< Previous40 NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS ATTĪSTĪBA Šajā jomā jau ir saskatā- mi būtiski uzlabojumi, proti, 22.12.2021. MK noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārto- šanas noteikumi», turpmāk tek- stā — «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi», grāmatvedības dator- programmu vispārējām un tehnis- kajām prasībām ir atvēlēta atsevišķa nodaļa (7. nodaļa). «Grāmatvedības kārtošanas noteikumu» izstrādes laikā īpaši karstas diskusijas valstiskā līme- nī ir izraisījis Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu aso- ciācijas pārstāvju (LRĀGA) Finanšu ministrijas darba grupā virzītais priekšlikums par grāmatvedības datorprogrammu izstrādātāju atbildību, kas būtu iekļaujams «Grāmatvedības kārtošanas no- teikumu» 7. nodaļā. Ņemot vērā grāmatvežu sabiedrības dažādos viedokļus par grāmatvedības da- torprogrammām izvirzāmajām prasībām, autors turpinājumā pēta, kādas prasības ir noteiktas mūsu kaimiņvalstīs — Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā un Dānijā. LRĀGA priekšlikums un tā izvirzīšanas motivācija LRĀGA pārstāvji Finanšu minis- trijas darba grupā izvirzīja priekšli- kumu papildināt «Grāmatvedības kārtošanas noteikumu» 58. punktu (priekšlikums izcelts): GRĀMATVEDĪBAS DATORPROGRAMMU normatīvais regulējums Latvijā un ārvalstīs Foto: © Leszek Czerwonka – stock.adobe.com Ikviens praktizējošs grāmatvedis piekritīs, ka grāmatvedības datorprogrammas ir būtisks atbalsts ikdienas darbā un bez tām nav iedomājama neviena mūsdienu uzņēmuma grāmatvedības uzskaite. Tomēr, kā jau ikvienā dzīves jomā, īpaši svarīgi ir saprast, kādas prasības konkrētam procesam un objektam tiek izvirzītas, kādas ir tiesības, pienākumi un atbildība. Ņemot vērā, ka grāmatvedības nozare ir uzskatāma par valstiski nozīmīgu nozari, kas veic visas nepieciešamās darbības korektu fi nanšu datu sagatavošanai, nodokļu pareizai aprēķināšanai, kā arī virkni citu darbību, autora ieskatos īpaši svarīgi ir tas, ka viens no grāmatveža galvenajiem darba «instrumentiem» — grāmatvedības datorprogramma — atbilst normatīvo aktu prasībām. 58. Uzņēmums lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina: 58.1. autortiesību subjekta atļauja — attiecīga licence vai licences līgums. Licencē vai licences līgumā iekļauj grāmatvedības datorprogrammas autora apliecinājumu par grāmatvedības datorprogrammas atbilstību šajos noteikumos paredzētajām lietošanas vispārējām un tehniskajām prasībām; 58.2. atbilstoši līgumam uzņēmumam nodotas autora mantiskās tiesības, ja grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis pats uzņēmums (piemēram, uzņēmuma darbinieks, pildot darba uzdevumu, vai pieaicināts speciālists, pildot noslēgtajā uzņēmuma līgumā paredzēto pienākumu). Par grāmatvedības datorprogrammas atbilstību šajos noteikumos minētajām vispārējām un tehniskajām prasībām atbild datorprogrammas izstrādātājs.41 Saskaņā ar LRĀGA pārstāvju un autora novērojumiem līdz šim nevienas grāmatvedības dator- programmas licences līgumā nav iekļauts izstrādātāja apliecinājums par to, ka datorprogramma atbilst normatīvo aktu prasībām, tieši pretēji — nereti ir atruna par to, ka izstrādātājs neuzņemas atbildī- bu par to, vai programma atbilst normatīvo aktu prasībām. Autors savā profesionālajā pieredzē arī ir sastapies ar vairāku grāmatvežu novērojumiem, ka atsevišķas grā- matvedības datorprogrammas pil- nā apmērā tomēr neatbilst norma- tīvo aktu prasībām un nenodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošus pārskatus, reģistru izdrukas u.tml. Protams, ikvienam uzņēmuma va- dītājam un grāmatvedim ir iespēja izstrādātāju lūgt iepazīties ar da- torprogrammu, kā arī lūgt izstrā- dātājam skaidrojumu par atbilstību normatīvu aktu prasībām, tomēr nereti ne uzņēmuma vadītājam, ne arī grāmatvedim nav nepiecieša- mās kompetences, lai izvērtētu to, vai grāmatvedības datorprogram- ma pilnībā atbilst normatīvajos ak- tos noteiktajām prasībām. LRĀGA pārstāvju ieskatos šāda situācija nav pieņemama, tāpēc arī tapa ie- priekš minētais priekšlikums attie- cībā uz šīm prasībām. Piemērojot šo situāciju līdzīgi kontrolētai un būtiskai nozarei — aviācijai, tas varētu izskatīties apmēram šādi: pasažieris ir iegādājies lidmašīnas biļeti, lai pārvietotos no punkta A uz punktu B, taču uz biļetes ir atruna, ka pārvadātājs neuzņe- mas atbildību par to, ka lidmašīna atbilst tehniskajām, drošības un normatīvo aktu izvirzītajām prasī- bām. Piekritīsiet — absurda situā- cija, un, ja tā būtu, jūs, visticamāk, nelidotu, vai ne? Tad kāpēc grā- matvežiem un uzņēmumu vadītā- jiem būtu jāuzņemas atbildība par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību? Ar detalizētu LRĀGA pārstāvju priekšlikumu un tā mo- tivāciju iespējams iepazīties LRĀGA tīmekļa vietnē. 1 Sākotnēji LRĀGA priekšlikums lielākoties tika atbalstīts, bet ne- daudz vēlāk kategoriski noraidīts, pamatojot to ar dažādiem ap- stākļiem. Kā būtiskākos pretargu- mentus autors vēlētos uzsvērt to, ka šādu prasību ieviešana kropļo- tu godīgu konkurenci un tas būtu papildu slogs grāmatvedības da- torprogrammu izstrādātājiem. Šo apstākļu sakarā autoram rodas re- torisks jautājums — ja grāmatvedī- bas datorprogrammas izstrādātājs jau ir pārliecināts par programmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, tad kā tieši tas kropļotu godīgu konkurenci un radītu papildu slo- gu izstrādātājam? Autora ieskatos šādu prasību ieviešana tieši sakārto- tu grāmatvedības datorprogrammu tirgu, proti, ja izstrādātājs vēlētos turpināt pārdot savu produktu, tad no teorijas viedokļa izstrādātājam būtu jābūt gatavam izdarīt visu nepieciešamo, lai to varētu turpi- nāt darīt, tai skaitā licences līgumā iekļaut apliecinājumu. Attiecībā uz godīgas konkurences tirgu autors vēlas uzsvērt, ka pēc būtības šādu prasību ieviešana nekropļotu tirgu, tikai to uzlabotu. Tāpat svarīgi pie- bilst, ka Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās at- tīstības ministrija savos atzinumos par «Grāmatvedības kārtošanas noteikumiem» vērsa uzmanību uz tiem pašiem aspektiem, kādus min LRĀGA pārstāvji. 2 Tomēr, lai netiktu apskatīts tikai autora subjektīvais viedoklis, au- tors turpinājumā pēta citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasības attiecībā uz dator- programmu atbilstību un to izstrā- dātāju atbildību. Informācijas ie- gūšanai autors gan pats veica citu valstu normatīvo aktu izpēti, gan sazinājās ar šo valstu atbildīgajām nozares ministrijām. Prasības Igaunijā Igaunijā vispārējās grāmatve- dības prasības nosaka Igaunijas Republikas Grāmatvedības likums. 3 Autors šī pētījuma ietvaros lūdza Igaunijas Finanšu ministriju, kuras pārziņā ir grāmatvedības politikas jautājumi, sniegt informāciju par to, vai Igaunijas normatīvajos ak- tos ir iekļautas specifiskas prasības attiecībā uz grāmatvedības dator- programmām. Igaunijas Finanšu ministrijas Uzņēmējdarbības un grāmatvedības politikas departa- menta pārstāve autoram sniedza atbildi, ka Igaunijas normatīvajos Foto: Bruno Kabucis OTO KRISTIĀNS ABRAMS, sertifi cēts profesionāls grāmatvedis (sertifi kāts Nr. 843), SIA Abrams Business Services (ārpakalpojuma grāmatveža licence Nr. AGL 0000073) valdes loceklis un atbildīgais grāmatvedis, PIKC Rīgas Valsts tehnikums grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagogs, SIA Juridiskā koledža grāmatvedības profesionālo studiju kursu lektors Ja grāmatvedības datorprogrammas izstrādātājs jau ir pārliecināts par programmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, tad kā tieši tas kropļotu godīgu konkurenci un radītu papildu slogu izstrādātājam? 1 LRĀGA priekšlikums par grāmatvedības datorprogrammām. Pieejams: https://www.lraga.lv/par–prasibam–gramatvedibas–datorprogrammam/ 2 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/535b5956–75f1–42ef–a4af–424bd7b1c43c 3 Igaunijas Republikas Grāmatvedības likums. Pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/514052021001/consolide42 NR. 1 (481) 2022. GADS ATTĪSTĪBA aktos nav noteiktas specifiskas pra- sības attiecībā uz grāmatvedības datorprogrammām un izstrādātāja atbildību. Tomēr Uzņēmējdarbības un grāmatvedības politikas de- partamenta pārstāve uzsvēra, ka Igaunijas Grāmatvedības likuma 7. paragrāfa 5. punktā ir noteikta prasība, ka attaisnojuma dokumen- tam ir jābūt mašīnapstrādājamam. Tiesa, šajā punktā ir norādīta atkā- pe, ka attaisnojuma dokuments var nebūt mašīnapstrādājams, ja tas izriet no kāda cita juridiska doku- menta vai ja kādai no darījuma pu- sēm nav iespējas rīkoties ar šādiem dokumentiem, un šādas iespējas radīšana prasa nesamērīgas izmak- sas vai pūles. Pēc autora novēro- jumiem vienīgā prasība Igaunijas normatīvajā regulējumā attiecībā uz grāmatvedības programmām ir noteikta Grāmatvedības likuma 11. paragrāfa 1. punktā, proti, uz- ņēmuma grāmatvedības politikā ir jānosaka grāmatvedības dator- programmas lietojums un apstākļi, kas ir saistīti ar grāmatvedības uz- skaites organizēšanu. Prasības Lietuvā Lietuvā vispārējās grāmatve- dības prasības nosaka Lietuvas Republikas 2015. gada 22. decem- bra Grāmatvedības likums 4 . Lietuvas Grāmatvedības likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts, ka publiskā sektora vai saimnieciskās darbības subjektiem, veicot grāmatvedības reģistru kārtošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus (grāmatvedības datorprogrammas), ir jāievēro val- dības vai tās pilnvarotas iestādes noteiktās prasības attiecībā uz grā- matvedības datu failu tehniskajām prasībām. No iepriekš minētā ir se- cināms, ka Lietuvas grāmatvedības «jumta» likumā, līdzīgi kā Latvijā, ir noteikts deleģējums valdībai vai tās pilnvarotai iestādei noteikt grāmat- vedības datorprogrammām izvir- zāmās tehniskās prasības. Tomēr šī pētījuma ietvaros autoram diemžēl neizdevās noskaidrot, vai valdības vai tās pilnvarota iestāde ir noteiku- si attiecīgas prasības. Tāpat autors līdz šī pētījuma publicēšanai nav saņēmis atbildes uz jautājumiem no Lietuvas Republikas Finanšu mi- nistrijas. Prasības Somijā Autors šī pētījuma ietvaros lū- dza Somijas Ekonomikas un nodar- binātības ministriju, kuras pārziņā ir grāmatvedības politikas jautāju- mi, sniegt informāciju par to, vai Somijas normatīvajos aktos ir ie- kļautas specifiskas prasības attie- cībā uz grāmatvedības datorpro- grammām un to izstrādātāju atbil- dību par atbilstību normatīvo aktu prasībām. Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas pārstāvis autoram sniedza atbildi, ka Somijas grāmatvedības jomu regulējošajos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz grā- matvedības datorprogrammām, kas tiek lietotas, pildot uzņēmuma pienākumu kārtot grāmatvedību. Tomēr pastāv vispārējs pieņēmums, ka katram uzņēmumam, kuram ir pienākums veikt grāmatvedības uz- skaiti, ir jāizmanto grāmatvedības datorprogramma, kas visos būtis- kos aspektos atbilst grāmatvedības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Prasības Polijā Polijas Finanšu ministrijas pār- stāvis rakstiski sniedza informāci- ju, ka Polijā grāmatvedības jomu regulē Grāmatvedības likums, kas diemžēl nav pieejams angļu valo- dā, bet Finanšu ministrijas pārstāvis autoram laipni sniedza atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Polijas Grāmatvedības likuma 2. nodaļā ir definētas galvenās prasības attiecībā uz grāmatvedī- bas kārtošanu elektroniskā formā, tomēr tajā nav iekļautas detalizētas grāmatvedības datorprogrammu tehniskās prasības. Polijas normatī- vajā regulējumā nav iekļautas spe- ciālas prasības par atbildības sada- lījumu attiecībā uz grāmatvedības datorprogrammu atbilstību, tomēr Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka par Grāmatvedības likumā no- teikto prasību ievērošanu ir atbil- dīgs uzņēmuma vadītājs. Tāpat par grāmatvedības kārtošanas prasību neievērošanu vai grāmatvedības uzskaites neveikšanu attiecīgajos normatīvajos aktos ir paredzēta kriminālatbildība. Kopsavilkums Kā novērojams, vairākumā ap- lūkoto valstu nav noteiktas deta- lizētas grāmatvedības datorpro- grammu tehniskās prasības. Tāpat vairumā gadījumu netiek regulēts atbildības sadalījums par izmanto- jamās programmas atbilstību nor- matīvo aktu prasībām, jo pēc no- klusējuma tiek pieņemts vai arī tas tiek specifiski noteikts normatīvajā regulējumā, ka par grāmatvedības kārtošanas prasību ievērošanu at- bild uzņēmuma vadītājs. Kā redzams, pieņemtajos «Grā- matvedības kārtošanas noteiku- mos», arī Latvijas normatīvajā regu- lējumā iepriekš paredzētās detalizē- tās tehniskās prasības attiecībā uz grāmatvedības datorprogrammām tomēr netika iekļautas pilnā apmē- rā atbilstoši sākotnējai redakcijai. Autora vērtējumā pēc būtības ir patērēts pietiekoši liels daudzums resursu un ekspertu dārgā laika, kas pie rezultāta nenoved, lai gan Latvijas grāmatvedības jomas regu- lējums varēja būt kā piemērs citām valstīm, kā tajā integrēt detalizētas grāmatvedības datorprogrammu tehniskās un atbilstības prasības. Autors cer, ka tomēr drīzumā no- zares eksperti atgriezīsies pie kons- truktīvas un savstarpējā cieņā bal- stītas diskusijas par tehnisko prasī- bu un atbildības jautājumiem. Lai lasītājam būtu pārliecība, ka autora secinājumi nav tikai viņa subjektīvais viedoklis, tiek pievienoti Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas izstrādātās un publicētās aptaujas rezultāti. Latvijas grāmatvedības jomas regulējums varēja būt kā piemērs citām valstīm, kā tajā integrēt detalizētas grāmatvedības datorprogrammu tehniskās un atbilstības prasības. 4 Lietuvas Republikas Grāmatvedības likums. Pieejams: https://e–seimas.lrs.lt/portal/ legalAct/lt/TAD/1fd977c249b611e68 f45bcf65e0a17ee?jfwid=rivwzvpvg43 Aptaujas rezultāti Jūsu juridiskais statuss Uzņēmuma vadītājs37 (26,2%) 12 (8,5%) 57 (40,4%) 32 (22,7%) 48 (34,0%) 22 (15,8%) 2 (1,4%) 2 (1,4%) 58 (51,7%) 20 (14,4%) 55 (39,6%) 6 (4,3%) 3 (2,2%) 3 (2,2%) 2 (1,4%) 49 (35,0%) 16 (11,4%) 81 (57,9%) 91 (65,0%) 42 (29,8%) 43 (30,5%) 75 (53,2%) 2 (1,4%) 26 (18,7%) 111 (79,9%) 53 (37,6%) 83 (58,9%) 68 (48,2%) 77 (54,6%) 74 (52,9%) 22 (15,7%) 43 (30,7%) 70 (52,2%) 2 (1,5%) 6 (4,5%) 18 (13,4%) 76 (54,3%) 33 (23,6%) 25 (17,9%) 35 (25,0%) 76 (54,3%) 44 (31,4%) 28 (20,0%) 22 (15,7%) Horizon Pievilcīga cena Atbilstoša funkcionalitāte Zema abonēšanas maksa Vienkārša un saprotama lietvedība Uzņēmuma īpašnieks Pietrūkst specifi sku zināšanu, lai spriestu Jā, esam saskārušies Jā, ir noslēgts līgums par piegādi Nē, nav līguma, ir tikai licence Vismaz reizi 3 mēnešos Jā, atbalstām Atbalstām, ka to uztur VID Nē, uzskatām, ka bez reģistra var iztikt Atbalstām, ka to uztur sertifi kācijas centrs Nav attālinātā pieslēguma Jā, atbalstām Atbalstām, ka to veic VID Atbalstām, ka to veic sertifi kācijas centrs Nē, uzskatām, ka bez pārbaudes var iztikt Vismaz 1–3 reizes nedēļā Vismaz 1–3 reizes dienā Vismaz 1–5 reizes mēnesī Retāk nekā reizi 3 mēnešos Tikai attiecīgo normatīvo aktu Nē, neesam saskārušies Neesam novērojuši neatbilstības Uzņēmuma vadība Grāmatvedis (–e) Es pats Accorprofi Zalktis Ozols SAP Kentaurs Pro 1C Navision Moneo Jumis Pro (Tildes Jumis) IK, SDV, pašnodarbinātā persona Grāmatvedis (–e) uzņēmumā Ārpakalpojuma grāmatvedis (–e) Grāmatvedis (–e) ārpakalpojuma grāmatvedībasuzņēmumā Kādu grāmatvedības datorprogrammu jūs lietojat? Kas pieņēma lēmumu par grāmatvedības datorprogrammas izvēli? Vai jūs esat pilnībā pārliecināti par programmu atbilstību LV normatīvo aktu prasībām? Vai esat saskārušies ar programmas kļūdām, neatbilstībām aprēķinos u.tml.? Vai jūs atbalstāt grāmatvedības datorprogrammu vienotu reģistru? Vai jūs atbalstāt grāmatvedības datorprogrammu atbilstības pārbaudi? Cik bieži jūs attālināti nevarat pieslēgties datorprogrammai? Vai jums ar programmas piegādātāju ir noslēgts līgums? Cik bieži jūs saņemat programmas atjauninājumus? Kas bija jūsu izvēles pamatā, kad iegādājāties grāmatvedības datorprogrammu?ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Foto: © thanavut – stock.adobe.com Derīgo izrakteņu novērtēšana un atzīšana bilancē Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un iegūta licence derīgo izrakteņu ieguvei — izrakteņu veids un ieguves limita apjoms. Uzņēmums veic atradnes apsaimniekošanu. Derīgo izrakteņu ieguves apjomu ir nepieciešams uzskaitīt bilancē. 1. Kā novērtēt derīgo izrakteņu apjomu, kādi varētu būt novērtēšanas paņēmieni, ja uzņēmums nevēlas izmantot vērtēšanas pakalpojumu? 2. Kā grāmatot derīgo izrakteņu novērtējumu bilancē? 44 NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS ATBILDE Sākotnēji autors vēlas uzsvērt, ka atbilde tiek sniegta atbilstoši nor- matīvajiem aktiem, kas ir piemēro- jami 2021. pārskata gadā. Būtiskas izmaiņas, sākot ar 2022. pārskata gadu, nav paredzētas. Lasītājas situācijas aprakstā tas nav konkrēti minēts, tomēr autors pēc tā, ka uzņēmumam derīgos izrakteņus ir nepieciešams atzīt bi- lancē, secina, ka uzņēmums nodar- bojas ne tikai ar šo derīgo izrakte- ņu ieguvi, bet arī ar to tirdzniecību, līdz ar to autora ieskatos šajā gadī- jumā iegūtos derīgos izrakteņus var klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus jeb gatavo produkciju un atzīt tos bilances postenī «Gatavie ražojumi un preces pārdošanai». Atbilde uz 1. jautājumu Sākotnēji būtu nepieciešams no- vērtēt iegūto derīgo izrakteņu apjo- mu naturālās mērvienībās. Ņemot vērā, ka situācijas aprakstā nav mi- nēti konkrēti derīgie izrakteņi, autors nevar sniegt piemēru naturālajām mērvienībām, bet pieļauj, ka tā va- rētu būt kāda no svara naturālajām mērvienībām, piemēram, kilogrami vai tonnas. Derīgo izrakteņu apjomu naturālās mērvienībās uzskaites vaja- dzībām uzņēmums var noteikt pats, piemēram, nosverot tos. Papildus autors ieteiktu šos derīgos izrakte- ņus grāmatvedības uzskaitē uzskai- tīt tādā mērvienībā, kāda ir noteikta licencē par derīgo izrakteņu ieguvi. Nākamais solis pēc apjoma no- teikšanas naturālās mērvienībās ir derīgo izrakteņu uzskaites vērtības noteikšana eiro izteiksmē. Ņemot vērā, ka autors iesaka iegūtos de- rīgos izrakteņus klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus, šajā gadījumā iegūto derīgo izrakteņu uzskaites vērtība būtu jānosaka pēc krājumu ražošanas pašizmaksas principa. 2015. gada 22. decembra MK noteikumu Nr. 775 «Gada pār- skatu un konsolidēto gada pārska- tu likuma piemērošanas noteikumi» 208. punktā noteikts: «Krājumu ra- žošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citus izdevu- mus, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražoša- nu vai izgatavošanu.» 1 No iepriekš minētā ir secināms, ka derīgo izrak- teņu uzskaites vērtība ir nosakāma pēc krājumu ražošanas pašizmaksas principa, kurā tiek iekļautas norma- tīvajos aktos atļautās iekļaujamās izmaksas. Svarīgi piebilst, ka uzņē- mumam iekšēji ir jānosaka kārtība, kādā veidā tiek noteikta ražošanas pašizmaksa, kādas izmaksas un kādā apmērā ir iekļaujamas ražoša- nas pašizmaksā. Autors uzskata, ka uzņēmumam šādam nolūkam būtu nepieciešams sagatavot iekšējo nor- matīvo aktu — noteikumus par de- rīgo izrakteņu pašizmaksas noteik- šanu un uzskaiti. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka šādu iekšējo normatīvo aktu jeb grāmatvedības organizā- cijas dokumentu nepieciešamību nosaka Grāmatvedības likums un 2003. gada 21. oktobra MK notei- kumu Nr. 585 «Noteikumi par grā- matvedības kārtošanu un organizā- ciju» 41.1. punkta 3. apakšpunkts — «grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, noti- kumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspogu- ļošanas principi, metodes un notei- kumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas me- todes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aiz- ņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas princi- pi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā).» 2 Atbilde uz 2. jautājumu Sākotnēji uzņēmumam būtu nepieciešams izveidot analītisko uzskaiti iegūto derīgo izrakteņu 1 2015. gada 22. decembra MK noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi». Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278844– gada–parskatu–un–konsolideto–gada–parskatu–likuma–piemerosanas–noteikumi 2 2003. gada 21. oktobra MK noteikumi Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju». Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/80418–noteikumi–par–gramatvedibas– kartosanu–un–organizacijuATBILDE 15.01.2013. MK noteikumu Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» 17.5. punktā ir noteikts, ka deklarācijas 43. rin- dā norāda ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtību, tajā iekļaujot arī 44., 45., 45. 1 , 46., 47., 48. un 48. 1 rindā norādīto darījumu vērtību, un ar nodokļa samazināto likmi 0 procentu apmērā apliekamo darījumu vērtību. Līdz ar to var būt situācija, ka 43. rindas summa ir lielā- ka nekā 44. līdz 48.¹ rindu kopsumma. Brīdinājums, kurš ir oranžā krāsā, informē nodokļu maksātāju, bet atļauj iesniegt deklarāciju. ILVIJA OZOLIŅA Autora ieskatos parocīgāka būtu periodiskās inventarizācijas metode. Jebkurā gadījumā autors atkārtoti vēlas uzsvērt, ka konkrētai kārtībai, kāda tiek lietota uzņēmumā krāju- mu kustības uzskaitei un krājumu uzskaites vērtības noteikšanai, ir jābūt noteiktai uzņēmuma iekšē- jā normatīvajā aktā — grāmat- vedības politikā, kā tas noteikts Grāmatvedības likuma 1. panta pir- mās daļas 5. punktā. 45 OTO KRISTIĀNS ABRAMS kustības uzskaitei. Analītisko re- ģistru var nodrošināt gan grāmat- vedības datorprogramma, gan uzņēmums var to veidot pats, pie- mēram, patentētā Microsoft Excel izklājlapas failā (XLSX). Derīgo izrakteņu uzskaites grā- matojumi ir atkarīgi no tā, kāda krājumu uzskaites metode tiek pie- lietota uzņēmumā — nepārtrauk- tās inventarizācijas metode vai periodiskās inventarizācijas meto- de. Nepārtrauktās inventarizācijas metodes būtība paredz to, ka tiek veikta sistemātiska krājumu kustības uzskaite grāmatvedības uzskaites re- ģistros. Krājumu uzskaites bilances kontos tiek iegrāmatota visa krāju- mu kustība. Periodiskās inventarizā- cijas metodes būtība paredz to, ka visas pārskata periodā ar krājumiem saistītās izmaksas tiek grāmatotas iz- maksu operāciju kontos un krājumu bilances uzskaites kontos nenotiek izmaiņas. Pārskata perioda beigās tiek veikta krājumu inventarizācija, pēc kuras rezultātiem tiek noteikts krājumu uzskaites konta atlikums pārskata perioda beigās. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir jāuzrāda visas pārdotās produk- cijas ražošanas izmaksas, bet tajā nedrīkst uzrādīt saražotās, bet vēl nepārdotās produkcijas izmaksas. Līdz ar to vispirms ir nepieciešams visas ražošanas izmaksas norakstīt izmaksu operāciju kontos, bet pār- skata perioda beigās izmaksu sum- mu koriģēt atbilstoši gatavās pro- dukcijas krājumu izmaiņām. Foto: Bruno Kabucis PVN deklarācijas brīdinājums Kā pareizi atspoguļot PVN deklarācijā iegādātos un pārdotos Covid–19 testus ar samazināto PVN likmi 0%? Kā noteikts MK noteikumos Nr. 40, minēto preču pircējam darījums PVN deklarācijā nav jāuzrāda. Preču pārdevējam jāuzrāda PVN deklarācijas 43. rindā un darījums jāatšifrē arī PVN 1 pārskata 3. daļā. Bet, kad norādām preces pārdošanu 43. rindā, tiek rakstīts brīdinājums: PVN 43. rinda. Norādītā vērtība neatbilst pēc formulas 44 + 45 + 45.1 + 46 + 47 + 48 + 48¹. Vai šim brīdinājumam nepievērst uzmanību? Ja uzņēmums lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi, tad ir vei- cami šādi grāmatojumi: Nr.Saimnieciskā operācijaDebetsKredīts 1. Iegūts derīgais izraktenis, atzīta tā vērtība ražošanas pašizmaksā Gatavā produkcija (bilances konts) Gatavās produkcijas vērtības izmaiņas (operāciju konts) 2. Norakstīta izmaksās pārdotā derīgā izrakteņa pašizmaksa Gatavās produkcijas vērtības izmaiņas (operāciju konts) Gatavā produkcija (bilances konts) Ja uzņēmums lieto periodiskās inventarizācijas metodi, tad ir veicami šādi grāmatojumi: Nr.Saimnieciskā operācijaDebetsKredīts 1. Pārskata periodā visas ar derīgā izrakteņa iegūšanu saistītās izmaksas tiek atzītas izmaksu operāciju kontos Izmaksas (operāciju konts) Norēķini ar piegādātājiem; norēķini par darba algu u.tml. (bilances konti) 2.1. Pielietojot periodiskās inventarizācijas metodi, pārskata perioda beigās inventarizācijā konstatēts, ka gatavās produkcijas atlikums ir lielāks nekā pārskata perioda sākumā Gatavā produkcija (bilances konts) Gatavās produkcijas vērtības izmaiņas (operāciju konts) 2.2. Pielietojot periodiskās inventarizācijas metodi, pārskata perioda beigās inventarizācijā konstatēts, ka gatavās produkcijas atlikums ir mazāks nekā pārskata perioda sākumā Gatavās produkcijas vērtības izmaiņas (operāciju konts) Gatavā produkcija (bilances konts)ATBILDE Visas prasības par A lapas aprēķināšanu un apmaksu ir formulētas likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināša- nu» 36. pantā: pirmo darbnespējas dienu drīkst neapmaksāt, otrajā un trešajā — 75% un no ceturtās — 80% no vidējās izpeļņas, bet ne ilgāk kā līdz 10. kalendā- ra dienai, skaitot no pirmās darbnespē- jas dienas (projektā paredzēts, ka darba devēja pienākums būs apmaksāt A lapu līdz 9. kalendāra dienai). Slimības naudu (A lapa) izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba sa- maksas izmaksai. Darba samaksas izmaksai Darba liku- mā veltīta 19. nodaļa, sākot ar 69. pantu. Domājams, darba kārtības noteikumos uzņēmuma vadītājs var noteikt grāmat- vedim rīcības kārtību visiem iespējamiem gadījumiem, t.sk. kad darbnespēja sākas viena mēneša beigās un turpinās otrajā. Piemēram, ja darbinieka A lapa tiks noslēgta novembrī, veicams tās aprēķins un lapas apmaksu var noteikt jebkurā no- vembra datumā (vienojoties darbiniekam un darba devējam, ja tas netraucē darbu), bet var arī noteikt, ka apmaksa notiek vienlaikus ar darba samaksas izmaksu. Slimības naudas summa grāmatojama vienā summā novembrī, neveicot iepriek- šējā mēneša aprēķinātās algas korekciju. Sakarā ar to, ka darbnespējas apmaksa arī turpmākos periodos neietekmē vidējās izpeļņas noteikšanu, uzskatu, ka tam nav būtiskas nozīmes. Abi minētie varianti ir pieļaujami, jo Darba likuma 69. pantā teikts, ka darba samaksa izmaksājama ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba de- vējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī (vai nodrošināties ar savstarpējo vienošanos). Kārtības noteikumos ir iespējams pa- redzēt, ka darbnespējas periods jāsadala pa diviem mēnešiem, ko vienkārši pa- veikt, izmantojot darba devēja ziņojuma 6. un 7. aili. Nedomāju, ka pēc tā ir liela nepieciešamība. Parasti grāmatveži aprēķina A lapas tajā brīdī, kad ir pieejama informācija par lapas slēgšanu (vai brīdī, kad tiek piešķir- ta B lapa), un veic tās apmaksu kopā ar algas izmaksu vai vienojoties ar darbinie- ku par datumu. MAIJA GREBENKO Ja darbnespēja sākas mēneša pēdējās dienās Darbnespējas lapa A sākas 29. oktobrī. Algu aprēķina 31. oktobrī un izmaksā līdz tās pašas dienas beigām. Vai slimības nauda par izsniegto un nenoslēgto slimības lapu A par periodu no 29. līdz 31. oktobrim būtu jārēķina un jāizmaksā algas izmaksas dienā, un vai tā ir obligāta prasība? Vai ir likumisks regulējums, kas nosaka slimības lapas aprēķināšanas un izmaksas termiņus vai sadalīšanu pa mēnešiem? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS 46 ATBILDE Jautājumā aprakstītā situācija atbilst PVN likuma 10.¹ pantā minētajiem tālpārdošanas darījuma nosacīju- miem. Līdz ar to darījumam jāpiemēro Igaunijas PVN un attaisnojuma doku- mentā — nodokļu rēķinā — jānorāda Igaunijas PVN likme 20%, jo darījuma vieta ir cita dalībvalsts, t.i., Igaunija. ILVIJA OZOLIŅA Igaunijas PVN Uzņēmums ir reģistrēts PVN īpašajā režīmā OSS. Uzņēmums caur internetveikalu pārdod preces Igaunijas pircējiem, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Vai pareizi saprotu, ka šajā gadījumā uzņēmumam, pārdodot preces personām, rēķinā ir jāpiemēro Igaunijas PVN 20%? ATBILDE Pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības izdevumu kompen- sācija nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tāpēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attieci- nāmas uz šo darījumu. Tātad šis darījums ir ārpus PVN likuma. Rēķins par izdevumu kompensāciju nomniekam izrakstāms, ne- piemērojot PVN. Uzsveru, ka iznomātājs, pērkot preces vai pakal- pojumus, lai veiktu jautājumā minētos darbus, nevar attiecināt uz priekšnodokli darījuma partneru rēķinos norādīto PVN. ILVIJA OZOLIŅA Iznomātāja izdevumu kompensācija Telpu iznomātājs pēc nomnieka lūguma tehniski pielāgo iznomāto īpašumu nomnieka prasībām. Nomnieks piekrīt kompensēt radušos izdevumus. Vai šo izdevumu kompensācija ir ar PVN apliekams objekts? Veiktie pielāgošanas darbi ietver sevī gan būvniecības pakalpojumu, kas ir PVN reverss, gan citus darbus, kas ir ar PVN 21% apliekams pakalpojums. Ilustrācija: © Vitechek – stock.adobe.com47 ATBILDE Saskaņā ar Darba likuma 75. panta tre- šo daļu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, t.i., saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši. Ar pēdējiem sešiem mēnešiem varētu būt domstarpības. Vai tie ir jūlijs — de- cembris vai jūnijs — novembris? Dažu iemeslu dēļ uzskatu, ka tas ir periods jūnijs — novembris, bet grāmatvedis drīkst izvēlēties arī pirmo variantu, tur- klāt jāņem vērā, ka rezultāti var ievēro- jami atšķirties. Gadījumā, ja darbiniekam bijusi ilgsto- ša prombūtne, dienas vidējo izpeļņu nosa- ka DL 75. panta sestā daļa. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēne- šiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrā- dātajām dienām (..), tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par se- šiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes. Jāņem vērā arī minētā panta otrās da- ļas pēdējais teikums: Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama [vispār jau «aprēķinātā»] spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. MAIJA GREBENKO Atlaišanas pabalsta noteikšana Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu atlaišanas pabalstam, ja darbinieks pēc vairāk nekā 12 mēnešu prombūtnes ir atgriezies darbā un nostrādājis periodā no 2021. gada 15. novembra līdz 31. decembrim un 31. decembrī bija pēdējā darba diena? Ilustrācija: © Lakee MNP – stock.adobe.com ATBILDE Darbībās ar POS termināli uzņē- mumam jāievēro Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» (turp- māk — MK noteikumi). Šajos noteikumos ietverta prasība: 34. Lietotājs nodrošina, lai kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas un specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas vietā (attiecībā uz specializēto ierīci vai iekārtu, kas nav uzstādīta pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā), — juridiskajā adresē) būtu pieejami šādi dokumenti: (..) 34.3. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos kārtojamais Z pārskatu un POS termināļu pārskatu reģistrs, kurā norādīts ieraksta datums un kārtas numurs. Minētajos noteikumos netiek reglamentēts šāda žurnāla saturs (forma). Tātad uzņēmums patstāvī- gi izstrādā šī žurnāla paraugu un to iekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā. MK noteikumos (84. punkts) minēti gadījumi, kad kases aparā- tus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai ie- kārtas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot. Nav zināma jautājuma autores uz- ņēmuma darbība, tāpēc pieļaujams, ka šajā gadījumā uzņēmums rīkosies saskaņā ar MK noteikumu 84.12. apakšpunktā minēto regulējumu: 84.12. personas, kuras vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, saņemot samaksu par darījumiem ar maksājumu kartēm un noformējot attiecīgu preču piegādes dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju. Arī gadījumā, ja nodokļu mak- sātājs nav PVN maksātājs, ārpus pastāvīgās darbības vietas (struk- tūrvienības), tirgū un ielu tirdznie- cības vietās, saņemot samaksu par pārdotajām precēm mazumtirdz- niecībā, kases aparātu var nelietot. Lai veiktu ierakstus grāmatvedī- bas reģistros, iekārtojams atsevišķs grāmatvedības konts, piemēram, 2650 — Norēķini ar maksājumu kartēm. Grāmatojumu shēma var būt šāda: Pārdotas preces vairumtirdzniecībā, pircējam izsniegta pavadzīme: D 2650 Norēķini ar maksājumu kartēm K 6110 Ieņēmumi K 5721 Pievienotās vērtības nodoklis Saņemta apmaksa (norēķinu konta izraksts bankā): D 2620 Norēķinu konts bankā K 2650 Norēķini ar maksājumu kartēm. Analoģiski grāmatojumi arī vei- cami, saņemot samaksu par pār- dotajām precēm ārpus pastāvīgās darbības vietas. AIVARS DROISKIS POS termināļa uzskaite grāmatvedībā SIA iegādājās POS termināli bezskaidras naudas norēķiniem. SIA nav kases aparāta. Kā grāmatot darījumus? Vai pietiek ar POS termināļa pārskatiem no bankas, un vai jākārto POS termināļa žurnāls?2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 «Noteikumi par paziņojumā par fi ziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju» (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem») paredz atteikties no paziņojuma par fi ziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju norma- tīvo aktu, bet gan būs pieejama ti- kai Elektroniskās deklarēšanas sistē- mā. Šis grozījums tika nosaukts par «administratīvā sloga mazināšanu», kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļau- jamā informācija, tiek saglabāta ie- priekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi no- mainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrū- tina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot «laipni piedāvāt» paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Savukārt veidlapas neapstipri- nāšana arī neko būtiski neietekmē. Bez veidlapas (apstiprinātas vai ne- apstiprinātas) nemaz nevar iztikt, jo diezin vai EDS «sapratīs» sniegto informāciju, ja tā tiks paziņota brīvā formā (kaut arī saturēs noteikumos prasīto informāciju). NB! Paziņojums ir iesniedzams ti- kai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem . Par nerezidenta gūtajiem ienā- kumiem VID ir jāsniedz «IIN pārskats par fiziskās personas — nereziden- ta gūtajiem ienākumiem un samak- sāto nodokli LV» (MK 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienāku- ma nodokli» normu piemērošanas 48 NODERĪGI Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi cipari) «10»— apliekams ienākums (IIN jāietur izmaksas vietā) (1001) darba alga, prēmijas, piemaksas, atvaļinājums, A lapa; (1003) autoratlīdzība, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas; (1006) ienākumi no nekustamā īpašuma izmantošanas; (1007) nereģistrētas personas ienākumi no saimnieciskās darbības; (1008) ienākumi no uzņēmuma līguma, izņemot ienākumus, kas gūti SD ietvaros; (1009) ienākumi no kustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, kas izmaksāti nereģistrētai fi ziskajai personai; (1011) dividendes, tām pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes; (1012) autoratlīdzība, kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem; (1018) valdes locekļa ienākums (t.sk. no domājamā ienākuma); (1019) procenti; (1061) 2021. un 2022. gada laikā izmaksāta autoratlīdzība nereģistrētam autoram. «20»— apliekams ienākums (nodokli maksā saņēmējs) (2006) ienākumi no nekustamā īpašuma izmantošanas; (2007) reģistrētas personas ienākumi no saimnieciskās darbības; (2008) (2009) ienākumi no kustamā īpašuma iznomāšanas, izīrēšanas, kas izmaksāti SD veicējam; (2015) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (iesniedz pircējs). «30»— neapliekams ienākums (3005) ienākumi no personīgā īpašuma atsavināšanas (izņemot nekustamo īpašumu); (3011) dividendes, tām pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes; (3050) algota darba ienākumi par darba pienākumu veikšanu citā ES dalībvalstī vai EEZ zonas valstī; (3059) darba devēja apmaksātie darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas nepārsniedz 480 eiro gadā; (3060) laimesti, kuri IIN likumā noteikti kā neapliekami; (3063) attālinātā darba kompensācija. «40»— neapliekams ienākums noteikto normu ietvaros (4023) palīdzība 1000 eiro (IIN likuma 9. panta pirmās daļas 20., 25. un 27. punkts un 44. punkta «a» apakšpunkts); (4031) palīdzība 2000 eiro (IIN likuma 9. panta pirmās daļas 27. punkts); (4025) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas). https://www.vid.gov.lv/lv/ienakumu–veidu–un–papildu–atvieglojumu–veidu–kodi Vai grozījumi paziņojumu sniegšanai VID EDS ir tik būtiski? Paziņojuma sniegšanas termiņi (izņemot ienākuma izmaksāšanu darba attiecību ietvaros) Apliekams ienākums, ja — IIN ietur izmaksas brīdī, kodi sākās ar «10» Apliekams ienākums, ja IIN neietur izmaksas brīdī, un neapliekams ienākums, kodi «20», «30» un «40» Paziņojuma iesniegšana VID Reizi mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam Reizi gadā līdz nākamā gada 1. februārim Paziņojuma izsniegšana fi ziskajai personai Ja fi ziskā persona pieprasakārtība», 6. un 4. pielikums). Ja darba attiecības pastāvēja visu taksācijas periodu (gadu), pazi- ņojums jāiesniedz VID līdz nākamā gada 1. februārim, ja darba attiecī- bas bija pārtrauktas gada laikā, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam (tas pats, ja persona bija nodarbi- nāta steidzamos, īslaicīgos vai vien- reizējos darbos). Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepār- sniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sa- darbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildī- šanu un atlīdzību par audžuģi- menes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos no- teiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palī- dzību stihiskas nelaimes gadīju- mā vai citos ārkārtas gadījumos; kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteiku- mos noteiktajā apmērā; atlīdzību par asins nodošanu un cita veida donorpalīdzību; izložu un azartspēļu laimes- tus, kuru apmērs ir mazāks par 3000 eiro; apdrošināšanas atlīdzības sa- skaņā ar likumu «Par apdroši- nāšanas līgumu» un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku ci- viltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Ienākumu veidu kodiem tiek saglabāta esošā struktūra saskaņā ar likumā noteiktajiem ienākuma veidiem un to maksāšanas kārtību. EDS, kurā paziņojumu sniedzē- jiem ir pienākums iesniegt paziņo- jumu, veidlapas forma (kur redzama iekļaujamā informācija) un iekļauja- mās informācijas saraksts netiek mainīts. Jau šobrīd EDS ir pieejama ienākumu veidu un papildu atvieg- lojuma veidu kodu izvēlne, tādē- jādi ienākumu veidu un papildu atvieglojuma veidu kodu saraksts ir nepieciešams tikai personām, kas nelieto EDS informācijas nolūkos, nodokļu maksātājiem — paziņoju- mu sniedzējiem —, kas paziņojumu VID sniedz, eksportējot no grāmat- vedības datorprogrammām, un ci- tām iestādēm, ar kurām VID ir vie- nošanās par informācijas apmaiņu. Vienlaikus netiek vairs noteik- tas divas dažādas veidlapas, kur vienu ienākuma izmaksātājs sniedz VID, bet otru — ienākuma saņē- mējam pēc pieprasījuma, jo tās in- formācijas saturs ir vienlīdzīgs, bet atšķirīgs ir tikai izkārtojums. Atteikšanās no MK noteikumu ap- stiprinātas veidlapas nenozīmē, ka ienākuma izmaksātājs arī turp- māk nevarēs izmantot iepriekšējā formāta veidlapas . Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests informatīviem nolūkiem publicēs savā publiskajā tīmekļvietnē iespējamo veidlapu. VID informēs nodokļu maksātā- jus par izmaiņām ienākumu veidu un papildu atvieglojuma veidu kodu sarakstā VID publiskajā tīmekļvietnē un EDS ne vēlāk kā 60 dienas pirms paziņojuma iesniegšanas termiņa, kurā sniedzama informācija par konkrēto ienākuma veidu. Noteikumus piemēro paziņo- jumiem, kas sniedzami, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, par pilnu 2021. gadu un par turpmākajiem taksācijas periodiem. Turpmāk — arī citi grozījumi Pēc Ministru kabineta notei- kumu Nr. 610 spēkā stāšanās Finanšu ministrijai nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabi- neta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nor- mu piemērošanas kārtība», lai mai- nītu atsauci uz Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumu Nr. 677 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem» 1. vai 2. pielikumu, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», lai mainītu atsauci uz pa- ziņojuma veidlapas rindām. REDAKCIJA 49 Foto: Aivars Siliņš Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju: taksācijas periods; ienākuma izmaksātājs – juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fi ziskās personas vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma saņēmējs – vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma (tai skaitā neapliekamā ienākuma) veida kods atbilstoši normatīvajos aktos IIN jomā noteiktajiem ienākumu veidiem un to izmaksas kārtībai; ienākuma gūšanas periods; ienākuma izmaksas mēnesis; ieņēmumu apmērs; neapliekamā ienākuma apmērs; piemērotā VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma vai nodokļu maksātāja prognozētā mēneša neapliekamā minimuma kopējais apmērs; piemērotā atvieglojuma par apgādājamiem apmērs; piemērotā papildu atvieglojuma veida kods un apmērs atbilstoši normatīvajos aktos IIN jomā noteiktajiem papildu atvieglojuma veidiem, apmēriem un to piemērošanas kārtībai. Attaisnoto izdevumu apmērs: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; iemaksas privātajos pensiju fondos; dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas; dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas; citi izdevumi. No iesniegtās informācijas automātiski tiks aprēķināts apliekamais ienākums, bet ieturētais nodoklis būs jāuzrāda no uzskaites datiem, proti, faktiski ieturētais (gada laikā veikto aprēķinu noapaļošanas rezultātā faktiskais nodoklis var atšķirties no paziņojumā uzrādītā).Next >