< Previous20 NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS grāmatvedība KĀ NODROŠINĀT AUGSTU GRĀMATVEŽU SNIEGTO PAKALPOJUMU KVALITĀTI Foto: © milanmark o vic78 — stock.adobe.com GRĀMATVEDĪBAS ĀRPAKALPOJUMA JOMA PĒDĒJOS GADOS IR BŪTISKI PAPLAŠINĀJUSIES, UN ARĪ PRASĪBAS ŠĀDU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM TURPINA PIEAUGT. VĒL NESEN AKTUĀLĀKAIS JAUTĀJUMS BIJA LICENCES NEPIECIEŠAMĪBA, KAS APLIECINA ĀRPAKALPOJUMA SNIEDZĒJU ATBILSTĪBU NOTEIKTIEM KVALITĀTES STANDARTIEM. TOMĒR LICENCE IR TIKAI PIRMAIS SOLIS CEĻĀ UZ PATIESI KVALITATĪVU UN PROFESIONĀLU PAKALPOJUMA SNIEGŠANU. LABAM GRĀMATVEDIM UN ĀRPAKALPOJUMA GRĀMATVEDĪBAS UZŅĒMUMAM SAVĀ DARBĀ IETEICAMS INTEGRĒT ARĪ VAIRĀKUS PROFESIJAS STARPTAUTISKOS STANDARTUS, KODEKSUS UN VADLĪNIJAS. ŠIM TEMATAM AIZVADĪTĀ GADA NOGALĒ RĪGAS MENEDŽERU SKOLAS (RMS FORUM) RĪKOTAJĀ KONFERENCĒ «REVĪZIJA, NODOKĻI UN GRĀMATVEDĪBA 2024» PIEVĒRSĀS ANDREJS PONOMARJOVS, LATVIJAS REPUBLIKAS GRĀMATVEŽU ASOCIĀCIJAS (LRGA) PREZIDENTS. IKARS KUBLIŅŠLICENCES PRASĪBU BŪTĪBA Lai sniegtu grāmatvedības ār- pakalpojumu, ir jāsaņem Valsts ie- ņēmumu dienesta (VID) licence. Šī licence apliecina, ka grāmatvedības firma ir izstrādājusi iekšējās kontro- les sistēmas un ir gatava reaģēt uz iespējamām sūdzībām par pakalpo- jumu kvalitāti. Grāmatvedības fir- mām ir jābūt izstrādātām iekšējām kontroles sistēmām, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanas atbilstī- bu profesionālajiem standartiem. Gadījumā, ja klients sūdzas par pa- kalpojuma kvalitāti, šādas sistēmas palīdz novērtēt sūdzības pamato- tību un veikt atbilstošus uzlaboju- mus. Tas ietver termiņu ievērošanu, profesionālu darba izpildi un kva- litatīvu finanšu pārskatu sagata- vošanu (nav runa par nodokļu uz- skaiti, bet, piemēram, novērtēšanas principiem, informācijas atklāšanu pielikumā). Tomēr ir svarīgi saprast, ka licen- ce pati par sevi nav tieši saistīta ar pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Tā drīzāk ir apliecinājums tam, ka firma ievēro noteiktas procedūras un standartus, kas saistīti ar nozie- dzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas (AML) jomu. PROFESIONĀLĀS PRASĪBAS UN STARPTAUTISKIE STANDARTI Grāmatvedības likums, kā arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nenosaka detalizētas prasības grāmatvedī- bas firmu profesionālajai darbībai. Tomēr Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) izdotie standar- ti paredz, ka grāmatvedības pa- kalpojumu sniedzējiem ir jāievēro noteiktas vadlīnijas, kas nodrošina augstu darba kvalitāti. Tie prasa, lai grāmatveži sagatavotu gada pārskatus, ievērojot ētikas prasības un starptautiskos kvalitātes vadības standartus. Šie standarti ietver revī- zijas, pārbaudes uzdevumu un ap- liecinājuma uzdevumu standartus. Pastāv arī tā saucamie starptautiskie radniecīgo pakalpojumu standarti, kuros savukārt ietilpst informācijas apkopošanas uzdevumu standarti, skaidroja LRGA prezidents. Viens no svarīgākajiem do- kumentiem šajā jomā ir 4410. Starptautisko radniecīgo pakalpo- jumu standarts «Informācijas apko- pošanas uzdevumi» kopā ar citām prasībām, kas ir formulētas saistī- tajos IFAC profesionālās darbības standartos, tostarp Starptautiskajā profesionālo grāmatvežu ētikas standartu padomes publicēta- jā Starptautiskajā profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā un 1. Starptautiskajā kvalitātes vadī- bas standartā. Standartu 4410 piemēro tad, kad grāmatvedis uzņemas pienāku- mu sniegt pakalpojumus un sagata- vot gada pārskatu. Grāmatvežiem ir jāparaksta gada pārskati, aplieci- not tajos esošo datu ticamību. Lai gan grāmatvedis neveic revīziju, viņš nedrīkst pieļaut, ka informācija gada pārskatā ir nepilnīga vai mal- dinoša. Šis standarts detalizēti ap- raksta, kā grāmatvedim jāorganizē savs darbs, īpaši gatavojot un pa- rakstot gada pārskatus. «Parakstam ir liela nozīme. Grāmatvedis ar savu parakstu apliecina datu ticamību. Lai gan grāmatvedis neveic revīziju, ētikas kodeksā noteikts, ka grāmat- vedis nedrīkst pieļaut situāciju, ka viņa darbs tiek minēts saistībā ar maldinošu, izkropļotu, nepilnīgu, paviršu informāciju, kas satur bū- tiskas neatbilstības. Pastāv zināma pretruna — lai gan grāmatvedis nerevidē šo informāciju, viņam par to ir jāparakstās un jāapliecina, ka informācija nav maldinoša,» norā- dīja A. Ponomarjovs. Minētajā standartā iekļauti no- rādījumi par sadarbību ar klientu, kas bieži vien ir sarežģīta, jo klien- ti var iesniegt nepilnīgu vai pro- vizorisku informāciju. Standarts 4410 palīdz grāmatvedim saprast, kā rīkoties situācijās, kad klienta sniegtā informācija ir nepilnīga vai kad klienti, sastopoties ar nepatī- kamiem rezultātiem, mēģina dis- tancēties no pārskata. Tas apraksta visus iespējamos soļus un stratēģi- jas, kā grāmatvedim jāsadarbojas ar klientiem un jārisina iespējamās problēmas. Standarts ietver dažādu situāci- ju analīzi, kurās var rasties problē- mas gan praksē, gan sadarbībā ar klientu. Piemēram, problēmas var rasties, ja klients nesniedz pilnīgu informāciju, iesniegtie dati ir nepil- nīgi. Tāpat var gadīties, ka klients iesniedz provizoriskus datus, kas var radīt būtiskas atšķirības gala rezultātos. Profesionālie grāmatveži, kas darbojas sabiedriskajā praksē un grāmatvedības firmās, vadās no 21 ANDREJS PONOMARJOVS Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) prezidents Foto: Aiv ars Siliņš LAI GAN GRĀMATVEDIS NEVEIC REVĪZIJU, VIŅŠ NEDRĪKST PIEĻAUT, KA INFORMĀCIJA GADA PĀRSKATĀ IR NEPILNĪGA VAI MALDINOŠA.GRĀMATVEDĪBA NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 22 šī standarta, kas nosaka arī biedru pienākumus, korporatīvo struktūru un pakalpojuma sniedzēju atbildī- bas. Ja šajā procesā iesaistās zvē- rinātu auditoru komercsabiedrība, aī tā vadās pēc šī standarta, ievē- rojot tajā noteiktās ētikas prasības, profesionālās darbības kvalitāti, uzdevuma pieņemšanu un izpildes kontroli, kā arī saziņu ar vadību. Tas ietver arī norādes par to, kā komu- nicēt un kādos posmos uzdot jau- tājumus, lai nodrošinātu iespējamo problēmu risināšanu, piemēram, datu nepilnības vai vadības distan- cēšanos no pārskatiem. «Šie standarti ir labs, autorita- tīvs avots, lai nodrošinātos pret iespējamām pretenzijām, sankci- jām arī no dažādu iestāžu puses, ieskaitot Valsts policiju, Finanšu izlūkošanas dienestu, VID un pā- rējiem, kas var izvērtēt grāmatveža lomu informācijas sagatavošanā,» ieteica A. Ponomarjovs. GRĀMATVEŽU ATBILDĪBA UN ĒTIKAS PRASĪBAS Liela nozīme grāmatveža dar- bā jāpievērš arī Starptautiskajam profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksam. Šis kodekss ir sadalīts četrās daļās, no kurām pirmās trīs ir aktuālas grāmatvežiem, ceturtā — revidentiem. Pirmā daļa attiecas uz visiem grāmatvežiem, otrā daļa uz tiem, kas strādā algotā darbā, bet trešā daļa — uz grāmatvedības ār- pakalpojumu firmu vadītājiem. Šo dokumentu izpratne un pielietoša- na palīdz grāmatvedim orientēties profesionālajās ētikas prasībās un nodrošināt savu darbu ar atbilstošu kvalitāti un integritāti. Papildu ētikas kodeksam, grā- matveži un revīzijas firmas ir pa- kļauti arī starptautiskiem kvalitātes vadības standartiem. Agrāk tika izmantots 1. Starptautiskais kva- litātes kontroles standarts, taču jaunais, pārstrādātais kvalitātes vadības standarts paredz atšķirīgu pieeju. Jaunais standarts nepiepra- sa dokumentēt visu, bet gan kon- centrēties uz riskantākajiem aspek- tiem grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā. Tas liek grāmatvedības firmām izveidot un uzturēt kvalitā- tes vadības sistēmas, kas garantē, ka visi pārskati ir precīzi, atbilst normatīvajām prasībām un nesa- tur kļūdas. IFAC izdevusi arī informācijas apkopošanas uzdevumu rokasgrā- matu par 4410. standarta piemē- rošanu, kurā pievienotās vadlīnijas piedāvā ne tikai teorētisku pamatu, bet arī praktiskus rīkus, piemēram, kontroles jautājumus, kontroles sa- rakstus un veidlapas. Šīs vadlīnijas ir īpaši izstrādātas, lai atvieglotu grāmatvedības firmu darbu, no- drošinot vienkāršāku un skaidrāku procesu norisi. Kad grāmatvedības firma saņem uzdevumu sagatavot gada pārskatu, šīs vadlīnijas sniedz detalizētu instrukciju, kā veikt uz- devumu no sākuma līdz beigām, tādējādi būtiski atvieglojot grā- matvežu darbu. STARPTAUTISKO VADLĪNIJU DOKUMENTI PIEEJAMI LATVIEŠU VALODĀ «Svarīgi pieminēt, ka gan 4410. standarts, gan ētikas ko- dekss, gan rokasgrāmatas vadlīni- jas un pārējie dokumenti ir iztul- koti latviešu valodā, pateicoties LRGA un Latvijas Zvērinātu revi- dentu asociācijas (LZRA) kopīgam darbam un finansējumam. Tas ļauj vietējiem grāmatvežiem izmantot starptautiski atzītas prakses,» uz- svēra A. Ponomarjovs. Iztulkota arī publikācija «Kvalitā tes vadības rīku piemē- ri mazām un vidējām firmām». Vadoties pēc šīm vadlīnijām, ne- lielas grāmatvedības firmas var izstrādāt efektīvas kvalitātes vadī- bas sistēmas, kas nodrošina risku mazināšanu un profesionālu pie- eju ikdienas darbam. Cits tulkotais dokuments «Ilustratīvā risku mat- rica. Pavaddokuments kvalitātes vadības rīku piemēriem» palīdz grāmatvežiem saprast un novērst potenciālos riskus. IFAC, sadarbojoties ar Anglijas un Velsas Zvērinātu grāmatvežu institūtu, ir izdevusi vairākas pub- likācijas arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pamatiem, kuras arī iztulkotas lat- viešu valodā. Publicētās vadlīnijas sniedz detalizētus norādījumus par to, kā grāmatvedības firmām rīko- ties dažādās situācijās. Piemēram, tās apraksta rīcības plānu situāci- jās, ja klients vai potenciālais klients dibina uzņēmumu, ja tiek veikta aktīvu nodošana vai, ja notiek no- dokļu plānošana. Tāpat tiek piedā- vāti praktiski risinājumi gadījumos, kad uzņēmums saskaras ar finanšu grūtībām vai mēģinājumiem apiet Finanšu darījumu darba grupas (FATF) prasības. Rakstā minēto dažādo vadlīniju ieviešana ir būtisks solis profesio- nālās grāmatvedības prakses attīs- tībā Latvijā. Grāmatvedības firmām tiek sniegta iespēja pilnveidot savas prakses, ievērojot starptautiskos standartus un nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus saviem klientiem. Tāpēc svarīgi, lai grāmat- veži aktīvi iepazītos ar šīm vadlīni- jām un tās integrētu savā ikdienas darbā, uzskata LRGA prezidents. JAUNAIS STANDARTS NEPIEPRASA DOKUMENTĒT VISU, BET GAN KONCENTRĒTIES UZ RISKANTĀKAJIEM ASPEKTIEM GRĀMATVEDĪBAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANĀ. Ilustr ācija: © ArtFamily — stock.adobe.comNR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS grāmatvedība ATVAĻINĀJUMA, KAS NO DECEMBRA TURPINĀS JANVĀRĪ, APMAKSA, NODOKĻI UN PĀRSKATI 24 Foto: © Close Encounters — stock.adobe.com ATVAĻINĀJUMA, KAS PĀRIET NO VIENA MĒNEŠA UZ OTRU, UZRĀDĪŠANAI DARBA DEVĒJA ZIŅOJUMĀ PIEMĪT DAŽAS ĪPATNĪBAS. KĀPĒC SUMMA IR MAZA? Pirmais, ko pamanām, ir — ne- samērīgi maza summa par decem- bri. Ņemot vērā, ka darbiniekam noteikts normālais darba laiks (un nebija darba laika kavējumu), tai ir jābūt vismaz minimālās algas apmē- rā, turklāt par tās nenodrošināšanu darba devēju var sodīt — Darba liku- ma (DL) 159. pants. Protams, kopējo summu ietekmē arī no iepriekšējiem mēnešiem noteiktā vidējā izpeļņa. Tā ļoti bieži mēdz būt mazāka dēļ tā, ka tās aprēķinā iekļauto mēnešu darba samaksa bijusi mazāka (mini- mālā alga bijusi mazākā), gan tas, ka saskaņā ar DL aprēķinā iekļauj tikai samaksu par darbu, bet neiekļauj atlīdzību par attaisnoto prombūtni. Treškārt, iespaidu uz kopsum- mu atstāj atvaļinājuma laikā esošās svētku dienas, jo DL nosaka, ka at- vaļinājuma laikā jāapmaksā darbi- niekam noteiktās darba dienas (DL 75. panta 8. daļa). AIZSARGA MEHĀNISMS Tā kā abos mēnešos darba sa- maksa nesasniedz minimālo mē- neša darba algu, «jāsauc palīgā» Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stun- das tarifa likmes aprēķināšanu». Šo noteikumu 8. punktā noteikts: Ja darbiniekiem aprēķinātā vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laika ietvaros ir mazāka par (..) minimālo mēneša darba algu, vidējās izpeļņas summu nosaka, palielinot aprēķināto summu par starpību starp (..) minimālo mēneša darba algu un aprēķināto vidējo izpeļņu. Šeit būtu vieta nelielai diskusijai: aprakstāmā situācijā nav runas par mēneša vidējo izpeļņu, kuru salīdzina ar mēneša minimālo darba algu, bet gan par to, ka kāds mēneša periods tiek apmaksāts, ņemot par pamatu iepriekšējā perioda vidējo izpeļņu (apmaksātas dažas atvaļinājuma die- nas). Turklāt mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas algoritms (DL 75. panta 3. daļa) krasi atšķiras no citiem vidējās izpeļņas variantiem (stundai, dienai). Domājams, ka minētai situācijai būtu piemērotāks citādāks teksts: Ja mēneša laikā kāds periods ir apmaksāts, piemērojot vidējo izpeļņu, tad par šo mēnesi darba samaksas kopsumma nevar būt mazāka par aktuālo minimālo mēneša darba algu (izņemot darba nespējas apmaksas gadījumu). MAIJA GREBENKO Foto: Aiv ars Siliņš Mg. sci. oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste 25 Pirmkārt, saistībā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» gro- zījumiem (šajos divos mēnešos būs piemērojamas dažādas nodokļa lik- mes, dažādi neapliekamie minimu- mi, iesniedzami divi darba devēja ziņojumi, kā arī informācija attie- cas uz diviem taksācijas periodiem). Otrkārt, Valsts ieņēmumu die- nesta (VID) Elektroniskās deklarē- šanas sistēma (EDS) «it kā vēlas» apkopot datus atsevišķi par katru taksācijas periodu un «nesaprot», kāpēc informācija no gada laikā saņemtajiem darba devēja ziņoju- miem nesakrīt ar datiem, kas norā- dīti paziņojumā par taksācijas gadu. Šādas situācijas mēdz būt arī taksācijas perioda laikā, tomēr tad tās ir retāk pamanāmas un ar ma- zākām sekām. PIEMĒRS Darba ņēmējam, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, nav sasniedzis pensijas vecumu, nodarbināts 8 st. dienā un 40 st. nedēļā, piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 16. decembra, uz trim kalendāra nedēļām (21 kalendāra diena, izņemot svētku dienas). Stundas vidējā izpeļņa — 4,25 eiro. Darbs decembrī pirms atvaļinājuma: 80 st. × 3,9773 = 318,18 eiro. Atvaļinājuma nauda decembrī: 64 st. × 4,25 = 272,00; kopā par decembri — 590,18 eiro. Atvaļinājuma nauda janvārī: 56 st. × 4,25 = 238,00 eiro. Visa atvaļinājuma naudu jāizmaksā pirms atvaļinājuma, tātad 13. decembrī kopā ar decembrī līdz atvaļinājumam nopelnīto algu. 2024. GADA DECEMBRIS2025. GADA JANVĀRIS Pirmdiena 2 9 16 23 306 13 20 27 Otrdiena 3 10 17 24 317 14 21 28 Trešdiena 4 11 18 251 8 15 22 28 Ceturtdiena 5 12 19 262 9 16 23 30 Piektdiena 6 13 20 273 10 17 24 31 Sestdiena 7 14 21 284 11 18 25 Svētdiena 1 8 15 22 295 12 19 26 Apmaksātās dienas = 1552125 Min. st. likme3,9773 eiro4,0217 eiro Norm. d. laiks176 st. (142 st. + 34 st.)184 st. (176 st. + 8 st.) 1281 4 2 5 3 6 7 1320 14921 19 18 17 1510 1611Vienlaikus ņemam vērā DL 75. panta 2. daļas pēdējo teikumu: Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. Tātad gan DL, gan MK noteiku- mi Nr. 656 aizsargā darba ņēmēju, nodrošinot minimālās mēneša algas saņemšanu, tomēr tie ir divi atšķi- rīgi gadījumi. APRĒĶINS: VSAOI PAR DECEMBRI Pamanot, ka bruto summa par decembri nesasniedz 700 eiro (mi- nimālā mēneša alga 2024. gadā) un, atsaucoties uz iepriekš minēto 8. punktu, jāveic papildu grāma- tojums: D 7210 K 5610 — 109,82 eiro (700,00 – 590,18) Uz tā pamata darba devēja zi- ņojuma 4. ailē (iemaksu objekts) uzrādām 700 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par decembri (darba devēja ziņojuma 5. aile): 238,63 eiro = (590,18 + 109,82) × 0,3409 Tā kā visa decembrī aprēķinātā summa jau ir izmaksāta, jāietur arī ienākuma nodoklis. Tomēr ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) būs mazliet sarežģītāk, jo summas daļa attiecas uz nākamo mēnesi, nevis decembri. APRĒĶINS: IIN PAR 2024. GADA DECEMBRĪ IZMAKSĀTO SUMMU 938,00 eiro (590,18 + 109,82 + 238,00) – 98,49 (VSAOI 10,5% no 938) = 839,51 × 20% = 167,90 eiro Darba devējs līdz 17. janvārim iesniedz ziņojumu par decembri (taksācijas periods), iekļaujot tajā decembra algas un atvaļinājuma daļu, savukārt IIN bija noteiks no visas izmaksātās summas. Nodokļi samaksāti līdz 23. janvārim (sk. 1. tabulu). 2025. gadā ir iespējams noteikt un apmaksāt darbinieka nostrādāto laiku janvārī pēc atvaļinājuma. 120 st. × 4,0217 = 482,60 eiro Tātad kopā uz janvāri attiecinā- mas divas summas: atvaļinājuma nauda un samaksa par darbu: 720,60 eiro (238,00 + 482,60) NB! Atceramies, ka no janvāra at- vaļinājuma naudas ir ieturēts IIN, turklāt pēc likmes 20%! APRĒĶINS: VSAOI PAR JANVĀRI Iemaksu objekts janvārī ir at- vaļinājuma nauda un alga par no- strādāto laiku pēc atvaļinājuma. Diemžēl arī šeit summa nesasniedz (par 19,40 eiro) aktuālo minimā- lo mēnešalgu — nu jau 740 eiro. Tātad atkal papildgrāmatojums: D 7210 K 5610 — 19,40 eiro (740,00 – 238,00 – 482,60) Ja šo precizējumu neveikt, to noteikti izdarīs Valsts sociālās ap- drošināšanas aģentūra. Tātad VSAOI par janvāri ir 252,27 eiro (238,00 + 482,60 + 19,40) × 0,3409. Tā kā IIN no janvāra atvaļināju- ma naudas daļas (kaut arī pēc «ve- cās likmes») ir samaksāts, no jan- vāra atvaļinājuma naudas summas IIN vispirms ir jāprecizē dēļ lielākas (+5,5%) nodokļa likmes, kas janvārī jau ir spēkā. Bet pārējo IIN jānosa- ka tikai no algas par darbu pēc at- vaļinājuma 502,00 eiro (482,60 + 19,40). Kopējais janvāra ienākums: 740 eiro (238 + 502). APRĒĶINS: IIN PAR JANVĀRI (238 – 24,99 (10,5%)) × 5,5% + (502,00 – 52,71 (10,5%)) × 25,5% = 11,72 + 114,57 = 126,29 eiro Darba devējs līdz 17. februārim iesniedz ziņojumu par janvāri, ie- kļaujot tajā tikai janvāra atvaļinā- juma daļu, precizēto janvāra algas daļu par darbu pēc atvaļinājuma un samaksā nodokļus līdz 23. febru- ārim (sk. 2. tabulu). Vienkāršības dēļ aprēķinā netika izmantots neapliekamais minimums. Ja mēs to izmantotu decembrī, tad IIN vienkārši būtu mazāks. Vai būtu jāņem vērā neapliekamais minimums par janvāri (par atvaļinājuma perio- da kalendārām dienām)? Manuprāt, tas nav lietderīgi, jo 2025. gads, pirmkārt, vēl nav iesācies un jaunās normas vēl nav spēkā. Otrkārt, mi- nimuma vēlāka piemērošana šajā si- tuācijā ir labvēlīga darba ņēmējam. Pilnas minimuma summas (510 eiro) piemērošana janvāra darba samaksai rezultēsies ar lielāku neto algu, un šāds apgalvojums ir spēkā pie jeb- kuras algas (ne tikai pie minimālās). Un pēdējais, ar ko var sastap- ties grāmatvedis, ir VID jautājums: «Kāpēc darba devēja ziņojuma un paziņojuma dati nesakrīt?» Savukārt no klientiem saņēmu skaidrojumu, ka VID šī situācija ir zināma un ar tās risināšanu nebūs problēmu. GRĀMATVEDĪBA NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 26 2. TABULA DARBA DEVĒJA ZIŅOJUMS PAR 2025. GADA JANVĀRI Nr. p. k. Personas kods vai reģistrācijas numurs Vārds, uzvārds Iemaksu objekts Aprēķinātās VSAOI Precizētie darba ienākumi (+) vai (−) Precizētās aprēķinātās VSAOI (+) vai (−) Aprēķinātais IIN 12345678 1xxxxxx–xxxxxA.B. 740,00 238 + 502 252,27 77,70 + 174,57 126,29 1. TABULA DARBA DEVĒJA ZIŅOJUMS PAR 2024. GADA DECEMBRI Nr. p. k. Personas kods vai reģistrācijas numurs Vārds, uzvārds Iemaksu objekts Aprēķinātās VSAOI Precizētie darba ienākumi (+) vai (−) Precizētās aprēķinātās VSAOI (+) vai (−) Aprēķinātais IIN 12345678 1xxxxxx–xxxxxA.B. 700,00 590,18 + 109,82 238,63 73,50+165,13 167,9028 Vispirms ir svarīgi saprast vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par nekustamo īpašumu. Aplūkosim normatīvos aktus — Padomes īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 ar ko nosaka īstenoša- nas pasākumus Direktīvai 2006/112/ EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. b pants — par nekustamo īpašumu uzskata: n jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; n jebkuru ēku vai būvi, kas nostip- rināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; n jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pil- nīga, piemēram durvis, logus, jumtus, kāpnes un liftus. n jebkuru elementu, iekārtu vai mašīnu, kura ēkā vai būvē ie- rīkota ilgtermiņa lietošanai un kuru nav iespējams pārvietot, nenojaucot vai nepārveidojot ēku vai būvi. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 «Pievie notās vērtības nodokļa likuma nor- mu piemērošanas kārtība un atse- višķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrē- šanai»2 53. punktā ir noteikts, ka, piemērojot PVN likuma 52. panta pirmās daļas 24. punktu, par nekus- tamo īpašumu uzskata arī zemi un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadī- gos stādījumus, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemē- ram, sliedes, tiltus, ceļus, komuni- kācijas, cisternas, kuras ir iebūvē- tas zemē un nav pārvietojamas), laukumus kempingiem, auto stāvvietām un sporta laukumus. Savukārt Būvniecības likuma3 1. pantā definēti sekojoši jēdzieni: n būve — būvdarbu rezultātā ra- dusies ar zemi vai gultni saistī- ta ķermeniska lieta (ēka vai in- ženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids; n būves atjaunošana — būvdar- bi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie ele- menti vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabo- jumi, nemainot būves apjomu vai nesošo element nestspēju; n būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastip- rināti nesošie elementi vai kons- trukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu; n būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunoša- nai, lietojotoriģinālam atbilsto- šus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas. PVN likuma 52. panta pirmās daļas 24. punktā ir noteikts, ka vis- pārējā gadījumā nekustamā īpašu- ma pārdošana ir ar PVN neaplie- kams darījums, tomēr ir paredzēti izņēmumi. NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS nodokļi KAS JĀŅEM VĒRĀ, PIEMĒROJOT PVN DARĪJUMOS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU Foto: © hakinmhan — stock.adobe.com 1 2 3 KAD JĀIZRAKSTA RĒĶINS PAR DARĪJUMU AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU, VISBIEŽĀK IEDOMĀJAMIES PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS LIKUMA (PVN LIKUMS) 52. PANTU, KURĀ IR MINĒTS, KA ŠIE DARĪJUMI IR AR PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLI (PVN) NEAPLIEKAMI. TOMĒR, NE VIENMĒR, JO PVN LIKUMĀ IR ARĪ VAIRĀKI CITI PANTI, KUROS NOTEIKTA NODOKĻA PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA DARĪJUMOS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU. 29 Foto: Aiv ars Siliņš Ar PVN apliekami darījumi ir nelietota nekustamā īpašuma un apbūves zemes pārdošana. Tāpēc katrā gadījumā ir jāvērtē — vai darī- jums notiek ar nelietotu nekustamo īpašumu (apliekams darījums), vai lietotu nekustamo īpašumu (neap- liekams darījums), vai apbūves zemi (apliekams darījums). Šos jēdzienus svarīgi saprast pirms darījuma veikšanas un no- dokļa rēķina izrakstīšanas, ja nepie- ciešams, piesaistot attiecīgas jomas speciālistus. PVN likuma 1. panta 12. punktā ir definēts nelietots nekustamais īpašums: n jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās ie- kārtas), vai tās daļa, ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā ne- izmanto, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa; n jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekār- tas), vai tās daļa, ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa; n ēka vai būve, vai tās daļa, ja to pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, un ar to saistīta ze- mes vienība vai zemes vienības daļa; n ēka vai būve, vai tās daļa, ja to pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas eks- pluatācijā, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa; n nepabeigtās celtniecības objekts vai tā daļa — ēka vai būve, vai tās daļa, ja šī ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa; n ēka vai būve, vai tās daļa, ja šo ēku vai būvi atjauno, pārbūvē vai restaurē, bet tā vēl nav pie- ņemta ekspluatācijā, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa. Lai korekti izrakstītu rēķinu, jā- noskaidro, vai un kad jaunuzceltā ēka vai būve ir pieņemta ekspluatā- cijā, kā arī, vai tā tiek izmantota. No ekspluatācijā pieņemšanas brīža, pat, ja ēka vai būve tiek izmanto- ta, pie pirmreizējās pārdošanas vēl gadu tas būs nelietots nekustamais īpašums PVN likuma izpratnē. Tieši tāda pati kārtība attiecas arī uz atjaunotu vai restaurētu īpašumu, savukārt šos jēdzienus var noskaidrot iepriekš minētajā Būvniecības likumā. Attiecībā par par apbūves zemi — jānoskaidro, vai konkrēta- jam zemes gabalam ir izsniegta bū- vatļauja pēc 2009. gada 31. decem- bra. Ja būvatļauja ir bijusi izsniegta agrāk un nav pārreģistrēta, tad šo zemesgabalu neuzskata par apbū- ves zemi. Ja zemesgabalam ir mai- nīts lietošanas mērķis un tas ne- paredz apbūves veikšanu, arī šajā gadījumā tā nebūs apbūves zeme, kaut arī būvatļauja ir izsniegta pēc 2009. gada 31. decembra. Svarīgi atcerēties: pārdodot ne- kustamo īpašumu, lietas, kas atro- das ilgstošā saistībā ar zemi veido vienotu nekustamo īpašumu un PVN nekustamajam īpašumam (ze- mei un ēkām uz tās) ir piemērojams kā vienam nedalāmam nekustama- jam īpašumam. Piemēram, tiek pārdots nekus- tamais īpašums — zeme uz kuras atrodas ēkas. Ēkām ir nelietota ne- kustamā īpašuma statuss, bet zeme nav apbūves zeme. PVN nekusta- majam īpašumam (zemei un ēkām uz tās) ir piemērojams kā vienam nedalāmam nekustamajam īpašu- mam. Šajā gadījumā darījumam ir jāpiemēro PVN. PVN likuma 37. pants nosaka kārtību kāda ir apliekamā vērtība darījumos ar nekustamo īpašumu: n pārdodot nelietotu (jaunuzceltu) nekustamo īpašumu, PVN piemē- ro visai nekustamā īpašuma pār- došanas darījuma vērtībai; n ja tiek pārdots nelietots nekus- tamais īpašums pēc atjaunoša- nas, pārbūves vai restaurācijas ar PVN apliekama starpība starp nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību un tā vērtību pirms at- jaunošanas, pārbūves vai restau- rācijas darbu uzsākšanas. PVN likuma 144. panta pirma- jā daļā ir noteiktas arī izvēles tie- sības piemērot nodokli lietota nekustama īpašuma piegādei. Šādas tiesības ir tikai reģistrētam nodokļa maksātājam un tikai gadī- jumā, ja nekustamais īpašums tiek piegādāts arī reģistrētam nodokļa maksātājam. Tātad darījums no- tiek starp diviem reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Ja nekustamo īpašumu piegā- dās, piemēram, fiziskai personai, kas nav reģistrēta kā PVN maksā- tāja, šajā pantā paredzēto kārtību piemērot nevarēs. INGRĪDA LEJNIECE Grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece KATRĀ GADĪJUMĀ IR JĀVĒRTĒ — VAI DARĪJUMS NOTIEK AR NELIETOTU NEKUSTAMO ĪPAŠUMU , VAI LIETOTU NEKUSTAMO ĪPAŠUMU , VAI APBŪVES ZEMI . (APLIEKAMS DARĪJUMS) (APLIEKAMS DARĪJUMS) (NEAPLIEKAMS DARĪJUMS)Next >