< PreviousNODOKĻI 30 NR. 1 (481) 2022. GADS ka, piemērojot Latvijas normatīvos aktus nodokļu rezidences noteikšanā, ir jāņem vērā visi apstākļi. Ja nodoklis samaksāts nepareizi Var būt gadījumi, kad iedzīvo- tāju ienākumu nodoklis (IIN) tiek samaksāts nepareizajā valstī. Tādos gadījumos jāsamaksā nodoklis pa- reizajā valstī un tiek pieprasīta no- dokļu atmaksa no tās valsts, kurā nodokļus samaksāja nepareizi. Tomēr praksē šis process var neiet tik glu- di. Latvijas tiesā jau ir nonācis viens strīds par situāciju, kurā persona, kas ir Nīderlandes nodokļu rezidents, bija darbinieks Latvijas uzņēmumā un strādāja daļēji Latvijā un daļēji Nīderlandē. Attiecīgi konkrētā gadī- jumā arī nodokļi bija jāmaksā abās valstīs — Latvijā par Latvijas daļu, bet Nīderlande — par Nīderlandes daļu. Taču faktiski darba devējs algas nodokļus ieturēja un samaksāja Latvijā no visa ienākuma. Vēlāk persona pamatoti gribēja sakārtot situāciju: samaksāt Nīderlandei pie- nākošo daļu un atprasīt no Latvijas nepamatoti samaksātos nodokļus. Šajā situācijā radās šķērslis — Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā bija jā- pierāda, ka, personai atrodoties Nīderlandē, tā veica darba pienā- kumu savā rezidences zemē, ka šī atrašanās nebija atpūtas ceļojums. Turpmāk šis strīds nonāca tiesā. Tiesa secināja, ka nav samērīgi do- kumentēt katru darba minūti, darba dienu — neviens normatīvais akts to neparedz. Tiesa uzskatīja, ka darba devēja apliecinājums ir primārais pie- rādījums par to, ka persona patiešām veica darba pienākumus arī tad, kad atradās ārvalstī, un ka par šo darbu personai tika izmaksāta atlīdzība. Lai gan pirmās instances tiesa piekrita pieteicējas viedoklim šajā lietā, joprojām pastāv praktisks jau- tājums, kā pareizi attiecināt IIN uz vienu vai otru valsti. Nodokļu atlaides ieceļojušiem darbiniekiem Daudzas valstis mēdz izmantot situāciju, ka pēdējā laikā darbaspēks kļuvis daudz mobilāks, un kopumā darbinieki ir gatavi pārcelties uz citu valsti, turpinot darba attiecības ar esošo darba devēju un strādājot at- tālināti. Ieceļojušajiem darbiniekiem dažās valstīs sākotnējā periodā pēc pārcelšanās tiek piemērotas algas no- dokļu atlaides. Šādi izpaužas sacensī- ba valstu starpā par darbaspēku un par viņu samaksātajiem nodokļiem. Piemēram, ja persona pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Itālijā un kļūst par nodokļu rezidentu šajā valstī, ar no- dokļiem apliek tikai 30% (ja pārceļas uz noteiktiem Itālijas dienvidu reģio- niem, to skaitā Sardīniju, Apūliju, Sicīliju — 10%) no personas ienāku- ma, kas varbūt algotā darba ienā- kums vai pašnodarbinātās personas ienākums, ja darbs tiek veikts Itālijā. Labvēlīgais nodokļu režīms tiek pie- mērots piecus gadus, un to iespējams pagarināt vēl par pieciem gadiem. 1 Sociālās iemaksas, ja darbu veic citā ES valstī Arī sociālo iemaksu veikšanas valsts ir jāanalizē, ja ir aktuāls jau- tājums par attālināto darbu no ār- valstīm. Jāņem vērā, ka IIN var būt maksājams vienā valstī, bet sociālās iemaksas — citā, jo šīs jomas regulē dažādi normatīvie akti. Ja darbs tiek veikts kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībval- stīm, ir piemērojamas ES regulas Nr. 883/2004 nosacījumi, kurā no- teikts vispārējais princips — sociālās iemaksas veic valstī, kur faktiski veic darbību. Tomēr minētā regula paredz arī izņēmumus — darbinieku nosū- tīšanas gadījumos un ja darbs tiek veikts vairākās valstīs. Izpildoties no- teiktiem kritērijiem, persona var tur- pināt sociālos maksājumus savā rezi- dences valstī, ja no rezidences valsts iestādēm ir saņemts A1 sertifikāts. Kas ir A1 sertifi kāts? Darba ņēmējam, pašnodarbinā- tai personai, ierēdnim vai Eiropas Kopienas līgumdarbiniekam, kurš veic darbību ES teritorijā un uz viņu attiecas regulas Nr. 883/2004 12.– 16. panta nosacījumi, ir nepiecie- šams saņemt A1 sertifikātu. A1 ser- tifikāts nosaka, ka persona ir reģis- trēta kā sociāli apdrošināta persona Latvijā un sociālās apdrošināšanas iemaksas nodarbinātības laikā citā dalībvalstī ir jāturpina veikt Latvijā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) norāda, ka, strādā- jot dažādās ES dalībvalstīs vienlaikus, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī. Veicot īslaicīgu darbu dažādās ES valstīs, jānoskaidro, kurā valstī veicamas sociālās apdroši- nāšanas iemaksas. Ja sociālās apdroši- nāšanas iemaksas par darbu citā (–ās) dalībvalstī (–īs) ir veicamas Latvijā, tad darbiniekam ir jābūt uz rokas VSAA izsniegtam A1 sertifikātam, kas aplie- cina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem, un par darbu citā (–ās) dalībvalstī (–īs) sociālās iemaksas ir veicamas Latvijā. Sociālās iemaksas, ja darbs ir citās valstīs Ja persona tiek nodarbināta val- stī, kas nav ES dalībvalsts, tad ir jā- analizē, vai ar konkrēto valsti Latvijai ir noslēgts sociālās drošības līgums un kādus nosacījumus tas paredz. Pašlaik Latvija noslēgusi starpvalstu līgu- mus ar Ukrainu, Baltkrieviju, Krievijas Federāciju, Kanādu un Austrāliju, kas regulē personas sociālo apdrošināšanu un tiesības uz pakalpojumiem, ja tā dodas dzīvot vai strādāt uz citu valsti. Katra situācija jāvērtē individuāli Katra attālinātā darba situā- cija jāvērtē individuāli saskaņā ar vietējiem normatīvajiem aktiem, nodokļu konvencijām, nodokļu ad- ministrāciju vadlīnijām, regulējumu sociālās drošības jomā. Vērtējot attālinātā darba un nodokļu nomaksas jautājumus, Sorainen iesaka ņemt vērā uzņēmu- ma darbības veidu, darba specifiku un ilgumu ārvalstī, līgumu nosacī- jumus, kā arī citus apstākļus, kas aktuāli konkrē tā gadījumā. INESE HELMANE 1 https://wts.com/global/publishing–article/20210315–italy–gmnl~publishing–article ESAO iesaka fi ziskās personas nodokļu rezidences noteikšanā termiņu aprēķinos neņemt vērā ceļošanas ierobežojumu dēļ radušos situāciju.31 «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ 28. 1. NILLTPFN, sankcijas – definīcijas, skaidrojumi. 2. Starptautiskie standarti un organizācijas – FATF, Moneyval. 3. Augsta riska jurisdikcijas. 4. Eiropas Savienības AML/CFT regulējums. 5. LR normatīvais regulējums un tā piemērošana. 6. NILLTPFN likuma subjekti. 7. Atbildība par NILLTPFN likuma pārkāpumiem. 8. NILLTPFN likuma subjektu, tostarp ārpakalpojuma grāmatvežu, licencēšana. 11. 1. Kādos gadījumos jāveic klienta izpēte. 2. Klienta identifikācija un datu pārbaude. 3. Klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana. 4. Pārbaude sankciju sarakstos. 5. Politiski nozīmīgas personas statusa noskaidrošana. 6. Darījuma attiecību mērķis un izpratne par klienta saimniecisko darbību. 7. Klienta riska novērtēšana un akceptēšana. 8. Klienta izpētes dokumentācija. 9. Kopīgais klienta izpētes rīks. 4. 1. NILLTPFN likuma subjekta darbībai piemītošā riska novērtējums. 2. Uz risku balstīta pieeja (risk–based approach). 3. ES Pārnacionālais AML/CFT riska novērtējuma ziņojums. 4. Latvijas Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums. 5. Sektoru NILL un TF risku novērtējumi VID uzraudzībā esošajām nozarēm. 6. Riska novērtēšanas metodoloģija un riska faktori. 7. Iekšējās kontroles sistēma – IKS. 8. Prasības likuma subjekta patiesajam labuma guvējam un atbildīgajam darbiniekam. 9. Personāla apmācība. 18. 1. Klienta riska līmenis – augsts, vidējs vai zems. 2. Klienta izpēte – vienkāršota, standarta, padziļināta. 3. Klienta darījumu uzraudzība un padziļinātas uzraudzības programma. 4. Klienta padziļinātas izpētes pasākumi un dokumentācija. 5. Legalizācijas tipoloģijas un aizdomīgo darījumu atklāšanas kārtība. 6. Kārtība, kādā FID sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem. 7. Reģistrācija finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā goAML. 8. Sliekšņa deklarācija. 25. 1. NILLTPFN likuma subjektu licencēšana. 2. LR normatīvais regulējums un tā piemērošana. 3. NILLTPFN likuma subjekta darbībai piemītošā riska novērtējums. 4. Iekšējās kontroles sistēmas – mērķis, pamatelementi un obligātas sastāvdaļas. 5. Prasības likuma subjekta patiesajam labuma guvējam un atbildīgajam darbiniekam. 6. IKS politiku un procedūru praktiskie aspekti: klienta identifikācija un izpēte; klienta riska novērtēšana; klienta darījumu uzraudzība; kārtība, kādā FID sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem; klienta izpētes un darījumu uzraudzības dokumentācija. 7. IKS individualitāte – veiksmes atslēga. M.Sc.Physics, Mg.oec. SIA RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Pieredze banku darbībā un korporatīvo finanšu jomā, strādājot Latvijas un starptautiskajos uzņēmumos un vadot finanšu un juridisko darbību, kā arī praktiskā pieredze NILLTPFN jomā – IKS izveidošanā un ieviešanā, auditā, personāla apmācībā Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 236 EUR + PVN, pārējiem – 276 EUR + PVN Latvijā ir sākusies nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektu licencēšana. VID jau pusgadu licencē ārpakalpojuma grāmatvežus, Ekonomikas ministrija veic NĪ darījumu starpnieku reģistrāciju, 2022. gadā tiek plānots uzsākt juridisko pakalpojumu sniedzēju un nodokļu konsultantu licencēšanu. Var rasties priekšstats, ka nefinanšu sektora licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums, un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo nefinanšu sektorā strādājošo pakalpojumu sniedzēju licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas ( Financial Action Task Force – FATF ) rekomendācijās. Arī Eiropas Savienības AML direktīvas nosaka valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu. Licencēšanas primārais mērķis ir nodrošināt, lai likuma subjekta darbība atbilstu NILLTPFN regulējumam. Tāpēc viens no licences saņemšanas pamatnosacījumiem ir atbilstoša iekšējās kontroles sistēma (IKS). NILLTPFN temats ir aktuāls jau kādu laiku, tomēr prakse rada, ka IKS izveidošanas un ieviešanas procesā likuma subjektiem ir daudz jautājumu. Tas attiecas gan uz risku novērtējuma veikšanu, gan uz darbinieku atbilstības nodrošināšanu, gan uz klientu izpētes un darījumu uzraudzības procedūrām, kā arī veicamo darbību secību. Šie jautājumi ir īpaši aktuāli licencēšanas procesā, jo licencējošā iestāde – VID – izvērtē risku novērtējumu, ko ir veicis likuma subjekts, un visus tā izveidotās IKS elementus – politikas un procedūras, darbinieku atbilstību, personāla apmācību, kontroles un neatkarīgā audita pasākumus. Lai palīdzētu izveidot vai aktualizēt IKS un sagatavoties licencēšanai, Bilances Akadēmija piedāvā speciālo apmācības kursu «IKS izveidošana, aktualizācija un sagatavošana licencēšanai – soli pa solim». Kurss ir sagatavots tādējādi, lai sniegtu klausītājiem ne tikai strukturētu un holistisku priekšstatu par NILLTPFN jomas normatīvā regulējuma prasībām, bet arī praktiskas rekomendācijas to izpildei. Kurss sastāv no pieciem semināriem – pieciem soļiem, lai izveidotu vai aktualizētu IKS un sagatavotos licencēšanai.Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN liku- mā visbiežāk grozījumos tiek aizvie- totas iepriekš noteiktās ierobežojo- šās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbinie- kiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikro uzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferen- ces, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek pie- mēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā sa- skaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN lik- me, kā arī fiziskās personas dekla- rācijā neuzrāda ienākumus, kurus apliek ar mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodok- ļa likumu. Ja ienākums gūts citā ES valstī Lai atbilstoši Eiropas Savienības dibināšanas līgumam nodrošinātu brīvu personu, preču, pakalpoju- mu un kapitāla kustību, likums pa- pildināts ar 6. 1 pantu «No Latvijas dalības Eiropas Savienībā izrietošie speciālie nosacījumi», un tie ir šādi: 1) VID iekšzemes nodokļa maksātā- ja ienākumiem, kas gūti citās ES dalībvalstīs vai EEZ (šo ienākumu izcelsmes valsts ir cita ES dalīb- valsts vai EEZ valsts), piemēro tā- dus pašus nosacījumus kā Latvijā gūtajiem ienākumiem, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi; 2) ārvalstu nodokļu maksātājs, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, ir tiesīgs, aprē- ķinot nodokli, piemērot nodok- ļa atbrīvojumus un veikt likumā noteiktos atskaitījumus (neaplie- kamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām, attaisnotos izdevumus, kā arī no taksācijas gada ienākuma atskai- tīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) tādā pašā apmērā kā rezidents, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijā gu- vis ienākumu, kurš ir lielāks par 75% no visiem kopējiem nerezi- denta gūtajiem ienākumiem. Atbrīvojums no IIN Likuma 8. panta 15. daļa «Gada apliekamo ienākumu avoti» papil- dināta ar ienākuma veidu, kas at- brīvots no ienākuma nodokļa (ievē- rojot likumā minētos nosacījumus) par darba devēja veiktajiem ārstnie- cības izdevumiem: No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus [kopā], ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus: (..). Neapliekamie ienākumi Likuma 9. panta 1. daļas 4. punktā precizēti normatīvie akti, uz kuriem atsaucas, piemērojot at- brīvojumu no IIN: No IIN atbrīvo apdrošināšanas atlīdzības, kuras izmaksājušas LV reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (pārējie nosacījumi paliek spēkā). Savukārt 1. daļas 42. punkts atbrīvo no IIN atbalsta summu iz- maksu segšanai Emisijas kvotu izso- līšanas instrumenta projekta īsteno- šanai, vienlaikus papildinot pirmo daļu ar 47., 48., 49. un 50. punktu: 47) granti, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS NODOKĻI 32 Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (Grozījumi pieņemti 16.11.2021. un stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī) Ilustrācija: © alexdndz – stock.adobe.com33 programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai, un kredītsaistību apmērs, kuru minētās programmas ietvaros kredītņēmēja vietā ir samazinājusi vai dzēsusi akciju sabiedrība «Attīstības fi nanšu institūcija Altum»; 48) Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājums par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās; 49) vietējās pašvaldības līdzfi nansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai; 50) atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā. Tāpat 9. pants papildināts ar 6. 2 daļu: VID, lai nodrošinātu stipendijas piešķiršanas procesa caurskatāmību un novērstu izvairīšanos no IIN maksāšanas, izvērtējot stipendijas nolikumu un veicot ar stipendiju izmaksu saistītus kontroles pasākumus, ir tiesības vērtēt stipendijas atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajai stipendijas defi nīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tajā skaitā (bet ne tikai): 1) vai, ņemot vērā stipendijas saņēmējam izvirzītās prasības, pēc būtības netiek izmaksāts cita veida ienākums (algota darba ienākums vai cita veida atlīdzība); 2) vai biedrība vai nodibinājums (fonds) netiek izmantoti tikai kā starpnieks ienākumu izmaksai konkrētai personai (tajā skaitā — vai uz stipendiju var pieteikties jebkura persona, kas atbilst stipendijas saņemšanas kritērijiem, vai nav tā, ka stipendiju pretendentiem izvirzītās prasības nepamatoti sašaurina iespējamo stipendiju saņēmēju loku); 3) stipendijas izmaksas līdzekļu avotu. Attaisnotie izdevumi 10. pantā precizēts 1. daļas 6. punkts: Apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ES dalībvalstī vai EEZ valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajai apdrošināšanas sabiedrībai, ja ievēroti šādi nosacījumi: a) apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats nodokļa maksātājs, b) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem, c) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot apdrošinātās personas nāves gadījumu) izmaksā apdrošinātajai personai, kas vienlaikus ir apdrošinājuma ņēmējs, bet citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, kas vienlaikus ir apdrošinātā persona. (PN 179. punkts) Ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu), kurā apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir viena un tā pati persona, ir noslēgts līdz 2021. gada 31. decembrim un uzkrājums tiek veidots bērnam , kuram ir tiesības saņemt uzkrātos naudas līdzekļus apdrošināšanas līguma termiņa beigās, nodokļa maksātājs savos attaisnotajos izde- vumos var turpināt iekļaut saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu periodā līdz 2023. gada 31. decem- brim veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, iesniedzot deklarāciju par 2021., 2022. un 2023. gadu. Nodokļa maksātājs saskaņā ar šiem apdrošināšanas līgumiem, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, veiktos ap- drošināšanas prēmiju maksājumus attaisnotajos izdevumos var iekļaut tad, ja apdrošināšanas līguma notei- kumi ir grozīti, nosakot, ka atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas termiņa beigās ir apdrošinātā persona. Precizēts attaisnoto izdevumu jēdziens (10. panta 1. 3 daļa) «par katru ģimenes locekli». Maksātājs gada ienākumu de- klarācijā drīkst iekļaut attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem, bet ne vairāk kā 600 eiro uz katru, nevis pa 600 eiro par vienu ģime- nes locekli vairāku ģimenes locekļu deklarācijās. Lauksaimniecības zemes atsavināšana Likuma 11. 7 panta trešajā daļā precizēts noteikums, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekus- tamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimnie- cības zeme, ja ir izpildīti visi iepriekš noteiktie nosacījumi (..). Pārfrāzēta arī ceturtā un piektā daļa: 4. Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertifi cēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai, vai (ja maksātāja rīcībā nav sertifi cēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējuma) proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme. 5. Ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido zeme, kuras sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, un ēkas vai būves, tad šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertifi cēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai.NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS NODOKĻI 34 (PN 180. punkts) Grozījumi šā likuma 11. 7 panta ceturtajā un piektajā daļā, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar nodokli ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram ko- pējā nekustamā īpašuma vērtībā, ir attiecināmi uz darījumiem, kas uzsākti no 2021. gada 1. janvāra, un piemērojami, ja nodokļa maksā- tājam ir sertificēta nekustamā īpa- šuma vērtētāja vērtējums, ne vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums. Neapliekamais minimums Likuma 12. panta 5. daļā no- teikts pensionāra neapliekamais minimums — 6000 eiro gadā. (PN 181. punkts) Grozījumi šā likuma 12. panta piektajā daļā stā- jas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Piemērojot šā likuma 12. panta piekto daļu, pensionāra neaplieka- mais minimums 2022. gadā ir šāds: 1) no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam — 2100 eiro (350 eiro mēnesī); 2) no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim — 3000 eiro (500 eiro mēnesī). Septītajā un astotajā daļā vārdus «mikrouzņēmuma — MUN maksā- tāja — darbinieks» aizstāts ar vār- diem «mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs». (PN 183. punkts) 2022. taksāci- jas gadā VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt: 1) laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam — 1/6 daļu no MK noteikumos noteik- tā maksimālā diferencētā neap- liekamā minimuma laika perio- dam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam; 2) laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decem- brim — 1/6 daļu no MK notei- kumos noteiktā maksimālā dife- rencētā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. (PN 184. punkts) Ja, nosakot VID prognozēto mēneša neaplieka- mo minimumu par 2022. taksācijas gadu, dienesta rīcībā nav informā- cijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai maksātājs nav gu- vis ar nodokli apliekamos ienāku- mus šā likuma 12. panta 1. 4 daļas 1. vai 2. punktā minētajos laika periodos, vai maksātājs taksācijas gadā ir ieguvis rezidenta statusu, VID prognozētais mēneša neaplie- kamais minimums atbilst: 1) laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam — 1/6 daļai no MK noteikumos noteiktā maksimālā neaplieka- mā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam, dalot to ar divi; tas ir, 175 eiro; 2) laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decem- brim — 1/6 daļai no MK notei- kumos noteiktā maksimālā ne- apliekamā minimuma laika pe- riodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim, dalot to ar divi, tas ir 250 eiro. IIN atvieglojumi Likuma 13. panta trešajā daļā IIN atvieglojumi par apgādājama- jiem, personām ar invaliditāti un represētajiem nav piemērojami mikrouzņēmumu nodokļa mak- sātājiem, nevis MU darbiniekiem. IIN likmes Likuma 15. panta 10. daļā pre- cizēts: MUN maksātājam (īpaš- niekam) piemēro nodokļus at- bilstoši prasībām, kas noteikti Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Savukārt 19. 1 daļa nosaka: Nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Iznomātā personāla ienākums Likuma 17. 1 pants papildināts ar 2. 1 daļu: Personāla nomnieku identifi cē, ņemot vērā atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu, tajā skaitā (bet ne tikai) izvērtē, vai pēc personāla nomnieka un personāla iznomātāja noslēgtā līguma personāls tiek nodots citai personai, lai veiktu darbības saistībā ar šīs citas personas saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstī (šādā gadījumā par personāla nomnieku ir atzīstama šī cita persona, kuras labā personāls veic darbu). Kā arī pants papildināts trešajā daļā ar teikumu. Bija: Personāla nomnieks aprēķi- na nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz perso- nāla iznomātāja iesniegtu doku- mentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu. Papildinājums: Nodokļa aprēķi- nā tiek ņemtas vērā VSAOI, kā arī pēc būtības līdzīgi citu ES dalībval- stu vai EEZ valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, ja to samaksu apliecina ārvalstu nodokļu adminis- trācijas apstiprināts dokuments. Un ceturtā daļa papildināta ar teikumu: Nodokļa aprēķinā tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (ja nav sniegta informācija par katru personu, tiek uzskatīts, ka šīs fi ziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības). No likuma izslēgts 17. 2 pants «Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināša- nas pakalpojumi». IIN aprēķināšana un maksāšana rezumējošā kārtībā Likuma 19. pants papildināts ar vairākiem grozījumiem: 1. 1 daļa papildināta ar teikumu: Veicot nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam vai tad, ja maksātājam ir pienākums maksāt nodokli saskaņā ar šā panta 2. 1 daļu [kad SD veicēja nodoklis ir 50 eiro vai mazāks], piemēro vidējo svērto nodokļa likmi. Panta otrās daļas trešais teikums kļuva īsāks (sakarā ar grozījumiem MUN likumā): Deklarācijā neuzrāda ienākumus, kurus apliek ar mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.35 Pants paildināts ar 2. 5 daļu: Solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nekā Solidaritātes nodokļa likumā noteiktā, solidaritātes nodokļa daļu, kas veidojas solidaritātes nodokļa un VSAOI likmes starpības rezultātā, budžetā piemaksā IIN maksājuma veidā rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada deklarāciju. Trešās daļas pirmais teikums iz- teikts šādā redakcijā: Ja maksātāja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi [20%, 23%, 31%], nepārsniedz saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, bet aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz vienu eiro, maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summu iemaksā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam, bet, ja maksātāja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, pārsniedz saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, bet aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz vienu eiro, — līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūlijam. Saskaņā ar panta ceturto daļu nodokļa pārmaksu VID veiks tikai ar pārskaitījumu . Likuma 19. pants papildināts ar 7. 1 daļu: Maksātājs, deklarējot ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas, VID kopā ar deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz sertifi cēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu, ja apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar: 1) šā likuma 11.7 panta ceturto daļu proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā; 2) šā likuma 11. 7 panta piekto daļu. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi 20. panta trešās daļas 2. punkts izteikts šādā redakcijā: Ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents: 2) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 un 17. punktā minētos ienākumus, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī. 71) ienākums no LV esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums (..); 17) nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam. Maksātāja pienākumi Likuma 28. pants papildināts ar 20. punktu: 20) maksātājs VID kopā ar deklarāciju iesniedz informāciju par aktuālo personīgo kontu LV reģistrētā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurā vēlas saņemt nodokļa pārmaksu. Pārejas noteikumi 159. punkt ā minētais atbrī- vojums no aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, attiecināms arī uz 2022. gadu. Paliek spēkā 163. punktā mi- nētā atļauja autoriem nereģis- trēt saimniecisko darbību līdz 2022. gada 31. decembrim. Tas ir, izmaksātājs no autoratlīdzības, nepiemērojot nosacītos autora iz- devumus, turpinās ieturēt nodokli 25% apmērā (līdz ieņēmumu sum- mai 25 000 eiro) un 40% (no pār- snieguma summas). Nodokļa 80% ir VSAOI un 20% — IIN. 166. punkts izteikts šādi: Maksātājs par šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minēto ienākumu iesniedz VID autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 28. februārim, ja šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētais ienākums periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim vai 2022. taksācijas gada laikā ir: 1) saņemts no vairākiem ienākuma izmaksātājiem un tas kopā pārsniedz 25 000 eiro; 2) gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis. 167. punktā noteikts autoratlī- dzības saņēmēja pienākums attiecī- gajā gada deklarācijā deklarēt visus laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim gū- tos ienākumus un 2022. taksācijas gada laikā gūtos ienākumus. 168. punkts. Ja, iesniedzot au- toratlīdzības saņēmēja gada dekla- rāciju, uz tās pamata maksātājam veidojas nodokļa piemaksa, mak- sātājs trūkstošo nodokļa summu piemaksā rezumējošā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam. 169. punkts . Ja maksātājs šā li- kuma pārejas noteikumu 166. pun- ktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis autoratlīdzības saņēmēja gada de- klarāciju, VID līdz taksācijas gadam sekojošā gada 5. martam aizpilda minēto deklarāciju ar informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodok- ļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka autoratlīdzības saņēmēja attiecīgā gada deklarācija ir iesniegta. 170. punkta nosacījumi attie- cināmi uz periodu līdz 2022. gada 31. decembrim: Nereģistrētais autoratlīdzības saņēmējs neietver autoratlīdzību taksācijas gada kopējā ar nodokli apliekamajā ienākumā, kuram tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, un šie ienākumi netiek ņemti vērā, nosakot maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu; turklāt minētajiem ienākumiem netiek piemēroti šā likuma 10., 12. un 13. pantā noteiktie atskaitījumi. MAIJA GREBENKONR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS NODOKĻI Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5. 2 un 5. 3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa so- ciālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbināta- jai) un jāveic sociālās iemaksas. Tie- sa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) sa- ņems arī tad, ja darba devējs dekla- rēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās per- sonas ziņojumā. Arī pensijas uzkrā- jums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vai- rāki darba ņēmēji un pašnodarbinā- tie bija saņēmuši nevis algu, bet da- žādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīk- stāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta tur- pinājumu vai slimības palīdzības pabalstu, ir sociāli apdrošināti pa- balsta saņemšanas periodā attie- cīgi tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem viņi ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie. Obligātās iemaksas par minētajām personām netiek veiktas, bet attiecī- gie periodi tiek pielīdzināti apdro- šināšanas periodam, jo jāņem vērā vēl viens nosacījums — dažādu pa- balstu saņemšanai (vai summas no- teikšanai) ir nepieciešams noteikts apdrošināšanas ilgums. Piemēram, slimības pabalsts (B lapa) tiks ap- maksāts, ja pēdējos sešos mēnešos persona bijusi apdrošināta vismaz trīs mēnešus (vai 24 mēnešos — vis- maz 6 mēnešus), tas pats attiecas arī uz maternitātes pabalstu. Analo- ģiski — no apdrošināšanas stāža ir atkarīgs procents, kāds tiks piemē- rots vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, nosakot bezdarbnieka pabal- stu (kā arī pabalsta summu). Tāpēc iepriekš minētajām per- sonām, nosakot tiesības uz soci- ālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, šis nosacītais apdrošināša- nas periods tiks ņemts vērā valsts pensijas un bezdarbnieka pabalsta apdrošināšanas stāža aprēķinā. Savukārt tās personas, kuras saņem bezdarbnieka palīdzības pabalstu un jaunā speciālista pa- balstu, ir pakļautas pensiju apdro- šināšanai, nosakot tām tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju un aprēķinot šo pensiju ap- drošināšanas stāžu. Pārejas noteikumi, kas vien- mēr jālasa kopā ar normatīvo aktu grozījumiem, ir papildināti ar 91., 92. un 93. punktu, precizējot, ka iepriekš minēto pabalstu saņem- šanas periodu pielīdzināšanaap- drošināšanas periodam piemēro- jama attiecībā uz laika periodu no 2020. gada 12. marta. Saimnieciskās darbības veicēji, kuri līdz 2020. gada 31. decem- brim ir veikuši patentmaksu par 2021. gadu, saimnieciskās darbī- bas periodā, par kuru veikta pa- tentmaksa, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar šā likuma normām, kas bija spēkā 2020. gada 31. decem- brī (proti, tiem ir apdrošināta pen- sija un invaliditāte, bet tiem, kuri ir pensijas vecumā, — pensija). Tāpat ir izslēgts pārejas notei- kumu 73. punkts, kurš pieļāva pa- balstu saņemšanas laikā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināša- nai (personām, kam tuvojās pen- sijas vecums) un veikt iemaksas no pabalsta summas. Tagad pabalstu saņemšanas periodi ir pielīdzināti apdrošināšanas periodiem un šīs ie- maksas ir atmaksātas (ja vien tās ne- bija ņemtas vērā, piešķirot pensiju). Grozījumi 24. 2 pantā par infor- mācijas apmaiņas nodrošināšanu ar citām dalībvalstīm nav svarīgi grā- matvežiem, bet pievērš uzmanību tam, ka fiziskajām personām jāņem vērā, ka jebkura informācija par fizis- ko personu ieņēmumiem ir pieejama attiecīgajiem dienestiem. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decem- brim izdos likuma 24. 2 panta sestajā daļā minētos noteikumus. 2021. gada 8. decembra grozījumi; stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī Autors kļūst par darba ņēmēju 2021. gada 31. decembrī bei- dzas iepriekš paziņotais periods, kurā autoratlīdzības saņēmēji drīk- stēja nereģistrēties kā pašnodarbi- nātās personas, tomēr 2022. gadā šis noteikums vēl būs spēkā. Tādēļ autoriem no 2022. gada 1. janvāra tika piedāvāti turpmākās darbības varianti, izņemot reģistrāciju. Au- tors varētu slēgt darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, tādēļ likuma 1. panta2. punkts ir papildināts un par darba ņēmēju tiks uzskatīta: d) persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un 36 Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» Ilustrācija: © alexdndz – stock.adobe.com37 ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ko izmaksā darba devējs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Autortiesību mantinieki un citi autortiesību pārņēmēji nav darba ņēmēji. Slēdzot par autora darbu uz- ņēmuma līgumu, izmaksātājs no autoratlīdzības ietur darbaspēka nodokļus (VSAOI un IIN) un autors ir atbrīvots no uzskaites kārtošanas. Šajā gadījumā atlīdzībai netiek pie- mēroti nosacītie autora izdevumi. Autors kļūst par pašnodarbināto Nodokļu reformas ietvaros au- toratlīdzības saņēmējiem ir iespēja reģistrēt saimniecisko darbību un kļūt par pašnodarbināto (1. pan- ta 3. punkts): c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja. No šāda precizējuma izriet, ka autori kļūst par patstāvīgiem no- dokļu maksātājiem un var izvēlēties maksāt nodokļus vispārējā režīmā vai MUN režīmā. Pirmajā gadījumā autors kārto uzskaiti un ir tiesīgs no ieņēmu- miem atskaitīt nosacītos izdevu- mus (25% vai 50%) vai faktiskos, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem (čeki, kvītis, biļetes, maksājumu uzdevumi). Šādi autors noteiks sociālo iemaksu objektu, at- skaitījumu ierobežojums nepastāv (pretēji tam, kā tiek noteikts IIN ob- jekts). IIN šajā režīmā autors maksās atbilstoši gada rezultātam. Ja autors reģistrēsies kā MUN maksātājs, viņam nav tiesību at- skaitīt jebkādus izdevumus, bet ik ceturksni jāmaksā nodoklis vis- maz 25% apmērā no apgrozījuma (ieņēmumiem), ja tie nepārsniedz 25 000 eiro gadā (no pārsnieguma summas būs jāmaksā nodoklis pēc likmes 40%). Šis nodoklis ietver 80% VSAOI un 20% — IIN. Izslēdz vienu no darba ņēmējiem No darba ņēmēju skaita pare- dzēts izslēgt (no 1. panta 2. pun- kta «l» apakšpunktu) mikrouzņēmu- ma, kas maksā MUN, darbiniekus. Tie tiek uzskatīti «par parastajiem darba ņēmējiem», un nav nepiecie- šamības tos uzrādīt atsevišķi. MUN maksātāja darbiniekiem ir tiesības piemērot ieņēmumiem neaplieka- mo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Uz minē- tajiem labumiem nav tiesību MUN maksātājam, kurš var būt tikai fi- ziskā persona, un viņš nav darba ņēmējs. Ja ienākums ir mazāks par 500 eiro Likuma 6. pants trešajā daļā pa- pildināts ar otro teikumu. Ja pašnodarbinātās personas attiecīgā ceturkšņa ienākumi (ie- ņēmumi mīnus izdevumi, MUN maksātājam — apgrozījums) nesa- sniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (arī 2022. gadā — 500 eiro mēnesī), tās ir pakļautas pensiju apdrošināšanai. Ja pašnodarbinātās personas ienākums ir mazāks par 500 eiro, iemaksas jāveic pēc likmes 10%, un šādi ir apdrošināšana tikai pensijai. Savukārt, ja ienākums mēnesī sa- sniedz vai pārsniedz minimālo mē- neša iemaksu objektu, tad VSAOI aprēķina pēc likmes — 31,07% vismaz no 500 eiro, un tas nozīmē apdrošināšanu visiem riskiem. No pārsnieguma būtu jārēķina iemak- sas pēc likmes 10%. Par izdevumu ierobežojumiem Svarīga piebilde ir likuma 14. panta otrā daļa. Pašnodarbinātā obligāto ie- maksu objekts ir brīvi izraudzīti ie- nākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumā «Par iedzīvotāju ie- nākumu nodokli» noteiktajam, ne- piemērojot saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežoju- mus. Obligāto iemaksu objekta mi- nimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pašnodarbinātā persona ienāku- ma nodokļa vajadzībām nedrīkst atskaitīt pilnīgi visus izdevumus (šī norma ir apturēta pandēmijas laikā, bet nav izslēgta no IIN likuma). Autori drīkst nereģistrēties Līdz 2022. gadam autorat- līdzības saņēmēji drīkst baudīt 2021. gada otrā pusgada pastāvošo kārtību (14. panta 19. daļa). Darba ņēmējiem, kuri gūst ie- nākumu no intelektuālā īpašuma un nav reģistrējuši saimniecisko darbību, obligāto iemaksu ob- jekts ir ienākums no intelektuālā īpašuma. Tātad autori arvien ir at- brīvoti no uzskaites kārtošanas, jo nodokli (nepiemērojot nosacītos izdevumus) ieturēs atlīdzības iz- maksātājs. Nodokļa likme ir 25%, ja summa nepārsniedz 25 000 eiro (un 40% no pārsnieguma daļas). Savukārt šā nodokļa 80% ir VSAOI un 20% — IIN. Ja autoratlīdzību izmaksā kolek- tīvā pārvaldījuma organizācija, tad autora nosacītie izdevumi (25% vai 50%) tiek piemēroti (nav vajadzīgi attaisnojuma dokumenti), piemē- rojot IIN likmi 20%, un personām izmaksātais ienākums no intelektu- ālā īpašuma nav obligāto iemaksu objekts. Tātad VSAOI netiek veiktas, bet autoriem, deklarējot (parastajā deklarācijā) gada ienākumus, būs piemērota progresīvā IIN likme (at- karībā no kopsummas). Pašnodarbināto pensijas apdrošināšana Faktiski likuma 14. 1 pantā for- mulēta jau zināmā prasība: paš- nodarbinātajiem, kuru ienākumi 2022. gadā mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic obligā- tās iemaksas valsts pensiju apdroši- nāšanai 10% apmērā no ienākuma. Ja ienākumi (ieņēmumi mīnus izdevumi) sasniedz vai pārsniedz 500 eiro, pašnodarbinātajam reizi ceturksnī jāveic iemaksas pēc lik- mes 31,07% vismaz no 500 eiro un obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no starpības starp faktiskajiem ienā- kumiem un 500 eiro. Pašnodarbinātie no lauksaimnie- ciskās ražošanas ienākuma obligā- tās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu aprēķina no gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta kopsummas un gada faktiskā ienākuma starpības. NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS NODOKĻI 38 Sakarā ar 21. panta papildinā- šanu ar 3. 2 daļu: pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma minētās obligātās ie- maksas par gadu veic līdz nākamā gada 23. janvārim. Savukārt 23. pants papildināts ar 2. 2 daļu: Pašnodarbinātajam par gada lauksaimnieciskās ražošanas ienākumu ir pienākums iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām līdz nākamā gada 17. janvārim, aizpildot ceturtā ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām. Grozījumi papildinājapārejas noteikumus ar 94. punktu: līdz 2022. gada 1. februārim pašnodar- binātajam ir tiesības precizēt zi- ņojumu par obligāto iemaksu ob- jektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienā- kuma par 2021. gada trešo ceturk- sni (periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim). Šis termiņš strauji tuvojas. Grozījumi papildinājapārejas noteikumus ar 95. punktu: pašno- darbināto personu VID iesniegtā in- formācija tiek nodota VSAA rīcībā un aģentūra atbilstoši pašnodarbinātā faktiski veiktajām obligātajām iemak- sām pensiju apdrošināšanai, piemē- rojot obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai (23,91%), reģistrē personas obligāto iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai un pensijas kapitālu (20% no iemaksu objekta). Apliecinājuma iesniegšanas loma Likuma 20. 4 pants pamatā vel- tīts nodokļu reformai un papildi- nāts ar 3. 1 un 3. 2 daļu: 3. 1 Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu veiktas no mazāka ienākuma nekā divpadsmit MK noteiktās minimālās mēneša darba algas (6000 eiro), pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma (mikrouzņēmuma nodokļu maksātājam no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. 3. 3 Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī (1500 eiro), viņš iesniedz VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvā- rim var iesniegt VID apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID apliecināju- mu par plānotajiem ienākumiem, VSAA pašnodarbinātajam aprēķina minimālās obligātās iemaksas un paziņo par šīm iemaksām VID. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ie- nākumiem, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas atbilstoši fak- tiskajiem ienākumiem. NB! Pašnodarbinātajam ir pienā- kums līdz katra gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu. Minimālo sociālo iemaksu noteikšanas piemēri 1. Pašnodarbinātais nav iesniedzis VID I un III ceturkšņa ienākumu prognozi. Pašnodarbinātais par ka- lendāra gadu veicis iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai un 31,07% vispārējai apdrošināšanai no ienā- kumiem 7000 eiro. VSAA pašno- darbinātajam minimālās obligātās iemaksas neaprēķina, jo iemaksas par kalendāra gadu ir veiktas vis- maz no 6000 eiro. 2. Pašnodarbinātais nav iesnie- dzis VID I un III ceturkšņa ienākumu prognozi. Pašnodarbinātais par ka- lendāra gadu veicis iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai un 31,07% vispārējai apdrošināšanai no ienāku- miem 3000 eiro. VSAA aprēķina paš- nodarbinātajam minimālās obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināša- nai par I un III ceturksni no minimālā obligāto iemaksu objekta 1500 eiro (ceturksnī) un attiecīgā ceturkšņa faktisko ienākumu starpības. 3. Pašnodarbinātais līdz 17. janvā- rim ir iesniedzis VID gada ienāku- mu prognozi. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas vispārējā kārtībā no faktiskā ienākuma. VSAA pašno- darbinātajam minimālās obligātās iemaksas neaprēķina. Aģentūras aprēķinātās minimālās iemaksas kļūst zināmas darba devē- jiem un pašnodarbinātajiem tikai trešā pēc ceturkšņa beigām mēne- ša 20. datumā. Tomēr likumdevējs (27. pantā) ir paredzējis darba devē- jiem un pašnodarbinātajiem iespēju apstrīdēt VSAA veikto minimālo obli- gāto iemaksu aprēķinu a ģentūras di- rektorammēneša laikā no dienas, kad informācija nosūtīta Elektronis- kās deklarēšanas sistēmā. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tie- sā mēneša laikā no direktora lēmu- ma spēkā stāšanās dienas. 2021. gada 16. novembra grozījumi; stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Šajos grozījumos (14. panta piek- tajā daļā) maksimālais sociālo iemak- su objekts 2022. gadā no 62 800eiro ir palielināts un būs — 78 100 eiro. Vai minimālās iemaksas ietekmēs sociālos pabalstus? Esam jau pamanījuši, ka mini- mālās sociālās iemaksas (ja tādas izveidojas) kļūst zināmas ar dažu mēnešu kavējumu (trešajā mēnesī pēc ceturkšņa beigām), savukārt pienākums tās samaksāt rodas vēl vēlāk. Ņemot vērā, ka pašno- darbinātā persona tiek pie sociālā pabalsta tikai tādā gadījumā, kad VSAOI ir faktiski veiktas, ir jāgūst skaidrība, vai minētās minimālās iemaksas tiks/netiks ņemtas vērā, ja pašnodarbinātajai personai ie- stāsies apdrošināšanas gadījums? Atbilde 20. 4 panta 12. daļā: Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba ņēmējam, par kuru ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ņem vērā minimālo obligāto iemaksu objektu, kāds sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā ir aprēķināts un reģistrēts dienā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts vai atlīdzība tiek piešķirta. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzību nepārrēķina , ja, veicot minimālā obligāto iemaksu objekta aprēķinu vai pārrēķinu, mainās minimālā obligāto iemaksu objekta apmērs.39 Tātad darba ņēmējam sociālais pabalsts netiks pārrēķināts (palie- lināts) arī tādā gadījumā, ja darba devējs piemaksās par viņu minimā- lās sociālās iemaksas. Piemēram, ja darba ņēmējam tiesības uz B darbnespējas lapu radās decembrī (arī pirmā darbne- spējas diena ir decembrī), vidējo ap- drošināšanas iemaksu algu noteiks par 12 mēnešiem no pirmstaksācijas gada oktobra līdz taksācijas gada septembrim. Bet piemaksājamās mi- nimālās iemaksas par trešo ceturks- ni kļūst zināmas tikai 20. decembrī (maksājums jāveic nākamā gada martā). Tas nozīmē, ka pabalsts var būt aprēķināts mazākā summā. Savukārt par pašnodarbināto minimālās iemaksas jāveic viņam pašam par sevi. Atgādinām, ka, nosakot vidējo apdrošināšanas ie- maksu algu pabalsta apmaksai, netiek ņemti vērā pašnodarbinātā ienākumi par iepriekšējo ceturksni pirms apdrošināšanas gadījuma ce- turkšņa. Iemaksu algas noteikšanas periods pārbīdās uz iepriekšējiem ceturkšņiem, par kuriem iemaksas varētu būt samaksātas. Tādējādi samazinās varbūtība, ka pabalsta summu negatīvi ietekmēs laikus neveiktās minimālās iemaksas. Protams, iespējama arī pretējā situācija, kad dažādu apstākļu dēļ samazināsies piešķirtā pabalsta summa. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Periodi, par kuriem iemaksas nav jāveic Papildināt likumu ar 8. 2 pantu šādā redakcijā: (1) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās: 1) darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ; 2) darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem darba ņēmējiem. (3) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Grozījumi ir spēkā no 2021. gada 18. decembra. Ziņu iesniegšana par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ Valsts ieņēmumu dienests no- sūtīja informāciju par to, kā dar- ba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem periodā, kad dar- binieks (amatpersona) iegūst vakci- nācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ. Šādos gadījumos darba devē- jam ir jāiesniedz VID EDS ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID no- dos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīva- jos aktos, Labklājības ministrija ai- cina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem — par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus: 1) 50 — datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbinie- kam ir noteikta dīkstāve, kas ra- dusies darbinieka vainas dēļ; 2) 51 — datums , kurā darba ņē- mējs ir sācis darbu pēc atstā- dināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ. Svarīgi! 2021. gada 21. decembra gro- zījumi MK noteikumos Nr. 827 (par VSAOI), kas ir spēkā no 24. decem- bra, papildināja tos ar 43. 7 pun- ktu, kas ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra: Darba devējs ziņas par darba ņēmēju , kurš atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmēju, kurš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas, iesniedz VID atsevišķā dokumentā (1. pielikums). (..) Minētās ziņas darba devējs drīkst precizēt tikai vienu reizi 30 dienu laikā no pirmreizējā dokumenta iesniegšanas datuma. Savukārt pārejas noteikumu 47. punkts izteikts šādā redakcijā: Līdz 2021. gada 31. decembrim darba devējs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem, papildus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam iesniedz šādus ziņu kodus: 47.1. 53 — datums, ar kuru darba ņēmējs atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas; 47.2. 54 — datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc dīkstāves, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba bez darba algas saglabāšanas. MAIJA GREBENKO Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem — par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ.Next >