu konfe- rencē sniedza arī A. Kaļāne, atklā- jot, ka nelielas izmaiņas šajā regulē- jumā esot tapušas tieši pēc «augsta ranga» grāmatvežu ierosinājumiem. Proti, tikuši noteikti pieci izņēmuma gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodokli deklarēs un maksās nevis tajā mēnesī, kurā ienākums tiek iz- maksāts, bet gan nākamajā mēnesī. Tā būs jārīkojas gadījumos, kad: 1) tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības; 2) tiek izmaksāta samaksa par at- vaļinājuma laiku un darba sa- maksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; 3) darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un iz- maksāta tā paša mēneša laikā; 4) tiek izmaksāta slimības nauda; 5) ja saskaņā ar tiesas spriedumu, tiesas lēmumu par izlīguma ap- stiprināšanu vai valsts pārvaldes iestādes lēmumu tiek izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi. IKARS KUBLIŅŠ 13 Foto: Aivars Siliņš IEVA JAUNZEME, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoreGatavojot noslēguma darbības finanšu uzskaitē, lai izstrādātu pirmās versijas finanšu pārskatam par 2020. gadu, ir aktuāli pārdomāt tās jomas, kas būtiski ir ietekmētas, vērtējot šo finanšu gadu. Kaut arī uzņēmumi, iespējams, darbojas dažādos veidos, lai pielāgotos pašreizējai videi, noteikti galvenās jomas ir darbības turpināšanas principa izvērtēšana, faktori, kuri ir ietekmējuši un ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, grāmatvedības aplēses un aktīvu vērtības novērtējums. Kā pareizi šādu informāciju ne tikai izvērtēt, bet arī atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, patlaban ir aktuāls temats daudzos uzņēmumos. Jānorāda, ka, izstrādājot finanšu pārskatu par 2020. gadu, aktuāla ir arī uzņēmuma vadības lielāka iesais- te, nekā tā ir bijusi iepriekš. Turklāt būtisks ir jautājums, kā finanšu pār- skatā sniegt informāciju, ja ir izmai- ņas grāmatvedības aplēsēs un tās būtiski ietekmē uzņēmuma darbī- bas turpināšanu. Covid–19 pandē- mijai jau ir radījusi plašu nenoteik- tību neskaitāmās jomās, tai skaitā arī finanšu pārskata sagatavošanā. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un ietekmi, ir jāpārskata ne tikai esošās metodes finanšu pārskata sagatavo- šanā, bet ir jāņem vērā izmaiņas, kas radīs jaunu nenoteiktību un iespēja- mu ietekmi nākotnē. Finanšu pārskatos par 2019. ga du vadība izteicās par Covid–19 ie- tekmi un vīrusa ietekmes nenoteik- tību, taču tagad daudziem uzņēmu- miem finanšu pārskatos būs jāatklāj informācija un jāatspoguļo rezultāti, kuros pandēmija jau būs veikusi no- teiktas korekcijas. Protams, ne visas nozares un ne visi uzņēmumi ir un būs pakļauti pandēmijas ietekmei. Covid–19 joprojām dažādos veidos ietekmē pasaules un Latvijas ekonomiku. Jānorāda, ka pavasarī sākotnēji ie- viestie ierobežojumi, tai skaitā arī ārvalstīs ieviestie, noteiktās nozarēs pavēra ceļu plašai ekonomiskas le- jupslīdei un piedāvājuma un piepra- sījuma izmaiņām pat nozarēs, kuras sākotnēji pandēmija neietekmēja. Svarīgi apzināties ne tikai uzņē- muma grāmatvedībai, bet arī uzņē- muma vadībai, ka finanšu pārskatu sagatavošanai par 2020. gadu būs nepieciešams papildu laiks, jo va- jadzēs ne tikai sagatavot finanšu pārskatu, bet pārskatīt grāmatvedī- bas politiku un uzskaites principus. Covid–19 ietekme ir radījusi nepie- ciešamību pārskatīt būtisku finanšu uzskaites rādījumu grupas novērtē- šanas metodes, kuras cieši saistītas ar grāmatvedības aplēsēm, un ap- svērumus par konkrētas informācijas atspoguļošanu finanšu pārskatos, ņe- mot vērā Covid–19 turpmāko ietek- mi. Grāmatvedības aplēsēm un ar to saistītai informācijai finanšu pārska- tos ir jābūt adekvātai un pamatotai. Praksē visbiežāk finanšu grāmat- vedis sagatavo finanšu pārskatu, bet vadība sniedz informāciju, uz kā pamata grāmatvedības uzskaitē tiek veikti konkrētie grāmatojumi un atklāta attiecīgā informācija. Līdz ar to ir aktuāli pārskatīt, vai esošā novērtēšanas politika ir at- bilstoša situācijai, kādā uzņēmums veic saimniecisko darbību, un kāda ietekme ir sagaidāma nākotnē, un ir jāapsver dažādi turpmākie notiku- mi Covid–19 ieviesto ierobežojumu dēļ. Kā, piemēram, ir atjaunoti iero- bežojumi, kas noved pie darba pār- traukšanas, valdības stimulēšanas programmas — valsts finansējums un pabalsti, parādu atmaksas paga- rināšana vai refinansēšana, izmaiņa saimnieciskajā darbībā u.c. VID metodiskajā materiālā «Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo pe- riodu kļūdu atspoguļošanu grā- matvedības uzskaitē» norādīts: «Grāmat vedības aplēse ir noteikta informācija vai pieņēmumi par kon- krēto jautājumu, kas veidojusies no gūtās pieredzes un tiek izmantota atsevišķu finanšu pārskatu posteņu novērtēšanā.» Finanšu pārskatos ir nepiecie- šams papildus sniegt skaidrojumu, ja informāciju ir būtiska. Jomas, kas 14 GRĀMATVEDĪBA NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā Ilustrācija: Arvis Villa15 visbiežāk ir pakļautas aplēsēm un kuras, izstrādājot finanšu pārskatu, ir nepieciešams papildus novērtēt, ir ne tikai uzkrājumi, ilgtermiņa aktīvu nolietojums, pamatlīdzekļu lietderīgā laika noteikšana, šaubīgie un bezcerīgie pircēju un pasūtītā- ju parādi un uzkrājumi nelikvīdiem vai mazkustīgiem krājumiem, bet arī aktīvu novērtēšana ir būtiski saistīta ar grāmatvedības aplēsēm un to atbilstībai ne tikai uzņēmu- ma finanšu uzskaitei, bet arī noza- rei un valsts ekonomikai kopumā. Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības novērtējums par 2020. fi- nanšu gadu ir būtisks izaicinājums. Saistībā ar darbības turpināšanas apsvērumiem un turpmāko uzņē- muma attīstību un darbību vadības vērtējums, iespējams, ir ievērojami mainījies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, un var turpināt attīstī- ties un mainīties Covid–19 ietekmē. Jāatzīmē, ka 2020. gadā pa- pildinātie Starptautiskie grāmat- vedības standarti SGS 1 «Finanšu pārskatu sniegšana» un SGS 8 «Grāmatvedības politikas maiņa, aplēšu maiņa un kļūdu labojumi» ir harmonizējuši būtiskuma definīciju un snieguši par to arī papildu skai- drojumus papildinātajos SGS. Ne velti šādas korekcijas ir veiktas, jo arī Latvijas normatīvie akti liek atklāt un papildus skaidrot finanšu pārskatos būtisku informāciju. SGS 1 norāda: «Informācija ir būtiska, ja tās ne- sniegšana, nepatiesa sniegšana vai sagrozīšana pamatoti var ietekmēt vispārējā mērķa finanšu pārskatu pa- mata lietotāju pieņemtos lēmumus, kuri tiek izdarīti, lietojot šos finanšu pārskatus, kas sniedz finanšu infor- māciju par konkrētu ziņošanas sub- jektu.» Grāmatvedības aplēses prak- sē visbiežāk būtiska ir ne tikai sum- ma, bet arī satur būtisku informāciju, kuru ir nepieciešams papildus atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, kas šo- gad varētu būt papildu izaicinājums. Uzņēmuma darba grupa, kuras pamatuzdevums ir sagatavot finanšu pārskatu, novērtē ne tikai uzņēmuma spēju turpināt darbību, bet arī vērtē, vai uzņēmumam ir pieejams pietie- kams finansējums, pamatojoties uz naudas plūsmas prognozēm, kas ie- tver attiecīgus pieņēmumus. Līdz ar to viens no rīkiem šogad ir plānotais finanšu budžets, un tā sastādīšana ir ne tikai izaicinājums, bet arī būtisks pamatojums korektu grāmatvedības aplēšu izvērtēšanai. Budžets iekļauj ne tikai izmaiņas finanšu resursos, ekonomiskajā situācijā, attīstības perspektīvā, iespējās pieteikties un saņemt valsts dotācijas šobrīd vai nākotnē. Līdz ar to ir aktuāli izstrā- dāt vairākas versijas budžetam, kur uzņēmuma vadība aptver ne tikai ieņēmumus no pamatdarbības, bet arī iespēju piesaistīt atbalsta finansē- jumus. Kādi ir pieejamie līdzekļi ne tikai īstermiņa jeb 12 mēnešu finan- sēšanai, bet arī ilgtermiņam. Vadībai ir jāspēj pamatoti novērtēt uzņēmēj- darbības traucējumu pakāpi nākotnē, jo iepriekšējo periodu cerības vairs nevar būt spēkā, līdz ar to grāmat- vedības aplēšu novērtējums, īpaši vērtējot aktīvus un saistības, ir jāvērtē ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā. Grāmatvedības aplēses un to vērtēšana ir izaicinājums esošajā si- tuācijā, kad piegādēs ir traucējumi un nestabilitāte finanšu tirgos var radīt papildu izaicinājumus tādu ak- tīvu kā krājumi, finanšu instrumen- ti, ieguldījumi un pamatlīdzekļi no- vērtēšanā pēc to neto pārdošanas vai patiesās vērtības. Līdzīgi kā 2020. gada pavasarī, arī tagad nenoteiktība gandrīz ikvie- nā jomā ir būtiska un ne tikai kopējie ekonomiskie rādītāji ir pasliktināju- šies, bet radīto seku nenoteiktība, kas var pastāvēt Covid–19 izraisīto ekonomisko apstākļu rezultātā, ir ļoti augsta. Vērtējot grāmatvedības aplēses, ir jāspēj skaidri novērtēt, vai pastāv šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Ja šādas šaubas pastāv un ir liela varbūtība, ka tās var iestāties, ir nepieciešams ne tikai vērtēt konkrētu grāmatvedības ap- lēsi, bet arī veikt visu aktīvu vērtības samazināšanās testu. Raksta turpinājumā tiks novēr- tētas vairākas jomas, kurās šim jautājumam par grāmatvedības aplēšu pamatotību ir nepieciešams pievērst papildu uzmanību. Vērtējot finanšu ieguldījumus (īstermiņa un ilgtermiņa), piemēram, finanšu ieguldījumus meitas uzņēmumā, kas cieš ievērojamas finanšu grū- tības, pastāv risks, ka ieguldījums var netikt atmaksāts, kavēts, var tik pārkāpti līguma nosacījumi, vistica- māk, ieguldījumu saņēmējs bankro- tēs vai notiks citas finanšu reorgani- zācijas, būtiskas nelabvēlīgas izmai- ņas ekonomikas vai tiesiskajā vidē, kurā darbojas ieguldījuma saņēmējs (lejupslīde), aktīva investīciju tirgus izzušana ieguldījumu saņēmēja fi- nansiālu grūtību dēļ. Jebkura no iepriekš uzskaitītajām ietekmēm ir Foto: Aivars Siliņš IEVA AIZSILA, Grant Thornton Baltic Audit Revīzijas nodaļas vadītāja, LU BVEF Finanšu un grāmatvedības nodaļas lektore Vērtējot grāmatvedības aplēses, ir jāspēj skaidri novērtēt, vai pastāv šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Ja šādas šaubas pastāv un ir liela varbūtība, ka tās var iestāties, ir nepieciešams ne tikai vērtēt konkrētu grāmatvedības aplēsi, bet arī veikt visu aktīvu vērtības samazināšanās testu.16 GRĀMATVEDĪBA NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS ne tikai jāspēj laikus novērtēt un at- zīt finanšu uzskaitē, bet ir jāapsver, kā korekti un skaidri šo informāciju atklāt finanšu pārskatā. Tikpat aktuāls jautājums ir par nemateriālajiem aktīviem (izņemot nemateriālo vērtību) un pamatlī- dzekļiem. Būtiskas izmaiņas apjo- mā vai veidā, kādā aktīvs tiek lietots, vai paredzams, kā tas tiks izmantots (ražošanas cehs, kurā modernizētās iekārtas tiek lietotas atšķirīgi no pa- redzētā mērķa, piemēram, lai ražotu roku dezinfekcijas līdzekļus, lai at- balstītu cīņu pret Covid–19, kas var mazināt iekārtu turpmāko ražošanas jaudu). Būtiskas izmaiņas normatīva- jā regulējumā vai uzņēmējdarbības vidē, kas varētu ietekmēt aktīva vēr- tību (piemēram, uzņēmums sagaida eksporta samazināšanos uz noteiktu ārvalstu tirgu ilgstošas robežu slēg- šanas dēļ). Pieprasījums pēc sniegtā pakalpojuma vai produktiem sama- zinās vai nav vispār. Tāpat grāmatvedības aplēsēs jā- novērtē paredzamie finansējuma zaudējumi, ņemot vērā ne tikai eko- nomiskās perspektīvas, bet arī plā- notās naudas plūsmas un grūtības, ar kurām uzņēmums var saskarties Covid–19 dēļ. Vērtējot paredzamos finanšu zaudējumus, tiek ņemtas vērā uzņēmuma nākotnes apstākļu prognozes, kuras var palielināties, līdz ar to ir jānovērtē nepieciešamība pārskatīt nākotnes saistības, piemē- ram, lielāku zaudējumu apmērs sais- tību nepildīšanas gadījumā iespējamā nodrošinājuma un citu aktīvu vērtības samazināšanās dēļ paredzamajiem zaudējumiem nākotnē. Ciktāl infor- mācija par Covid–19 ietekmi kļūst pie- ejama pēc pārskata datuma, sniedz vairāk pierādījumu par apstākļiem pārskata datumā, uzņēmumiem ir jāpārskata izveidotās aplēses pārskata perioda beigās un, gatavojot finanšu pārskatu, ja ir izmaiņas pieejamajā in- formācijā, tās jāņem vērā. Piemēram, bankrots apstiprina apstākļus, kas uzņēmumam jau pastāvēja pārskata datumā. Pat ja grāmatvedības aplē- ses nav jāpārskata, ieteicams pilnībā atklāt apstākļus un informāciju, kurus vadība ir ņēmusi vērā, sagatavojot fi- nanšu pārskatu. Patērētāju paradumu izmaiņas un piegādes ķēdes pārrāvumi ir ti- kai divi no virknes faktoriem, kas ietekmē krājumu vērtību. Ir ne- pieciešams novērtēt krājumu neto realizējamās vērtības iespējamo ietekmi uzņēmuma grāmatvedības aplēsēs gan izejvielai, gan gatava- jai produkcijai. Sezonas krājumi un ātri realizējami produkti var būt pakļauti zaudējumu un bojājumu riskam, papildus piesārņojuma, fiziskas pasliktināšanās, novecoša- nās, cenu līmeņa izmaiņu vai citai ietekmei. Uzņēmumam ir jānovērtē, vai pārskata datumā ir nepiecieša- ma korekcija to krājumu uzskaites vērtībai, lai bilancē tie tiktu atspo- guļoti to neto pārdošanas vērtībā. Neto pārdošanas vērtības novērtē- šana šādos nestabilos ekonomikas apstākļos var būt izaicinājums, ņe- mot vērā ne tikai ierobežojumus, bet arī pastāvošo nenoteiktību. Covid–19 ietekmes dēļ aktīviem, kuriem iepriekš nebija nepieciešams veikt papildu novērtēšanas testu, tagad var būt augsta novērtēšanas nenoteiktība. Piemēram, pircēju un pasūtītāju parādu īstermiņa rakstura dēļ uzņēmumam var nebūt nepie- ciešams apsvērt iespēju atjaunināt to uzkrājumus šaubīgiem un nedro- šiem parādiem attiecībā uz izmai- ņām turpmākajos ekonomiskajos apstākļos salīdzinājumā ar vēsturis- ko pieredzi. Uzņēmums, iespējams, ir izmantojis informāciju, kas balstīta uz vēsturiskiem datiem, lai novērtē- tu tā uzkrājumus šaubīgiem parā- diem. Savukārt pašlaik ir jāpielāgo informācija, kas izmantojama, lai novērtētu un veiktu aprēķinu uzkrā- jumiem šaubīgiem parādiem, ņe- mot vērā pamatotu un atbalstāmu informāciju, kas ir pieejama pārskata datumā, iekļaujot Covid–19 ietekmi, jo vēsturiskās informācijas izmanto- šana vairs var nebūt piemērojama. Praksē dažādos apstākļos grā- matvedības aplēses novērtējuma nenoteiktība var būt tik augsta, ka nav iespējams veikt pamatotu grā- matvedības aplēsi. Savukārt citos gadījumos novērtējuma nenoteiktība saistībā ar grāmatvedības aplēsi var radīt būtiskas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt saimniecisko darbību. Finanšu pārskatos, visticamāk, būs jāiekļauj papildu informācija, lai nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu finanšu pārskatu lietotā- jiem. Tas ļauj ne tikai saprast, kāda in- formācija ir būtiska uzņēmuma vadī- bai, bet arī skaidro, kā izmaiņas grā- matvedības aplēsēs ir ietekmējušas vai varētu ietekmēt nākotnes finanšu rezultātus un uzņēmuma turpmāko darbību. Piemēram, informācijas at- klāšana, lai skaidrotu novērtēšanas nenoteiktības pakāpi, kas pastāv, novērtējot atgūstamo summu no pircēju un pasūtītāju parādiem. Ja informācija vai izmaiņas fi- nanšu datos ir būtiskas, tad šādu papildu informāciju sniedz atsevišķā finanšu pārskata pielikuma piezīmē, kurā apraksta situāciju un kādus pa- sākumus vadība veic vai plāno veikt, lai izlabotu situāciju, un kāpēc vadī- ba uzskata, ka piemērotā grāmatve- dības aplēse un konkrētas metodes ir piemērojamas un pamatotas, kā arī vēlams sniegt būtisku informāci- ju arī vadības ziņojumā, lai sasnieg- tu patiesu atspoguļojumu. Grāmatvedības aplēses un ar to saistās informācijas atklāšana finanšu pārskatos rada būtisku ne- noteiktību, ņemot vērā Covid–19 ie- tekmi, kas ir ne tikai cieši saistīta ar atklātās informācijas pamatotību, bet arī ar uzņēmuma spēju turpināt saimniecisko darbību. Ciktāl informācija par Covid–19 ietekmi kļūst pieejama pēc pārskata datuma, sniedz vairāk pierādījumu par apstākļiem pārskata datumā, uzņēmumiem ir jāpārskata izveidotās aplēses pārskata perioda beigās un, gatavojot finanšu pārskatu, ja ir izmaiņas pieejamajā informācijā, tās jāņem vērā.Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta notei- kumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Dažreiz nepieredzējušiem grāmat- vežiem rodas jautājums, kāpēc notei- kumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pan- tā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdroši- nāmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Tādēļ MK noteikumos netiek atkārtota likumā minētā informācija, savukārt iemaksu standartlikmes sadalījums dažādām apdrošināto personu grupām norādīts tikai MK noteikumos. Parasti risku ap- drošināšanas apakšlikmes cilvēkus ne- interesē. Gan grāmatvedi, gan fizisko personu (darba ņēmēju, pašnodarbi- nāto u.c.) var interesēt tikai likmes sa- dalījums, proti, cik jāmaksā vienam un cik — otram. Uzreiz precizēsim, ka ne visas likmes ir «sadalītas» (par to vēlāk). Tātad obligāto iemaksu likmes sa- dalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir šāds: n ja darba ņēmējs tiek apdroši- nāts visiem sociālās apdrošināša- nas veidiem — 23,59% un 10,50%, kopā 34,09% , un šie procentpunkti tiek sadalīti, nodrošinot sociālās ga- rantijas dažādiem riskiem: 1) valsts pensiju apdrošināšanai (turp- māk — pensiju apdrošināšana) — 23,91%; 2) sociālajai apdrošināšanai bezdar- ba gadījumam — 1,60%; 3) sociālajai apdrošināšanai pret nelai- mes gadījumiem darbā un arodsli- mībām (turpmāk — darba nega- dījumu apdrošināšana) — 0,66%; 4) invaliditātes apdrošināšanai — 2,29%; 5) maternitātes un slimības apdroši- nāšanai — 3,47%; 6) vecāku apdrošināšanai — 1,16%; 7) veselības apdrošināšanai — 1,00%. Šīm apakšlikmēm kā pēdējā pie- biedrojas «veselības apdrošināšana» (7. punkts). Tad standarta likme tika pa- lielināta, un visi to pamanījuši. Savukārt šogad, kad uzzinājām, ka sociālās ap- drošināšanas iemaksas maksāsim par vienu procentpunktu mazāk, lasītāji jautā — no kuru personu iemaksām tiks atņemts šis procentpunkts? Jāpaskaidro, ka standartlikmes sa- dalījums apakšlikmēs notiek citā kār- tībā nekā to papildināšana, tas ir, ja izlemts, ka kopējā likme ir 34,09%, tad tā arī tiek ņemta vērā sadalīšanas pro- cesā. Tādēļ var apgalvot, ka neviena no sociāli apdrošinātām personām nav apieta. Labklājības ministrijas speciā- listi sadala standarta likmi, ņemot vērā gan statistikas, gan pro gnozējamos datus (cik nākamajā gadā dzims, kam iestāsies pensijas vecums, cik vidēji notiek nelaimes gadījumu darbā…). Katrā budžetā krājas attiecīgo iemak- su daļa, kura tiek iztērēta konkrētam mērķim, un pēcāk process atkārtojas. Nākamā apdrošināto personu grupa ir: n darba ņēmējs, kas sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju , vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) — 20,77% un 9,25%, kopā 30,02% . Pēc apakšlik- mēm, kas attiecas uz šīm personām, redzam, ka tiem «nepienākas» apdro- šināšana pret bezdarbu un invalidi- tātes apdrošināšana (viņiem ir iztikas avots pensijas veidā). Tādējādi ir saprotams, uz kādām sociālajām garantijām var pretendēt pensijas vecumu sasniegusī persona (arī pensionārs, tai skaitā tāds, kam pensija piešķirta priekšlaicīgi). NB! Šajā punktā visbiežāk kļūdās grāmatveži, kas jauc divus terminus: pensionārs un persona, kas sasniegusi Latvijā noteikto pensijas vecumu. Tas nav viens un tas pats. Noteicošais ir darba ņēmēja vecums, nevis pensijas piešķiršanas fakts (sasniedzot pensijas vecumu, ne katrai personai ir tiesības uz vecuma pensiju). Protams, likme ir piemērojama arī visiem Latvijas vecuma pensionāriem. Kas attiecas uz priekšlaicīgi piešķirto pensiju, tad šādam darba ņēmējam VSAOI varē- tu būt piemērotas vienīgi gadījumā, kad viņš strādā (un nav tiesīgs saņemt priekšlaicīgo pensiju), savukārt, ja šāda persona nestrādā un saņem pen- siju, tad tai nevar piemērot VSAOI! Vairāk problēmu jaunajiem grāmat- vežiem sagādā nākamais darba ņēmējs: n izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensi- jas saņēmējs — 21,94% un 9,76% , kopā 31,7% . Pirmkārt, izdienas pensijas saņēmē- jam nav nekāda sakara ar vecuma pen- sijas saņēmēju, bet šeit ir mazāk kļūdu. Sarežģītāk ir ar otru personu, jo parasti tekstā pamana tikai vārdu «invalīds». Gandrīz droši var apgalvot, ka šādu personu labi ja kāds grāmatvedis vispār ir redzējis. Lūdzu, izlasiet pilnu definīci- ju: «invalīds, kas ir valsts speciālās pen- sijas saņēmējs», nevis tikai «invalīds». Turklāt visos mūsu nodokļu likumos tie vairs netiek saukti par invalīdiem, bet gan par «personām, kurām ir piešķirta invaliditāte». Mēs esam grāmatveži, un mums jālieto precīza terminoloģija. Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem», kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09% . Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. VSAOI likmes 2021. gadā NODOKĻI 18 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRISVēl mazākam risku skaitam ir ap- drošināts nākamais darba ņēmējs: n ja tas ir nodarbināts brīvības at- ņemšanas soda izciešanas laikā — 19,93% un 8,87%, kopā 28,8% . Kā arī tādas pašas personas, ja tās sasniegušas pensionēšanas vecumu, — 17,24% un 7,67%, kopā 24,91% . Tādējādi, lai droši spriestu, uz kādu sociālo pabalstu persona varē- tu pretendēt, vispirms jākonstatē, kā- dai apdrošināto personu kategorijai tā pieder, kā arī noskaidrot, kādiem riskiem šī persona bija apdrošināta. NB! Nav jādomā, ka iepriekš aprakstī- tā kārtība ir izsmeļoša. Piemēram, dar- ba ņēmējs apdrošināts maternitātes un slimības riskam un veic (par viņu veic) apdrošināšanas iemaksas. Teorē- tiski var pieļaut, ka, iestājoties darbne- spējai, tās periods tiks apmaksāts. To- mēr, lai saņemtu slimības pabalstu (B lapas apmaksu) no Valsts sociālās ap- drošināšanas aģentūras (VSAA), darba ņēmējam jābūt sociāli apdrošinātam vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mē- nešu laikā (vai vismaz sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā (var nebūt arī pēc kārtas)). Darba devēja apmaksāto slimības naudas izmaksu (par pirma- jām desmit slimības dienām) šī norma neskar, A lapa tiks apmaksāta neatka- rīgi no nodarbinātības perioda. NB! Vēl uzmanīgākam jābūt darba ņēmējam, kam tuvojas pensionēšanas vecums, jo visi sociālie pabalsti tiek pie- šķirti, ņemot vērā deklarētās sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba devē- ja ziņojumā uzrādītās). Kas attiecas uz pensijas apdrošināšanu, likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» prasī- ba nosaka, ka šajā gadījumā sociālās apdrošināšanas iemaksām būtu jābūt veiktām. Ja pēdējā brīdī noskaidrosies, ka darba devējs nodokļus nav maksājis, pensija tiks piešķirta, neņemot vērā šo periodu (nav uzkrāts pensijas kapitāls). Tas nozīmē, ka darba ņēmējam ir laikus jānoskaidro, vai iemaksas tika veiktas. Izeja ir iespējama, ja darba ņēmējs pats iemaksās trūkstošo summu un tiesāsies ar bijušo darba devēju, lai atprasītu to. Īpaša vieta noteikumos ir veltīta kapitālsabiedrības valdes loceklim, ja iestājas apstākļi, kas minēti likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 2. punkta «m» apakšpunktā: m) (..), ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Valdes loceklis šādā situācijā uz- tverams kā darba ņēmējs, un par viņu jāaprēķina un jāmaksā nodokļi no mi- nimālās mēneša algas. VSAOI likme ir 27,20% no obligāto iemaksu objekta (nav dalīta daļās). Tātad runa nav par to, ka jāmaksā alga minimālās mēneša algas apmērā, bet gan par to, ka jāmak- sā nodokļi, kas kļūst par uzņēmuma iz- devumiem. Savukārt, ja valdes loceklis ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ku- ram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), iemaksu likme ir 24,91% no obligāto iemaksu objekta. Obligāto iemaksu likme pašno- darbinātajam ir 31,07% no obligā- to iemaksu objekta, bet, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir 29,36% no obligāto iemaksu objekta. Pārējās MK noteikumos minētās situācijas sastopamas retāk. Tomēr ir viena norma, kas saistīta ar būtiskajiem grozījumiem likumā par mikrouzņēmumu nodokli. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pārejas noteikumu 74. punkts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksā- tājiem, kuri līdz 2020. gada 31. de- cembrim ir reģistrēti kā mikrouzņē- mumu nodokļa maksātāji vai ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu no 2021. gada 1. janvāra (jau reģistrētie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), piemēro likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» normas, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī. Tādēļ jaunajos noteikumos Nr. 786 ir iekļautas normas par mikrouzņē- muma darbinieku brīvprātīgo iemak- su likmi un iemaksu likmes sadalī- jumu šajos gadījumos (brīvprātīgi sociāli apdrošināto personu ir 156, t.sk. 45 mikrouzņēmumu nodokļa maksājoša uzņēmuma darbinieki). Likmes atšķiras 2021. gada pirmajam un otrajam pusgadam pārejas perio- da prasību dēļ. Un vēl informācija, kas svarīga no- dokļu maksātājam — fiziskai personai, ir norādīta noteikumu 18. punktā: n iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta 1 veido valsts pensijas ka- pitālu (..), ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks (..); n iemaksas 14% apmērā no iemak- su objekta veido valsts pensijas kapitālu (..), un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% ap- mērā no iemaksu objekta, ja per- sona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks (..). Foto: Aivars Siliņš MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore 1 Iemaksu objekts (gados vecākām personām) — summas, no kurām pārskata periodā tika veiktas sociālās iemaksas, piemēram, ja darba ņēmēja alga konkrētā mēnesī ir 800 eiro un darba devējs to ir ieskaitījis budžetā, tad personas uzkrātais pensijas kapitāls šajā mēnesī būs 160 eiro. Labklājības ministrijas speciālisti sadala standarta likmi, ņemot vērā gan statistikas, gan pro gnozējamos datus. Katrā budžetā krājas attiecīgo iemaksu daļa, kura tiek iztērēta konkrētam mērķim, un pēcāk process atkārtojas. 19Next >