ŽURNĀLS UN PORTĀLS PAR GRĀMATVEDĪBU, NODOKĻIEM, FINANSĒM UN LIKUMDOŠANU WWW.PLZ.LV PVN PIEMĒROŠANA PROGRAMMĀ «PIENS UN AUGĻI SKOLAI» ATBALSTS DALĪBAI KAPITĀLA TIRGOS — VĒRTS IZSVĒRT GRĀMATVEŽA «VĀRTSARGA» LOMA VAR PALĪDZĒT APTURĒT NELEGĀLĀS NAUDAS PLŪSMAS marts NR. 3 (519) 2025. GADA B IL A N C E N R . 3 (5 1 9 ) 2 0 2 5 . G A D A M A R T S IIN A T V IE G L O J U M I D A R B INIE K U P IE S A IS T E I U N M O B IL IT Ā T E I IIN ATVIEGLOJUMI DARBINIEKU PIESAISTEI UN MOBILITĀTEIIepērcies lētāk! Ja jūs plānojat apmeklēt vairākus seminārus gada laikā, vai plānojat, ka seminārā piedalīsies vairāki cilvēki no jūsu uzņēmuma, tad šis piedāvājums ir piemērots tieši jums! Iegādājoties šo e-semināru abonementu, jūs iegūstat tiesības pieteikties 3, 6 vai 9 Bilances Akadēmijas e-semināriem pēc jūsu izvēles. Jūs ietaupīsiet līdz pat 50% no kopējās summas! IZDEVĪGS PIEDĀVĀJUMS! plz.lv/seminariŽurnāls un portāls par grāmatvedību, nodokļiem, finansēm un likumdošanu. Iznāk reizi mēnesī Nr. 3 (519) 2025. GADA MARTS R E D A K CI J A Galvenā redaktore Dr. oec. Vita Zariņa Redaktore Vineta Vizule Portāla BilancePLZ redaktors Ikars Kubliņš Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2025 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests MIL reģistrācijas Nr. 000702395 ISSN 1407–5709 zurnalsBilance AD R E S E Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis: 67606110 E–pasts: bilance@lid.lv R E K L Ā MA Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv AB O N Ē Š A N A E–pasts: lid@lid.lv E–Bilance internetā: https://www.plz.lv/bilance/ 3 Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. STRUKTURĒTIE RĒĶINI: GALVASSĀPES VAI ATVIEGLOJUMS Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība at- tieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. Strukturētie elektroniskie rēķini (e–rēķini) ir digi- tāli dokumenti, kas sagatavoti un nosūtīti strukturētā elektroniskā formātā, piemēram, XML, ļaujot tos au- tomātiski un elektroniski apstrādāt. Šāda pieeja atšķi- ras no tradicionālajiem PDF vai papīra rēķiniem, jo tā nodrošina mašīnlasāmību un integrāciju ar grāmatve- dības sistēmām. Tiek uzskatīts, ka strukturēti e–rēķini ir mazāk pakļauti krāpniecības riskam salīdzinājumā ar PDF rēķiniem, kurus vieglāk viltot. Tomēr e–rēķinu izmantošana prasa atbilstošu programmatūru un sistē- mu integrāciju, kas var radīt papildu izmaksas un nepie- ciešamību pēc tehniskās kompetences. Ja uzņēmumam nav specializētas programmatūras, var izmantot bez- maksas tiešsaistes rīkus, arī grāmatvedības program- mas atbalsta strukturēto rēķinu izrakstīšanu. Saprotot, ka jautājums aktuāls, un, saņemot Jūsu jautājumus, noteikti par to rakstīsim turpmākajos žurnāla numuros. Jums ir arī iespēja pastāstīt par savām nedienām, panākumiem vai atklājumiem e–rēķinu sakarā, kā arī aprakstīt konkrētus neskaidros jautājumus un nosūtīt tos portāla BilancePLZ redakcijai vai tiešsaistē, aizpildot jautājumu sadaļu). Kopā mek- lēsim atbildes pie ekspertiem un lietpratējiem. redaktores sleja 1. vāka ilustrācija: © Pixel-Shot — stock.adobe.com VITA ZARIŅA Žurnāla Bilance galvenā redaktoremarts NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 4 saturs intervija 6 Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze INESE HELMANE INTERVĒ LINDU PURIŅU ekonomika 12 Ventspils jaunais ceļš uz labklājību IKARS KUBLIŅŠ 18 Parādi netraucē pašvaldību attīstību; vajag mērķtiecīgākus projektus AIGA PELANE grāmatvedība 22 Automašīna kā pamatlīdzeklis un likvidācijas vērtība LAILA KELMERE nodokļi 26 Labumu darbiniekiem detalizētāka uzskaite 2025. gadā LAILA KELMERE 32 PVN piemērošana programmā «Piens un augļi skolai» LINDA PURIŅA5 36 Algas nodokļa grāmatiņas jaunā loma. Kā nekļūdīties, aprēķinot darba samaksu? MAIJA GREBENKO 38 Kā aprēķināt solidaritātes nodokli INESE HELMANE jurista komentārs 42 Atbalsts dalībai kapitāla tirgos — vērts izsvērt INESE HAZENFUSA UN MĀRTIŅŠ GALZONS 46 EST par darba laika uzskaiti mājsaimniecībās nodarbinātajiem IVETA ZELČA tīesības 50 Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA 54 Amata savienošanas noteikumu piemērošana atstādinātai amatpersonai KASPARS RĀCENĀJS 57 Uz noteiktu laiku noslēgta līguma termiņš akadēmiskajam personālam KASPARS RĀCENĀJS noderīgi 58 Kad vērts vērsties pie jurista? INESE HELMANE INTERVĒ RŪDOLFU VILSONU 64 Grāmatveža «vārtsarga» loma var palīdzēt apturēt nelegālās naudas plūsmas IKARS KUBLIŅŠ6 NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS intervijaPērn ieguvāt izdevniecības Lietišķās informācijas dienests un žurnāla Bilance balvu «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā. Gada nogalē saņēmāt arī Zemkopības ministrijas balvu — ieguvāt medaļu par centību. Tātad 2024. gadā esat novērtēta dubultā. Vai ir gandarījums par profesionālo darbu? Abas balvas bija pārsteigums. Jebkurš pozitīvs novērtējums dod stimulu strādāt un uzmundrina pat, ja jau iestājusies rutīna. Balva ar nosaukumu «Par mūža ieguldījumu» mani nedaudz samul- sināja — nešķita, ka esmu tik «sena», lai tiktu pie šādas balvas. Viena mana bijusī kolēģe gan pajokoja: ja reiz nozarē saņemta balva par mūža ieguldījumu, tagad varu darīt blēņas. Kā nonācāt «skaitļu» nozarē? Kāpēc grāmatvedība šķiet interesanta? Pēc vidusskolas beigšanas bija skaidrs, ka mācī- šos augstskolā. Tā kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte bija tuvu mājām, izlēmu iesniegt dokumentus, lai iestātos Ekonomikas fakultātē. Matemātika labi padevās un izdomāju — kāpēc gan ne ekonomika? Nekādu konkrētu sapņu par nākotnes profesiju nebija. Kad bija jāizvēlas specializācija, grāmat- vedības novirziens likās vispraktiskākais, un domāju, ka šī izvēle bija pareiza. Man patīk izprast lietas būtību, iziet soli pa solim sarež- ģītus darījumus un salikt visus skaitļus pareiza- jās vietās. Ja kādas informācijas par darījumu trūkst, tad to prasu klientam vai kolēģim, kas uzdevis jautājumu. Ja uzreiz darījumu nevar īsti izprast, reizēm pietiek ar sarunu un tās gaitā jau saproti, kas un kā. Man nepatīk darīt liekus darbus — vienmēr cenšos sev atbildēt uz jau- tājumu: «Kāpēc tas ir jādara?» Daudziem procesiem uzņēmumā ir jābūt ap- rakstītiem — tā top dažādas vadlīnijas, metodi- kas. Reizēm šķiet — kāpēc aprakstīt to, kas tiek darīts? Ja šie dokumenti tiešām tiek sagatavoti 7 PAR TRADICIONĀLU KĻUVUŠO SPECIĀLO BALVU «PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU» 2024. GADĀ ŽURNĀLA BILANCE IKGADĒJĀS KONFERENCES NOSLĒGUMĀ SVINĪGI SAŅĒMA LINDA PURIŅA, SIA LATVIJAS LAUKU KONSULTĀCIJU UN IZGLĪTĪBAS CENTRS (LLKC) GRĀMATVEDĪBAS UN FINANŠU NODAĻAS VADĪTĀJA. VIŅAS UZMANĪBAS LOKĀ IKDIENĀ VAIRĀK IR JAUTĀJUMU, KAS SAISTĪTI AR GRĀMATVEDĪBAS KĀRTOŠANU ZEMNIEKU SAIMNIECĪBĀS. L. PURIŅA UZSKATA, KA DAUDZI NODOKĻU JAUTĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ LAUKSAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMIEM NAV SAKĀRTOTI, NAV SKAIDRAS NORMATĪVĀS BĀZES. VALSTIJ VAJADZĒTU ATRISINĀT ARĪ PAŠNODARBINĀTO VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS OBLIGĀTO IEMAKSU APRĒĶINĀŠANAS JAUTĀJUMU. JĀSAKĀRTO ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU DARBĪBAS NORMATĪVĀ BĀZE Foto: Aiv ars Siliņšpraktiskai lietošanai un atbilstoši konkrētajam uzņēmumam, tie noder, piemēram, kad darbu uzsāk jauns darbinieks, vai ja kādi darbi tiek veikti retāk. Tikai parasti bēda ir tā, ka nesanāk šādiem rakstudarbiem pieķerties — vienmēr uzrodas kāds svarīgāks darbs. Tomēr dokumentus, ko gatavoju, parasti cenšos rakstīt tā, lai lasītājam būtu saprotams, kas kurā brīdī jādara, lai visā būtu loģika. LLKC strādājat jau 27 gadus. Savā pašreizējā darbavietā ienācāt 1997. gada 1. aprīlī, tā nu šis «joks» turpinās, apbalvošanas ceremonijā teica jūsu kolēģi. Cik saprotu, tā ir jūsu pirmā un vienīgā darbavieta. Kas saista šajā darbā? LLKC ir mana pamatdarba vieta. No praktiskā viedokļa man patīk, ka darba vieta atrodas tuvu mājām un nav jāpavada stunda vai divas, lai no- kļūtu uz darbu un atpakaļ. Tas, kas saista šajā darbā visvairāk: darbs ir dinamisks. Ir gan klienti, gan apmēram 125 ko- lēģi — grāmatveži, kuriem jāpalīdz ar padomu; uzturam savu izstrādāto grāmatvedības uzskai- tes datorprogrammu, kas nodrošina ne tikai div- kāršā ieraksta, bet arī vienkāršā ieraksta grāmat- vedībai visus nepieciešamos reģistrus. Kā nodaļas vadītājai, protams, ir arī adminis- tratīvais darbs un atskaites. Domājam par to, kā ātrāk paveikt klientu dokumentu apstrādi, mek- lējam automatizācijas risinājumus. Arī šeit jāat- rod līdzsvars, jo jebkuri digitalizācijas risinājumi ir samērā dārgs prieks. Ņemot vērā to, ka klientu lokā vairākums ir mazie vai vidējie uzņēmumi ar ļoti dažādu darbības specifiku, dažādiem darī- jumiem, rūpīgi jāizvērtē, kuri no risinājumiem tiešām ļaus ietaupīt laiku un no kuriem tomēr ieguvums nebūs liels un kuru ieviešanu varbūt jāatliek. Sākotnēji LLKC bijāt vecākā speciāliste. Kas ļāva izaugt līdz Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītājas amatam? Darbu sāku jau studiju laikā. Sākumā strādāju nepilnu laiku, lai varētu apvienot ar mācībām. Kļūt par nodaļas vadītāju nebija pašmērķis — tā vienkārši notika darba gaitā. LLKC stratēģiskais mērķis ir būt par neatkarīgu, profesionālu un sabiedrībai pieejamu lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības konsultāciju un izglītības uzņēmumu Latvijā ar daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas tīklu. Kā LLKC ir mainījies šajos 27 gados? Kā esat līdz ar centru mainījusies pati? Uzņēmumā ir pieaudzis darbinieku skaits, klien- tu skaits. Strādājam pie tā, lai klientiem tiktu nodrošinātas visas nepieciešamās konsultācijas lopkopībā, augkopībā. Grāmatvedības programma, ar kuru šobrīd strādājam, ir kļuvusi par ērtu darba rīku grāmat- vežiem, bet tas nenozīmē, ka nemeklējam risinā- jumus, kā sistēmu padarīt vēl ērtāku. Mans darbs ir iemācījis nebaidīties uzstāties auditorijas priekšā. Bet, protams, vislabprātāk ar auditoriju runāju par to, ko pārzinu. Man nepa- dodas runāt par to, ko pati nesaprotu. Jūsu kolēģi apsveikšanas ceremonijā īpaši uzsvēra, ka esat piedalījusies datorprogrammas izstrādē, kas bija vajadzīga vairāk nekā 100 kolēģiem. Sākumā, ap 1995. gadu, LLKC izmantoja dator- programmu, kas bija adaptēta no Dānijas. Taču tā īsti neatbilda Latvijas likumdošanai. Sapra- tām, ka mums ir jātaisa sava datorprogramma. LLKC bija daudz klientu, kas grāmatvedību veic vienkāršā uzskaites sistēmā. Šādām prasībām neatbilda neviena grāmatvedības datorprog- ramma. Bija skaidrs, ka ekseļa žurnāls vai ar roku rakstīts grāmatvedības žurnāls īsti nederēs. Jaunas datorprogrammas izstrāde nav tikai mans nopelns, tas ir visas manas nodaļas kolēģu darbs. Prioritāte bija tā, lai klientiem dokumen- tus varētu apstrādāt pēc iespējas ātrāk. Sapra- tām, ko tieši vēlamies, uztaisījām specifikāciju. Programmai ir ļoti strukturēts un detalizēts grā- matvedības kontu plāns — ja lietotājs to pareizi izmanto, viņam uzreiz ir gatavas visas atskaites, pašam nekas nav jādomā tieši attiecībā uz at- skaišu formām. Lielai daļai citu sistēmu lietotā- jam pašam ir sistēmai «jāiemāca», kurš konts jāieliek attiecīgajās atskaišu rindās. LLKC programmēšana ir ārpakalpojuma pa- kalpojums. Visu laiku datorprogrammu piln- veidojam. Lielai daļai klientu, kas mums ir ap 3000, joprojām dokumenti ir papīra veidā — kases čeki, ar roku rakstīti dokumenti. Dator- programma nodrošina, ka informāciju no do- kumentiem varam ievadīt un apstrādāt ļoti ātri. INTERVIJA NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 8 TAS, KAS SAISTA ŠAJĀ DARBĀ VISVAIRĀK: DARBS IR DINAMISKS. IR GAN KLIENTI, GAN APMĒRAM 125 KOLĒĢI — GRĀMATVEŽI, KURIEM JĀPALĪDZ AR PADOMU.Protams, sākotnēji viss darbs notika manuāli. Šobrīd varam ielādēt datorprogrammā digitalizē- tus dokumentus, automātiski iespējams ielādēt bankas izrakstus. Pēc iespējas vairāk meklējam automatizācijas iespējas, lai darbs būtu vēl ātrāks. Kāpēc uzņēmumiem būtu jāizmanto tieši LLKC piedāvātie grāmatvedības pakalpojumi? Ļoti labs jautājums. Pirmkārt, viens klients atved otru. Otrkārt, mūsu grāmatveži visu laiku izglī- tojas, izmantojam dažādas apmācības. Līdz ar to ir pārliecība, ka ir jaunākās zināšanas nozarē. Līdztekus grāmatvedības pakalpojumiem piedā- vājam sagatavot dažādus projektu pieteikumus, kolēģi konsultē lauksaimniecības un mežsaim- niecības jautājumos. Ārpakalpojuma grāmatvežus, kas sadarbojas ar lauksaimniekiem, dažkārt mulsina, kā uzskaitīt dažādus atbalsta maksājumus, kas nozarē ir diez- gan daudz. To LLKC grāmatveži labi pārzina, tāpat kā vienkāršās uzskaites grāmatvedības kārtošanu. Ļoti daudzi grāmatvedības biroji īsti nestrādā ar vienkāršās uzskaites grāmatvedības sistēmu. Ja būtu jāizvērtē 27 gados sasniegtie panākumi, kurus no tiem īpaši izceltu? Lielākais panākums ir tas, ka visu laiku, kopš strādāju LLKC, esam varējuši nodrošināt nepār- trauktu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Kolēģi novērtē, ka ir pieejama datorprogramma, vienmēr tiek nodrošinātas atjaunotās versijas. Kad sākām esošās programmas ieviešanu, viegli negāja gan ar dažādām tehniskām problēmām, gan ar kolēģu pārliecināšanu, ka jaunā program- ma viennozīmīgi būs labāka par iepriekšējo vai par ekseļa tabulām. No 2025. gada 1. janvāra mainījās algu ap- rēķini. Jau decembra beigās bija pieejama jaunā datorsistēmas versija, LLKC grāmatvežiem par to «galva nesāpēja». Kolēģi novērtē, ka var jebkurā laikā piezvanīt vai uzrakstīt Grāmatvedības un finanšu noda- ļai — man vai citām grāmatvedēm — un vienmēr palīdzēsim ar padomu. Ja vajadzēs, palīdzēsim uzrakstīt uzziņas pieprasījumus Valsts ieņēmuma dienestam, palīdzēsim atšķetināt sarežģītus da- rījumus. Kolēģi novērtē, ka visu laiku ir atbalsts. Apsveikuma ceremonijā jūs raksturoja kā aizrautīgu, izpalīdzīgu kolēģi, kura mīl savu darbu, neliedz padomu plašajai lauksaimnieku saimei un citiem LLKC apmeklētājiem. Kas palīdz saglabāt interesi par darbu? Vai pa šiem gadiem nekad nav palicis garlaicīgi? Darba diena ir ļoti dinamiska. Lai būtu praktis- kā darba pieredze, pati vairākiem uzņēmumiem kārtoju grāmatvedību. Tas palīdz «izprast drēbi», saprast darba apjomu, iemācīties komunicēt ar klientiem, konsultēt kolēģus. Diezgan bieži saņe- mu arī telefona zvanus no lauku cilvēkiem par dažādiem neskaidriem jautājumiem un tad cen- šos saprotami paskaidrot, kā labāk rīkoties vienā vai otrā situācijā. Esat risinājusi nozarē arī dažādas grāmatvedības problēmsituācijas. Kuras no tām bijušas visnopietnākās? Pagājušajā gadā piedalījos vairākās sanāksmēs Zemkopības ministrijā saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu tiem lauk- saimniekiem, kas savus izaudzētos augļus un dārzeņus piegādā programmā «Piens un augļi skolai». Šī programma ļauj bērniem tikt pie bez- maksas augļiem, dārzeņiem un arī piena. Taču šajā projektā ir problēmas ar PVN uzskai- ti, ar ko mazie lauksaimnieki ir neapmierināti. Vēl līdz galam situācija nav sakārtota, bet, ie- spējams, nākamajā mācību gadā jau būs atrasts risinājums. Vai saredzat vēl kādas problēmas, kas būtu jāatrisina tuvākajā laikā? Ļoti gribētu, lai valsts sakārtotu pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Šobrīd, strādājot ar pašnodarbinātajiem, ar neskaidrībām saskaros ikdienā. Pašnodarbinātiem ir problemātiska ienākuma aprēķināšana, lai veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai arī sociālās apdrošināšanas iemak- sas deklarē par ceturksni, ceturkšņa ietvaros ir jābūt aprēķinātai katra mēneša peļņai. Bet ļoti bieži ieņēmumi ir vienā mēnesī, savukārt izde- vumi — citā mēnesī. Tas nozīmē, ka mēnesī, kad ir ieņēmumi, bet izdevumu mazāk, ir jāsamaksā sociālās iemaksas, lai gan izdevumi ir bijuši ie- priekš un varbūt nemaz nav līdzekļu, lai no ieņē- mumiem veiktu iemaksas. Ražotājiem gada beigās ļoti bieži ir atlikumā dažādi krājumi — kaut ko nopirka un neizlietoja. Foto: Aiv ars Siliņš SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja LINDA PURIŅA 9Next >