< PreviousTad izdevumi ir jāprecizē. Visi šie aprēķini ir jāveic līdz 17. janvārim, lai par 4. ceturksni sarēķinā- tu sociālās iemaksas no visa gada saimnieciskās darbības rezultāta. Sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem vei- dojas no divām daļām. Ir pilnā likme 31,07%, kas apdrošina visiem veidiem — pensijām, sli- mību gadījumiem u.c. Ir arī mazā likme, kas ir 10%, tā paredzēta tikai pensiju apdrošināšanai. Lauksaimniekiem tajos mēnešos, kad ienākums pārsniedz minimālo algu, ir jāmaksā pilnā lik- me vismaz no minimālās algas. Kad ir sarēķināts gada rezultāts, no gada peļņas ir jānomaksā 10% pensiju apdrošināšanai. Šāda iespēja pensijas apdrošināšanu samaksāt no gada rezultāta ir tikai lauksaimniekiem un au- toratlīdzību saņēmējiem. Pārējās nozarēs no mē- neša faktiskā ienākuma ir jāaprēķina pilnā likme vismaz no minimālās algas un no pārējās ienā- kuma daļas — iemaksas pensiju apdrošināšanai. Manuprāt, uz jebkuru pašnodarbināto būtu jāattiecina tāda pati kārtība, kā lauksaimniekiem un autoriem — ka iemaksas pensiju apdrošināša- nai rēķina no faktiskā gada ienākuma. Savukārt gada rezultātu jāļauj aprēķināt normālā termiņā, nevis uz 17. janvāri. Šis termiņš, piemēram, va- rētu būt marts vai aprīlis. Kādas ir raksturīgākās problēmas, ar ko grāmatvedībā saskaras mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi? Problēmas ir lielākām zemnieku saimniecībām, kuras gatavo gada pārskatus attiecībā uz peļņas sadales jautājumiem. Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību viss ir pateikts Komerclikumā — kā dala dividendes, kurā brīdī tās skaitās kā sadalītas, kad tās var izmaksāt. Zemnieku saimniecībām nav šāda regulēju- ma, bet privāti izņemtie līdzekļi ir jāapliek ar ienākuma nodokli. Šajā gadījumā sākas problē- mas: kurā brīdī dalīt peļņu, vai var sadalīt peļņu un tad to izņemt, kā novilkt robežu, kad ir privā- tais patēriņš un kad sāk izņemt peļņu. Par šiem jautājumiem ik pa laikam lauzām galvas. Ir skaidrs, kad no sadalītās peļņas ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis un kad iedzīvotā- ju ienākuma nodoklis, bet procedūra par peļņas sadali ir ļoti izplūdusi. Esat arī atzīta lektore, rakstu autore. Kādām tēmām pievēršat uzmanību? Kāpēc? Diezgan daudz laika veltu, lai skaidrotu nodok- ļu un grāmatvedības jautājumus tieši zemnieku saimniecībām. Diemžēl likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas regulē zemnieku saimniecību darbu, ir novecojis un pie jauna tā arī netiekam. Līdz ar to šobrīd diezgan daudz nākas skaidrot peļņas sadales jautājumus un nodokļu piemēro- šanu zemnieku saimniecības peļņai gadījumos, kad saimniecība ir uzņēmumu ienākuma nodok- ļa maksātāja. Manu tematu lokā ir arī skaidrojumi par vien- kāršās uzskaites grāmatvedības kārtošanu. Vienā no Bilances rakstiem centos izklāstīt problēmas, ar kādām saskaras pašnodarbinātie, rēķinot so- ciālās apdrošināšanas iemaksas. INTERVIJA NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 10 IKDIENĀ CILVĒKIEM VARBŪT MAZĀK JĀPĀRZINA GRĀMATVEDĪBAS LIETAS, BET VAIRĀK NODOKĻU JAUTĀJUMI, JURIDISKĀS LIETAS. Foto: Aiv ars SiliņšCik lielā mērā vispār ir nepieciešams izglītot cilvēkus par grāmatvedības tēmām? Kas katram no mums būtu jāzina minimālā apmērā? Es gribētu nodalīt, ja tā var teikt, cilvēkus «paras- tos» un uzņēmumu vadītājus, īpašniekus. Ikdienā cilvēkiem varbūt mazāk jāpārzina grāmatvedības lietas, bet vairāk nodokļu jautājumi, juridiskās lietas. Jāsaprot, ka pirms kādu darījumu veikša- nas, piemēram, dzīvokļa pārdošanas, ieteicams konsultēties, lai nav negaidītu pārsteigumu ar papildus aprēķinātiem nodokļiem vai neiesnieg- tām deklarācijām. Jo izdarīto jau vairs neatsauk- si — labāk visu noskaidrot savlaicīgi un rēķināties ar nodokļu maksājumiem, ja tādi veicami. Labi, ka atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas daudzos radīja neizpratni un reizēm pat izmisumu, saprotot, ka gada ienā- kumu deklarācijā aprēķināta liela piemaksājamā nodokļa summa. Uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem jābūt vismaz elementārai izpratnei par to, ko īsti dara grāmatvedis. Ir jāsaprot, ka par visu, kas uzņē- mumā notiek, atbildīgs ir tieši vadītājs. Ļoti bieži uzņēmumā grāmatvedim ir vēl daudz citu pienākumu — ne tikai grāmatvedības darbi. Uzņēmuma vadībai jāsaprot, ka ļoti reti grāmatveža amatā esošais tiešām būs «univer- sālais kareivis», kas ar visiem uzticētajiem pienā- kumiem tiks galā. Visbiežāk kaut kas tā arī paliks pusdarīts. Un diez vai tikpat bieži kā grāmat- vedim uzliek ne–grāmatveža pienākumus, pie- mēram, darba aizsardzības speciālistam uzticēs grāmatvedības kārtošanu — sak’, tāda «papīru kārtošanas» lieta jau vien ir. Un, protams, vadītājam ir jābūt izpratnei par uzņēmuma grāmatvedībā notiekošo, lai pama- nītu to, ka grāmatvedis savus pienākumus pilda negodprātīgi vai nepilda vispār. Kādi ir jūsu hobiji? Kā atpūšaties? Agrāk ļoti patika dažādi rokdarbi. Tagad šī aiz- raušanās ir nedaudz apsīkusi, bet tomēr pēdējā laikā atkal sāku raudzīties adāmadatu, tambora- datu vai izšūšanas adatu virzienā un domāju, ko interesantu varētu uzradīt. Ja ir iespējams un laiks atļauj, labprāt kopā ar ģimeni dodamies tuvākos vai tālākos ceļo- jumos — pa Latviju, pa citām Eiropas valstīm. Ceļojam gan ar auto, gan arī ar lidmašīnu. Vis- labāk man patīk iepriekš sameklēt apmešanās vietu un jau galamērķī — atkarībā no apstākļiem un noskaņojuma — izdomāt, ko apskatīsim, kur dosimies. Reizēm izbaudu brīvdienas, vienkārši esot mājās, — bez steigas, palasot kādu grā- matu, padarot kādus sīkus mājas darbiņus vai pačubinoties dārzā. UZŅĒMUMU VADĪTĀJIEM UN ĪPAŠNIEKIEM JĀBŪT VISMAZ ELEMENTĀRAI IZPRATNEI PAR TO, KO ĪSTI DARA GRĀMATVEDIS. IR JĀSAPROT, KA PAR VISU, KAS UZŅĒMUMĀ NOTIEK, ATBILDĪGS IR TIEŠI VADĪTĀJS. 11 Speciālbalvas «Par mūža ieguldījumu» saņemšanā 2024. gada 29. novembrī Bilances konferencē. Lindu Puriņu apsveikt ieradušies arī kolēģi. Ar Lindu Puriņu sarunājās INESE HELMANEVAI UN KĀ VALSTSPILSĒTAS STIMULĒ LATVIJAS EKONOMIKU NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS VENTSPILS JAUNAIS CEĻŠ UZ LABKLĀJĪBU ekonomika 12 REIZ VENTSPILS BIJA PĀRLIECINOŠI BAGĀTĀKĀ PILSĒTA LATVIJĀ. TRANZĪTA PLŪSMAS UN OSTA AR VIENU NO LIELĀKAJIEM APGROZĪJUMIEM EIROPĀ NODROŠINĀJA TO, KA VENTSPILS, TĒLAINI IZSAKOTIES, TEJU VAI PELDĒJĀS NAUDĀ, UN VĒL GADSIMTA SĀKUMĀ TĀS IEKŠZEMES KOPPRODUKTS (IKP) UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU BIJA PUSOTRU REIZI LIELĀKS NEKĀ RĪGĀ. Ilustr ācija: Aiv ars Siliņš KAD ZELTA LAIKMETS BEIDZAS Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekono- mikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī sa- ražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pan- dēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokri- ta gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā, atpaliekot no Rīgas, Valmieras, Liepājas, Rēzeknes un Jelgavas. Vairāki uzņēmējdarbību rakstu- rojoši rādītāji Ventspilī ir augstā līmenī — uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzī- votāju — 2. vieta Latvijā (pārspējot arī Valmieru), uzņēmumos nodar- bināto īpatsvars (31,8%) — 4. vieta (aiz Rīgas, Liepājas un Valmieras). Ventspils ir tuvu līderiem arī piesais- tīto ārvalstu tiešo investīciju ziņā iepriekšējos piecos gados (2019– 2023) — 4. vieta aiz Valmieras, Rīgas un Rēzeknes. Tomēr bezdar- ba līmenis un vidējā darba samaksa Ventspilī ir valstspilsētu vidusmēra līmenī līdzīgi kā IKP. Vēl viena samērā pārsteidzoša Ventspils («pilsētas ar rītdienu!») problēma ir tās neapskaužamā de- mogrāfiskā situācija. Ventspils allaž bijusi (un joprojām ir) Latvijas līdere pilsētvides un infrastruktūras sakār- totības ziņā. Kā norāda PĒTERIS STRAUTIŅŠ, Luminor Bank galve- nais ekonomists: «Nevienā pasaules vietā, pat Šveicē, neesmu redzējis IKARS KUBLIŅŠtik dārgu, greznu, pat izšķērdīgu publisko infrastruktūru tik nelielam cilvēku skaitam.» Tam vajadzētu veidot Ventspili par ļoti pievilcīgu dzīvesvietu. To apliecina arī CSP aptauja par iedzīvotāju apmierinā- tību ar dzīvi pilsētā, kur Ventspils ieņēmusi pārliecinošu pirmo vietu (81,6% respondentu ar dzīvi pilsētā ir «pilnībā apmierināti») starp valst- spilsētām. Teorētiski šiem faktoriem vajadzētu darboties kā spēcīgam iedzīvotāju magnētam. Tomēr tie- ši Ventspilī noticis otrs straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp visām valstspilsētām pēdējo 12 gadu laikā. Proti, ventspilnieku skaits šajā laikā sarucis no 38 250 līdz 32 634 iedzīvotājiem — par 13,2% (vēl nedaudz krasāks kritums bijis tikai Rēzeknei — par 13,4%). «Pilsētas iedzīvotāju struktūra norāda uz ekonomiskiem izaicinā- jumiem. Ventspils ir Latvijas pilsēta ar visaugstāko pensionāru īpatsva- ru, pat lielāku nekā Daugavpilī un Rēzeknē. No vienas puses, to var uzskatīt par pozitīvu faktoru — Ventspils ir sakopta, ar labu vese- lības aprūpi, kas veicina ilgmūžību. No otras puses, tas liecina par darb- spējīgā vecuma iedzīvotāju trūkumu un jaunu cilvēku aizplūšanu,» ko- mentē OĻEGS KRASNOPJOROVS, Latvijas Bankas ekonomists. Sarūkošās demogrāfijas efektu Ventspils pašvaldība skaidro gan ar visai Latvijai kopīgi raksturīgajām negatīvā dabiskā pieauguma un ne- gatīvā migrācijas saldo (vairāk cilvē- ku pamet pilsētu, nekā tajā apmetas uz dzīvi) problēmām, gan, specifiski Ventspilij — ar tranzītbiznesa fiasko radītajām ekonomiskajām problē- mām: «Tranzīta un ostas sektora le- jupslīde, kas vēsturiski bija nozīmīgs nodarbinātības avots pilsētā, ir ra- dījusi darba vietu zudumu.» Citiem vārdiem, lai cik skaisti sakārtota nebūtu pilsēta, ja tajā grūti atrast darbu — iedzīvotāji dodas prom. Tieši tranzītbiznesa, ostas dar- bības neveiksmes Ventspils dome akcentē kā primāro pilsētas ekono- misko grūtību cēloni, un tam grūti nepiekrist. «Ventspils ekonomiku vēsturiski ir būtiski ietekmējis tranzī- ta un ostas sektors, kas ilgstoši bijis nozīmīgākais darbavietu un ienāku- mu avots pilsētā, tomēr pēdējo gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies — kravu apjomi Ventspils ostā ir ievēro- jami sarukuši, samazinot gan nodar- binātību, gan ostas devumu pilsētas ekonomikā,» rak sta pilsētas dome. Pirmo tranzīta biznesa sarukumu Ventspils piedzīvoja jau divtūkstošo gadu vidū, jo 2005. gadā Krievija, izbūvējusi pati savu ostu infrastruk- tūru, pārtrauca transportēt jēlnaftu caur Ventspils ostu.1 Nākamajā des- mitgadē Krievija pakāpeniski sama- zināja arī kravu apgrozījumu. Taču domes eksperti norāda uz vēl vie- nu iemeslu, kas, viņuprāt, veicinājis otro (neseno) krituma vilni, uzreiz pēc 2019. gada. Proti, lielu skādi esot nodarījis valdības lēmums pār- ņemt Ventspils ostas vadību: «Viens no būtiskākajiem pavērsieniem no- tika 2019. gadā, kad no Ventspils brīvostas pārvaldes tika izslēgti visi pilsētas domes pārstāvji. Tas radīja jaunu situāciju, kurā vairs nav skaid- ras pārliecības, ka ostas pārvaldes 13 A vots: CSP dati NEVIENĀ PASAULES VIETĀ, PAT ŠVEICĒ, NEESMU REDZĒJIS TIK DĀRGU, GREZNU, PAT IZŠĶĒRDĪGU PUBLISKO INFRASTRUKTŪRU TIK NELIELAM CILVĒKU SKAITAM. 1 «Pastiprināta Eiropas Savienības austrumu kaimiņu politika: jautājumi un 48. lpp. VALSTSPILSĒTU IKP IZAUGSMES DINAMIKA 2000–2022, EUR UZ 1 IEDZĪVOTĀJU IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS VALSTSPILSĒTĀS 2012–2024, % Rīga Daugavpils Jelgava Jēkabpils Jūrmala Liepāja Ogre Rēzekne Valmiera Ventspils -4,0 -12,7 -4,1 -10,6 2,8 -8,8 -6,7 -13,4 -7,7 -13,2 -10-50 Ventspils Valmiera Rēzekne Ogre Liepāja Jūrmala Jēkabpils Daugavpils Rīga Jelgava 0 20002008200420122017200220102006201420192001200920052013201820032011201620072015202020212022 31 583 14 773 35 000 15 000 25 000 5000 30 000 10 000 20 000stratēģiskie mērķi sakrīt ar pilsētas domes attīstības redzējumu. Tā re- zultātā Ventspils pašvaldība ir zau- dējusi tiešu ietekmi uz vienu no sva- rīgākajiem ekonomikas sektoriem, kas ietekmē gan nodarbinātību, gan pilsētas infrastruktūras attīstī- bu. Ja salīdzina ar Liepāju, tad var redzēt, ka šis lēmums ir samazinājis Ventspils brīvostas apgrozījumu par 60%, bet Liepājā, kur netika veikta šāda «reforma», ostas apgrozījums ir palicis stabils kopš 2019. gada.» Hronoloģiski šie procesi atbilst statistikai — tieši 2019. gadā Vents pils IKP sāka sarukt, bet 2020. gadā gāzās kā no kraujas, ko diez vai va- rētu skaidrot tikai ar Covid–19 ie- tekmi, jo nevienā citā valstspilsētā tik dramatisks IKP kritums nenotika. Bilances uzrunātie ekonomisti neuzņēmās sniegt analīzi par ostu pārvaldības reformas saimniecisko ietekmi. Tomēr P. Strautiņš norāda, ka sava loma Ventspils ostas bizne- sa neveiksmēs pēdējos gados va- rētu būt arī citiem cēloņiem: «Bez iespējamās reformas ietekmes star- pību Liepājas un Ventspils ostas di- namikā varēja radīt arī citi faktori. Ir labi zināms, ka Ventspils daudz vairāk bija atkarīga no Krievijas kravām, kamēr Liepāja ir vairāk re- ģionālo kravu pārvadātāja, lielākā daļa no tām ir ar Baltijas izcels- mi — graudi, kokmateriāli u.tml. Tāpat ir labi zināms par straujo rūpniecības attīstību Liepājā. Arī tās ražojumi papildina Liepājas ostas statistiku.» IZEJAS STRATĒĢIJA — EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA Ventspils nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi, gaidot neizbēgamo krahu. Jau pirms laba laika, apzino- ties rūkošo tranzītbiznesa un ostas lomu, pilsēta sākusi darbu pie eko- nomikas transformācijas uz apstrā- des rūpniecības sektoru, uzsvaru lie- kot uz atbilstošu investoru piesaisti. Tam ir zināmi panākumi. Vents pils apstrādes rūpniecības apjomi laikā no 2014. līdz 2019. gadam attīstījušies visstraujāk Latvijā. Rūpniecības veiksmes stāstu ne- kautrējas uzsvērt arī pilsētas vadība: «Ventspils ekonomikas transformā- cija no tranzīta uz apstrādes rūp- niecību pēdējā desmitgadē ir bijis viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības virzieniem. Ventspils ir iz- veidojusies par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem Latvijā, kur straujāk nekā citviet valstī pieaug apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi. Pilsētā sekmīgi darbojas dažādi ražošanas uzņēmumi — no metālapstrādes līdz augsto tehno- loģiju produktiem, un jaunu rūp- nīcu izveide turpinās, pateicoties mērķtiecīgām investīcijām un uz- ņēmējdarbības atbalstam.» NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 14 EKONOMIKA JA NEBŪTU VISA TĀ, KAS TICIS PAVEIKTS RŪPNIECĪBAS POLITIKĀ, VENTSPILS ŠODIEN BŪTU RĒGU PILSĒTA, TUR VISS BŪTU SABRUCIS. Ventspils vēsturiskais centrs un tās iepriekšējās labklājības avots — osta. Foto: Ik ars K ubliņš APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA VALSTSPILSĒTĀS, ATTIECĪBA 2022. GADS PRET 2013. GADU Rīga Daugavpils Jelgava Jēkabpils Jūrmala Liepāja Ogre Rēzekne Valmiera Ventspils 1,81 2,04 1,89 1,37 1,48 2,69 4,12 1,75 2,91 01324 nav datu par 2013. gaduTiesa gan, minētā «straujākā attīstība Latvijā» bija iespējama tā- pēc, ka tās atspēriena punkts bija visai zems, un pēdējos gados Vents pils rūpniecības izaugsme vairs tik ļoti neizceļas uz citu Latvijas valst- spilsētu fona. Jā, apgrozījums vēl 2022. gadā pieaudzis strauji (iz- virzot Ventspili 3. vietā Latvijā aiz Rīgas un Liepājas), tomēr par adek- vātāku (inflāciju izslēdzošu) rādītāju uzskatāma nozares radītā pievieno- tā vērtība. Pievienotās vērtības ziņā laikposmā no 2013. līdz 2022. ga- dam Ventspils apstrādes rūpniecības kāpums bijis otrs straujākais Latvijā (2,91 reizes, no 24 līdz 70 miljoniem eiro), atpaliekot no Rēzeknes (4,12 reizes), kas sāka no vēl zemāka pun- kta (no 13 līdz 54 miljoniem eiro) un mazliet apsteidzot Liepāju. Taču pē- dējos gados pievienotās vērtības iz- augsme bijusi nevienmērīga (ar kā- pumiem un kritumiem). Turklāt pie- vienotās vērtības apjomā Ventspils aizvien ieņem tikai 6. vietu starp valstspilsētām. Vai tas nozīmē, ka pēc straujās izaugsmes tagad būtu dabiski iestājusies «plato fāze»? Ventspils dome neliedzas — patlaban tālāka rūpniecības at- tīstība saskaras ar grūtībām, taču izaugsmes potenciāls vēl esot liels. «Pēdējie gadi ir nesuši būtiskas glo- bālas pārmaiņas, kas ietekmējušas investoru izvēles un ekonomikas dinamiku. Sankcijas pret Krieviju, Covid–19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir radījuši nenoteik- tību pasaules tirgos un investīciju plūsmās. Ventspils, kuras rūpniecī- ba lielā mērā balstās uz eksportu, šajos apstākļos ir saskārusies ar iz- aicinājumiem, kas bremzējuši tālā- ku ražošanas apjomu pieaugumu. Pasaules ekonomikā piegādes ķēžu pārrāvumi, izejvielu sadārdzināša- nās un energoresursu cenu svārstī- bas ir tiešie faktori, kas ietekmējuši arī Ventspils uzņēmumu darbību. Jautājums, vai apstrādes rūpniecī- bas izaugsme ir sasniegusi dabisku «plato fāzi», ir sarežģīts. No vienas puses, pēc straujas izaugsmes no ļoti zema punkta neizbēgami ie- stājas stabilizācijas periods, kurā izaugsmes tempi kļūst mērenāki. No otras puses, rūpniecības attīs- tības potenciāls vēl nav izsmelts — Ventspils turpina piesaistīt jaunus uzņēmumus, attīstīt industriālās teritorijas un piedāvāt investoriem labvēlīgu vidi,» norāda Ventspils dome. Jautājums — cik lielā mērā ap- strādes rūpniecībai Ventspilī jau iz- devies aizstāt un kompensēt zudu- šo tranzīta «pārpilnības ragu» (kurš gluži vai šķiet attēlots Ventspils ģerbonī)? Ventspils vadība atzīst — par to vēl runāt pāragri: «Lai gan apstrā- des rūpniecība ir kļuvusi par jauno ekonomikas pamatu, tās radītā pie- vienotā vērtība un darbavietu skaits vēl nav pilnībā kompensējis tranzīta sektora lejupslīdi. Turklāt, atšķirībā no tranzīta nozares, kas spēja no- drošināt lielu darbavietu skaitu ar salīdzinoši zemākām kvalifikācijas prasībām, rūpniecība prasa specia- lizētākas prasmes, kas rada papildu izaicinājumus darbaspēka sagata- vošanā un piesaistē.» Problēmas rada arī tas, ka jauno nozaru attīstība pieprasa citas pras- mes un kvalifikāciju, līdz ar to tās nav automātiski pieejamas alterna- tīvas ostas sektorā darbu zaudēju- šajiem. «Tranzīta sektora lejupslīde nozīmē, ka daudzi darbinieki, kuri gadiem strādājuši ostas nozarē, ir saskārušies ar nepieciešamību pār- kvalificēties vai meklēt darbu citās nozarēs. Tomēr ne visi bijušie ostas darbinieki var viegli pārkvalificēties darbam citās nozarēs, piemēram, rūpniecībā vai informācijas un ko- munikācijas tehnoloģijās. Lai gan pilsētā attīstās jauni rūpniecības uzņēmumi un tiek veicināta IKT sek- tora izaugsme, šo jauno darbavietu pieprasītās prasmes ne vienmēr sa- krīt ar to iedzīvotāju iespējām, kuri zaudējuši darbu tranzīta nozarē. Konkrēti, šo pēdējo piecu gadu laikā ostā nodarbināto skaits ir papildus samazinājies par 800 nodarbinā- tajiem, kas vēsturiski bija augstāk apmaksāti nekā rūpniecībā nodar- binātie. Ņemot vērā starptautisko nenoteiktību, investori, kuri varētu izveidot vismaz 800 darbavietas, nav izvēlējušies izveidot jaunas ra- žotnes,» skaidro Ventspils dome (kā liecina CSP dati, patlaban apstrādes rūpniecības nozarē Ventspilī strādā ap 3000 cilvēku). Pilsēta cenšoties šo problēmu risināt, izveidojot iedzīvo- tāju pārkvalifikācijas programmas. 15 Ventspils vēsturiskais centrs un tās iepriekšējās labklājības avots — osta. VENTSPILS EKONOMISKIE DATI SALĪDZINĀJUMĀ AR CITĀM LATVIJAS VALSTSPILSĒTĀM (VISAS VĒRTĪBAS IZTEIKTAS PROCENTUĀLI PRET VIDĒJO) Uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem (2023) 00 200200 100100 300300 5050 250250 150150 IIN nomaksa uz 1 iedzīvotāju (2022) Piesaistītais ES fondu finansējums uz 1 iedzīvotāju (2023) Uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (no iedzīvotāju skaita) (2022) Ārvalstu tiešās investīcijas uz 1000 iedzīvotājiem (2019–2023) IKP uz 1 iedzīvotāju (faktiskajās cenās) (2022) Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz 1 iedzīvotāju (2022) Vidējā mēnešalga, neto (2023) Nodarbinātība (2023) Iedzīvotāju apmierinātība (% respondentu, kas «pilnībā apmierināti») (2022) 98 144 103 94 90 139 99 107 117 64 A vots: CSP datiEKSPERTU VĒRTĒJUMS P. Strautiņš norāda — lai gan patlaban Ventspils vairs ne tuvu nav tādā relatīvās labklājības pozīcijā uz Latvijas kopējā fona kā iepriekš, to- mēr iznākums būtu vēl krietni slik- tāks, ja Ventspils nebūtu samērā lai- kus sākusi pārorientēt saimniecību, attīstot apstrādes rūpniecību. «Ventspils tranzīta bizness sa- vulaik bija liels un ienesīgs — ar augstām algām un iespaidīgām peļ- ņām. Ražošana pilsētā augusi tie- šām strauji, praktiski no nulles, un šobrīd tā sasniegusi tipisku Latvijas vidēja lieluma pilsētas līmeni. No vienas puses, ir paveikts daudz, bet, ja aplūkojam Ventspils IKP relatīvo dinamiku — salīdzinājumā pret Latvijas vidējo rādītāju —, redzams, ka relatīvi pilsēta piedzīvojusi vislie- lāko ekonomisko pagrimumu val- stī. Tomēr, ja nebūtu visa tā, kas ticis paveikts rūpniecības politikā, Ventspils šodien būtu rēgu pilsē- ta, tur viss būtu sabrucis. Tranzīts salīdzinājumā ar tā ziedu laikiem ir sarucis dramatiski — ja agrāk caur ostu plūda 3, 4 vai pat 5 miljoni tonnu kravu mēnesī, tad tagad ap- jomi nokritušies līdz pusmiljonam. Kritums ir graujošs. Līdz ar to rūp- niecība, kas izaugusi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, ir kļuvusi par galveno pilsētas eko- nomikas balstu, bez kuras Ventspils atrastos pilnīgā bedrē. 2024. gadā Ventspilī eksportējošo uzņēmumu algu fonds rūpniecībā jau aptuveni izlīdzinājies ar algu fondu transpor- ta nozarē. Tā gan joprojām ir diez- gan nedroša situācija, jo tranzīta bizness neuzrāda nekādas atvese- ļošanās pazīmes. Tomēr ir panākta vismaz zināma paritāte. Vēl pirms dažiem gadiem transporta pakal- pojumu eksportētāju algu fonds Ventspilī bija ievērojami, pat vairā- kas reizes lielāks nekā rūpniecībā,» analizē P. Strautiņš. Līdzīgi vērtē arī O. Krasno pjorovs. «Kad vienā no iepriekšē- jām intervijām Bilancei sacīju, ka Ventspils piedzīvo ekonomisko le- jupslīdi, saņēmu uzaicinājumu no Ventspils domes uz tikšanos. Man bija interesanti redzēt, ka lielā mērā viņu skatījums uz situāciju sakrita ar manējo. Pilsētas attīstību ilgsto- ši balstīja divi galvenie faktori — Ventspils osta un Eiropas Savienības fondi. Taču ostas nozīme gadu gaitā ir būtiski sarukusi, un pilsētai jāat- rod jauni attīstības virzieni. Viens no Ventspils stratēģiskajiem risināju- miem bija brīvās ekonomiskās zonas izveide un rūpniecības attīstība. Tika aktīvi piesaistīti investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm, lai veidotu rūpnīcas un uzņēmumus šajā reģio- nā. Un tas lielā mērā izdevās. Tomēr rodas jautājums — vai uzņēmumi nāca uz Ventspili tādēļ, ka šeit bija īpaši labvēlīgi apstākļi ražošanai, vai arī tikai nodokļu optimizācijas nolū- kos? Ja uzņēmumu piesaiste balstās vienīgi uz nodokļu priekšrocībām, ilgtermiņā tas nav stabils attīstības modelis. Tagad Ventspils saskaras ar lielu izaicinājumu — tai jāatrod jauna konkurētspējas priekšrocība, kas nebūtu tikai atviegloti nodok- ļu nosacījumi. Kā pilsētai izcelties starp citām Latvijas un Baltijas re- ģiona pilsētām? Pateikt, ka vajadzī- ga jauna izaugsmes stratēģija, ir vienkārši, bet reāli to izstrādāt un īstenot — daudz sarežģītāk,» spriež O. Krasnopjorovs. Ventspils dome gan uzsver, ka investoru piesaistē cenšas izmantot arī citus trumpjus. «Lai gan brīvostā piedāvātie nodokļu atvieglojumi ir svarīgs faktors, Ventspils konkurēt- spēja balstās arī uz plašāku priekšro- cību klāstu,» norāda domes eksper- ti, pie šādām priekšrocībām uzskai- tot attīstītu loģistiku un ostas infra- struktūru, ilgtspējīgas enerģijas risi- nājumus (patlaban attīstoties zaļās enerģijas centrs ar saules parkiem, zaļā ūdeņraža un amonjaka ražoša- nu), atbalstu ar ražošanas un biroju telpām, investoru vajadzībām pielā- gotas mācību programmas vietējās augstskolās un tehnikumos, u.c. CITI IZAUGSMES CEĻI Vēl viens virziens, kas no- sprausts kā viens no perspektīvā- kajiem Ventspils stratēģiskās attīstī- bas dokumentos, ir IKT nozare. Jau pirms 10 gadiem Ventspils dome izvirzīja virsmērķi — Ventspils kā Eiropas līmeņa viedo tehnoloģiju centrs. Tomēr šajā virzienā ar pa- nākumiem gan nav sekmējies. CSP statistika liecina, ka IKT pakalpo- jumu sadaļā Ventspils uzņēmumu apgrozījums un saražotās produk- cijas vērtība, pievienotā vērtība un nodarbināto skaits būtiski atpaliek pat no Jūrmalas, Daugavpils un Liepājas, ir līdzīgā līmenī ar Jelgavu, Valmieru un Rēzekni, vārdu sakot, Ventspils pat ne tuvu nav Latvijas IKT centra statusā, nerunājot par Eiropu. Ventspils dome norāda, ka 10 gadu laikā pēc mērķa nosprau- šanas «pilsētā darbojas Ventspils Digitālais centrs, IKT stratēģijas ietvaros tiek veicinātas partnerības ar augstskolām un investoriem» un tagad pieņemta jauna Ventspils digitālās transformācijas stratēģija 2023–2030, kas paredzot «divkār- šot IKT speciālistu skaitu» (kas gan arī nav pārāk ambiciozs mērķis — jau pēc pēdējiem, 2022. gada da- tiem, piemēram, Liepājā IKT nozarē ir teju trīsreiz vairāk nodarbinā- to nekā Ventspilī (469 pret 179). Rezumējot — šī virziena attīstībā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem. Papildu apstrādes rūpniecībai un IKT, Ventspils plāno orientēties arī zaļās enerģijas, atjaunojamo re- sursu tehnoloģiju attīstībā. Pilsētas mērķis esot «kļūt par zaļās ener- ģijas ražošanas un pakalpojumu centru Baltijā,» pamatā balstoties uz «trim vaļiem» — vēja enerģi- ju (Ventspils kā Baltijas jūras vēja enerģijas servisa centru, nodro- šinot vēja turbīnu komponentu NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 16 EKONOMIKA Foto: Ik ars K ubliņš Par vēl vienu no Ventspils panākumu atslēgām tiek uzskatīta ES fondu apguve. Ar ES fondu atbalstu celtas arī pēdējā laika «superbūves». Viena no tām — Ventspils koncertzāle Latvija...ražošanu un uzturēšanu), saules enerģiju (pilsētas tuvumā tikšot izveidoti saules parki ar vismaz 110 MW jaudu, kas nodrošinās ilgtspējīgu enerģijas piegādi indus- triālajām zonām) un zaļo ūdeņradi (brīvosta plāno liela mēroga zaļā ūdeņraža un amonjaka rūpnīcas iz- veidi, lai attīstītu ilgtspējīgas deg- vielas ražošanu). Atmestas nav arī cerības sagla- bāt un attīstīt ostu kā vienu no pilsētas ekonomikas dzinējiem. Tagad Ventspils ostas un loģisti- kas sektora virzības potenciāls tiek saskatīts Eiropas un Ziemeļvalstu tirgos. Jāatzīmē, ka Ventspils pat- laban nodrošina vienīgo regulāro (divi reisi dienā) pasažieru prām- ju satiksmi ar Skandināviju (Stena Line prāmju līnija starp Ventspili un Nīnashamnu (Zviedrijā)), jo Tallink maršruts starp Rīgu un Stokholmu aizvien nav atjaunots. Daļu tranzī- ta veido pašu Ventspils eksporta uzņēmumu (elektronikas, mehāni- kas, būvmateriālu u.c.), perspektīvā arī zaļās enerģijas un biokurināmā eksporta kravas. «Ventspils jopro- jām redz perspektīvu loģistikas un tranzīta attīstībā, taču fokuss tiek pārvirzīts no tradicionālā tranzīta uz vietēji radītu kravu plūsmām un pievienotās vērtības loģistiku. Pilsētas galvenais uzdevums ir no- drošināt mūsdienīgu un konkurēt- spējīgu infrastruktūru, lai privātie uzņēmēji varētu attīstīt savus lo- ģistikas un transporta biznesus,» skaidro Ventspils dome. Ventspils pašvaldība uzsver, ka pilsētas uzņēmējdarbībā tie- kot sekmīgi integrēts arī Ventspils akadēmiskais potenciāls — veido- jas cieša sadarbība starp Ventspils Augstskolu, Ziemeļkurzemes Profe sionālās izglītības kompetences centru — tehnikumu un uzņēmēj- darbību, veicinot inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Kā vienu no spilgtākajiem sadarbības augļiem dome nosauc TestDevLab, kas ir viens no vadošajiem programmatū- ras testēšanas uzņēmumiem Baltijā. To dibinājuši Ventspils Augstskolas studenti 2011. gadā, patlaban uz- ņēmums ievērojami paplašinājies un nodarbina vairāk nekā 500 in- ženieru. Dažāda veida sadarbība ar akadēmisko sektoru ir arī ci- tiem Ventspils uzņēmumiem — Azeron (spēļu kontrolieru ražo- tājs), HansaMatrix Ventspils (elek- troniskā rūpniecība; uzņēmumā karjeru uzsākot daudzi Ventspils Augstskolas un tehnikuma absol- venti), Bucher Municipal (aktīvi sadarbojas gan ar augstskolu, gan tehnikumu, veicinot izglītības un prakses iespējas studentiem, pie- šķirot stipendijas, īstenojot darba vidē balstītas mācības u.c.). Ventspils ekonomikas stāsts lī- dzinās «amerikāņu kalniņiem» (vai drīzāk — «krievu tranzīta kalni- ņiem»), kas vispirms (deviņdesmi- tajos gados) pilsētu uznesa pārējai Latvijai nesasniedzamos augstumos, bet pēc tam draudēja triekt tikpat dziļā bezdibenī. Nevar noliegt, ka Ventspils vadības stratēģiskie cen- tieni mīkstināt šo piezemēšanos ir bijuši svarīgi, lai izvairītos no katas- trofas. Šī vienādojuma pašreizējais rezultāts ir pilsēta, kas, aizvien sa- glabājot savu teju nevainojami (ja pieveram acis uz ēku renovācijas aspektu) noslīpēto dzīves telpu, ekonomiski planē Latvijas valstspil- sētu vidusmēra plaknē — kopā ar Jelgavu un Rēzekni, bet jau atpalie- kot no senās konkurentes Liepājas, un vairs nesaskatot reiz politiski principiālās pretinieces Valmieras muguru. Vai varēja būt labāk? Grūti pateikt. Taču pavisam noteikti varēja būt sliktāk. Galvenais — Ventspilī ir jūtama vēlme aktīvi un gudri rīko- ties, lai pilsēta turpinātu ķepuroties augšup. Tranzītbiznesa vētrainie uzplūdi un atplūdi ir sarežģījuši tās likteni un ilgtermiņa konsekventai attīstībai maksājuši gadus, taču, ja pašreizējais vektors saglabāsies, Ventspili varētu gaidīt laba nākotne. Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Ventspils jaunais ceļš uz labklājību» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024 17 VENTSPILS EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA NO TRANZĪTA UZ APSTRĀDES RŪPNIECĪBU PĒDĒJĀ DESMITGADĒ IR BIJIS VIENS NO NOZĪMĪGĀKAJIEM PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENIEM. ...otra — zinātnes centrs Vizium. Foto: Ik ars K ubliņšVAI UN KĀ VALSTSPILSĒTAS STIMULĒ LATVIJAS EKONOMIKU NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS PARĀDI NETRAUCĒ PAŠVALDĪBU ATTĪSTĪBU; VAJAG MĒRĶTIECĪGĀKUS PROJEKTUS ekonomika 18 Ilustr ācija: © Natalia — stock.adobe.comIzvērtēt — cik veiksmīgi pašval- dības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sa- režģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību depu- tātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras pašas gudras un pašas izvēlas, kur vajag naudu ieguldīt. Tiesa, pērnā gada nogalē Valsts kontrole (VK) veica lietderības re- vīziju «VAI PAŠVALDĪBU AKTI- VITĀTES UN INVESTĪCIJAS VEICINA UZŅĒMĒJDARBĪBU?». Diemžēl galvenie secinājumi nebi- ja īpaši glaimojoši — pašvaldības galvenokārt naudu iegulda ceļu un ar tiem saistītās infrastruktū- ras izveidē, bet reāli tas nerada īpašu pienesumu uzņēmējdarbī- bas attīstībai un arī neveicina pri- vāto investīciju piesaisti reģionos. Pašvaldībām trūkst sadarbības savā starpā, ar Latvijas Investīciju un at- tīstības aģentūru, kā arī plānošanas reģioniem. Tāpat jau agrāk mediji ir ziņojuši par pašvaldībās uzcel- tajām no Eiropas naudu finansē- tajām ledus hallēm un baseiniem, kuru tālāka apkalpošana izmaksā ļoti dārgi. VAI NAUDAS TRŪKST? Kopumā pašvaldībām pēdējie gadi nav bijuši finansiāli viegli. Strauji kāpjot inflācijai, tikpat strau- ji auga arī dažāda veida izmaksas, un tas savukārt vairāk spiež pašval- dības domāt par ikdienas tēriņiem un arī jostu savilkšanu. Vēl viens faktors, kas rada finanšu problē- mas, ir teritoriāli administratīvā reforma, pēc kuras netika veiktas būtiskas pārmaiņas pašu saimniecī- bā. Un tad, līdz ar uzkrāto parādu slogu un nepieciešamību segt sa- vas saistības, bija pašvaldības, ku- ras netika ar visu to galā. Smagu situāciju pērn pārdzīvoja Rēzekne, kurai tika noteikti arī finanšu stabi- lizācijas pasākumi. Šī valstspilsēta arī ir vienīgā lielo pilsētu lokā, kura bija pamatīgi aizņēmusies un neti- ka galā ar saistībām. Taču finanšu problēmas bija arī Talsos un Balvos, kur pērn, lai savilktu galus, pašvaldības strādā- ja tikai četras dienas nedēļā, bet Finanšu ministrija izsniedza arī īs- termiņa aizdevumu situācijas sta- bilizācijai. Šādu aizņēmumu saņē- ma arī Gulbenes un Valkas novadu pašvaldības. Tagad problēmas ir vērojamas arī Jelgavas novada bu- džetā, un vietējie deputāti spriež, varbūt būtu nepieciešams jautāt pēc divu miljona liela aizdevuma. FM Bilancei norādīja, ka paš- valdību aizņemšanās process tiek stingri kontrolēts, vērtējot gan eso- šo aizņēmumu saistību izpildi (vai aizņēmumi tiek atmaksāti atbilstoši 19 AIGA PELANE Latvijas Radio speciāli Bilancei KOPUMĀ PAŠVALDĪBĀM PĒDĒJIE GADI NAV BIJUŠI FINANSIĀLI VIEGLI. STRAUJI KĀPJOT INFLĀCIJAI, TIKPAT STRAUJI AUGA ARĪ DAŽĀDA VEIDA IZMAKSAS, UN TAS SAVUKĀRT VAIRĀK SPIEŽ PAŠVALDĪBAS DOMĀT PAR IKDIENAS TĒRIŅIEM UN ARĪ JOSTU SAVILKŠANU. JA KOPĒJAIS VALSTS PARĀDS 2024. GADA NOGALĒ SASNIEDZA TEJU 18 MILJARDUS EIRO, TAD, SKATOTIES JAU NEDAUDZ SĪKĀK, PAŠVALDĪBU LĪMENĪ — TEJU DIVI MILJARDI EIRO IR AIZDOTI (IZSNIEGTI AIZŅĒMUMI UN IZSNIEGTIE GALVOJUMI) DESMIT LIELĀKAJĀM LATVIJAS PILSĒTĀM, GALVENOKĀRT EIROPAS SAVIENĪBAS (ES) PROJEKTU LĪDZFINANSĒŠANAI. PATLABAN VISLIELĀKOS PARĀDOS SLĪKST RĒZEKNE (AIZŅĒMUMA APJOMS UZ VIENU PILSĒTAS IEDZĪVOTĀJU), KUR PĒRNĀ GADA MAIJĀ SĀKĀS ARĪ PILSĒTAS FINANŠU STABILIZĀCIJAS PROCESS UN IR SKAIDRS, KA KĀDU LAIKU AR LIELU VĒZIENU PROJEKTUS REALIZĒT VAIRS NEIZDOSIES. SAVUKĀRT VISMAZĀK NAUDAS ŠOBRĪD PARĀDĀ IR VENTSPILS, UN TAS PILSĒTAI DOD IESPĒJU FINANSIĀLI ELPOT DAUDZ BRĪVĀK. Next >