< PreviousVAI UN KĀ VALSTSPILSĒTAS STIMULĒ LATVIJAS EKONOMIKU NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS JĒKABPILS ZUDUŠĀ IKP MEKLĒJUMOS ekonomika 10 JĒKABPILS IEDZĪVOTĀJU SKAITA ZIŅĀ (2024. GADĀ TAJĀ DZĪVOJA 21 150 CILVĒKU) IR PATI MAZĀKĀ STARP LATVIJAS VALSTSPILSĒTĀM, NEDAUDZ ATPALIEKOT NO VALMIERAS UN OGRES. JĒKABPILS ATRAŠANĀS VIETA — PĀRĀK TĀLU NO RĪGAS, LAI GŪTU EKONOMISKOS LABUMUS, KAS PAŠI NO SEVIS IEKRĪT ROKĀS GALVASPILSĒTAI TUVAJĀM JŪRMALAI, OGREI, JELGAVAI. TAS NOZĪMĒ, KA VISS JĀIZCĪNA PAŠIEM. KĀ PILSĒTAI TAS IZDODAS? Ilustr ācija: Aiv ars Siliņš IKARS KUBLIŅŠMISTISKAIS 2022. GADA KLUPIENS Jēkabpils ekonomiskie rādītāji kontekstā ar 2021. gada iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvo- tāju vēl bija vērtējami kā Latvijas vi- dusmērs — pilsēta šajā ziņā ieņēma vietu vienā «grupējumā» ar Rēzekni, Jelgavu un Ventspili, kurām visām attiecīgais rādītājs svārstījās dažu simtu eiro robežās ap 13 000 eiro uz iedzīvotāju, pārspējot gan Daugavpili, gan Jūrmalu un Ogri. 2023. gadā pilsētā gan bija trešais augstākais bezdarbs starp valst- spilsētām (6,1% pēc Reģionālās at- tīstības indikatoru moduļa (RAIM) datiem, 9,2% pēc Centrālās statis- tikas pārvaldes (CSP) datiem, tūlīt aiz Daugavpils un Rēzeknes), tāpat arī trešā zemākā vidējā mēnešalga (912eiro, arī pārspējot Daugavpili un Rēzekni). Tomēr uzņēmumu sa- ražotās produkcijas vērtības ziņā, kā arī uzņēmumos nodarbināto īpatsvara ziņā Jēkabpils atkal spē- ja turēties vidējā līmenī, otrajā no minētajiem indikatoriem nedaudz pārspējot pat Jelgavu. Aizvadītā gada decembrī CSP publicējusi jaunākos IKP rādītājus. Tie ir Jēkabpilij ļoti nelabvēlīgi, lai neteiktu — graujoši. Proti, gadā, kad Latvijā «trakoja» inflācija 17,3% apmērā (kas jau pati par sevi ga- rantēja IKP faktiskajās cenās apjo- ma pieaugumu par šādu īpatsva- ru), un kad visās pārējās valstspil- sētās IKP uz iedzīvotāju vairāk vai mazāk strauji pieauga, Jēkabpils izrādījusies vienīgā valstspilsēta, kurā šis rādītājs... samazinājies! Samazinājums bijis no 13 057 līdz 12 745 eiro (par 2,4%), bet ierēķi- not arī inflācijas efektu, faktiski tas bijis daudz straujāks — ap 20%. Šāds recesijas apmērs jau sasniedz lokālas ekonomiskās krīzes mēro- gus — analoģiski tas salīdzināms ar 2009. gada dižķibeli Latvijā, kad IKP valstī samazinājās par 18%. Jaunākie CSP dati liecina, ka vai- rumā valstspilsētu ekonomikas iz- augsmes līmenis aptuveni atbildis inflācijas kāpumam. Visstraujākā izaugsme 2022. gadā notiku- si Ogrē (par 20,6%) un Valmierā (19,6%), kas pat pārspēj inflācijas efektu. Apmēram inflācijas ātru- mā augusi Liepāja un Rēzekne, ne- daudz lēnāk — Ventspils, Jelgava, Daugavpils. Jau Rīgas 10% kā- pums uz šī fona izskatās vāji, taču Jēkabpils 2,4% kritums ir kas pavi- sam nesaprotams. Piedevām Jēkabpils ir arī vienīgā valstspilsēta Latvijā, kur bezdarba līmenis pēdējos gados nevis samazi- nās, bet konstanti pieaug. Saskaņā ar CSP statistiku, 2021. gadā Jēkabpilī bija 7,6%, 2022. gadā — 8,2%, bet 2023. gadā — jau 9,2% bezdarbnieku. Kā skaidrojami šie izteikti recesī- vie rādītāji, kas ir anomālija uz pārē- jās Latvijas pašreizējās ekonomiskās attīstības fona? Vai Jēkabpilī būtu piedzīvoti kādu lielu uzņēmumu bankroti? Vai Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā būtu kā īpaši ie- tekmējis tieši Jēkabpils ekonomiku? Šis jautājums ir mīkla arī eko- nomistiem. «Diemžēl man nav iz- skaidrojuma šiem CSP datiem. Mani dati par reģionu eksportu (ekspor- tējošo uzņēmumu algu izmaiņām) rāda, ka Jēkabpilij 2022. gads bija nedaudz sliktāks nekā valstij ko- pumā (12% pret 14%), Valmierai, Liepājai un Jelgavai tas bija vēl ievē- rojami sliktāks. Tad labāk par vidē- jo klājās Rīgai (+16%), pakalpoju- miem atgūstoties no pandēmijas ierobežojumiem, bet preču noza- res, no kurām atkarīgi reģioni, tad 11 IKP UZ IEDZĪVOTĀJU IZMAIŅAS VALSTSPILSĒTĀS: 2022 PRET 2021, EIRO 20212022Izmaiņas Ogre918511 07820,6% ▲ Valmiera20 34324 34419,6% ▲ Liepāja14 85017 40317,2% ▲ Rēzekne13 16715 41117,0% ▲ Ventspils12 80814 77315,3% ▲ Jelgava12 99914 86214,3% ▲ Daugavpils10 39611 86314,1% ▲ Jūrmala8220934113,6% ▲ Rīga28 54431 58310,6% ▲ Jēkabpils13 05712 745–2,4% ▼ A vots: CSP dati BEZDARBA LĪMENIS VALSTSPILSĒTĀS, % 202120222023 Ogre5,64,8 ▼ 4,7 ▼ Valmiera5,55,3 ▼ 4,7 ▼ Rīga6,15,2 ▼ 4,9 ▼ Jelgava6,45,9 ▼ 5,3 ▼ Jūrmala7,26,2 ▼ 5,5 ▼ Liepāja8,57,4 ▼ 6,5 ▼ Ventspils8,07,3 ▼ 6,7 ▼ Jēkabpils7,68,2 ▲ 9,2 ▲ Daugavpils11,410,7 ▼ 9,5 ▼ Rēzekne12,312,6 ▲ 11,3 ▼ KĀ SKAIDROJAMI ŠIE IZTEIKTI RECESĪVIE RĀDĪTĀJI, KAS IR ANO- MĀ- LIJA UZ PĀRĒJĀS LATVIJAS PAŠREIZĒJĀS EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS FONA?jau sāka planēt uz leju,» Bilancei norāda PĒTERIS STRAUTIŅŠ, Luminor bank galvenais ekonomists. Arī OĻEGS KRASNOPJOROVS, Latvijas Bankas ekonomists, atzīst, ka Jēkabpils fenomena skaidroju- mam būtu nepieciešama detalizē- tāka pētīšana. Arī daži Bilances aptaujātie Jēkabpils iedzīvotāji sacīja, ka ne- spēj iedomāties skaidrojumu šai situācijai, būtiskas izmaiņas pil- sētas ekonomiskajā dzīvē pēdē- jos gados neesot vērojamas. Pērn gan bankrotējis samērā ievērojams Jēkabpils novada dārzeņu audzētājs SIA Rītausma, taču šī uzņēmuma ie- tekme uz novada ekonomiku nevar būt īpaši svarīga — tā apgrozījums 2022. gadā bija nepilni 2 miljoni eiro, kas to neierindo pat novada divdesmit lielāko komersantu sa- rakstā. Tiesa, 2023. gadā likvidēts arī kāds iepriekš patiesi liels uzņē- mums — SIA Jēkabpils kokapstrā- de — kurš vēl 2020. gadā bija no- vada trešais lielākais uzņēmums ar apgrozījumu 25 miljoni eiro. Tomēr Jēkabpils kokapstrādes noriets sā- kās ātrāk — tā nosaukums nav at- rodams jau 2021. gada lielāko uz- ņēmumu topā. Arī pārējā Jēkabpils novada lielā- ko uzņēmumu izaugsmes dinamika nedod mājienus par to, kas īsti ir lejupslīdes cēlonis. Lursoft apkopo- tais TOP divdesmitnieks pēdējos ga- dos saglabājies gandrīz nemainīgs. Vadošais uzņēmums Jēkabpils novadā jau gadiem ilgi ir SIA Ošukalns, kas veic kokmateriālu zāģēšanas, ēvelēšanas un impreg- nēšanas pakalpojumus un kura apgrozījums 2023. gadā bija 76,1 miljoni eiro. Otrajā vietā tikpat stabili atrodas SIA Jēkabpils pie- na kombināts (36,2 miljoni eiro), bet trešajā — alkoholisko dzērie- nu mazumtirgotājs SIA Devona (32,3 miljoni eiro). Starp pārējiem vadošajiem uzņēmumiem ir vēl daudz dažāda profila kokrūpnie- cības milžu (no mežizstrādes līdz finiera lokšņu un koka paneļu ra- žošanai) — SIA AmberBirch, SIA Jubergs, SIA Dižmežs, SIA Indāres, SIA Pata Jēkabpils, SIA DLLA (visiem apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro). Pa vidu arī viens kūdras iegu- ves uzņēmums — SIA Hawita Baltic. Vadošo uzņēmumu apgrozīju- ma rādītāji kontrastē ar CSP datiem par novadā saražoto kopproduktu. Proti, 2022. gadā tie vēl ir ļoti po- zitīvi — absolūtajam vairākumam, teju visiem divdesmitnieka uzņēmu- miem, izdevies būtiski audzēt darbī- bas apgriezienus. Jā, gadu vēlāk — 2023. gadā (dati no uzņēmumu iesniegtajiem gada pārskatiem par šo gadu) — aina pavēršas pretēji, 11 no 20 uzņēmumiem piedzīvojot lielāku vai mazāku apgrozījuma sa- rukumu. Tomēr tam būtu jāparādās vien 2023. gada IKP rādītājos, kurus sagaidīsim tikai šāgada beigās. Nekas ekstraordinārs neatklājas arī citās Lursoft annālēs — ne uz- ņēmumu reģistrācijas un likvidācijas dinamikā, kas ļautu konstatēt kādas masveida bankrotu pazīmes, ne arī aktīvo uzņēmuma skaita sadalījumā pa darbības veidiem, kas dotu ie- spēju pamanīt, ka problēmas samil- NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 12 EKONOMIKA NOVĒROTS PIEPRASĪJUMA KRITUMS UN TIRGUS SAREŽĢĪJUMI, KOKAPSTRĀDES UZŅĒMUMI SASKĀRĀS AR EKSPORTA IENĀKUMU SVĀRSTĪBĀM. Valstspilsēta Daugavas krastos — Jēkabpils aero skats. Foto: Ik ars K ubliņšzušas kādā konkrētā nozarē. Jo vai- rāk aplūko Lursoft statistiku un citus datus, jo lielāku mistērijas iespaidu rada CSP sniegtā informācija. PIE VAINAS PROBLĒMAS KOKAPSTRĀDES NOZARĒ? Pati Jēkabpils dome jaunāko ekonomikas rādītāju cēloņus saista ar kokapstrādes nozares grūtībām. «Lielu daļu Jēkabpils novada eko- nomikas veido mežsaimniecības nozare, kura 2022. gadā līdzīgi kā citas nozares saskārās ar būtis- kām problēmām, kuras lielā mērā ietekmēja kopējās ekonomikas svārstības šajā nozarē Latvijā — piemēram, energoresursu izmak- su pieaugums saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam seko- jošām sankcijām; kokapstrādes uzņēmumi saskārās ar ievērojamu izmaksu kāpumu, radot augstas ražošanas izmaksas. Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju izraisī- ja apaļkoku un citu meža izejvielu piegāžu pārtraukumus no šīm val- stīm, kas agrāk bija nozīmīgi pie- gādātāji, kā rezultātā palielinājās kokmateriālu cenas un tika radīta konkurence par resursiem vietējā tirgū. Tika novērots pieprasījuma kritums un tirgus sarežģījumi, ko- kapstrādes uzņēmumi saskārās ar eksporta ienākumu svārstībām. Papildu administratīvo un finan- siālo slogu uzņēmumiem radīja arī pieaugošais regulējums un prasī- bas par CO 2 emisiju samazināšanu un ilgtspējību,» rakstīts Jēkabpils novada domes atsūtītajā atbildē. Tiesa, Jēkabpils pilsētas un no- vada ekonomikā patiešām vēro- jams ļoti augsts kokapstrādes no- zares īpatsvars — tomēr Jēkabpils nav vienīgā pašvaldība Latvijā ar šādu ekonomikas struktūru. Kā 2022. gadā veicies citām? Dažādi. Piemēram, Ventspils novadā gads bijis ļoti veiksmīgs, IKP augot no 12 000 uz 13 600 eiro uz iedzīvotā- ju (un izaugsmi piedzīvojuši arī tieši kokapstrādes uzņēmumi). Rēzeknes novadā valdījusi stagnācija (faktiski tātad kritums, ja ņem vērā inflācijas efektu), savukārt Smiltenes novads, viens no lielākajiem mežsaimniecī- bas flagmaņiem, arī piedzīvojis ne- lielu oficiālo kritumu (t.i., lielu fak- tisko kritumu). Taču Smiltenes no- vadā šo samazinājumu 2022. gadā vismaz daļēji var novērot arī indi- viduālu kokapstrādes uzņēmumu (tiesa, ne visu) apgrozījuma statis- tikā, kas nav iespējams Jēkabpils novada gadījumā... Pats dīvainākais, ka Jēkabpils novada ekonomika 2022. gadā ir pieklājīgi augusi — no 10 839 uz 12 376 eiro uz iedzīvotāju, panākot Latvijā vismaz starp valstspilsētām teju unikālu situāciju — proti, gan- drīz izlīdzinoties ar pilsētas ekono- miku (12 745 eiro uz iedzīvotāju). Tātad tikai pašas Jēkabpils pilsētas IKP 2022. gadā piedzīvojis mistis- ko krahu. Vēl viens iespējamais skaidrojums tam varētu būt kādu lielo uzņēmumu pārreģistrācija no pilsētas uz novada administratīva- jām robežām, taču, pārbaudot div- desmitnieka uzņēmumu reģistrēto juridisko adrešu maiņas, arī šī hipo- tēze neapstiprinās. Situācija netop skaidrāka arī pēc CSP atbildes saņemšanas. «Dati par IKP lielajās pilsētās ir korekti. Samazinājuma iemesls — Jēkabpilī ir ražojošs uzņēmums (sīkāku in- formāciju par uzņēmumu nesnie- dzam konfidencialitātes dēļ), kurš pārstrukturējis savu atrašanās vietu uz citu novadu. Līdz ar to Jēkabpilij 2022. gadā ir IKP samazinājums, kas atspoguļojas arī IKP uz vienu iedzīvotāju samazinājumā,» Bilancei raksta SANDA RIEKSTA, CSP sa- biedrisko attiecību speciāliste. Problēma tikai tā, ka, salīdzi- not Lursoft uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu datus starp 2021. un 2022. gadu, neizdodas identificēt šādu uzņēmumu, kurš būtu pārcē- lis atrašanās vietu uz citu novadu. Starp TOP 20 apgrozījuma uzņē- mumiem tāda vienkārši nav — visi, kas bija divdesmitniekā 2021. gadā, joprojām ir reģistrēti Jēkabpils no- vadā. Turklāt uzņēmuma pārcelša- nās uz citu novadu vajadzētu būt kaitējusi visa Jēkabpils novada, ne- vis tikai pilsētas, IKP statistikai. Vienīgais uzņēmums, kurš va- rētu nosacīti atbilst CSP norādī- tajai pazīmei, ir jau minētā SIA Jēkabpils kokapstrāde, kas patie- šām 2022. gada vidū pārreģistrē- jusi juridisko adresi no Jēkabpils uz Rīgu. Taču tam nevar būt tāds 13 Valstspilsēta Daugavas krastos — Jēkabpils aero skats. JĒKABPILS EKONOMISKIE DATI SALĪDZINĀJUMĀ AR CITĀM LATVIJAS VALSTSPILSĒTĀM (VISAS VĒRTĪBAS IZTEIKTAS PROCENTUĀLI PRET VIDĒJO) Uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem (2023) 00 200200 100100 300300 5050 250250 150150 IIN nomaksa uz 1 iedzīvotāju (2022) Piesaistītais ES fondu finansējums uz 1 iedzīvotāju (2023) Uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (no iedzīvotāju skaita) (2022) Ārvalstu tiešās investīcijas uz 1000 iedzīvotājiem (2019–2023) IKP uz 1 iedzīvotāju (faktiskajās cenās) (2022) Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz 1 iedzīvotāju (2022) Vidējā mēnešalga, neto (2023) Nodarbinātība (2023) Iedzīvotāju apmierinātība (% respondentu, kas «pilnībā apmierināti») (2022) 82 64 85 7 7877 91 79 87 96 A vots: CSP datiiespaids uz pilsētas 2022. gada IKP, jo, kā minēts, uzņēmums savu ekonomisko jaudu bija zaudējis jau 2021. gadā. JĒKABPILS EKONOMIKAS TRŪKUMI UN IESPĒJAS Kā sistēmisku ekonomikas prob- lēmu Jēkabpils pašvaldība identificē «rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstību (Jēkabpils reģionā ir salī- dzinoši maz lielu un vidēju ražoša- nas uzņēmumu, kas būtiski veicina IKP, kā arī lielākā daļa uzņēmumu koncentrējas mazāk ienesīgās no- zarēs, piemēram, lauksaimniecībā, kas rada zemāku pievienoto vērtī- bu salīdzinājumā ar tehnoloģiju vai rūpniecības sektoru).» Tāpat pašval- dības eksperti atzīst, ka «Jēkabpils novadu būtiski ietekmē zema eko- nomiskā aktivitāte (mazāks iedzī- votāju skaits un zemāka uzņēmēj- darbības aktivitāte salīdzinājumā ar lielākajām pilsētām, zemākas darba algas); depopulācija (sama- zinās iedzīvotāju skaits, problēmas ar dzīvojamo fondu); nepietiekama infrastruktūras attīstība (lai gan Jēkabpils ir stratēģiski nozīmīgs re- ģions (atrodas pie Daugavas un ne- tālu no galvenajiem transporta ce- ļiem), infrastruktūras attīstība dažās nozarēs var nebūt pietiekami kon- kurētspējīga); izglītības un kvalifi- kācijas līmenis (salīdzinoši zemāks izglītības un kvalifikācijas līmenis var ierobežot augsti kvalificētu darba- spēku, kas savukārt ietekmē iespējas piesaistīt inovatīvus un tehnoloģiski sarežģītus uzņēmumus).» Savukārt pozitīvos aspektus un iespējas Jēkabpils ekonomikas at- tīstībai dome saista ar stratēģisko atrašanās vietu, dabas resursiem un lauksaimniecību, tūrisma at- tīstību, zaļās ekonomikas poten- ciālu (šajā ziņā jau esot panākts būtisks progress — izbūvēta jauna centralizētā katlu māja un pārbū- vēta viena no lielākajām Jēkabpils pilsētas katlumājām, tiek izmantota saules enerģija, pilsētā kursē videi draudzīgi autobusi, kuru dzinējus darbina saspiestā dabas gāze), kā arī investīciju piesaisti. Tiesa gan, ar pēdējo Jēkabpilij līdz šim nepavisam nav veicies. Valstspilsētu konkurencē laikpos- mā no 2019. līdz 2023. gadam tā ir piesaistījusi vismazāk investīci- ju uz 1000 iedzīvotājiem — tikai 250 000 eiro (mazliet labāks rādī- tājs bijis priekšpēdējā vietā esošajai Ogrei — 280 000 eiro). Šo rezultātu Jēkabpils vadība skaidro gan ar jau minētajiem negatīvajiem ekonomi- kas priekšnosacījumiem — nozaru struktūru, kur dominējošās lauk- saimniecība, mežsaimniecība un mazumtirdzniecība neesot pievilcī- gas ārvalstu investoriem, jo šīs no- zares bieži piedāvā zemu pievieno- to vērtību un zemāku ienesīgumu; infrastruktūras ierobežojumiem — nepietiekama industriālo teritori- ju un ēku pieejamība, kas atbilstu investoru prasībām (interese esot, bet trūkstot piedāvājuma), kā arī ūdensapgādes un elektroapgādes jaudu trūkums (tie bijuši iemesli, kādēļ savulaik lieli ārvalstu inves- tori nav uzsākuši darbību Jēkabpils novadā — piemēram, Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums Fibenol devis priekšroku Valmierai tieši lie- lāku ūdensapgādes jaudu dēļ); dar- baspēka problēmām; nepietiekamu mārketinga stratēģiju; mazu tirgus potenciālu (Jēkabpils ir maza pilsē- ta ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu un zemu pirktspēju, kas ierobežo investoru interesi, īpaši tiem, kas orientējas uz vietējo tirgu), kā arī ģeopolitisko situāciju (Jēkabpils no- vads atrodas tuvu agresorvalstīm, ir novērotas bažas no ārvalstu in- vestoriem, minot šo kā iemeslu ne- uzsākt darbību/neinvestēt Jēkabpils novadā). Kā vienu no cēloņiem no- vada vadība atzīst arī pašas «akti- vitāti ārvalstu investīciju piesaistē», kas «ir bijusi salīdzinoši zema, ie- spējams, trūkstot resursiem vai zi- nāšanām par investīciju piesaistes stratēģijām.» Investīciju piesaisti Jēkabpils vadība plāno uzlabot, attīstot rūp- niecisko infrastruktūru, piesaistot darbaspēku (kvalificētus speciālis- tus) no citiem Latvijas reģioniem vai pat ārvalstīm ar īpašu programmu palīdzību, kā arī attīstot mārketin- ga stratēģiju, investīciju stimulus un aktīvāk iesaistoties nvestoru uzru- nāšanā arī pašvaldībai. Jēkabpils novada Ilgtspējīgas at- tīstības stratēģijā 2021.–2035. ga- dam par ekonomiskās attīstības prioritātēm minēti «inovatīvi risi- nājumi, videi draudzīgas tehnolo- ģijas, produkti ar augstu pievieno- to vērtību» dažādās ekonomikas nozarēs, kā arī izteikta apņēmība «mērķtiecīgi strādāt», lai šīs priori- tātes sasniegtu. Uz jautājumu, ko tieši, kādos laika termiņos plānots paveikt un vai jau sperti pirmie soļi, Jēkabpils dome skaidro, ka pirmais priekšnoteikums šī mērķa īstenošanā būtu savukārt Jēkabpils pilsētas attīstības programmā 2020.–2026. gadam iekļautā pun- kta izpilde — mērķtiecīga, koor- dinēta uzņēmēju un zinātnieku sadarbība, ko varētu sekmēt lie- tišķās izpētes koordinācijas centra radīšana. Tiesa, šāds koordinācijas centrs un arī nekāds cits praktisks sadarbības formāts starp zinātni un biznesu pilsētā/novadā patlaban neesot izveidots (lai gan pilsētas at- tīstības programmā minētais laika rāmis šī mērķa īstenošanai noteikts 2020.–2026. gads, tātad tam būtu jāsāk darboties līdz nākamā gada beigām). Par kavēšanās iemeslu pašvaldība min faktu, ka «nav izvei- dots savs uzņēmējdarbības parks, kur varētu šādu ieceri īstenot.» Tomēr — vai īpašs uzņēmējdarbības parks tiešām ir vienīgais iespējamais formāts zinātnieku un uzņēmēju sa- darbības veidošanai? Līdz šim novada uzņēmēji indi- viduālos gadījumos esot raduši sa- NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 14 EKONOMIKA Lielais Aknīstes purvs. Foto: Ik ars K ubliņš Jēkabpils dolomīta karjers. Meži, purvi un karjeri — novada ekonomikas galvenie dabas resursi.darbību ar Daugavpils Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnolo- ģiju universitātes zinātniekiem jau- nu ražošanas tehnoloģiju un inovā- ciju ieviešanā. Interesanti, ka Jēkabpilī pašval- dība īstenojusi dažus pavisam tiešā veidā ražošanas attīstību veicinošus projektus — proti, uzbūvējot kon- krētas ražotnes, kas pēc tam tiek iz- nomātas komersantiem. Šķiet, tas ir visai rets un netipisks pašvaldī- bas un biznesa simbiozes piemērs, vismaz valstspilsētās. Šādā veidā Jēkabpilī 2021. gadā tapusi pārti- kas pārstrādes ražotnes jaunbūve, bet 2023. gadā turpat blakus uz- celta vēl viena industriāla jaunbūve, kuras nomas tiesības izsolē ieguvis vietējais uzņēmums, kas jaunajās telpās ražos akustiskos sienu un griestu apdares paneļus un skandu korpusus, kā arī akustiskās durvis. Novada attīstības stratēģijā sa- rakstīti arī ne mazums citu labu un pareizu nodomu — piemēram, «plašāka inovāciju izmantošana, procesu digitalizācija, pielāgoša- nās klimata pārmaiņām, ieguldījumi IKT infrastruktūrā un digitalizācijā, atjaunīgās enerģijas resursu izman- tošanā un klimata neitralitātes vei- cināšanā.» No šiem mērķiem, kā no- protams no Jēkabpils domes atbil- dēm, vislielākais progress panākts «zaļajā» jomā (atjaunīgā enerģija, pielāgošanās klimata pārmaiņām), kur īstenotas jau pieminētās katlu- māju izbūves, saules paneļu uzstā- dīšana dzeramā ūdens ražošanā, autobusi ar saspiesto dabas gāzi, u.c. projekti. Stratēģijā minēts arī kāds sis- tēmiski ambiciozs uzstādījums — panākt «pārmaiņas ražošanas un eksporta struktūrā.» Pie šī mērķa sasniegšanas soļiem novada vadība gan min klasiskus, vispārējus pasā- kumus — ielu un ceļu pārbūves u.c. infrastruktūras uzlabošanu, atbalsta grantus mazajai uzņēmējdarbībai. Netop skaidrs, kā šādā veidā vien būtu iespējams panākt ražošanas un eksporta struktūras izmaiņas. Par nozīmīgu iespēju un savā ziņā pat tādu kā «glābšanas riņķi» Jēkabpils novada ekonomikai va- rētu kļūt NATO militārā poligona Sēlija izveide. To apzinās arī novada dome. «Šis projekts var radīt ilgter- miņa ekonomiskos un sociālos iegu- vumus. Pašvaldības aktīvā loma būs izšķiroša, lai maksimāli izmantotu šīs iespējas un veicinātu reģiona konkurētspēju,» norāda domes ek- sperti, precizējot, ka tas var veicināt pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem (ēdināšanas, transporta, skaistumkopšanas, aktī- vās atpūtas, tirdzniecības, uzglabā- šanas un apgādes pakalpojumiem), veicināt būvniecību, dzīvojamo pla- tību īri un pārdošanu (militārajam personālam un ģimenēm), jaunas darbavietas, starptautisko investī- ciju pieplūdumu. Vērts noslēgt Jēkabpils ekono- mikas apskatu uz šīs cerīgās nots. Skaidrs, ka patlaban vietējā eko- nomikā (primāri tieši pilsētas, ne tik daudz novada) datos atklājas samilzušas kādas līdz galam nei- dentificējamas problēmas, kurām vismaz daļējs cēlonis varētu būt pārlieku lielā atkarība no mežrūp- niecības un kokapstrādes nozaru uzņēmumu veiksmēm un neveik smēm. Tāpat noprotams, ka nova- da vadība problēmas godīgi atzīst un iespējamos risinājumus apzinās, lai arī līdz šim ar to ieviešanu vei- cies kā kurā jomā. Jēkabpils, līdzī- gi vairākām citām valstspilsētām, ekonomikas attīstības ziņā patla- ban ir kā liela, svārstīga jautājuma zīme, un tikai turpmākais rādīs, vai tā spēs transformēties augšupejā. Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Jēkabpils zudušā IKP meklējumos» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024 15 JĒKABPILĪ PAŠVALDĪBA ĪSTENOJUSI DAŽUS PAVISAM TIEŠĀ VEIDĀ RAŽOŠANAS ATTĪSTĪBU VEICINOŠUS PROJEKTUS — PROTI, UZBŪVĒJOT KONKRĒTAS RAŽOTNES, KAS PĒC TAM TIEK IZNOMĀTAS KOMERSANTIEM. Lielais Aknīstes purvs. Foto: Ik ars K ubliņšVAI UN KĀ VALSTSPILSĒTAS STIMULĒ LATVIJAS EKONOMIKU NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA SAASINĀS PILSĒTU KONKURENCI ekonomika 16 AIGA PELANE Latvijas Radio speciāli Bilancei JA PATLABAN LATVIJAS PILSĒTĀS DZĪVOJOŠO IEDZĪVOTĀJU VECUMA STRUKTŪRA VISUR IR VIENLĪDZ SLIKTA, TAD NĀKOTNĒ ŠĪ SITUĀCIJA JAU BŪTISKI VAR MAINĪTIES. PROTI, LATVIJĀ, JO ĪPAŠI STARP VALSTSPILSĒTĀM, LĪDZ AR EKONOMIKAS IZAUGSMI VISDRĪZĀK SAASINĀSIES KONKURENCE PAR DARBASPĒKU. PIE NEMAINĪGAS DEMOGRĀFIJAS UN IMIGRĀCIJAS POLITIKAS, REALITĀTE VAR IZRĀDĪTIES ĻOTI SKARBA — BŪS VIETAS, KUR KONCENTRĒSIES UZŅĒMUMI UN PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI, UN BŪS VIETAS, KUR KĀDREIZĒJOS BĒRNUDĀRZUS NĀKSIES PĀRVEIDOT PAR VECO ĻAUŽU PANSIONĀTIEM UN PILSĒTAS PASTĀVĒŠANU VAJADZĒS BĀZĒT JAU UZ PAVISAM CITIEM PAMATIEM. TURKLĀT ŠĀDA SITUĀCIJA NEBŪT VAIRS NAV AIZ TĀLIEM KALNIEM. STATISTIKA SKARBA, VĒL SKARBĀKA Šāds secinājums rodas, ska- toties pašreizējos statistikas da- tus. Ja patlaban visvairāk bērnu un jauniešu dzīvo Jelgavā — 18% no pilsētās dzīvojošo iedzīvotā- ju kopskaita (2024. gada sāku- ma dati), tad vismazāk bērnu un jauniešu līdz darbaspējīgam ve- cumam ir Daugavpilī —14% no kopskaita. Daugavpilī ir arī visvai- rāk senioru — 26%, un tikpat to ir Ventspilī — 26%. Savukārt visma- zāk senioru ir Jelgavā — 21%. Ja abas iedzīvotāju grupas — jaunie un vecie — svārstās, tad darbaspē- jīgo iedzīvotāju vecuma struktūra teju visur ir vienāda — vidēji ap 60– 61% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vienīgi Rīgā — tie ir 62%, savukārt Ventspilī — 59%. Nedaudz cita aina paveras, ja skatāmies uz dzimstības rādītājiem. Ja salīdzinām 2022. gada sākuma datus ar 2024. gada datiem, tad Daugavpilī bērnu skaits līdz 4 ga- diem šajā laikā sarucis par 14%, Rīgā un Valmierā — par 12%, sa- vukārt Ogrē — tikai par 6,6%, bet Ventspilī par 6%. Tiesa, te jāpie- bilst, ka situācija turpina paslikti- nāties. Gada nogalē Centrālā sta- tistikas pārvalde (CSP) paziņoja, ka dzimušo skaits Latvijā turpina sarukt un pirmo reizi pērnā gada deviņu mēnešu laikā nav sasniedzis 10 tūkstošus. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā laika periodā. Šī statistika labi iezīmē gan demogrāfisko rādītāju strauju pa- sliktināšanos kopumā valstī, gan arī saasina situāciju starp pilsē- tām, kurām jau tagad jākonkurē iekšējā tirgū par darbaspēku. Kā norāda viens no Tautas ataudzes stratēģijas autoriem IMANTS PARĀDNIEKS — Latvijas demo- grāfisko situāciju viskrasāk ietekmē trīs galvenie faktori, proti, cilvēku aizbraukšana no valsts, drošības situācija un karš Ukrainā, kā arī nenoliedzami ekonomiskā situāci- ja. «Protams, ir labi, ka piemēram, pašvaldības palielina kaut vai vien- reizējos pabalstus par bērnu pie- dzimšanu, taču daudz svarīgāk ir tas, lai jaunie vecāki sajustos paši spējīgi nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu savus bērnus uzturēt,» uzsver I. Parādnieks un piebilst, ka ģimenes noteikti izvē- las tās vietas, kur var gan nopelnīt vairāk, gan arī dzīvošanai un bēr- nu audzināšanai ir labāki apstāk- ļi. Pašvaldībām par to jādomā jo īpaši, ja vēlas piesaistīt sev jaunus iedzīvotājus. RĪGA UN PIERĪGAS FAKTORS Lai arī dati rāda, ka Rīgā ir vis- vairāk strādājošo salīdzinot ar ci- tām valstspilsētām (gan nominā- li — vairāk nekā 376 tūkstoši, gan procentuāli 62% no visiem Rīgas 17 LATVIJAS DEMOGRĀFISKO SITUĀCIJU VISKRASĀK IETEKMĒ TRĪS GALVENIE FAKTORI, PROTI, CILVĒKU AIZBRAUKŠANA NO VALSTS, DROŠĪBAS SITUĀCIJA UN KARŠ UKRAINĀ, KĀ ARĪ NENOLIEDZAMI EKONOMISKĀ SITUĀCIJA. Ilustr ācija: © Wisiel — stock.adobe.com IEDZĪVOTĀJU SKAITS VALSTSPILSĒTĀS, 2024. GADA SĀKUMĀ Kopā Līdz darbspējīgajam vecumam Darbspējīgā vecumā Zem darbspējīgā vecuma Latvija1 871 882292 8161 153 177425 889 Rīga605 27389 150376 230139 893 Daugavpils77 79911 06146 63120 107 Jelgava54 701971833 31611 667 Jēkabpils21 150335912 9634828 Jūrmala52 154758831 79612 770 Liepāja66 68011 02740 28615 367 Ogre22 767386513 5495353 Rēzekne26 131385915 7076565 Valmiera22 376389413 3005182 Ventspils32 634478419 4178433 A vots: CSP datiiedzīvotājiem), pavisam mazo bēr- nu skaita sarukums pirmajā brīdī vieš pamatīgu satraukumu. Taču situācija nav tik slikta. «Rīgas si- tuācija, protams, atšķiras no pā- rējās Latvijas. Rīga ir ekonomiski pievilcīga, te ir visaugstākais dzī- ves līmenis un visaugstākās algas. Protams, te arī ir visvairāk strādā- jošo. Taču jaunās ģimenes, kurām ir bērni, labprāt izvēlas dzīvot nevis pašā Rīgā, bet gan Pierīgā,» norā- da Luminor bankas ekonomists PĒTERIS STRAUTIŅŠ, kurš pa- stiprināti pēta reģionu ekonomiku Latvijā. Ekonomists norāda, ka jaunās ģimenes nereti izvēlas dzīvot tieši privātmāju rajonos, ja vien var at- ļauties šādu īpašumu iegādāties. Rīgā privātmāju rajonu nav daudz, taču to daudz vairāk ir apkārt Rīgai. Tāpat lieli privātmāju rajoni ir Jelgavā un arī Ogrē, un lai arī statistikas dati parāda, ka bērni arī tur dzimst mazāk, taču dzimstības kritums nav tik straujš kā citviet. «Rīgas un Pierīgas attīstība jau pē- dējos desmit gadus ir vērtējama kā stabila,» uzsver ekonomists. Viņa teiktajam piekrīt Saeimas de- putāts, bijušais reģionālās attīs- tības ministrs un arī Ādažu mērs MĀRIS SPRINDŽUKS, uzsverot, ka vairākām Pierīgas pašvaldībām jādomā gan par jaunu bērnudār- zu, gan skolu celtniecību. «Zinu, ka Ādažos jau atkal domā par jaunas skolas celšanu, lai arī pavisam ne- sen viena jau tika uzcelta,» uzsver M. Sprindžuks. DAUGAVPILI SAGAIDA KRĪZE? Savukārt otrās lielākās Latvijas pilsētas attīstība nākotnē ir apdrau- dēta, ja nekas netiks mainīts pilsē- tas pārvaldes politikā. Daugavpils šobrīd ir straujāk novecojošā pilsē- ta, bērnu un jauniešu tajā ir mazāk nekā citās valstspilsētās. I. Parādnieks norāda, ka, pētot demogrāfiskos rādītājus, atklājies, ka latviešu ģimenēs bērnu tomēr dzimst nedaudz vairāk nekā cittau- tiešu. Viņš pieļauj, ka tas arī varētu būt vēl viens papildu faktors, kāpēc demogrāfiskā situācija Daugavpilī tomēr ir sliktāka. P. Strautiņš uz- skaita citas, vairāk ekonomiskās, problēmas: «Pilsēta nav bijusi ak- tīva un sekmīga jaunu investīciju piesaistei. Tagad, lai tā izaugtu, va- jadzētu daudz vairāk iespringt. Vai to pašvaldības politiķi darīs, rādīs laiks, taču pieļauju, ka situācija to- mēr nākotnē varētu būt visai drū- ma — pilsēta drīzāk zaudēs daļu no sevis. Iespējams, pēc gadiem liela daļa padomju laiku apbūve stāvēs tukša,» pesimistisks ir ekonomists. Tiesa, Daugavpilij un kopumā Latgales pierobežai jaunu izrāvienu NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 18 EKONOMIKA NODOKĻU POLITIKAS PĀRDOMĀTA VEIDOŠANA IR ĻOTI BŪTISKS ASPEKTS AUGSTAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI. Foto: Aiv ars Siliņš JĀNIS PRIEDE Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomistsvarētu sniegt piešķirtais vairāk nekā 600 miljonu eiro finansējums, ko paredz Austrumu pierobežas rīcī- bas plāns. Taču, lai varētu attīstīt jaunas ražotnes un piesaistīt arī strādājošos, vajag gan mājokļus, gan projektus, gan arī jau tagad — darbaspēku, kuram drīzāk ir ten- dence samazināties. Turklāt jāuz- sver, ka vairākas citas pilsētas jau daudz aktīvāk strādā, lai piesaistītu investorus, radītu jaunas darbavie- tas, un tādājādi piesaistītu arī jau- nus cilvēkus. Viena no aktīvākajām šajā darbā ir Liepāja, kas atver jau- nas ražotnes, tāpat vairākas jaunas rūpnīcas gatavojas celt arī Valmierā. «Arī Rēzeknē parādās daudz labāka dinamika nekā Daugavpilī. Ja apkār- tnē kāds sasparojas, tas nozīmē, ka arī tuvākās nelielās pilsētas sāk at- tīstīties, piemēram, Rēzeknes gadī- jumā tā varētu būt Ludza. Savukārt Valmieras gadījumā skaidri iezīmē- jas sadarbība ar Smilteni un Cēsim,» uzsver P. Strautiņš. VAJAG VALSTISKU RISINĀJUMU «Nenoliedzami konkurence starp pilsētām par darbaspēku pa- lielināsies apstākļos, kad demogrā- fiskie procesi nav iepriecinoši un arī migrācijas jautājumi nav pietiekami skaidri. Ja demogrāfijas jautājums ar sabiedrības novecošanos skar lielāko daļu attīstīto ekonomiku, tad migrācijas politika ir tieši sais- tīta ar ilgtermiņa redzējumu par ekonomikas attīstības modeli un arī valsts pašreizējo pievilcīgumu no darba iespēju un atalgojuma lī- meņa» uzsver Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists JĀNIS PRIEDE. Ekonomists norāda, ka demo- grāfijas izaicinājumi nav nekāds jaunums, par to tiek ilgi diskutēts un runāts, un šķiet, ka visiem ir skaidra situācija, tāpēc būtu jā- ķeras arī pie darbiem ar politikas inciatīvām, kas situāciju mainītu. Jāpiebilst, ka demogrāfijas risinā- jumi ir ilgtermiņā, tāpēc īstermiņā ir svarīga pārdomāta migrācijas politika, kas atbalstītu augstākas pievienotās vērtības ekonomikas modeļa veidošanu Latvijā, kā arī uzņēmumu modernizācija ar auto- matizācijas risinājumiem, kas daļēji risinātu darbaspēka trūkumu. Tāpat J. Priede norāda, ka nodokļu poli- tikas pārdomāta veidošana ir ļoti būtisks aspekts augstas pievieno- tās vērtības ekonomikas attīstībai, tāpēc saprotama sabiedrības neiz- pratne par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes palielinājumu līdz 25,5% gan lielo algu saņēmējiem, gan arī kapitāla pieaugumam, un neizpratne var mazināt motivāciju. «Diemžēl arī tā saucamā sudra- ba ekonomika, par ko tiek runāts arvien biežāk, Latvijas apstākļos var radīt arvien jaunus izaicinājumus. Teorētiski, sudraba ekonomikas apstākļos, preces un dažādi pakal- pojumi, piemēram, veselības ap- rūpe, tiek pielāgoti gados vecākai sabiedrības daļai, jo tur akumulējas lielākā labklājība, taču Latvijas ga- dījumā tas var radīt problēmu, ja vecākā sabiedrības daļa nav tā turī- gākā,» uzsvēra J. Priede. Taču tikmēr valstī veidojas sava veida divu līmeņu ekonomika — būs pilsētas, kur attīstība būs strau- jāka, bet būs vietas, kur attīstība ies uz priekšu ļoti lēni. «Diemžēl slikta situācija veidojas Talsos. Biju aiz- braucis, runāju ar vietējiem. Viņi saka, ka Talsos pansionāti tik ve- ras vaļā. Līdzīga situācija veidojas arī Limbažos, kur arī ražotņu ir ļoti maz,» saka P. Strautiņš. Kopš 2020. gada Latvijā veras vaļā jauni pansionāti, kas domāti tieši pensijas vecuma cilvēkiem. Turklāt arvien vairāk šajā nozarē iesaistās arī privātie uzņēmēji. So- ciālo pakalpojumu reģistrā ir reģis- trēti 957 sociālo pakalpojumu snie- dzēji. No tiem 153 iestādes ir uz- rādījušas, ka sniedz pakalpojumus tieši pensionāriem ar uzturēšanās iespējām. Taču ir vēl vairāki pansio- nāti, kur mīt dažāda vecuma cilvēki ar garīga rakstura problēmām. No 153 pansionātiem 28 ir izveidojuši uzņēmēji. Savukārt pašu jaunāko mūsu valsts pilsoņu paliek arvien mazāk. Un par to labi liecina bērnudārzu skaits. 2023. gadā laukos bija 127 bērnudārzi, kas ir par 28 izglītības iestādēm mazāk nekā 2019. gadā un par 45 izglītības iestādēm ma- zāk nekā 2015. gadā. Tikmēr pil- sētās pēdējo piecu gadu laikā dar- bu sākuši 16 jauni bērnudārzi, un 2023. gadā valstī bija 495 pirmssko- las izglītības iestādes. Vienlaikus tas ir par sešiem bērnudārziem mazāk nekā 2021. gadā, kad tas bija lie- lākais pēdējos deviņos gados. Gluži tāpat pēdējos gados slēgtas dau- dzas skolas — nav bērnu, nav skolu. Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024 TEORĒTISKI, SUDRABA EKONOMIKAS APSTĀKĻOS, PRECES UN DAŽĀDI PAKALPOJUMI, PIEMĒRAM, VESELĪBAS APRŪPE, TIEK PIELĀGOTI GADOS VECĀKAI SABIEDRĪBAS DAĻAI, JO TUR AKUMULĒJAS LIELĀKĀ LABKLĀJĪBA, TAČU LATVIJAS GADĪJUMĀ TAS VAR RADĪT PROBLĒMU. 19Next >