< PreviousVideoseminārā «Kad pašnodar- binātajiem jāreģistrējas PVN mak- sātāju reģistrā» par PVN piemēro- šanu un reģistrēšanos OSS īpašajā režīmā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja DAIGA BEREZA . Kas ir OSS režīms? One Stop Shop (OSS, latvis- ki — vienas pieturvietas aģentūras režīms) ir savienības vai ārpussavie- nības režīms jeb īpašs PVN režīms precēm un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājiem. Kāpēc ir izdevīgi reģistrēties OSS režīmā? PVN īpašais režīms ir iz- mantojams brīvprātīgi, kas nodokļu maksātājam ļauj deklarēt PVN, kas parasti ir jāmaksā vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tikai vienā ES valstī. OSS režīmu ir tiesības izmantot, ja pārrobežu darījumi tiek veikti ar personām, kas nav PVN nodok- ļa maksātāji. Izmantojot šo vien- kāršoto PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kur atrodas tā klienti. Kad jāreģistrējas arī citās ES valstīs? Pašnodarbinātajam kā PVN mak- sātājam ir jāreģistrējas tad, ja klien- tiem no citām ES valstīm — Lietuvā, Spānijā u.c., kas nav PVN maksātāji (pārsvarā gadījumu tās būs fiziskas personas) savā valstī, tiek sniegts noteikts pakalpojums, kas ir saistīts ar konkrēto valsti. Tie var būt trans- porta, iekraušanas un izkraušanas, izmitināšanas (piemēram, Lietuvā ir telpas, kuras iznomā), būvniecības u.c. pakalpojumi. Kā PVN maksātājam citā ES da- lībvalstī ir jāreģistrējas arī tad, ja tiek piegādātas preces un/vai tiek sniegti elektroniskie (bez cilvēku iesaistes) pakalpojumi, kuru ko- pējā vērtība gada laikā pārsniedz 10 000 eiro. Tipiskākais piemērs ir preču tirdzniecība, piemēram, ro- taļlietas, apģērbi, interneta vietnē ES dalībvalsts PVN nemaksātājiem. VID uzsver, ka par PVN maksātāju ir jāreģistrējas katras dalībvalsts PVN maksātāja reģistrā, kur ir pircējs. Pašnodarbinātie saimnieciskās darbības veicēji pakalpojumus vai preču piegādes var sniegt ne tikai iekšzemē, bet arī citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Ja pārdod preces pircējiem no Spānijas, Lietuvas, Francijas u.c. vai arī sniedz, piemēram, būvniecības pakalpojumus, tas var radīt pienākumu reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam citā ES dalībvalstī vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. 20 NODOKĻI NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Kad jāreģistrējas citās ES valstīs vai īpašajā OSS režīmā Foto: © SHOTPRIME STUDIO – stock.adobe.com21 Ja vēlos uzsākt tiešo tirdzniecību Facebook, tirgojot tiešraidē savas darinātās rotas, vai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā? Piebilde par Facebook: nekādu līgumu nav. Ir profi ls, kurā ir informācija par darinājumiem, un periodiski tur var vadīt tiešraidi, kurā es rādu savas rotas. ATBILDE PVN maksātāju reģistrā var nere- ģistrēties, kamēr uz citām dalīb- valstīm piegādāto preču kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepār- sniedz 10 000 eiro vai iekšzemē 40 000 eiro 12 mēnešu periodā, ja no Facebook netiek saņemts pakal- pojums par atlīdzību. Vai PVN maksātājam, piemēram, kādam uzņēmumam, tas ir kaut kādā veidā apgrūtinājums, ja pakalpojumu sniedzējs nav PVN maksātājs? Šīs platformas man piemēro Latvijas PVN nodokli un samaksā PVN. Kāpēc man būtu jāreģistrējas PVN reģistrā? To arī redzu rēķinā, ko saņemu, attiecīgi šo PVN atskaitīt nevaru, jo neesmu PVN maksātājs. ATBILDE Jā, tas var būt apgrūtinājums. Ir ga- dījumi, kad uzņēmumi atsakās slēgt līgumu un sadarboties, ja darījumu partneris nav uzrādījis derīgu PVN numuru. Jāuzrāda derīgs PVN numurs Kā zināt, vai klients ir vai nav re- ģistrēts PVN maksātājs? Pircējs vai pakalpojuma saņēmējs, kurš savā valstī ir reģistrēts PVN maksātājs, pirms attiecīgā darījuma uzrāda de- rīgu PVN numuru. Ja pircējs vai pa- kalpojuma saņēmējs pirms darījuma nevar uzrādīt derīgu citas dalībvalsts numuru, uzskatāms, ka klients nav reģistrēts PVN maksātājs. PVN numura derīgumu var pār- baudīt Eiropas Komisijas izveidotā datubāzē VIES: https://ec.europa. eu/taxation_customs/vies/#/vat- validation PIEMĒRS Ja saimnieciskās darbības veicējs ir specializējies mājas būvniecībā vai remontdarbu veikšanā un viņu ir nolīdzis lietuvietis, ir jāprasa, vai ir derīgs PVN maksātāja numurs. Ja tiek uzrādīts derīgs PVN maksātāja numurs, pasūtītājs ir PVN nodokļa maksātājs un pakalpojums tiek sniegts atbilstoši 19. panta 1. daļai. Bet, ja lietuvietis ir fi ziska persona, kurai ir nepieciešams meistara pakalpojums, bet viņš nav PVN maksātājs, tas rada pienākumu interesēties, vai nav jāreģistrējas Lietuvas PVN maksātāju reģistrā. Apliek ar nodokli iekšzemē PVN maksāšanas kārtībā svarīga nozīme ir tam, vai pircējs ir vai nav citas ES dalībvalsts PVN maksātājs. Ja fiziska persona, kas vēl nav reģistrējusies VID PVN maksātāju reģistrā Latvijā, tirgo savas sara- žotās preces uz visām pasaules valstīm, ir svarīga gan valsts, uz kuru tiek piegādāta prece, gan tas, vai pircējs ir vai nav reģistrē- jies kā PVN maksātājs savā mītnes valstī. Būtiski ir arī tas, ka visos gadījumos preces pie pircēja tiek transportētas no Latvijas. Ja pircējs ir kādas citas ES dalībvalsts PVN maksātājs, tādā gadījumā tas ir iekšzemes, t.i., Latvijas, darījums un iekļaujas robežsliekšņa vērtībā 40 000 eiro. Tas pats ir arī tad, ja pircēji ir no Latvijas vai trešās valsts personas, un ir vienalga, vai pircēji ir PVN no- dokļa maksātāji vai nemaksātāji. Darījums notiek Latvijā, un ir attie- cināms slieksnis 40 000 eiro. PVN likuma 59. pants nosaka: iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN mak- sātāju reģistrā, ja tā veikto ar no- dokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtī- ba iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Ja pircējs nav PVN maksātājs Ja citas ES dalībvalsts pircējs nav uzrādījis savu PVN maksātāja nu- muru vai tas ir PVN nemaksātājs, tādā gadījumā darījuma vieta vairs nav Latvija, preču piegādes vieta ir pircēja valsts. Piemēram, ja prece nosūtīta uz Lietuvu, darījuma vieta ir Lietuva. Līdz ar to pārdevējam būtu jā- reģistrējas pircēja/saņēmēja valstī un jāsamaksā tās valsts PVN. Tāda reģistrācija būtu veicama katrā da- lībvalstī, uz kuru tiek piegādātas preces PVN nemaksātājiem. Vienkāršoti nosacījumi Eiropas Savienības PVN norma- tīvajos aktos šādiem darījumiem ir paredzēti vienkāršoti nosacījumi, kuriem izpildoties iekšzemes no- dokļa maksātājs par šādu preču piegādes vietu var noteikt iekšze- mi. Proti, ja Latvijas nereģistrēts PVN maksātājs saimniecisko dar- bību veic tikai Latvijā un preces tiek nosūtītas uz citu ES dalībval- sti PVN nemaksātājam, tad Latvijā nereģistrēts PVN maksātājs, līdz šādu darījumu kopsumma nav sa- sniegusi iepriekšējā vai kalendāra gadā 10 000 eiro, par šādu preču piegāžu vietu var noteikt Latviju. Darījumu apgrozījums iekļaujams 40 000 eiro. Taču, ja minētie nosacījumi neiz- pildās, ir maksājams katras patēriņa valsts PVN. OSS režīmu ir tiesības izmantot, ja pārrobežu darījumi tiek veikti ar personām, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Izmantojot šo vienkāršoto PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.22 NODOKĻI NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Lai maksātu PVN patēriņa val- stī, nodokļa maksātājs var brīvi izvēlēties: vai reģistrēties katrā patēriņa valstī un izrakstīt PVN rēķinu atbilstoši patēriņa valsts notei- kumiem, un attiecīgi iesniegt katras valsts PVN deklarāciju un PVN samaksu veikt katrā valstī atsevišķi; vai reģistrēties savienības OSS režīmā un par visiem šāda veida darījumiem iesniegt vienu de- klarāciju un veikt visu valstu PVN samaksu ar vienu maksājumu. Reģistrācija OSS neatbrīvo no nodokļa samaksas citās dalībvalstīs, bet atvieglo šo nomaksas procesu. Kā reģistrēties OSS Vispirms ir jāreģistrējas Latvijas PVN maksātāju reģistrā un vienlai- kus jāiesniedz iesniegums, lai reģis- trētos OSS režīmā. Personai preču pārdošanai būs jāpiemēro, piemē- ram, Lietuvas vai Igaunijas PVN lik- me, un summa būs jāuzrāda īpašā OSS deklarācijā. Visas summas jāsamaksā vieno- tā kontā Latvijā, un VID pārskaitīs katrai ES dalībvalstij pienākošo summu saimnieciskā darbības vei- cēja vietā. Vienkāršošanas nosacījumi ES tālpārdošanā Piegādājot preces uz citu dalīb- valsti pircējiem, kas nav reģistrēti PVN maksātāji, var par piegādes vietu noteikt Latviju, ja izpildās šie trīs nosacījumi; pārdevējs veic saimniecisko dar- bību tikai Latvijā; preces tiek nosūtītas uz citu ES dalībvalsti; piegādāto preču kopsumma ie- priekšējā vai kalendāra gadā nav lielāka par 10 000 eiro. Ja kāds no nosacījumiem neiz- pildās, nepieciešama reģistrācija at- tiecīgajās patēriņvalstīs vai OSS īpa- šajā režīmā, kas ļauj deklarēt PVN, kas parasti ir jāmaksā vairākās ES valstīs, tikai vienā ES valstī. Izvēle piemērot patēriņa valsts nosacījumus ir saistoša divus kalen- dāra gadus. Divas izvēles Brīdī, kad nereģistrēts nodokļa maksātājs, tirgojot savu preci uz citām dalībvalstīm PVN nemak- sātājiem vai elektroniski sniedzot tiem pakalpojumus, ir sasniedzis PIEMĒRS Remontstrādnieks Zigis, kurš vēl nav reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā, piedāvā ēku remonta pakalpojumus Latvijas un Lietuvas personām. Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta būs nosakāma pēc PVN likuma 25. panta, proti, tā būs vieta, kur atradīsies ēka. Ja remontdarbi tiks veikti Latvijā, tie būs iekšzemes darījumi, un līdz 40 000 eiro apgrozījuma sasniegšanai Zigim nav obligāta prasība reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja vien neizpildās citi nosacījumi. Savukārt, ja pakalpojuma saņēmējs būs lietuvietis, kurš nebūs reģistrēts kā PVN maksātājs un remontdarbi tiks sniegti Lietuvā, Zigim pirms šāda pakalpojuma sniegšanas būtu jāreģistrējas Lietuvā. Taču jau iepriekš minētais OSS režīms paredz arī šādu darījumu iekļaušanu OSS. Tātad Zigis pirms remontdarbu sniegšanas lietuvietim var izvēlēties, vai reģistrēties Lietuvā kā PVN maksātājs vai Latvijā pieteikties OSS režīma izmantošanai. Ilustrācija: © dovla982 – stock.adobe.com 10 000 eiro kopējo apgrozījumu kalendāra gada ietvaros, kā arī neatkarīgi no apgrozījuma plāno sniegt citas dalībvalsts PVN nemak- sātājam pakalpojumu, kura snieg- šanas vieta ir cita dalībvalsts, tam ir jāizvēlas: reģistrēties katrā dalībvalstī, uz kuru tiek nosūtīta prece PVN nemaksātājam, un iesniegt at- tiecīgi katras šādas valsts PVN deklarāciju un veikt PVN samak- su katrā valstī, VAI reģistrēties tikai Latvijā kā PVN maksātājam, lai reģistrētos savie- nības OSS režīma izmantošanai, un par šādiem tālpārdošanas da- rījumiem iesniegt tikai vienu OSS deklarāciju, kurā tiek deklarēti uz visām ES valstīm veiktās piegā- des PVN nemaksātājiem. Jāuzsver, ka reģistrācija OSS nav obligāta, tas ir vienkāršots PVN ad- ministrēšanas process. Man ir internetveikals tirdzniecības platformā Shopify. Preces no Ķīnas tiek nosūtītas tieši (dropshipping) pircējiem. Pircējs manā veikalā tikai pasūta un samaksā par preci, reāli man preču nav. Vai man ir jāreģistrējas PVN? ATBILDE Ja netiek saņemts pakalpojums par atlīdzību no tirdzniecības platfor- mas Shopify, var nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā.23 Kad reģistrācija ir obligāta Ja nereģistrēta nodokļa maksā- tāja kopējā ar nodokli apliekamo darījumu summa iekšzemē pēdējo 12 mēnešu periodā ir pārsniegusi 40 000 eiro un tiek turpināta ar no- dokli apliekamu darījumu veikšana, reģistrācija VID PVN maksātāju re- ģistrā ir obligāta. Reģistrācija ir obligāta arī tad, ja ES dalībvalstu teritorijā iegādāto preču kopējā vērtība bez PVN sa- sniedz 10 000 eiro kalendāra gadā, kā arī tad, ja tālākpārdošana uz ci- tām ES dalībvalstīm PVN nodokļu nemaksātājiem pārsniedz 10 000 eiro kalendāra gadā. Šajā gadījumā kā PVN maksātājam ir jāreģistrējas citās ES dalībvalstīs vai OSS režīmā. Reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā ir obligāta arī gadījumā, kad tiek sniegti citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājam pakalpojumi, kuru sniegšanas vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmā daļas, un/vai no tāda pakalpojumu snie- dzēja, kurš nav reģistrējis saimnie- cisko darbību Latvijā, tiek saņemti pakalpojumi, kuru sniegšanas vie- tu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto. Nav pareizi prognozēts, kontrolēts un ir nokavēts PVN reģistrācijas brīdis, piemēram, mēnesi vēlāk. Pašnodarbinātajam 95% darījumu ir bijuši ar ASV fi zisko personu internetveikalā. Kā šādā gadījumā ir jārīkojas? ATBILDE Ja ir maksājams PVN par periodu, kad vēl nebijāt reģistrējies, jāiesniedz paziņojums par PVN samaksu. Ja saņem pakalpojumu pēc PVN likuma 19. panta 1. daļas no citas Eiropas valsts uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja, kurš nav PVN maksātājs, vai ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam? ATBILDE Jā, ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. PVN ir jāaprēķina un jā- samaksā, jo to nav izdarījusi otra puse. Tirgo adījumus visā pasaulē PIEMĒRS Ināra, kas vēl nav reģistrējusies VID PVN maksātāju reģistrā, izmantojot savus sociālo tīklu profi lus, tirgo adījumus uz visām pasaules valstīm, nosūtot tos no Latvijas pie pircēja. Latvijas pircējam (vienalga, vai PVN maksātājs vai nemaksātājs) preču piegāde jāpieskaita pie ar nodokli apliekamiem darījumiem. Uz veikto preču piegādi attiecināms reģistrācijas slieksnis 40 000 eiro. Citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam adījumu pārdošanas vieta ir iekšzeme, un darījuma summa pieskaitāma pie iekšzemē ar nodokli apliekamām preču piegādēm. Tātad uz veikto preču piegādi attiecināms reģistrācijas slieksnis 40 000 eiro. Trešās valsts vai teritorijas pircējam (vienalga, vai pircējs veic vai neveic saimniecisko darbību savā trešajā valstī vai teritorijā) veiktās piegādes pieskaitāmas pie iekšzemē ar nodokli apliekamām preču piegādēm. Tātad arī šajā gadījumā uz veikto preču piegādi attiecināms reģistrācijas slieksnis 40 000 eiro. Ja citas dalībvalsts pircējs nav uzrādījis savu PVN maksātāja numuru vai tas ir PVN nemaksātājs, preču piegādes vieta ir pircēja valsts. Līdz ar to Inārai būtu jāreģistrējas pircēja/saņēmēja valstī un jāsamaksā tās valsts PVN. Tāda reģistrācija būtu veicama katrā dalībvalstī, uz kuru tiek piegādātas prece PVN nemaksātājiem. Taču ES PVN normatīvajos aktos šādiem darījumiem ir paredzēti vienkāršoti nosacījumi, kuriem izpildoties nereģistrēts nodokļa maksātājs par šādu preču piegādes vietu var noteikt Latviju. Proti, tā kā Inārā saimniecisko darbību veic tikai Latvijā un preces tiek nosūtītas uz citu ES dalībvalsti PVN nemaksātājam, tad Latvijas PVN maksātājs, līdz šādu darījumu kopsumma nav sasniegusi iepriekšējā vai kalendāra gadā 10 000 eiro, par šādu preču piegādes vietu var noteikt Latviju. Taču, ja minētie nosacījumi kādā brīdī neizpildās, ir maksājams katras patēriņa valsts PVN. Lai veiktu PVN samaksu patēriņa valstī, Ināra pati var brīvi izvēlēties: vai reģistrēties katrā patēriņa valstī un izrakstīt PVN rēķinu atbilstoši patēriņa valsts noteikumiem, un attiecīgi iesniegt katras valsts PVN deklarāciju un PVN samaksu veikt katrā valstī atsevišķi; vai reģistrēties savienības OSS un par visiem šāda veida darījumiem iesniegt vienu deklarāciju un veikt visu valstu PVN samaksu ar vienu maksājumu. Reģistrācija OSS neatbrīvo no nodokļa samaksas citās dalībvalstīs, bet atvieglo šo procesu. Kamēr Ināra, tirgojot savus adījumus, nav sasniegusi nevienu no minētajiem reģistrācijas sliekšņiem, viņa var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja vien paralēli neizpildās citi nosacījumi, kas paredz obligātu reģistrāciju. Piemēram, lai veicinātu savu adījumu pārdošanu, Ināra var sākt izmantot kādu ES uzņēmumam piederošu interneta platformu vai nopirkt reklāmas laukumu Facebook. Šādā gadījumā Ināra saņem pakalpojumu, kura sniegšanas vieta nosakāma saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, un līdz ar to pirms šādu pakalpojumu saņemšanas Inārai obligāti ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. INESE HELMANE Ilustrācija: © SickleMoon – stock.adobe.comUzņēmumiem nepieciešams labs matemātiķis, lai sarēķinātu — cik var atļauties šogad ziedot, lai nepalielinātos UIN slogs. Taču arī labi aprēķini nepalīdzēs tikt vaļā no UIN par ziedojumu, ja vēlaties piemērot UIN atlaidi pēc t.s. trešās metodes — tiesības samazināt dividenžu UIN par 85% no ziedojuma, bet ne vairāk kā 30% no šī UIN. Vismaz tā domā VID un FM. Ja ziedojat, jāmaksā UIN 24 NODOKĻI NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Pārējās divas UIN atlaides meto- des ziedojumiem ir (drīkst izvēlēties tikai vienu): neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķi- nātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti VSAOI. Kaut arī par ziedošanas nodokļu problēmām jau esmu rakstījis, nā- kas atkal pie tām atgriezties. Ņemsim trešās metodes piemēru: Dividendes — 100 000; Ziedojums — 50 000; UIN no dividendēm — 25 000; UIN drīkst samazināt par 85% no ziedojuma — 42 500, bet ne vairāk kā 30% no dividenžu UIN — 7500; UIN valstij: 25 000 – 7500 = 17 500. Foto: © Africa Studio – stock.adobe.comKāda ir trešās metodes problēma? Daži uzņēmumi sāka celt trauk- smi, ka pie šī aprēķina vēl jāpiemak- sā UIN par tiem 15% no ziedojuma, par ko nedrīkst samazināt UIN, jo tie nav ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi. Pārbaudīju — tā to savā attiecīgajā metodikā (šo- brīd gan tā izņemta no VID mā- jaslapas) skaidro arī VID. Neticēju savām acīm, jo no likumprojekta ie- sniedzēju pavadvēstulēm redzams (anotācijā par to nav ne vārda), ka šāda interpretācija neatbilst at- tiecīgo normu ieviešanas mērķim. Tādēļ drošības pēc pārjautāju FM, kas neoficiāli apstiprināja, ka FM esot vienojusies ar VID par šādu UIN piemērošanas kārtību. Tādēļ iepriekš minētajā piemē- rā vēl 15% no ziedojuma (7500) ir apliekami ar UIN (un šis nodoklis (1875) ir maksājams budžetā) jau uzreiz par to mēnesi, kad veikts ziedojums! Kur šim absurdam aug kājas? VID skaidrojuma pamatā varē- tu būt ļoti burtiska likuma normu interpretācija. UIN likums nosaka, ka par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, uzskata «ziedojumus, izņemot šā likuma 12. panta pirmajā daļā minētos gadījumus». VID par šādu «gadī- jumu», šķiet, uzskata nevis visu ziedojumu, bet tikai minētos 85% no ziedotās summas, pārējos 15% uzskatot par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību. Kas lācītim patiešām vēderā? «UIN likumā izstrādes stadijā ir izveidojusies kļūda, nosakot, ka uz- ņēmumam, izvēloties trešo no trīs ziedojumu atvieglojumiem, ziedo- jumi ir jāuzskata par nesaimniecis- kiem izdevumiem. Iespējams, kļūda ir izveidojusies, jo trešā atviegloju- ma metode tika ietverta likumā jau tā izstrādes beigu stadijā.» UIN likuma 24.03.2022. gro- zījumu priekšlikumu iesniedzēju mērķis bija novērst šo «kļūdu», UIN likumā ietverot atsauci arī uz trešo ziedojumu atvieglojumu me- todi, kuras trūka likuma iepriekšējā redakcijā. Noprotams, ka priekšli- kumu iesniedzēju mērķis bija radīt tiesisko drošību, ka šādi ziedojumi tiks pilnībā atzīti par ar saimnie- cisko darbību saistītām izmaksām. VID un FM turpretim izmanto UIN likuma jaunās redakcijas formulē- juma nepilnības, to interpretējot uzņēmējiem par sliktu un pilnībā ignorējot grozījumu mērķi. Diemžēl VID patvaļīgi interpretē to, kas likumā vispār nav rakstīts. 12. pants vispār nerunā par saim- nieciskajiem vai nesaimnieciska- jiem, bet tikai par «nodokļa atvieg- lojumu», savukārt 8. pantā konkrēti tiek pateikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tiek pieskaitīti «ziedoju- mi, izņemot šā likuma 12. panta pirmajā daļā minētos gadījumus», nevis «15% no šā likuma 12. panta pirmās daļas trešajā punktā minē- tajiem gadījumiem». Vienlaikus atbalsta apmērs (2022. gadā) tika palielināts, pie- ļaujot, ka ar UIN netiek aplikta ziedotā summa, t.i., par ziedoju- mu tiesības piemērot gan nodokļa atlaidi (samazināt aprēķināto UIN), gan atvieglojumu (ar UIN neaplikt ziedoto summu). Kā būtiskākais stimuls komersantiem būtu jāmin tieši grozījumi 8. panta otrās da- ļas 4. punktā, jo tādējādi arī par 12. panta pirmās daļas 3. punktā minēto ziedojuma summu vairs netiks aprēķināts UIN. Ko vajadzētu darīt? Ar jauno UIN sistēmu uzņēmu- mu ziedojumu apjoms kritās ap- tuveni par trešdaļu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziedojumu apjomi palielinājās, jo tie nāca no sirds, neatkarīgi no UIN sekām. Tomēr kopumā tas nerisina prob- lēmu. FM jāsēžas pie sarunu gal- da — jāatvieglo un jāvienkāršo sis- tēma. Jāsaprot, ka SLO/NVO dara to, ko valsts nav spējusi izdarīt. Tas ir jāatbalsta, nevis jāierobežo un pastiprināti jākontrolē, kā to turpi- na darīt VID. Ko darīt uzņēmumiem? Samaksāt prasīto UIN 15% no ziedojuma un prasīt atpakaļ no VID kā nekorekti samaksāto, jo likums paredz, ka tas nav jāmaksā. VID, protams, atteiks. Tad jums būs VID lēmums, kuru iespējams apstrīdēt tiesā, ja kāds vēlas upurēties un sa- biedrībai šo jautājumu atrisināt, jo diez vai vairumā gadījumu atmak- sāsies tiesāties. Tomēr vērts šo ceļu mēģināt, jo iepriekš minētā ir tikai VID un FM interpretācija, turklāt — apšaubāma. Iespējami arī ilgāki un dārgāki ceļi. Foto no Sorainen arhīva JĀNIS TAUKAČS, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Ar jauno UIN sistēmu uzņēmumu ziedojumu apjoms kritās aptuveni par trešdaļu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziedojumu apjomi palielinājās, jo tie nāca no sirds, neatkarīgi no UIN sekām. Tomēr kopumā tas nerisina problēmu. 25Trīsdesmit gadi pārmaiņu viļņos Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests (www.lid.lv) 2023. gada 17. maijā svinēs 30 gadu jubileju. Turpinām koncentrētu atskatu uz aizvadīto gadu būtiskākajiem notikumiem kā izdevniecības, tā Latvijas ekonomikas un valsts tiesību nozares attīstībā. Sākumu skatiet žurnāla 2022. gada oktobra numurā. Šai reizē par to, kas būtisks notika laikā no 2007. līdz 2009. gadam. Sagaidot izdevniecības darbības 15. gadadienu, tika izveidota atse- višķa Grāmatu nodaļa. Paplašinājās grāmatu sortiments jau esošajās sē- rijās, un sākās jaunu sēriju veidoša- na, veltot īpašu uzmanību tulkotās biznesa literatūras grāmatu izdoša- nai. Sērijā Harvard Business Review on šajos gados klajā nāca tādi darbi kā „Projektu vadība”, „Inovatīva do- māšana”, „Uzņēmuma darbības no- vērtēšana”, „Efektīva komunikācija” u.c. 2008. gadā izdevniecība izdeva 20 profesionālās literatūras tulkoju- mus latviešu valodā. Savukārt sēriju Bilances bibliotēka papildināja Aivara Ludborža grāmata „Apgrozāmā kapi- tāla vadīšana nelielos uzņēmumos”, atkārtotā izdevumā iznāca Ingunas Leibus grāmata „Individuālā uzņē- mēja grāmatvedība un nodokļi” u.c. Kā īpašs oriģinālizdevums jāmin Aivas Vīksnas grāmata „Savs biz- ness”, kas bija ilggadējas pieredzes un padomu apkopojums tiem, kuri vēlas iesaistīties uzņēmējdarbībā. Vēlāk grāmata iznāca papildinātā un atjaunotā izdevumā, tā tika izdota arī audiogrāmatas versijā. Praktiskus padomus ārvalstu au- toru sērijā Management Extra snie- dza pieredzējuši biznesa eksperti grāmatās „Vadīt komandas”, „Vadīt pārmaiņas”, bet sarunas ar pasaules biznesa līderiem sērijā Lessons Lear- ned raisījās grāmatās „Starptautisks bizness”, „Inovācijas”, „Darījumu slēgšana”, „Konflikti un to risināša- na” u.c. 2009. gadā iznāca arī uzņēmēju finanšu piesaistes pieredzes apkopo- jumam veltīta grāmata „No idejas līdz panākumiem. Alternatīvie finansēju- ma avoti”. Tajā pieredzē dalījušies vai- rāki sabiedrībā pazīstami uzņēmēji un arī izdevniecības vadītāja Aiva Vīksna. Izdevniecība pievēršas biznesa literatūrai 26 LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTA 30. JUBILEJU GAIDOT Ilustrācija: © treety – stock.adobe.comTurpinājums sekos... saprotamā veidā izskaidrot būtiskā- kos jaunumus un izmaiņas Latvijas un ES tiesību aktos un ar tiem sais- tītajos normatīvajos dokumentos, kas skar komercdarbību, nodokļu politiku, valsts atbalsta programmas u.c. No pielikuma vēlākajos gados izveidojās patstāvīgs žurnāls Praktiskais Likum- došanas Ziņnesis ar tā interneta resur- su — normatīvā regulējuma ikdienas aktualitātēm veltīto portālu plz.lv, kas nu pārtapis ar izdevniecības spēcīgākā zīmola vārdu — ziņu portālu Bilance PLZ, kurā izvietotas arī izdevniecības veidoto drukāto žurnālu e–versijas. 2009. gada septembrī izdevniecī- bas dibinātā Bilances Akadēmija sāka piedāvāt digitālā laikmeta uzplauku- mam atbilstīgu produktu — profesio- nāļu vadītus e–seminārus par jaunāko grāmatvedības, nodokļu, darba tiesis- ko attiecību regulējumā. Šai gadā arī aizsākās ikgadējās Bilances konferen- ces „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risināju- mi” rīkošana, kas kļuvusi par ikgadēju notikumu, pulcinot kopā izdevniecības klientus un citus interesentus. Pēdējos gadus arī Bilances konference norisi- nās e–vidē. 2007. gada 21. decembrī Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Lat- vijas robežas ar Lietuvu un Igauniju kļuva par Šengenas telpas iekšējām robežām, uz kurām personu kontrole vairs netika veikta. Pēc daudzus ga- dus ieilgušajām politiskajām diskusi- jām 2008. gada 18. decembrī galīgajā lasījumā tika pieņemts Administra- tīvo teritoriju un apdzīvoto vietu li- kums, kas noteica, ka pēc 2009. gada 1. jūlija Latvijā būs 109 novadi. Spriedzi finanšu sektorā izraisīja problēmas ASV zemas kvalitātes hi- potēku kredītu tirgū. Ekonomiskās izaugsmes temps gada beigās palēni- nājās arī Eiropā, un Latvijā patēriņa cenu gada inflācija pakāpeniski pie- auga līdz 14,1% un sasniedza vidēji 10,1%. 2008. gada rudenī finanšu tirgus spriedze pārauga visaptverošā pasau- les ekonomiskajā krīzē. Sākās kredi- tēšanas stagnācija, akciju tirgi sabru- ka, vairākas lielas finanšu institūcijas bankrotēja. Eiro zonas tautsaimniecī- bā sākās lejupslīdes posms. Latvijā mudinājumus valstij straujas izaugsmes laikā saimniekot ar budžeta pārpalikumu, lai veidotu drošības rezervi sliktākiem laikiem, uzklausīja novēloti. Starptautiskajā Valūtas fondā pārrunāja iespēju, ka valsts no krīzes varētu iziet, devalvē- jot nacionālo valūtu. Latvija to norai- dīja, uzskatot, ka valūtas kursam ir jāpaliek nemainīgam. Strauji bija samazinājušies budže- ta ieņēmumi. Situāciju vēl smagāku padarīja problēmas banku nozarē. Zviedrija un Dānija piekrita Latvijai ekonomikas stabilizēšanai aizdot līdz 500 miljoniem eiro. Arī Igaunija bija nolēmusi pievienoties finansiālo at- balstītāju pulkam. Savukārt valdība nolēma pārņemt Parex bankas akciju kontrolpaketi, bet bankas īpašnie- ki parakstīja līgumu par to, ka 51% Parex bankas akciju par diviem latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā. Gada nogalē Saeima pieņēma gro- zījumus valsts budžetā 2009. gadam, kas paredzēja būtisku izdevumu un ieņēmumu samazinājumu, kā arī nodokļu paaugstināšanu. 2009. gada 1. janvārī tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis no 18% līdz 21%, tā samazinātā likme — no 5% līdz 10%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme samazināta no 25% līdz 23%. Tādi pasākumi bija nepieciešami, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu Latvijai ekonomikas sarež- ģījumu risināšanai. Spēcīgākā ekonomiskā lejupslīde eiro zonas vēsturē beidzās 2009. gada 3. ceturksnī, kad IKP pieauguma temps kļuva pozitīvs pēc piecus ce- turkšņus ilgušām negatīvām pārmai- ņām. Latvijā tautsaimniecībā kopumā 2009. gadā bija lielākais kritums Eiro- pas Savienības valstu vidū. 2009. gads bija arī nemieru gads — 13. janvārī Rīgā, Doma laukumā, no- tika mītiņš par Saeimas atlaišanu un pret esošo ekonomisko situāciju Latvi- jā, kurš pārauga grautiņos. 3. februārī Rīgā notika vērienīga lauksaimnieku protesta akcija, bet 2. aprīlī protes- ta gājienā Rīgā sapulcējās aptuveni 10 000 skolotāju. Sākas pāreja uz digitālo vidi Valsti sašūpo ekonomiskā krīze 27 Foto: © shunevich – stock.adobe.com Abonentizdevumu LR un ES nor- matīvie dokumenti klienti 2008. gadā sāka saņemt jaunu bezmaksas pie- likumu Likumdošanas Ziņnesis. Izdevuma mērķis bija informēt un 28 FINANSES NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Ar 2017. gada 26. oktobra grozī- jumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu le- galizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1. panta 2.2 punktā tika definēta virtuālā valū- ta, nosakot, ka «virtuālā valūta — vēr- tības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāša- nas līdzekli, nav uzskatāms par bank- noti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav mone- tārā vērtība, kura uzkrāta maksāju- ma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektro- niskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos». Latvijā virtuālās valūtas ir pakļau- tas piedziņai Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā vai konfiskācijai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu. Virtuālās valūtas grāmatvedības uzskaite Finanšu instrumentu tirgus li- kumā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, finanšu instruments ir de- finēts kā vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Savukārt Gada pārskatu un kon- solidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, noteikts, ka finanšu aktīvi ir: nauda; citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs; līgumā noteiktās tiesības no citas personas saņemt naudu vai citu fi- nanšu aktīvu vai savstarpēji apmai- nīt finanšu aktīvus vai finanšu sais- tības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi; finanšu instruments, par kuru sa- biedrība norēķināsies (vai var norē- ķināties) ar saviem kapitāla vērtspa- pīriem, ja tas ir neatsavināts, un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienā- kums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru, vai, ja tas ir atsavināts un par to sabiedrība no- rēķināsies (vai var norēķināties) ci- tādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot šo terminu, sabiedrība savos kapitāla vērtspapīros neietver finanšu instrumentus, piemēram, vienošanos par sabiedrības savu kapitāla vērtspapīru saņemšanu vai to piegādi nākotnē. Uz virtuālajām valūtām nav attie- cināmi Finanšu un kapitāla tirgus ko- misijas kompetencē esošie normatīvie akti, piemēram, Maksājumu pakalpo- jumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums. Tādējādi komercdarbība, kas saistīta ar virtuālo valūtu uzpirkšanu un izplatīša- nu, nav uzskatāma par finanšu instru- mentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājuma pakalpojumu veikšanu. Minētais skaidri norāda, ka virtu- ālā valūta nav uzskatāma par finanšu Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar VIRTUĀLO VALŪTU Direktīvā 2018/843 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu defi nīcija, proti, «virtuālās valūtas» ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fi ziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Foto: © Tierney – stock.adobe.com29 instrumentu, jo nav atzīstama kā vie- nošanās, kas rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus, tā nav valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiā- lajai valūtai. Saskaņā ar Grāmatvedības liku- mā noteikto grāmatvedībā uzska- tāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pār- maiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatve- dības jautājumos kvalificēta trešā per- sona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteik- tā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Likumā noteikts, ka grāmatvedībā par vērtības mēru lieto eiro. Ņemot vērā minēto un to, ka virtuālajai valū- tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, kā arī to, ka virtuālā valūta nav uzskatāma par finanšu instru- mentu, bet ir atzīta par līgumisku maksāšanas līdzekli, ieteicams sabied- rībām, kurās notiek darījumi ar virtuā- lo valūtu, grāmatvedībā to uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krā- jumus, kas iegādāti par naudu (eiro). Apgrozāmo līdzekļu (krājumu) sa- stāvā uzskaitītā virtuālā valūta neat- karīgi no samaksas veida tās iegādes brīdī grāmatvedībā novērtējama eiro. Ja saimnieciskā darījuma rezultātā mai- nās virtuālās valūtas apjoms, tas grā- matvedības uzskaitē jāatspoguļo eiro. Tātad, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinās virtuā- lajā valūtā, pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Arī tad, ja viena veida virtuālā va- lūta tiek mainīta pret citu, grāmatve- dībā to novērtē eiro. Ja pret apmaiņu iegūta virtuālā valūta, kuras vērtība neatšķiras no apmaināmās valūtas, pret apmaiņu iegūtā virtuālā valūta uzskaitāma eiro tādā pašā vērtībā kā līdz apmaiņas brīdim īpašumā esošā, savukārt, ja iegūtās valūtas vērtība ir augstāka vai zemāka, starpība iekļau- jama sabiedrības attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā kā saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto apgrozāmo līdzekļu vērtību pārvērtē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemā- kajām tirgus cenām šajā datumā, at- bilstoši tam, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo prasību nepieciešams ņemt vērā, arī uzskaitot virtuālo valū- tu, proti, to uzskaita vērtībā, kura bi- lances datumā zemāka, — iegādes (vai ražošanas) izmaksās vai tirgus cenās. Nodokļu piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu Par ienākuma gūšanas dienu ie- nākumam no virtuālās valūtas pār- došanas uzskata dienu, kad nodokļu maksātājs saņem naudu vai citas lietas. Virtuālās valūtas maiņas darījuma re- zultātā, ja viena virtuālā valūta tiek sa- mainīta pret otru, kad abām ir pieau- gusi vērtība no pirmās virtuālās valūtas pirkšanas brīža, nodokļa maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks pārvērsta eiro vai citā valūtā. Tātad par virtuālās valūtas pārdo- šanas/iegādes cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Ienākums no virtuālās valūtas pār- došanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums kā ienā- kums no kapitāla pieauguma, ja fizis- ka persona nav šīs valūtas ģenerētāja. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no tās atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vēr- tību. Ja nav iespējams noteikt virtuā- lās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0. Virtuālajai valūtai kā kapitāla aktīvam tās iegādes vērtībā tiek ie- kļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu mak- sājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un virtuālās valūtas iegādes saistību. Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ie- nākums no kapitāla pieauguma, pie- mēro nodokļa 20% likmi. Fiziskā perso- na — Latvijas rezidents — par ienāku- mu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz deklarāciju VID par ienākumu no kapitāla pieauguma atbilstoši ce- turksnī gūto ienākumu apmēram: līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējie ienā- kumi no darījumiem ar kapitā- la aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro; līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, ja kopējie ie- nākumi no darījumiem ar kapitā- la aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro. Komersants, individuālais uzņē- mums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un no- dibinājums (turpmāk — ienākuma iz- maksātājs), izmaksājot fiziskajai perso- nai — Latvijas nerezidentam — ienāku- mu no virtuālās valūtas atsavināšanas, ienākuma izmaksas vietā ietur nodokli, piemērojot 3% likmi, un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmak- sas mēnesim sekojošā mēneša 23. da- tumā. Tādējādi nerezidentam nav pie- nākuma iesniegt deklarāciju VID par ienākumu no kapitāla pieauguma vai Virtuālā valūta nav uzskatāma par fi nanšu instrumentu, jo nav atzīstama kā vienošanās, kas rada fi nanšu aktīvus, bet citai personai — fi nanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Tā nav valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga, un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts ofi ciālajai valūtai.Next >