< PreviousKā jau ierasts, arī 2021. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā, neskarts nepaliks arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk — PVN). Svarīgi atzīmēt, ka atsevišķi grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir pieņemti jau 2019. gadā (vienotais konts), turpmākie (e–komercija) — pieņemti 2020. gada oktobrī un stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet atsevišķi grozījumi šī raksta tapšanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijā, tādēļ tos nekomentēšu. Turpmāk izskatīsim grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk — PVN likums) to pieņemšanas secībā. Vienotais konts Grozījumi saistībā ar vienotā konta ieviešanu, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, faktiski vi- sos nodokļu likumos tika pieņemti jau 2019. gada vidū. Vienotā kon- ta ieviešana nozīmē, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visu nodok- ļu maksājumi, ieskaitot PVN, būs jāveic uz vienu un to pašu kontu: LV33TREL1060000300000. Izņēmums ir nekustamā īpašu- ma nodoklis, kas arī turpmāk būs jāieskaita konkrētās pašvaldības norādītajā kontā, un muitas no- doklis, kura maksāšanai vienotais konts būs jāizmanto, tikai sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Ir noteikts arī vienots maksāju- ma veikšanas laiks, tas ir, līdz tak- sācijas periodam sekojošā mēneša 23. datumam. Pirmais pārskaitī- jums vienotajā kontā būs veicams jau līdz 2021. gada 23. janvārim par 2020. gada decembra nodokļu maksājumiem. Jāuzsver, ka līdzšinējā maksāša- nas termiņa pagarinājums par trīs dienām nemaina PVN deklarācijas iesniegšanas laiku, tas vēl joprojām saglabājas iepriekšējais — taksācijas periodam sekojošā mēneša 20. da- tums. Bez tam svarīgi atcerēties, ka regulāro maksājumu veikšanai no- teiktais 23. datums neattiecas uz tiem maksājumiem, kas noteikti ar atsevišķu VID lēmumu, piemēram, VID audita rezultātā aprēķinātās nodokļa summas būs jāiemaksā ša- jos lēmumos noteiktajos termiņos. Nedaudz atkāpjoties no PVN, jāatgādina, ka norādītais 23. da- tums attiecas arī uz VSAOI samak- su, jo visi VID paziņotie individuālie VSAOI maksāšanas termiņi vairs nav piemērojami 2021. gadā. Nosakot vienu termiņu, līdz ku- ram veicami nodokļu maksājumi, un norādot vienu kontu, uz kuru maksājumi veicami, visu vienlai- kus maksājamo nodokļu summas iespējams apvienot vienā maksā- jumā, tādējādi katru nodokli vairs nevajadzēs pārskaitīt uz konkrētu šā nodokļa kontu atsevišķi norādī- tā maksājuma veikšanas termiņā. Tas, protams, varētu uzņēmējiem atvieglot maksājumu veikšanu. Jā- cer arī, ka šāda nodokļu maksāša- na izslēgs situāciju, kurā nodokļa maksātājam vienlaikus var būt gan nodokļa pārmaksa, gan nodokļa parāds. Nodokļu maksātājam būtu svarī- gi zināt arī to, kā vienlaikus samak- sātās nodokļu summas tiks sadalītas pa nodokļu veidiem. Saskaņā ar VID sniegto informāciju paredzēts, ka tiks piemērots tā sauktais FIFO rin- das darbības princips — pirmais iek- šā, pirmais ārā (first in — first out). Tas nozīmē, ka vienotajā kontā iemaksātā summa automātiski tiks NODOKĻI 20 Gaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā Ilustrācija: © artinspiring – stock.adobe.com NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRISsadalīta pēc principa, ka pirmo segs senāko nodokļa maksājumu, sākot ar nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda tikusi aprēķināta un piemē- rota. Tātad gadījumā, ja nodokļa maksātājam ir kāda nodokļa parāds vai, piemēram, nesamaksāts VID audita uzrēķins, visi tekošie mak- sājumi, arī PVN pārmaksa sākotnēji tiks novirzīta šī parāda segšanai un tikai pēc tam — tekošo nodokļu maksājumiem. Nodokļu maksātājiem jāievēro arī tas, ka deklarētās PVN pārmak- sas tiks novirzītas nodokļu parādu vai citu nodokļu maksājumu seg- šanai tikai pēc šīs pārmaksas ap- stiprināšanas VID. Tā kā pārmaksas apstiprināšana VID dažkārt aizņem laika periodu līdz mēnesim vai pat ilgāk, nodokļu maksātājam jārē- ķinās, ka par šo periodu var tikt uzrēķinātas nokavējuma naudas tekošajiem maksājumiem. Tā kā gandrīz visiem nodokļiem būs viens apmaksas termiņš, tad prio- ritāri tiks segti maksājumi saistībā ar VSAOI un IIN un tikai tad sekos PVN, uzņēmumu ienākuma no- doklis un citi nodokļi. VID sola, ka tas, kā vienotajā kontā iemaksātās summas tiks sadalītas starp nodok- ļu maksājumiem, nodokļu maksā- tājiem būs redzams EDS. Detalizēta informācija par vieno- to kontu un tā darbību atrodama VID mājaslapā. Lai labāk izprastu jaunos nodokļu samaksas principus, iesaku ar to iepazīties. PVN e–komercijā Ļoti plaši grozījumi PVN likumā tika pieņemti 2020. gada oktobrī, un šo grozījumu spēkā stāšanās laiks noteikts 2021. gada 1. jūlijs. Šajos grozījumos noteikti četri jau- ni maksāšanas režīmi, kas attiecas uz darījumiem ar citu Eiropas Sa- vienības (turpmāk — ES) dalībval- stu nodokļa nemaksātājiem vai ne- reģistrētiem nodokļa maksātājiem (turpmāk teksta vienkāršošanai lietošu terminu — «neapliekamās personas», kas nozīmē, ka preču/ pakalpojumu saņēmēji var būt fi- ziskas personas, iestādes vai juri- diskas personas, kas nav reģistrē- tas PVN maksātājas ES): n preču tālpārdošana ES teritorijā; n pakalpojumu sniegšana ES val- stu neapliekamām personām; n no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošana ES teritorijā; n speciālā preču importa režīma piemērošana sūtījumu nogādā- šanai importa valstī. Jāatzīst, ka grozījumi ir sagata- voti ļoti sarežģītā valodā, lietojot daudz specifisku un garu terminu un terminu skaidrojumu, kā arī atsauces uz dažādiem ES norma- tīvajiem aktiem, līdz ar to likumā iekļautais regulējums ir ļoti grūti uztverams un saprotams. Ceru, ka līdz regulējumu praktiskās piemēro- šanas sākumam tiks izstrādāti nor- mu skaidrojumi un sniegti piemēri, kā katrā situācijā rīkoties. Visu iepriekš minēto režīmu piemērošanai tiks ieviests tā sauk- tais vienas pieturas punkts jeb OSS (One Stop Shop), kas ir speciāla PVN piemērošanas shēma un no- zīmē, ka: n to var piemērot gan ES, gan trešo valstu personas, kas pie- gādā preces/sniedz pakalpoju- mus ES dalībvalstu neaplieka- mām personām; n personai nepieciešama reģistrā- cija PVN vajadzībām tikai vienā ES dalībvalstī (identifikācijas val- stī), neskatoties uz to, ka preces tiek piegādātas/pakalpojumi sniegti vairāku ES dalībvalstu neapliekamām personām; n PVN tiek aprēķināts pēc tās ES dalībvalsts nosacījumiem un piemērojot tās valsts attiecīgo PVN likmi, kurā atrodas preču/ pakalpojumu gala saņēmējs; n aprēķināto un iekasēto PVN par darījumiem citās ES valstīs iemaksā identifikācijas valsts budžetā un deklarē speciālā deklarācijā; n identifikācijas valsts nodokļu ad- ministrācija pārskaita saņemtos nodokļa maksājumus tām val- stīm, kuru PVN ir iekasējis pre- ču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Līdz šim mums bija pazīsta- ma tā saucamā MOSS (Mini One Stop Shop) sistēma, kas tika pie- mērota tikai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem citu ES valstu ne- apliekamām personām, taču no 2021. gada 1. jūlija šāda pieeja tiek paplašināta un attiecināta arī uz preču tālpārdošanu un noteiktu pakalpojumu sniegšanu. Preču tālpārdošana Pašreizējais preču tālpārdošanas režīms nozīmē to, ka personām, ku- ras piegādā preces neapliekamajām personām citās ES valstīs, sākotnēji 21 GUNTA KAULIŅA, Dr. oec., KPMG vecākā projektu vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante Foto: Andrejs Zavadskis Nosakot vienu termiņu, līdz kuram veicami nodokļu maksājumi, un norādot vienu kontu, uz kuru maksājumi veicami, visu vienlaikus maksājamo nodokļu summas iespējams apvienot vienā maksājumā, tādējādi katru nodokli vairs nevajadzēs pārskaitīt uz konkrētu šā nodokļa kontu atsevišķi norādītā maksājuma veikšanas termiņā.ir jāpiemēro Latvijas PVN likme un jādeklarē šīs piegādes kā vietējās Latvijas piegādes, taču ir jāseko konkrētajās ES valstīs noteiktajam tālpārdošanas preču vērtību slieks- nim. Sasniedzot to, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam šajā valstī, uz- ņemoties visas šīs valsts nodokļu maksātāja saistības gan attiecībā uz PVN deklarēšanas, gan maksāšanas prasībām. Lielākajā daļā ES valstu šis slieksnis ir noteikts 35 000 eiro apmērā kalendāra gada laikā, taču atsevišķas valstis šo slieksni ir no- teikušas 100 000 eiro apmērā (to skaitā Nīderlande un Vācija), kas samērā ilgstoši ļauj piemērot pie- gādātājas valsts PVN. Jaunā OSS sistēma preču tālpār- došanai ir noteikusi jaunu slieks- ni — 10 000 eiro kalendāra gada laikā. Sasniedzot šo slieksni, per- sonai, kas piegādā preces citas ES valsts neapliekamajām personām, ir tiesības nereģistrēties visās gala patērētāja valstīs PVN vajadzībām, bet izvēlēties piemērot jauno OSS sistēmu. Turklāt, ja nodokļa mak- sātājs ir izvēlējies šo sistēmu, to jā- turpina lietot vismaz turpmākos di- vus kalendāra gadus neatkarīgi no turpmākā preču piegādes apjoma. Jāatzīmē, ka PVN likumā ir atro- damas pretrunas ar attiecīgo ES re- gulējumu, kurš nosaka, ka slieksnis 10 000 eiro apmērā ir nosakāms, vērtējot kopā gan elektroniski snieg- to pakalpojumu apjomu, gan tāl- pārdošanas preču vērtību. Savukārt Latvijas PVN likums šos sliekšņus nosaka atsevišķos pantos, neatsau- coties vienam uz otru, ar ko varētu saprast, ka katram darījuma veidam slieksnis 10 000 eiro apmērā jāno- saka atsevišķi. Ievērojot šo pretrunu, pieņemu, ka tuvākajā laikā šī nor- ma varētu tikt precizēta vai arī tiktu skaidrota šo sliekšņu aprēķina kār- tība citos normatīvajos aktos. Tādēļ uzņēmējus, kas nodarbojas gan ar elektronisko pakalpojumu sniegša- nu, gan preču tālpārdošanu, aicinu sekot līdzi iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem šajā jomā. Svarīgi, ka jaunā OSS sistēma ir attiecināta ne tikai uz pašiem preču piegādātājiem, bet arī uz personām, kas nodrošina preču piegādes (tāl- pārdošanu), darbojoties kā starp- nieks un pārvaldot preču tirdzniecī- bas platformas, kurās var iegādāties preces (piemēram, Ebay, Amazon). Šādas personas PVN vajadzībām tiks uzskatītas par preču piegādātājām, kurām jāievēro visas prasības attie- cībā uz PVN piemērošanu preču tāl- pārdošanas darījumos. Jauno preču tālpārdošanas režī- mu var piemērot tikai tie nodokļa maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēti PVN vaja- dzībām konkrētajā preču saņēmēja valstī. Ja šo sistēmu piemēro ES val- stīs reģistrētas personas, likumā tas tiek dēvēts par savienības režīmu, bet, ja preču tālpārdošanai kādā no ES valstīm PVN vajadzībām re- ģistrējas trešās valsts persona, tad tas tiek dēvēts par ārpussavienības režīmu. Tātad personas, kas piegādā preces neapliekamajām personām citās ES valstīs, preču vērtībai pie- mēro tās valsts PVN likmi, kāda no- teikta preču saņēmēja valstī. Līdz ar to preču piegādātājam ir jāse- ko konkrētajās valstīs noteiktajām PVN likmēm. Svarīgi atcerēties, ka ne visām precēm tiek piemēro- ta standarta PVN likme, daudzās valstīs ir arī vairākas samazinātās likmes, kas piemērojamas konkrē- tām preču grupām. Ieteicams sekot iespējamām nodokļa likmju izmai- ņām, it īpaši tagad, kad COVID–19 pandēmijas laikā valstis ekono- mikas stimulēšanas nolūkos bieži vien strauji izmaina PVN likmes gan pastāvīgai piemērošanai, gan uz fiksētu periodu. Piemēram, Vācijā PVN standartlikme, kas iepriekš bija 19%, sākot ar 2020. gada 1. jūliju, ir samazināta līdz 16% un raksta tapšanas brīdī to paredzēts piemē- rot līdz 2020. gada beigām, līdzī- gi Vācijā izmainīta arī samazinātā likme no 7% līdz 5%. Taču, tā kā COVID–19 situācija vēl joprojām pasaulē ir ļoti sarežģīta, pieņemu, PVN 16% likmes piemērošanas pe- riods Vācijā varētu tikt pagarināts. NODOKĻI 22 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS Galvenās izmaiņas PVN piemērošanā tālpārdošanas darījumiem Līdz 2021. gada 30. jūnijamNo 2021. gada 1. jūlija REĢISTRĀCIJA Jāreģistrējas kā PVN maksātājam katrā ES dalībvalstī, kur preču piegāžu apjoms kalendāra gadā pārsniedz 35 000 eiro (vai 100 000 eiro) Jāreģistrējas kā PVN maksātājam savienības režīma (ES persona) vai ārpussavienības režīma (trešās valsts persona) piemērošanai vienā ES valstī (identifikācijas valstī), ja preču piegāžu apjoms kalendāra gadā pārsniedz 10 000 eiro PVN LIKMES PIEMĒROŠANA Piemēro Latvijas PVN līdz robežsliekšņa sasniegšanai un konkrētās valsts PVN likmi, kur ir PVN numurs Piemēro tās valsts PVN likmi, kur atrodas pircējs bez PVN reģistrācijas šajā valstī PVN DEKLARĒŠANA Sniedz PVN deklarācijas/ pārskatus katrā valstī, kur ir PVN numurs Sniedz PVN deklarācijas/pārskatus tikai vienā ES valstī — identifikācijas valstī, kur persona reģistrējusies savienības režīma (ES persona) vai ārpussavienības režīma (trešās valsts persona) piemērošanai Tālpārdošanas režīms nav piemērojams: n jaunu transportlīdzekļu, montēto preču, lietotu mantu, mākslas priekšmetu u.tml. preču piegādēm; n preču tālpārdošanai līdz 10 00 eiro kalendāra gadā (var piemērot brīvprātīgi) Jauno preču tālpārdošanas režīmu var piemērot tikai tie nodokļa maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēti PVN vajadzībām konkrētajā preču saņēmēja valstī.Nav izslēgtas PVN likmju izmaiņas arī citās ES valstīs. Tabulā apkopotas galvenās prasības PVN piemērošanai paš- reizējiem tālpārdošanas darīju- miem un sagaidāmās izmaiņas pēc 2021. gada 1. jūlija. Ja persona veic preču tālpārdo- šanas darījumus, tad saskaņā ar PVN likuma prasību tai ir pienākums uzturēt piegādāto preču reģistru ar detalizētu šo preču uzskaiti un šo reģistru saglabāt turpmākos 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījums veikts. Tas nozīmē, ka tālpārdošanas darījumos piegādāto preču reģistrs būs jāuzglabā 2 rei- zes ilgāk nekā citi grāmatvedības dokumenti. Piemērojot preču tālpārdošanas režīmu, personai paralēli parasta- jai PVN deklarācijai ir pienākums sniegt arī PVN īpašā režīma dekla- rāciju. To gan vajadzēs sniegt tikai vienu reizi ceturksnī līdz sekojošā mēneša beigām. Pakalpojumu sniegšana neapliekamām personām citās ES valstīs Grūti uztverami ir nosacījumi attiecībā uz turpmāko PVN piemē- rošanu pakalpojumiem, kas tiek sniegti citu ES valstu neaplieka- mām personām. Atsevišķā pantā (PVN likuma 140. 2 pants) tiek re- gulēta PVN piemērošana šādiem pakalpojumiem, ja tos sniedz trešo valstu personas, kas ES neveic saim- niecisko darbību (ārpussavienības režīms), savukārt, ja pakalpojumus sniedz ES saimnieciskās darbības veicēji, tad jāvadās pēc regulēju- ma, kas iekļauts vienā pantā ar tāl- pārdošanas darījumu regulējumu (savienības režīms — PVN likuma 140. 3 pants). Abos gadījumos pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam PVN maksātājam vienā ES dalīb- valstī — identifikācijas valstī, bet, izrakstot rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem, jāpiemēro pakal- pojuma saņēmēja dalībvalsts no- dokļa likme. Svarīgi atzīmēt, ka šis īpašais režīms ir piemērojams tikai attie- cībā uz tiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta tiek noteikta pēc to faktiskās norises vietas un pa- kalpojumu saņēmēja atrašanās vietas jeb pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu regulē PVN liku- ma 20.–27. pants. Pēc pašreizējā regulējuma, ja šādus pakalpojumus sniedz neapliekamajām personām, pakalpojumu sniedzējam būtu jā- reģistrējas katrā valstī, kur atrodas pakalpojumu saņēmējs. Jaunais regulējums atļauj PVN reģistrāciju tikai vienā ES valstī — identifikācijas valstī, kas varētu atvieglot pakalpo- jumus sniedzēju darbību un sama- zināt administratīvo slogu. Par sniegtajiem pakalpojumiem, piemērojot savienības vai ārpussa- vienības režīmu, deklarācijas ir jā- sniedz reizi ceturksnī un nodoklis jāmaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša beigām. Pakalpojumu sniedzējiem ir pie- nākums nodrošināt darījumu deta- lizētu uzskaiti un saglabāt šos uz- skaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījumi veikti. Vēl nav zināms, kā konkrēti būs jādeklarē pakalpojumi, kas sniegti citu ES valstu neapliekamajām per- sonām, bet likums nosaka pienāku- mu Ministru kabinetam izstrādāt šo kārtību, tā ka nodokļa maksātājiem jāseko normatīvo aktu izstrādes procesam un jāgaida jaunais regu- lējums šajā jomā. Jaunie preču importa režīmi No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesti arī divi specifiski impor- ta režīmi tādu preču (sūtījumu) pie- gādēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kuru saņēmēji ir ES val- stu neapliekamas personas: n režīms importētu preču (sūtīju- mu) tālpārdošanai — no treša- jām valstīm pienākošo sūtījumu piegāde citu ES valstu nodokļa nemaksātājiem (turpmāk — im- porta OSS vai IOSS); n režīms importētu preču (sūtī- jumu) deklarēšanai un PVN no- maksai (turpmāk — speciālais importa režīms) — no trešajām valstīm pienākošo sūtījumu pie- gāde neapliekamajām perso- nām, kas atrodas importa valstī. Abiem minētajiem importa režī- miem daži nosacījumi ir kopīgi, to skaitā: n reģistrāciju IOSS režīma un spe- ciālā importa režīma piemēro- šanai var izvēlēties brīvprātīgi. Neizvēloties šos režīmus, preču importētājam jāmuito preces uz ES robežas un pirms to ieveša- nas konkrētajā valstī jāsamaksā PVN; n tiek atcelts pašreiz spēkā esošais atbrīvojums preču importam līdz 22 eiro vērtībā. Līdz ar to no 2021. gada 1. jūlija PVN būs jāmaksā par visām importētajām precēm neatkarīgi no to vērtības un neatkarīgi no tā, kādā režīmā preces tiks ievestas; n PVN nepiemēro, ievedot preces, bet deklarē kopumā par mēnesi; n PVN piemēro preču piegādes brīdī. Preces ir uzskatāmas par piegādātām tad, kad saņemts maksājums; n precēm piemēro tās valsts PVN standartlikmi, kur atrodas sa- ņēmējs; n IOSS un speciālais importa re- žīms nav piemērojams akcīzes precēm. Nosacījums par PVN standart- likmes piemērošanu nozīmē, ka, piemēram, ievedot jebkuras preces Latvijā, PVN būs jāaprēķina 21% apmērā. Ja gadījumā tiks ievestas tādas preces, kurām saskaņā ar 23 Grūti uztverami ir nosacījumi attiecībā uz turpmāko PVN piemērošanu pakalpojumiem, kas tiek sniegti citu ES valstu neapliekamām personām. PVN likuma 140. 2 pantā tiek regulēta PVN piemērošana pakalpojumiem, ja tos sniedz trešo valstu personas, kas ES neveic saimniecisko darbību — ārpussavienības režīms.NODOKĻI 24 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS PVN likumu noteikta samazinātās likmes piemērošana (piemēram, grāmatas), tad preču importētājam būs jāizvēlas, vai nu lietot vienu no specifiskajiem importa režīmiem un piemērot PVN standartlikmi, vai arī preces muitot parastajā kārtībā, maksājot nodokli uz robežas un piemērojot samazināto PVN likmi. Atgādinu, ka, piegādājot preces vērtībā virs 150 eiro, līdzšinējā mui- tošanas kārtība un PVN piemēroša- na nemainās. Importēto preču tālpārdošanas režīms (IOSS) Ja nodokļa maksātājs ieved preces ES no trešajām valstīm un tālāk tās piegādā neapliekamajām personām dažādās ES valstīs, iz- devīgi piemērot IOSS režīmu, kurš paredz PVN reģistrāciju tikai vienā ES valstī (identifikācijas valstī) un nodokļa samaksu vienu reizi mēne- sī par visa mēneša laikā ievestajām precēm kopā. Ja identifikācijas valsts ir Latvi- ja, tad šādam nodokļa maksātājam pirms IOSS režīma piemērošanas jāiesniedz iesniegums Valsts ieņē- mumu dienestā (turpmāk — VID), paziņojot par vēlmi izmantot šo režīmu. VID pēc iesnieguma iz- skatīšanas pieņem lēmumu par nodokļa maksātāja reģistrāciju im- porta režīma reģistrā un piešķir tam atsevišķu IOSS PVN numuru. Ievedot preces Latvijā, IOSS režīma piemērošanai obligāti jāuzrāda de- rīgs IOSS PVN numurs. Latvijas vai citas ES dalībvalsts nodokļa maksātāji IOSS PVN numu- ru var pieprasīt un saņemt paši, vai arī pilnvarot starpnieku, kas varē- tu pārstāvēt nodokļa maksātāju, importējot preces. Savukārt trešo valstu personām, kas vēlas piemē- rot IOSS režīmu, obligāti ir jāpiln- varo starpnieks, kas tās pārstāvētu ES. Šādā situācijā starpniekam ir jāreģistrējas VID importa režīma reģistrā un jāsaņem atsevišķs IOSS PVN numurs katrai personai, ko tas pārstāv. Līdz ar to, ja starp- nieks pārstāv, piemēram, trīs citu ES vai trešo valstu personas, lai piemērotu IOSS režīmu, tam jāsa- ņem trīs dažādi IOSS PVN numuri, kurus tas atsevišķi izmantos katrai pārstāvētajai personai. Vienlaikus likums nosaka, ka katram IOSS re- žīma piemērotājam drīkst būt tikai viens starpnieks. PVN, kas aprēķināts par ie- vestajām precēm saskaņā ar tās konkrētās ES dalībvalsts PVN stan- dartlikmi, uz kuru preces tālāk tiek sūtītas, ir jāiemaksā identifikācijas valsts budžetā reizi mēnesī līdz da- rījumam sekojošā mēneša beigām. PVN likums nosaka pienākumu nodrošināt katra IOSS režīmā veik- ta darījuma uzskaiti. Šī prasība at- tiecas gan uz personām, kas pašas veic darījumus IOSS režīmā, gan arī uz starpniekiem, kas veic šādus darījumus, pārstāvot citu ES valstu vai trešo valstu personas. Taču, ja starpnieks pārstāv vairākas ES vai trešās valsts personas, tad uzskaite ir veicama atsevišķi par katru pār- stāvēto personu. Līdzīgi kā iepriekš tālpārdošanas gadījumos, arī infor- mācija par IOSS režīmā veiktajiem darījumiem ir jāuzglabā 10 gadus. Speciālais importa režīms — sūtījumu piegāde importa valstī Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviests vēl viens jauns režīms preču importēšanai, kas PVN li- kumā nosaukts šādi: «Importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma dekla- rēšanai un samaksai.» Faktiski šis režīms ir piemērojams gadījumos, kad piegādes galamērķis ir tā pati valsts, kurā preces tiek importē- tas. PVN likumā iekļautās normas izteiktas tādā formā, it kā tās re- gulētu šī režīma piemērošanu visā Eiropas Savienībā, taču, ja uzņē- mējs vēlas šādu režīmu piemērot kādā citā ES valstī, tomēr būtu ieteicams izanalizēt arī konkrētās valsts likumdošanas aktu prasības šajā jomā. Turpmāk izskatīsim šī režīma piemērošanu, ja darījumi notiek Latvijā, tas ir, Latvijā reģistrēts PVN maksātājs importē preces Latvijā un tālāk tās piegādā neapliekamajām personām Latvijā. Šī režīma piemērošanai nav ne- pieciešams speciāls PVN IOSS nu- murs, taču to var piemērot tikai tāda ES dalībvalsts persona, kas Latvijā ir reģistrēta īpašajā VID PVN maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai. ES dalībvalsts per- sonu šim režīmam var pārstāvēt arī starpnieks, taču trešās valsts personai starpnieka nozīmēšana ir obligāta. Preču importētājs par ievesta- jām precēm aprēķināto nodokli, piemērojot PVN 21% standartlikmi, iekasē no preču gala saņēmējiem. Savukārt muitas iestāde nodokļa maksātājam reizi mēnesī izsniedz paziņojumu, kurā norādīta no- dokļa kopsumma, kas maksājama budžetā. Tā kā speciālā importa režīma piemērošana paredz nodokļa sa- maksu kopumā par iepriekšējā mē- nesī veiktajiem darījumiem, PVN samaksa ir jānodrošina ar vispārējo galvojumu saskaņā ar normatīva- jiem aktiem muitas jomā. Tāpat kā citos speciālajos režī- mos, arī par šajā importa režīmā veikto sūtījumu importu ir jāveic to detalizēta uzskaite, un šī informāci- ja jāuzglabā piecus gadus. Vēlos uzsvērt PVN likumā ie- kļauto specifisko prasību par PVN maksāšanas brīdi speciālā impor- ta režīma piemērotājiem, jo tas noteikts līdz mēnesim, kurā de klarētas preces, sekojošā mēneša 16. datumam. Līdz ar to PVN likums nosaka šā- dus PVN maksāšanas laikus: n vispārīgajā gadījumā — taksāci- jas periodam sekojošā mēneša 23. datums, n OSS režīma piemērošanai — ce- turksnim, kurā veikts darījums, sekojošā mēneša beigas; n IOSS režīma piemērošanai — mēnesim, kurā veikts darījums, sekojošā mēneša beigas, n speciālā importa režīma piemē- rošanai — mēnesim, kurā veikts darījums, sekojošā mēneša 16. datums. Kā redzams, 2021. gadā nodok- ļa maksātājus sagaida ļoti daudz jaunu regulējumu, kuru praktis- kā piemērošana vēl detalizēti nav skaidrota. Tādēļ aicinu cītīgi sekot visiem gaidāmajiem normatīvajiem aktiem un VID skaidrojumiem, lai labāk izprastu jaunās normas un nekļūdītos to piemērošanā. Ievedot preces Latvijā, IOSS režīma piemērošanai obligāti jāuzrāda derīgs IOSS PVN numurs.Nodokļu slogs palielinās Pretēji lielākajai daļai nodokļu maksātāju, kuriem 2021. gadā no- dokļu slogs nedaudz samazinās, ņemot vērā mazāku VSAOI likmi un neapliekamā minimuma piemēroša- nas izmaiņas, MUN maksātāju no- dokļu slogs būtiski pieaug jau gada sākumā, bet daļai šī nodokļa maksā- tāju — vēl būtiskāk otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietek- mē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem, sākot ar 1. jūliju. Atbilstoši likuma grozījumiem MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25% no ieņē- mumiem, bet apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40%. Piemēram, ja uzņēmuma apgrozī- jums 2021. gadā būs 30 000 eiro, tad tas maksās MUN 25% no 25 000 eiro jeb 6250 eiro un 40% no 5000 eiro jeb 2000 eiro, kopā par gadu 8250 eiro jeb nodoklī samaksās 27,5% no kopējiem gada ieņēmumiem. Ja to salīdzina ar 2020. gada maksāju- miem, tad pieaugums ir ļoti straujš, šajā piemērā par 3750 eiro gadā, t.i., no 4500 (30 000 eiro × 15%) līdz 8250 eiro jeb turpat vai dubultojies! Turklāt ir noteikts, ja uzņēmums iegūst MUN maksātāja statusu no 2. ceturkšņa, tad 25% likme ir apgrozījumam, kas nepārsniedz 18 750 eiro, bet pārsniegumam — 40%. Attiecīgi, uzsākot MUN re- žīma piemērošanu no 3. ceturk- šņa, likme mainās, pārsniedzot 12 500 eiro apgrozījumu, bet — no 4. ceturkšņa likme mainās, pārsnie- dzot 6250 eiro apgrozījumu. Tomēr visbūtiskākais nodokļu palielinājums saistīts ar darbaspēka nodokļiem. Sākot ar otro pusgadu, MUN ir maksājums tikai par uzņēmu- ma īpašnieku, bet par algotiem dar- biniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, t.i., no darba samaksas jāie- tur darba ņēmēja VSAOI un IIN, kā arī jāaprēķina darba devēja VSAOI un riska nodeva. Atšķirībā no pārējiem VID reģistrētās fiziskās personas par saviem darbiniekiem riska nodevu nemaksā. Turklāt likuma «Par iedzī- votāju ienākuma nodokli» 6. pantā ir saglabāta norma, ka mikrouzņē- muma darbiniekam nav tiesību ie- sniegt algas nodokļa grāmatiņu ie- nākumu gūšanas vietā, kā arī viņiem nepiemēro neapliekamo minimumu (12. p. 8. d.), atvieglojumus par ap- gādībā esošajām personām u.c. IIN atvieglojumus (13. p. 3. d.). Attiecībā uz tiem SIA, kuriem ir vairāk nekā viens dalībnieks, MUN maksājums attieksies uz visiem daļu īpašniekiem līdz pat 2021. gada bei- gām, un par tiem papildu nodokļi nav jāmaksā. Lai šo normu neizman- NODOKĻI 26 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS Mikrouzņēmumu nodoklis kļūst vēl vienkāršāks. Kam tas joprojām piemērots? Ilustrācija: © fran_kie – stock.adobe.com Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus vairākos nodokļu likumos, bet visbūtiskākās izmaiņas skāra mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veiktas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātajām personām. Kā zināms, jau vairāku gadu garumā tiek spriests par to, ka MUN režīms tiek izmantots nodokļu samazināšanas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence uzņēmējdarbībā, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir zemas, kas savukārt rada risku, ka nākotnē pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti.totu nodokļu samazināšanai, dar- biniekus «pārvēršot» par SIA dalīb- niekiem, pārejas noteikumi nosaka, ka MUN statuss zūd ar dienu, kurā ir palielināts SIA īpašnieku skaits. Tātad, ja 2020. gada beigās SIA bija 5 dalībnieki, tad 2021. gadā MUN jāmaksā atbilstoši jaunajai likmei, bet papildu nodokļi nav jāmaksā visu gadu. Visu piecu īpašnieku so- ciālajai apdrošināšanai tiks pārdalīta iemaksātā MUN summa atbilsto- ši iepriekš spēkā esošajai kārtībai. Savukārt no 2022. gada SIA MUN režīmu izmantot vairs nedrīkstēs. SIA vairs nevar izmantot MUN režīmu MUN maksātāju loks ir sašau- rināts, turpmāk to var izmantot saimnieciskās darbības veicēji (tau- tā saukti par pašnodarbinātajiem), IK, IU, ZS un ZvS, bet ne SIA. Tikai attiecībā uz tām SIA, kas šo režīmu izmantoja 2020. gadā vai kuras ir pieteikušās Valsts ieņēmumu die- nestā MUN maksāšanai 2021. gadā (likumā saukti «jau reģistrētais MUN maksātājs»), attiecas pārejas noteikumi, kas ļauj šo statusu iz- mantot vēl visu 2021. gadu. Tomēr ikviena SIA vadībai jāizsver, vai un cik ilgi šis režīms ir izdevīgs, vai izmaksas nekļūst pārlieku lielas un neapdraud uzņēmuma maksāt- spēju. Ja MUN režīms šķiet pievilcīgs arī pēc likuma grozījumiem, tad jā- domā — varbūt atteikties no SIA un reģistrēt saimniecisko darbību VID kā fiziskajai personai, kļūstot par paš- nodarbināto. Tas it sevišķi attiecas uz tādu SIA, kurā ir viens īpašnieks, kas vienlaikus ir arī vienīgais darbi- nieks. Turpinot darbību fiziskas per- sonas statusā, būtiskākās izmaiņas saistītas ar īpašnieka personīgu atbildību. Tomēr fiziskas personas statusam ir arī vairākas priekšrocības: n nav nepieciešams darba līgums ar sevi kā uzņēmuma vadītāju, līdz ar to nav jāievēro Darba li- kums par darba un atpūtas lai- ku, nav jānodrošina minimālā darba samaksa; n nav nepieciešami līgumi par īpašnieka personīgās mantas, piemēram, personīgās automa- šīnas, izmantošanu saimniecis- kajā darbībā; n iespēja pašam kārtot savu grā- matvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kas MUN maksātājiem ir ļoti vienkārša. Jāpilda tikai MUN ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls, kurā hrono- loģiskā secībā jāreģistrē visas saņemtās un iztērētās naudas summas. Turklāt, ja visa naudas kustība notiek tikai bezskaidrā naudā, izmantojot kredītiestā- žu kontus, tad žurnālu drīkst nekārtot, bet darījumu uzskaitei izmantot konta izrakstu; n vienkāršāki pārskati, jo katru ceturksni VID jāiesniedz tikai MUN deklarācija, bet finanšu jeb gada pārskats ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu nav jāgatavo; n MUN aprēķinam izmanto kases principu, t.i., to aprēķina tikai par saņemto naudu, nevis par izrakstītajiem rēķiniem, jo fiziska persona ieņēmumus atzīst nevis tad, kad notiek darījums, bet at- bilstoši naudas plūsmai; n nav nepieciešami grāmatvedības organizācijas dokumenti, kas nepieciešami divkāršā ieraksta grāmatvedībā. Atcelti daudzi ierobežojumi Pozitīvi jāvērtē arī daudzu iero- bežojumu atcelšana. MUN maksātā- jiem vairs netiek ierobežots apgrozī- juma lielums. Tomēr jāsaprot, jo lie- lāks ir apgrozījums, jo proporcionāli lielāks ir MUN. Ieņēmumiem, kas pārsnieguši 25 tūkstošus eiro gadā, likme ir ļoti augsta — 40%! Tas pa- dara šo nodokli piemērotu tikmēr, kamēr var izmantot MUN 25% likmi. Tieši tāpat ir atcelts ierobežojums — ne vairāk kā 5 darbinieki. Arī šajā ga- dījumā jāsaprot, ka šis nodokļu re- žīms nav piemērots uzņēmumam ar vairākiem darbiniekiem. Kamēr MUN ietvēra arī darbaspēka nodokļus, tas bieži tika izmantots tieši izmaksu sa- mazinājumam. Tagad, ja darbaspēka nodokļi jāmaksā papildus jau tā lie- lajam MUN maksājumam, izmaksas strauji palielinās. Atcelts arī darba samaksas jeb personīgā ienākuma lielums, kas bija noteikts 720 eiro mēnesī. Šis ierobežojums liedza daudziem ma- zajiem uzņēmējiem, it sevišķi no- zarēs ar augstāku darba samaksu, izmantot MUN režīma priekšro- cības. Faktiski tas veicināja fiktīvu nodarbinātību, lai varētu «izņemt» lielāku ienākumu daļu no uzņēmu- ma. Turpmāk ienākums no mikrouz- ņēmuma netiek ierobežots, jo MUN likmes palielinājums nodrošina, ka nodokļu apmērs ir pietuvināts paš- nodarbinātā nodokļiem vispārējā kārtībā, bet par darbiniekiem vi- siem jāmaksā vienādi nodokļi. Iespējams, tieši šī pēdējā ierobe- žojuma atcelšana kādam būs pamu- dinājums izvēlēties MUN režīmu. Tas padara MUN pievilcīgu mazajiem individuālajiem uzņēmējiem, kas galvenokārt strādā vieni paši, nopel- na vairāk nekā 720 eiro mēnesī un vēlas nodokļus maksāt pēc iespējas vienkāršākā veidā. Atceļot ienāku- mu ierobežojumu, vairs nav nepie- ciešams pierādīt, kam tiek tērēta mikrouzņēmumā nopelnītā nauda. 27 Foto: Aivars Siliņš INGUNA LEIBUS, Dr. oec., LLU profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore Ja MUN režīms šķiet pievilcīgs arī pēc likuma grozījumiem, tad jādomā — varbūt atteikties no SIA un reģistrēt saimniecisko darbību VID kā fiziskajai personai, kļūstot par pašnodarbināto.NODOKĻI 28 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS Pagaidām gan izdevumu uzskaite mikrouzņēmumam nav atcelta, bet faktiski tai vairs nav nozīmes. Ir gan ieviests viens jauns ierobe- žojums — MUN nedrīkst izvēlēties PVN maksātāji. Tomēr uz jau reģis- trētajiem MUN maksātājiem, kas ir PVN reģistrā, attiecas pārejas notei- kumi, un tie var izmantot šo režīmu vēl visu 2021. gadu. Arī turpmāk no MUN režīma nav jāatsakās uz- reiz līdz ar PVN maksātāja reģistrē- šanu, bet gan ar nākamo taksācijas periodu jeb no nākamā gada 1. jan- vāra. Jāatzīst, ka šis ierobežojums ir pamatots, jo MUN režīms turpmāk nodrošinās galvenokārt vienkāršāku uzskaiti un nodokļa aprēķināšanu. Savukārt PVN maksātājam vienkār- šāka uzskaite nav iespējama, jo jā- nodrošina precīza ne tikai ieņēmu- mu un aprēķinātā PVN, bet arī iz- devumu un priekšnodokļa uzskaite. Atteikšanās no MUN režīma Būtisks jauninājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir iespēja atteikties no MUN režīma ne tikai vienu reizi gadā, bet katra ceturkšņa beigās. Piemēram, ja pirmā ceturk- šņa laikā tiek konstatēts, ka MUN režīms nav piemērots, tad iesnie- gums VID jāiesniedz līdz 15. mar- tam, lai no1. aprīļa varētu uzsākt aprēķināt nodokļus vispārējā kārtī- bā. Attiecīgi iesniegums līdz 15. jū- nijam jāiesniedz par otro pusgadu un līdz 15. septembrim, ja šo no- dokli vairs nevēlas maksāt, no 1. ok- tobra. Arī no 2021. gada sākuma ir iespējams atteikties, iesniedzot VID iesniegumu līdz 15. janvārim. No dienas, kad tiek zaudēts MUN maksātāja statuss, nodokļi jāsāk ap- rēķināt vispārējā kārtībā kā par dar- biniekiem, tā arī par uzņēmuma peļ- ņu. SIA kļūst par UIN maksātāju, bet IK — par IIN maksātāju. Savukārt ZS, ZvS un IU var izvēlēties kļūt par UIN vai IIN maksātāju. Turklāt jāņem vērā, ka, dalot SIA peļņu, kas gūta līdz 2020. gada 31. decembrim, esot MUN statusā, tā ir apliekama ar IIN (IIN likuma pārejas noteikumu 146. punkts). Tas pats attiecas arī uz likvidācijas kvotu (IIN likuma pārejas noteikumu 147. punkts), t.i., likvidējot mikrou- zņēmumu, jāsamaksā IIN par star- pību starp likvidējamā uzņēmuma pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu. Savukārt par peļ- ņu, kas gūta 2021. gadā un par kuru MUN tiek maksāts pēc jaunās lik- mes, papildu nodokļi nav jāmaksā. Mikrouzņēmuma īpašnieka sociālā apdrošināšana Pēc MUN likuma grozījumiem MUN ietver tikai divus nodokļus — VSAOI un IIN par mikrouzņēmuma īpašnieku. Izņēmums ir 2021. gada pirmais pusgads, kad tas ir maksā- jums arī par darbiniekiem, un attie- cībā uz uzņēmumiem, kas vispārējā kārtībā būtu UIN maksātāji, pārejas periods ir viss 2021. gads. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma īpašnieka sociālā apdrošināšana pa- lielinās. To nodrošina ne vien tas, ka šo nodokli attiecina tikai uz īpašnie- ku, bet arī lielāka MUN likme. Tāpat kā iepriekš 80% no samaksātā MUN novirza sociālās apdrošināšanas iemaksām. Valsts sociālās apdroši- nāšanas aģentūra mikrouzņēmuma īpašnieka VSAOI objektu aprēķinās par pilnu mēnesi, kurā mikrouzņē- mumam bijis apgrozījums, turklāt, ņemot vērā pašnodarbinātajam no- teikto likmi. 2020. gadā un iepriekš aprēķinos izmantoja darba ņēmēja likmi, kas ir augstāka nekā pašno- darbinātajam. Samazinot aprēķinā izmantojamo likmi, nedaudz palie- lināsies VSAOI objekts. Piemēram, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir 1000 eiro mēnesī, tad MUN 25% ir 250 eiro. No tā 80% jeb 200 eiro tiek novirzīti īpašnieka sociālajai apdro- šināšanai. Ja pašnodarbinātā VSAOI likme 2021. gadā ir 31,07%, tad VSAOI objekts ir 643,71 eiro (200 × 100 / 31,07). Jāņem vērā, ka paš- nodarbinātajam ir šādi apdrošinā- šanas veidi: pensijām, maternitātes un slimību gadījumiem, invaliditātei, vecāku apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Atšķirībā no darba ņēmēja pašnodarbinātais nav ap- drošināts bezdarbam un nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Būtiskas izmaiņas ikvienu no- darbināto — kā darba ņēmēju, tā pašnodarbināto — skars, sākot ar 2021. gada otro pusgadu, jo ikvie- nam (izņemot vienpadsmit likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteiktajiem) būs jāmaksā VSAOI vismaz no valstī noteiktās mini- mālās darba samaksas 500 eiro mēnesī. Minimālo summu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās pa ceturkšņiem, ņemot vērā visus personas ienākumus, par kuriem būs maksātas VSAOI. Kopā ceturksnī par ikvienu personu būs jābūt veiktām iemaksām vismaz no 1500 eiro objekta. Ja mikrouzņēmu- ma īpašnieka vienīgie ienākumi būs no mikrouzņēmuma, tad jārēķinās ar varbūtību — ja uzņēmumam nav apgrozījuma vai tas ir neliels, ie- maksas būs jāveic tādā apmērā, lai nodrošinātu minimālo sociālo ap- drošināšanu. Ja mikrouzņēmumam otrajā pusgadā būs darbinieki, tad arī tiem būs jānodrošina sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās darba samaksas. Par dar- biniekiem, kuriem ir vairākas darba vietas, papildu iemaksas aprēķinās proporcionāli katra darba devēja veiktajām iemaksām. Vēl par dažām saglabātajām normām Tāpat kā līdz šim MUN taksācijas periods ir kalendāra gads. Par MUN maksātāju var kļūt tikai no 1. jan- vāra, piesakoties līdz iepriekšējā gada 15. decembrim. Jaunizveidoti uzņēmumi arī tāpat kā līdz šim var uzreiz reģistrācijas dienā izvēlēties MUN statusu. Saglabāta arī norma, kas ierobežo atkārtotu MUN režī- ma izvēli. Ja MUN maksātājs izbeidz saimniecisko darbību vai atsakās no MUN režīma, to nevar atkal izvēlē- ties nākamajā gadā, bet tikai vēl pēc viena taksācijas gada. Kā līdz šim ir spēkā norma — MUN maksātāja statuss zūd, ja kādu kalendāra gadu MUN maksā- tājam vispār nav bijis apgrozījuma. MUN deklarācija jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, saglabājot tiesības to precizēt mēneša laikā ne vairāk kā divas reizes. Pēc šī termiņa ie- spējami tikai tādi precizējumi, kuri palielina MUN apmēru. Būtiskas izmaiņas ikvienu nodarbināto — kā darba ņēmēju, tā pašnodarbināto — skars, sākot ar 2021. gada otro pusgadu.29 Izmaiņas MUN deklarācijā un maksājumā MUN deklarācija kļūst vēl vien- kāršāka, jo tajā ir jānorāda tikai MUN apgrozījums un no tā aprē- ķinātais MUN. Turklāt, ja kādu ce- turksni apgrozījuma nav, deklarāciju drīkst neiesniegt. Vienīgi pārejas pe- riodā jeb par 2021. gada pirmo pus- gadu, ja uzņēmumā ir ne vien īpaš- nieks, bet arī darbinieki, tāpat kā līdz šim jānorāda katrs darbinieks un viņa ienākumi no mikrouzņēmu- ma katrā ceturkšņa mēnesī. Kā arī, ja SIA ir vairāk nekā viens dalībnieks, tad šādu informāciju sniedz visu 2021. gadu. Deklarāciju iesnieg- šanai ir saglabāts 15. datums, bet MUN maksājums jāveic līdz 23. da- tumam vienotajā nodokļu kontā. Nobeigumā Kopumā izvērtējot izmaiņas, jāat- zīst, ka MUN režīms vairs nav pievil- cīgs tiem, kas to izmantoja nodokļu samazināšanas nolūkā, jo nodokļa apmērs ir pietuvināts vispārējā kār- tībā maksātiem nodokļiem. Savukārt ļoti pozitīvi jāvērtē tas, ka MUN ir kļuvis vēl vienkāršāks. Tas ir viegli prognozējams un aprēķināms, de klarācija kļuvusi pavisam vienkārša. Vieglāk aprēķināms arī mikrouzņē- muma īpašnieka VSAOI objekts, no kura atkarīgs slimības, maternitātes, paternitātes pabalsts u.c. sociālais nodrošinājums, ieskaitot pensiju. Ja salīdzina MUN aprēķinu un ļoti komplicētos nodokļu aprēķinus pašnodarbinātajam, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā (VSAOI un IIN), tad jāatzīst, ka MUN ir ievēroja- mi vienkāršāks un prognozējamāks. Turklāt bieži tas joprojām ir mazāks. Ja ieņēmumi ir apmēram 10 līdz 25 tūkstoši gadā, saimnieciskās darbī- bas izdevumi nav lielāki kā 10%– 20% no ieņēmumiem, tad MUN maksājums joprojām ir piemērots. Tas ir gan vienkāršs, gan mazāks nekā pašnodarbinātā VSAOI un IIN maksājumi kopsummā. Turklāt īpaš- nieka sociālais nodrošinājums MUN maksātājiem nav mazāks, bet daž- kārt pat lielāks, nekā maksājot no- dokļus vispārējā kārtībā un izvēlo- ties maksāt pašnodarbinātā VSAOI no minimālās darba samaksas. 2020. gada augusta Bilancē (Nr. 8 (464)) uzskaitīju MUN pozitīvos un negatīvos aspektus. Tagad jāatzīst, ka visi pozitīvie aspekti ir saglabā- ti — tā ir brīvprātīga izvēle, samazina darbietilpību un izmaksas grāmatve- dībai, jo visu var veikt pats uzņēmējs, aprēķins ir piemērots mūsdienu teh- noloģiju izmantošanai — MUN var aprēķināt, izmantojot informāciju bankas konta izrakstā, viegli progno- zējams, nodrošina sociālo apdrošinā- šanu, kā arī samazina slogu nodokļu administrēšanai. Arī rakstā norādītie negatīvie aspekti gandrīz pilnībā novērsti. Pēc grozījumiem tiek nodrošināta mikrouzņēmumu darbinieku soci- ālā apdrošināšana un novērsta ne- godīga nodokļu konkurence starp MUN un vispārējā nodokļu režīma uzņēmumiem, kas īpaši izpaudās pakalpojumu sfērā. MUN vairs nav izdevīgs uzņēmumiem, kuru galve- nās vai pat vienīgās izmaksas veido darbaspēka izmaksas. Palikusi tikai neliela «astīte»! MUN joprojām nav izdevīgs uzņēmējiem, kuriem ir salīdzinoši lieli izdevumi par izejvielām, materiāliem vai citiem resursiem. Izveidot šādiem uzņēmu- miem vienkāršotu nodokļu režīmu ir grūtāk. Vienīgā iespēja būtu aprēķi- nāt nodokli nevis no visa apgrozīju- ma, bet tikai no personīgajām vaja- dzībām iztērētās summas. Tas būtu līdzīgi kā UIN — kamēr peļņa tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tikmēr nodoklis nav jāmaksā. Tomēr šādam priekšlikumam ir būtisks mī- nuss — tas veicinātu vēlmi slēpt per- sonīgajām vajadzībām tērēto. Tāpēc jāatzīst — lai arī šis nebija piemēro- tākais laiks nodokļu palielinājumam, kopumā MUN likuma grozījumi vei- cinās uzņēmējdarbības vides sakārto- šanu, kā arī samazinās nepietiekama sociālā nodrošinājuma risku daļai sa- biedrības. Turklāt jācer, ka mazie uz- ņēmēji novērtēs šo iespēju aprēķināt un maksāt nodokļus vienkārši! MUN normu salīdzinājums pirms un pēc likuma grozījumiem Rādītājs2020. gadā 2021. gadā (neskaitot pārejas noteikumus) Kas var maksāt? SIA, IK, IU, ZS, ZvS, saimnieciskās darbības veicējs IK, IU, ZS, ZvS, saimnieciskās darbības veicējs Likme15% / 20%25% / 40% ApgrozījumsLīdz 40 000 eiro gadāNav ierobežots PVN maksātājsVar izvēlētiesNevar izvēlēties Maksimālais darbinieku skaits5 (ieskaitot īpašniekus)Nav ierobežots Papildu nodokļi par darbiniekiemNav jāmaksāJāmaksā vispārējā kārtībā Vienam īpašniekam piederošo uzņēmumu — MUN maksātāju skaits 11 Iespēja strādāt vairākos MUN maksātāju uzņēmumos Tikai vienāNav ierobežota Ienākuma ierobežojums mēnesī720 eiroNav Īpašnieka VSAOI 80% no MUN tiek proporcionāli sadalīta visu darbinieku apdrošināšanai 80% no MUN tikai īpašnieka apdrošināšanai VSAOI objektu aprēķina, piemērojot VSAOI likmi Darba ņēmējamPašnodarbinātajam Nodoklis par SIA dividendēm, likvidācijas kvotu Jāmaksā IIN 20%Papildu nodoklis nav jāmaksā MUN deklarācijā jārāda Apgrozījums, MUN, darbinieki, viņu ienākumi Apgrozījums, MUN MUN maksājums15. datumā23. datumā Atteikšanās no MUN maksāšanas iespējama Gada beigāsKatra ceturkšņa beigāsNext >