< PreviousŠā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/ Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā semi- nārā 11. maijā informēja ANDIS BURKEVICS , Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas 1 , kas pārņem- tas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesī- bas un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darba- spēks no Austrumeiropas neizkon- kurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs si- tuācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbinie- kus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar per- sonu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinie- ku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs tiek veikts viena uzņēmuma ietvaros). Darbaspēka nodrošināšanas pa- kalpojuma sniedzējs (iznomā- tājs, darba aģentūra) kā darba devējs nosūta darbinieku dar- baspēka nodrošināšanas pakal- pojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī (darbaspēka noma). Ja ārzemju darba aģentūra nosūta darbiniekus uz Latviju Darbaspēka nomas gadījumā Darba likums paredz, ka, ja kādas valsts darba aģentūra nosūta savus darbiniekus veikt darbu Latvijā, šī aģentūra uzskatāma par darba devēju arī tad, ja uz vietas darbi- niekus nodarbinošais Latvijas uz- ņēmums tos nosūtītu darbam vēl kādā citā valstī. Šādas darbinieku vairākkārtējas nosūtīšanas gadīju- mā uzņēmumiem savstarpēji jāap- mainās ar informāciju, lai sākotnē- jais darba devējs zina, kur tā dar- binieki atrodas. Protams, iespējams arī paredzēt līgumā, ka šāda tālāk pārsūtīšana nedrīkst notikt. Tāpat jāatceras — ja šādi izno- mātie darbinieki veic darbu Latvijā, Latvijas uzņēmumam, kas izmanto iznomāto darbaspēku, ir pienākums nodrošināt tiem tādus pašus darba apstākļus, it kā tie būtu šī uzņēmu- ma darbinieki. Īpaši svarīgs pienākums Latvijas uzņēmumam, kurš izmanto ārvalstu nomas darbiniekus, ir pārliecināties, ka darbaspēka iznomātājs ir izpildī- jis prasības attiecībā pret Latvijas iestādēm — informējis Valsts darba inspekciju par darbinieku nosūtīša- nu (darbinieku skaits, sociālais no- drošinājums, A1 sertifikāta izdevēj- valsts un cita informācija). Pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka darba devējs ir Latvijas uzņēmums, kas no- darbina iznomātos darbiniekus. Tas nozīmēs arī valsts iestāžu tiesības vērsties pret Latvijas uzņēmumu, ja tiks konstatētas problēmas ar darba apstākļiem, uzsver A. Burkevics. Ja ārzemju uzņēmums nosūta darbiniekus uz Latviju Ierastāka situācija — ārzemju darba devējs (kas nav darbaspēka iznomātājs) nosūta savus darbi- niekus veikt darbu Latvijā. Šādiem darbiniekiem jāpiemēro ne tikai vai- rākas Darba likuma (minimālā alga, diskriminācijas aizliegums, darba aizsardzības noteikumi, atvaļināju- mu regulējums u.c.) normas, bet arī vispārsaistošo ģenerālvienošanos ATTĪSTĪBA 30 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija direktīva (ES) 2018/957, ar ko groza direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā. Kas mainījies darbinieku nosūtīšanas jomā? ANDIS BURKEVICS, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts Foto: © Seventyfour – stock.adobe.com, Mārtiņš Cīrulis31 noteikumi. Obligātās darba samaksas sastāvdaļas Latvijā ir ne tikai darba alga, bet arī Darba likumā un ģene- rālvienošanās paredzētās piemaksas. Tāpat ārzemju darba devējam, kas nosūtījis savus darbiniekus veikt dar- bu Latvijā, ir pienākums segt koman- dējuma/darba brauciena izdevumus, ja darba pienākumu dēļ darbiniekiem jāpārvietojas pa Latviju. Ja darba de- vējs nodrošina arī darbinieku izmi- tināšanu, tad jāievēro higiēnas pra- sības dienesta viesnīcās, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 137. Arī šajā situācijā ārzemju uzņē- mumam (darba devējam) ir jāinfor- mē Valsts darba inspekcija, turklāt līdz ar Darba likumā veiktajiem gro- zījumiem sniedzamās informācijas apmērs tagad ir daudz plašāks un detalizētāks. Pirmkārt, informāci- ja jāsniedz latviešu valodā un tikai elektroniskā formā. Informācijā jāie- kļauj darba devēja izpildinstitūcijas atbildīgās amatpersonas vārds, uz- vārds un adrese (lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams sazināties); nosūtīto darbinieku personu identi- ficējošo dokumentu numuri; darba veikšanas vietas (vai vairāku) precīza adrese; informācija par A1 sertifikā- tu, norādot izdevējvalsti un numuru. Ja rodas izmaiņas sākotnēji sniegtajā informācijā, Valsts darba inspekcija par tām jāinformē trīs darba dienu laikā . Tāpat ārzemju darba devējam ir pienākums infor- mēt darbaspēka pakalpojuma saņē- mēju (Latvijas uzņēmumu) par to, ka tas sniedzis Darba inspekcijai ne- pieciešamo informāciju. Ja darba- spēka nosūtītājs to nav izdarījis, tad Latvijas uzņēmums nevar uzsākt šo darbinieku nodarbināšanu (par šīs normas neievērošanu paredzēta arī administratīvā atbildība). Darba likums nosaka robežas pārāk ilglaicīgai darbinieku nosūtī- šanai veikt darbu Latvijā, paredzot, ka gadījumā, ja darbinieka nosū- tīšanas ilgums pārsniedz 12 (vai 18 — ja darba devējs iesniedz pa- matotu lūgumu termiņu pagarināt) mēnešus, darbinieks gandrīz pilnībā pāriet Latvijas Darba likuma regulē- jumā, izņemot normas, kas regulē darba līguma noslēgšanu/izbeigša- nos, konkurences ierobežojumu, kā arī iemaksas papildpensijas kapitālā. Ja Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz ārzemēm Ja Latvijas uzņēmums nosūta savus darbiniekus strādāt ārzemēs, tam ir detalizēti jāinformē šie dar- binieki par: valsti vai valstīm, kur paredzēts veikt darbu; paredzamo darba veikšanas ilgumu; darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks savu darbu; valūtu, kādā izmaksās darba samaksu; naudas pabalstiem vai pabal- stiem natūrā saistībā ar dar- ba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti; repatriācijas iespēju un tās kār- tību, ja tāda tiek nodrošināta; atlīdzību, kas saistīta ar darbi- nieka nosūtīšanu; kārtību, kādā tiek kompensēti iz- devumi par ceļu, ēdināšanu un izmitināšanu; tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbi- nieku nosūtīšanu. Kopumā Latvijas darba devē- jam nosūtīt darbinieku uz Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsti kļuvis dārgāk, jo ie- priekš bija jāmaksā tikai minimālā alga un komandējuma dienas nau- da, tagad būs jāatlīdzina arī citās valstīs obligātie darba samaksas elementi (piemēram, dažās valstīs jāveic darbinieka profesionālās darbības apdrošināšana), skaidro A. Burkevics. Savukārt kā kompen- sējošs mehānisms paredzēts tas, ka darba devējam nosūtītajam darbi- niekam vairs nav jāmaksā pilna, bet gan tikai 30 procenti no Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 par komandējuma naudas izmaksu no- teiktās komandējuma dienas nau- das normas. Atsevišķos gadījumos komandējuma dienas naudu var nemaksāt vispār — tad, ja darbi- niekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai ja darbinieka alga sasniedz tādu pašu apmēru kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks nosūtīts. IKARS KUBLIŅŠ Raksta sākumā minētajās situācijās, kad piemērojams termins «nosūtīšana», nosūtītājs tiek uzskatīts par nosūtīto darbinieku darba devēju. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja [darba devēja] darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika izmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem (DL 74. panta 7. daļa). Savukārt darba devējiem, ja darbinieki nosūtīti veikt būvdarbus (tikai būvdarbus) saistībā ar ēku būvniecību vai specializētos būvdarbus, ir saistošs Darba likuma 75. 2 pants «Īpašie atbildības noteikumi par darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā». Ja darba devējam [kas pieņem nosūtītos darbiniekus] kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde, bet darba devējs darba līgumā vai darba koplīgumā noteiktajā laikā nav izpildījis pienākumu izmaksāt darba samaksu darbiniekam, tad darbiniekam ir tiesības prasīt neizmaksātās darba samaksas izmaksu no personas, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi [prasīt no nosūtītāja]. Šādā gadījumā darbiniekam ir tiesības prasīt visas neizmaksātās darba samaksas izmaksu šo līgumsaistību ietvaros minimālās darba algas likmes apmērā, kāda tā noteikta valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Persona, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi, iegūst regresa prasības tiesības pret darba devēju tādā apmērā, kādā tā ir izmaksājusi darba devēja darbiniekam darba samaksu. KOMENTĀRS Darba likums nosaka robežas pārāk ilglaicīgai darbinieku nosūtīšanai veikt darbu Latvijā.ATTĪSTĪBA 32 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja DAIGA BEREZA . Izmaiņas PVN piemēroša- nā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievieno- tās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izman- to elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegša- nai. No 1. jūlija šo režīmu varēs iz- mantot daudz plašāk — citu veidu pakalpojumiem un precēm. No 1. jūlija tiek ieviesti jauni īpa- šie PVN režīmi preču sūtījumiem no trešajām valstīm: importa režīms; importa režīms komersantiem, kas uzrāda preces muitai. Pašlaik tālpārdošanas darīju- miem katra dalībvalsts ir noteiku- si tālpārdošanas slieksni, kuru sa- sniedzot ir jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī nomaksas vajadzībām. Latvijā tie ir 35 000 eiro. No 1. jūlija tiek atcelti katras ES valsts preču tālpārdošanas sliekšņi un ieviesta ES mēroga robežvērtība 10 000 eiro. No gada vidus tiek atcelts PVN atbrīvojums mazas vērtības impor- tam 22 eiro — nodoklis būs jāmak- sā jau no pirmā centa. Patlaban, ja tiek saņemtas preces, kuru vērtība ir zem 22 eiro, PVN nav jāmaksā. Domājamais piegādātājs No 1. jūlija tiek ieviests jauns jē- dziens — domājamais piegādātājs jeb platforma, kas veicina piegādi. Normatīvajos dokumentos gan tieši tāds nosaukums netiek izmantots, to VID izmanto prezentācijā, lai la- bāk izskaidrotu gaidāmās izmaiņas. Domājamais piegādātājs ir tirdz- niecības vieta jeb elektroniskā plat- forma, kura ar elektroniskās saskar- nes starpniecību veicina noteiktu preču tirdzniecību, kļūdama atbil- dīga par PVN nomaksu. Izmantojot elektronisko saskarni, notiek pircēja saziņa ar piegādātāju, kurš piedā- vā sniegt pakalpojumus vai pārdot preces. Kurā brīdī elektroniskā saskarne kļūs par domājamo piegādātāju un būs atbildīga par PVN nomaksu? Tas būs divos gadījumos, kad do- mājamais piegādātājs veiks preču iegādi un piegādi precēm: kuras tiek importētas no trešās valsts un kuru vērtība nepār- sniedz 150 eiro (neatkarīgi no tā, vai faktiskais piegādātājs veic vai neveic saimniecisko darbību ES); kuras jau atrodas ES, neatkarī- gi no to vērtības un faktiskais piegādātājs neveic saimniecisko darbību ES. PIEMĒRS Ledusskapja, kas maksā 200 eiro, iegādes gadījumā elektroniskā saskarne nekļūs par domājamo piegādātāju, jo vērtība pārsniegs 150 eiro. Domājamā piegādātāja preču iegāde un piegāde Kad faktiskais preču ražotājs veiks preču piegādi domājamajam piegādātājam, kas veicina preču piegādi ES teritorijā, šis darījums ar PVN netiks aplikts. Faktiskajam pārdevējam ir tiesī- bas uz priekšnodokli par aprēķināto vai samaksāto PVN par preču piegā- di ES teritorijā, izmantojot saskarni. Ja elektroniskā saskarne tālāk preces pārdod galapatērētājam vis- pārīgajā kārtībā, tiek piemērots PVN atbilstoši normatīvajiem aktiem. Domājamie piegādātāji PVN deklarē tajā taksācijas periodā, kad saņemta samaksa. Arī faktiskais pārdevējs deklarē PVN par piegādi domājamajam pie- gādātājam, kad saņemta samaksa. Būtiskas izmaiņas e–komercijā no 1. jūlija Foto: © Mark König – Unsplash«Veicinātāja», t.i., kurš pilnībā nodrošina darījumu elektroniskajā saskarnē, pienākumi: veikt detalizētu uzskaiti, lai identi- ficētu preču piegādi un pakalpoju- mu sniegšanu, kuras tas veicinājis; uzturēt reģistru par citu preču piegādēm un sniegtajiem pakal- pojumiem; glabāt uzskaiti 10 gadus. Kas ir tālpārdošana Ar e–komerciju lielākoties sa- protam preču tālpārdošanu. Ir divu veidu tālpārdošana: ES teritorijā — preču piegāde no vienas dalībvalsts uz citu; importēto preču tālpārdoša- na — preču piegāde no trešās valsts uz saņēmēja dalībvalsti. Svarīgi, ka pircējs ir PVN nemaksā- tājs vai kurš nav nodokļa maksātājs. Abos tālpārdošanas veidos pre- ču piegādi nodrošina pārdevējs. Uzņēmums tiks uzskatīts par preču piegādātāju, ja tas netieši iesaistās preču transportēšanā: nodod apakšuzņēmējam; uzņemas atbildību; izraksta rēķinu un iekasē maksu; jebkādā veidā sekmē transportē- šanu. Piegādes vieta PVN piemērošanā ir svarīga piegādes vai darījuma vieta. To no- sakot, ir jāpiemēro attiecīgās da- lībvalsts normatīvie akti. Ja tā būs Latvija, tad tie būs mūsu valsts nor- matīvie akti. Piegādes vieta no trešajām val- stīm importēto preču tālpārdošanā ir: dalībvalsts, kurā beidzas preču transportēšana saņēmējam, ja pre- ču importu veic uz citu dalībvalsti; dalībvalsts, kurā beidzas preču transportēšana preču saņēmē- jam un kura sakrīt ar importē- šanas dalībvalsti, ja piegādātājs izmanto importa režīmu (IOSS). Tālpārdošanā ES teritorijā piegā- des vieta ir saņēmēja dalībvalsts. Ja tiek veikta preču tālpārdošana no Latvijas uz Poliju, piegādes vieta ir Polija un ir jāpiemēro Polijas nor- matīvie akti. Vienkāršošanas nosacījumi ES tālpārdošanā ir piemēro- jami vienkāršošanas nosacījumi. Darījumiem piemēro mītnes valsts nosacījumus, ja: piegādātājs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī; preces nosūta uz citu dalībvalsti; piegādāto preču kopsumma iepriekšējā vai kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro (no 1. jūlija vairs neskaita uz katru dalībvalsti piegādāto preču ap- jomu, kā ir tagad). Ja neizpildās vienkāršošanas no- sacījumi, piemēram, ir saimnieciskā darbība vairākās valstīs jeb piegā- dāto preču kopsumma gadā pār- sniedz 10 000 eiro, komersantam ir izvēle — viņš var katrā dalībvalstī reģistrēties kā PVN maksātājs, katrā dalībvalstī iekasēt attiecīgo PVN un to samaksāt budžetā vai iesaistīties īpašajos nodokļu režīmos mītnes valstī un reģistrēties vienas pietur- vietas aģentūrā — OSS režīmā. Izvēle piemērot saņēmējvalsts nosacījumus pārdevējam ir saistoša divus kalendāra gadus. Īpašie režīmi e–komercijā Patlaban pastāv divi īpašie režī- mi e–komercijā, bet tie attiecas uz šauru pakalpojumu klāstu — elek- troniskās sakaru apraides un elek- tronisko pakalpojumu sniegšanu: ārpussavienības režīms (OSS); savienības režīms (OSS). No 1. jūlija klāt nāk divi jauni režīmi: režīms importētu preču tālpār- došanai; režīms importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai. Ārpussavienības režīms No 1. jūlija ārpussavienības re- žīmu būs tiesīgs piemērot uzņē- mums, kas neveic saimniecisko dar- bību ES teritorijā, bet sniedz Eiropā pakalpojumu, kura saņēmējs nav nodokļa maksātājs. Pašlaik, ja trešo valstu uzņēmēji sniedz Eiropā saņēmējam, nodokļu nemaksātājam, kādu pakalpojumu, piemēram, transporta nomas, izmiti- nāšanas u.c., tad uzņēmumam PVN nomaksai ir jāreģistrējas tajā dalīb- valstī, kurā ir pakalpojumu saņēmējs. Komersants pēc 1. jūlija varēs turpināt izmantot līdzšinējo nodokļu režīmu. Taču no 1. jūlija trešo valstu pa- kalpojumiem tiek piedāvāts vienkār- šāks risinājums — uzņēmums varēs izvēlēties ES identifikācijas valsti, kur reģistrēties ārpussavienības re- žīmā, un tur nomaksāt nodokļus. Šis režīms nemainīs pakalpojuma sniegšanas vietu, bet tikai palīdzēs nomaksāt PVN. Savienības režīms Ārpussavienības režīmā reģistrējas trešo valstu uzņēmumi, taču savienī- bas režīmā — tikai ES komersanti. Savienības režīmu būs tiesīgi izmantot visi uzņēmumi, kuri veic preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tie varēs būt jebkādi komersanti neatkarīgi no pamatdarbības mīt- nes vietas — uzņēmumi, kas veic vai neveic ES saimniecisko darbību, domājamie piegādātāji vai elektro- niskās saskarnes. Tie varēs būt uzņēmumi, kas veicina preču piegādi ES (domāja- mais piegādātājs) personai, kas nav nodokļa maksātāja, ja preču nosū- tīšana sāksies un beigsies vienā da- lībvalstī, tātad iekšzemes darījumi. Šo režīmu varēs izmantot arī tie ES uzņēmumi, kas sniedz pakalpoju- mu uz citu dalībvalsti (Business–to– Consumer — bizness patērētājam). Šis režīms tiek paplašināts uz visu veidu pakalpojumiem, kurus nodokļu nemaksātājiem sniedz Eiropas komersanti. 33 Savienības režīmu būs tiesīgi izmantot visi uzņēmumi, kuri veic preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tie varēs būt jebkādi komersanti neatkarīgi no pamatdarbības mītnes vietas — uzņēmumi, kas veic vai neveic ES saimniecisko darbību, domājamie piegādātāji vai elektroniskās saskarnes.ATTĪSTĪBA 34 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS Izmantojot savienības OSS režī- mu, no 1. jūlija piegādātājam nav pienākuma Latvijā izrakstīt PVN rēķinu, t.i., ar visiem rekvizītiem. Tomēr nevajadzētu pircējus atstāt vispār bez rēķiniem, norāda VID. Platforma pieder mātes uzņēmumam (nav ES uzņēmums), prece atrodas Latvijā (prece ir mūsu īpašumā), mēs kā pārdevējs nosūtām preces gan ES, gan trešo valstu PVN nemaksātājiem. Kādā režīmā mums jāreģistrējas? ATBILDE Ir jāreģistrējas OSS savienības režī- mā tālpārdošanai ES. Eksportam — vispārīgā kārtībā. Ja SIA, kas ir Latvijas nodokļu maksātāja, pārdod pašu ražotas preces ES un ārpus ES fi ziskām personām gan caur Īrijas e–platformu, gan caur savu e–veikalu, gan pārdot ES juridiskām personām. Vai SIA ir jāreģistrējas vairākos režīmos? ATBILDE Nav. Var reģistrēties savienības OSS režīmā vai katrā no dalībvalstīm, kurā atrodas klienti, ja preču piegā- des vērtība bez nodokļa tālpārdoša- nas darījumos ES teritorijā kārtējā ka- lendāra gadā sasniedz 10 000 eiro. Identifi kācijas dalībvalsts Ārpussavienības režīmā trešās valsts komersants var brīvi izvēlē- ties, kurā valstī reģistrēties, taču sa- vienības režīmā nav brīvas izvēles. Normatīvie akti nosaka, kura būs identifikācijas valsts jeb tā valsts, kurā reģistrēties un kurā nomaksāt PVN. Identifikācijas dalībvalsts ir: tā dalībvalsts, kurā uzņēmums ir reģistrēts (mītnes vieta); ja saimnieciskās darbības mītnes vieta ir ārpus ES, tad dalībvalsts, kurā uzņēmumam ir pastāvīgā iestāde; ja ES ir vairākas pastāvīgās ie- stādes, tad uzņēmums izvēlas vienu kā identifikācijas valsti (izvēle saistoša kalendāra gadā un nākamos divus gadus); dalībvalsts, kurā sākas preču transportēšana, ja uzņēmumam ES nav saimnieciskā darbība un pastāvīgā iestāde (izvēle saisto- ša kalendāra gadā un nākamos divus gadus); ja vairākās valstīs sākas trans- portēšana, tad uzņēmums iz- vēlas identifikācijas dalībvalsti (izvēle saistoša kalendāra gadā un nākamos divus gadus). Reģistrācija abos režīmos Ja izvēle abos režīmos — gan savienības, gan ārpussavienības — reģistrēties Latvijā, tad mūsu valstī tas notiek Elektroniskajā deklarēša- nās sistēmā (EDS). Komersantam EDS ir jāiesniedz iesniegums, un VID piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par reģistrāciju. Ja komer- santam nav PVN reģistrācijas nu- mura, VID to piešķir no jauna. Bet, ja jau ir PVN numurs, tad izmanto tam jau piešķirto numuru. Reģistrācija ir iespējama jau no 1. aprīļa — EDS ir izveidota pietei- kuma veidlapa, tā ir jāaizpilda un jāiesniedz. VID izslēdz no režīma reģistra VID komersantu arī izslēdz no sa- vienības vai ārpussavienības režīma reģistra. Tas notiek šādos gadījumos: pēc uzņēmuma iesnieguma, ka nesniedz vairs šādus pakalpoju- mus; ir citas pazīmes, kas liecina, ka uzņēmums nesniedz šādus pa- kalpojumus; uzņēmums neatbilst režīma no- sacījumiem; uzņēmums pastāvīgi neievēro režīma nosacījumus. Nodokļa nomaksa Komersants nodokļus maksā identifikācijas valstī, t.i., tajā valstī, kur tas reģistrējies īpašajos — sa- vienības (OSS) un ārpussavienības (OSS) režīmos. Uzņēmumam EDS sistēmā vienu reizi ceturksnī līdz ceturksnim seko- jošā mēneša beigām ir jāiesniedz īpaša parauga OSS deklarācija. Tajā jāuzrāda informācija par darījuma vērtību, likmi, iekasētais PVN. Komersantam vienu reizi ceturk- snī līdz ceturksnim sekojošā mēneša beigām savā identifikācijas valstī ir jāiemaksā aprēķinātais PVN valsts budžetā. VID uzsver, ka šajās deklarācijās nav jānorāda priekšnodoklis, tajās ir jānorāda tikai aprēķinātais PVN, kas ir jāsamaksā. Iemaksājot identifikācijas valstī Latvijā visu aprēķināto PVN, Latvija nodrošinās PVN pārskaitījumus uz citām dalībvalstīm — uz Lietuvu, Poliju u.c., ja tas ir nepieciešams. Tagad Lietuvas kompānija veic tālākpārdošanu un piegādi uz Latviju. Lietuvas uzņēmumam jau piešķirts Latvijas PVN maksātāja numurs. Vai Lietuvas kompānija no 1. jūlija varēs veikt darījumus Latvijā un PVN nomaksu veikt Lietuvā? ATBILDE Varēs, ja Lietuvā reģistrēsies OSS režī- mā un iekasēs Latvijas PVN, iemaksā- jot to Lietuvas budžetā. Var darboties arī pēc 1. jūlija tāpat kā patlaban. Priekšnodoklis Komersantam, protams, ir tie- sības uz priekšnodokļa atskaitīju- miem. Ārpussavienības režīma ie- tvaros sniegtiem pakalpojumiem uzņēmumam priekšnodokli atmak- sās saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. pantu (PVN at- maksa trešās valsts uzņēmumiem). Savukārt savienības režīma ietva- ros veiktiem darījumiem uzņēmu- mam atmaksās priekšnodokli saska- ņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. pantu (PVN atmaksa citas dalībvalsts uzņēmumiem). Priekšnodoklis ir atgūstams citā veidā, nevis OSS deklarācijās. Uzņēmuma pienākumi Uzņēmuma pienākumi ir noteik- ti normatīvajā aktā — Pievienotās vērtības nodokļa likumā, un tie ir: EDS nepieciešams paziņot par jebkādām izmaiņām; jānodrošina darījumu detalizēta uzskaite; jāglabā uzskaites dati 10 gadus; pēc VID pieprasījuma EDS jāie- sniedz uzskaites dati. Divi jaunie režīmi No 1. jūlija tiek atcelts importa atbrīvojums no PVN precēm zem 22 eiro un ieviesti vienkāršošanas pasākumi zemas vērtības precēm. Lai atvieglotu PVN nomaksu, tiek ieviesti divi režīmi: īpašais importa režīms (IOSS — Import One–Stop Shop ); īpašais režīms importa PVN de- klarēšanai un samaksai. Ar PVN neapliek preču importu, ja VID rīcībā ir piegādātāja vai tā starpnieka IOSS reģistrācijas numurs. Šo režīmu tiesīgi izmantot: uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ES; uzņēmumi, kas veic saimniecis- ko darbību ES un kuru pārstāv starpnieks, kas veic saimniecisko darbību ES; uzņēmumi, kas neveic saimnie- cisko darbību ES un kuru pārstāv starpnieks, kas veic saimniecisko darbību ES; uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību trešajā valstī, ar kuru ES noslēgusi sadarbības līgumu par PVN krāpšanas apkarošanu. Kam piemēro īpašo importa re- žīmu? To piemēro no trešajām val- stīm importēto preču (izņemot ak- cīzes preces) tālpārdošanai, ja sūtī- juma vērtība nepārsniedz 150 eiro. Motivācija komersantam reģistrēties šādā režīmā Reģistrācija šajā režīmā atvieg- lotu dzīvi pircējam. Ja komersants, kas veic trešo valstu preču tālpār- došanu, nereģistrēsies šajā režīmā, tad PVN maksātājs būs pircējs — galapatērētājs. Tas nozīmē, ka ko- mersants, pārdodot savā interneta platformā preci, nedrīkstēs no pir- cēja iekasēt PVN. Ievedot šo preci Eiropā, pircējam pašam būs pienā- kums samaksāt PVN. Savukārt, reģistrējoties IOSS re- žīmā, uzņēmums, jau pārdodot pre- ci, iekasē no pircēja PVN un caur IOSS deklarāciju to samaksā iden- tifikācijas valstī. Tas būtu bonuss uzņēmumam attiecībā pret pircēju. Kāda būs identifikācijas valsts, kurā, ja uzņēmums vēlas, tas varēs reģistrēties? Identifikācijas valsts ir: tā dalībvalsts, kuru uzņēmums ir izvēlējies, ja neveic saimniecisko darbību ES; ja pastāvīgā saimnieciskā darbība ir ārpus ES, tad dalībvalsts, kurā uzņēmumam ir pastāvīgā iestāde; ja ES ir vairākas pastāvīgās ie- stādes, tad uzņēmums izvēlas vienu kā identifikācijas valsti (izvēle saistoša kalendāra gadā un divus gadus pēc tam); dalībvalsts, kurā uzņēmumam ir saimnieciskā darbība (mītnes valsts). Uzņēmumam var būt tikai viens starpnieks, savukārt starpnieks var pārstāvēt vairākus komersantus. Ja par identifikācijas valsti izvē- las Latviju, uzņēmums vai tā starp- nieks EDS iesniedz iesniegumu. VID piecu darba dienu laikā pieņem lē- mumu par reģistrāciju un piešķir IOSS PVN numuru (12 ciparu un burtu kombinācija), kuru var izman- tot tikai importa režīma nolūkam. Šis numurs netiek uzrādīts nevienā rēķinā vai dokumentā. Šo numuru uzņēmums iedod tikai transportē- tājam, kurš vedīs preces. Starpniekam par katru pārstā- vēto uzņēmumu tiks piešķirts savs īpašais numurs. Izslēgšana no režīma reģistra VID komersantu, kurš neizman- to starpnieku, arī izslēdz no IOSS režīma līdzīgi, kā tas notiek savie- nības vai ārpussavienības režīma reģistra gadījumos. Starpnieku izslēgs no IOSS režī- ma reģistra: ja viņš divus ceturkšņus pēc kār- tas nav darbojies kā starpnieks; neatbildīs režīma nosacījumiem; pastāvīgi neievēros režīma nosa- cījumus. Arī uzņēmumu, kuru pārstāv starpnieks, izslēgs no režīma reģistra: ja starpnieks ar uzņēmumu vairs nesadarbojas; ir citas pazīmes, ka uzņēmums neveic šādus darījumus; uzņēmums neatbilst režīma no- sacījumiem; uzņēmums pastāvīgi neievēro režīma nosacījumus; starpnieks paziņo, ka šāds uzņē- mums vairs nepastāv. Nodokļu nomaksa Importa preču ievešanas brīdī PVN nav jāmaksā, tas tiek maksāts, iekasējot no pircējiem PVN. Ja preču piegādātājs vai pakal- pojumu sniedzējs izmanto kādu no īpašajiem nodokļu režīmiem, nodok- ļa rēķins izrakstāms saskaņā ar iden- tifikācijas dalībvalsts noteikumiem. Nodokļa nomaksai OISS deklarā- ciju iesniedz vienu reizi mēnesī līdz mēnesim sekojošā mēneša beigām, PVN samaksā reizi mēnesī. Priekšnodokli par iekšzemē iegā- dātām precēm un pakalpojumiem importa režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā : saskaņā ar 112. pantu (PVN at- maksa trešās valsts uzņēmu- miem) vai saskaņā ar 113. pantu (PVN at- maksa citas dalībvalsts uzņēmu- miem). Importētu preču deklarēšana Ja pārdevējs nereģistrēsies IOSS režīmā, pastāvēs īpašais režīms im- porta PVN deklarēšanai un samak- sai. To veiks uzņēmums, piemēram, kurjers, kas uzrāda preces muitai preču pircēja interesēs. Nosacījumi: preču (izņemot akcīzes preces) vērtība nepārsniedz 150 eiro; netiek izmantots importa IOSS režīms; preču transportēšana beidzas importa dalībvalstī. Preces saņēmējs kurjeram samaksā PVN Kas ir jādara kurjerdienestam vai pasta operatoram? Uzņēmuma — kurjera pienākums ir iekasēt PVN no preces saņēmēja un iemaksāt bu- džetā. Pircējam nebūs jāveic muitas procedūras. Visos gadījumos kurjerdienests piemēro PVN standartlikmi 21%, arī tad, ja ir samazinātā PVN likme, piemēram, zemenes, kurām ir 5% likme. Ja pircējs pasūta importa ze- menes, viņam pašam jādeklarē PVN ar 5% likmi. Komersantiem PVN jāuzrāda vienu reizi mēnesī kā kopsumma muitas paziņojumā. PVN samaksa nodrošināta ar vis- pārējo galvojumu saskaņā ar nor- matīvajiem aktiem muitas jomā. PVN jāsamaksā līdz nākamā mēneša 16. datumam pēc preču deklarēšanas. Kā un kur pircējs uzzina, vai viņam jāmaksā PVN vai nav? ATBILDE Pircējs to uzzina internetveikalā, vei- cot pasūtījumu. Ja pārdevējs pasū- tījuma veikšanas brīdī nav iekasējis PVN, tad pircējam, visticamāk, saņe- mot preci, būs jāmaksā PVN pašam. Uzņēmuma — kurjera pienākumi: nodrošināt darījumu detalizētu uzskaiti par preču sūtījumiem; glabāt uzskaites datus 5 gadus; pēc VID pieprasījuma iesniegt EDS uzskaites datus. INESE HELMANE 35ATBILDE Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. panta otro daļu nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvnie- cības pakalpojumu saņēmējs, ja būvnie- cības pakalpojumu sniedzējs un būvnie- cības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji. Minētā likuma panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebku- ra būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana. Būvdarbi Būvniecības likuma izpratnē ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai ra- dītu būvi, novietotu iepriekš izgatavo- tu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjau- notu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Turklāt, ievērojot Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 sniegto termina «nekusta- mais īpašums» skaidrojumu, par nekusta- mo īpašumu uzskata cita starpā arī: c) jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logus, jumtus, kāpnes un liftus; d) jebkuru elementu, iekārtu vai mašīnu, kura ēkā vai būvē ierīkota ilgtermiņa lietošanai un kuru nav iespējams pārvietot, nenojaucot vai nepārveidojot ēku vai būvi» (2011. gada 15. marta regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 13.b pants). Ņemot vērā minēto tiesisko regulēju- mu, varam secināt, ka īpašo PVN piemē- rošanas režīmu piemēro būvniecības pa- kalpojumiem, ja izpildīti šādi nosacījumi: 1) tiek veikti jebkādi būvdarbi (tai skai- tā saistībā ar jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanu vai esošās būves vai tās daļas atjaunošanu, vienkāršotu atjaunošanu, pārbūvi, restaurāciju , konservāciju vai no- jaukšanu), kā arī būvniecības pakal- pojumu līgumā ietvertajai visu veidu projektēšanai; 2) būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā; 3) būvniecības pakalpojumi sniegti iekš- zemē. ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Foto: © Stefano Ghezzi – Unsplash NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS PVN būvniecībā Ja pasūta PVC logus un durvis, vai ir nodokļu apgrieztā maksāšana saskaņā ar PVN likuma 142. pantu vai piemēro parasto PVN 21%? 3637 Ja uzņēmums ne tikai izgatavo logus un durvis, bet arī uzstāda tās objektā, kas atrodas Latvijā, turklāt gan pasūtītājs, gan izpildītājs ir reģistrēti PVN maksātāji, tad šiem pakalpojumiem ir piemērojams īpašais PVN maksāšanas režīms — apgrieztā nodokļa maksāšanas kārtība. Foto: Jānis Mednis ATBILDE Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa li- kuma 5. pantu ar PVN apliekami šādi saim- nieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eks- ports) par atlīdzību; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Līdz ar to finansējuma saņemšanai, ja vien tas netiek piešķirts kā atlīdzība vai avanss par kādu preču piegādi vai pakalpoju- mu, PVN likuma normas nav piemērojamas. Tomēr, ja, piemēram, šo finansējumu piešķir valsts iestāde, lai uzņēmums, PVN maksātājs, izstrādā tās vajadzībām apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem, tad šāds finansē- jums ir vērtējams kā avanss par pakalpoju- mu, kas saņemšanas brīdī apliekams ar PVN standarta likmi. Ja jautājumā minētais uzņēmums savām vajadzībām izstrādā šādu tiešsaistes apmā- cības moduli mazajiem uzņēmumiem, kas būs pieejams bez maksas, tad uzņēmumam būtu jāvērtē šī projekta saistība ar uzņēmu- ma veicamo saimniecisko darbību un ar no- dokli apliekamiem darījumiem, kā arī jāvērtē priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. ŅINA PODVINSKA ŅINA PODVINSKA, Mg.sc.soc., Bc.iur., sertifi cēta nodokļu konsultante, LNKA valdes locekle Projektam saņemts de minimis atbalsts Uzņēmums (PVN maksātājs) īsteno projektu, par kuru saņemtā nauda kvalifi cējas kā de minimis atbalsts. Projekts domāts bezmaksas on–line apmācības moduļa izveidei mazajiem uzņēmējiem. Vai šī summa ir jānorāda PVN deklarācijā? Ja jā, kurā rindā? Tādējādi, ja jautājumā minētais uzņē- mums ne tikai izgatavo logus un durvis, bet arī uzstāda tās objektā, kas atrodas Latvijā, turklāt gan pasūtītājs, gan izpildī- tājs ir reģistrēti PVN maksātāji, tad šiem pakalpojumiem ir piemērojams īpašais PVN maksāšanas režīms (apgrieztā no- dokļa maksāšanas kārtība), kas pare- dzēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. pantā kā būvniecības pakalpojumiem. Līdz ar to, ja minētie likuma 142. pan- ta priekšnoteikumi ir izpildīti, tad uzņē- mums nodokļa rēķinu pasūtītājam ir tie- sīgs izrakstīt bez PVN, norādot atsauci «nodokļa apgrieztā maksāšana». Lai ne- radītu risku, ka Valsts ieņēmumu dienests nodokļu kontroles pasākuma laikā varē- tu celt iebildumus, iesaku nodokļa rēķinā darījuma aprakstā norādīt «PVC logu un durvju izgatavošana un uzstādīšana ob- jektā... (adrese)». Turpretī, ja durvis un logi tiek izgata- voti un pārdoti pasūtītājam bez uzstādī- šanas objektā, tad šāds darījums tiek vēr- tēts ka preču piegāde un tai nav piemē- rojama PVN apgrieztā samaksas kārtība. Šāda preču piegāde ir apliekama vispārējā PVN likumā noteiktajā kārtībā, proti, pie- mērojot tai PVN 21 procenta apmērā.ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM 38 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS ATBILDE Lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, nedaudz jāprecizē situācijas aprakstā minētie no- sacījumi. Kā saprotams, situācijas aprak- stā minētie Latvijas nodokļu maksātāji — pārdevējs un pircējs — ir reģistrēti PVN maksātāji. Preču piegādē tiek izmantoti INCOTERMS piegādes noteikumi DAP (Delivered at Place), kas nozīmē, ka «pār- devējs preci transportē tikai līdz noteiktai vietai», šajā gadījumā līdz Latvijas robe- žai, tādēļ nodokļu (ievedmuitas un PVN) samaksa, laižot preci brīvā apgrozībā, ietilpst pircēja pienākumos. Ņemot vērā minēto, saprotu, ka muitas deklarācijā kā importētājs ir norādīts pircējs. Lai noteiktu PVN piemērošanas kārtī- bu preču piegādes darījumam, vispirms jānosaka šī darījuma vieta un brīdis. Sa- skaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12. pantu, ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta (arī pre- ču piegādei Eiropas Savienības teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sā- kas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam. Savukārt, ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegā- des vieta ir vieta, kur preces atrodas to piegādes brīdī. Preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču pie- gāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs (PVN likuma 31. panta 1. daļa), proti, tad, kad pircē- jam ir nodotas preces un pārgājušas visas īpašuma tiesības uz šīm precēm, ieskai- tot visus riskus attiecībā uz tām atbilstoši konkrētā līguma nosacījumiem. Ņemot vērā piegādes noteikumus DAP Latvijas robeža, pircējs preces ir saņēmis un visi ar precēm saistīti riski pārgājuši pircējam pirms Latvijas robežas. Tas nozīmē, ka pārdevējs preci gan iegādājies, gan pār- devis trešās valsts teritorijā. Ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa dekla- rācijām» 17.12. punktu, to darījumu vēr- tību, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, nodokļa maksātājs norāda PVN dekla- rācijas 48. 2 rindā. Šajā rindā cita starpā norāda reģistrēta nodokļa maksātāja tre- šajās valstīs vai trešajās teritorijās veikto preču piegāžu (kas nav preču eksports) vērtību. Jāņem vērā, ka šajā rindā no- rāda trešajās valstīs vai trešajās teritori- jās tādu piegādāto preču vērtību, kuru piegādes būtu apliekamas ar nodokli, ja tās tiktu veiktas iekšzemē (noteiku- mu 17.12.2. apakšpunkts). Tā kā uzdotā jautājuma situācijas aprakstā minēts, ka «visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs», tad pieļaujams, ka tiek piegādāta prece, kuras piegāde iekšzemē tiek aplikta ar PVN. Papildus jāatgādina, ka šādas preču piegādes vērtība tiek atšifrēta pārskata PVN 1 III daļā — ska- tīt minēto noteikumu 19.3. punktu un 19.3.8. apakšpunktu. ŅINA PODVINSKA ATBILDE Ja fiziskā persona nodarbināta uz- ņēmumā «A», saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināša- nas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un per- sona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināša- nai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināša- nai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku apdrošināšanai; 2.7. veselības apdrošināšanai. Importētās preces uzrādīšana PVN deklarācijā Tiesības uz sociālajiem pabalstiem Latvijas nodokļu maksātājs pārdevējs un Latvijas nodokļu maksātājs pircējs. Importētās preces pārdošana notiek ar piegādes noteikumiem DAP Latvijas robeža. Visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs. Kā atspoguļot pārdevējam tādu darījumu PVN deklarācijā, ja to vajag darīt? Vai vispār pārdevējs neuzrāda šo darījumu PVN deklaracijā, jo pārdevējs neaprēķina un nemaksā PVN? Strādāju uzņēmumā «A» un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma «B» īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā «B» neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā «B» (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums «B» u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu?39 ATBILDE Diemžēl tā arī ir: vairākās vietās ter- mins «darba brauciens» pārklājas ar terminu «darbinieka nosūtīšana». Tomēr nosūtīšana, pēc autores do- mām, uzliek nosūtītājam ievēroja- mi vairāk pienākumu un atbildības nekā darba brauciena gadījumā. Pirmais, kas ir kopīgs terminiem: gan nosūtītais darbinieks, gan eso- šais darba braucienā ir uzņēmuma (kas darbiniekus nosūta) darbinieks. Tomēr minēto darbinieku «izmanto- šana» ir atšķirīga. Darba brauciena laikā darbinieks strādā sava darba devēja interesēs, izpilda darba de- vēja uzdevumu, savukārt nosūtītais darbinieks savu darbu veltī citai per- sonai – tai, kura darbinieku pasūtīja konkrēta darba (citā valstī) veikšanai. Turklāt šis pasūtītājs drīkst pasūtīto darbinieku nosūtīt tālāk (veikt dar- bu citā vietā, citā valstī). Protams, šādā gadījumā jāievēro daži notei- kumi, vismaz jābrīdina pirmreizējais darba devējs (nosūtītājs) par tiem apstākļiem un nodarbinātības notei- kumiem, kas piemērojami, ja darbi- nieks tiek tālāk nosūtīts uz citu valsti. Protams, darbiniekam, kas no- rīkots darba braucienā, nav jāņem vērā svešo personu norādījumi, ja vien tie nav saskaņoti ar Latvijā eso- šo darba devēju. Darba likums paredz trīs situāci- jas, kad piemērojams termins «no- sūtīšana»: 1) darba devējs, pamatojoties uz lī- gumu, ko viņš noslēdzis ar perso- nu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti; Tātad nosūtīšanas pamatā ir starptautiskais līgums, kas nav nepieciešams darba braucienā. Nodarbināšanas noteikumi tiks mi- nēti līgumā, un jāvadās no DL 14. un 14. 2 panta teksta. 2) darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai kon- cernā ietilpstošu uzņēmumu; Šajā gadījumā faktiski ir noteikta cita darba veikšanas vieta, tomēr, no- darbinātajiem citā valstī jāņem vērā vietējās administrācijas prasības, kā arī jānodrošina darbinieku interešu aizsardzība (atkal uzmanīgi jāpēta DL 14. un 14. 2 panta prasības). 3) darbaspēka nodrošināšanas pa- kalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darba- spēka nodrošināšanas pakalpo- juma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uz- ņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējam jābūt li- cencētam, proti, jāiegūst licence atbilstoši 2007. gada 3. jūlija MK noteikumiem Nr. 458. Darbinieku nosūtīšanas gadī- jumā jārēķinās ar to, ka gan par darbiniekiem, gan par nosūtītāju jāiesniedz informācija attiecīgajās valsts iestādēs, turklāt jānorīko kon- taktpersona, kura pārstāvēs nosū- tītāju, un persona, kas svešā valstī pārstāves darbiniekus. Pastāv pie- nākums saglabāt dokumentāciju un darba samaksas aprēķinus vismaz divus gadus pēc darbu pabeigša- nas. Nosūtītājam jāatskaitās divu valstu kontroles un uzraudzības iestādēm. Nekas no teiktā neattiecas uz darba braucienā esošajām perso- nām. Tās ir pakļautas Latvijas norma- tīvo aktu prasībām un atskaitās tikai Latvijas kontrolējošām iestādēm. Jāatzīmē, ka darbinieku nosū- tīšana patlaban ir diezgan dārgs pasākums, jo vairākas ES valstis, cīnoties ar dempingu, pieprasa, lai nosūtītajiem darbiniekiem maksā- tu līdzvērtīgas algas kā šajās valstīs. Turklāt nosūtītajam darbiniekam jā- nodrošina MK noteikumos Nr. 969 minētās izdevumu kompensācijas, kas netiek uzskatītas par darba sa- maksas daļu. MAIJA GREBENKO Darba brauciens vai darbinieku nosūtīšana Par darba braucienu MK noteikumi Nr. 969 uzskata darbinieka darbu vai dienestu (..), ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Vienlaikus Darba likuma papildināšana ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (t.sk. 14. 1 un 14. 2 ) ir veltīta darbinieku nosūtīšanai. Kāda atšķirība ir starp minētajiem terminiem, ja Latvijas darbinieki tiek sūtīti uz ārvalstīm? Tas nozīmē, ka visos minētajos gadījumos darba ņēmējai (algo- tai darbiniecei) tiks aprēķināti un izmaksāti attiecīgie sociālie pa- balsti, t.sk. uzkrāsies arī pensijas kapitāls. Tomēr dažu pabalstu saņemša- nai nepieciešama speciālu noteiku- mu izpildīšana. Piemēram, lai tiktu apmaksāta darbnespējas lapa B (ilgstoši slimojot vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma gadīju- mā), ir noteikts tā saucamais kva- lifikācijas periods. Pretendentam uz pabalstu jābūt sociāli apdroši- nātam (jābūt darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai) vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai vismaz sešus mēnešus pē- dējo 24 mēnešu laikā (Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 4. panta 1. daļa). Sociālos pabalstus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Lai tos saņemtu, ir jā- iesniedz iesniegums (pa pastu vai elektroniski). Veidlapas atrodamas: https://www.vsaa.gov.lv/lv/pakal- pojumi/slimibas–pabalsts E–pa- kalpojumi Iesniegumu veidlapas Ja uzņēmumā «B», kurā esat val- des locekle, bet neesat darba ņē- mēja un nesaņemat atlīdzību, tad atbilstoši likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajam, ko- mercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kā arī cita per- sona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ir darba ņē- mējs tikai tad, ja viņam atlīdzība ir faktiski noteikta. Tātad, ja persona ir reģistrēta tikai Uzņēmumu reģistrā (nesaņem atal- gojumu, nav noformēta kā darba ņēmēja), tad SIA īpašnieces statuss neietekmē maternitātes un vecāku pabalstu piešķiršanu un izmaksu. Izņēmums ir mikrouzņēmu- mi, jo saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. pun- ktu mikrouzņēmuma darbinieks – fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mik- rouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists ir darba ņēmēji. Tādā gadījumā, lai saņem- tu vecāku pabalstu pilnā apmērā, nepieciešams, lai mikrouzņēmumā arī būtu piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums. Par visiem pabalstiem, kas pie- nākas jaunām māmiņām, ir minēts Bilancē Nr. 24, 2017. MAIJA GREBENKONext >