JA ATVAĻINĀJUMS NO DECEMBRA TURPINĀS JANVĀRĪ IEGUVUMI UN RISKI, KONSULTĒJOTIES AR VID KAS JĀŅEM VĒRĀ, PIEMĒROJOT PVN DARĪJUMOS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU februāris NR. 2 (518) 2025. GADA ŽURNĀLS UN PORTĀLS PAR GRĀMATVEDĪBU, NODOKĻIEM, FINANSĒM UN LIKUMDOŠANU WWW.PLZ.LV B IL A N C E N R . 2 (5 1 8 ) 2 0 2 5 . G A D A F E B R U Ā R IS K Ā P A A U G S T IN Ā T G R ĀMA T V E Ž U P AK AL P O J U M U K V AL IT Ā T I KĀ PAAUGSTINĀT GRĀMATVEŽU PAKALPOJUMU KVALITĀTIReģistrējies semināriem: plz.lv/seminari Izvēlies no vairāk nekā 150 mācību videoierakstiem un skaties sev ērtā laikā! www.plz.lv/seminaru-saraksts/ plz.lv/seminari « B I L AN C E S AK AD Ē M I J A » P I E D Ā V Ā SEMINĀRS ŽURNĀLA BILANCE UN PORTĀLA PLZ.LV ABONENTIEM BEZ MAKSAS! SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Cenšamies ātrāk atvadīties no 2024. gada ziņojumiem un paziņojumiem! 2. Jauno un veco normu piemērošanas algoritmi: n neapliekamais minimums (ir/nav, kam, cik, kādā summā); n IIN atvieglojumi un papildatvieglojumi; n jaunas IIN likmes – IIN 15. pants kļuva īsāks, 15.1 pants; n kādi ienākumi veido apliekamo summu; n algas nodokļa grāmatiņas loma mazliet mainās; n algas aprēķinu varianti; n sociālās iemaksas, t.sk. minimālās. 3. 2025. gada darba kalendāra īpatnības. 4. Atvaļinājuma no decembra uz janvāri apmaksa, nodokļi un pārskati. 5. Kas noteikti visiem jāzina par sociālo apdrošināšanu. 6. Kā 2025. gadā piemēros neapliekamo minimumu senioriem. 7. Praktiskie piemēri. 8. Atbildes uz iepriekš atsūtītajiem jautājumiem. AKTUĀLIE JAUTĀJUMI DARBA UZSKAITĒ 2025. GADĀ MAIJA GREBENKO, Mg. sci. oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla Bilance rakstu ilggadējā autore 7. FEBRUĀRIS PLKST. 10.00–12.30Žurnāls un portāls par grāmatvedību, nodokļiem, finansēm un likumdošanu. Iznāk reizi mēnesī Nr. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS R E D A K CI J A Galvenā redaktore Dr. oec. Vita Zariņa Redaktore Vineta Vizule Portāla BilancePLZ redaktors Ikars Kubliņš Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2025 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests MIL reģistrācijas Nr. 000702395 ISSN 1407–5709 zurnalsBilance AD R E S E Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis: 67606110 E–pasts: bilance@lid.lv R E K L Ā MA Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv AB O N Ē Š A N A E–pasts: lid@lid.lv E–Bilance internetā: https://www.plz.lv/bilance/ 3 Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums. FINANŠU GADS NOSLĒDZIES — LAIKS IEVIEST KĀRTĪBU Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir pro- cess, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pie- nācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atliku- mus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un par tneriem par neapmaksātiem rēķiniem. Inventarizācija ir pamats precīziem un uztica- miem finanšu pārskatiem. Tā ne tikai palīdz ie- vērot likumdošanas prasības, bet arī dod iespēju uzņēmumam izprast tā reālo situāciju un uzlabot finanšu plānošanu. Rūpīga inventarizācija var būt laikietilpīga, bet tā ir viena no vērtīgākajām procedūrām finanšu gada noslēguma procesā. Par to arī turpināsim rakstīt žurnāla nākamajos numuros. Šis brīdis mūsu profesijā ir viens no nozī- mīgākajiem — tas ir laiks, kad skaitļi kļūst par stāstiem un katrs ieraksts grāmatvedības sistēmā veido kopainu par uzņēmuma gadu. Šajā laikā aicinu jūs atcerēties par līdzsva- ru — gan starp darbu, gan atpūtu. Lai izdodas saglabāt mieru, precizitāti un lepnumu par savu darbu! redaktores sleja 1. vāka ilustrācija: © franck — stock.adobe.com VITA ZARIŅA Žurnāla Bilance galvenā redaktorefebruāris NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 4 saturs intervija 6 Mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti! VITA ZARIŅĀ INTERVĒ AIVU VĪKSNU ekonomika 10 Jēkabpils zudušā IKP meklējumos IKARS KUBLIŅŠ 16 Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci AIGA PELANE grāmatvedība 20 Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti IKARS KUBLIŅŠ 24 Atvaļinājuma, kas no decembra turpinās janvārī, apmaksa, nodokļi un pārskati MAIJA GREBENKO nodokļi 28 Kas jāņem vērā, piemērojot PVN darījumos ar nekustamo īpašumu INGRĪDA LEJNIECE 30 Kādi ir ieguvumi un riski, konsultējoties ar VID VINETA VIZULE5 jurista komentārs 34 EST par PVN atskaitīšanas tiesībām un rēķina saturu IVETA ZELČA tīesības 38 Pat, ja pastāv kaitējuma atlīdzinājuma prasījuma tiesiskais pamats, tas nenozīmē, ka ir nodarīti zaudējumi vai nemantiskais kaitējums, kas ir atlīdzināms naudā KASPARS RĀCENĀJS 40 Vai neierašanās darbā ir pārkāpums vai attaisnota prombūtne (dīkstāve)? KASPARS RĀCENĀJS 42 Iepirkuma līguma nogaidīšanas termiņa ievērošana EVIJA MUGINA attīstība 46 Ko paredz apjomīgie grozījumi Darba likumā INESE HELMANE 50 Izmantojot mākslīgo intelektu, svarīga ir informācijas caurskatāmība INESE HELMANE noderīgi 54 Kā korekti izbeigt darba tiesiskās attiecības? LĪGA ALBERLIŅA 58 Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos INESE HELMANE atbildes uz jautājumiem 64 Kas šogad jāzina par autoratlīdzībai piemērojamiem nodokļiem? LINDA MIEZĪTE6 NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS intervijaKā vērtējat 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu un pieņemtā budžeta prioritātes? Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs ru- nājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prio- ritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvena- jām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr, manuprāt, visam pāri stāv ekono- miskā drošība. Kāpēc ekonomiskā drošība? Jo, ja nav ekonomiskās stabilitā- tes, nav uzņēmējdarbības un nav pietiekamu nodokļu maksājumu, tad arī drošības pasākumiem, iz- glītībai, veselībai un citām jomām nebūs pieejami nepieciešamie lī- dzekļi. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmēji var strādāt, attīstīties un maksāt no- dokļus. Ja mēs veidosim prognozē- jamu un stabilu nodokļu sistēmu, uzņēmumi ieguldīs vairāk, radīs jaunas darba vietas un palielinās valsts ienākumus. Tomēr šobrīd es redzu vairākas nepilnības valsts bu- džeta veidošanas procesā. Trūkst skaidra plāna un ilg- termiņa stratēģijas. Daudz kas tiek darīts «no rokas» un nepietiekami pārdomāti. Piemēram, ir jābūt skaidrībai par to, kādas investīcijas dos atdevi nākotnē un kādas no tām tikai īslaicīgi «lāpa caurumus». Manuprāt, kā vēl viena prioritāte būtu jāizvirza de- mogrāfija, un ar to es domāju ne tikai bērnus, kuri dzims, ja vecākiem būs stabilitātes sajūta, bet arī uz- ņēmumu demogrāfiju. Pēdējos gados mums likvidē- to uzņēmumu skaits pārsniedz reģistrēto uzņēmumu skaitu. Šeit primāri būtu jāatbild uz jautājumu: kā jūtas mūsu uzņēmējs, nodokļu maksātājs, kā jūtas cilvēks. No šī jautājuma tad arī būtu jāiziet, lai noteiktu tālākās darbības stratēģiju. 7 AIVU VĪKSNU, SAEIMAS BUDŽETA UN FINANŠU KOMISIJAS SEKRETĀRI, PAR 2025. GADA VALSTS BUDŽETU, PAR DEPUTĀTES INICIATĪVĀM UN LĪDZ ŠIM SAEIMĀ PAVEIKTO DARBU INTERVĒ VITA ZARIŅA, ŽURNĀLA BILANCE GALVENĀ REDAKTORE. MUMS IR VISAS IESPĒJAS KĻŪT PAR VEIKSMĪGU UN PLAUKSTOŠU VALSTI! Foto: Aiv ars Siliņš JA MĒS VEIDOSIM PROGNOZĒJAMU UN STABILU NODOKĻU SISTĒMU, UZŅĒMUMI IEGULDĪS VAIRĀK, RADĪS JAUNAS DARBA VIETAS UN PALIELINĀS VALSTS IENĀKUMUS.INTERVIJA NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 8 Naudas ir tik, cik ir, tomēr galvenais jautājums ir — kur to efektīvi ieguldīt. Ja mēs šodien kaut kur inves- tējam, tad tam ir jāatgriežas pēc kāda laika. Varbūt vairāk jāpadomā kā un kur investēsim un kā atbalstīt vietējos investorus, kuri ir vairāk ieinteresēti par savas valsts attīstību, salīdzinot ar citu valstu investoriem, kuru vienīgā interese ir izmantot visus iespējamos re- sursus un iegūt maksimālu peļņu. Kur mums ir atbalsts vietējiem investoriem? Kādi ir galvenie darbi, kurus jūs kā deputāte un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāre esat paveikusi aizvadītā gada laikā? Esmu lepna par to, ko kopā ar komandu esam paveiku- ši, jo katrs no šiem darbiem ir bijis būtisks gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopu- mā. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, pie kuriem esmu strādājusi, ir mikrouzņē- muma nodokļa (MUN) regulējuma uzlabo- šana. Šī nodokļu režīma mērķis vienmēr ir bijis veicināt mazo uzņēmējdarbību, taču realitātē bieži vien tas tika sarežģīts ar ne- vajadzīgiem ierobežojumiem. Mans mēr- ķis bija padarīt šo sistēmu elastīgāku un pieejamāku, lai tie, kas vēlas šajās nodokļu režīmā strādāt, spēj attīstīt savu biznesu. Pēc ilgām diskusijām un atkārtotiem ierosinājumiem esam panākuši, ka šogad MUN varēs reģistrēties uz vienu ceturk sni. Tas ir svarīgi, jo ļauj uzņēmējiem testēt savas idejas, nezaudējot iespēju strādāt šajā nodokļu režīmā, pat ja kādu laiku nav apgrozījuma. Turklāt, ja divus tak- sācijas periodus nav apgrozījuma, uzņē- mums nezaudēs MUN statusu. Tas ir solis uz priekšu, lai radītu stabilitāti mazajiem uzņēmējiem un palīdzētu viņiem pārvarēt finansiālās grūtības. Taču Saeimas koalīcija noraidīja manu atkārtotu priekšlikumu samazināt MUN likmi no 25% uz 23%. Tikai 2% samazinā- jums, fiskālā ietekme tikai 1,3 miljoni eiro, bet ieguvums būtu attieksmes izrādīšana mazajam biznesam, īpaši reģionos. Arī kompensējošais pasākums bija azartspēles nodokli sākt iekasēt ātrāk jau no 2025. gada, nevis 2027. gada. Un te ir jautājuma, kas ir Latvijas vērtība. Mūsu lielākā vērtība ir cilvēks. Otrs būtisks darbs bija pievienotās vērtības no- dokļa (PVN) regulējuma uzlabošana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu pārdošanu interneta platformās, pie- mēram, Booking.com un Airbnb u.c.. Gandrīz gadu strādājām darba grupā, lai šo regulējumu precīzi in- tegrētu PVN likumā. Rezultātā esam radījuši mehānis- mu, kas nodrošina, ka mazie uzņēmēji var izmantot šīs platformas īpašā nodokļu režīmā — uzņēmējiem ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro gadā nevajadzēs reģistrēties kā PVN maksātājiem, bet tiek izveidots īpašs reģistra, kur šiem uzņēmumiem tiks piešķirts PVN ar atzīmi, kā rezultātā nebūs obligāti jāiesniedz PVN deklarācijas. Tātad būs vienkāršota reģistrācija un atvieglotas prasības. Izmaiņas gan būs spēkā tikai no šā gadā 1. jūlija. Īpaši vēlos pieminēt arī kripto pakalpojumu regulē- jumu, kas papildina MiCA1 regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugo- šo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzrau- dzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c. Likums nosaka, ka no 2024. gada 30. decembra Latvijas Banka izsniedz darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un uzrauga tos. Turklāt vie- nā Eiropas Savienības (ES) valstī iegūta darbības at- ļauja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ļauj sniegt pakalpojumus visā ES — to paredz MiCA noteiktais pārrobežu darbības paziņošanas mehānisms. Likums Latvijai var dot iespēju kļūt par līderi šajā jomā visā ES. Jau šobrīd viens no pasaules lielākajiem kriptoaktīvu uzņēmumiem Binance ir iesniedzis pieteikumu licences saņemšanai Latvijas Bankā. Ja tas tiks apstiprināts, tas būs liels sasniegums mūsu valstij. Kripto industrija ir viena no straujāk augošajām pasaulē, un mūsu mērķis ir šo potenciālu izmantot, lai veicinātu inovācijas un ekonomisko attīstību Latvijā. Ne mazāk svarīgs jautājums ir banku pieejamība re- ģionos. Latvijas lauku iedzīvotāji bieži vien saskaras ar problēmām, kad tuvākā banka vai bankomāts ir pieej- ams tikai desmitiem kilometru attālumā. Strādājot pie šīs problēmas, esam panākuši, ka tiek meklēti alterna- tīvi risinājumi, piemēram, mobilās bankas filiāles vai izbraukuma autobusi konkrētos laikos. Šie risinājumi nodrošinās, ka cilvēkiem nav jādodas desmitiem kilo- metru, lai nokārtotu vienkāršus finanšu jautājumus. Kā jūs redzat valsts pārvaldes reformu nepieciešamību? Es uzskatu, ka valsts pārvalde šobrīd ir pārāk sarežģīta un dārga. Daudzas funkcijas dublējas, un tas rada ne KRIPTO INDUSTRIJA IR VIENA NO STRAUJĀK AUGOŠAJĀM PASAULĒ, UN MŪSU MĒRĶIS IR ŠO POTENCIĀLU IZMANTOT, LAI VEICINĀTU INOVĀCIJAS UN EKONOMISKO ATTĪSTĪBU LATVIJĀ. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto–Assets Regulation, MiCA).tikai papildu izmaksas, bet arī palielina birokrātiju. Mēs jau ilgu laiku runājam par nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes izmaksas, taču reāla rīcība joprojām ir nepietiekama. Piemēram, šobrīd tiek diskutēts par valsts izdevu- mu samazināšanu par 5%. Tomēr tam nav pievienots konkrēts plāns — kā šie 5% tiks sasniegti, kādas akti- vitātes tiks īstenotas un cik daudz līdzekļu tas ietaupīs. Es uzskatu, ka mums būtu jānosaka skaidrāks mērķis un jāizstrādā detalizēts rīcības plāns. Tas ietvertu gan ministriju apvienošanu, gan funkciju pārskatīšanu. Šobrīd katrā ministrijā ir sava personāla daļa, ju- ridiskais dienests, un šīs funkcijas bieži vien dublē- jas. Piemēram, ja grāmatvedību varēja nodot Valsts kasei, kāpēc gan tas nevarētu attiekties arī uz citām fun kcijām, tādām kā personāla daļas, juridiskās, iepir- kumu nodaļas? Kā piemērs būtu vērtēt iespēju apvie- not Veselības ministriju un Labklājības ministriju vai Ekonomikas ministriju ar Finanšu ministriju. Šāda pieeja ļautu ievērojami samazināt administratīvās izmaksas un uzlabot efektivitāti. Vēl piemērs — ar administra- tīvo sodu piemērošanu valstī nodarbojas 27 iestādes. Cits piemērs — ar pieaugušo apmācību nodarbojas gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Vai tas tiešām ir lietderīgi? Katram skaidrs, cik uzblīdusi, nesakārtota ir pār- valdība, visi to saprot, bet plāna un ieinteresētības nav. Šobrīd paredzēts sākt ar trīs ministrijām, tomēr uzskatu, ja automašīna ir lūznis, tad trīs detaļu nomai- nīšana šeit kopējo situāciju neuzlabos. Visa sabiedrī- ba vēlas stabilitāti un prognozējamību. Jāatceras, ka nodokļu jautājums ir izsmelts, vairs nav ko palielināt, tagad jāķeras pie birokrātijas. Jārēķinās, ka birokrāti paši sevi nesamazinās. Kā viens no risinājumiem — varētu izveidot pie Ministru prezidentes efektivitātes biedra posteni, kas darbotos ar sadarbības partne- riem (LDDK, LTRK, LABS, LPS un Zinātņu Akadēmija) un veiktu auditu visām valsts funkcijām, lai saprastu lietderību un izvērtētu pašu ekonomiskāko modeli. Tāpat pietrūkst pārskata par iepriekšējo budžetu izpildes lietderību. Lietderība būtu jāizvērtē kopā ar budžeta izpildes apstiprināšanu. Privātais uzņēmējs savu budžetu veidos atbildīgi, un katrs iztērētais eiro būs pamatots un lietderīgs, bet attieksme pret valsts budžetu ir — lielajā piltuvē iebirusi nauda un tagad to svaida uz visām pusēm, kas ir pilnīgi nepareiza pieeja naudas izlietojumam. Kas būtu jādara lai sistēmā kaut kas izkustētos? Daži iedīgļi jau ir nākuši no jaunā kancelejas vadītāja, kuram neizdodas likvidēt attālināto darbu, kā rezultātā nereti, zvanot uz valsts iestādēm, fonā dzirdam šalcošu jūru, kas liecina par «aktīvu darbību». Nekas nenotiks, ja nebūs spiediena no sabiedrības. Kādas ir jūsu prognozes Latvijas ekonomikas nākotnei? Es ticu, ka Latvijas ekonomikai ir potenciāls, jo mūsu priekšrocība ir elastīgums, uzņēmējdarbībā iesaistīto uzņēmība un radošums. Mēs esam maza valsts, kas spēj ātri pielāgoties pārmaiņām. Taču, lai šo potenciā- lu realizētu, mums ir jāsakārto uzņēmējdarbības vide, jāsamazina birokrātija un jāveicina prognozējamība. Uzņēmējiem ir jājūtas droši, ka viņu bizness šeit var attīstīties ilgtermiņā. Mēs nevaram paļauties tikai uz ārvalstu investoriem. Ir jāatbalsta vietējie uzņēmēji un jāveido tāda politi- ka, kas viņus motivē strādāt un attīstīties. Tikai tā mēs varam nodrošināt ekonomisko stabilitāti un ilgtspēju. Latvijas ekonomikas nākotne būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi mēs spēsim sakārtot savas prioritātes un uzlabot pārvaldības efektivitāti. Ja to izdarīsim, esmu pārliecināta, ka mums ir visas iespējas kļūt par veiksmī- gu un plaukstošu valsti. JĀATCERAS, KA NODOKĻU JAUTĀJUMS IR IZSMELTS, VAIRS NAV KO PALIELINĀT, TAGAD JĀĶERAS PIE BIROKRĀTIJAS. 9 Foto: Aiv ars Siliņš Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāre AIVA VĪKSNANext >