< PreviousATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM 40 NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS ATBILDE Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā, beidzot ir pamanīta reālos darba apstākļos sastopama situācija: darbinieks tiek nodarbināts tieši tik daudz, cik darba devējam nepieciešams. Proti, darba līgumā norādāma šāda in- formācija: (..) Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafi ks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafi ks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. (40. PANTA 2. DAĻAS 7. PUNKTS) Tātad nodarbinātības apstākļi ir fiksēti (uzrādīti) darba līgumā, vie- nojoties abām pusēm. Uzskatu, ka šādi nodarbinātam darbiniekam atvaļinājuma taisnīgai apmaksai ir jāizmanto DL 75. panta 4. daļā minētais algoritms. Grāmatvedim jānosaka: stundas vidējā izpeļņa (75. pan- ta 5. daļa); vidējais nostrādāto stundu skaits darba dienā pēc kalendāra (fak- tiski nostrādāto stundu skaits tiek attiecināts (izdalīts) ar pie- cām darba dienām no pirmdie- nas līdz piektdienai katrā nedē- ļā, izņemot attaisnoto prombūt- ni) (4. daļa, 2. teikums); dienas vidējā izpeļņa (reizinot iegūtos datus), ņemot vērā, ka tā nav reāla vidējā izpeļņa, bet gan nosacīta (it kā darbinieks visos sešos kalendāra mēnešos būtu strādājis no pirmdienas līdz piektdienai). Šāda pieeja ļauj arī atvaļinājuma laikā apmaksāt darbiniekam darba dienas no pirmdienas līdz piektdie- nai (proporcionāli, izmantojot no- sacīto vidējo izpeļņu nedēļas darba dienai). PIEMĒRS Pieņemsim, darbinieka stundas likme ir 5 eiro (arī vidējā izpeļņa ir tāda pati). Garantētais apmaksātais darba laiks mēnesī — 60 stundas (pieņemsim, nedēļā — 15 stundas). Nostrādātās stundas, apmaksa un darba dienas pēc kalendāra pēdējos sešos mēnešos uzrādītas tabulā. Piešķirot atvaļinājumu septem- brī četras kalendāra nedēļas (20 ap- maksājamās dienas), atvaļinājuma nauda būtu jārēķina šādi: dienas vidējā izpeļņa: 5 eiro × 4 st. = 20 eiro; atvaļinājuma nauda: 400 eiro (20 dienas × 20 eiro). Ņemot vērā, ka darbinieks vidēji 1 pelnīja 420 eiro mēnesī (2520 / 6), uzskatu, ka summa ir adekvāta (ticama), jo četras atva- ļinājuma nedēļas ir īsāks periods nekā mēnesis. Ieteikums atvaļinājuma laikā apmaksāt garantēto apmaksājamo darba laiku, manuprāt, nav tais- nīgs pret darbinieku. Darba devējs (piesardzības dēļ) parasti šo laiku nosaka minimālā apmērā, jo tas ir obligāti jāapmaksā arī gadījumā, kad darba devējam nav iespējas darbinieku noslogot ar darbu. Turklāt garantētais apmaksātais laiks darba līgumā ir noteikts «mē- neša ietvarā», bet atvaļinājums var būt izmantots gan kalendāra nedē- ļās, gan kalendāra dienās (vai paga- rināts svētku dienu dēļ). Ja atvaļinājuma laikā būtu veik- ta garantētā laika apmaksa, tad summa par septembri būtu tikai 300 eiro (5 eiro × 60 stundas). MAIJA GREBENKO Atvaļinājums, ja grafiks ir mainīgs Darbinieks veic darba pienākumus atkarībā no pasūtījumu skaita, konkrētu darba grafi ku nav iespējams sastādīt. Darbiniekam noteikts garantētais apmaksātais darba laiks nedēļā, bet faktiski viņš strādā vairāk stundu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu šādam darbiniekam? 1 «Vidēji mēnesī» nav viens un tas pats, kas «mēneša vidējā izpeļņa»! Šāda situācija izveidojās, jo darbiniekam bija jāstrādā «pēc pasūtījuma», nevis tāpēc, ka viņam būtu attaisnota prombūtne. Ja tomēr aprēķina periodā būtu slimots, būtu apmaksāts atvaļinājums vai cita attaisnota prombūtne, tās dienas/stundas un to apmaksa nebūtu jāņem vērā. IIIIVVVIVIIVIII∑Vid.st.skaits 8072110907280504 st. 504 / 126 = 4 stundas 400,00360,00550,00450,00360,00400,002520 eiro 231821212023126 d.d. Foto: © Rawpixel.com – stock.adobe.com41 Ja darbiniekam ir I grupas invaliditāte Vidējās izpeļņas noteikšanas periods ATBILDE Ja darbinieks nav atzīmējis ANG pie konkrēta darba devēja, grāmatvedis nedrīkst piemērot ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, kā arī piemērot IIN likmi 20% ap- mērā arī mazai darba samaksai (līdz 1667 eiro). Iespējams, darba grāmatiņa ir iesniegta citam darba devējam, pensijas izmaksātājam vai arī nav iesniegta nekur (ar mērķi atgūt samaksāto IIN, deklarējot ieņēmumus par visu gadu). Ja personai ir piešķirta invaliditātes pensi- ja, tai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentū- ra (VSAA) piemēros neapliekamo minimumu (500 eiro), līdz ar to darbavietā netiks piemērots vispārējais neapliekamais minimums (patlaban tie ir vienādi). Ja invaliditātes pensijas apmērs ļauj, VSAA var piemērot pensijai arī IIN papildu atvieglojumu (I grupai — 154 eiro mēnesī), bet tad ANG jābūt iesniegtai (atzīmētai) aģentūrā. Iesniegt grāmatiņu VSAA ir lietderīgi, ja in- validitātes pensija ir lielāka par neapliekamā minimuma un papildu atvieglojuma kopsum- mu, jo personai ar invaliditāti algotais darbs var būt periodisks, savukārt pensija izmaksā- jama regulāri. Ja minētais darbinieks nav sasniedzis pen- sijas vecumu, darba samaksai piemēro stan- darta VSAOI likmi — 34,09% (no kuras 10,5% tiks ieturēti no darbinieka darba samaksas). Ja ir sasniegts pensijas vecums, likme būs 30,02% (darbinieka daļa — 9,25%), bet tad invaliditātes pensijas vietā visticamāk 1 jau būs vecuma pensija. Darbinieka (ja viņam piešķirta invaliditāte, bet nav sasniegts pensijas vecums) nodokļu no darba samaksas aprēķina piemērs, ja alga par mēnesi ir 400 eiro, VSAOI — 10,5%, algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta, invaliditātes pensiju izmaksā un minimumu piemēro VSAA (IIN atvieglojumu VSAA piemēro tikai tad, ja ir iesniegta ANG): 1) 400 × 23% = 92 eiro; 2) 400 × 10,5% = 42 eiro — darba ņēmēja daļa; 3) 400 × 23,59% = 94,36 eiro — darba de- vēja daļa, kopā — 136,36 eiro; 4) 42 × 20% = 8,40 eiro; 5) IIN — 83,60 eiro (92 – 8,40); 6) 400 – 42 – 83,60 = 274,40 eiro — saņemt. Ja ANG būtu iesniegta, IIN būtu krietni ma- zāks un izmaksājamā summa — lielāka. MAIJA GREBENKO ATBILDE Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vis- pārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbi- niekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jā- meklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktis- kajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mē- nešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attais- notā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes pe- rioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kop- šanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods, no kura jānosaka vidējā izpeļņa, ir seši kalendāra mēneši pirms 2021. gada maija, proti, 2020. gada novem- bris — 2021. gada aprīlis. Tomēr var gadīties, ka darbiniecei minētajā periodā nav bijušas darba attiecības sešu mē- nešu garumā. Piemēram, darbiniece sāka darba gaitas 2020. gada 15. decembrī. Šādā situācijā vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai jānosa- ka no darba samaksas periodā no 2020. gada 15. decembra līdz 2021. gada 10. maijam (no dienas līdz dienai, nevis kalendāra mēneši). Jāpievērš uzmanība, ka tiesības uz atvaļi- nājumu darbiniecei «nopelnītas» gan nepilnos sešos mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes, gan maternitātes atvaļinājuma laikā (vēl aptu- veni četri mēneši). Analoģiska situācija veidojas, kad jaunā māmiņa atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un kādu laiku strādā. Šādā situ- ācijā darbojas 75. panta 6. daļa: ja darbiniece ir nodarbināta mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes, bet nodarbināta mazāk par se- šiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo iz- peļņu aprēķina no darba samaksas par nostrā- dātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto die- nu vai stundu skaitu. Tātad aprēķina periods sākās ar to dienu, kad darbiniece atgriezās darbā pēc ilgstošas prombūtnes, un beidzās pirms dienas, kad ir nepieciešama vidējā iz- peļņa. Jautājums tikai par to, vai ir uzkrātas tiesības uz atvaļinājumu. Bet vidējā izpeļņa var būt nepieciešama arī citos gadījumos (A lapas apmaksai, kompensācijai u.c.). MAIJA GREBENKO Kādi nodokļi piemērojami darba samaksai darbiniekam, kuram ir I grupas invaliditāte un nav atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa? LIKUMA «PAR VALSTS PENSIJĀM» 17. PANTS Invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšana Invalīdiem, kas sasnieguši šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto vecumu [2025. gadā — 65 gadi un apdrošināšanas stāžs ne mazāk par 20 gadiem], invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija [2023. gadā — 64 gadi un 6 mēneši, apdrošināšanas stāžs — 15 gadu]. Ja personai nebūs tiesību saņemt valsts vecuma pensiju, jo apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā vecuma pensijai nepieciešamie gadi, šī persona, sasniedzot attiecīgo vecumu vecuma pensijas piešķiršanai, var pretendēt uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai?Vispirms jautājums — vai esam gatavi nākotnei? Parasti, lai sāktu ko jaunu, rodas jautājumi, ir neziņa, piezogas bai- les. Esam pieraduši, un mums ir ērti strādāt, kā ierasts. Kāpēc būtu kaut kas jāmaina? Iedrošināšu ar mūsu uzņēmuma nu jau septiņu gadu pieredzi sākotnēji elektroniskā, pēc tam digitālā arhīva veidošanā un uzturēšanā. Īsumā — ir ērti un ātri sameklēt dokumentus, lai tos kā- dam nosūtītu vai paši tajos ieskatī- tos. Nav nepieciešama vieta un ma- pes, nav nepieciešams fiziski mapes pārvietot, jo to nav. Vienīgi ir jāpa- cenšas, lai visi dokumenti nonāktu arhīvā, ir jādefinē dokumentu plūs- ma, darbību secība. Ar to vien ne- pietiek. Ir nepieciešams funkcionāls NODERĪGI 42 NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Foto: © Studio Romantic – stock.adobe.com Grāmatvedības dokumentu elektroniskais un digitālais arhīvs Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā. Un, protams, lai vieta un vide, kurā dokumentus glabājam, būtu droša un nepiederošām personām nepieejama. Kā visu sakārtot un nodrošināt, savu redzējumu un pieredzi izklāstīšu šajā rakstā.un jaudīgs skeneris, lai papīra do- kumentus varētu kvalitatīvi un ātri pārvērst elektroniskā formātā gla- bāšanai elektroniskā vidē. Kā arī ir jāizlemj, kur dokumentus glabās — elektroniskā vidē savās ierīcēs vai digitālajā arhīvā. Digitālo arhīvu kā savu mākoņpakalpojumu var uztu- rēt paši vai pirkt no ārpakalpojuma sniedzējiem. Grāmatvedības likums nosaka dokumentu elektroniskā arhīva glabāšanas vietu Eiropas Savienībā. Likumdevējs nav pare- dzējis, ka mākoņpakalpojumu var pirkt arī, piemēram, no Microsoft. Tajā gadījumā neviens nezina, kurā vietā fiziski atrodas Microsoft ser- veri, kas šo pakalpojumu nodroši- na. Tas var nebūt un droši vien arī nav Eiropas Savienībā. Pieļauju, ka glabāšanas vieta no drošības vie- dokļa ir konfidenciāla. Izskatās, ka svarīgi ir mums pašiem sev definēt digitālā arhīva atrašanās vietu jeb pakalpojuma sniedzēju. Ja rēķinu mums izsniedz trešās valsts piegā- dātājs, tad iesaku veidot dokumen- tu arhīva kopiju, ko glabā Latvijā. Dokumentu arhīva identiska kopija ir jāveido vienmēr. Tas ļaus naktīs mierīgi gulēt. Nekas nav absolūti drošs, arī mākoņpakalpojums ne. Esam noskaidrojuši nepiecie- šamo minimumu, lai dokumentus glabātu elektroniskā vai digitālā vidē. Neziņa ir novērsta, bet bailes par to, vai mēs to spēsim, vēl ir, vai ne? Tam, lai dokumentus, kas mums ir papīra formātā, pārvērstu un glabātu elektroniskā formātā, nav nepieciešamas papildu zināša- nas, vien jāapgūst prasme skenera lietošanā un dokumentu arhivēšanā elektroniskajās mapēs, kā arī jāpār- kārto sava domāšana, «ka uzņē- mumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu (turp- māk — oriģinālais dokuments) pār- vērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un ka elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģināla- jam dokumentam, un uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo doku- mentu» (Grāmatvedības likuma 29. pants). Elektroniskā (digitālā) arhīva veidošana Ar ko sākt? Ar plānošanu turp- mākai darba organizācijai grāmat- vedībā un ne tikai. Ir nepieciešams rast atbildes uz daudziem jautāju- miem, tajā skaitā: Grāmatvedības likums nosaka uzņēmuma vadītāja pienākumus un atbildību grāmatvedības jomā, tajā skaitā, ka uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības do- kumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu un aizsargāša- nu pret iznīcināšanu vai nozaudē- šanu līdz to nodošanai uzņēmuma arhīvā, kā arī par grāmatvedības dokumentu saglabāšanu uzņēmu- ma arhīvā un to pieejamību revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām. Tas nozī- mē, ka likuma priekšā atbildēs uz- ņēmuma vadītājs, bet uzņēmumā par to atbildēs grāmatvedis, kas tiks noteikts kā atbildīgais par arhīvu. Tad jārisina tehnisko palīglīdzekļu iegādes jautājums vai jautājums par dokumentu digitizāciju un varbūt arī digitalizāciju ārpakalpojumā. Di- gitizācija — fiziskā formā pieejamo datu pārvēršana digitālā formātā, piemēram, dokumenta skenēšana. Digitalizācija — biznesa procesu 43 Foto: Aivars Siliņš ITA BEKERTE, Mg. oec., LNKA sertifi cēta nodokļu konsultante Tam, lai dokumentus, kas mums ir papīra formātā, pārvērstu un glabātu elektroniskā formātā, nav nepieciešamas papildu zināšanas, vien jāapgūst prasme skenera lietošanā un dokumentu arhivēšanā elektroniskajās mapēs, kā arī jāpārkārto sava domāšana. KURŠ BŪS ATBILDĪGAIS PROCESA IEVIEŠANĀ? KURŠ BŪS ATBILDĪGAIS PAR DOKUMENTU ELEKTRONISKĀ JEB DIGITĀLĀ ARHĪVA KVALITATĪVO SATURU? KURŠ ATBILDĒS PAR PIEKĻUVES TIESĪBĀM, PAR IZMAIŅU VEIKŠANAS PAMATOTĪBU? KĀ NOVĒRST DATU PAZUŠANU? KUR GLABĀT ARHĪVA DATUS? DATU KOPIJU VEIDOŠANAS UN GLABĀŠANAS PRINCIPU IZSTRĀDE. KĀ TO TEHNISKI PAVEIKT? KĀDI TEHNISKIE PALĪGLĪDZEKĻI NEPIECIEŠAMI? CIK TAS MAKSĀS, UN CIK ILGS LAIKS NEPIECIEŠAMS, LAI IEVIESTU DIGITĀLU DOKUMENTU GLABĀŠANAS SISTĒMU?optimizācija, piemēram, grāmatve- dības dokumenta pārvēršana mašīn- lasāmā formātā un importēšana grā- matvedības sistēmā kontētā veidā. Lai paši saviem spēkiem ar re- sursu ietaupījumu veiktu papīra dokumentu pārvēršanas procesu, mazliet ir jāparaugās nākotnes vir- zienā skenera izvēlē. Lai tas būtu: 1) rītdienas, nevis vakardienas mo- delis; 2) daudzfunkcionāls (lasa doku- mentu un/vai kodētu informāci- ju, abpusēja dokumenta skenē- šana u.c.); 3) jaudīgs; 4) intuitīvi saprotams vai ar sapro- tamu instrukciju; 5) ar programmu (būtiska atšķirība cenā); 6) skenēts dokuments ir pdf formātā; 7) ietver dokumentu pārvaldības sistēmu; 8) integrēta koplietošanas un e–pa- sta funkcija; 9) izšķirtspējas iestatīšanas iespējas; 10) operētājsistēmu saderība ar datoru 11) u.c. Mēs, elektromateriālu vairum- tirdzniecības uzņēmums, esam iz- vēlējušies elektronisko un digitālo arhīvu veidot paši, jo preču iegādes un piegādes dokumentos ir integ- rēts kvadrātkods ar informāciju do- kumenta definēšanai arhīva mapē. Dokumenti no preču programmas papīra formātā nonāk grāmatvedī- bā. Kvadrātkodu var katrs pats ģe- nerēt internetvidē pieejamās vietnēs, kas to piedāvā par brīvu. Atslēgvār- di — qr code generator free. Šajā gadījumā svarīga ir skenera funkcio- nalitāte, programma tajā, kas spēj nolasīt informāciju, novietot doku- mentu tam paredzētajā vietā arhīvā pēc norādēm un, svarīgi, paveikt to ātri, skenējot vienlaikus līdz pat 80 lapām. Vēl pie svarīgām funkcijām minēšu abpusēju skenēšanu, izšķirt- spējas regulēšanu (kurš gan nav saskāries ar EDS nespēju pievienot gada pārskata dokumentu) un ne- pieciešamo pdf formātu. Šeit mana piebilde par pdf formātu, ka tas ir ērts lietošanā, jo dokumentu vaja- dzības gadījumā var pārvērst citā formātā, informāciju no dokumenta var kopēt. Ja lietojam Adobe Acro- bat Reader DC, tad var informāciju papildināt ar sev svarīgo un arī pa- rakstīt ar paraksta attēlu, ja nav ne- pieciešams elektroniskais paraksts. Elektroniskā un/vai digitālā arhī- va izveidē par pamatu esam ņēmuši papīra dokumentu aprites kārtību un dokumentu reģistru veidošanu. Vispirms klasificējam, sistematizē- jam dokumentus pa to veidiem un plūsmām: Šāda vai līdzīga, plašāka vai ne tik izvērsta klasifikācija noteikti ir daudzās grāmatvedībās. Tas nav ne- kas jauns. Atbilstoši izveidotajai kla- sifikācijai var sākt veidot dokumen- tu elektronisko (digitālo) arhīvu. Grāmatvežiem būtu jāņem vērā, ka klasifikāciju vajadzētu veidot at- bilstoši arī dokumentu kontējumam, lai būtu iespēja pārbaudīt, vai grā- matvedības reģistros ir tie paši doku- menti, kas arhīvā, savstarpēji salīdzi- nāt, vai visi dokumenti ir abās vietās. Nepieciešamības gadījumā varētu pat atjaunot zudušu finanšu uzskaiti. Atbilstoši klasifikācijai dokumen- tus sistematizē hronoloģiskā secībā, piemēram: PREČU IEGĀDE NO LATVIJAS PIEGĀDĀTĀJIEM 2023 MARTS 01.03. Šajā, 1. marta, reģistrā glabā vi- sus preču iegādes attiecīgā datuma dokumentus. Skenēto dokumentu nosauc atbilstoši uzņēmumā izstrā- dātajai kārtībai, piemēram: Piegādātāja nosaukums_ dokumenta Nr._datums_summa Ja kādā datumā nav dokumentu, mapi var neveidot. Arhīvu veido pa pārskata gadiem, detalizējot pa īsā- kiem periodiem atbilstoši uzņēmu- ma darbības apjomam un specifikai. Arhīva atrašanās vieta Arhīvam ir jāatrodas drošā vietā, raugoties gan no ārējās piekļuves aspektiem, gan lietotāju pašu ne- jaušām vai tīšam (jāņem vērā) dar- bībām, lai nodrošinātu tur ievietoto dokumentu saglabāšanu atbilstoši oriģinālam, novēršot dokumentu labošanu, dzēšanu, pārveidošanu un citas tamlīdzīgas darbības. Tam nolūkam viens no drošības garan- tiem ir reglamentēts lietotāju loks, kam ir atļauta piekļuve attiecīgajiem dokumentiem. Otrs aspekts ir arhī- va kopēšana un glabāšana divās vai trīs vietās. Drošības nolūkos vienai NODERĪGI 44 NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS 1. Iegāde: 1.1. Preču iegāde: 1.1.1. Iegāde no Latvijas piegādātājiem 1.1.2. Iegāde no Eiropas Savienības piegādātājiem 1.1.3. Imports no trešajām valstīm, trešajām teritorijām 1.2. Dažādu citu lietu un pakalpojumu iegāde saimnieciskās darbības nodrošināšanai 1.2.1. Iegāde no Latvijas piegādātājiem 1.2.2. Iegāde no Eiropas Savienības piegādātājiem 1.2.3. Imports no trešajām valstīm, trešajām teritorijām 1.3. Iekšējā kustība ( pēc nepieciešamības) 2. Pārdošana, realizācija, izsniegšana: 2.1. Preču piegāde: 2.1.1. Latvijas pircējiem 2.1.2. ES pircējiem 2.1.3. Eksports uz trešajām valstīm, trešajām teritorijām 2.1.4. Iekšējā kustība (pēc nepieciešamības) 2.2. Pakalpojumu sniegšana 2.2.1. Latvijas saņēmējiem 2.2.2. ES saņēmējiem 2.2.3. Saņēmējiem trešajās valstīs, trešajās teritorijās 2.2.4. Saviem darbiniekiem 3. Norēķini: 3.1. Bezskaidras naudas norēķinu dokumenti 3.1.1. Bankas kontu izraksti 3.1.2. Līgumi par ieskaitu 3.1.3. Norēķinu kartes 3.1.4. citi 3.2. Skaidras naudas norēķinu dokumenti 4. Pamatlīdzekļi: 4.1. Iegāde 4.2. Izslēgšana 4.3. Nolietojums 5. Citi dokumenti45 arhīva kopijai būtu jābūt neatkarīgai un slēgtai, respektīvi, tajā dokumen- ti tiek ievietoti, bet netiek lietoti, lai izvairītos no nejaušības tos dzēst. Papīra dokumentu iznīcināšana Uzņēmumam ir tiesības iznīcināt papīra dokumenta oriģinālu, kas ir sa- glabāts elektroniskajā arhīvā, jo elek- troniskā formā glabāšanai elektronis- kā vidē pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinā- lajam dokumentam un ja uzņēmums attiecībā uz elektroniskā formā gla- bāšanai elektroniskā vidē pārvērsto dokumentu ievēro šādus noteikumus: 1) ir nodrošināts oriģinālā doku- menta satura attēlojums un at- bilstība Grāmatvedības likuma 28. pantā noteiktajā dokumentu glabāšanas laikā; 2) ir nodrošināta satura lasīšana datora vai citas elektroniskas ie- rīces ekrānā cilvēklasāmā formā- tā un, ja nepieciešams, atvasinā- juma veidošana papīra formā; 3) pārvērstais dokuments tiek aiz- sargāts pret izmaiņām vai iznīci- nāšanu; 4) pārvēršanas process, kā arī ori- ģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņē- muma vadītāja noteiktajā kārtībā. Kā iznīcināt papīra dokumentus: 1) var sagatavot dokumentu sa- rakstu un nodot dokumentus dokumentu pārstrādātājiem; 2) var iegādāties dokumentu smal- cinātāju, kas spēj vienā reizē sa- griezt vairāk nekā 100 lapas; 3) var, protams, turpināt glabāt papīra dokumentus. Procesa sākumā iesaku to darīt, lai neiz- nīcinātu dokumentus, kas cilvē- ciskā faktora dēļ nav saglabāti elektroniskajā arhīvā, u.c. Grāmatvedības organizācijas dokumenti elektroniskā (digitālā) arhīva veidošanā 1. Grāmatvedības organizācijas do- kuments par kārtību, kādā uzņēmums papīra dokumentus pārvērš elektro- niskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un kā notiek oriģinālā doku- menta iznīcināšanas process, kā arī kā uzņēmums glabā grāmatvedības dokumentus, nosaka dokumentu sis- tematizēšanas kārtību, lietu nomen- klatūru, glabāšanas vietu un formu. 2. Grāmatvedības organizācijas dokuments par dokumentu apriti, kurā ietver attaisnojuma dokumen- tu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu sagatavo- šanas vai saņemšanas, reģistrācijas, pārbaudes un apstrādes secību, iz- pildes termiņus, izpildītājus (atbildī- gos), uzņēmuma izdoto attaisnoju- ma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu un ilgumu. 3. Kārtība, kā glabāt dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. 4. Apraksts par to, kā jārīkojas ar dokumentiem, kas tiek saņemti e–pastā vai citos informācijas apri- tes kanālos. Tos var neizdrukāt, bet iegrāmatot grāmatvedības uzskaites kontos un saglabāt elektroniskajā arhīvā. Taču joprojām aktuāls ir jau- tājums par paraksta un apstiprināju- ma nepieciešamību. Daļēji tas ir no- teikts Grāmatvedības likumā: «Par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī ar elektronisko datu pār- raides kanālu starpniecību saņemto papīra formā sagatavota attaisnoju- ma dokumenta atvasinājumu elek- troniskā formā un šā atvasinājuma vai elektroniskā formā sagatavotā attaisnojuma dokumenta atvasi- nājumu papīra formā (izdruku), ja attiecīgajā attaisnojuma dokumenta atvasinājumā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadī- tāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā snieg- tās informācijas pareizību atbildīgā persona. Dokumenta atvasinājuma saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona ir tiesīga uzņēmuma vadī- tāja noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai attaisnojuma dokumenta atvasinā- juma izsniedzējs uzrāda dokumenta oriģinālu, ja ir nepieciešams pārlieci- nāties par dokumenta atvasinājuma pareizību vai par dokumenta oriģi- nāla juridisko spēku.» Likuma veidotāji ir izvēlējušies neiespringt — domājiet paši, kā apstiprināsiet. Protams, ir jādomā, lai neiekļūtu nepatikšanās. Bet... pie mums, kā parasti, viss tiek mākslī- gi sarežģīts. Vai tad apliecinājums novērsīs uzņēmumam nelietderīgus izdevumus? Vai arī kā šis aplieci- nājums radīs ticamību, ka doku- ments ir par uzņēmuma darījumu. Saņēmām, iegrāmatojām, saglabā- jām, apmaksājām, izlietojām, guvām peļņu. Vai tad nepietiek? Bet tas jau būtu jauns raksts par citu tēmu. Ieteikumi, kā apliecināt doku- mentu, kuru nav lietderīgi izdrukāt, lai to saglabātu elektroniskajā arhīvā: 1) ar elektronisku personas iden- tificēšanas kodu un integrēt to dator sistēmā; 2) pdf formāta dokumentu paraks- tīt ar paraksta attēlu, bet tad jā- izmanto Acrobat Reader DC; 3) turpināt tērēt papīru, printera resursus un savu laiku izdrukā- jot, parakstot un skenējot. Priekšrocības dokumentus elektronizējot: resursu ietaupījums — laiks, papīrs, fi ziska vieta dokumentu glabāšanai; procesu automatizācija, ja digitizācija un digitalizācija tiek nodrošināta pilnībā; vienkāršu, vienveidīgu funkciju aizstāšana ar mākslīgo intelektu; jaunu zināšanu un prasmju nepieciešamība — jeb digitālo tehnoloģiju izglītības aktualizēšana; dokumenta integritāte (nemainība); dokumenta atrašana, nosūtīšana, lietošana — ātri, no jebkuras vietas (ja ir digitālais arhīvs), kur ir internets; paātrina dokumentu pārbaudi revīzijas, audita procesā, ko līdz ar to var veikt attālināti. Ilustrācija: © andrii – stock.adobe.comNODERĪGI 46 NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Algots darbs Kā viena no iespējām nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt dar- ba pieredzi ir strādāt algotu darbu kādā uzņēmumā. Darba devējam gan šādā situācijā ir jāievēro vairāki noteikumi, kas izriet no Darba liku- ma. Piemēram, ja persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem un turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stun- das dienā un 35 stundas nedēļā. Savukārt bērnus, kuri ir jaunāki par 15 gadiem vai kuri līdz 18 gadu ve- cuma sasniegšanai turpina iegūt pa- matizglītību, ir aizliegts nodarbināt pastāvīgā darbā. Pusaudži darba likuma izpratnē ir personas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuras ir ie- guvušas pamatizglītību. Pusaudžus var nodarbināt darbos, kuros nav īpašu apstākļu un kas nav saistīti Foto: © JackF – stock.adobe.com Strādājot izglītības iestādē, autore ir novērojusi, ka pusaudži meklē iespējas, kā nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ne vien vasaras brīvlaikā, bet arī mācību gada laikā. Nodarbinātības valsts aģentūras ikgadējā pasākuma «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros ir izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, lai gan darba devējs, gan pusaudzis un viņa vecāki var izvērtēt ieguvumus un trūkumus šādas peļņas iespējām. Informācijas par iespējām pelnīt mācību gada laikā ir salīdzinoši mazāk, tādēļ autore apkopojusi informāciju par pusaudžu iespējām pelnīt, gan strādājot algotu darbu, gan esot pašnodarbinātajiem mācību gada laikā. Pusaudžu iespējas pelnīt mācību gada laikā47 ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Izvērtējot Darba likuma normas un autores pieredzi, var secināt, kāpēc gan no jauniešu, gan darba devēja skatupunkta šādai kabatas naudas pelnīšanai ir vairāki trūkumi. Darba devējam galvenokārt tas saistās ar papildu prasību ievērošanu, bet jau- niešiem — jāpakļaujas darba devēja prasībām un brīvais laiks jāsaskaņo arī ar darba devēju. Tirdzniecība Kā viena no alternatīvām al- gotam darbam ir kabatas naudas pelnīšana, tirgojot vairumtirgotāja preces mazumtirdzniecībā. Par šādu iespēju autore uzzināja no pašiem jauniešiem, kuri stāstīja, ka, izveido- jot kontu jeb interneta veikalu spe- ciāli tam paredzētā tīmekļa vietnē, var nodarboties ar dropshipping. Dropshipping ir biznesa modelis, kurā iespējams tirgot preces mazum- tirdzniecībā tieši no vairumtirgotāja noliktavas. Šādā vietnē veidojot veikalu, jaunietis ne vien iegūst pa- pildu kabatas naudu, bet arī pirmo uzņēmējdarbības pieredzi. Galvenās priekšrocības šādai uzņēmējdarbībai jeb peļņas gūšanas veidam: viegli strādāt un zemas izmaksas, jo nav fiziska veikala un preces; preču nosūtīšanu veic vairumtir- gotājs; darbam nepieciešams tikai da- tors un interneta pieslēgums; nav nepieciešams starta kapitāls, jo vairumtirgotājam par preci jā- maksā tikai tad, kad klients to ir nopircis un to nepieciešams izsūtīt; preču sortiments var būt da- žāds, un to iespējams mainīt. (Raksta tapšanā izmantota in- formācija no https://www.shopify. com/blog/what-is-dropshipping.) Aplūkojot ieguvumus, var se- cināt, kāpēc jauniešus interesē dropshipping, bet te der atcerē- ties un izglītot jauniešus, ka Latvijā saimnieciskā darbība ir jāreģistrē vai jādibina uzņēmums, ja: darījumi ir regulāri un sistemā- tiski — trīs un vairāk darījumu gadā vai pieci un vairāk darīju- mu trīs gados; ieņēmumi no darījuma pār- sniedz 14 229 eiro gadā; darbības ekonomiskā būtība vai cilvēka īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē vai jādibina uzņēmums, ja izpildās kaut viens no minētajiem punktiem. Dibināt uzņēmumu var pilngadīga persona vai retos izņēmuma gadīju- mos no 16 gadu vecuma, ja persona saskaņā ar Civillikuma 220. pantu ir izsludināta par pilngadīgu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā autore noskaidroja, ka pusaudži, tāpat kā jebkura fiziska persona, var reģistrēt saimniecis- ko darbību. Vecāku piekrišana vai citas atļaujas nav nepieciešamas. Reģistrējot saimniecisko darbību, jaunietim ir jāizvēlas nodokļu mak- sāšanas režīms — maksāt nodokļus vispārējā kārtībā vai mikrouzņē- mumu nodokli. Par ērtāko nodok- ļu maksāšanas režīmu jauniešiem autore uzskata mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, jo šādiem nodokļa maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu mik- rouzņēmumu nodokļa samaksas risinājumu un nekārtot grāmatve- dību, bet izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). AS Industra Bank ir vienī- gā banka Latvijā, kas piedāvā SDI kontu. Autore noskaidroja, ka jau- nieši no 16 gadu vecuma ar viena likumiskā pārstāvja (vecāka vai aiz- bildņa) atļauju var atvērt SDI kontu. Dokumentu izskatīšana un konta atvēršana prasa aptuveni piecas dienas un maksā 15 eiro. Savukārt konta apkalpošanas maksa ir 5 eiro mēnesī, kas, visticamāk, ir lētāk, nekā algot grāmatvedi, kas pusau- dzim sakārtotu grāmatvedības do- kumentus. Ja veic uzņēmējdarbību dažādās tiešsaistes platformās, ir jāreģistrējas un jākļūst par pievie- notās vērtības nodokļa (PVN) mak- sātāju. Tādā gadījumā jaunietim vairs nav iespējams izmantot SDI kontu un ir jākārto grāmatvedība. Autordarbi Talantīgajiem jauniešiem, kuri vēlas saņemt atlīdzību no autor- darbu tirgošanas, ir iespēja līdz 31.12.2023. nereģistrēties par saim- nieciskās darbības veicējiem. Svarīgi ir izvērtēt, vai autordarbs atbilst Autoratlīdzības likuma normām, kas nosaka, ka autors ir fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā tiek radīts konkrēts darbs jeb rado- šās darbības rezultāts literatūras, zi- nātnes vai mākslas jomā. Izmaksājot autoratlīdzību, nodokļus ietur autor- atlīdzības izmaksātājs. Savukārt, ja autoratlīdzība tiks izmaksāta ārval- stīs, tad autoratlīdzības saņēmējam jāiesniedz Autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Deklarāciju iesniedz par ienākuma gūšanas gadu līdz nāka- mā gada 28. februārim un samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 23. jūnijam. Autoratlīdzībai, kam piemēro šādu nodokļu režīmu, nevar piemērot nodokļa atvieglojumus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ieņēmumiem līdz 25 000 eiro ir 25%, bet ieņēmumu daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro, — 40%. Foto: Aivars Siliņš INGA JEFRĒMOVA, Mg. proj. mgmt., SIA Mergera valdes locekle, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas biedre Pusaudži, tāpat kā jebkura fi ziska persona, var reģistrēt saimniecisko darbību. Vecāku piekrišana vai citas atļaujas nav nepieciešamas.Svarīgi ir vecākiem būt infor- mētiem par jaunieša nodarbinātī- bas plāniem un kopīgi izvērtēt, lai paredzētais ieguvums nekļūst par finansiāliem zaudējumiem ģimenes budžetā, jo, ja jaunietis saņem ie- nākumus un ir nodokļa maksātājs, tad tas ietekmē vecāku tiesības gan uz nodokļu atvieglojumiem par apgādājamajiem, gan dažā- diem citiem pabalstiem. Izņēmums ir jaunieši līdz 19 gadu vecumam, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā (1. jūnijs–31. augusts) un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Šādu jauniešu vecākiem ir tiesības sagla- bāt nodokļa atvieglojumus. Saimnieciskā darbība, ko atļauts nereģistrēt Ja, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus no jaunieša nodarbi- nātības mācību gada laikā, tomēr nolemts neļaut jaunietim strādāt algotu darbu vai kļūt par pašno- darbināto, bet jaunietim ir vēlme gūt pirmo darba vai uzņēmējdar- bības pieredzi, tad iespējamais risinājums ir nodarboties ar tādu saimniecisko darbību, kuru at- ļauts nereģistrēt, ja ienākumi ne- pārsniedz 3000 eiro. Saimniecisko darbību ir atļauts nereģistrēt par ienākumiem, kuri gūti no: sēņošanas, ogošanas vai savva- ļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; piemājas saimniecības vai per- sonīgās palīgsaimniecības (t.sk. no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas); parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas (nemedījamā suga Helix pomatia). Nodarbojoties ar saimnieciskās darbības veidiem, kurus atļauts nereģistrēt, svarīgi atcerēties, ka grāmatvedība ir jākārto jeb jā- veic ienākumu uzskaite. Likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli 11. pants nosaka, ka fiziskās perso- nas ienākums no saimnieciskās dar- bības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Savukārt situācijā, kad gū- tie ienākumi gada laikā pārsniedz 3000 eiro, jāreģistrē saimnieciskā darbība piecu darba dienu laikā. Tātad ik gadu ir jāveic gan ieņē- mumu, gan izdevumu uzskaite. Uzskaiti var veikt pavisam vienkār- šā tabulā, piemēram, kā parādīts 1. attēlā. Autore iesaka saglabāt arī saņemto un veikto maksājumu attaisnojuma dokumentus, ja tas ir iespējams. Tādējādi jaunietis spēs labāk apzināties grāmatvedības kār- tošanas nepieciešamību, izanalizēt savu saimniecisko darbību tālākai lēmumu pieņemšanai un kontro- lējošo iestāžu jautājumu gadījumā pamatot, kādēļ saimnieciskā darbī- ba netiek reģistrēta. Aplūkojot piemēru, var secināt, ka ieņēmumi 2023. gadā ir 105 eiro, izdevumi ir 45 eiro un ienākumi ir 60 eiro. Šāda tabula jaunietim ļauj salīdzinoši viegli secināt, ka tomā- tus nav izdevīgi audzēt, taču ziedus gan. Izvērtējot, kuras kultūras au- dzēšanā bija jāiegulda visvairāk dar- ba un kuras — vismazāk, iespējams, nāktos secināt, ka ziedus nav tik iz- devīgi audzēt, jo tie jāravē un katru dienu jālaista, bet, piemēram, gurķu stādu audzēšana nes vislielāko peļ- ņu ar vismazāk ieguldītā darba. Autore vēlas uzsvērt, ka rakstā apkopotā informācija ir vispārīga un dod vien ieskatu par iespējām pusaudžiem gūt papildu ienākumus un salīdzinoši vienkārši samaksāt nodokļus. Lēmums par algotu dar- bu vai kļūšanu par pašnodarbinā- to ir jāpieņem kopā ar ģimeni. Bet pirms lēmuma pieņemšanas kon- krēto situāciju nepieciešams ap- spriest ar profesionāļiem un saistīto iestāžu darbiniekiem, lai izvērtētu iespējamos ieguvumus un riskus. NODERĪGI 48 NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS 1. ATTĒLS Ieņēmumu un izdevumu uzskaite saimnieciskās darbības veidiem, kurus atļauts nereģistrēt Datums IeņēmumiIzdevumi Par ko saņemtsEiroPar ko samaksātsEiro 01.02.2023.Tomātu sēklas20,00 07.02.2023.Gurķu sēklas15,00 01.05.2023.Ziedu sēklas10,00 01.06.2023.Tomātu stādi25,00 01.06.2023.Gurķu stādi30,00 01.09.2023.Grieztie ziedi50,00 31.12.2023.Ieņēmumi kopā105,00Izdevumi kopā45,00 Foto: © JackF – stock.adobe.com Ja jaunietis saņem ienākumus un ir nodokļa maksātājs, tad tas ietekmē vecāku tiesības gan uz nodokļu atvieglojumiem par apgādājamajiem, gan dažādiem citiem pabalstiem.«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ 49 2. 1. Darījumu uzskaite saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā 2. Pamatlīdzekļu nolietojums un izdevumu precizēšana 3. Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana 4. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi 5. Pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 6. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) plusi un mīnusi 7. Atbildes uz jautājumiem. Dr.oec. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem — 59 EUR plus PVN, pārējiem — 69 EUR plus PVN 14. 1. Atšķirības starp terminiem «komandējums», «darba brauciens» un «nosūtīšana». 2. Nodokļu sekas, ja darījuma būtība neatbilst terminoloģijai. 3. Noteikumi, kurus jāizpilda, sūtot personu komandējumā. 4. Kādas personas sūtāmas darba braucienos? 5. Kādi izdevumi sedzami komandējumā? 6. Kādi izdevumi sedzami darba braucienā? 7. Kādi izdevumi sedzami nosūtītajam darbiniekam? 8. Dienas naudas summas noteikšana Latvijā un ārzemēs. 9. Naktsmītnes izmaksas Latvijā un ārzemēs: no budžeta finansēto institūciju darbiniekiem; privātajiem uzņēmējiem. 10. Izdevumu segšana, ja komandējumā dodas ar savu vai dienesta automašīnu. 11. Atšķirības norēķinos ar personu, ja tā ir nosūtīta: uz vienu apdzīvotu vietu; uz vairākām vietām; ja tā dodas ceļā pirms vai atgriežas mājās pēc rīkojumā norādītā datuma. 12. Grozījumi Darba likumā, kas attiecas uz komandētajām personām. 13. Norēķini ar darbiniekiem par veiktajiem izdevumiem (arī par darba samaksu). 14. Kādi pastāv ierobežojumi (dienas naudai komandējumos, «dienas naudai» darba braucienos, naktsmītnes izdevumiem, lietojot taksometrus, citiem izdevumiem)? 15. Atbildes uz jautājumiem. 23. Piedalīšanās seminārā būtu ieteicama un īpaši noderīga uzņēmumu darbiniekiem, kuru kompetencē ietilpst transfertcenu vērtēšanas jautājumi. Prasmīga aktuālo transfertcenu noteikšanas, vērtēšanas atbilstības un deklarēšanas jautājumu izpratne. 1. Kontrolētām attiecībām nodokļu vajadzībām jānotiek saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. 2. Gadījuma apstākļiem vispiemērotākās transfertcenu noteikšanas metodes izvēle. 3. Salīdzināmības analīze – samērā elastīga attiecībā uz informācijas avotiem, pamatīgi prasīga praktiski izmantojot. 4. Kontrolēto un nekontrolēto darījumu finanšu informācija, rezultātu segmentēšana. 5. Transfertcenu deklarēšanas prasības iekšzemes nodokļu tiesību aktos. Svarīgas robežvērtības – kontrolēto darījumu (kopējā vērtības) summa. 6. Transfertcenu noteikšanas dokumentācijas esamība, pārskats par tās galvenajiem elementiem. 7. Motivācija sagatavot transfertcenu noteikšanas dokumentāciju laicīgi un kvalitatīvi. 8. VID viedokļi transfertcenu izpratnes veicināšanai, nozīmīgo prasību prakse. PwC Latvia transfertcenu vecākā projektu vadītāja PwC Latvia transfertcenu vecākā projektu vadītāja PwC Latvia transfertcenu projektu vadītājs PwC Latvia transfertcenu vecākā konsultante PwC Latvia transfertcenu vecākais konsultants Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem — 59 EUR plus PVN, pārējiem — 69 EUR plus PVN Mg.sci.oec. praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla Bilance rakstu ilggadējā autore, grāmatas «Darba likums un grāmatvedība» autore Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem — 59 EUR plus PVN, pārējiem — 69 EUR plus PVNNext >