< PreviousNODERĪGI NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 60 AKTUĀLĀ TIESU PRAKSE PAR INFORMĀCIJAS PRECIZĒŠANU UN PAPILDINĀŠANU Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gadā tika izskatīta lieta C–652/22, kurā bija jautājums par piedāvājuma precizēšanu, proti, jautājums par to, vai pretendents ir tiesīgs pēc piedāvājumu iesniegša- nas termiņa beigām iesniegt jaunus pieredzes objektus. Latvijā šis jautājums ir diezgan skaidrs, jo ir Senāta judikatūra par to, ka pieredzes objektus nedrīkst mainīt. Ja arī ir aizmirsies iesniegt pieredzes objektus, tos pēc termiņa nevar iesniegt un norādīt jaunus. Savukārt ES līmenī šis jautājums nav tik skaidrs. To arī parāda EST pieaicināto dalībvalstu viedokļi, jo tie bija ļoti dažādi. Dažas ES da- lībvalstis uzskatīja, ka pēc termiņa beigām drīkst norādīt jaunus piere- dzes objektus, dažas — ka nedrīkst. Arī argumenti, kāpēc drīkst vai ne- drīkst, atšķīrās. Lai gan EST lietā C–652/22 ir pieņēmusi spriedums, tā jautājumu pēc būtības neskatīja procesuālu apsvērumu dēļ. Bet šo jautājumu pēc būtības izvērtēja ģenerāladvo- kāts savos secinājumos. Lietā C–652/22 tika vērtēta situ- ācijā, kurā uzvarējušais pretendents pēc termiņa iesniedz informāciju par sākotnējā piedāvājumā neno- rādītiem pieredzes objektiem, lai nodrošinātu atbilstību nolikuma prasībām par tehniskajām un pro- fesionālajām spējām. Ģenerāladvokāta secinājumi: n jauna informācija par preten- denta spējām ir nevis labojums, precizējums vai paskaidrojums, bet būtisks piedāvājuma grozī- jums, bez kura piedāvājums tik- tu noraidīts; n ja sākotnējais lēmums ir atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai, direktīva neļauj pretendentam pēc savas ierosmes iesniegt jau- nus dokumentus par tā spējām; n Eiropas vienotais iepirkuma pro- cedūras dokuments (ESPD) neļauj pēc termiņa beigām grozīt būtis- kus elementus, pamatojoties uz kuriem pretendents ir deklarējis atbilstību atlases prasībām. PAMATPRINCIPI, JA PAPILDINA PIEDĀVĀJUMU Ģenerāladvokāts savos secinā- jumos ir arī diezgan uzskatāmā veidā apkopojis EST judikatūru piedāvājumu precizēšanā un pa- pildināšanā un izdalījis vairākus pamatprincipu, kas ir jāievēro, do- mājot par šo jautājumu: n vienlīdzīgas attieksmes principa mērķis: veselīga un efektīva kon- kurence un pakalpojumu brīva aprite (C–336/12, 31. p.); n vienlīdzīgas attieksmes prin- cips nepieļauj sarunas un ne- atbilstošu piedāvājumu preci- zēšanu, izņemot skaidrībai vai acīmredzamu kļūdu labošanai, ievērojot trīs pamatprincipus (C–324/14, 62. p.): 1. Pasūtītājam ir stingri jāievēro paša noteiktās prasības. Ne- drīkst kompensēt nolikumā prasīta dokumenta vai infor- mācijas trūkumu, par kura ne- iesniegšanu paredzēta izslēg- šana. (C–523/16, 49., 51. p.) 2. Skaidrojums vai papildinājums nevar izraisīt tik būtiskus pie- dāvājuma grozījumus, ka to varētu uzskatīt par jaunu pie- dāvājumu. (C–324/14, 64. p.) 3. Lūgums skaidrot informāciju jānosūta visiem pretenden- tiem, kas atrodas līdzīgos apstākļos. (C–131/16, 30. p.) SPRIEDUMS MANOVA LIETĀ Ģenerāladvokāts, reflektējot uz vairāku dalībvalstu apsvērumiem, skaidroja arī to, kā ir saprotams EST spriedums Manova (C–336/12) lietā. «Spriedums ir būtisks, jo tajā EST akceptēja to, ka pretendents pēc termiņa iesniedz nolikumā prasītu dokumenta kopiju, kas nav pievie- nota sākotnējam piedāvājumam,» norādīja A. Valderšteins. Manova lietā bija ļoti specifis- ki apstākļi. EST izvērtēja atbilstību visiem iepriekšminētajiem pamat- noteikumiem un konstatēja, ka informācijas papildināšana ir pie- ļaujama. Situācija bija tāda, ka bija jāiesniedz bilance, lai pamatotu at- bilstību atlases prasībām. Bet pre- tendents to nebija izdarījis. Tomēr piedāvājumā bilance bija pieminēta un bija norāde, ka ar to var iepazī- ties tīmekļvietnē. Turklāt EST arī konstatēja, ka bi- lance ir jau iepriekš pastāvoša infor- mācija, kuru nevar sagrozīt starplai- kā starp piedāvājuma iesniegšanu un precizēšanu. Tāpat EST konstatē- ja, ka šajā gadījumā nolikumā nebija ietverts noteikums, ka par nolikumā prasītu dokumentu neiesniegšanu pretendents tiks izslēgts. Ģenerāladvokāta secinājumos lietā C–652/22 ir ietverts būtisks skaidrojums par EST spriedumu Manova lietā: n tiesa pieļāva iespēju pieprasīt piedāvājumā pieminētas un pirms piedāvājumu iesniegša- nas termiņa publicētas bilances kopiju; n vienlaikus tiesa precizēja, ka bi- lances iesniegšana būtu aizlieg- ta, ja iepirkuma dokumentācijā būtu prasīts iesniegt iztrūkstošo dokumentu vai informāciju un par neiesniegšanu būtu pare- dzēta pretendenta izslēgšana. «Vai Latvijā vispār ir iespējams pēc termiņa iesniegt nolikumā prasītu dokumentu, ja PIL paredz obligātu izslēgšanu par nolikumā prasītas informācijas neiesniegša- nu?» vaicāja advokāta palīgs un paskaidroja, ka tieši uz šādu jautā- jumu Latvijas tiesas nav atbildējušas un nav vērtējušas to tādā izpratnē. IUB LĒMUMI Iepirkumu uzraudzības biro- jam (IUB) 2024. gadā ir diezgan daudz lēmumu, kurā ir apskatīts jautājums par piedāvājuma preci- zēšanu. Vairumā gadījumu lēmumi gan ir standarta, atbilstoši praksēm. Taču ir daži lēmumi, kas, kā uzskata SAMĒRĪGUMU BŪTU JĀVĒRTĒ TAD, KAD PASŪTĪTĀJS NOLIKUMĀ PAREDZ PRASĪBAS UN TO, KA PRETENDENTS TIKS IZSLĒGTS, J A NETIKS IESNIEGTI DOKUMENTI.advokāta palīgs, ir diezgan strīdīgi un pie kuriem ir vērts pakavēties nedaudz sīkāk. Lietas apstākļi lietā, par kuru pieņemts IUB 2024. gada 22. maija lēmums Nr. 4–1.2/24–93, bija šādi: n pretendents pēc termiņa ie- sniedz nolikumā prasītu ražotāja apstiprinājumu, ka pretendents un tā personāls ir autorizēts, ra- žotāja apmācīts un ar pietieko- šām prasmēm; n nolikums paredz, ka prasīto do- kumentu neiesniegšanas gadīju- mā pretendents tiks izslēgts. Pasūtītājs līdz ar to izslēdz pre- tendentu no iepirkuma, kas vēršas IUB. Šajā lietā būtiski ir tas, ka noli- kums skaidri paredzēja, ka, ja pra- sītais dokuments netiek iesniegts, pretendents tiek izslēgts. Taču IUB izdara šādus secināju- mus: n pretendenta izslēgšana neatbilst samērīguma principam; n piedāvājumā ir norādīta kon- krēta ražotāja produkcija, tādēļ pretendents, iesniedzot ražotā- ja apstiprinājumu, nav grozījis sākotnējo piedāvājumu un tas nerada nekādas priekšrocības; n informācija bija publicēta preten- denta un ražotāja tīmekļvietnēs; n informācija bija zināma pasūtī- tājam, ņemot vērā iepriekšējo sadarbību un noslēgtos līgumu. «Šī no IUB puses ir elastīga, bet, manuprāt, diezgan strīdīga pieeja,» sacīja A. Valderšteins. «Par samērī- gumu runājot: ņemot vērā EST pa- matnoteikumus, ka pasūtītājam ir saistošs nolikums, visdrīzāk, samē- rīgumu būtu jāvērtē tad, kad pasū- tītājs nolikumā paredz prasības un to, ka pretendents tiks izslēgts, ja netiks iesniegti dokumenti. Tad, kad notiek vērtēšana, iespējams, nebūtu pareizi atgriezties pie samērīguma izvērtējuma un sākt domāt par to, vai šis dokuments ir nepieciešams. Katrā ziņā no EST judikatūras nosa- cījums par nolikuma ievērošanu ir diezgan stingrs un nepieļauj šāda veida elastīgumu.» «Attiecībā uz pārējiem apsvēru- miem par to, vai informācija ir vai nav norādīta piedāvājumā — arī šis varētu būt diezgan strīdīgs vēr- tējums,» turpināja advokāts. «Var uz to skatīties elastīgāk, kā to dara IUB, gan nedaudz stingrāk. Katrā ziņā šeit ir redzama atblāzma no jau pieminētās Manova lietas, kur bija runa par bilanci. Tikai šajā ga- dījumā apstākļi ir savādāki. Manova lietā bilance tika pieminēta, piedā- vājumā tika norādīta saite uz tī- mekļvietni, kur to varēja atrast. Šajā gadījumā ir norādīts tikai ražotājs. Piedāvājumā nebija ietverta nekāda cita informācija, kur var atrast pra- sīto ražotāja apstiprinājumu.» «Būtu jāmin pēdējais IUB se- cinājums: ka pasūtītājam preten- dents bija zināms. Droši vien kā viens no argumentiem tas izskatās pieņemams, bet, ja tas būtu vienī- gais arguments, kādēļ nenoraida šādu pretendentu, skatoties caur godīgas un vienlīdzīgas konkuren- ces nodrošināšanas prizmu, šķiet, ka šāds apsvērums nebūtu pieņe- mams. Ar to tiek pateikts, ka vi- siem ir vienādi noteikumi, bet pret konkrēto pretendentu tie ir citādi, jo viņš ir zināms. Diezgan acīmre- dzama nevienlīdzīga attieksme,» tā A. Valderšteins. IUB: PASŪTĪTĀJS IR KĻŪDĪJIES Vēl viens IUB lēmums, kurā arī ir runa par apliecinājuma neiesniegša- nu, ir IUB 2024. gada 25. oktobra lēmums Nr. 4–1.2/24–229. Lietas apstākļi bija sekojoši: pretendents nebija iesniedzis nolikumā prasītu apliecinājumu par to, ka tā rīcībā ir visi nepieciešamie resursi līguma izpildei. Šajā gadījumā nolikums ne- paredzēja pretendenta izslēgšanu par dokumentu neiesniegšanu. Tā kā bija iesniegts viens piedāvājums, pasūtītājs izbeidza konkursu, jo uz- skatīja, ka iesniegts iepirkuma pro- cedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstošs piedāvājums. IUB secināja, ka pasūtītājs ir kļū- dījies, jo: n pretendenta apliecinājuma ie- sniegšana pēc termiņa nav uz- skatāma par piedāvājuma gro- zījumu; n pasūtītājs nav noteicis, kādiem un kādā apjomā resursiem ir jābūt pretendenta rīcībā, tādēļ aplieci- nājumam ir vispārīgs raksturs; n citu kvalifikācijas prasību aplie- cinoši dokumenti, norādītā pie- redze un piedāvātie speciālisti faktiski jau norāda uz preten- denta kapacitāti un pieejama- jiem resursiem. IESNIEDZ SPECIĀLISTU SARAKSTU Vēl vi en s IU B l ēm u m s Nr. 4–1.2/24–253 par papildu do- kumentu iesniegšanu iepirkumos ir datēts ar 2024. gada 25. novem- bri. Lietas apstākļi šajā gadījumā bija šādi. Uzvarējušais pretendents pēc termiņa iesniedza nolikumā prasītu piesaistīto speciālistu (būv- darbu vadītāju) sarakstu, lai aplie- cinātu atbilstību tehnisko un profe- sionālo spēju prasībām. Nolikums paredzēja, ka prasīto dokumentu neiesniegšanas gadījumā piedāvā- jums tiks noraidīts. IUB secinājumi: n netiek grozīts piedāvājums, jo informācija par piesaistīto spe- ciālistu «netieši» izriet no piedā- vājuma; n speciālists ir minēts aktā par bū- ves pieņemšanu ekspluatācijā paša pretendenta pieredzes ap- liecināšanai norādītajā objektā un objekta pasūtītāja atsauksmē; n Būvniecības informācijas sistē- mā (BIS) pieejamā informācija liecina, ka konkrētais speciālists ir vienīgais pretendenta nodar- binātais būvdarbu vadītājs attie- cīgajā jomā. «Ir vērtējams, vai šie divi apstākļi ir pietiekami, lai secinātu, ka infor- mācija, ka tieši šī persona būs tā, kas būs piesaistīta konkrētā līguma izpildei, ir pietiekama,» norādīja advokāta palīgs. «Tikpat labi var teikt, ka no akta par pieņemšanu ekspluatācijā nevar izdarīt secinā- jumu, ka arī šajā iepirkumā tiks pie- saistīts šis pats speciālists. Tāpat arī nolikums paredz, ka var piesaistīt speciālistus, kas nav darba attiecī- bās ar pretendentu. Līdz ar to inter- pretācija var būt dažāda.» Šie lēmumi rāda to, ka IUB pie- eja ir samērā elastīga un pragma- tiska, ar mērķi apritē atstāt pēc ie- spējas vairāk piedāvājumu, uzsvēra A. Valderšteins. 61 ZAB COBALT vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ARTŪRS VALDERŠTEINS Foto no ZAB COBAL T arhīv aLATVIJAS ZAĻĀ PUNKTA LĪGUMPARTNERI MUMS BIEŽI NORĀDA, KA DABAS RESURSU NODOKLIS (DRN) VARBŪT NAV TAS NODOKLIS, PAR KURU KOMERSANTS DOMĀ KATRU DIENU. BET PALIELINOTIES ŠĪ NODOKĻA OBJEKTU SKAITAM, SAISTĪBĀ AR IZMAIŅĀM NORMATĪVAJOS AKTOS UN PIEAUGOT IZMAKSĀM PAR KOMERSANTU LATVIJĀ REALIZĒTO PREČU ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANU, JĀMEKLĒ RACIONĀLĀKI RISINĀJUMI DAŽĀDĀM SITUĀCIJĀM. ESAM NOVĒROJUŠI, KA KOMERSANTU NEIZPRATNE NE VIENMĒR IR SAISTĪTA AR SAREŽĢĪTĀM SITUĀCIJĀM DRN OBJEKTU IDENTIFICĒŠANĀ. BIEŽĀK PIE VAINAS IR NORMATĪVO AKTU PRASĪBU NEZINĀŠANA. TĀPĒC SNIEDZAM ATBILDES UZ «VIENKĀRŠAJIEM» KOMERSANTU JAUTĀJUMIEM. KĀDS IEPAKOJUMS IR DABAS RESURSU NODOKĻA OBJEKTS? Ar DRN apliekamie objekti ir preču un izstrādājumu iepako- jums, kā arī tas iepakojums, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa li- kuma 4. pantā. Savukārt Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, iz- sniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimnieko- šanas sistēmas» 50. punktā noteikts, ka nodokļa objekti ir Latvijā pirmajā reizē realizēto preču un izstrādājumu iepakojums, kā arī Latvijā ievesto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojums, t.i. to preču iepakojums, kuras pēc ievešanas Latvijā nav paredzēts realizēt, bet izpakot un patērēt uz vietas. Iepakojums ir arī no dažādiem plastmasas materiāliem izga- tavoti iepirkumu maisiņi, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdz- niecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 4. panta 5. daļā. KĀ SAPRAST, KAS IR PRECEI VAI IZSTRĀDĀJUMAM PIEVIENOTS IEPAKOJUMS? Lai noteiktu iepakojumu, kas būs DRN objekti pie konkrētās preces, iesakām vadīties no Iepakojuma likumā minētās definīci- jas un par katru preces sastāvdaļu izvērtēt, vai tā pilda kādu no definīcijā minētajām funkcijām. Ja pilda — tad šī preces sastāv- daļa ir iepakojuma izstrādājums. Iepakojuma likuma 1.1 pantā definīcija ir šāda: Iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā. KAS TIEŠI IR JĀUZSKAITA, LAI APRĒĶINĀTU DRN PAR IEPAKOJUMU? Nodokli par iepakojumu aprēķina par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību, t.i. svara kilogramu. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 24. pantā. Ja viena kalendārā gada laikā komersants ir Latvijā pirmo reizi realizējis preces, kuru ko- pējais iepakojuma materiālu svars nepārsniedz 300 kg, tad ko- mersants saskaita iepakojuma svaru sadalījumā tikai pa deviņiem materiālu veidiem, aprēķina DRN un iemaksā to valsts budžetā. Iepakojuma materiālu veidus un likmes var skatīt Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikumā. Bet tiklīdz komersanta radītā preču iepakojuma apjoms ka- lendāra gada laikā ir 300 kg vai vairāk, tam ir jāpiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimnieko- tāju, piemēram, ar SIA Latvijas Zaļais punkts par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un atbrīvojuma no DRN maksāšanas saņemšanu, vai pašam jāizveido un piemēro šādu sistēmu, kā noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 12. daļā. Jāņem vērā, ka šajā 300 kg apjomā netiek iekļauts dzērienu depozīta iepakojums, jo, kā nosaka Iepakojuma likuma 18.1 pants, depozīta iepakotājam, kura radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kilo- grami vai vairāk, ir pienākums apsaimniekot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, slēdzot līgumu ar depozīta sistēmas ope- ratoru par dalību sistēmā. Pēc pievienošanās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmai, komersants uzskaita savu preču iepakojuma tādā veidā, kā to nosaka apsaimniekotājam iesniedzamās atskaites, lai varētu nodrošināt komersanta radītā izlietotā iepakojuma apsaimnieko- šanu atbilstoši valsts noteiktiem regulējumiem. KURĀ BRĪDĪ VIENREIZ LIETOJAMIE GALDA TRAUKI UN PIEDERUMI IR DRN OBJEKTI? Sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizētie vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi, kas izgatavoti 62 NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS PAR DRN OBJEKTIEM komercziņas Ilustr ācija: © aopsan — stock.adobe.com LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS ATBILD UZ JAUTĀJUMIEM63 no papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām, un vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņi ir DRN objekti. Tas ir norādīts Dabas resursu nodokļa likuma 3. pantā. Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 49. un 65. punktā ir šādas norādes: n ja vienreiz lietojamos traukus persona iepērk mazumtirdznie- cībā tālākai izmantošanai sabiedriskajā ēdināšanā, nodoklis par šiem traukiem nav jāmaksā, ja var dokumentāri pamatot to iegādi mazumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā; n realizējot sabiedriskajā ēdināšanā vienreiz lietojamos traukus kopā ar precēm un produktiem, tos apliek ar nodokli neatkarī- gi no tā, vai par šiem traukiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa. Dabas resursu nodokļa likuma 8. pantā ir noteikts, ka atbrīvo- jumu no DRN samaksas nepiemēro vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem, kaut arī komersants ir saņēmis atbrīvojumu no DRN samaksas un iesniedz atskaites savam līgum- partnerim — apsaimniekotājam. Tas nozīmē, ka ziņas par vienreiz lietojamo plastmasu saturošo glāžu un to vāciņu svaru ir jāsniedz arī Valsts ieņēmumu dienestam ceturkšņa pārskatā «Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli» un atbilstoši jāsamaksā DRN. KURAS VIDEI KAITĪGĀS PRECES IR DRN OBJEKTI? Tos izstrādājumus, kuri satur cilvēkiem un dzīvajai dabai kaitī- gus savienojumus, likumdošanā klasificē kā videi kaitīgas preces un apliek ar DRN. Dabas resursu nodokļa likuma 6. pielikumā minēts šo objektu saraksts: n elektriskās un elektroniskās iekārtas; n smēreļļas, n elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti (arī tādi, kas iestrādāti ierīcēs un transportlīdzekļos): 1) elektriskie akumulatori, svina); 2) elektriskie akumulatori, Ni–Cd un Fe–Ni; 3) galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas; 4) elektriskie akumulatori fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai; 5) citi elektriskie akumulatori; 6) akumulatori vai baterijas, kas paredzētas ceļu satiksmē izmantojamu elektroautomobiļu vai hibrīdautomobiļu vilces nodrošināšanai; n visu veidu riepas, n eļļas filtri. Ja komersants ir pievienojies SIA Latvijas Zaļais punkts uz- turētajai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai, viņš saņem atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas par videi kaitīgām precēm. NO KURA LAIKA TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI IR DRN OBJEKTI? Tekstilizstrādājumi par DRN objektiem kļuvuši no 2024. gada 1. jūlija. Dabas resursu nodokļa likuma 26.1 pantā noteikts, ka Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem tekstilizstrādājumiem, piemērojot nodokli par katru tekstilizstrādājuma svara vienību. Savukārt likuma 3. pantā noteikts, ka (..) nodokļa maksātājs ir persona, kura (..) pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus (..). Visiem tekstilizstrādājumiem ir viena DRN likme 0,50 eiro par vienu kilogramu, bet pievienojoties SIA Latvijas Zaļais punkts organizētai tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmai, ko- mersants saņem atbrīvojumu no DRN maksāšanas. SIA Latvijas Zaļais punkts Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Foto: Ronalds Šulcs LAURA BERGAKAS ŠOGAD JĀZINA PAR AUTORATLĪDZĪBAI PIEMĒROJAMIEM NODOKĻIEM? 64 NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS atbildes uz jautājumiem Ilustr ācija: © Adobe — stock.adobe.com LAI VARĒTU IZMAKSĀT ATLĪDZĪBU PAR DARBU, KO VEICIS AUTORS, JĀŅEM VĒRĀ, KA NODOKĻU PIEMĒROŠANAI IZŠĶIR ČETRUS AUTORATLĪDZĪBAS SAŅEMŠANAS VEIDUS: n AUTORTIESĪBU MANTINIEKAM UN CITU AUTORTIESĪBU PĀRŅĒMĒJAM IZMAKSĀTĀ AUTORATLĪDZĪBA; n AUTORATLĪDZĪBA, KO IZMAKSĀ KOLEKTĪVĀ PĀRVALDĪJUMA ORGANIZĀCIJAS; n AUTORATLĪDZĪBA, KO IZMAKSĀ PERSONĀM, KAM NAV REĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA; n AUTORATLĪDZĪBA, KO IZMAKSĀ PERSONĀM, KAM IR REĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA. Autoratlīdzību autortiesību mantiniekam vai citiem tiesību pār- ņēmējiem izmaksā, ja autortiesību īpašnieks nodod savas mantiskās autortiesības citai personai. Šajā re- gulējumā nekas nav mainījies kopš 2021. gada. Bez izmaiņām ir arī no- dokļu piemērošana autoratlīdzībai, kuras izmaksā kolektīvā pārvaldīju- ma organizācijas. Taču jāņem vērā, ka 2025. gadā autortiesību mantiniekam un ci- tiem autortiesību pārņēmējiem iz- maksātajai autoratlīdzībai, kā arī autoratlīdzībai, ko izmaksā kolektī- vā pārvaldījuma organizācijas, au- toratlīdzības izmaksātājs izmaksas brīdī ietur šādas iedzīvotāju ienāku- ma nodokļa (IIN) likmes: n 25,5% ienākumam līdz 105 300 eiro gadā; n 33% pārsnieguma daļai virs 105 300 eiro gadā. Šādam ienākumam nepiemēro valsts sociālās apdrošināšanas ob- ligātās iemaksas (VSAOI). Citiem autoratlīdzību saņēmē- jiem patlaban ir iespēja izvēlēties — reģistrēt vai nereģistrēt saimnie- cisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ja saimnieciskā darbība ne- tiek reģistrēta, organizācija, kurai persona nodod savu autor darbu, ietur izmaksas brīdī 25% nodokli, kas sastāv no 20% IIN un 80% VSAOI. Šo nodokļu sa- dalījumu veic Valsts sociālās ap- drošināšanas aģentūra (VSAA). Iepriekš bija plānots, ka šāda kārtība pastāvēs tikai īslaicīgi līdz 2024. gada beigām, bet to paga- rināja vēl uz trim gadiem — līdz 2027. gada 31. decembrim. Šādai autoratlīdzībai nepiemēro faktiskos vai nosacītos izdevumus, kā arī IIN atvieglojumus (piemēram, neapliekamo minimumu vai atvieg- lojumu par apgādājamiem). Personām, kurām nav reģistrē- ta saimnieciskā darbība, tas var būt pat izdevīgāk, nekā izvēlēties kādu no komerciālajiem režīmiem. Piemēram, SIA, individuālais ko- mersants (IK) vai biedrība noslēdz autoratlīdzības līgumu ar autoru par darbu, ko tas radīs, un līgu- mā paredz katras puses tiesības, tostarp arī autortiesību nodošanu atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī nodokļu nomaksas kārtību. Piemēram, augustā Ilze pārdod fotogrāfijas iestādes tīmekļvietnei par 100 eiro. Organizācija no šīs summas ietur 25%, kas ir 25 eiro, un Ilzei pārskaita 75 eiro (augustā). Ilze nodokļus pati nemaksā, tikai no- slēdz ar organizāciju autoratlīdzības līgumu, kurā nosaka autoratlīdzības summu un nodoklī samaksāto sum- mu 25 eiro (80% VSAOI — 20 eiro un 20% IIN — 5 eiro). Autoratlīdzības izmaksātāja pienākums ir iesniegt atskaiti par fiziskajām personām izmaksātajām summām (norādot kodu 1061) līdz nākamā mēneša 15. datumam (15. septembrim) un samaksāt no- dokli līdz nākamā mēneša 23. da- tumam (tātad 23. septembrim). Ja atskaites nodošanas vai nodokļu samaksas termiņš iekrīt brīvdienā, atskaite jāsniedz vai maksājums jā- veic nākamajā darbdienā. INESE SILIŅA65 Foto: Aiv ars Siliņš Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja LINDA MIEZĪTE atbild ATBILDE Ilustrēšu situāciju ar piemēru. Persona ilg- stoši strādāja uzņēmumā kā darba ņēmējs un vienlaikus veica autordarbu — saga- tavoja rakstus, par kuriem tika izmaksāta autoratlīdzība. Visus nodokļus aprēķināja un maksāja darba devējs. Tad minētais au- tors zaudēja darbu uzņēmumā. Ja persona turpinās radīt autordarbus, nereģistrējot savu saimniecisko darbību VID, un par viņu nodokļus maksās autor atlīdzības izmaksātājs, tā nevarēs iegūt bezdarbnieka statusu un saņemt bezdarb- nieka pabalstu. Ja autordarbu veic, kad jau ir iegūts bezdarbnieka statuss, par to ir jāinformē Nodarbinātības valsts aģentū- ra, kas lems par tiesībām turpināt atrasties bezdarbnieka statusā. Bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt neatkarīgi no izmaksātās autoratlīdzības lieluma. Saņemot autoratlīdzību, būtiski ir saprast, kāds darba sagatavošanas periods ir norādīts līgumā par darba veikšanu un kāda atskaite ir iesniegta, kad ir noslēgts līgums. Darbs var būt veikts pirms bez- darbnieka statusa iegūšanas, bet samaksa veikta jau pēc statusa iegūšanas. Ja ir nekorekti sagatavots līgums, cie- tējs var būt autors. Iespējams, ka līgumā ir uzrādīta viena diena, bet grāmatvedim nav šī līguma un viņš samaksu deklarējis par pilnu mēnesi. Šai ziņā komunikācija starp autoru, līguma sastādītāju un grā- matvedi ir būtiska. Ja autors VID reģistrē savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātais, pats kārto grāmatvedību, aprēķina un maksā nodok- ļus, viņš var iegūt bezdarbnieka statusu, ja ienākumi no autoratlīdzības mēnesī nesa- sniedz minimālo algu — šogad 740 eiro. Ja autoratlīdzība ir lielāka nekā mini- mālā darba alga, bezdarbnieka statusu iegūt nevar (ir arī izņēmumi, ja statuss ir piešķirts un ir viens vai divi mēneši, kad ienākums no autoratlīdzības pārsniedz minimālās algas slieksni). ATBILDE Ja personai, kas saņem autoratlīdzību, ir reģistrēta saimnieciskā darbība VID, tad svarīgi ir saprast, ar kāda veida biznesu autors vēl nodarbojas kā saimnieciskās darbības veicējs, kādos statusos viņš ir, kādās valstīs veic darījumus u.tml. Ir dažādi varianti, kā var veikt saim- niecisko darbību. To var veikt paralēli esošajām darba attiecībām. Var slēgt uzņēmuma vai pakalpojuma līgumu ar organizāciju, kura maksās personas vie- tā nodokļus. Var reģistrēties Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants (IK), kuram ir tādas pašas iespējas kā VID reģis- trētam saimnieciskās darbības veicējam, atšķirība tikai tā, ka IK ir savs nosaukums, reģistrācijas numurs. Tas ir kā mazais uz- ņēmums, bet statuss un nodokļu nomaksa ir tādi pati, kā saimnieciskās darbības vei- cējam. Var arī reģistrēties kā mikrouzņē- mumu nodokļa (MUN) maksātājs. JAUTĀJUMS Vai, nereģistrējot saimniecisko darbību, bet slēdzot līgumu ar organizāciju par autordarba veikšanu, var iegūt bezdarbnieka statusu? Vai var saņemt bezdarbnieka pabalstu vienlaikus ar autoratlīdzību? JAUTĀJUMS Kas ir jāņem vērā, ja autors izvēlas reģistrēt saimniecisko darbību? INESE SILIŅA PERSONĀM, KURĀM NAV REĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA, TAS VAR BŪT PAT IZDEVĪGĀK, NEKĀ IZVĒLĒTIES KĀDU NO KOMERCIĀLAJIEM REŽĪMIEM.ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 66 AUTORATLĪDZĪBAS SAŅĒMĒJA NODOKĻA REŽĪMA IZVĒLES IESPĒJAS Autoratlīdzības režīms/ raksturojošie kritēriji Autoratlīdzības režīms Reģistrēta saimnieciskā darbība Vispārējais režīms (VSAOI + IIN)1 MUN maksātājs Reģistrācija VID Kā autoratlīdzības saņēmējs — pašnodarbināta persona Kā saimnieciskās darbības veicējs IzdevumiNepiemēro. 25% vai 50%, vai faktiskie izdevumi.Nepiemēro. IIN 25% ietur autoratlīdzības izmaksātājs. Sastāv no 20% IIN un 80% VSAOI. 25,5% vai 33% maksā autoratlīdzības saņēmējs atbilstoši gada ienākumam. 25% maksā autoratlīdzības saņēmējs. Sastāv no 20% IIN un 80% VSAOI. VSAOI 31,07% vai 10% maksā autoratlīdzības saņēmējs atbilstoši ienākumam. Autoratlīdzības izmaksātāja pienākumi Iesniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām ar ienākuma veida kodu «1061» līdz nākamā mēneša 15. datumam un samaksā ieturēto nodokli līdz 23. datumam. Iesniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām līdz nākamā gada 1. februārim ar ienākuma veida kodu «2007», neieturot nodokļus. Iesniedz paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz nākamā gada 1. februārim ar ienākuma veida kodu «2007», neieturot nodokļus. Autoratlīdzības saņēmēja pienākumi Ja autoratlīdzības izmaksas brīdī nav ieturēts nodoklis1 vai autoratlīdzība gūta ārzemēs, iesniedz autoratlīdzības saņēmēja deklarāciju līdz nākamā gada 28. februārim un samaksā nodokli līdz 23. jūnijam. Iesniedz pašnodarbinātā ziņojumu līdz 17. datumam nākamajā mēnesī pēc attiecīgā ceturkšņa beigām un samaksā VSAOI līdz 23. datumam. Iesniedz GID līdz nākamā gada 1. jūnijam, samaksā IIN līdz 23. jūnijam. Iesniedz MUN deklarāciju līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc attiecīgā ceturkšņa beigām un samaksā nodokli līdz 23. datumam.2 Minimālās VSAOI pensiju apdrošināšanai VSAA aprēķina ienākumu starpību līdz minimālajam VSAOI objektam, par kuru autoratlīdzības saņēmējam jāmaksā papildus 10% VSAOI, ja autoratlīdzības saņēmējam paralēli nav darba attiecību vai autoratlīdzības saņēmējs nav iesniedzis prognozi VID, ka ienākumi nesasniegs 2220 eiro ceturksnī. 1 Piemēram, saņemta no fiziskās personas, kas nav saimnieciskās darbības veicējs. 2 Ir iespēja izvēlēties Saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu nodokļa aprēķināšanas un deklarēšanas automatizēšanai. ATBILDE Ja autors ir reģistrēts saimnieciskās dar- bības veicējs vispārējā režīmā, par ienā- kumiem no autoratlīdzības jāmaksā gan VSAOI, gan IIN. Viņš var krāt čekus par izde- vumiem, kas saistīti ar darba radīšanu, vai piemērot autordarbu izdevumu normas, kas noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 57. 1 un 57.2 pantu regulējumā. Turpat minēts, kurām radošām profesijām ir tiesības izmantot izdevumu normas un kādā apmērā — 25% vai 50%. Šajā variantā nav jāpamato izdevumi ar at- taisnojuma dokumentiem, tikai jāievēro at- tiecīgā izdevumu norma. Turklāt izdevuma normas piemēro tikai tad, ja autors savas saimnieciskās darbības ietvaros veic vienīgi radošos darbus un tie nav nav radīti darba attiecību ietvaros. Tāpat jāņem vērā: kad autors klientam izraksta rēķinu, tajā ir jā- raksta, par konkrēti kāda veida autordarbu maksājums veicams. Rēķinā nevar ierakstīt: saskaņā ar līgumu. Tas nozīmētu, kas pie rēķina obligāti ir pievienojams līgums. Ja autoratlīdzības saņēmēja saimnie- ciskās darbības faktiskie izdevumi ir lielāki nekā 25% vai 50% no ieņēmumiem, var piemērot faktiskos saimnieciskās darbības izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata. Šajā gadījumā nepiemēro nosa- cītos izdevumus 25% vai 50% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Otrs variants tātad ir atskaitīt faktis- kos izdevumus. Tie ir jāpamato ar čekiem, kvītīm, rēķiniem. Svarīgi, lai tiek ievēro- tas prasības par nepieciešamajiem rek- vizītiem. Ja netiek piemērotas izdevumu normas, autors var nodarboties arī ar cita veida saimniecisko darbību, piemēram, remontēt dzīvokļus u.tml., var, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemērot ne- apliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Autoratlīdzības saņē- mējs, kurš reģistrējies saimnieciskās dar- bības veikšanai vispārējā nodokļu režīmā, IIN piemēro atkarībā no gada apliekamā ienākuma apmēra: n 25,5% — gada ienākuma daļai, kas ne- pārsniedz 105 300 eiro; n 33% — gada ienākuma daļai, kas pār- sniedz 105 300 eiro. Ja autors izvēlas kā pašnodarbinātais nodokļus maksāt MUN režīmā, tad au- toratlīdzībai jāpiemēro MUN 25% likme no visas līguma summas. Arī šis nodoklis tāpat kā nodoklis autoram, kurš nav reģis- trējis saimniecisko darbību, sadalās VSAOI 80% un IIN 20%. Atšķirībā no nereģistrētā autora, MUN režīmā ir iespējams izmantot IIN atvieglojumus par apgādājamiem. Katram pašam ir jāsaprot, kurš variants ir izdevīgāks. Kad izvēlas konkrēto nodok- ļu maksāšanas režīmu, to taksācijas gada laikā mainīt nevar. JAUTĀJUMS Kādus ar autordarba radīšanu saistītos izdevumus drīkst atskaitīt? A vots: V alsts ieņēmumu dienestsReģistrējies semināriem: plz.lv/seminari Izvēlies no vairāk nekā 150 mācību videoierakstiem un skaties sev ērtā laikā! www.plz.lv/seminaru-saraksts/ plz.lv/seminari « B I L AN C E S AK AD Ē M I J A » P I E D Ā V Ā S E M INĀR I K UR S I V ID E O IE R A K S T I LAILA KELMERE, Mg. oec., grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docente, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle NELDA JANOVIČA, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs BAIBA APINE, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere 11. FEBRUĀRIS 13. FEBRUĀRIS UN 2 NODARBĪBAS 8 MĀCĪBU STUNDAS ~ 2 STUNDAS ~ 2 STUNDAS GADA PĀRSKATS Mazas sabiedrības gada pārskata sagatavošanas pamatprincipi Nodokļu izmaiņas un jaunumi 2025. gadā. Kopsavilkums Nepieciešamie priekšdarbi 2024. gada pārskata veiksmīgai sagatavošanai, praktiski ieteikumi, aktualitātes 28. JANVĀRIS 4. FEBRUĀRIS UN INGA PUMPURE, Mg. oec., grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre, SIA KIF Biznesa komplekss direktore, publikāciju autore, profesionāla izaugsmes trenere (koučs) ILVIJA OZOLIŅA, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar vairāk kā divdesmit gadu pieredzi, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore PRAKTISKAIS KURSS Pašnodarbināto darbības izdevumi un grāmatvedības uzskaites īpatnības Kā rēķināsim algas 2025. gadā. Vienkārši par sarežģīto 2 NODARBĪBAS 10 MĀCĪBU STUNDAS ~ 2 STUNDAS 19. FEBRUĀRIS UIN piemērošana un deklarācijas. Aktualitātes ILZE BIRZNIECE, Mg. oec., sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA Konsultācijas un Audits valdes locekle 12. FEBRUĀRIS Pētniecības un attīstības izmaksas finanšu pārskatos: identifikācija, klasifikācija un aprēķins BAIBA APINE, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere 67 Aktuālie jautājumi darba uzskaitē 2025. gadā ŽURNĀLA BILANCE UN PORTĀLA PLZ.LV ABONENTIEM ŠIS SEMINĀRS IR BEZ MAKSAS! MAIJA GREBENKO, Mg. sci. oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla Bilance rakstu ilggadējā autore 7. FEBRUĀRISNext >