< PreviousEkonomiskie procesi kļuvuši īpa- ši aktuāli saistībā ar globālo sasilša- nu un citām vides problēmām. Tomēr ar laiku praksē tika seci- nāts, ka ilgtspējīgai nav jābūt tikai videi, bet arī sabiedrības sociālajai videi. Gan vidi, gan sabiedrības so- ciālo vidi globāli ietekmē komerci- ālā puse, proti, uzņēmējdarbība. Vienas no pirmām vadlīnijām Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) kā normatīvais akts bija izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES at- tiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzvei- dības informācijas atklāšanu, jeb Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva (turpmāk — Nefinanšu direktīva). Nefinanšu direktīvas galvenā prasība bija uzņēmumiem sniegt informāciju, kas nav finanšu informācija, vienlaikus tā ietekmē uzņēmuma attīstību un tā ekono- miskos procesus. Nefinanšu direk- tīva neparedz vienotu nefinanšu informācijas struktūru, piemēram, šobrīd uzņēmumiem nav noteikts, kur iekļaut šo informāciju, un to var iekļaut uzņēmuma gada pār- skata vadības ziņojumā, tāpat to var sagatavot atsevišķi. Tas rada risku, ka uzņēmumi, iespējams, var nenorādīt būtiskāko nefinanšu in- formāciju, kas var maldināt poten- ciālos investorus un citas iesaistītās personas. Spēkā esošais regulējums Latvijā saistībā ar nefinanšu informāciju, kas izriet no Nefinanšu direktīvas, ir iestrādāts Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. 3 un 56. 4 pantā un ir attiecināms uz kapitālsabied- rībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, un ka- pitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tir- gū, kurām ir tāda koncerna (konso- lidācijas grupas) mātes sabiedrība, kuri pirmajā darbības gadā, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi 10 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS SABIEDRĪBAS SOCIĀLĀ VIDEVIDE Ilustrācija: © Who is Danny – stock.adobe.com Grozījumi Grāmatvedības direktīvā saistībā ar korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu Pēdējā desmitgadē jautājumi, kas saistīti ar ilgtspēju, ir kļuvuši arvien aktuālāki, līdz tas nonācis pie dažādu normatīvo aktu izveides gan globālā, gan nacionālā līmenī. Iemesls tam ir sabiedrības kvalitātes uzlabošana nākotnē gan apkārtējās vides, gan sociālajā virzienā. Sabiedrības kvalitātes uzlabošanu nākotnē ietekmē dažādi ekonomiskie procesi. Lai ekonomiskie procesi neveidotos haotiski, tiem ir nepieciešamas vadlīnijas, kas palīdzētu strukturizēt tos, vienlaikus attīstot to mērķus. UZŅĒMĒJDARBĪBA11 par emitentu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad minē- tā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu Finanšu instrumentu tir- gus likuma izpratnē, — divus ga- dus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā konsolidēti pārsniedz 20 milj. eiro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) konsolidēti pārsniedz 40 milj. eiro. Finanšu un kapitāla tirgus komi- sijas normatīvie noteikumu Nr. 113. «Kredītiestāžu, ieguldījumu broke- ru sabiedrību un ieguldījumu pār- valdes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sa- gatavošanas normatīvie noteiku- mi» III daļa Nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņo- jums) paredz nefinanšu informā- cijas sniegšanu kredītiestādēm. Savukārt Finanšu un kapitāla tir- gus komisijas normatīvo noteiku- mu Nr. 114 «Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pār- skata sagatavošanas normatīvie noteikumi» III daļa Nefinanšu pa- ziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) paredz nefinanšu in- formācijas sniegšanu apdrošināša- nas sabiedrībām. Jāatzīmē, ka prasība par Nefi- nanšu paziņojuma sniegšanu ir iestrādāta arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Tā ir papildus iekļauta prasība nacionālā līmenī un noteic, ka Nefinanšu paziņojums jāsagatavo publiskas personas kapi- tālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura atbilsto- ši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) kritērijiem ir liela kapi- tālsabiedrība un kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500, — sākot ar 2022. gadu par 2021. finanšu gadu. Par Nefinanšu direktīvas prasī- bas ieviešanu (sk. 1. tabulu). Lai uzlabotu nefinanšu informā- cijas sniegšanu, 2023. gada 5. jan- vārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgt- spējas ziņu sniegšanu groza Regulu Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/ EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (turpmāk — Direktīva 2022/2464). Direktīvas 2022/2464 mērķi ir sadalāmi trīs daļās: 1. Uzlabot ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, radot iespējami mazā- kas izmaksas, lai labāk izmantotu Eiropas vienotā tirgus potenciālu veicināt pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomi- kas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspē- jīgas attīstības mērķiem. 2. Nodrošināt pietiekamu un pub- liski pieejamu informāciju par ris- kiem, ko sabiedrībām rada ilgtspē- jas jautājumi, un par pašu uzņēmu- mu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Pa- ziņotajai informācijai vajadzētu būt salīdzināmai, ticamai un lietotājiem viegli atrodamai, kā arī izmantoja- mai ar digitālām tehnoloģijām. Tas nozīmē ilgtspējas informāci- jas statusa maiņu ar mērķi padarīt to līdzīgāku finanšu informācijas statusam. 3. Samazināt izmaksas, ko uzņē- mumiem rada esošā ilgtspējas ziņo- šanas kārtība, un ļaut tiem efektīvi apmierināt augošo pieprasījumu pēc ilgtspējas informācijas. Tas radīs skaidrību un noteiktību par to, kāda ilgtspējas informācija jāpaziņo, un Foto: Aivars Siliņš ANNA PRIEDE, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vecākā eksperte 1. TABULA Šobrīd Nefi nanšu direktīvas prasības ieviestas Finanšu instrumentu tirgus likumā (56.3 un 56.4 pants) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumos Nr. 113. «Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi» (III daļa) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumos Nr. 114 «Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju fi liāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi» (III daļa) Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.2 pants. Nefi nanšu paziņojums Nefi nanšu direktīvas galvenā prasība bija uzņēmumiem sniegt informāciju, kas nav fi nanšu informācija, vienlaikus tā ietekmē uzņēmuma attīstību un tā ekonomiskos procesus. Nefi nanšu direktīva neparedz vienotu nefi nanšu informācijas struktūru.12 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS arī sagatavotājiem būs vieglāk ie- gūt ziņojumu sniegšanai vajadzīgo informāciju no saviem darījumu partneriem (piegādātājiem, klien- tiem un ieguldījumus saņemošajām sabiedrībām u.c.). Minētā direktīva aizstās Nefinan- šu direktīvu, tomēr, lai uzņēmu- miem neradītu riskus attiecībā uz Direktīvas 2022/2464 prasību nepa- reizu piemērošanas kārtību, jaunās Direktīvas 2022/2464 prasību ievie- šana notiks pakāpeniski, vienlaikus paplašinot subjektu loku. 2025. gadā būs jāsniedz ziņas par 2024. finanšu gadu sabied- rībām, uz kurām Nefinanšu direk- tīva jau attiecas, t.i., sabiedriskas nozīmes struktūras, kuru vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā. Tas arī attiecas uz tādiem subjek- tiem, kam ir konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, jeb uzņē- mumiem, kas ietilpst koncernā, at- tiecīgi pēc to kritērijiem. 2026. gadā būs jāsniedz ziņas par 2025. finanšu gadu sabiedrī- bām, kas saskaņā ar GPKGPL 5. pan- ta piekto daļu atbilst kritērijiem «liela sabiedrība», kas ir tāda sa- biedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minē- to kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 20 milj. eiro; 2) neto apgrozījums — 40 milj. eiro; 3) vidējais darbinieku skaits pārska- ta gadā — 250. Tas arī attiecas uz tādiem subjek- tiem, kam ir konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, jeb uzņē- mumiem, kas ietilpst koncernā, at- tiecīgi pēc to kritērijiem. 2027. gadā būs jāsniedz ziņas par 2026. finanšu gadu — ma- zām un vidējām kapitālsabiedrī- bām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrosabiedrības, vienlaikus ma- zām apdrošināšanas un pārapdro- šināšanas sabiedrībām, kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm. 2029. gadā būs jāsniedz ziņas par 2028. finanšu gadu — Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabied- rībām, kurām galveno mātes sabied- rību reglamentē trešās valsts tiesību akti un to neto apgrozījums grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas, un Latvijas Republikā reģistrētām tre- šās valsts sabiedrības filiālēm, kuru neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 40 milj. eiro un grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas. Par Direktīvas 2022/2464 pa- kāpenisko prasību ieviešanu (sk. 2. tabulu). Nefinanšu paziņojuma subjektu salīdzinājums ar Ilgtspējas ziņojuma subjektiem (sk. 3. tabulu). Papildus paplašinātajam subjek- tu lokam, Direktīva 2022/2464 pa- redz jaunus terminus, piemēram, «ilgtspējas jautājumi», kas saistīti ar vides tiesībām, sociālajām un cilvēktiesībām un pārvaldības fak- toriem. Jaunie termini ir iestrādāti grozījumos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada fi- nanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/ EEK (turpmāk — Grāmatvedības di- rektīva). Ar terminu «ilgtspējas ziņu sniegšana» saprotama ar ilgtspējas jautājumiem saistītas informācijas sniegšana. Papildus termin am «ilgt- spējas jautājumi» parādās termins «būtiski nemateriālie resursi», kas skaidro resursus bez materiāla sa- tura, no kuriem ir pamatā atkarīgs uzņēmuma ilgtspējas modelis un kuri ir uzņēmuma vērtības radīša- nas avots. Šis termins ir veidots, lai būtu skaidrs, ka «būtiski nemate- riālie resursi» ir saistīti ar ilgtspējas informāciju, savukārt «nemateriālie aktīvi» ar finanšu informāciju. Kā jau iepriekš minēts, Grāmat- vedības direktīvas grozījumos ilgt- spējas informācijas sniegšanas struktūra tiek mainīta, proti, tiks ieviesta prasība, ka ilgtspējas ziņo- jumi tiek sniegti vadības ziņojuma īpašā sadaļā. Tāpat vadības ziņo- jums, kurā ir iekļauta ilgtspējas in- formācija, jāsagatavo un jāpublisko vienotā elektroniskā ziņošanas for- mātā. Šī elektroniskā ziņošanas for- māta prasības ir noteiktas Komisijas Deleģētās regulas 2018/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes 2. TABULA 2025. gadā būs jāsniedz ziņas par 2024. fi nanšu gadu – sabiedrībām, uz kurām Nefi nanšu direktīva jau attiecas (sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem) 2026. gadā būs jāsniedz ziņas par 2025. fi nanšu gadu – lielām sabiedrībām, uz kurām Nefi nanšu direktīva pašlaik neattiecas (bilances kopsumma — 20 milj. eiro; neto apgrozījums — 40 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250) 2027. gadā būs jāsniedz ziņas par 2026. fi nanšu gadu – kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (izņemot mikrosabiedrības), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām, kredītiestādēm 2029. gadā būs jāsniedz ziņas par 2028. fi nanšu gadu – Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kurām galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti un to neto apgrozījums grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas, un Latvijas Republikā reģistrētām trešās valsts sabiedrības fi liālēm, kuru neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 40 milj. eiro un grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas Direktīva 2022/2464 paredz jaunus terminus, piemēram, «ilgtspējas jautājumi», kas saistīti ar vides tiesībām, sociālajām un cilvēktiesībām un pārvaldības faktoriem.13 Direktīvu 2004/109/EK papildina at- tiecībā uz regulatīvajiem tehniska- jiem standartiem par vienotā elek- troniskās ziņošanas formāta speci- fikāciju 3. pantā, tostarp iekļaujot, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/852 par re- gulējuma izveidi ilgtspējīgu iegul- dījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 8. pantu. Šobrīd vadības ziņojums Gada pārskatu un konsolidēto gada pār- skatu likuma 8. panta otrās daļas izpratnē ir kā viena no gada pār- skata vienotā kopuma sastāvdaļām. Iekļaujot ilgtspējas informāciju šajā vadības ziņojumā kā atsevišķu ziņo- juma sadaļu, tiks izpildīts viens no Direktīvas 2022/2464 galvenajiem mērķiem, kas arī minēts Direktīvas 2022/2464 preambulas 24. apsvē- rumā: «Grozījumi, kas ieviesti ar šo grozošo direktīvu, nodrošinās saskaņotus līdzvērtīguma režīmus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegša- nas prasībām un finanšu informā- cijas sniegšanas prasībām saistībā ar gada finanšu pārskatu.» Savukārt 25. apsvērums skaidro, ka minētā ilgtspējas informācija tiks prasīta proporcionāli atbilstoši Direktīvā 2022/2464 noteiktajam subjektu lielumam un formai, proti, Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — dalībvalstīm) ir jāparedz savos nacionālajos normatīvajos aktos ilgtspējas informācijas sniegšanas atbrīvojumi un proporcionalitāte. Šādus atbrīvojumus un propor- cionalitāti skaidros ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas arī noteiks saturu, kas būtu jāie- kļauj, veicot ilgtspējas ziņu snieg- šanu. Patlaban notiek šo standartu izstrāde, un standartu projekti ir sadalīti četrās grupās: 1. Starpnozaru standarti. 2. Vides standarti. 3. Vadības standarti. 4. Sociālie standarti. Starpnozaru standarti pamatā skaidros kopēju standartu nozīmi un mijiedarbību, kā arī šo standar- tu piemērošanu ilgtspējas satura veidošanā. Vides standarti attieksies uz in- formāciju par vides faktoriem: par klimata pārmaiņu mazināšanu; pielāgošanos klimata pārmaiņām; ūdens un jūras resursiem; resursu izmantošanu un aprites ekonomiku; piesārņojumu, bioloģisko daudz- veidību un ekosistēmām; par klimata pārmaiņu mazināšanu. Vadības standarti attieksies uz in- formāciju par pārvaldības faktoriem: par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu un spējām pildīt šo lomu; uzņēmuma galvenās iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas, tostarp saistībā ar uz- ņēmuma ziņojumu sniegšanas procesu; darījumu darbības ētiku un kor- poratīvo kultūru, tostarp korup- cijas un kukuļošanas apkarošanu; uzņēmuma politisko iesaisti, to- starp lobēšanas darbībām; attiecību ar klientiem, piegā- dātājiem un kopienām, kas ietekmē uzņēmuma darbības pārvaldību un kvalitāti, tostarp maksājumu praksi. Sociālie standarti attieksies uz informāciju par sociālajiem un cil- vēktiesību faktoriem: par vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu; darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, koplīgu- mu slēgšanu un darbinieku ie- saisti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi; to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un stan- dartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktie- sību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamat- tiesībām darbā, SDO pamatkon- vencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. SECINĀJUMS: paredzams, ka va- dības ziņojumam, kurā būs jāiekļauj ilgtspējas informācija, pieaugs ap- joms un tas kļūs proporcionāls sais- tībā ar uzņēmuma formu un nozari, kurā uzņēmums darbojas. 3. TABULA Nefi nanšu paziņojuma subjektiIlgtspējas ziņojuma subjekti Nefi nanšu paziņojuma sniegšanas prasības attiecas uz: kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; kredītiestādēm; apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Minēto sabiedrību vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 500 darbiniekus, aktīvu kopsumma bilances datumā pārsniedz 20 milj. eiro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) pārsniedz 40 milj. eiro; kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurām ir tāda koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kuram pirmajā darbības gadā, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā konsolidēti pārsniedz 20 000 000 eiro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) konsolidēti pārsniedz 40 000 000 eiro Ilgtspējas informācijas sniegšanas prasības attiecas uz: kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (izņemot mikrosabiedrības); lielajām kapitālsabiedrībām; apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām; kredītiestādēm; Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kurām galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti un to neto apgrozījums grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas; Latvijas Republikā reģistrētām trešās valsts sabiedrības fi liālēm, kuru neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 40 milj. eiro un grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas; lielām grupām, kas sastāv no mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, ko iekļauj konsolidācijā, un kas to mātes uzņēmuma bilances datumā konsolidēti pārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: a) bilances kopsumma: 20 000 000 eiro; b) neto apgrozījums: 40 000 000 eiro; c) vidējais darbinieku skaits fi nanšu gada laikā: 250Labā vēsts, ka konceptuāli at- balstītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu liku- mā paredz gada pārskatu iesnieg- šanas termiņu pagarināšanu par vienu mēnesi (no 4 līdz 5 mēnešiem pēc pārskata gada beigām) tikai mazajām sabiedrībām. Taču paš- laik uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskata mērķis:sniegt informāciju par sabiedrības finan- siālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem no- der, lai pieņemtu saimnieciska rak- stura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: po- tenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Rakstā apskatītas gada pārskata sastāvdaļas un apkopoti gan ietei- kumi, kam pievērst uzmanību, sa- stādot gada pārskatu, gan biežāk pieļautās kļūdas. Gada pārskata sastāvdaļa — ziņas par uzņēmumu 1. Bieži pie darbības veida norāda tikai NACE kodu, taču ne visi lieto- tāji pārzina no galvas kodus, tāpēc būtu lietderīgi tos paskaidrot. 2. Bieži, norādot informāciju par valdi un zvērinātu revidentu, tiek norādīts arī personas kods, kas nav korekti, jo tie ir sensitīvi dati. 3. Bieži aizmirstas norādīt struktūr- vienības, filiāles un pārstāvniecības. 4. Jādefinē gada pārskata periods. 5. Norādot ziņas par grāmatvedi, ja tas ir ārpakalpojuma uzņēmums, jāsniedz arī informācija par atbildī- go grāmatvedi. Vadības ziņojums Vadības ziņojumā obligāti ie- kļaujamās informācijas apjoms Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 55. pantā. Ja kāds no pantā minētajiem punktiem nav aktuāls sabiedrībai, tad nosaukumu ziņojumā neliek, piemēram, lai nav šādas rindiņas: pētniecības pasākumi — nav. Netiek sniegta informā cija par sabiedrī bas darbī bas finansiā lajiem rā dī tā jiem, rezultā tiem un finan- siā lo stā vokli un to analī zi salī dzi- nā jumā ar iepriekš ē jo periodu un skaidrojumiem par bū tisku izmaiņ u faktoriem, kas tos ietekmē ja, taču šī informācija ir svarīga gada pār- skata lietotājiem. Kam pievērst pastiprinātu uz- manību, sastādot vadības ziņo- jumu par 2022. pārskata gadu? Iepriekš bija aktuāli atklāt infor- māciju saistībā ar Covid–19 un tā ietekmi uz uzņēmuma darbību. Sagatavojot gada pārskatu par 2022. gadu, ir jāņem vērā citi noti- kumi, kas skāruši gan valsti, gan pa- sauli kopumā. Karadarbība Ukrainā un no tās izrietošās sankcijas (iero- bežojošie pasākumi pret Krieviju un Baltkrieviju) atstāja būtisku ietekmi uz biznesa darbību, ekonomikas attīstību un finanšu sistēmu funk- cionēšanu. Šie notikumi sagādā Iepriekšējos pārskata periodos saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā tika pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām orga- nizācijām. Šogad likumā šādi grozījumi nav paredzēti. 14 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com Aspekti, kas jāiekļauj un jāizvērtē, sagatavojot FINANŠU PĀRSKATU par 2022. gadu15 uzņēmumiem grūtības, kā arī šie notikumi jāizvērtē, sagatavojot gada pārskatus, jo finanšu pārska- tu lietotājiem jānodrošina infor- mācija, kas atspoguļotu šo notiku- mu sagaidāmo ietekmi uz finan- siālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Uzņēmumiem arī jāapsver, vai atsaukties uz ie- spējamo kara ietekmi, atklājot in- formāciju par galvenajiem riskiem un neskaidrībām vadības ziņoju- mā, ja iespējams, ka turpmākās situācijas attīstība var izraisīt vai ir izraisījusi negatīvas novirzes no uzņēmuma prognozēm. Šie noti- kumi var ietekmēt grāmatvedības aplēses, patiesās vērtības novēr- tējumu, aktīvu vērtības samazinā- šanos, kredītsaistību pieaugumu, piegādes ķēžu vai izmantojamo resursu maiņu. Infl ācijas ietekme 2022. gada decembrī, salīdzi- not ar 2021. gada decembri, vidē- jais patēriņa cenu līmenis palieli- nājās par 20,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Līdz ar to jāizvērtē arī inflācijas ietekme uz gada pārskatu, kā arī šie notikumi jāņem vērā, izvērtē- jot darbības turpināšanas princi- pu. Var rasties izmaksu inflācija, uzņēmumiem palielinot cenas, lai izvairītos no zaudējumiem, ko rada ražošanas palielināšanās. Ja pieprasījums arvien pieaug, lai to apmierinātu, tiek palielināta esošo strādnieku slodze. Līdz ar to palie- linās arī viņu darba alga, tas savu- kārt sekmē ražošanas izmaksu un cenu pieaugumu. Tāpat jāņem vērā aizņemtā kapitāla cena, kuras kā- pumu jau lielākā daļa uzņēmumu ir tieši izjutuši, jo mainās pat eso- šo aizņēmumu vērtība, pieaugot EURIBOR likmēm, nerunājot par to, cik atbildīgi jāizvērtē jauno kredīt- saistību piesaistīšanas un atmak- sāšanas iespējas. Tāpēc, izvērtējot darbības turpināšanas principu, jā- analizē, vai uzņēmumam neradīs būtiskas finansiālas un atmaksas problēmas esošie aizņēmumi, ja to īpatsvars bilancē ir būtisks. Finanšu analīzes koefi cienti Ja izmanto finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jāuzmanās ar rezultātu interpre- tāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Aprēķinātajiem koeficientiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats. Tāpat nav jārēķina tādi finanšu analīzes koeficienti, kas nesniegs īsti daudz informācijas par sabied- rību. Piemēram, ja sabiedrības krā- jumi salīdzinājumā ar citiem pos- teņiem ir niecīgi, tad arī nav vērts rēķināt krājumu aprites koeficientu, jo tas īsti nesniegs priekšstatu par sabiedrību. Peļņas vai zaudējumu aprēķins, Bilance, Naudas plūsmas pārskats, Pašu kapitāla izmaiņu pārskats Sastāda pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma pielikumā sniegtajām formām. Neatstāj formās tukšās rindas, kas nav aktuālas sabiedrībai un ku- rām nav vērtību. Šajās formās jābūt valdes un grāmatveža vai ārpakalpojuma grā- matveža parakstam. Norāda metodes, pēc kurām sa- stāda PZA un naudas plūsmas pār- skatu; mainot sastādīšanas meto- di, jāsniedz paskaidrojums finanšu pārskata pielikumā. Peļņas vai zaudējumu aprēķi- na rindā Neto apgrozījums norā- da ieņēmumus no pamatdarbības veidiem. Ja ir ieņēmumi, kas nav tipiski un sistemātiski (nav saistī- ti ar pamatdarbību), tie tiek uz- rādīti PZA pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi rindiņā. Bieži šī ir neuzmanības kļūda, bet ir re- dzēts, ka šī summa nav maza un tā tiek ar nodomu iekļauta neto apgrozījuma rindā, lai sabiedrībai neveidotos bruto peļņas zaudēju- mi, taču tas nav korekti. Tāpat arī nav korekti, piemēram, visu pa- matlīdzekļu nolietojumu iekļaut pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās, jo pamatlīdzekļu sa- rakstā var būt pamatlīdzekļi, kas nepiedalās ražošanas procesā, bet attiecināmi uz pārdošanu vai administrāciju, tātad arī nolieto- jumam jābūt atdalītam uz katru PZA rindu atsevišķi. Foto: Aivars Siliņš KATRĪNA LINARTE, zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, Latvijas Universitātes profesionālais maģistra grāds ekonomikā Uzņēmumiem jāapsver, vai atsaukties uz iespējamo kara ietekmi, atklājot informāciju par galvenajiem riskiem un neskaidrībām vadības ziņojumā, ja iespējams, ka turpmākās situācijas attīstība var izraisīt vai ir izraisījusi negatīvas novirzes no uzņēmuma prognozēm.16 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Bilances konti Pamatlīdzekļi Nepieciešams pārskatīt uzņēmu- ma pamatlīdzekļus un to izmanto- šanas veidu/funkcijas saimnieciskajā darbībā. Nepieciešams pārliecinā- ties, vai ir bijušas izmaiņas pamat- līdzekļu izmantošanā saistībā ar raksta autores iepriekš minētajiem notikumiem vadības ziņojuma sa- daļā, jo tas var ietekmēt aktīvu vēr- tību, lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma likmes. Jāizvērtē, vai nav jāpārskata summa, no kuras at- zīst par PL, vai pamatlīdzekļu nolie- tojuma likmes atbilst pamatlīdzekļa paredzamajam lietošanas ilgumam. Pārvērtēšanas gadījumā jāpārskata visi kategorijā ietilpstošie pamatlī- dzekļi. Pārvērtēšanu uz augšu vēr- tīgi veikt reizi 3–5 gados atbilstoši pieņemtajai politikai. Pārvērtēšanu uz leju, ja iepriekš pastāvēja vērtību samazinošas pazīmes, — ik gadu. Pamatlī dzekļ u inventarizā cijas un analī tiskie saraksti katru gadu jā salī dzina ar virsgrā matas kontiem. Jāveic arī mazvērtīgā inventāra uz- skaitīšana un inventarizācija. Bieži tehnoloģ isko iekā rtu un ierī č u pos- tenī tiek uzskaitī tas automaš ī nas, smagā s automaš ī nas, kravas vilcē ji u.c., bet šajā postenī bū tu jā uzskai- ta tikai tā di pamatlī dzekļ i, kuru dar- bī bas rezultā tā apstrā dā jamais vai pā rstrā dā jamais materiā ls vai viela maina fizisko stā vokli vai ķ ī misko sastā vu. Pamatlī dzekļ u nolietojuma lik- mē m u.c. uzskaites aspektiem jā bū t iestrādātiem grā matvedī bas orga- nizā cijas dokumentos un jāsaskan ar praksi (grāmatvedības uzskaitē lietoto). Ieguldījumi Veicot finanšu ieguldījumus rad- niecīgās un asociētās sabiedrībās, lai sabiedrība spētu pārvarēt finan- šu grūtības, jāizvērtē iespējamie riski attiecībā uz līguma nosacīju- mu izpildi, ka ieguldījumu var neat- maksāt, var rasties kavējumi u.c. Ja kāds no riskiem iestājas, tas jāatklāj finanšu pārskatā. Krājumi Jānovērtē, vai nav jāveic krājumu vērtības korekcijas, ja kritušies pār- došanas/pakalpojumu apjomi, pre- ces ilgi stāv noliktavā. Katru gadu, veicot krā jumu inventarizā cijas un konstatē jot krā jumu zudumus, ob- ligā ti ir jā veic dabī go zudumu nor- mu aprē ķ inā š ana, kas nepiecieš ams UIN apliekamā s bā zes noteikš anā . Dabī gā s zuduma normas aprē ķ ina, ņ emot iepriekš ē jo trīs gadu faktis- kos zudumus, ko attiecina pret trīs gadu neto apgrozī jumu un iegū - to koeficientu reizinot ar pā rskata gada neto apgrozī jumu. Ja dabī gā s zudumu normas netiek noteiktas, tad visa krā jumu zudumu summa ir jā iekļ auj UIN apliekamajā bā zē (UIN likuma 8. pants). Visas krājumu izmaiņas, kas konstatētas gada inventarizācijās, iegrāmato pārskata perioda PZA neatkarīgi no inventarizācijas nori- ses laika, piemēram, ja tā norisinās nākamā mēnesī pēc bilances datu- ma. Tāpat jāizvērtē politika attiecībā uz uzkrājumi nelikvīdiem vai maz- kustīgiem krājumiem. Debitori Bieži netiek ievērots nosacījums un bilancē uzrāda debitorus kopā ar šaubīgiem vai pat bezcerīgiem parādiem, kas ir nepareizi, jo debi- tori bilancē jāuzrāda neto vērtībā, atskaitot nedrošiem parādiem izvei- doto uzkrājumu summu, savukārt bezcerīgo parādu (zaudētu bez cerī- bām to kādreiz atgūt) iekļauj zaudē- jumos, ja iepriekš nav veidoti uzkrā- jumi. Lai šīs kļūdas laikus novērstu, jāveic debitoru vecumanalīze, un tas jādara nevis reizi gadā, bet daudz biežāk. Gada pārskata pielikumā ir jāsniedz nedrošiem parādiem izvei- doto uzkrājumu apjoma pamato- jums. Atgādinu, ka nepietiek tikai ar fakta konstatāciju, ka sabiedrībai ir bezcerīgie un/vai nedrošie parādi, ar tiem ir jāstrādā (atgādinājuma vēs- tules, parādu piedziņas kompāniju piesaiste, ja summas ir būtiskas). Kad izvē las visus darī jumus ar vie- nu partneri uzskaitī t vienā kontā gan par preč u realizā ciju, gan par preč u pā rdoš anu, rodas kļ ū das neto atlikumā konkrē tam klientam, tāpēc tas jāpārbauda. Citi debitori Bieži nodokļu pārmaksas netiek uzrādītas bilances aktīvā, bet gan samazina pasīva (saistību) saldo summu, un tas nav korekti. Savērst neko nevar. Nākamo periodu izdevumi Praksē redzēts, ka grāmat- vežiem bieži aizmirstas katru mēne- si norakstīt uz izdevumiem daļu no nākamo periodu izmaksām, tāpēc gada beigās pirms gada pārskata sastādīšanas ieteicams iziet cauri šī konta analītikai un pārliecināties, ka uz nākamo gadu nepāriet kār- tējā gada izmaksas. Nauda Pārrēķinot ārvalstu valūtas atli- kumus gada pārskata beigās eiro, izmantojot grāmatvedības pro- grammu, jāpārbauda, kādu va- lūtas kursu izmanto programma. Valūtas kursi tiek noteikti, pamato- joties uz Eiropas Centrālās bankas sistēmu un citu centrālo banku sa- skaņošanas procedūru, kas notiek katru darbdienu plkst. 15.15 (pēc Latvijas laika) un atspoguļo valū- tas tirgus situāciju attiecīgajā brīdī. Līdz ar to, ja programma izmanto pirms plkst. 17.00 pieejamo valū- tas kursu, ļoti bieži rodas starpība tādās valūtās, kuru kurss mēdz būt ļoti svārstīgs. PZA tiek uzrādīts valū tas kursa svā rstī bu neto rezultā ts (starpība starp ieņēmumiem un zaudēju- miem no valūtas kursa svārstībām). Kreditori Jānodala īstermiņa un ilgtermi- ņa saistītas, jo praksē bieži redzēts, ka kredītiem vai aizdevumiem, kas ilgāki par gadu, kārtējā gada mak- sājumus aizmirstas iegrāmatot īs- termiņa saistībās, bet viss tiek likts uz ilgtermiņa saistībām, kas nav ko- rekti. Praksē redzēts, ka īpašnieku parādi, kas netiek atmaksāti ilgu lai- ka periodu, tiek grāmatoti īstermiņa saistībās, kas ir aplami un nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu, un, atklājot šo kļūdu, var veidoties pie- nākums maksāt UIN. Ja kredīta līgumā nav noteikts atmaksas periods, tad tās ir īster- miņa saistības, nevis ilgtermiņa. Nodokļi Nodokļu atlikumiem jāsakrīt ar VID (Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats). Finanšu pārskata pielikums Sastādot pielikumu, svarīgi identificēt, kādai kategorijai atbilst sabiedrība (mikrosabiedrībām, mazām, vidējām vai lielām sabied- rībām). Tad, balstoties uz Gada pār- skatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un Ministru kabineta notei- kumiem Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» prasībām attiecībā uz nepieciešamās infor- mācijas atklāšanu gada pārskatos visām sabiedrību kategorijām, sa- stāda finanšu pārskata pielikumu. Praksē bieži sabiedrības atklāj to informāciju, kas nebūtu nepiecieša- ma, bet aizmirst obligāti atklājamo informāciju.17 Visām sabiedrību kategorijām grāmatvedības politikā atklājamā informācija Ilgtermiņa ieguldījumiem grā- matvedības politikā sniedz ziņas, no kādas summas iegādi atzīst par nemateriālo ieguldījumu vai pamat- līdzekli u.c. Ilgtermiņa ieguldījumiem norā- da nolietojuma normas. Sabiedrībai finanšu pārskata pielikumā jāsniedz informācija par krājumu uzskaitei pieņemto grā- matvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu. Sniedz noteikto informāciju par uzkrājumu veidošanai pieņemto grāmatvedības politiku. Sniedz detalizētu informāciju par ieņēmumu un izdevumu at- zīšanas politiku atbilstoši katram darbības veidam, nevis izmanto teorētiskos tekstus par ieņēmumu un izdevumu atzīšanu, jo šīs ir vis- svarīgākās pozīcijas jebkurai sabied- rībai. Sniedz informāciju, ja notikusi grāmatvedības politikas maiņa vai uzskaites principi, notikusi iepriek- šējo gadu kļūdu labošana utt. Finanšu pārskata pielikuma sa- daļā Grāmatvedības politika bieži paliek iepriekšējo pārskata gadu datumi, nav iekļauti visi skaidro- jumi par katra posteņa uzskaites, atzīšanas politiku u.tml. vai arī ir aprakstīts postenis, kas nav aktuāls sabiedrībai. Piemēram, apraksta uz- krāto saistību veidošanas politiku, bet sabiedrībai nav uzkrāto sais- tību. Nekorekti apraksta posteņu politiku, piemēram, pie debitoru atzīšanas politikas raksta: debitoru postenī ietilpst pircēju un pasūtītāju parādi un nākamo periodu izdevu- mi, taču tā nav grāmatvedības po- litika attiecībā uz debitoru posteni! Ja maina grāmatvedības politiku, tad to aktualizē finanšu pārskata pielikumā un, iesniedzot gada pār- skatu EDS, to arī neaizmirst izdarīt. Skaidrojumi pie Peļņas vai zaudējuma aprēķina (PZA) Parasti ar PZA atšifrēšanu nav problēmu, jo skaidrojumos tiek izmantota PZA izvērstā atskaite ar kontu sasaisti, nosaukumiem un summām. Jāatceras: Sniegt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti peļņas vai zaudē- jumu aprēķinā. Par ieņēmumu vai izmaksu pos- teņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepār- protami atšķiras no sabiedrības pa- rastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gai- dāma, to summām un veidu. Ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmu- mu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto pro- centu apmēru. Skaidrojumos pie bilances pos teņiem bieži tiek aizmirsts: skaidrojot ilgtermiņa ieguldīju- mus, jāparāda visa ilgtermiņa ieguldījumu kustība (nolieto- jums, pārvērtēšana u.c.), ne- vis skaidrojumos uzrādīt tikai pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pārskata gada un iepriekšējā pārskata gada 31.12.; nav pilnīgas informācijas par va- dībai izsniegto avansu, aizdevu- mu vai galvojumu saistību sum- mas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procen- tu likmes, svarīgākos nosacīju- mus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas; attiecībā uz katru ilgtermiņa kre- ditoru posteni — kreditoru parā- du kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsum- mu, kas ir segta ar nodrošinā- jumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu, — bieži nav in- formācijas par nodrošinājumu veidu un formu; bieži sabiedrības neatklāj atse- višķi informāciju par aizdevu- miem radniecīgām un asociētām sabiedrībām; pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darb- uzņēmējiem finanšu pārska- ta pielikumā, bieži arī tā tiek skaidroti pircēju un pasūtītāju parādi un tiek norādītas pārska- ta un iepriekšēja pārskata gada summas, bet šī informācija neko neatklāj lietotājiem. Lietderīgi būtu atklāt, par kādiem pakal- pojumiem ir parādi, periodu, par kādu šie parādi, vai sadalījumu pēc vecuma u.tml., tas pats arī attiecīb ā uz parādiem piegādā- tājiem un darb uzņēmējiem; vidējais darbinieku skaits. Ja maina grāmatvedības politiku, tad to aktualizē fi nanšu pārskata pielikumā un, iesniedzot gada pārskatu EDS, to arī neaizmirst izdarīt. Foto: © NOBU – stock.adobe.com18 GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Gada pārskata iesniegšana EDS GADA ≠ EDS GADA PĀRSKATS PĀRSKATS Aplami uzskatīt, ka EDS sis- tēmā iesniegtais un izdrukātais gada pārskats ir tas pats uzņē- muma gada pārskats. Tā ir gada pārskata atvasinājumu elektronis- kā forma (elektroniskais noraksts). Sagatavo saskaņā ar MK apstipri- nātu formu atbilstoši MK noteiku- miem Nr. 399. Bieži, aizpildot EDS pamatin- formācijas sadaļu, sabiedrību EDS ievadītais gada pārskata apstiprinā- šanas datums nesakrīt ar gada pār- skata oriģinālā norādīto datumu, taču tiem jābūt vienādiem. Grāmatveža tiesībām sagatavot un apstiprināt gada pārskatu jābūt iekļautām ar sabiedrību noslēgtā darba vai pakalpojumu līgumā, kurā noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi par gada pārskata sagatavošanu un apstiprināšanu, arī jāņem vērā, kad EDS pamatin- formācijas sadaļā norāda ziņas par grāmatvedi. Svarīgi sabiedrībām, kas pakļ autas prasībai par zvērināta revidenta pārbaudi un atzinumu Sabiedrība, kuras gada pārska- tu revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, EDS iesniedz revidenta ziņ ojuma (pārbaudes ziņojuma) elektronisku kopiju, sagatavojot pārskata elektronisku norakstu. Gada pārskata atvasinājumu EDS pārbauda un apstiprina zvēri- nāts revidents, pārbaudei jāparedz papildu laiks. Ņ emot vērā likumā papildus no- teikto obligāto zvērināta revidenta pārbaudi ne tikai gada pārskata ori- ģinālam, bet arī tā norakstam, tas ir jāsagatavo laikus un par to jāinfor- mē sabiedrības zvērināts revidents. Svarīgi, norādot EDS informāciju par zvērinātu revidentu, nesajaukt sertifikāta un licences numuru, jo gada pārskats var aiziet pavisam pie cita revidenta, tāpēc, iesniedzot gada pārskatu, ieteicams informēt par to arī zvērinātu revidentu, lai pārliecinātos, ka gada pārskats ir nonācis līdz viņam. Kad gada pār- skats tiek iesniegts, tad EDS nomai- na statusu uz iesniegts apstiprinā- šanai zvērinātam revidentam, taču tas vēl neliecina, ka gada pārskats nonācis pie īstā revidenta. Gada pārskats ir nozīmīgs uzņē- muma grāmatvedības dokuments. Pēc gada pārskata ir iespējams izda- rīt secinājums par sabiedrību un tajā notiekošajiem procesiem un vadības nostāju. Gada pārskats tā lietotajiem sniedz informāciju par sabiedrības darbību, finansiālo stāvokli, plāniem u.c. Gada pārskata sastādīšana ir aktuāla ikvienai sabiedrībai, jo tieši šis dokuments būs svarīgs poten- ciālajiem klientiem, investoriem, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko sadarbību. Grāmatvedības uzskai- tei jāiet roku rokā ar grāmatvedības organizācijas dokumentiem, kas praksē ir retums, jo parasti grāmat- vedības organizācijas dokumenti (nolikumi) dzīvo savu dzīvi. Līdz galam netiek novērtēts, cik svarīgi, lai organizācijas dokumenti ne tikai būtu, bet arī atbilstu uzņēmuma esošajai grāmatvedības uzskaitei un principiem. Parasti interese sakārtot grāmatvedības organizācijas doku- mentus rodas pirms VID pārbaudes, taču būtu jārīkojas laikus un jāpa- sargā uzņēmums no iespējamām kļūdām, administratīvā un nodokļu parāda (uzrēķina) saistību riska. Grāmatveža tiesībām sagatavot un apstiprināt gada pārskatu jābūt iekļautām ar sabiedrību noslēgtā darba vai pakalpojumu līgumā, kurā noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi par gada pārskata sagatavošanu un apstiprināšanu, arī jāņem vērā, kad EDS pamatinformācijas sadaļā norāda ziņas par grāmatvedi. Foto: © Drobot Dean – stock.adobe.comNext >