< PreviousValdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta virzību Saeimā un laiku, kas nepieciešams VID un kredītiestādēm, lai izstrādātu attiecīgo programmatūru. 2020. gada otrajā pusē, kad bija lielas diskusijas par izmaiņām nodokļos, cita starpā kļuva aktuāls jautājums par SDI — par tādu kontu, kurā saimnieciskās darbības veicē- jam iemaksā atlīdzību par paveikto darbu un kredītiestāde ietur nodok- ļu summu un iemaksā budžetā, un ar to samazinot gan prasības grā- matvedības uzskaitei šādā gadījumā, gan atvieglojot nodokļu maksātājam izsekot līdzi, vai laikā un pareizā ap- mērā ir nomaksāti nodokļi. Ministru kabineta sēdē kultūras ministrs ļoti atbalstīja šo ideju, īpaši akcentējot, ka tas varētu būt labs risinājums ra- došiem cilvēkiem, piemēram, autor- atlīdzību saņēmējiem. Lai gan Saeimā tie varētu mainī- ties un likuma grozījumi gala versijā varētu būt citādi, ieskatīsimies gro- zījumos, kādus ir atbalstījis Ministru kabinets, un pavērtēsim, vai tie va- rētu atvieglot nodokļu maksātāju, piemēram, pašnodarbināto perso- nu, ikdienu. Šis būtu risinājums tiem nodokļu maksātājiem, kuri maksātu nodokli no apgrozījuma. Līdzīgi kā tas ir ar mikrouzņēmumu nodokli. Mērķis šāda risinājuma ievieša- nai ir radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu ad- ministrēšanas rīku, tādējādi sekmē- jot mazā biznesa attīstību. SDI konts un vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums SDI konts ir maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts. Tas nozīmē, ka būs jāatver konts, kas ir paredzēts tikai saimnieciskās darbī- bas nodrošināšanai un kuru nodok- ļu maksātājs izmantos vienkāršotā nodokļa samaksai. Nodokļu maksātājs par SDI kon- tu varēs pieteikt kontu, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) tas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksā- jumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts; 2) tas atvērts kredītiestādē vai dalīb- valsts kredītiestādes filiālē Latvijā, kura saviem klientiem piedāvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanas pakalpojumu. Vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu piemēros, lai no saim- nieciskās darbības ietvaros gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodok- ļu kontā. Šādu nodokļu aprēķināša- nas un maksāšanas kārtību drīkstēs izmantot tikai tādiem nodokļiem, kuriem tas būs noteikts attiecīgajā nodokļu likumā. Nodokļu maksātājam, kurš iz- mantos vienkāršoto nodokļa sa- maksas risinājumu: 1) būs pienākums nodrošināt, ka visi ar saimniecisko darbību sais- tītie ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti SDI kontā; 2) ja tas ievēros likumā «Par nodok- ļiem un nodevām» un konkrētā nodokļa likumā noteiktos vienkār- šotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas nosacījumus, tad: a) nebūs jāiesniedz likumā «Par nodokļiem un nodevām» vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un in- formatīvās deklarācijas, b) pašam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa; 3) neaprēķinās nokavējuma naudu par nodokļa samaksas termiņa 10 GRĀMATVEDĪBA Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts NR. 3 (471) 2021. GADA MARTSkavējumu, ja vienkāršotā nodok- ļa samaksas risinājuma ietvaros nodoklis nav aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā no nodokļu maksātāja ne- atkarīgu iemeslu dēļ. Vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uz- ņēmējiem — fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un kam finanšu pratības līmenis ir atšķirīgs, tādējādi risinājums paredz nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu faktiski bez nodokļa maksātāja iesaistes, pro- ti, ka no katras SDI kontā ienākošās transakcijas (t.i., gan SDI kontā ieskai- tītajiem saimnieciskās darbības ieņē- mumiem, gan SDI kontā iemaksāta- jiem skaidras naudas ieņēmumiem) nodoklis tiks ieturēts uzreiz. Tādējādi nauda, kas paliks SDI kontā, uzreiz būs pieejama nodokļa maksātājam un izmantojama pēc tā ieskatiem. Kredītiestāde, veicot naudas ie- turējumu (rezervējumu), piemēros to nodokļu likmi, kuru būs norādī- jis Valsts ieņēmumu dienests (turp- māk — VID). Ja konkrētā nodokļa li- kums attiecīgajam nodokļu režīmam paredz piemērot dažādas nodokļa likmes, VID kredītiestādei paziņo šim nodokļu režīmam maksimāli piemē- rojamo nodokļa likmi. Piemēram, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteiktas dažādas nodokļu lik- mes atkarībā no apgrozījuma, tad nodoklis no SDI kontā ienākošās transakcijas vispirms tiks ieturēts atbilstoši maksimālajai likmei. Savukārt pēc informācijas pār- baudes un korekta nodokļa aprēķi- nāšanas summa, kas rezervēta par daudz, tiks atbrīvota un, vēlākais, divu darba dienu laikā būs pieeja- ma nodokļu maksātājam. Piemēram, ja konkrētā nodokļa likums paredz, ka apgrozījumam līdz 100 eiro nodokļa likme ir 10%, bet apgrozījumam no 101 eiro no- dokļa likme ir 20%, tad šādā situ- ācijā, kad SDI kontā tiks iemaksāti 10 eiro, kredītiestāde rezervēs no- dokli 20% (2 eiro) apmērā, bet pēc informācijas saņemšanas no VID par nodokļa apmēru atbrīvos par daudz rezervēto nodokli, t.i., vienu eiro, jo SDI konta lietotājs tālāk va- rēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Šāds risinājums izvēlēts, lai vien- kāršoto nodokļa nomaksas risinā- jumu ieviestu pēc iespējas vienkār- šāku un efektīvāku, kā arī nebūtu jāpiemēro nokavējuma naudas par nodokļu maksājumu samaksas termiņa kavējumu aprēķināšanas un nodokļu maksājumu piedziņas mehānismi, kas radītu ievērojamu slogu VID un nepatīkamas situācijas nodokļu maksātājiem. Ja minētajā piemērā sākotnēji tiktu piemērota mazākā nodokļa likme, bet infor- mācijas apmaiņas procesā vēlāk tiek saņemta informācija, kas pa- mato, ka piemērojama lielākā no- dokļa likme, taču SDI kontā naudas vairs nebūtu, nodokļu maksātājam varētu izveidoties nodokļa parāds. Gadījumos, kad konkrētais nodokļa likums attiecīgajam nodokļa režī- mam paredzēs tikai vienu nodokļa likmi, nodoklis šajā gadījumā uzreiz tiks ieturēts korektā apmērā. Nodokļa apmēru, kas rezervē- jams un ieskaitāms vienotajā no- dokļa kontā, aprēķina, noapaļojot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek noapaļots par vienu uz augšu. Kā tiks pie SDI konta Pirms vienkāršotā nodokļa no- maksas risinājuma izmantošanas uzsākšanas nodokļu maksātājam būs jāvēršas kredītiestādē, kas sniedz SDI konta lietošanas pakal- pojumu, lai atvērtu kontu vai no- skaidrotu, vai esošu kontu ir iespē- jams izmantot kā SDI kontu. Tālāk nodokļu maksātājam būs jāpiesakās VID, iesniedzot iesnie- gumu, kurā jānorāda SDI konta numurs, kredītiestāde, kura atvē- rusi šo kontu, un plānotais datums vienkāršotā nodokļa nomaksas risi- nājuma uzsākšanai. Būtiski, ka nodokļu maksātājs nevar uzsākt SDI konta izmantošanu vienkāršotā nodokļa nomaksas risi- nājuma ietvaros, pirms nav saņemts apstiprinājums no VID un informā- cija par datumu, ar kuru šo risināju- mu var sākt piemērot SDI kontam. Lai novērstu gadījumus, ka vien- kāršoto nodokļa nomaksas risināju- mu izmanto nodokļu maksātājs, ku- ram to nav tiesības izmantot, vai ri- sinājumu vēlas izmantot maksājumu kontam, kas atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem nepiedāvā SDI konta pakalpojumu, likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka VID, pamatojoties uz nodokļu maksātāja iesniegumu, izvērtē nodokļu mak- sātāja tiesības izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu un sa- ņem kredītiestādes apstiprinājumu, ka atvērtais maksājumu konts var tikt izmantots vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. 11 Foto: Aivars Siliņš LAILA KELMERE, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un fi nanšu koledžas docente Vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu piemēros, lai no saimnieciskās darbības ietvaros gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā.Likumprojektā paredzēts, ka per- sona, kas vēl nav reģistrēta kā no- dokļu maksātāja, iesniegumu vien- kāršotā nodokļa nomaksas risināju- ma izmantošanai iesniedz vienlaikus ar iesniegumu par reģistrēšanos par konkrētā nodokļa maksātāju. Savukārt nodokļu maksātājs, kas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā vai VID nodokļu maksātāju reģistrā un vēlas uzsākt vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma piemērošanu, iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā piecas darba die- nas pirms konkrētajā nodokļu likumā noteiktā vienkāršotā nodokļa no- maksas risinājuma uzsākšanas brīža. Šādi atšķirīgi iesniegumu iesnieg- šanas brīži ir noteikti, jo jaunreģis- trēts nodokļu maksātājs vienkāršo- to nodokļa nomaksas risinājumu var sākt izmantot, tiklīdz ir saņemta informācija no VID par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma uzsāk- šanu. Turklāt jaunreģistrēts nodokļu maksātājs saimniecisko darbību uz- sāk tad, kad saimnieciskā darbība ir reģistrēta, līdz ar to tam nevar būt iepriekš gūti saimnieciskās darbības ieņēmumi, kuru uzskaitē vai attiecī- bā uz kuriem nodokļa aprēķināšanā būtu piemērojami citi normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi. Savukārt jau reģistrētam nodok- ļu maksātājam konkrētā nodokļa li- kumā plānots noteikt nosacījumus, kad tas no nodokļa aprēķināšanas un deklarēšanas konkrētajā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā var pāriet uz vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanu. VID un kredītiestādes (bankas) savstarpējā saziņa Likumprojektā paredzēts, ka datu apmaiņa starp VID un kredītiestādi notiks elektroniski, tiešsaistes režīmā, arī lai noskaidrotu visu nepieciešamo informāciju SDI konta atvēršanai. Par nodokļu aprēķināšanu, ieturē- šanu un ieskaitīšanu vienotajā nodok- ļu kontā datu apmaiņa notiks sekojoši: 1) kredītiestāde katru dienu līdz pulk- sten 12.00 informēs VID par no- dokļu maksātāja SDI konta iepriek- šējās dienas kredīta apgrozījumu; 2) VID, saņemot šo informāciju par kredīta apgrozījumu, līdz tās pa- šas dienas pulksten 24.00 infor- mē attiecīgo kredītiestādi par nodokļa apmēru, kas ieskaitāms vienotajā nodokļa kontā; 3) tad kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darb- dienā pēc tam, kad saņemta VID informācija par nodokļa apmēru: a) nosūta informāciju VID par ieturētā nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā tiks pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā, sadalī- jumā pa nodokļu maksātājiem; b) ieskaita vienotajā nodokļu kon- tā nodokli atbilstoši VID snieg- tajai informācijai. Kredītiestāde nodokli pārskaita vienā maksā- jumā kā visu tās klientu nodok- ļu maksājumu kopsummu, kuri izmanto SDI kontu; c) atbrīvo SDI kontā rezervē- tos naudas līdzekļus, kuri atbilstoši VID kredītiestādei sniegtajai informācijai pār- sniedz nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā ieskaitāms vienotajā nodokļu kontā. Lai nodrošinātu saņemto nodokļu maksājumu identificēšanu un uzskaiti, kredītiestāde pirms nodokļa maksā- juma par attiecīgo dienu pārskaitīša- nas vienotajā nodokļu kontā nosūtīs informāciju VID par ieturētā nodok- ļa apmēru, kas konkrētajā dienā tiks pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā, sadalījumā pa nodokļu maksātājiem. Kļūdaini ieskaitītie maksājumi SDI kontā Ņemot vērā, ka praksē var vei- doties situācijas, kad SDI kontā tiek ieskaitīti kļūdaini (ar saimniecisko darbību nesaistīti) maksājumi, li- kumprojektā paredzēts, ka nodok- ļu maksātājam šādā situācijā triju gadu laikā no vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros ietu- rētā nodokļa ieskaitīšanas vienotajā nodokļu kontā ir tiesības iesniegt VID EDS iesniegumu un pieprasīt nepareizi ieturētā nodokļa atmaksu. VID šo iesniegumu izskatīs un veiks nepareizi ieturētā nodokļa at- maksu, ievērojot likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» 28. panta otrajā daļā noteikto kārtību. Nodokļa atmaksa tiks veikta uz nodokļu maksātāja norādīto mak- sājumu kontu, kas nav SDI konts. Nosacījums, ka atmaksa veica- ma uz kontu, kas nav SDI konts, no- teikts, jo, ja atmaksu veiktu uz SDI kontu, tad nodoklis no šī kļūdainā maksājuma vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros tiktu ieturēts atkārtoti (jo tas risinājuma ietvaros tiktu uzskatīts par SDI kontā ieskaitītu ieņēmumu, no kura ietu- rams nodoklis), turklāt kredītiestā- dēm nav iespēja izvērtēt, vai mak- sājums tiešām uzskatāms par kļūdai- nu. Tādējādi situācijas, kas saistītas ar SDI kontā kļūdaini ieskaitītajiem maksājumiem, būs risināmas nodok- ļu maksātājam tieši ar VID. Grāmatvedības kārtošanas prasības Ministru kabineta 20.03.2007. noteikumos Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individu- ālie uzņēmumi, zemnieku un zvej- nieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko dar- bību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 188), jau ir noteikts, ka persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu sais- tītos izdevumus var nereģistrēt Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, ja tā savu saimniecisko darījumu no- drošināšanai veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, šim nolūkam izmantojot atsevišķu maksājumu kontu, kas ir atvērts kredītiestādē jeb bankā. Šādā gadījumā visi ne- pieciešamie dati par šīs personas saimnieciskajiem darījumiem, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai ne- pieciešamos datus, tiek iegūti, pa- matojoties uz kredītiestādes (ban- kas) izsniegtajiem konta izrakstiem. Pēc likumprojektā noteiktā re- gulējuma par vienkāršoto nodok- ļa nomaksas risinājumu stāšanās spēkā būs jāveic attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 188, lai no- teiktu nodokļu maksātājam, kas būs izvēlējies izmantot SDI kontu, atvieglotus nosacījumus grāmatve- dības kārtošanā, atbrīvojot to no Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla kār- tošanas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, gadījumā, ja šis nodok- ļa maksātājs veiks skaidras naudas norēķinus, tiks noteikts viņam pie- nākums skaidras naudas darījumus reģistrēt sarakstā brīvā formā. Vienkāršotā nodokļa nomak- sas risinājuma piemērošanas laikā nodokļu maksātājam var veidoties situācijas, kad tam var rasties pie- nākums nodokli aprēķināt, deklarēt un maksāt konkrētā nodokļa liku- mā noteiktajā vispārējā kārtībā par pārskata periodu (ārpus vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma), tādē- jādi likumprojektā paredzēts, ka no- dokļu maksātājs aprēķina, deklarē un maksā konkrētā nodokļa likumā no- teiktajā vispārējā kārtībā, ja iestājas vismaz viens no šādiem gadījumiem: 1) nodokļu maksātājs zaudē tie- sības izmantot vienkāršoto no- dokļa nomaksas risinājumu; 2) ir apturēta SDI konta darbība; 3) nodok ļu maksātājs izbeidz vien- kāršotā nodokļa nomaksas risi- nājuma piemērošanu. 12 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (471) 2021. GADA MARTSSituācijā, kad nodokļu maksātā- jam rodas pienākums nodokli aprē- ķināt, deklarēt un maksāt konkrētā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, likumprojektā noteikts, ka VID ir pienākums EDS nodrošināt nodokļu maksātājam nodokļa de- klarācijas aizpildīšanai nepiecieša- mo informāciju par SDI konta kre- dīta apgrozījumu un nodokli, kas samaksāts, izmantojot SDI kontu. Darījumi ar skaidru naudu un kvītis Tiek plānots, ka grozījumi būtu jā- veic arī Ministrs kabineta 11.02.2014. noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronis- ko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 96). Šajos noteikumos ir noteikti gadījumi, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lie- totnes, nodokļu un citu maksāju- mu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, darījumu apliecinot ar šo noteikumu 71. punktā minētajā kārtībā noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma. Tas nozīmē, ka nodokļu mak- sātājam, kas izmantos vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, saņe- mot samaksu skaidrā naudā, darīju- mu partnerim būs jāiesniedz VID re- ģistrēta kvīts (ja darījumu partneris to pieprasīs) un attiecīgi vienu reizi ceturksnī būs jāsniedz VID informa- tīvā deklarācija par VID reģistrēto kvīšu izlietojumu. Viens no mērķiem SDI konta ie- viešanai ir vienkāršot grāmatvedī- bas uzskaiti un deklarāciju iesnieg- šanu VID, tāpēc MK noteikumos Nr. 96 plānots noteikt izņēmumu, ka vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantotāji, saņemot samaksu skaidrā naudā, pēc darīju- mu partnera pieprasījuma izsniedz VID reģistrētu kvīti, bet atskaiti par kvīšu izlietojumu gatavo vienu reizi gadā, nevis, kā to paredz MK notei- kumi Nr. 96, vienu reizi ceturksnī. Sākotnēji ir plānots, ka vienkār- šoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papil- dus likumprojektam (vienotā likum- projektu paketē) tiks virzīti grozīju- mi Mikrouzņēmumu nodokļa liku- mā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēša- nu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Lai varētu ieviest SDI kontu, būs grozījumi arī Kredītiestāžu likumā un Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kā arī citos normatīvajos aktos, piemēram, MK noteikumos Nr. 188 un Nr. 96. Lai ieviestu vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu — SDI kontu, VID un kredītiestādēm ir nepiecie- šams izstrādāt attiecīgu program- matūru un pielāgot informācijas sistēmas, t.sk. informācijas apmai- ņas nodrošināšanai. Saskaņā ar veiktajām aplēsēm SDI konta ievie- šanas izmaksas kredītiestādei vidēji varētu būt ap 50 000 eiro, bet no valsts puses — lai nodrošinātu SDI konta ieviešanu un ar to saistīto izmaiņu veikšanu VID informāci- jas sistēmās, izmaksas tiks segtas Finanšu ministrijas (VID) budžeta programmas 33.00.00 «Valsts ieņē- mumu un muitas politikas nodro- šināšana» 2021. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un aplēsti 799 991 eiro apmērā. Ja nodokļu likme netiks paaug- stināta tiem nodokļu maksātājiem, kuri izmantos SDI kontu, tad tas varētu būt labs un ērts risinājums, un domāju, ka daudziem nodokļu maksātājiem patiks. Vienīgi, iepazīstoties dziļāk ar to, cik daudz normatīvajos aktos vēl būtu jāveic grozījumi, ir maz- liet šaubas, vai SDI kontu, kaut vai sākumā attiecībā uz mikrouzņēmu- mu nodokļa nomaksu, sagaidīsim 2021. gada jūlijā. Pirmais solis uz to ir sperts — 2021. gada 11. februārī Ministru kabinetā izskatīti grozījumi Mikro- uz ņē mumu nodokļa likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka Mikro- uzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mikro uz ņēmumu nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā izman- tot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu un nesniegt mikro- uzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kā arī mikro uzņēmumu nodokļa samaksai nepiemērot vis- pārējo šī nodokļa samaksas kārtību, ja ievēroti šādi nosacījumi: 1) mikrouzņēmumu nodokļa mak- sātājs ievēro likumā «Par nodok- ļiem un nodevām» noteiktos nosacījumus par vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu; 2) mikrouzņēmumu nodokļa mak- sātājam nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu; 3) laikposmā, kamēr mikrouzņēmu- mu nodokļa maksātājs izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, visi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā un uzrādīti saimnieciskās darbības ieņēmu- mu konta kredīta apgrozījumā; 4) mikrouzņēmums kārto grāmat- vedības uzskaiti vienkāršā ie- raksta sistēmā. Vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums nebūs piemērojams no- dokļa maksātājam, kas grāmatvedī- bas uzskaiti kārto divkāršā ieraksta sistēmā, jo minētā grāmatvedības uzskaite tiek kārtota pēc uzkrāšanas principa, t.i., darījumi un citi noti- kumi tiek atzīti tad, kad tie rodas, nevis tikai tad, kad tiek saņemta nauda vai tās ekvivalenti. Savukārt vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums paredz, ka ieņēmumus atzīst tad, kad tie ieskaitīti vai ie- maksāti SDI kontā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Ja nodokļu likme netiks paaugstināta tiem nodokļu maksātājiem, kuri izmantos SDI kontu, tad tas varētu būt labs un ērts risinājums, un domāju, ka daudziem nodokļu maksātājiem patiks. 13Grāmatvedības nozares profesionāļi ar nepacietību gaida izmaiņas normatīvajā regulējumā, ko viesīs jaunais Grāmatvedības likums. Lai gan Saeimā likumprojektu paredzēts drīzumā skatīt otrajā lasījumā, visticamāk, likuma regulējums būs spēkā ne agrāk kā no 2022. gada. Taču grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem saistoši ir 11. februārī veiktie likuma «Par grāmatvedību» grozījumi, kas ir spēkā no šā gada 9. marta. Attiecībā uz prasībām ārpakalpojuma grāmatvežiem un to darbības licencēšanu vairākas normas stāsies spēkā jau no šā gada 1. jūlija. Atziņas par to, kas grāmatvedības birojiem jāievēro starplaikā līdz jaunā Grāmatvedības likuma pieņemšanai, izskanēja arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) rīkotajā seminārā «Prasības ārpakalpojuma grāmatvežiem», kurā asociācijas biedrus par jaunumiem informēja LILITA BEĶERE, LRGA valdes priekšsēdētāja vietniece. 14 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (471) 2021. GADA MARTS Ārpakalpojuma grāmatvežiem jāsadzīvo ar esošo un topošo likumu15 Prasības ārpakalpojuma sniedzējiem Februāra nogalē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komi- sija virzīja Finanšu ministrijas izstrā- dāto Grāmatvedības likuma pro- jektu uz 2. lasījumu (priekšlikumu iesniegšanai atvēlētais laiks bija līdz 4. martam). Vienlaikus 11. februārī veikti grozījumi vēl spēkā esošajā li- kumā «Par grāmatvedību». Ar šiem februāra grozījumiem arī noteikts, ka pārejas periodā ārpakalpojuma grāmatveži varēs turpināt grāmat- vedības pakalpojumu sniegšanu bez licences līdz tās saņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam . Uz kvalifikāciju un dar- ba pieredzi attiecināmie nosacī- jumi pagarināti līdz 2025. gada 1. jūlijam. Savukārt pensionētiem grāmatvežiem nepiemēros likumā noteiktās profesionālās kvalifikāci- jas prasības, un tie varēs saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, kuras derīguma termiņš būs ne il- gāks par 2027. gada 1. jūliju. «Pēdējo gadu kontekstā man rodas sajūta, ka tiek aizmirsts, kas ir grāmatveža galvenie uzdevumi. Grāmatvedības pakalpojums tiek asociēts ar noziegumu izķeršanu. Tas mani dara mazliet bažīgu,» uzrunājot grāmatvedības profe- sionāļus, norādīja Lilita Beķere. Kā zināms, ārpakalpojuma grāmatve- žu licencēšanas ieviešana lielā mērā saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēša- nas risku ierobežošanu un ēnu eko- nomikas apkarošanu. Līdz ar to arī normatīvajā regulējumā tiek ieviesti jauni panti, kas noteic, ko uzskata par grāmatveža profesionālajiem pienākumiem un kādas prasības tiek izvirzītas šīs jomas pārstāv- jiem. Ārpakalpojuma grāmatvedim ir jāatbilst noteiktām prasībām gan pēc sniegtā pakalpojuma veida, gan kvalifikācijas. Likums arī papildināts ar 3. 2 pantu, kurš noteic, ka ārpa- kalpojuma grāmatvedis nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizā- cijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasību ievērošanu. No šā gada 1. jūlija spēkā būs likumā formulētā ārpakalpojuma sniedzēja definīcija (3. panta trešās daļas 2. punkts): Ar nesenajiem likuma grozīju- miem arī noteikts, kas nedrīkst no- darboties ar grāmatvedības ārpa- kalpojuma sniegšanu. Likums papil- dināts ar 3. 3 pantu šādā redakcijā: Jaunajā Grāmatvedības likuma projektā plānots, ka likuma 34. pan- tā būs noteikts, kas ir ārpakalpojuma grāmatvedis, un šis formulējums sa- skanēs ar šogad veiktajiem grozīju- miem vēl «vecajā» likumā. Iespējams, attiecībā uz izglītības prasībām, ska- tot jauno likumprojektu, vēl varētu tikt precizētas prasības, jo par šo jautājumu bijušas diskusijas, norādīja Lilita Beķere. Savukārt, ja ārpakalpo- juma grāmatvedis ir komersants, ie- priekš minētās kvalifikācijas prasības attieksies uz komercsabiedrības val- des locekli vai individuālo komersan- tu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpo- juma sniegšanu — turpmāk to dē- vēs par atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi. Tas nozīmē, ja, piemē- ram, uzņēmums sniedz grāmatvedī- bas pakalpojumus, bet tā īpašnieks nav profesionālis grāmatvedības jomā, bet, teiksim, mākslinieks, kas nodibinājis uzņēmumu, tad tai per- sonai, kura uzņēmumā atbild par grāmatvedības pakalpojumu snieg- šanu, jābūt ar attiecīgu izglītību un kvalifikāciju. Jaunajā likumā būs arī noteikts, kas nav uzskatāms par ārpakalpo- juma grāmatvedi vai ārpakalpoju- ma grāmatvedības pakalpojumu. «Kā zināms, grāmatvedības procesā var piedalīties vairāki grāmatveži — ir tādi, kuri tikai ievada datus, tāpat ir uzņēmumi, kuri izraksta rēķinus vai veic tikai inventarizāciju,» at- gādināja Lilita Beķere. Likumā būs noteikts, ka šādas darbības nav uzskatāmas par grāmatveža dar- ba pienākumiem. Likumprojektā diezgan detalizēti minēts, ka «par grāmatvedi nav uzskatāma tāda fi- ziskā persona, kas grāmatveža vadī- bā vai patstāvīgi veic tikai uzskaites un grāmatvedības darbinieka pie- nākumus saskaņā ar normatīvajos aktos par profesiju klasifikatoru minētajiem profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikā- cijas pamatprasībām (piemēram, algu vai pašizmaksas aprēķināšanu, materiālo vērtību uzskaiti, rēķinu sagatavošanu, inventarizācijas sa- rakstu sagatavošanu, attaisnojuma dokumentu datu ievadīšanu, arhī- va sakārtošanu, vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu) vai citus ar grāmatvedības kārtošanu saistī- tus pienākumus (piemēram, rēķinu ieskenēšana, pārvēršana XML for- mātā vai nosūtīšana, dokumentu sakārtošana glabāšanai)». Ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Fiziskās personas, kas ir individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, vai komercsabiedrības valdes loceklis, vai to darbinieks (atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis), profesionālajai kvalifikācijai jāatbilst ārpakalpojuma grāmatveža profesionālajai kvalifikācijai. Par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība, vai tādai fiziskajai personai, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem. Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patieso labuma guvēju ārpakalpojuma grāmatvedim. Foto: © master1305 – stock.adobe.com16 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (471) 2021. GADA MARTS Savukārt ar 11. februāra likuma grozījumiem vēl spēkā esošais li- kums papildināts ar norādi, ka pra- sības par ārpakalpojuma grāmatve- ža kvalifikāciju neattieksies uz mak- sātnespējas procesa administratoru, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas mak- sātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Jau no 2017. gada 1. jūlija spēkā ir prasība, ka ārpakalpojuma grā- matvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par pro- fesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ārpakalpojuma grāmatveža profesio- nālās civiltiesiskās atbildības apdroši- nāšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro. Tā kā turpmāk paredzētajā ārpakal- pojuma sniedzēju licencēšanā būs nepieciešams uzrādīt apdrošināšanas polises kopiju, LRGA valdes pārstāve iesaka nekavēties ar civiltiesiskās ap- drošināšanas pienākuma izpildi, jo ne visi grāmatvedības uzņēmumi šo likuma normu līdz šim ir ievērojuši. LRGA savulaik atbalstīja prasību par apdrošināšanu, jo tā grāmatve- dis mazina risku gadījumā, ja kļū- dās un viņa vainas dēļ, piemēram, klientam tiek uzrēķināta soda nauda vai kavējuma nauda par kādu laikā neiesniegtu pārskatu. Civiltiesiskā apdrošināšana sedz izmaksas, kas varētu rasties klientiem grāmatveža nevērības dēļ. Lilita Beķere uzsvēra, ka katram birojam būtu jāizvēlas, kādai jābūt apdrošinājuma summa. Minimālais polises segums varētu būt piemērots vienīgi maza uzņēmu- ma iespējamajiem riskiem — tiem, kas strādā ar pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksā- tājiem u.tml. Ir jāsaprot, ka apdroši- nāšanas limitu izvēlas no tā, kāds ir klienta profils. Jo sarežģītāki un, ie- spējams, riskantāki ir klienta darīju- mi, jo lielāki varētu būt grāmatveža riski. Jāpievērš uzmanība, piemēram, vai klients ir pievienotās vērtības no- dokļa maksātājs vai nav, vai strādā tikai Latvijā vai vēl arī citviet Eiropā, vai trešajās valstīs. Ja grāmatvedības birojs konsultē klientus arī nodokļu jautājumos, tad vēl būtu jādomā par atsevišķu risku apdrošināšanu. Jo viens ir grāmatveža atbildība, bet pavisam kas cits — nodokļu konsul- tanta atbildība, uzsvēra Lilita Beķere. Tāpēc, slēdzot apdrošināšanas līgu- mu, ļoti rūpīgi jāvērtē, ko apdrošinā- tāji sedz, lai izvēlētos pieņemamākos apdrošināšanas nosacījumus. LRGA ir domājusi arī par tādu kā «jumta» polisi saviem biedriem, taču tad visiem biedriem būs pēc iespējas jāizvairās no kļūdām profe- sionālajā darbībā. Līdzīgi kā ar au- tovadītāja civiltiesisko atbildību — jo vairāk pārkāpumu, jo dārgāka kļūst maksa par polisi. Vai licencēšana būs «ķeksīša projekts»? Tā kā Covid–19 izraisītā pandēmi- ja daudzas ieceres saistībā ar izmai- ņām grāmatvedības jomā pārvirzī- jusi uz vēlāku laiku, paredzams, ka jaunais grāmatvedības jomas regu- lējums stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Taču jāņem vērā, ka iz- maiņas regulējumā, kas attiecas uz ārpakalpojuma grāmatvežu licen- cēšanu, būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija. To noteic vēl pašreizējā li- kuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 11. februārī. 15. 3 pants noteic, ka ār- pakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam ir spēkā licence. Tas nozīmē, ka otro pusgadu turpināsim dzīvot ar veco likumu, bet ar izmai- ņām, kādas būtu bijušas, ja spēkā būtu jaunais Grāmatvedības likums (kā tas pirms pandēmijas bija pare- dzēts), norādīja LRGA pārstāve. Kā jau iepriekš esam rakstījuši, ārpakalpojuma grāmatvežiem pare- dzēto licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēša- nu un grāmatvežu uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par licences izsniegšanu vai tās pārre- ģistrāciju būs jāmaksā valsts node- va 100 eiro apmērā. Ārpakalpojuma grāmatveža licence būs derīga pie- cus gadus. Tātad, ja pēc 1. jūlija uzņēmums vai pašnodarbinātā persona vēlēsies sākt sniegt grāmatvedības pakalpo- jumus klientiem, būs ar iesniegumu jāvēršas VID. Iesniegumam jāpievie- no dokumenti un norādāmi attiecī- gās juridiskās personas rekvizīti un arī atbildīgā ārpakalpojuma grāmat- veža vārds, uzvārds, personas kods. Ja ārpakalpojumu sniedz pašno- darbinātais grāmatvedis — jānorā- da viņa personas kods un nodokļa maksātāja reģistrācijas kods. Iesniegumam būs jāpievieno ci- viltiesiskās atbildības apdrošināša- nas polises kopija un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumen- tu kopijas, kā arī apliecinājums par profesionālo pieredzi. «Kā izskatīsies apliecinājums par profesionālo pie- redzi, patlaban skaidrības nav, ie- spējams, tiks prasīts pievienot dzīves gājuma aprakstu (CV) vai tamlīdzīgu informāciju,» norādīja Lilita Beķere. Esošais likuma regulējums pa- redz, ka no 1. jūlija stājas spēkā arī prasība, ka iesniedzamo dokumen- tu sarakstā ir jāpievieno NILLTPF novēršanas jomā izveidotā iekšējās kontroles sistēma. LRGA pārstāve vērš uzmanību, ka atšķirībā no patlaban noteiktā jaunajā likumprojektā, ko vēl ska- ta Saeima, prasībās par ārpakal- pojuma grāmatvežu licencēšanu minēts, ka pievienojama iekšējās kontroles sistēma (IKS), atsevišķi neizdalot NILLTPFN likumā minēto IKS. Iespējams, ar to domāts, ka ne visi ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji saskaras ar nepieciešamību vērtēt savus klientus pēc NILLTPFN li- kuma prasībām. Grāmatvedības uz- ņēmumu IKS galvenokārt vērsta uz kvalitatīva grāmatvedības pakalpo- juma sniegšanu un garantētu to, ko Ārpakalpojuma grāmatvežiem paredzēto licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un grāmatvežu uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests. Par licences izsniegšanu vai tās pārreģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā.no profesionāļiem sagaida klients, sabiedrība un valsts kopumā, nevis klientu šķirošanu pēc aizdomīguma, ko savukārt noteic NILLTPFN jomas prasībām izstrādātā IKS. Abu kon- troles sistēmu nianses ļoti atšķiras, tāpēc vēl neskaidrs ir jautājums, kuru IKS vajadzēs iesniegt. «To, vai grāmatveža birojs atbilst labiem grāmatvedības prakses stan- dartiem, nevar vērtēt VID. To var novērtēt tikai profesionālā organi- zācija, kā tas arī notiek citviet pa- saulē. VID nav tādas kompetences, kāda ir profesionālajām asociācijām, kāda, piemēram, ir LRGA,» norādīja Lilita Beķere. Profesionālā asociāci- ja vadās no savas pieredzes un tā, kas notiek arī citās valstīs. Būdama Starptautiskās grāmatvežu federāci- jas (IFAC) un Eiropas Grāmatvežu fe- derācijas (ACE)biedre, LRGA veicina zināšanu apmaiņu un izmanto labā- ko praksi. Asociācija ir arī sadarboju- sies arī Anglijas un Velsas Zvērinātu grāmatvežu institūtu (ICAEW) un iz- gājusi apmācību par to, kas ir un kā jāveido IKS grāmatvedības birojos. Tāpat asociācijas viens no pamatuz- devumiem ir pilnveidot grāmatvežu profesionālās zināšanas un kompe- tences līmeni. Šos uzdevumus die- zin vai spēs veikt VID ierēdņi, kuriem nav attiecīgas sagatavotības. VID veiktā licencēšana zināmā mērā būs kā «ķeksīša projekts», uzskata LRGA pārstāve. Licencēšana būs jauns ins- truments sodīšanai — kā vērsties pret negodprātīgiem grāmatvedī- bas pakalpojumu sniedzējiem. Tajā brīdī, kad konstatēs, ka grāmatve- ža biroja darbs neatbilst noteiktiem kritērijiem, licenci varēs apturēt vai pat anulēt. Jaunākie grozījumi esošajā liku- mā «Par grāmatvedību» paredz, ka VID varēs apturēt licenci, ja, pie- mēram, pakalpojuma sniedzējam nav spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise; grāmatve- dības kārtošanai tiek izmantota grāmatvedības programma bez licences; uzņēmumam ir apturēta saimnieciskā darbība; atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir iz- beidzis darba tiesiskās attiecības ar grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un grāmatvedības ārpa- kalpojumu sniedzējs nav reģistrējis VID citu atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi. Tāpat licenci varēs ap- turēt uz atbildīgā grāmatveža ie- snieguma pamata vai gadījumā, ja atbildīgais grāmatvedis ir miris. Arī pats uzņēmums varēs prasīt licen- ces apturēšanu, ja izvēlēsies vairs nenodarboties ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Gan esošā likuma grozījumos, gan jaunajā Grāmatvedības likum- projektā minēti arī desmit nosacī- jumi, kuri varētu būt par pamatu tam, lai ārpakalpojuma sniedzējam anulētu licenci un to izslēgtu no VID uzturētā publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra. Tostarp, tam par iemeslu var būt fakts, ka ārpa- kalpojuma grāmatvedis sistemātis- ki nesadarbojas ar VID un nesniedz pieprasīto informāciju; atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir ie- kļauts riska personu sarakstā; juri- diskā vai struktūrvienības adrese vai pašnodarbinātās personas deklarē- tās dzīvesvietas adrese atbilst riska adresei; atkārtoti gada laikā konsta- tēts, ka nav ziņots VID par aizdomī- giem darījumiem, kuri atbilst liku- ma «Par nodokļiem un nodevām» 22. 2 panta trešajā daļā norādītajām pazīmēm; izvairās no nodokļu no- maksas vai ir iesaistīts tādu darbību veikšanā, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāņem vērā, ka juridiskai perso- nai licenci izsniegs tikai uz atbildī- gā grāmatveža vārda. Ja atbildīgais grāmatvedis pārtrauks darba attie- cības, uzņēmumam apturēs licenci, kamēr tiek sameklēts jauns atbildī- gais grāmatvedis. Tāpat jābūt uz- manīgiem ar konsultēšanu par no- dokļu nomaksu, lai sniegtie padomi nenonāktu pretrunā ar likumu. LRGA aktīvi iestājusies, lai netiktu paātrinātā kārtībā pieņemti Finan- šu ministrijas rosinātie grozījumi NILLTPFN likumā, kurā būtu noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveža licen- ci var saņemt tikai tāds grāmatvedī- bas birojs, kura patiesajam labuma guvējam ir nevainojama reputācija. Līdz šim NILLTPFN likumā nevainoja- ma reputācija tika prasīta uzņēmu- ma amatpersonām, kas atbildīgas par likuma ievērošanu. Pēc rosinā- tajiem grozījumiem VID varētu anu- lēt licenci, ja uzņēmuma īpašniekam atrastu kādu «melnu» faktu biogrā- fijā. Ja komersants reputāciju gada laikā neuzspodrinātu, tad uzņēmē- jam būtu jāatsakās no savām uzņē- muma kapitāldaļām, visticamāk, tās pārdodot. Arī pašnodarbinātais grā- matvedis nevarētu sniegt grāmatve- dības pakalpojumus, ja tiktu mesta ēna uz viņa reputāciju. Tomēr daudzi likumprojekta apspriešanas gaitā ir iebilduši, ka valsts nevar komersan- tam atņemt uzņēmuma daļas vai liegt nodarboties ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu pašnodarbi- nātajam. Grozījumu autori nespēja definēt, ko uzskatīs par nevainojamu reputāciju, kuras atbilstības noteik- šana būtu VID pārziņā. VINETA VIZULE 17 «To, vai grāmatveža birojs atbilst labiem grāmatvedības prakses standartiem, nevar vērtēt VID. To var novērtēt tikai profesionālā organizācija, kā tas arī notiek citviet pasaulē. VID nav tādas kompetences, kāda ir profesionālajām asociācijām.» Foto: Jānis Deinats LILITA BEĶERE, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieceŠogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fi ksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti DINA KUCINA, EDGARS BISENIEKS un OKSANA HVALEJA. NODOKĻI 18 Ilustrācija: © polesnoy – stock.adobe.com Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī NR. 3 (471) 2021. GADA MARTSGrozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pie- ņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu da- ļas 1. metodikas nodaļas vadītājs EDGARS BISENIEKS skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir: pilnveidot PVN pārmaksas at- maksas kārtību; vienotajam nodokļu kontam pielāgot paziņojumus par PVN atmaksu; precizēt, radīt nepārprotamu re- gulējumu. PVN pārmaksa Ar šiem grozījumiem ir nostip- rināta kārtība, kas bija spēkā jau no pērnā gada pavasara, kad stā- jās spēkā pagaidu PVN pārmak- sas atmaksas kārtība saistībā ar Covid–19. Tagad šis regulējums ir nostiprināts likumā kā pastāvīgā PVN pārmaksas atmaksas kārtība. Tātad VID atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN 30 dienu laikā pēc: deklarācijas iesniegšanas termiņa; dienas, kad deklarācija iesniegta pēc termiņa; precizētās PVN deklarācijas ie- sniegšanas. Ja komersantam, PVN maksātā- jam, veidojas PVN pārmaksa, bet viņam ir citi nodokļu vai nodevu parādi, tad PVN sākotnēji aiziet šo citu nenokārtoto saistību segšanai atbilstoši normatīvos noteiktajām prioritātēm. Ja nodokļa pārmaksa ir PVN gru- pai, tad pārmaksāto PVN summu atmaksā galvenajam uzņēmumam. Jāņem vērā, ka VID saglabā tiesības pārbaudīt darījumus, par kuriem ir radušās šaubas nodokļu revīzijā (auditā) vai datu atbilstības pārbaudē. 30 dienu laikā ir atmaksājama tā PVN pārmaksas daļa, par kuras pamatotību VID nav šaubu. Atmaksas kārtība Jaunā kārtība atšķiras no citiem gadiem. Iepriekš izmaiņas, kas bija stājušās spēkā konkrētā gada 1. janvārī, bija piemērojamas tikai februārī, kad par janvāri tika ie- sniegtas pirmās deklarācijas. Tagad PVN atmaksa 30 dienās attiecas uz pārmaksāto PVN, kas norādīts VID no 2021. janvāra iesniegtajās dekla- rācijās, t.i., par 2020. gada decem- bri vai par 2020. gada 4. ceturkšņa taksācijas periodu. Ja tiek iesniegtas precizētas deklarācijas par 2020. gada ok- tobri, novembri vai par 2020. gada 2. ceturksni vai 3. ceturksni un ja tās tiek iesniegtas 2021. gadā, tad PVN pārmaksas atmaksai piemēros jauno kārtību. Likumā ir noteikts viens izņē- mums attiecībā uz PVN pārmak- sām, kurām termiņš 2020. gadā bija pagarināts saskaņā ar spēku zaudējušo likuma 110. pantu. Proti, ja līdz 2020. gada 31. martam bija pagarināta PVN pārmaksas atmak- sa, tad pārmaksa, ja tā tiks apstip- rināta, tiks atmaksāta ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Paziņojums par PVN samaksas iesniegšanu Paziņojumu par PVN samaksas iesniegšanu pārsvarā iesniedz per- sonas, kas nav PVN maksātāji un re- tos gadījumos — arī PVN maksātāji. Paziņojuma iesniegšanā iz- maiņas ir ļoti kardinālas. Ja līdz 2020. gada 31. decembrim PVN sākotnēji tika iemaksāts valsts bu- džetā un tikai pēc tam tika iesniegts paziņojums par PVN samaksu, tad no 2021. gada 1. janvāra šī kārtība ir pretēja. Sākotnēji ir jāiesniedz pa- ziņojums par PVN samaksu un pēc tam trīs darba dienu laikā ir jāveic PVN samaksa. Kārtība mainīta saistībā ar vie- noto nodokļu kontu, lai varētu veikt sasaisti ienākošai naudai valsts bu- džetā ar paziņojumu par PVN sa- maksas iesniegšanu. Tehniski precizējumi Grozījumi PVN likumā paredz arī dažādus tehniskus precizējumus. Kā būtiskākos E. Bisenieks minēja da- rījumus ar kokmateriāliem, precizē- jot 141. pantu. Izmaiņas nosaka, ka apgrieztā jeb reversā PVN maksāša- nas kārtība piemērojama darījumos ar likuma 141. panta ceturtajā daļā minētajiem kokmateriāliem neatka- rīgi no tā, vai pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar kokmateriālu piegādi. Daži komersanti atšķirīgi izprata šo kārtību, tagad tas ir pateikts nepār- protami — pakalpojumiem piemēro reverso PVN maksāšanas kārtību. Tieši tādas pašas izmaiņas skar likuma 143. pantu, kas nosaka PVN darījumus ar metāllūžņiem: apgrieztā jeb reversā PVN maksāša- nas kārtība piemērojama darījumos ar likuma 143. panta ceturtajā daļā minētajiem metāllūžņiem neatkarī- gi no tā, vai pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar metāllūžņu piegādi. Likuma 49. pantā vārdi «kas nav nodokļu maksātājs» ir aizstāti ar vārdiem «kuras pastāvīgā uztu- rēšanās vieta nav», kā arī vārdi «kas nav reģistrētas» aizstāti ar «kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta nav». Pēc būtības tas nozīmē: ja Eiropas Savienības (ES) pilsonis, kas ilgstoši dzīvo un strādā trešajā valstī un ir kļuvis par trešās valsts nodok- ļu rezidentu, iebraucot ik pa laikam ES un izbraucot atpakaļ uz trešo valsti, var saņemt PVN atmaksu, lī- dzīgi kā trešo valstu tūristi, kuriem šāda kārtība ir visu laiku. Protams, ES pilsonim ir jāpierāda, ka viņš ilg- stoši dzīvo un strādā trešajā valstī un ir šīs valsts nodokļu rezidents. Pārejas noteikumu 30. punktā ir precizēts, ka samazinātās PVN likmes 5% apmērā ir pagarinātas uz trim gadiem — līdz 2023. gada 31. de- cembrim. Ne likuma pielikums, ne nosacījumi nav mainīti — nemainīgi ir palikuši augļi, ogas un dārzeņi, uz kuriem attiecas 5% samazinātā PVN likme (tikai svaigām ogām, augļiem, dārzeņiem, kas nav termiski apstrā- dāti, nav saldēti, kaltēti, sālīti utt.). 19 Ja tiek iesniegtas precizētas deklarācijas par 2020. gada oktobri, novembri vai par 2020. gada 2. ceturksni vai 3. ceturksni un ja tās tiek iesniegtas 2021. gadā, tad PVN pārmaksas atmaksai piemēros jauno kārtību.Next >