< PreviousNODOKĻI 20 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS 2) mēneša beigās, kad sagatavots kopsavilkums par sezonas lauk- strādniekiem aprēķināto atlīdzī- bu un nodokļa sadalījumu: D Izmaksas (bruto atlīdzība sezonas laukstrādniekiem) K Kreditori — norēķini par darba samaksu (norēķini par sezonas laukstrādnieka ienākumu) D Kreditori — norēķini par darba samaksu (norēķini par sezonas laukstrādnieka ienākumu) K Norēķini par IIN K Norēķini par VSAOI Ja kāda iemesla dēļ laukstrād- niekam par kādu dienu LAD EPS nav norādīts aprēķinātais ienākums un līdz ar to ir aprēķināts minimā- lais nodoklis 70 centu apmērā, šis nodoklis ir ienākuma izmaksātāja izmaksas un šos 70 centus nedrīkst ieturēt no laukstrādnieka nākamās dienas ienākuma. Sezonas laukstrādnieku nodar- bināšanai ir noteikti arī divi ierobe- žojumi, kas tiek attiecināti uz visu sezonu (laika posmu no 1. aprīļa līdz 30. novembrim): viena persona SLN režīmā no- darbināta ne vairāk kā 65 ka- lendāra dienas, ienākums SLN režīmā pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā ne vairāk kā 3000 eiro. Reģistrējot sezonas laukstrādnie- ku LAD EPS, tiek rādīts brīdinājums, ja attiecīgais strādnieks drīzumā sa- sniegs vienu vai otru ierobežojumu. Tāpat jāņem vērā, ka likumde- vējs noteicis ierobežojumu, kas neļauj parastā režīmā nodarbinā- tu darbinieku uz laiku pārcelt SLN režīmā — lai par strādnieku varētu maksāt SLN, četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnie- ka labā ar šo pašu lauksaimnieku strādnieks nav bijis darba attiecībās vai noslēdzis uzņēmuma līgumu. Ko darīt gadījumā, ja sezonas laukstrādnieka ienākums pārsniedz 3000 eiro vai arī nostrādāts vairāk nekā 65 dienas? Nākamajā dienā pēc dienas, kad sasniegts sezonas laukstrādniekam noteiktais ierobežojums — persona nodarbināta lauksaimniecības dar- bos 65 kalendāra dienas un/vai gū- tais ienākums sezonas lauku darbos sasniedzis 3000 eiro —, lauksaim- nieks vispārējā kārtībā reģistrē darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot «Ziņas par darba ņēmē- jiem», kā arī no darba ņēmēja ienā- kuma ietur algas nodokli, ietur un maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un maksā uzņē- mējdarbības riska valsts nodevu. Piemērs sezonas laukstrādnieku ienākuma un nodokļa aprēķinam, izmantojot datus no VID metodiskā materiāla (nodokļa sadalījums starp VSAOI un IIN ir zināms tikai tad, kad mēnesis noslēdzies): Nr. p. k. Personas Darba ienākumi Aprēķinātais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis Aprēķinātā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa sadalījums Nodarbinātības periods (ziņas par darba ņēmējiem pārskata mēnesī) kods vārds, uzvārds valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas iedzīvotāju ienākuma nodoklis nolīdz 123456789 1 123456–78910AA BB30,004,504,5089 2 123456–78910AA BB3,000,700,702222 3123456–01987 BB AA30,004,504,050,4589 4123456–01987 BB AA3,000,700,630,072222 5123456–00000CC CC90,0013,5012,151,351517 Kopā156,0023,9016,837,07 Grāmatojumi ar piemērā redzamajiem ienākumiem: AprakstsSummaDK Ienākuma izmaksa AA BB un BB AA 9. datumā par divām nostrādātajām dienām 51,00 Norēķini par darba samaksu Naudas līdzekļi Ienākuma izmaksa AA BB un BB AA 22. datumā par vienu nostrādāto dienu 4,60 Norēķini par darba samaksu Naudas līdzekļi Ienākuma izmaksa CC CC 17. datumā par trim nostrādātajām dienām 76,50 Norēķini par darba samaksu Naudas līdzekļi Aprēķinātais bruto ienākums sezonas laukstrādniekiem mēnesī kopā 156,00Izmaksas Norēķini par darba samaksu Aprēķinātais IIN7,07 Norēķini par darba samaksu Norēķini par IIN Aprēķinātās VSAOI16,83 Norēķini par darba samaksu Norēķini par VSAOI Nodokļu samaksa vienotajā kontā23,90 Starpkonts iemaksām vienotajā kontā Naudas līdzekļi Nodokļa sadalījums IIN un VSAOI 7,07Norēķini par IIN Starpkonts iemaksām vienotajā kontā 16,83Norēķini par VSAOIApgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: APGROZĀMĀ KAPITĀLA FINANŠU CIKLS = KRĀJUMU APRITES PERIODS + DEBITORU PARĀDU ATMAKSAS PERIODS – KREDITORU PARĀDU ATMAKSAS PERIODS Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes ap- rēķina, izmantojot šādas formulas: KRĀJUMU APRITES PERIODS (CIKLS) = KRĀJUMI × DIENU SKAITS PERIODĀ : RAŽOŠANAS IZMAKSAS vai KRĀJUMU APRITES PERIODS (CIKLS) = (KRĀJUMI PERIODA SĀKUMĀ + KRĀJUMI PERIODA BEIGĀS) × DIENU SKAITS PERIODĀ : 2 × RAŽOŠANAS IZMAKSAS Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepie- ciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ie- tver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē at- sevišķas krājumu komponentes, jo tie iepērk gatavas preces tālākai pārdošanai. DEBITORU PARĀDU ATMAKSAS PERIODS (CIKLS) = DEBITORI × DIENU SKAITS PERIODĀ : NETO APGROZĪJUMS vai DEBITORU PARĀDU ATMAKSAS PERIODS (CIKLS) = (DEBITORI PERIODA SĀKUMĀ + DEBITORI PERIODA BEIGĀS) × DIENU SKAITS PERIODĀ : 2 × NETO APGROZĪJUMS Apgrozāmā kapitāla debitoru parādu atmaksas cikls ir periods no preces nosūtīšanas debitoram līdz tā samaksai, t.i., debitoru aprites periods. Debitoru parādu atmaksas periods atspoguļo, pēc cik dienām vidēji klienti apmaksā rēķinus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams pēc iespējas īsāks debitoru parādu atmaksas termiņš. Maksājumu iekasē- šanas periods — cik vidēji dienu paiet no brīža, kad ir notikusi preces realizācija, līdz brīdim, kad nauda par šo realizāciju reāli nonāk uzņēmumā. Kreditoru parādu atmaksas periods (cikls) — šis rādītājs atspoguļo vidējo dienu skaitu, kāds paiet, līdz uzņēmums samaksā par izdarītajiem iepirkumiem un pā- rējām uzņēmuma izmaksām. To nosaka pēc formulām: KREDITORU PARĀDU ATMAKSAS PERIODS (CIKLS) = KREDITORI × DIENU SKAITS PERIODĀ : RAŽOŠANAS IZMAKSAS vai KREDITORU PARĀDU ATMAKSAS PERIODS (CIKLS) = (KREDITORI PERIODA SĀKUMĀ + KREDITORI PERIODA BEIGĀS) × DIENU SKAITS PERIODĀ : 2 × RAŽOŠANAS IZMAKSAS Kreditoru parādu atmaksas periods atspoguļo laiku, kas galvenokārt nepieciešams norēķiniem ar piegādātā- jiem. Uzņēmumam ieteicams palielināt atmaksāšanas periodu, ja tas nerada ievērojamas izmaksas, kas sais- tītas ar piegādātāju piedāvāto atlaižu neizmantošanu, vai citas problēmas (piemēram, reputācijas bojājums, jo ir sagaidāms, ka sociāli atbildīgi uzņēmumi maksā- jumus veiks laikus). Ja dienu skaits jebkurā apgrozāmā kapitāla ciklā ir palielinājies, ieguldījumu apjoms apgrozāmajā kapitālā arī palielināsies. Tas nozīmē, ka apgrozāmā kapitāla kon- trolei ir jābūt vēl stingrākai, jo vairāk līdzekļu iesaldēti ap- grozāmajos līdzekļos, un tas prasa papildu finansēšanu. Jo ilgāks apgrozāmā kapitāla finanšu cikls, jo vairāk līdzekļu tiek ieguldīti apgrozāmajā kapitālā. Lai gan ir vēlams to samazināt līdz minimumam, dažādi ārējie Ilustrācija: © Hanna – stock.adobe.com FINANSES 22 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS Nosakām un interpretējam apgrozāmā kapitāla finanšu ciklufaktori citreiz var tam traucēt. Uzņēmuma darbības (nozaru īpatnības) rak- sturs — supermārketiem var būt īss periods krājumu apritei (īpaši ja tas attiecas uz svaigiem produktiem), īss periods debitoru parādu atmaksai (naudas saņemšana no bankām par pircēju norēķiniem ar maksājumu kar- tēm var ilgt tikai vienu vai divas dienas) un ilgs periods kreditoru parādu atmaksai (parādi piegādātājiem). Šajā gadījumā apgrozāmā kapitāla finanšu cikls būs nega- tīvs. Tas nozīmē, ka uzņēmums saņem naudas ieņēmu- mus no pārdošanas, pirms rodas vajadzība norēķināties ar piegādātājiem. Nozares prakse — ja lielākie konkurenti piedāvā pir- cējiem ilgtermiņa komerckredītus, var būt grūti saīsināt debitoru parādu atmaksas termiņu, nezaudējot klientus. Piegādātāju ietekme — mēģinājums pagarināt norēķinu periodu ar piegādātājiem var novest tie tā, ka nākotnē piegādātājs pieprasīs tūlītēju samaksu pēc piegādes un rezultātā atmaksas periods ne tikai nepalielināsies, bet, gluži pretēji, tas tiks samazināts. Apgrozāmā kapitāla novērtēšanai izmanto vēl vienu noderīgu finanšu koeficientu, kas parāda apgrozāmā kapitāla izmantošanas efektivitāti kopumā: IEŅĒMUMU ATTIECĪBA PRET APGROZĀMO KAPITĀLU = PĀRDOŠANAS APJOMI (NETO APGROZĪJUMS) : VIDĒJAIS APGROZĀMĀ KAPITĀLA APJOMS Uzņēmumam ir vēlama pēc iespējas lielāka šī rādītā- ja vērtība, jo tas parāda, cik reižu uzņēmuma ieņēmumi pārsniedz apgrozāmo kapitālu. Citiem vārdiem sakot, šis rādītājs rāda, cik naudas vienības ieņēmumu ģenerē viena apgrozāmā kapitāla naudas vienība. Lai novērtētu, cik uzņēmums efektīvi pārvalda ap- grozāmo kapitālu: jānosaka tā ciklu rādītāju dinamika laikā. Ja ir zināmi uzņēmuma finanšu pārskati par diviem vai vairāk gadiem, ir jāaprēķina nepieciešamie rādītāji katram gadam un jāanalizē to dinamika; jāizmanto ārējie rādītāji salīdzināšanai — parasti izmanto nozares rādītāju vidējās vērtības. Uzņēmuma problēmas, kas rodas sakarā ar garo apgrozāmā kapitāla ciklu Uzņēmuma vadībai ievērojams laiks jāvelta likviditā- tes problēmu (nomaksāt tekošos parādus, izpildīt visas saistības) risināšanai, līdz ar to vadība nevar efektīvi pievērsties citu jautājumu risināšanai, piemēram, pie- nācīgas likviditātes nodrošināšanai (sliktas likviditātes gadījumā naudas plūsma nav pietiekama, lai izpildītu saistības). Paaugstinās aizņēmuma procentu likme, jo aizdevēji ir informēti par uzņēmuma darbības riska palielināša- nos. Kredītiestādes, ar kurām uzņēmums līdz šim ir sa- darbojies, var samazināt finansējumu vai slēgt kredītlī- nijas, līdz ar to uzņēmumam var rasties nepieciešamība meklēt jaunus kreditēšanas avotus, bet tad finansiālais risks palielinās vēl vairāk. Uzņēmums zaudē atlaides, kuras varētu saņemt par ātrāku rēķinu samaksu, jo uzņēmumam konkrētajos apstākļos jāizmanto visi iespējamie kredīta termiņi un nav iespējas saņemt atlaides par savlaicīgu pasūtījuma samaksu. Uzņēmums nevar iepirkt krājumus optimālā dau- dzumā, jo tam nepietiek līdzekļu, līdz ar to palielināsies vienas vienības iegādes un ražošanas izmaksas (sīkākas partijas maksās dārgāk). Ja uzņēmumam nav iespēju iepirkt pietiekamu daudzumu izejvielu, tas var novest pie ražošanas procesa pārtraukumiem vai gadījumiem, kad uzņēmums ir spiests atteikties no neparedzētiem pasūtījumiem, jo to izpildei nav nepieciešamo krājumu. Uzņēmums vairs nevar izvēlēties piegādātājus, kuri varētu piedāvāt izdevīgāko cenu un labāku kvalitāti, jo par galveno kritēriju piegādātāju izvēlē kļūst piedāvātā kredīta noteikumi, taču piegādātājs, kurš piedāvā visiz- devīgākos kredīta noteikumus, var piedāvāt preces par visaugstāko cenu, taču to kvalitāte var būt visai zema. Šie apstākļi var negatīvi ietekmēt gan uzņēmuma peļ- ņas rādītājus, gan arī realizācijas apjomu, sliktas kvali- tātes produkcija var neatgriezeniski sabojāt uzņēmuma reputāciju. SVETLANA SAKSONOVA, Latvijas Universitātes profesore Foto: Aivars Siliņš Ja dienu skaits jebkurā apgrozāmā kapitāla ciklā ir palielinājies, ieguldījumu apjoms apgrozāmajā kapitālā arī palielināsies. Tas nozīmē, ka apgrozāmā kapitāla kontrolei ir jābūt vēl stingrākai, jo vairāk līdzekļu iesaldēti apgrozāmajos līdzekļos, un tas prasa papildu fi nansēšanu. 23 Likviditātes trūkums var novest pie uzņēmuma teh- noloģisko iekārtu novecošanās, jo uzņēmumam nebūs līdzekļu, lai tās savlaicīgi nomainītu. Šai problēmai ir divi aspekti: palielināsies ražošanas izmaksas, jo strauji paaug- stināsies to iekārtu uzturēšanas un remonta izmak- sas, kuru lietderīgais izmantošanas laiks ir beidzies, jārēķinās arī ar dīkstāves izmaksu pieaugumu, jo nolietotā iekārta var neparedzēti sabojāties; uzņēmumā ražotā produkcija var zaudēt konkurēt- spēju, ja uzņēmums nespēj nomainīt tehnoloģisko iekārtu, bet kuras vietā šajā rūpniecības nozarē jau tiek izmantotas modernākās iekārtas. Realizācija ar zaudējumiem gadījumos, kad tiek steidzami pārdota saražotā produkcija, lai iespējami ātrāk iegūtu naudas līdzekļus, neņemot vērā rentabili- tāti, turklāt jāņem vērā, ka šādos realizācijas apstākļos, apejot tradicionālos realizācijas kanālus, uzņēmums riskē zaudēt jau esošo realizācijas tīklu. Visas minētās problēmas var rasties gadījumā, ja uzņēmums darbojas, izmantojot neatbilstošu finanšu apgrozāma kapitāla ciklu. Neatbilstošais finanšu apgrozāma kapitāla cikls ma- zina uzņēmuma konkurētspēju kopumā un apgrūtina sekmīgu darbību tirgū, bet šo faktoru bieži vien pie- nācīgi nenovērtē. Vēl viena svarīga problēma ir pārmērīgs apgrozī- jums. Pārmērīgs apgrozījums ir tāds apgrozījums, pie kura, pieaugot apgrozījumam, peļņa nepieaug vai arī samazinās. Pārmērīga apgrozījuma sekas ir līdzīgas gara apgro- zāma kapitāla finanšu cikla problēmām. Problēmu atrisināšanas pasākumi katram uzņēmu- mam būs individuāli, bet tie sagrupējami šādos virzienos: pašu kapitāla palielināšana; darbības rentabilitātes paaugstināšana; ieguldījumu pamatlīdzekļos samazināšana uz laiku; kontroles par apgrozāmo kapitālu uzlabošana; nepieciešamos gadījumos darbības apjoma samazi- nāšana. PIEMĒRS Izskatīsim praktisku situāciju, kurā noteiksim uzņēmuma «N» apgrozāma kapitāla fi nanšu ciklu, kā arī tādus rādītājus kā kopējās un starpseguma likviditātes koefi cienti un ieņēmumu attiecība pret apgrozāmo kapitālu. Analizējot jebkura uzņēmuma darbību, vienmēr tas jādara, ievērojot sistēmisku pieeju, tāpēc kopējās un starpseguma likviditātes koefi cientu un ieņēmumu attiecības pret apgrozāmo kapitālu analīze palīdzēs pilnīgāk interpretēt uzņēmuma «N» apgrozāma kapitāla fi nanšu ciklu. Turpmāk ir doti prognozēti uzņēmuma «N» darbības rādītāji pirmajā darbības gadā: pārdošanas ieņēmumi (neto apgrozījums): 3 600 000 n.v.; materiālu iegādes izmaksas: 3 000 000 n.v.; vidējie debitoru parādi: 306 000 n.v.; vidējais krājumu apjoms: 495 000 n.v.; vidējie kreditoru parādi: 230 000 n.v.; vidējais bankas overdrafts: 500 000 n.v.; bruto peļņas norma (rentabilitāte): 25%. Vidējie nozares rādītāji ir šādi: krājumu aprites periods: 53 dienas; debitoru parādu atmaksas periods: 23 dienas; kreditoru parādu atmaksas periods: 47 dienas; tekošās likviditātes koefi cients: 1,43; tiek pieņemts, ka gadā ir 365 dienas. ATRISINĀJUMS Ar peļņas normu 25% pārdošanas pašizmaksa = 75% × 3 600 000 n.v. = 2 700 000 n.v. Krājumu aprites periods = (495 000 n.v. : 2 700 000 n.v.) × 365 = 67 dienas Debitoru periodu aprites periods = 306 000 n.v. : 3 600 000 n.v. × 365 = 31 diena Kreditoru parādu aprites periods = 230 000 n.v. : 3 000 000 n.v. × 365 = 28 dienas Uzņēmuma fi nanšu cikls = 98 dienas — 28 dienas = 70 dienas Kopējās likviditātes koefi cients = (495 000 n.v. + 306 000 n.v.) : (230 000 n.v. + 500 000 n.v.) = 1,10 Starpseguma likviditātes koefi cients 0,42 = 306 000 n.v. : (230 000 n.v. + 500 000 n.v.) Jāatzīmē, ka, ja uzņēmumā nav savu naudas līdzekļu un tas izmanto bankas overdraftu, overdrafta summa tiek pieskaitīta pie kreditoru parādiem, kas ir loģiski, jo overdraftsbūtībā ir saistības pret banku. IEŅĒMUMU ATTIECĪBA PRET APGROZĀMO KAPITĀLU = 3 600 000 : (495 000 + 306 000 – 230 000) = 6,3 REIZES Analīzes rezultāti liecina, ka uzņēmums izmanto komerckredītu no piegādātājiem 28 dienu garumā, debitoriem uzņēmums piedāvā komerckredītu 31 die- nas garumā. Šie cikli ir aptuveni vienādi. Tas nozīmē, ka garš apgrozāmā kapitāla cikls ir izskaidrojams ar garo krājumu aprites periodu. Iespējams, uzņēmuma pirmā gada darbībā tas ir neizbēgami, bet turpmāk uzņēmumam būs nepieciešams ieviest efektīvo krāju- mu vadīšanas sistēmu. Ņemot vērā nozares krājumu aprites periodu, kas ir 53 dienas, uzņēmumam diez vai izdosies samazināt savu krājumu aprites ciklu tā, ka tas būs īsāks par nozares ciklu. Nozarē ir pieņemts izmantot komerckredītu no piegādātājiem 47 dienu garumā, kas ir krietni garāks periods salīdzinājumā ar kredīta periodu, ko piedāvā debitoriem, — 23 dienas. Uzņēmumā šis periods ir garāks — 31 diena. Tas ir izskaidrojams ar to, ka uzņēmums «N» ir spiests piedā- vāt pircējiem izdevīgākus debitoru kreditēšanas notei- kumus, lai tie labāk pirktu uzņēmuma produkciju. Tas var arī liecināt par to, ka uzņēmumā vēl nav izstrādāta debitoru parādu kontrolēšanas sistēma un debitori ne- maksā laikus. Vēl viena svarīga problēma ir pārmērīgs apgrozījums. Pārmērīgs apgrozījums ir tāds apgrozījums, pie kura, pieaugot apgrozījumam, peļņa nepieaug vai arī samazinās. FINANSES 24 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS25 No otras puses, uzņēmums norēķinās ar piegā- dātājiem krietni ātrāk, nekā tas ir pieņemts nozarē. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka piegādātāji vēl neuz- ticas jaunam uzņēmumam, jo tam nav kredītvēstures. Iespējams, tas ir izdevīgi uzņēmumam, ja tas saņem atlaides no piegādātājiem par tūlītēju apmaksu. Uzņēmuma apgrozāmā kapitāla finanšu cikla ilgums nozīmē, ka no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm paiet 70 dienas. Tas jau ir garāks cikls nekā nozares vidējais, kas ir vienāds ar 29 dienām (53 + 23 – 47). Tas var novest pie likviditātes problēmām, par ko jau liecina bankas overdrafta lielums. Uzņēmumam vajag regulāri kontrolēt bankas over- drafta lielumu, lai nepārsniegtu atļautos limitus, kā arī izstrādāt plānus par parādu refinansēšanas iespējām, kas var būt ilgtermiņa kredīts vai faktorings. Tekošās likviditātes koeficients liecina par to, ka pārskata gadā uz katru īstermiņa saistību naudas vie- nību pienākas 1,10 apgrozāmo līdzekļu naudas vie- nību. Šis rādītājs ir zemāks nekā nozarē (1,43) un var izrādīties nepietiekami liels, ņemot vērā garo krājumu aprites periodu. Tāpēc liela nozīme ir starpseguma likviditātes rādī- tājam, kas parāda, ka uz katru īstermiņa saistību nau- das vienību pienākas likvīdo aktīvu summa, kas ir tikai 0,42 naudas vienības. Tiesa, par šo rādītāju nav nozares datu — nav salīdzinājuma bāzes. No finanšu analīzes teorijas ir zināms, ka, ja kopējās likviditātes koeficients ir zemāks par 1, tas var norādīt uz saistību savlaicīgas izpildes problēmām. Pat ja šis koeficients pārsniedz 1, tas negarantē reālo likviditāti, it īpaši ja apgrozāmo līdzekļu sastāvā ir nelikvīdi aktīvi. No otras puses, ir jāizvairās arī no pārāk augsta ap- grozāmo līdzekļu likviditātes līmeņa, jo tas var liecināt par resursu neefektīvu izmantošanu (piemēram, pārāk lielu naudas līdzekļu atlikumu). Kopējās likviditātes koeficienta lielumu lielā mērā nosaka arī uzņēmuma darbības specifika. PIEMĒRS Tradicionāliem ražošanas uzņēmumiem parasti ir vajadzīgi ievērojami apgrozāmie līdzekļi daudzums krājumiem (ieskaitot izejvielas, nepabeigtos ražojumus un gatavo produkciju), debitoru parādu uzturēšanai (jo pircēji labprāt izmanto uzņēmuma sniegtos komerckredītus). Tāpēc šādiem uzņēmumiem kopējās likviditātes koefi cients var būt 2 vai lielāks. No otras puses, mūsdienu ražošanas uzņēmumi izmanto principu «tieši laikā» (just in time), lai samazinātu krājumu apjomus, un tas veicina zināmu kopējās likviditātes koefi cienta samazināšanos. Dažās nozarēs ir pieņemami, ka kopējās likviditātes koefi cients var nepārsniegt 1. Tas galvenokārt attiecas uz mazumtirdzniecību. Šādi mazumtirdzniecības uzņēmumi saņem komerckredītu no piegādātājiem, bet nesniedz kredītus pircējiem. Tā rezultātā viņu kreditoru parādi pārsniedz debitoru parādus. Turklāt šādi uzņēmumi, izmantojot efektīvu piegādes ķēdes vadīšanu, uztur minimālo krājumu līmeni. Gadījumos, kad krājumu apjoms ir tradicionāli liels visā nozarē vai konkrētā uzņēmumā, labāk ir izman- tot citu likviditātes rādītāju, lai novērtētu likviditāti — starpseguma likviditātes koeficientu, kad no apgrozā- miem līdzekļiem izslēdz krājumus. Aplūkotais piemērs parāda, ka tiek gaidīts, ka uz katru naudas vienību, kas ir ieguldīta apgrozāmajā kapitālā, ieņēmumi būs 6,30 naudas vienību apmē- rā. Tāda resursu izmantošana nešķiet ļoti efektīva. Bet tas ir uzņēmuma «N» pirmais darbības gads, un šis rādītājs, protams, neatspoguļo uzņēmuma darbības ilgtermiņa efektivitāti. Vispār uzņēmuma «N» darbības rezultātu salīdzinā- jumu ar nozares darbības rezultātiem vajag interpretēt piesardzīgi — iespējams, nozarē pastāv zema apgro- zāmā kapitāla vadīšanas efektivitāte. Tādā gadījumā uzņēmumam «N» nevajag orientēties uz nozare rādī- tājiem. Ilgtermiņa perspektīvā uzņēmumam «N» labāk orientēties uz nozares līdera rādītājiem. Piemērā tika izskatīta situācija, kad uzņēmumam nav savas naudas — tas izmanto bankas overdraftu. Naudas līdzekļu deficīta negatīvās ietekmes novēršanai var rīkoties šādi: Nodrošināt efektīvu debitoru parādu pārvaldi, pa- matojoties uz grāmatvedības datiem. Debitoru parādu aprites un to novecošanas analīze parāda, kad uzņē- mums reāli saņem naudas līdzekļu ieņēmumus no pār- došanas kredītā (tiek noteikts un novērtēts debitoru parādu cikls). Šī analīze dod priekšstatu par debitoru norēķinu ar uzņēmumu disciplīnu un ļauj konstatēt de- bitoru parādu daudzumu un sastāvu pēc termiņiem. Samazināt vai atlikt uz laiku ilgtermiņa ieguldīju- mus — pamatlīdzekļos, nemateriālajos un finanšu ie- guldījumos. Aizvietot pamatlīdzekļu iegādi ar finanšu vai opera- tīvo līzingu. Aplūkot iespēju piedāvāt pircējiem atlaides precēm, kuras tiek pārdotas ar priekšapmaksu vai par kurām apmaksa tiek veikta uzreiz. Samazināt pārdošanu uz kredīta, kā arī noteikt uz- ņēmumam izdevīgus komerckredīta nosacījumus, ko piedāvāt pircējiem. Piedāvāt bārtera darījumus, ja nav iespējas saņemt samaksu no pircējiem naudā. Panākt vienošanos ar piegādātājiem par preču pie- gādes izdevīgākiem nosacījumiem, piemēram, maksā- juma atlikšanu, vai izmantot atlaides preces cenām, kuras piedāvā preču piegādātāji. Izmantot finanšu dokumentos noteiktos termiņus uzņēmumam izrakstīto finanšu dokumentu apmak- sai. Maksimizējot laiku starp dokumenta izrakstīšanu un tā apmaksas termiņu, uzņēmums var mākslīgi pa- lielināt naudas līdzekļu summu bez papildu līdzekļu izmantošanas. Izskatīta praktiskā situācija parādīja, kādus uzņēmu- ma darbības finanšu aspektus skar apgrozāmā kapitāla finanšu cikla interpretācija un kādus virzienus var no- teikt, uzlabojot uzņēmuma darbības efektivitāti. Ilustrācija: © Hanna – stock.adobe.com2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā «Par grāmatvedību», kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifi kācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā 1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņem- tu licenci, Elektroniskās deklarēša- nas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzē- ta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifi- kāciju un profesionālo pieredzi ap- liecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turp- māk — IKS). Likums «Par grāmatvedību» nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licen- cēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstī- bu spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūko- ti jautājumi, kurus būtu lietderīgi ņemt vērā, veicot IKS sagatavošanu licencēšanai. Risku novērtējums Saskaņā ar NILLTPFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakal- pojumu sniedzējam ir pienākums veikt savai darbībai un klientiem piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzek- ļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turp- māk — NILLTPF) risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtēju- mu, izveidot IKS. Risku novērtējums ir nopietns analītisks darbs, kuram ir liela no- zīme, jo pareizs risku novērtējums ļauj ieviest atbilstošus risku mazinā- šanas un pārvaldīšanas pasākumus un aizsargāt grāmatvedības ārpa- kalpojumu sniedzēju no iespējamī- bas būt iesaistītam vai izmantotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali- zācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā (sk. publikāciju «Risku novērtējums — IKS izveidošanas pamats» žurnāls Bilance Nr. 6 (462) 2020. gada jūnijs). NILLTPFN likuma 6. pants no- saka, ka, veicot risku novērtēju- mu, jāņem vērā riski, kuri tostarp identificēti nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā (turpmāk — NRA, saīsinājumā no angļu valodas — National Risk As- sesment) un citi attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgie ris- ki. Šā gada pavasarī tika publicēts jauna NRA par 2017.–2019. gadu kopsavilkums un VID sagatavotie sektoru NILLTPF risku novērtējumi par 2018.–2019. gadu (turpmāk — sektoru risku novērtējumi). VID, kas ir uzraudzības un kon- troles institūcija, aicina tā uzraudzī- bā esošos NILLTPFN likuma subjektus iepazīties ar NRA un sektoru risku novērtējumiem un izmantot minēto informāciju, veicot savas saimniecis- kās darbības risku novērtējumu un 1 https://www.vid.gov.lv/lv/aktualitates–1Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com FINANSES 26 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanaiIKS efektivitātes uzlabošanas pasā- kumus. Turpmāk aplūkoti abu do- kumentu secinājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, veicot risku no- vērtējuma aktualizāciju. NRA kopsavilkumā 2 , kuru šā gada 5. martā publicēja Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk — FID), sniegts sektoru risku novērtē- jums. Ārpakalpojumu grāmatvežu sektora risks ir novērtēts kā vidēji augsts. NRA tostarp ir norādīts, ka na- cionālajā mērogā galvenie predi- katīvie noziegumi (noziegumi, kas ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzek- ļus), kas rada draudus, ir «izvai- rīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija, akcīzes preču un narko- tisko vielu nelikumīga aprite, t.sk. kontrabanda». Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru NRA ir «iden- tificēts risks, ka sektora pārstāvji ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti NILL, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt NILL, konsultējot par izvairīšanos no no- dokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus». JEĻENA MARJASOVA, M.Sc.Physics, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle Foto: Aivars Siliņš 2 https://fi d.gov.lv/uploads/fi les/ Dokumenti/Riska%20zi%C5%86ojumi/ Nacion%C4%81l%C4%81%20 NILLTPF%20risku%20 nov%C4%93rt%C4%93juma%20 zi%C5%86ojuma%20kopsavilkums.pdf Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru NRA ir «identifi cēts risks, ka sektora pārstāvji ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti NILL, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt NILL, konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fi ktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus». Sektoru riska novētējumu vērtības 2017.–2019. gadā SektorsNILL draudi NILL ievainojamība NILL risks KredītiestādesVidēji augstsVidējsVidēji augsts Ārpakalpojumu grāmatvežiVidējsVidēji augstsVidēji augsts IBS/IPSVidējsVidēji augstsVidēji augsts Izložu un azartspēļu organizatoriVidējsVidēji augstsVidēji augsts Juridiska veidojuma vai JP dibināšanas pakalpojumu sniedzēji (TCSP) VidējsVidēji augstsVidēji augsts Neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzējiVidējsVidēji augstsVidēji augsts Personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu VidējsVidēji augstsVidēji augsts Nodokļu konsultantiVidējsVidēji augstsVidēji augsts MI/ENIVidējsVidēji augstsVidēji augsts Valūtas maiņas kapitālsabiedrībasVidējsVidēji augstsVidēji augsts Finanšu konsultantiVidējsVidējsVidējs Inkasācijas pakalpojumu sniedzējiVidējsVidējsVidējs Zvērināti advokātiVidējsVidējsVidējs Zvērināti revidentiVidējsVidējsVidējs Virtuālo valūtu maiņas pakalpojumu sniedzējiVidējsVidējsVidējs Dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu tirgotāji VidējsVidēji zemsVidējs Transportlīdzekļu, citu preču un pakalpojumu tirgotāji VidējsVidēji zemsVidējs Kreditēšanas, t.sk. līzinga pakalpojumu sniedzēji Vidēji zemsVidējsVidējs Licencētie patērētāju kreditētājiVidēji zemsVidējsVidējs Kultūras pieminekļu tirgotājiVidēji zemsVidēji zemsVidēji zems Mākslas un antikvāro priekšmetu apriteVidēji zemsVidēji zemsVidēji zems Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiVidēji zemsVidēji zemsVidēji zems Zvērināti notāriVidēji zemsVidēji zemsVidēji zems Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiZemsVidēji zemsVidēji zems Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībasZemsVidēji zemsVidēji zems Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji ZemsZemsZems Privātie pensiju fondiZemsZemsZems 27FINANSES 28 NR. 6 (474) 2021. GADA JŪNIJS VID sektoru risku novērtējumā 3 savukārt ir norādīti ārpakalpojumu grāmatvežu sektora galvenie ievai- nojamības faktori, un tie ir: liels paaugstināta riska klientu īpatsvars; augsts konstatēto pārkāpumu īpatsvars attiecībā pret veikta- jām klātienes pārbaudēm (32%); trūkumi riska pazīmju izpratnē; nespēja identificēt aizdomīgus darījumus un iesniegt par tiem ziņojumus. Tāpat sektoru risku novērtēju- mā ir norādīts, ka, lai arī ziņoju- mu par aizdomīgiem darījumiem skaits ir būtiski audzis, tas jo- projām neatspoguļo sektora riska ekspozīciju un paaugstina ievaino- jamību, un secināts, ka ārpakalpo- jumu grāmatvežiem ir nepiecieša- ma papildu informācija par klienta saimnieciskās darbības riska un jurisdikcijas lomu aizdomīgu darī- jumu identificēšanā. NILLTPFN likuma 8. pantā no- teikts, ka jāveic risku novērtējuma pārskatīšana un aktualizēšana re- gulāri, kā arī gadījumos, ja likuma subjekts plāno veikt izmaiņas sa- vas darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un to piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos. Tas nozīmē, ka, ja kopš iepriek- šējā risku novērtējuma sagatavoša- nas brīža risks, kādam grāmatve- dības ārpakalpojumu sniedzējs ir pakļauts, ir mainījies vai tiek iden- tificēti jauni apstākļi, kas ietekmē risku, ir jāveic risku novērtējuma ak- tualizācija. Sagatavošanās periods licencēšanai ir piemērots laiks, lai to izdarītu. Iekšējās kontroles sistēma Pamatojoties uz risku novērtēju- mu, kurā ir identificēti un novērtēti savai darbībai un klientiem piemīto- šie riski, tiek veidota IKS, kas sastāv no četriem pamatelementiem: politikas, procedūras un kontro- les; darbinieku atbilstības un funkci- jām; personāla apmācības; neatkarīgā audita. NILLTPFN likuma subjektiem ir saistošs Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju liku- mā noteiktais pienākums izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšē- jās kontroles sistēmu. Sankciju riska pārvaldīšanas politikas un procedū- ras, kā to iesaka VID, var integrēt NILLTPFN IKS. IKS mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu NILLTPF vai sankciju neizpildē, tāpēc tai ne- drīkst būt formāli uzrakstītas procedūras vai vienreiz aizpildī- tas klientu anketas. IKS jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzes riskam un jābūt reāli funkcionējošai. Visiem uzņēmuma darbiniekiem, veicot ikdienas dar- ba pienākumus, jāizpilda attiecīgas prasības un procedūras. Veicot IKS sagatavošanu licen- cēšanai, jāpārliecinās, ka tā atbilst NILLTPFN likumā un Sankciju likumā noteiktajam un satur vismaz: 1) kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences valsti, klienta saimniecisko vai perso- nisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistī- tais NILLTPF risks; 2) kārtību un apjomu, kādā, bal- stoties uz veikto klienta NILLTPF riska novērtējumu un ievērojot normatīvajā regulējumā noteik- tās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte; 3) kārtību, kādā, balstoties uz li- kuma subjekta veikto klienta NILLTPF riska novērtējumu, veica- ma klienta darījumu uzraudzība; 4) aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas; 5) kārtību, kādā tiek ziņots FID par aizdomīgiem darījumiem; 6) kārtību, kādā FID iesniedz sliek- šņa deklarāciju; 7) kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā infor- mācija un dokumenti; 8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot NILLTPFN likuma prasības; 9) kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama; 10) darbinieku tiesības, pienāku- mus un atbildību, kā arī profe- sionālās kvalifikācijas un atbil- stības standartus; 11) neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu IKS atbilstī- bu normatīvo aktu prasībām NILLTPFN jomā un novērtētu 3https://www.vid.gov.lv/sites/default/ fi les/arpakalpojuma_gramatvezi.pdf Būtu ieteicams pārbaudīt, vai IKS procedūru izpildei nepieciešamā dokumentācija, kuru ārpakalpojumu grāmatvedis izmanto ikdienas praktiskajā darbā, piemēram, klienta identifi kācijas anketa, klienta riska profi ls, klienta padziļinātas izpētes anketa, sankciju anketa, klienta darījumu uzraudzības dokumenti utt., atbilst normatīvā regulējuma prasībām un satur informāciju, kas ir nepieciešama klienta izpētei un darījumu uzraudzībai. tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā NILLTPF risku un likuma sub- jekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību; 12) politiku un procedūru regu- lāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos ak- tos vai likuma subjekta darbī- bas procesos, sniegtajos pa- kalpojumos, pārvaldības struk- tūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos; 13) sankciju riska pārvaldīšanas po- litikas un procedūras. Bez tam būtu ieteicams pār- baudīt, vai IKS procedūru izpildei nepieciešamā dokumentācija, kuru ārpakalpojumu grāmatvedis iz- manto ikdienas praktiskajā darbā, piemēram, klienta identifikācijas anketa, klienta riska profils, klienta padziļinātas izpētes anketa, sank- ciju anketa, klienta darījumu uz- raudzības dokumenti utt., atbilst normatīvā regulējuma prasībām un satur informāciju, kas ir nepie- ciešama klienta izpētei un darījumu uzraudzībai. Jāatceras, ka NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums izstrādāt atbildīgo darbinieku novērtēša- nas politiku, pilnvaru un pienā- kumu sadali un kārtību, kādā tiek nodrošināta atbildīgo darbinieku darbības uzraudzība. Tāpēc būtu lietderīgi pārbaudīt atbildīgā dar- binieka atbilstības novērtēšanas dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka normatīva regulējuma prasības ir izpildītas. Būtu ieteicams pār- baudīt arī cita IKS pamatelementa dokumentāciju — darbinieku ap- mācības plāna izpildi un apmācī- bas programmas. Jāpievērš uzmanība arī papildu informācijai, kas ir nepieciešama IKS procedūru veikšanai, tostarp augsta riska trešo valstu un pa- augstināta riska jurisdikciju sarak- stiem — tiem jābūt aktualizētiem. Piemēram, Finanšu darījumu dar- ba grupa (FATF, Financial Action Task Force), starptautiskā orga- nizācija, kura nosaka standartus NILLTPFN jomā 4 , vismaz trīs reizes gadā plenārsesijās pārskata divus valstu sarakstus: augsta riska jurisdikcijas (High– Risk Jurisdictions subject to a Call for Action); jurisdikcijas ar pastiprinātu uz- raudzību (Jurisdictions under Increased Monitoring), izslēdzot no tiem valstis, kam ir pie- tiekams progress standartu ievēro- šanā, un iekļaujot valstis ar nepie- tiekamo progresu, kuras jāuzrauga pastiprināti. NILLTPFN likuma sub- jektam attiecīgi jāaktualizē IKS in- formācija. Tas ir svarīgi, jo jurisdikci- jas risks ir viens no pamata riskiem, kas jāņem vērā, veicot klientam pie- mītoša riska novērtējumu un klienta darījumu uzraudzību. IKS individualitātes nepieciešamība Licencēšanas procesā tiks iz- vērtēti visi IKS elementi. Līdz ar to, gatavojoties licencēšanai, būtu liet- derīgi apsvērt iespēju, kā to paredz NILLTPFN likums, veikt neatkarīgu auditu, lai pārbaudītu IKS atbilstību normatīvo aktu prasībām un novēr- tētu tās darbības efektivitāti. Pieredze rāda, ka dažreiz ārpa- kalpojumu grāmatveži, patstāvīgi sagatavojot vai iegādājoties IKS dokumentāciju, nepielāgo to sava uzņēmuma klientu bāzes riskam, jurisdikciju riskam (tas ir risks, ka klienti vai to patiesie labuma gu- vēji ir saistīti ar paaugstināta riska jurisdikcijām), kā arī sniegtajiem pakalpojumiem un to piegādes ka- nāliem. Bieži vien IKS procedūras ir formālas vai, tieši pretēji, pārāk sarežģītas un neatbilstošas konkrē- tā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja darbības specifikai un piemītošajiem riskiem. Rezultātā procedūras nav pienācīgi ieviestas praksē un IKS pēc būtības nefunk- cionē. To konstatē arī VID, norādot pārkāpumus IKS darbībā, kas bieži tiek identificēti pārbaudēs: NILLTF risku novērtējuma neesa- mība; IKS ir nopirkta un faktiski pēc būtības netiek piemērota; formāla klientu anketu aizpildī- šana, kur atspoguļotā informāci- ja netiek dokumentāri pamatota un pārbaudīta; nepietiekama izpratne par klien- ta darbību, īpašnieku struktūru, darījumu uzraudzību; klienta NILLTF risku novērtēšanas nepilnības; riska novērtējuma aktualizēša- nas un IKS uzlabošanas neveik- šana. Tāpēc, gatavojoties licencēšanai, ir svarīgi pārliecināties, ka IKS ne tikai atbilst normatīvā regulējuma prasībām, bet arī ir pielāgota kon- krētā uzņēmuma darbības specifi- kai, piemītošajiem riskiem un reāli darbojas. Šī mērķa sasniegšanai va- rētu būt noderīgs atbalsts ne tikai IKS dokumentācijas sagatavošanā, bet arī IKS procedūru praktiskajā veikšanā. Šāds atbalsts dod ārpa- kalpojumu grāmatvedim nepiecie- šamās zināšanas NILLTPFN jomā un, kas ir būtiski, praktiskās iemaņas turpmākajam darbam. 2021. gada 1. jūlijā sāks veido- ties licencēšanas prakse. Iespējams, licencēšanas procesā VID lūgs ār- pakalpojumu grāmatvedim sniegt ne tikai izstrādāto un dokumentēto IKS politiku un procedūru kopu- mu, bet arī tās ieviešanu apliecino- šos dokumentus, lai pārliecinātos par risku pārvaldīšanas pasākumu praktisko izpildi un to efektivitāti. Līdz ar to IKS, kas ir izveidota, ņe- mot vērā konkrētā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja darbībai un klientiem piemītošos riskus, un efektīvi darbojas praksē, ir nepie- ciešams nosacījums ārpakalpojumu grāmatveža licences saņemšanai. 29 4 https://www.fatf–gafi .org Dažreiz ārpakalpojumu grāmatveži, patstāvīgi sagatavojot vai iegādājoties IKS dokumentāciju, nepielāgo to sava uzņēmuma klientu bāzes riskam, jurisdikciju riskam, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem un to piegādes kanāliem.Next >