< Previous30 FINANSES NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS gada ienākumu deklarāciju, ja ienāku- ma izmaksātājs ienākuma izmaksas brīdī ir ieturējis nodokli. Lai piemērotu iegādes izdevumus un pārrēķinātu nodokli, piemērojot nodokļa 20% likmi, fiziskā perso- na — Latvijas nerezidents — ieturēto nodokli norāda pārskata perioda de- klarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieau- guma ienākuma precizēšanas dekla- rācijā, kuru iesniedz, sākot ar pēctak- sācijas gada 1. martu. Fiziskajai personai — Latvijas ne- rezidentam — likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktais dekla- rācijas par ienākumu no kapitāla pie- auguma iesniegšanas pienākums — līdz ienākuma gūšanas mēnesim se- kojošā mēneša 15. datumam — at- tiecas tikai uz gadījumiem, ja nodokli neietur izmaksas brīdī, piemēram, ja to izmaksā fiziskā persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja. Saimnieciskā darbība Ja fiziskā persona ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās dar- bības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības. Savukārt par saimnieciskās darbības izmaksām varētu atzīt ban- kas, interneta domēna komisijas mak- sas, reģistrēšanas, datorprogrammu uzturēšanas, interneta, reklāmas iz- maksas. Ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpī- bu. Saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 1. jūni- jam (ja kopējie gada ienākumi pār- sniedz 78 100 eiro — līdz 1. jūlijam) neatkarīgi no tā, vai ienākumi ir gūti. Ja taksācijas gadā nav gūts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ap- liekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā iedzīvotāju ie- nākuma nodokļa summa no saimnie- ciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro, tiek aprēķināts minimālais nodoklis 50 eiro, tomēr šim noteikumam ir izņēmumi. Saimnieciskās darbības ienākumi tiek pakļauti progresīvajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei, kas atkarī- ga no apliekamo ienākumu lieluma (kopā ar cita veida ienākumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, piemēram, darba algu, pensiju) — 20%, 23% vai 31%. Attiecīgi deklarācijā aprēķināto ie- dzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā gadījumā iemaksā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz 23. jūnijam. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Uzņēmumu ienākuma nodokļa li- kumā (spēkā no 2018. gada 1. janvā- ra) noteikts, ka ar uzņēmumu ienāku- ma nodokli apliekamo bāzi veido sa- dalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums neparedz īpašus noteikumus virtuālās valūtas aplikšanai ar nodok- li, attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu ir piemērojama likuma vispārē- jā norma, kas ietverta likuma 4. panta ceturtajā daļā un noteic, ka ar uzņē- mumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi darījumiem nosaka, ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā vai starptautiskajos finanšu pārskatos noteiktos ieņēmu- mu un izdevumu atzīšanas principus. Tādējādi, veicot ar uzņēmumu ienā- kuma nodokli apliekamās bāzes aprē- ķinu, ir jāievēro grāmatvedības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības un principi. Ņemot vērā, ka virtuālā valūta pēc būtības ir prece (un pielīdzināma jebkurai precei), izdevumi, kuri ko- mercsabiedrībai radušies saistībā ar virtuālo valūtu iegādi, ir saimniecis- kās darbības izdevumi, tos neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli. Turklāt, ja ko- mercsabiedrība iegādājas aktīvu (pa- matlīdzekli), kuru izmanto darbībām ar virtuālo valūtu (t.i., savas saimnie- ciskās darbības nodrošināšanai), ak- tīva iegādes izdevumus kā saimnie- ciskās darbības izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli. Gadījumā, ja komercsabiedrībai ar saistītām personām ir darījumi — virtuālās valūtas pirkšana, pārdošana u.tml. —, komercsabiedrība darīju- mos piemēro tirgus cenu (vērtību), kā arī ir piemērojams Uzņēmumu ienā- kuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta «e» apakšpunkts. Mikrouzņēmumu nodoklis Persona, reģistrējot saimniecisko darbību par darbībām ar virtuālajām valūtām, var izvēlēties par ienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodok- li, mikrouzņēmumu nodokli vai uzņē- mumu ienākuma nodokli atbilstoši uzņēmējdarbības formai. Mikrouzņēmumu nodokļa aprēķi- nāšanas kārtība virtuālās valūtas ie- nākumam neatšķiras no nodokļa ap- rēķināšanas cita veida saimnieciskās darbības ienākumam. Šajā gadījumā nodokļa aprēķinam netiek ņemti vērā izdevumi, bet gan tikai ieņēmumi un nodoklis ir 25% ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā un 40% par pār- snieguma daļu virs 25 000 eiro gadā. Pievienotās vērtības nodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošie normatīvie akti tieši neno- teic, ka darījumiem ar virtuālajām va- lūtām būtu piemērojams atbrīvojums no aplikšanas ar PVN. Tādējādi ir jāņem vērā EST judikatūra. EST 2015. gada 22. oktobra sprieduma lietā C–264/14 tiesvedībā Skatteverket pret David Hedqvist ir norādītas šādas atziņas: Darījumi, kas attiecas uz valūtām, kuras nav parastās valūtas, proti, ne tām, kas ir nauda, kura ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vienā vai vai- rākās valstīs, ja darījuma puses šīs valūtas ir akceptējušas kā alternatī- vu maksāšanas līdzekli likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem un ja tām nav cita mērķa kā tikai būt par maksāša- nas līdzekli, ir finanšu darījumi (sprie- duma lietā C–264/14 49. punkts); Padomes 2006. gada 28. novem- bra Direktīvas 2006/112/EK par kopē- jo pievienotās vērtības nodokļa sistē- mu (turpmāk — Direktīva 2006/112/ EK) 135. panta 1. punkta e) apakš- punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pakalpojumu sniegšana, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa pret virtuālās valūtas «bitcoin» vienībām un otrādi, un kas tiek īstenota par tādas sum- mas samaksu, kura atbilst starpībai, ko veido atšķirība starp, pirmkārt, cenu, par kādu attiecīgais uzņēmums pērk valūtas, un, otrkārt, cenu, par kādu šis uzņēmums tās pārdod sa- viem klientiem, ir darījumi, kas ir at- brīvoti no pievienotās vērtības nodok- ļa šīs tiesību normas izpratnē (sprie- duma lietā C–264/14 58. punkts); Direktīvas 2006/112/EK 135. pan- ta 1. punkta e) apakšpunkts ir inter- pretējams tādējādi, ka tādu pakal- pojumu sniegšana, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas izpaužas kā paras- to valūtu maiņa pret virtuālās valū- tas «bitcoin» vienībām un otrādi, un kas tiek īstenota par tādas summas samaksu, kura atbilst starpībai, ko veido atšķirība starp, pirmkārt, cenu, par kādu attiecīgais uzņēmums pērk valūtas, un, otrkārt, cenu, par kādu šis uzņēmums tās pārdod saviem klientiem, ir darījumi, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa šīs tiesību normas izpratnē (sprieduma lietā C–264/14 rezolutīvā daļa). Sagatavots pēc Valsts ieņēmumu dienesta materiāliem«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ 31 E–KURSI INTERNETA TIEŠRAIDĒ PRAKTISKĀ DOKUMENTU ARHIVĒŠANA PROGRAMMAS MĒRĶIS Saprast un izvērtēt dokumentus ar arhīvisko vērtību, kurus ir jāsaarhivē un kurus vajag iznīcināt. Divu dienu mācībās būs gan teorētiskais apskats, gan arī praktiskais darbs. Praktiskajos darbos strādāsim un veidosim lietu nomenklatūru, vairāklīmeņa shēmu, uzskaites sarakstu, arhīva fondu, dokumenta iznīcināšanas aktu un u.c. MĀCĪBU SATURS PIRMĀ DIENA 1. Arhīva darba organizācijas normatīvais regulējums. 2.lv profi la izveidošana. 3. Arhīvu terminu skaidrojums. 4. Dokumentu arhīviskā vērtības noteikšana un dokumentu glabāšanas termiņi. 5. Lietu nodošanas-pieņemšanas akts (praktiskais darbs). 6. Lietu nomenklatūras izstrāde (praktiskais darbs). 7. Dokumentu izvērtēšana un atlase arhivēšanai. 8. Lietu noformēšana (dokumentu sistematizācija lietā, lapu numurēšana, apliecinājuma ieraksta veidošana, uzskaites saraksts u.c.). 9. Vairāklīmeņa arhīviskā shēmas izstrādāšana (praktiskais darbs). DALĪBAS MAKSA žurnālu Bilance vai Bilances Juridiskie Padomi vai portāla PLZ.LV abonentiem 108,00 EUR + PVN (cena ar PVN 130,68 EUR) pārējiem 118,00 EUR + PVN (cena ar PVN 142,78 EUR) NODARBĪBAS NOTIKS INTERNETA TIEŠRAIDĒ 22., 29. MARTĀ plkst. 10.00–13.30 KURSU VADĪTĀJA MBA JOLANTA BRILTE , SIA «Apmācību un tālākizglītības aģentūra» valdes priekšsēdētāja, dokumentu pārvaldības speciāliste E–KURSI INTERNETA TIEŠRAIDĒ GRĀMATOŠANAS PAMATPRINCIPI UN TO PRAKTISKS PIELIETOJUMS VIENKĀRŠOTAS BILANCES SAGATAVOŠANĀ PROGRAMMAS MĒRĶIS Apgūt saimniecisko darījumu grāmatošanas pamatus, to pielietošana uzskaitē MĀCĪBU SATURS OTRĀ DIENA DIVKĀRŠĀ IERAKSTA VIENKĀRŠO UN SALIKTO GRĀMATOJUMU SASTĀDĪŠANAS PAMATPRINCIPI 1. Divkārša ieraksta būtība. 2. Kontu uzbūve un uzņēmuma kontu plāns. 3. Bilances kontu pielietošana vienkāršos un saliktos grāmatojumos. 4. Operācijas kontu pielietošana grāmatošanā. 5. Grāmatojumu veidošana pamatlīdzekļu, krājumu uzskaitē. 6. Kad lietot bilances kontus un kad operāciju kontus? OTRĀ DIENA GRĀMATOJUMU PRAKTISKA PIELIETOŠANA VIENKĀRŠOTOS UZDEVUMOS PAR UZSKAITI 1. Uzņēmuma dibināšanas grāmatojumi. 2. Vienkāršu saimniecisko operāciju nogrāmatošana. 3. Bilances kontu slēgšana, beigu saldo aprēķins. 4. Operāciju kontu slēgšana. 5. Peļņas vai zaudējumu konta atvēršana un slēgšana. 6. Vienkāršotas bilances sastādīšana. DALĪBAS MAKSA žurnālu Bilance vai Bilances Juridiskie Padomi vai portāla PLZ.LV abonentiem 108,00 EUR + PVN (cena ar PVN 130,68 EUR) pārējiem 118,00 EUR + PVN (cena ar PVN 142,78 EUR) NODARBĪBAS NOTIKS INTERNETA TIEŠRAIDĒ 23., 30. MARTĀ plkst. 10.00–13.30 KURSU VADĪTĀJA Mg.oec., Mg.paed., Mg.agr. ANNA MEDNE , BAT Finanšu vadības un grāmatvedības programmu direktore; pieredzes bagāta lektore fi nanšu un grāmatvedības jomā; praktizējoša grāmatvede – konsultante komercuzņēmumā MĀCĪBU STUNDAS* 8 NODARBĪBAS2 * VIENA MĀCĪBU STUNDA – 45 MINŪTES MĀCĪBU STUNDAS* 8 NODARBĪBAS2* VIENA MĀCĪBU STUNDA – 45 MINŪTES OTRĀ DIENA 1. Uzskaites saraksta izstrādāšana (praktiskais darbs). 2. Uzskaites saraksta izstrādāšana personāla dokumentiem, kuru glabāšanas laiks 90 gadi kopš personas dzimšanas (praktiskais darbs). 3. Dokumentu iznīcināšanas akta izstrādāšana (praktiskais darbs). 4. Dokumentu esības un fi ziskā stāvokļa pārbaudes akts (praktiskais darbs). 5. Iztrūkstošo dokumentu akta sagatavošana (praktiskais darbs). 6. Arhīva izziņa (praktiskais darbs). VN KS IDĒTagad mūsu darba dzīve rit pa- visam savādāk — darba vieta ir tur, kur tai brīdī atrodamies, mājās, lau- kos, viesnīcā… Jebkur, kur ir dators un internets. Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēla citā dimensijā. Dažās dienās pielāgojāmies pavisam ci- tam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Iemācījāmies to, ko, visticamāk, nemaz nebūtu centušies apgūt kā nevajadzīgu un sarežģītu vēl ilgu laiku. Atpakaļceļa vairs nav! Un mēs nemaz vairs negribam katru dienu doties uz biroju, tērēt laiku ceļam, pārcilāt papīru kalnus. Mēs labprāt darbojamies no mājām ar digitā- liem rīkiem, elektroniskiem doku- mentiem, bez mapēm un papīriem. Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehno- loģijām, būtiski mainās arī grāmat- veža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tenden- cēm: mākoņrisinājumi, digitalizā- cija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz di- gitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstī šana. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā no malas izskatās. Joprojām ir daudz grāmatvežu un uzņēmumu vadītāju, kuri uzskata, ka darbs birojā ar papīra dokumentiem ir daudz produktīvāks, un nelabprāt pieņem jaunumus grāmatvedības darba vidē. Savā ziņā viņus var sa- prast — ieradums. Un ieradumam ir spēks! Turklāt jebkuras izmaiņas biedē, jo prasa jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas. Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Ir jāsaprot, ka, mainoties teh- noloģijām, mainās arī grāmatve- dības pasaule: vide, darbs, kom- petences. Pirmsākumos «grāmatvedim» vienīgā prasme bija ar ogli skaisti zīmēt uz alu sienām, jo visa uzskai- te — uz sienām uzzīmēt nomedītos zvērus. Gadsimtu gaitā izveidojās rakstība, cilvēks iemācījās izga- tavot papirusu, vēlāk — papīru. Uzskaitei tika izmantoti gan papi- rusa ruļļi, gan kantora grāmatas. Un tas nozīmēja, ka kurš katrs ar uzskaiti nodarboties nevarēja, jo grāmatvedim bija jāprot jau pavi- sam citas lietas — ar zīmēšanu vai mezgliņu iesiešanu nepietika, bija jāprot rakstīt un skaitīt ar skaitāma- jiem kauliņiem. Tātad — attīstoties civilizācijai un tehnoloģijām, līdzte- kus izveidojās un attīstījās aizvien jaunas un jaunas prasmes. Vēl pirms gadiem trim katru rītu devāmies uz darbavietu cauri visai pilsētai, braucām uz citu pilsētu vai ciematu. Mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu ar mapēm. Kabinets vienās mapēs un dokumentos. Gadam beidzoties, gudrojām, kā vecos dokumentus sašūt mazākās mapēs, lai atbrīvotu vietu jaunām mapēm un jauniem papīru kalniem. 32 ATTĪSTĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS DIGITĀLĀ grāmatvedība Ilustrācija: © mast3r – stock.adobe.com33 Atskatoties vēsturē, redzam, ka tehnoloģiju (darbarīki, instrumen- ti) un civilizācijas attīstība iet rok- rokā . Tas ir nepārtraukts process. Tehnoloģijas veido cilvēks un tām visu laiku pielāgojas. Katras jaunas tehnoloģijas, katras pārmaiņas ierastā darba vidē un procesā rada bijību un bailes no nezināmā, nesaprotamā un pat psiholoģisku pretestību pret pārmaiņām. Viss, ko iesākumā cil- vēks ir noliedzis vai pret ko preto- jies, vēlāk tiek uztverts kā pats par sevi saprotams. Visā pasaulē notiek digitālā transformācija — tiek veidota lab- vēlīga un moderna dzīves telpa, kas ir balstīta mūsdienu tehnolo- ģiju izmantošanā. Pie terminiem «digitalizācija» un «digitālā transformācija» jau esam pieraduši, tie izskan katru dienu gan medijos, gan ikdienas sarunās. Digitālā transformācija nozīmē: darba vides optimizācija, lai sa- mazinātu nelietderīgās darbī- bas, objektīvi dati (pareizi, reālā lai- ka, integrēti, pieejami, ar sakār- totām īpašumtiesībām), digitālā infrastruktūra (tīkli, valsts un pašvaldību portāli, da- tubāzes, kur visu var glabāt, at- tīstīt blokķēdes, outsorcingu — soft un hard), drošība un uzticība (kiberdro- šība, digitālā drošība, informā- cijas drošības, personas, ko- mercdatu, īpašuma aizsardzība, uzticība digitālajam pakalpoju- mam, patērētāju aizsardzība) digitālajā līmenī. Digitālās tehnoloģijas izceļas ar ātrumu, ar kādu tās ir ienākušas mūsu sabiedrībā. Kā digitalizācija izpaužas grāmat- vedībā? Tā ir finanšu informācijas sagatavošana, attēlošana un pārsū- tīšana elektroniskā formātā. Digitālā grāmatvedība rada iespēju grāmat- vedības speciālistiem veikt darbu daudz efektīvāk un veltīt laiku ne- vis rutīnas darbam, ievadot skaitļus grāmatvedības programmā, bet gan izmantot savas zināšanas, sniedzot konsultācijas uzņēmuma vadībai. Kas nepieciešams digitālajai grāmatvedībai? Digitālā grāmatvedība vispirms nozīmē tehnoloģiju pilnvērtīgu izmantošanu grāmatveža darba ikdienā. Tehnoloģijas nav tikai datori. Tehnoloģijas pēc savas būtības no- zīmē atbilstošus instrumentus un darbarīkus katrā civilizācijas attīs- tības posmā. Mūsu dzīve vairs nav iedomājama bez automatizētām iekārtām, datoriem, mobilajām ie- rīcēm un mākslīgā intelekta. Straujais dzīves temps, jaunā- kās tehnoloģijas mums diktē citu darba ritmu. Mūsdienīga grāmat- vedība ir citāda, nekā tā bija pirms gadiem pieciem, var pat teikt — pirms gadiem trim! Tehnoloģijas rada nebijušas iespējas sazināties un sadarboties, radīt kaut ko kopī- gi, neskatoties uz atrašanās vietu, laika joslām un citiem faktoriem, kas agrāk bija nepārvarami šķēršļi. Ja tehnoloģija pastāv, tad ag- rāk vai vēlāk tā tiks izmantota. Tehnoloģiju attīstība vienmēr ir priekšā lietotāju un uzņēmumu spējai pielāgoties. Raksturīgi, ka, ieviešot jaunu tehnoloģiju, klien- ti to sākumā izmanto «saudzīgi». Kad ir sasniegta kritiskā lietotāju masa, adaptācija strauji paplašinās. Iemesls tam ir vienkāršs: mēs paras- ti daudz vairāk darām to, ko dara arī mūsu līdzcilvēki. Tehnoloģiju attīstību ietekmē tirgus, un tirgu ietekmē tehnoloģiju attīstība. Vienmēr ir cilvēki un uzņēmumi, kas jaunai tirgus videi nespēj pielā- goties nemaz vai to dara ļoti lēnām, tādējādi kaitējot paši sev. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, trūkst tirgus analīzes, gribas mainīt, trūkst izmaiņu vadības līdz stoiskai attieksmei «mēs vienmēr tā esam strādājuši, un viss bijis kārtībā». Atskats uz cilvēces ātro dzīves ritmu parāda, ka nekad nav bijis tāda brīža, kad tirgus vide nebūtu strauji un neatgriezeniski mainīju- sies. Uzņēmumi un arī cilvēki, kas nespēj laikus pielāgoties, agrāk vai vēlāk izstāsies no tirgus. Ir jāmai- na savi uzskati, produkti, biznesa modeļi tā, lai piedāvājums atbil- stu klientu (lietotāju) vajadzībām. Lietotājs un viņa uzvedība ir uz- manības centrā, nevis, piemēram, uzņēmumam pieejamā tehnoloģija, lietotājs un viņa uzvedība ir abso- lūts tirgus spēles mainītājs un izšķi- rīgs panākumu gūšanai. Attiecībā pret prasībām grāmatveža darba stilam un prasmēm tirgus galve- nais spēlētājs ir uzņēmējs — vai tas ir darba devējs vai pakalpoju- mu ņēmējs, nav izšķirīgās nozīmes. Svarīgi ir zināt un saprast, ko vēlas «pasūtītājs». Foto: Aivars Siliņš ANDA ZIEMELE, SIA Jumis Pro grāmatvedības sistēmu analītiķe, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Digitālā grāmatvedība rada iespēju grāmatvedības speciālistiem veikt darbu daudz efektīvāk un veltīt laiku nevis rutīnas darbam, ievadot skaitļus grāmatvedības programmā, bet gan izmantot savas zināšanas, sniedzot konsultācijas uzņēmuma vadībai.34 ATTĪSTĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Kas ir raksturīgs mūsdienu grāmatvedībai? Mūsdienu grāmatvedība (te ir runa gan par pašu uzskaiti, gan grāmatveža darbu un prasmēm kopumā) iet rokrokā ar tehnoloģiju un tirgus attīstību: ātra informācijas vai datu ap- maiņa un apstrāde, mobilitāte — piekļuve datiem 24/7, mūsdienīgas tehnoloģijas un risinājumi — mākoņrisinājumi, automatizēti procesi, mākslīgā intelekta integrācija sistēmās, biznesa inteliģence, datu drošība, resursu pārdale — IT un cilvēkre- sursu pilnvērtīga izmantošana. Mākoņpakalpojumi Attīstoties mākoņpakalpoju- miem, arī grāmatvedība mākonī ir kļuvusi par ikdienu. Grāmatvedības datu izvietošana mākonī dod ie- spēju datiem piekļūt no jebku- ras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu, ir iespējams veidot risinājumus, kas datus atspogu- ļo tīmekļa pārlūkā vai viedtālrunī. Mākoņpakalpojumi dod iespējas veidot risinājumus, kas balstīti uz mobilajām tehnoloģijām, Un paver iespējas veidot mobilās lie- totnes, kas risina kādu konkrētu grāmatvedības vai biznesa vadī- bas uzdevumu. Mobilās lietotnes var ērti lietot viedtālrunī jebkurā laikā un vietā. Automatizācija Automatizācija — pirmais, kas tiek ieviests mūsdienīgā grāmat- vedībā. Daudzi uzņēmumi jau ievieš au- tomatizētas sistēmas, kas pārņem laikietilpīgus rutīnas darbus un izslēdz sākuma līmeņa grāmatve- dības uzdevumus, lai grāmatveži varētu pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstībai. Tādējādi uzņēmumi var novirzīt darbaspēku virzienos, kur nepieciešama do- māšana un radošums, nevis uzdot vienkāršus datu ievades vai apstrā- dāšanas uzdevumus. Ir trīs automatizācijas veidi — pirmajā gadījumā mašīnas aizstā- ja cilvēka manuālo darbu. Otrajā darbinieki tiek atbrīvoti no rutīnas darba, piemēram, datu ievadīša- nas. Trešajā posmā notiek inteli- ģences automatizācija — to uz- devumu datorizācija, par kuriem agrāk tika uzskatīts, ka tie prasa cilvēka spriedumu. Digitalizācija Digitalizācija ir viens no auto- matizācijas veidiem — elektronisku datu apmaiņa un apstrāde. Kā atbrīvoties no papīra doku- mentiem, kā veidot elektroniskos dokumentus, kādos formātos tos veidot, kā uzglabāt, vai vispār tā- dus drīkst veidot, vai pietiek, ja ir tikai elektroniski dokumenti, vai tomēr jābūt arī papīra formātā u.tml. — tie ir vieni no aktuālāka- jiem jautājumiem. Likums nosaka: uzņēmumam ir tiesības papīra formas grāmatvedī- bas dokumentu pārvērst elektronis- kā formā glabāšanai elektroniskā vidē. Un šī norma ir apsveicama, jo palīdz samazināt papīra daudzumu uzņēmumā, ietaupa resursus papī- ra, printera tintes iegādei, izslēdz pasta izdevumus u.tml. Nemaz ne- runājot par zaļāku dzīvi un dabas resursu taupīšanu. Jāsāk ar to, kas ir digitāls do- kuments un kādi ir tā formāti. Nākamais solis — saprast, kādiem mērķiem tas tiek veidots un kur un kā tos izmantos. Jābūt skaid- rībā, kur un kā tos uzglabāt, kura būs atbildīgā persona par šī pro- cesa izveidošanu un uzturēšanu. Vissvarīgākais — saprast, ka, ja uzņēmums ir nolēmis pāriet uz elektroniskajiem dokumentiem, atgriezties atpakaļ pie papīra do- kumentiem faktiski nav iespējams, t.i., tas būs milzīgs solis atpakaļ uzņēmuma attīstībā, lai cik tas dī- vaini izklausītos. Ar ko sākt? Formāts MK noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas no- teikumi» teikts, ka, ja attaisnoju- ma dokumentus, preču piegādes dokumentus un grāmatvedības reģistrus izstrādā un noformē elek- troniskā formā, tad uzņēmums at- tiecīgi piemēro Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 473 «Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, gla- bāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumen- tu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām perso- nām» II nodaļā paredzēto kārtību. Minētos noteikumus var attiecīgi piemērot arī: noformējot papīra formā saga- tavotu attaisnojuma dokumen- tu, preču piegādes dokumentu vai grāmatvedības reģistru at- vasinājumu elektroniskā formā (elektronisko kopiju), kā arī ap- liecinot tās pareizību, izstrādājot grāmatvedības or- ganizācijas dokumentu, kas paredz: elektroniskā formā sagatavotu attaisnojuma dokumentu vai preču piegādes dokumentu ap- riti uzņēmumā, elektroniskā formā sagatavotu attaisnojuma dokumentu, pre- ču piegādes dokumentu un grā- matvedības reģistru, kā arī papī- ra formā sagatavotu attaisnoju- ma dokumentu, preču piegādes dokumentu vai grāmatvedības reģistru atvasinājumu elektro- niskā formā (elektronisko kopiju) glabāšanas kārtību uzņēmumā. MK noteikumi Nr. 473 «Elek tro- nisko dokumentu izstrādāšanas, no- formēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiska- Ja uzņēmums ir nolēmis pāriet uz elektroniskajiem dokumentiem, atgriezties atpakaļ pie papīra dokumentiem faktiski nav iespējams, t.i., tas būs milzīgs solis atpakaļ uzņēmuma attīstībā, lai cik tas dīvaini izklausītos.35 jām personām» nosaka, ka elektro- nisko dokumentu izstrādā un no- formē vienā no šādiem formātiem : vienkārša teksta formātā, atvērtā dokumentu formātā (ODF) biroja lietotnēm, atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā, portatīvā dokumenta (PDF) for- mātā vai portatīvā dokumenta formātā ilglaicīgai glabāšanai (PDF/A), digitāli saspiesta un kodēta attē- la (JPEG, TIFF un PNG) formātā. Dokumentu plūsma Ja uzņēmums apņemas pāriet no papīra dokumentācijas uz elektronis- ko, jāizpēta uzņēmuma darba proce- si, izvērtējot, ar kuru sākt. Pieņemot, ka žurnāla mērķauditorija ir grā- matveži, autore runās tikai par grā- matvedības procesu digitalizāciju. Nepietiek ar labo domu — viss, tagad viss būs elektroniski! Ir jāvei- do dokumentu plūsma, lai sapras- tu, piemēram: kurš sagatavo dokumentus (partneri, darbinieki), kādi ir dokumentu veidi, ko sa- ņem grāmatvedība (pavadzīmes, rēķini, čeki, kvītis, muitas dekla- rācijas, kuģa konosamenti u.c.), kādi dokumentu veidi tiek sa- gatavoti grāmatvedībā (ārējie un iekšējie attaisnojuma doku- menti jāidentificē pa to veidiem, grāmatvedības reģistri, žurnāli, virsgrāmata, konta apgrozījuma pārskats, finanšu atskaites vadī- bai, nodokļu atskaites un dekla- rācijas VID u.c.), kāds šobrīd ir šo dokumentu «ceļš» — kurš tos grāmatvedī- bā piegādā vai kurš tos aizgā- dā klientam (pasta sūtījumi, e–pasts, fiziski aizgādā uzņēmu- ma darbinieks u.c.), kādā formātā tiek saņemti do- kumenti — mašīnlasāmā vai cilvēklasāmā (piemēram, vai visi dokumenti ir papīra formātā vai tikai daļa, kādā formātā ir tie do- kumenti, kas tiek saņemti elek- troniski — XML, PDF, JPG u.c.), kādā veidā un formātā tiek saga- tavoti grāmatvedības dokumenti un reģistri (nav šaubu, ka veids, kādā sagatavo dokumentus, ir elektronisks, jo viss, kas tiek sagatavots datorā, tiek sagata- vots elektroniski, bet vai tie tiek izdrukāti, tādējādi kļūstot par papīra dokumentiem, un glabāti mapēs, vai arī tie saglabāti kādā no elektroniskajiem formātiem, piemēram PDF, un arī uzglabāti elektroniski datoros vai serveros. Svarīgi apzināt, kādā formātā un veidā dokumenti tiek nogādāti klientiem — elektroniskā formā- tā un elektroniski (e–pastā, datu tiešsaistes apmaiņas kanālos) vai papīra formātā (pa pastu vai no- dodot no rokas rokā), kā tiek apstrādāti jau šobrīd elektroniskā formātā saņemtie dokumenti (izdrukāti, ja tie ir PDF, vai uzglabāti elektroniski u.tml.), kā šos dokumentus izmanto grā- matvedībā (nodalīsim grāmatve- dību no veikaliem un noliktavas, jo tur ir atšķirīgas prasības doku- mentiem) — apstrādā kā pirm- dokumentus, ievadot uzskaites sistēmā, reģistrē žurnālos, grā- matās, reģistros u.tml., vai dokumenti tiek apstiprināti un vīzēti. Autore apraksta tikai daļu pro- cesu, kas jāapzinās, lai organizētu grāmatvedības digitalizāciju. Tātad jāsaprot, kādā formātā (mašīnlasāmā vai cilvēklasāmā) un kā tiek uzņēmumā saņemti un tālāk nodoti dokumenti: pa pastu, tieš- saistes kanālos, e–pastā, aizvesti un nodoti no rokas rokā, kuras ir procesā iesaistītās personas. Kad ir noskaidrota dokumentu kustība un saprasts, kādi doku- menti grāmatvedībā tiek izmantoti (pavadzīmes, rēķini, čeki, kvītis, līgu- mi, akti, muitas deklarācijas, kuģa konosamenti u.c.), kad ir saprastas visas dokumentu kustībā iesaistītās personas (grāmatveži, vadītāji, sek- retāri, lietveži, avansu norēķinu per- sonas u.c. darbinieki), jāizprot, vai visi grāmatvedībā izmantotie doku- menti ir digitalizējami (sagatavoja- mi un uzglabājami tikai elektroniskā formātā), vai tomēr būs dokumenti, kuri ir jāuzglabā papīra formātā. Nobeigums nākamajā numurā Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com36 ATTĪSTĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Inventarizācijā sen vairs neizmanto skaitīkļus un biezas papīru klades. Tagad viss notiek digitāli. Biezo papīru vietā ir elektronisks preču katalogs. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk. Par e–inventarizācijas priekšrocībām stāsta SIA Data zoom, kas strādā ar zīmolu «e–inventarizācija.lv», īpašnieki JANEKS BERGS un ARTŪRS PLATPĪRS. Nesen gribēju iepirkties sava rajona vietējā veikaliņā, taču to nevarēju izdarīt, jo durvis rotāja uzraksts «Inventarizācija». Ko parasti saprot ar vārdu «inventarizācija»? JANEKS BERGS: Tā ir uzņēmumā esošo preču krājumu skaita fiziska fiksēšana noteiktā brīdī. Šie dati tiek salīdzināti ar tiem, kas ir noliktavas uzskaites sistēmā, tiek identificētas nesakritības. Tieši nesakritību iemes- lu atrašana ir galvenā inventarizā- cijas vērtība, jo pēc tās var noteikt, kur var ietaupīt, kura prece nolikta- vā glabājas pārāk ilgi vai kuras ātri tiek pārdotas un ir par maz. Ir ie- spējams noteikt preču zudumus, or- ganizatoriskās problēmas — kāpēc prece divus mēnešus stāv noliktavā. Mana vecmāmiņa bija grāmatvede un veica inventarizāciju, izmantojot lielus koka skaitīkļus, un visu dokumentēja uz papīra. ARTŪRS PLATPĪRS: Mūsdienās in- ventarizācija notiek datoros. Ja nav tehniskā aprīkojuma — programmu nodrošinājuma un inventarizējamo rīku, kā skeneru, tad viss preču sor- timents ir jāizdrukā uz lapām. Tur ir rakstīts, piemēram, Holandes siers — veikalā šī prece ir noteiktā daudzumā, darbinieks to skaita un pārbauda. Veicot inventarizāciju, viņš nevis vadās pēc preču izkār- tojuma secības, kādā veikalā stāv prece, bet pēc saraksta. Pēc preču saskaitīšanas darbinieks ar roku visu sarakstu vēlreiz ievada datorā. J. BERGS: Parasti ar biezu papīru lapu kaudzi darbinieks dodas uz plauktu, meklē garajā sarakstā un atzīmē, cik šī prece ir veikalā. Ja vei- kals ir lielāks, to dara vairāki cilvēki. Ja prece atrasta vairākās vietās, tur- pat uz papīra lapas tiek veikti ap- rēķini, svītrojumi, labojumi… Dati paliek uz papīra lapām. Kāds dar- binieks beigās tos apkopo, skatās, cik preču iztrūkst vai ir par daudz. A. PLATPĪRS: Mūsu gadījumā atkrīt papīru gūzma. Viss katalogs jau ir ielādēts ierīcē, un varam kārtīgi veikt inventarizāciju. Kas ir e–inventarizācija, un ar ko tā atšķiras no tradicionālās inventarizācijas? J. BERGS: E–inventarizācija ir nāka- mais solis pēc papīra inventarizā- cijas, datu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Papīru kalnu vietā ir elektronisks preču katalogs — to var nosaukt par nelielu, kopēju da- tubāzi, kurā var ievadīt preces svītr- kodu vai nosaukumu un atrast to elektroniski. Elektroniskās inventa- rizācijas laikā izmantojam mobilās uzskaites iekārtas, kas ir līdzīgas viedtālrunim, taču izturīgākas un piemērotas ilgstošam darbam, kā arī iebūvētu svītrkoda skeneri. Tas ir kā viedtālrunis, kurā ievada inventa- rizācijas datus. Līdz ar to dati tieš- saistē pa bezvadu tīklu nonāk dato- rā, un noliktavas vadītājs un inven- tarizācijas veicēji var uzreiz redzēt, kurš cilvēks preci ir skaitījis, kāds ir kopējais saskaitītais skaits un preču vērtība, kad skaitīšana notikusi — ir pilna izsekojamība. E–inventarizācijas priekšrocība ir tā, ka tā strādā vienlīdz ātri un precīzi, neatkarīgi no tā, vai ir 100, 1000 vai 100 000 preču pozīciju. Mobilā iekārta strādā pietiekami ātri, lai par to nebūtu jāuztrau- cas. Inventarizēt ar papīra lapām 100 000 dažādas preču vienību jau vairs nav reāli. Jūsu reklāmas video sižetā bija parādīts, kā e–inventarizācija ietaupa laiku, tā notiek gandrīz četras reizes ātrāk nekā tradicionālā inventarizācija. Tas ir reāls eksperiments. Ātrums tiek iegūts, jo ātrāk tiek identificēta prece, nav vajadzīgi papildu darbi- nieki, kas apkopo datus, ir pilna iz- sekojamība. Fiksējam atrašanās vie- tas — katrs plaukts vai plauktu rinda tiek marķēta ar speciālu uzlīmi, pēc kuras var noteikt, kur prece atrodas. Parastā inventarizācijā tādas nav. Parastā inventarizācijā ļoti būtis- ki ir pieredzējušie darbinieki, kas ilgi strādā un zina noliktavu no galvas. Sliktā ziņa ir tā, ka bez šiem cilvē- kiem noliktava gandrīz vai pārstāj darboties. Mūsu e–inventarizācijas risinā- jums paredz, ka to var darīt cilvēki bez lielas apmācības, lai būtu ma- zāk stresa un uzņēmums nebūtu tik ilgi jāaizver. E–inventarizācijas priekšrocība ir arī tāda, ka var pievienot fotogrāfi- jas, mobilajā uzskaites iekārtā ir ie- būvēta fotokamera. Ja prece netiek atpazīta, to var nofotografēt, un fo- togrāfija tiešsaistē nokļūst datorā. Uzņēmums nereti gatavo spe- ciālu foto atskaiti un sūta to preču menedžeriem atpazīšanai. Tādā vei- dā var atpazīt preces, kas daudzus gadus stāv noliktavā un kuras pēc iespējas ātrāk vajadzētu pārdot. E–inventarizācija parasti strādā ciešā sasaistē ar klienta IT sistēmu. E–inventarizācija — kā preces saskaitīt bez kļūdām37 Veicot inventarizāciju, gan paņe- mam, gan nododam atpakaļ datus no šīs sistēmas. Nav starpposma, kad kaut kur stāv kaudze ar papī- riem un kāds to vēl vada IT sistēmā. Kādās nozarēs ir iespējama e–inventarizācija? Vai ir nozares, kurās tā vispār nav iespējama? J. BERGS: Būtībā jebkur, kur ir paras- tā inventarizācija, derēs arī elektro- niskā. Grūti iedomāties nozari, kurā e–inventarizācija būtu lieka. Varbūt tie ir ļoti mazi veikaliņi, kur viens cil- vēks pārzina visu. Tās var būt noza- res, kurās ir daudz individuālu izstrā- dājumu, piemēram, uz pasūtījumu taisītas mēbeles, vai kur būtu vaja- dzīgas ļoti specifiskas zināšanas — laboratorijas iekārtas, izejmateriāli. Cik bieži ir jāveic e–inventarizācija? A. PLATPĪRS: Tas ir atkarīgs no uz- ņēmuma vēlmes. Parasti lielu pre- ču inventarizāciju veic vienreiz vai divreiz gadā, lai varētu saprast, kas atrodas veikalā. Tas varētu būt pēc Ziemassvētku lielā iepirkšanās buma, kad noliktava ir vistukšākā. Otra reize varētu būt pēc Jāņiem. Iespējams, biežāk inventarizāci- ja būtu jāveic interneta veikalos, jo precei tiek attēlots pieejamais atli- kums noliktavā un, ja tas neatbilst reālajam, var rasties domstarpības ar klientu. Ja kāds pasūta «Laimas» šo- kolādi un preču katalogā ir redzams, ka tā ir pieejama, bet darbinieks to nevar atrast, tad sākas sarakste ar klientu, kuram tiek piedāvāts iegādā- ties, piemēram, «Karūnas» šokolādi. J. BERGS: E–inventarizācija jāveic tad, kad ir vismazāk preču — tad in- ventarizācija aizņems mazāk laika. Varbūt e–inventarizācijai ir kādi mīnusi, ar ko jārēķinās? Dažreiz par mīnusu var uzskatīt to, ka ir jābūt ieviestai un ikdienā izmanto- tai noliktavu sistēmai, kuras, iespē- jams, dažiem uzņēmumiem tomēr nav. Ir arī jāorientējas, kā notiek elek- troniskā preču uzskaite, ko nozīmē, piemēram, «virtuālā» noliktava, jābūt komfortablam darbā ar IT sistēmām. A. PLATPĪRS: Tādam uzņēmumam kā gateris elektroniskās inventari- zācijas risinājums diezin vai būtu īpaši piemērots. Ja produkti vēl ir bez svītrkodiem, tad ērtāk ir skaitīt pēc reālā materiāla dimensijām. J. BERGS: Gaterī ir jāmēra, jāpār- mēra, daudz jārēķina, un katrs iz- strādājums var būt savādāks. Gaterī droši vien nebūtu īsti ko skenēt. Kas ir nepieciešams, lai veiktu e–inventarizāciju? Kā jābūt marķētām precēm? Uzņēmumā ir jābūt pieejamam preču elektroniskajam katalogam. Vēlams, lai precēm uz marķējuma būtu svītrkodi. Tirdzniecības uzņē- mumiem tie parasti ir, bet ražoša- nas uzņēmumiem to var arī nebūt. Tas ir atkarīgs, vai uzņēmums svītr- kodus izmanto ikdienā. Noliktavā ir jāsamarķē preču atrašanās vietas, to var darīt arī pats uzņēmums. Nepieciešami ske- neri, ko var iznomāt vai nopirkt. Uzņēmumā ir jāsagatavo kāds no datoriem, lai varētu pārskatīt e–in- ventarizācijas rezultātus, lai redzē- tu, cik tālu ir tikts, kas vēl ir atlicis, Parastā inventarizācijā ļoti būtiski ir pieredzējušie darbinieki, kas ilgi strādā un zina noliktavu no galvas. Sliktā ziņa ir tā, ka bez šiem cilvēkiem noliktava gandrīz vai pārstāj darboties. ARTŪRS PLATPĪRS un JANEKS BERGS, «e–inventarizācija.lv» īpašnieki Foto: Pēteris Zālītis38 ATTĪSTĪBA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS lai varētu redzēt nesakritības, pār- baudīt preci. Būtu vēlams, lai noliktavā ir bez- vadu interneta tīkls. Ja tāds ir, tad rezultātus var redzēt uzreiz, līdzko preci noskenē. A. PLATPĪRS: Lai veiktu inventari- zāciju, veikalam ir jābūt sakārto- tam, precei ir jāatrodas vienkopus. Piemēram, «Spilvas» mērces ir kopā ar sešām citām mērcēm, vienāda iz- mēra burciņas stāv rindiņā, visām sarkani vāciņi. Ja inventarizatoram ir jāizkrāmē viss plaukts un jāsašķiro burciņas, tas aizņem laiku. Vai, pie- mēram, vietas taupīšanas nolūkos paletē ir iespiesta vēl cita paka. Tad ir jāizjauc visa palete un jāpārlieci- nās, cik paku tur atrodas. Tajā brīdī laiku, ko iegūstam ar e–inventarizāciju, zaudējam, jo jā- krāmē plaukti vai jāizjauc palete. Strādājot veikalā, šāda kārtība nav tik būtiska, jo darbinieki labi zina, kur ir nolikuši konkrēto preci un kur to paņems, bet e–inventari- zācijai tas ir ļoti būtiski. J. BERGS: Sakārtot noliktavu pārdo- šanai nav tas pats, kas to sakārtot skaitīšanai. A. PLATPĪRS: Veikalu vai noliktavu vadītāji ir vienīgie, kas var sakārtot savu saimniecību, jo viņi zina, kur kam vajadzētu stāvēt. Sakārtot noliktavu skaitīšanai nenozīmē noslaucīt putekļus no plauktiem, no tiem mēs nebaidā- mies. Nebaidāmies arī no tā, ka preces vienā plauktā ir dažādas. Ja veikals nav sakārtots, tad var gadī- ties arī neapmierinoši rezultāti. Nereti veikalos, īpaši vakaros, var redzēt, ka limonādes pudele nolikta pie dārzeņiem vai «Kāruma» sieriņu paka ir atplēsta. Tātad tāda nekārtība pirms e–inventarizācijas nevar būt? Tādam stāvoklim nav nekādas vai- nas. Ja grib nopirkt kokakolu, bet pārdomā un nopērk šokolādi, bet dzērienu atstāj plauktā pie citām precēm, kokakolu pieskaitām esoša- jā vietā, tas drīzāk ir mūsu bonuss. Tie ir vizuāli atšķirīgi produkti, jautā- jums ir par vizuāli līdzīgām precēm. Kas, veicot e–inventarizāciju, tiek konstatēts bez tradicionālās preču uzskaites, piemēram, konstatēti preču defekti, derīguma termiņa beigas? E–inventarizācijas laikā varam fiksēt jebkādu papildinformāci- ju, bet, vai veicam šādus darbus, nosaka vienošanās ar klientu. Mazumtirdzniecības lielveikalā jau ļoti labi zina, kad pienam beigsies derīguma termiņš, tas neietekmē nekādus datus. J. BERGS: Tā kā inventarizācija lie- lākoties notiek ar svītru kodiem, varam skenēt arī tos, kurus sauc par «gudrajiem svītrkodiem» jeb GS1–128. Tas ir pasaules standarts, kuru pārsvarā izmanto loģistikā un vairumtirdzniecības noliktavās, ma- zāk mazumtirdzniecībā. Noskenējot šo svītru kodu, sistēma automātiski fiksē derīguma termiņu, partijas nu- muru u.c. Ja nav «gudrā svītrkoda», lieto- tājs šādu informāciju var ievadīt ar roku — ražošanas datums, tehnis- kā stāvokļa novērtējums, derīguma termiņš, partijas numurs u.c. Cilvēki paši var pieņemt lēmumu, ka kon- krētā prece ir jānoraksta, ka tā ir bojāta vai elektronedroša. Ir iespējama arī fotofiksācija, kuru parastajā inventarizācijā nevar veikt, — gan neatpazīto preču, gan dažādu defektu fiksācija. Ko nozīmē dubultā nesakritību pārbaude pēc inventarizācijas beigām? Ko tā palīdz noteikt? Kad notiek klasiskā inventarizācija ar papīra lapām un prece fiziski ir saskaitīta, jāgaida, kamēr viss ir sa- skaitīts, jo jāapkopo rezultāti. Šie dati arī kādam jāsaliek kopā un jāie- vada datorā, un tikai tad var redzēt, vai trūkst konkrētās preces, vai kaut kas ir par daudz. Tikai tad var veikt pārbaudi. E–inventarizācijas gadījumā viss notiek elektroniski. Kad tā vēl nav pabeigta, klients var pateikt, ka viņu interesē prece, kurai ir lielas nesakritības. Piemēram, klients var lūgt pārbaudīt preci, kurai ir 50 eiro nesakritība. Tā kā sistēmā ir visi dati, zinām, kurā vietā un kurš preci ir skaitījis, cik liels daudzums ir bijis, tad mūsu darbinieki vēlreiz noteiktā vietā pārskaita konkrēto preci. Tā ir dubultā nesakritība, kas ir labs mehānisms, lai noķertu pēdē- jās kļūdas. Vai šādu dubultās nesakritības pārbaudi veic vienmēr? Praksē šādu pārbaudi veic gandrīz vienmēr. Tā ir arī papildu drošība, ka esam ne tikai saskaitījuši, bet vēlreiz pārbaudījuši preci, kurai ir liels iz- trūkums vai pārpalikums. Mūsu risinājumā iestrādāta arī «pārskenēšanas» funkcija — tiek skenētas un pārbaudītas dažas pre- ces no katra plaukta, lai pārliecinā- tos, ka neviens plaukts nav aizmirsts. Cik ilgi notiek e–inventarizācija? Tas ir individuāli un atkarīgs no tā, cik ir sakārtota noliktava, cik preču ir marķētas, vai ir svītru kodi. A. PLATPĪRS: Mums ir zināms vi- dējais darbinieku ātrums, kādā tie stundā skaita preces. Mazum- tirdz niecības veikalā vidēji stundā kopā var saskaitīt 800–1000 preču vienību. Piemēram, ja noliktavā ir 50 000 preču, desmit cilvēkiem ir jāskai- ta piecas vai sešas stundas. Divas Artūrs Platpīrs: «Sakārtot noliktavu skaitīšanai nenozīmē noslaucīt putekļus no plauktiem, no tiem mēs nebaidāmies.» Foto: Aivars Siliņš39 stundas ir vajadzīgas pārbaudei un inventarizācijas noslēgšanai. Cik ir bijis visvairāk preču, kas ir bijis jāuzskaita? J. BERGS: Vairumtirdzniecības nolik- tavā bija nedaudz vairāk kā miljons preču vienību. Šo apjomu skaitījām trīs dienas. Klients pārvācās uz jau- nu noliktavu un vēlējās visu skrupu- lozi saskaitīt, bija jāfiksē arī preču derīguma termiņi. Daudz preču — vairāki miljo- ni — bija arī riepu noliktavā. Bet standarta mazumtirdzniecī- bas veikalā preču skaits ir 80 000– 100 000, un tas ir darbs astoņiem līdz desmit cilvēkiem vienu dienu. Kādas ir e–inventarizācijas papildu iespējas, piemēram, veikt izdrukas no mobilās iekārtas vai tālruņa? Iespējams fiksēt fotogrāfijas, ku- ras jau minēju. Ir nelieli pārnēsā- jamie printerīši, kurus var nolikt blakus plauktā un uzreiz izdrukāt informatīvās uzlīmes, tulkojumus, papildu marķējumus vai izdrukāt attēlus. Piemēram, viena uzņēmuma noliktavai drukājam skrūvju attē- lus līmēšanai uz kastēm, lai klienta personālam būtu vieglāk tās atrast, plus svītrkodus, lai varētu preces noskenēt. Jaunums programmatūrā ir ie- spēja analizēt attēlus, t.i., ar iekārtu tiek veikta preces marķējuma foto- grafēšana. Darbinieks, kas fotogra- fē, turpina skenēšanas darbu nolik- tavā, bet pa to laiku fotogrāfiju da- torā saņem cits darbinieks, kurš ar to var dažādi darboties — izgriezt informāciju, iegūt informāciju par ražotājvalsti vai akcīzes uzlīmes nu- muru, derīguma termiņu. Pārsvarā teksts tiek atpazīts automātiski un darbiniekam ir tikai tas jāapstipri- na. Tas var būt aktuāli uzņēmumos, kuros ir jāuzskaita preču partijas, ir jābūt izsekojamībai. Ar mūsu palīdzību ir iespēja ne tikai veikt e–inventarizāciju, bet arī modernizēt noliktavu. Ir uzņēmumi, kurus e–inventarizācija interesē, bet viņi nekad neizmanto svītrkodus. Vairākas reizes esam veikuši tādu kā svītrkodu piešķiršanu — doda- mies uz noliktavu, skenējam preces svītrkodu un pievienojam to preces kartītei klienta sistēmā. Tā var būt viena vai vairākas dienas. Pēc šī procesa jau var sākt izmantot svītr- kodus ikdienas darbā un, protams, veikt e–inventarizāciju. Kāda informācija tiks saņemta pēc e–inventarizācijas beigām? Pamatinformācija, kuru nododam, ir preču kods un skaits. Bieži vien ar to arī pietiek. Tālāk apstrāde notiek klienta informācijas sistēmā. Bet in- formācija var būt arī ne tikai preču kods, bet arī svītrkods, preču sada- lījums pa atrašanās vietām. Gadās, ka klienti nedēļu, divas vēl «dzenā kopā galus». Ir garš saraksts, kurā pēc preču koda var redzēt, ka prece atrodas noteiktā vietā. Informācija ir arī par derīguma termiņiem. Zinām, kurā vietā nolik- tavā prece atrodas, un, ja tuvojas derīguma termiņa beigas, var mēģi- nāt to pārdot pirmo. Dodam infor- māciju arī par nesakritībām. Pieslēgums mūsu sistēmai klientam ir vēl nedēļu pēc e–inven- tarizācijas beigām, un uz veikto revīziju viņš var skatīties dažādos griezumos — kuras preces iztrūkst par vislielāko summu, kuras sa- vukārt iztrūkst vislielākajā skaitā. Iespējams, kādas preces uzskaitē nebija, bet e–inventarizācijā pēkšņi parādījās. Ja vēlas informāciju ļoti detalizē- ti, tad ir pieejams pilns inventarizā- cijas žurnāls — datums, laiks, vieta, cilvēks, kas skaitīja, cik saskaitīja, piezīmes. Kādās pārvaldības sistēmās tā glabājas? Mums ir pašiem sava pārvaldības sistēma, klientam tai ir pieeja, ap- mācām, kā ar to rīkoties. Klientiem patīk strādāt ar tādām sistēmām, pie kurām tie ir pieradu- ši. Tāpēc inventarizācijas beigu da- tus iedodam tādā formātā, lai viņi varētu uztaisīt inventarizācijas aktu savā sistēmā un grāmatveži datus varētu skatīties savā sistēmā. Mūsu pārvaldības sistēmā var paskatīties tikai brīžiem, kad informāciju vajag detalizēti. Kas regulē e–inventarizācijas datu konfi dencialitāti? Kāda tā ir? Datu konfidencialitāti ievērojam ļoti strikti. Lai veiktu inventarizāciju, ir vajadzīgs pilns preču katalogs, kas būtībā nozīmē, ka klients uztic visus savus datus — kāda ir prece, tās pār- došanas cena. Tā ir ļoti svarīga infor- mācija, tāpēc datu konfidencialitāte ir noteikta jebkurā līgumā ar klientu. Dati glabājas pie mums īslaicīgi, kamēr veicam inventarizāciju. Pēc tam tos izmantojam tikai apkopo- tā veidā savai statistikai vai pilnībā izdzēšam no saviem datiem. Pārsvarā — apmēram 80% — klientu strādā ar mums katru gadu. Kad vienreiz e–inventarizācija ir iz- mēģināta, ir grūti atgriezties pie ie- priekšējās papīra un pildspalvas me- todes. Šādos gadījumos informācija paliek pie mums, jo klientam tas ir būtiski, piemēram, lai atgādinātu, kur pērn atradās konkrētā prece. INESE HELMANE Janeks Bergs: «Inventarizācijas beigu datus iedodam tādā formātā, lai viņi varētu uztaisīt inventarizācijas aktu savā sistēmā un grāmatveži datus varētu skatīties savā sistēmā.» Foto: Pēteris ZālītisNext >