< PreviousVALSTSPILSĒTU PAŠVALDĪBU PARĀDSAISTĪBAS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU, EIRO grafikam), gan jaunu saistību uz- ņemšanās spēju. Tas notiek pēc noteiktās metodikas kopā ar paš- valdības finanšu situāciju un vērtē- jot, vai pašvaldībai nav ilgstošu ka- vētu maksājumu pret kreditoriem. Galvenais kritērijs ir, vai pašvaldību saistību atmaksa konkrētā finanšu gadā nepārsniedz 20% no tās ie- ņēmumiem. Ja pašvaldība spēj to izpildīt, tad problēmu nav. Turklāt, ja nauda vajadzīga, lai realizētu ES projektus, tad aizņemties var arī vairāk. Pašvaldības galvenokārt naudu aizņemas no Valsts kases, kura sa- vukārt naudu aizņemas, jau emitē- jot parādvērtspapīrus un pārdod tos starptautiskajos un vietējā tirgū. FM mēģina arī attīstīt kapitāla tirgu, tāpēc tiek pieļauts, ka arī pašvaldī- bas varētu emitēt savas obligācijas un kotēt tās biržā. Vēl pērn Rīgas domes vadība pieļāva, ka šogad tas varētu notikt un naudu aizņemtos Rīgas satiksmes projektu realizāci- jai. Tika apstiprināti arī Ministru ka- bineta noteikumi. Tiesa, runas par iespējamo obligāciju laidienu tagad ir apklusušas. KURAM LIELĀKIE PARĀDI? Skatoties uz pašreizējo parādu apmēru (aizņēmumi un izsniegtie galvojumi), vislielākās saistības ir Rīgai — 2024. gada nogalē pēc Valsts kases datiem tās bija vairāk nekā 861 miljons eiro. Savukārt, rēķinot jau uz vienu rīdzinieku, šī summa citu valstspilsētu vidū ir teju viena no pieticīgākajām — tikai 1410 eiro uz iedzīvotāju. Vislielākajos parādos ir rēzeknie- ši — katram no tiem vietvara ir sagādājusi 4426 eiro lielu parādu, kopējai summai sasniedzot vairāk nekā 117 miljonus eiro. Vairāk nekā trīs tūkstoši uz vienu iedzīvotāju saistību ir Jūrmalai — 3032 eiro (kopējā summa 157 miljoni eiro), Jelgavai — 3227 eiro (kopējā summa 178 miljoni eiro) un Jēkabpils novadam — 3257 eiro (kopējā summa 127 miljoni eiro). Ar parādu virs diviem tūkstošiem eiro ir Ogres novada iedzīvotāji — uz katru sanāk 2281 eiro (kopējā summa novadam ir 131 miljons eiro), un Valmieras novada iedzī- votāji — 2683 eiro (kopējā summa 134 miljoni eiro). Savukārt katrs daugavpilie- tis 2024. gada beigās bija ar 1879 eiro lielām saistībām (kopē- jā summa vietvarai — 147 miljoni eiro), un liepājnieks — ar 1153 eiro NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 20 EKONOMIKA NORMA, KURA IEROBEŽO PAŠVALDĪBAS SAISTĪBU IKGADĒJO APMĒRU 20% APJOMĀ NO PAŠVALDĪBAS KĀRTĒJĀ GADA PLĀNOTAJIEM PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMIEM, IR LIETDERĪGA UN SAMĒRĪGA NO PAŠVALDĪBAS FINANŠU STABILITĀTES UN EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS VIEDOKĻA. VALSTSPILSĒTU PAŠVALDĪBU PARĀDSAISTĪBAS (AIZŅĒMUMI UN IZSNIEGTIE GALVOJUMI), MILJONI EIRO A vots: V alsts k ase Rīg a Rīg a 1410 861 3032 157 3227 178 2281 131 883 28,8 1879 147 1153 77 3257 127 4426 117 2683 134 Jēk abpils no vads Jēk abpils no vads Rēzekne Rēzekne Daug avpils Daug avpils Jūrmala Jūrmala V almier as no vads V almier as no vads Jelg av a Jelg av a Ogr es no vads Ogr es no vads Liepāja Liepāja V entspils V entspils(kopējās saistības — 77 miljoni eiro). Ventspilij ir vienas no zemā- kajām saistībām uz vienu pašval- dības iedzīvotāju — 883 eiro, arī kopējā aizņēmumu summa ir tikai 28,8 miljoni eiro. Vairāki eksperti, kuri nevēlējās publiskot savu vār- du, skaidroja labo finanšu situāci- ju Ventspilī ar kādreizējā pilsētas saimnieka Aivara Lemberga ilgo tuvību varai un iespējām ietekmēt lēmumus, kā arī ar spēju savākt labus finansistus, kas prata «pa- ņemt» ES naudu un veiksmīgi arī realizēt projektus. RĒZEKNEI — NESANĀCA Valsts kontroles viens no seci- nājumiem lietderības revīzijā, iz- vērtējot pašvaldību veiktās investī- cijas, ir tas, ka realizējamie projekti netiek pienācīgi ekonomiski izvēr- tēti vēl pirms to uzsākšanas. Viens no šādiem projektiem, kas arī būtiski pasliktināja situāciju, bija Rēzeknes deputātu vēlme uzbūvēt pilsētā Rekreācijas centru jeb SPA netālu no Kovšu ezera. Kompleksu sāka būvēt 2020. gadā, tad bija vairāki mēģinājumi atrast centram nomnieku. Tas neizdevās. Nauda centra pabeigšanai sāka pietrūkt, to nebija gatava aizdot arī valsts. Šis projekts tapa ES projekta ie- tvaros, taču būve izvērtās dārgā- ka, kas galu galā, kopā ar citiem nepārdomātiem ieguldījumiem, rezultējās ar smagām Rēzeknes finanšu problēmām un domes va- dības atstādināšanu. Ekonomists ANDRIS MIGLAVS Bilancei norādīja, ka tas bijis rē- zekniešu mēģinājums likumīgi no startēt kādā valdības akceptētajā uzņēmējdarbības veicināšanas programmā. «Sliktais tur bija, ka, pirmkārt, pašai pilsētai jau bija ļoti skarba finanšu situācija (bet tāda pēdējo trīs gadu laikā ir daudzām mūsu pašvaldībām — valsts krietni piežņaugusi pašvaldību ieņēmu- mus, salīdzinot ar laiku pirms refor- mas) un tāpēc nebija savu līdzekļu projekta finansēšanai. Projekta īs- tenošana būtu iespējama tikai ar aizņemtiem līdzekļiem,» skaidro A. Miglavs. Piebilstot, ka pilsētā bija necaurskatāma pašvaldības finanšu plānošanas un izlietošanas sistēma, kas tā īsti pat neļāvusi apzināt pilsē- tas kopējās finanšu saistības un to atmaksas iespējas. Arī pati projekta biznesa ideja bija gana apšaubāma. «Bet tā- das sākotnējā stadijā ir daudzas biznesa idejas. Tomēr jāatzīst, ka prakse ir pierādījusi, ka valsts un pašvaldības principā nespēj attīs- tīt sekmīgus biznesa projektus. Un tas ir pat saprotami, jo jau paša jēdziena «uzņēmējdarbība» ling- vistiskā analīze norāda, ka valstij un pašvaldībai pietrūkst svarīgākā elementa «uzņēmēja» — lēmum- pieņēmējas personas, kas uzņemas risku un ar saviem līdzekļiem at- bild par tā īstenošanas sekmēm,» uzsver ekonomists. BUDŽETI AUG. SITUĀCIJA SASPRINGTA? Pašvaldībām līdz 19. februārim bija jāpieņem savi budžeti. Pēc tam tos analizē FM. Lielā aina rāda, ka šogad — pašvaldību vēlēšanu gadā — tās tērēs vidēji par desmit procentiem vairāk nekā pērn. Pēc FM aplēsēm tie ir papildu 230 mil- joni eiro uz visiem. FM pašlaik ne- novērojot būtiskas finanšu grūtības kādā no pašvaldībām. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, ekonomiste INNA ŠTEINBUKA norāda, ka kopumā pašvaldību finansēm ir salīdzinoši neliela ietekme uz vispārējās val- dības finansēm. 2024. gadā visu pašvaldību budžeta deficīts tiek novērtēts 48,3 miljonu eiro apmē- rā — no kopējā 733 miljonu kop- budžeta deficīta. «Pašvaldību bu- džetu kopējie izdevumi tiek novēr- tēti 3,8 miljardu eiro apmērā, kas ir apmēram 21% no kopbudžeta 17,9 miljardiem eiro izdevumiem,» skaidro I. Šteinbuka. Ekonomiste arī uzsver, ka nor- ma, kura ierobežo pašvaldības sais- tību ikgadējo apmēru 20 procen- tu apjomā no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, ir lietderīga un sa- mērīga no pašvaldības finanšu sta- bilitātes un ekonomiskās attīstības viedokļa. «Kā jau secināts Valsts kontroles ziņojumā, pašvaldībām ir potenciāls veiksmīgāk plānot un ieviest savus infrastruktūras attīs- tības projektus. 2024. gada beigās tikai Rēzekne pārsniedza pieļau- jamo saistību robežu (vairāk nekā 22 procenti), kamēr tuvākajām se- kotājām Jūrmalai un Daugavpilij šis rādītājs pārsniedza 15 procentus» norāda I. Šteinbuka. Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Parādi netraucē pašvaldību attīstību; vajag mērķtiecīgākus projektus» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024 21 Foto: Ilmārs Znotiņš INNA ŠTEINBUKA Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, ekonomiste22 NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS grāmatvedība KAD SĀKAM DOMĀT PAR UZŅĒMUMA PAMATLĪDZEKĻIEM, VIENS NO TRADICIONĀLAJIEM OBJEKTIEM, KO IEDOMĀJAMIES, IR AUTOMAŠĪNA. AUTOMAŠĪNA IR NODERĪGA DAŽĀDU SAIMNIECISKO DARBĪBU NODROŠINĀŠANAI, DAŽKĀRT ŠĀDS PAMATLĪDZEKĻA IZVĒLE VAR BŪT PRESTIŽA JAUTĀJUMS VAI KALPO SABIEDRISKO ATTIECĪBU VEIDOŠANAI. RAKSTĀ AICINĀŠU PADOMĀT PAR LIKVIDĀCIJAS VĒRTĪBU, PIEŅEMOT AUTOMAŠĪNU UZSKAITĒ KĀ PAMATLĪDZEKLI. AUTOMAŠĪNA KĀ PAMATLĪDZEKLIS UN LIKVIDĀCIJAS VĒRTĪBA Foto: © ar ey ouben — stock.adobe.comMinistru kabineta 2015. gada 22. decembra notei- kumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pār- skatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru uzņē- mums varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietde- rīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Bet, ja pamatlīdzek- ļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolie- tojamās vērtības aprēķināšanā. MK noteikumi arī nosaka, ka uzņēmums sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidāci- jas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina. Praksē esmu novērojusi, ka lielākā daļa uzņēmumu grāmatvedības izmanto iespēju likvidācijas vērtību no- teikt nulles vērtībā. Kā viens no saprotamiem un akcep- tējamiem argumentiem ir tas, ka brīdī, kad automašīnu pieņem ekspluatācijā, nevar skaidri pateikt, kad auto- mašīnu pārdos un kāda varētu būt tās vērtība brīdī, kad tā tiks pārdota. Tomēr paskatīsimies uz šo jautājumu no citas pu- ses — uzņēmums var nonākt situācijā, kad automašīna saskaņā ar grāmatvedības datiem ir nolietojusies un bi- lancē tās vērtība ir nulle, bet faktiski automašīna dabā ir un tai ir vērtība. Lai šādas automašīnas vērtību atkal uzrādītu bilan- cē, var veikt pārvērtēšanu. Tomēr pārvērtēšanas izman- tošana kādai pamatlīdzekļu kategorijai uzliek papildu pienākumus, t.i., pārvērtēšana jāveic visai pamatlīdzek- ļu kategorijai, nevar pārvērtēt tikai vienu automašīnu no trim, un pārvērtēšana ir jāveic regulāri. Tas ne vien- mēr ir ērti, tāpēc šis jau ir viens no argumentiem, kāpēc noteikt likvidācijas vērtību. Nākamais arguments — likvidācijas vērtība būtu no- sakāma arī tāpēc, lai finanšu pārskats sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības aktīviem. Vēl viena lieta — ja uzņēmums iegādājas pilnīgi jau- nu automašīnu, tad par 99% ir skaidrs, ka automašīna tiks pārdota. Citāda situācija, ja ir ļoti veca automašīna, kuru pēc lietošanas varētu nodot likvidē- šanai. Lai gan arī šādā situācijā varētu vērtēt metāla vērtību un to noteikt kā likvidācijas vērtību. Ja pamatlīdzekļa — automašī- nas — vērtība pēc grāmatvedībā noteiktās uzskaites politikas būs jau norakstījusies, tad bilancē būs likvidācijas vērtība, kas parādīs to, ka uzņēmumam ir aktīvs. Tas uz- labos arī kopējo bilances vērtību. Vērsīšu uzmanību, ka likvi- dācijas vērtība ir aplēse. Tas no- zīmē, ka tā ir neprecīza, tā var mainīties, un arī faktiskajā pār- došanas brīdī var būt pavisam citi automašīnas pārdošanas ie- ņēmumi, kas atšķirsies no veik- tās aplēses. Ar šo vēlos pateikt, ka vadība to var noteikt, pat sa- protot, ka tā ir neprecīza un ka tā ir tikai aplēse. Likvidācijas vērtības noteikša- nā var paskatīties aktuālos auto- mašīnu pārdošanas sludinājumus. Gadījumā, ja pērk pilnīgi jaunu automašīnu, var apjautāties dīleriem par to, kā viņi vērtē, par cik procentiem var samazināties labi uzturētas automašīnas vērtība piecu gadu laikā vai ilgākā laika periodā atkarībā no tā, kādu lietderīgo lietošanas laiku automašīnai noteiks uzņēmuma vadī- ba. Automašīnu dīleri piedāvā iespēju atpirkt veco au- tomašīnu un to izmantot kā pirmo iemaksu par jauno automašīnu, vecās automašīnas vērtība tiek noteikta. Tātad viņi var būt padomdevēji šajā lietā. Vēl var apru- nāties ar apdrošinātājiem. Kā uzņēmuma vadība noteiks likvidācijas vērtību — tā ir brīva izvēle. MK noteikumi nenosaka precīzu me- todiku, kā to aprēķināt un noteikt. Ieteicams iekšējā attaisnojuma dokumentā (nodo- šanas–pieņemšanas aktā vai grāmatvedības izziņā, vai grāmatvedības politikā) aprakstīt veidu, kā likvidācijas vērtība ir noteikta. Tas nepieciešams, lai ikgadējās in- ventarizācijas laikā, izmantojot to pašu metodi, varētu novērtēt, vai likvidācijas vērtība ir maināma (palielinā- ma vai samazināma). Var noderēt arī dažādi pētījumi vai pat kalkulatori automašīnas tirgus vērtības noteikšanai. 23 Foto: Aiv ars Siliņš Grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente LAILA KELMERE JA PĒRK PILNĪGI JAUNU AUTOMAŠĪNU, VAR APJAUTĀTIES DĪLERIEM PAR TO, KĀ VIŅI VĒRTĒ, PAR CIK PROCENTIEM VAR SAMAZINĀTIES LABI UZTURĒTAS AUTOMAŠĪNAS VĒRTĪBA PIECU GADU LAIKĀ VAI ILGĀKĀ LAIKA PERIODĀ ATKARĪBĀ NO TĀ, KĀDU LIETDERĪGO LIETOŠANAS LAIKU AUTOMAŠĪNAI NOTEIKS UZŅĒMUMA VADĪBA.GRĀMATVEDĪBA NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 24 KAROLIS BARECKAS (carvertical. com) ir auto nozares rakstnieks, un savā pētījumā «Kurām automašīnām novērojams lielākais vērtības samazi- nājums» (publicēts 2022. gadā) viņš analizējis vairāk nekā 72 miljonus datu vienību laikā no 2019. līdz 2022. ga- dam ASV, Eiropā un Austrālijā, lai no- teiktu, kuru ražotāju automašīnas savu vērtību zaudē visstraujāk. Pētījumā se- cināts, ka vidējais vecums, kad trans- portlīdzekļi sasniedz savu zemāko atli- kušo vērtību, ir 20 līdz 23 gadi. Tomēr dažādu ražotāju automašīnām tas ievērojami atšķiras. Atsevišķi eksperti norāda, ka jaunai automašīna vērtības samazinājums vidē- ji ir 50% apmērā pirmo trīs gadu laikā. Bet ir daudz nianšu, kas var ietekmēt kā vērtības samazināšanos, tā arī vērtības saglabāšanos, piemēram, ja ir iegādāts kāds īpašs automašīnas modelis. Normatīvais regulējums uzliek uz- ņēmuma vadībai pienākumu atrast risinājumu, kā noteikt automašīnas likvidācijas vērtību, un tāpēc pāriesim tālāk pie uzskaites niansēm, kad grā- matvedībā ir nodoti visi dati, lai noti- kumu uzskaitītu un iegrāmatotu. Foto: © K onstantinos Mor aiti — stock.adobe.com A vots: carV ertical Porsche Mini HyundaiPeug eot Opel Renault Fiat Jaguar Mitsubishi Mazda Alf a Romeo Land Ro ver Toyo ta Nissan Mer cedes Benz Dodg e Fo rd Jeep Lada BMW V olk swag en Cadillac Honda S koda Le xus Audi Ssangy ong Chry sler V olv o Infinity Subaru S eat Isuzu Suzuki Kia Dacia 15 15 15 16 16 17 17 18181818 1919191919 20 212121 22 232323 24 25 26 28 24 25 27 29 30303030 AUTOMAŠĪNAS VECUMS, KURĀ TĀ SASNIEDZ SAVU ZEMĀKO VĒRTĪBU, GADOS Pieejams: https://www.carvertical.com/lv/blog/petijums-kuram-automasinam-noverojams-lielakais-vertibas PIEMĒRS Uzņēmums, nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2024. gada martā nopircis vieglo automašīnu X, kuras iegādes vērtība ir 17 500,00 EUR. Automašīnas izlaiduma gads ir 2019. Automašīnas pārreģistrācijas izdevumi — 50,00 EUR Uzņēmuma vadība plāno automašīnu izmantot 5 gadus un nosaka lietderīgo lietošanas laiku 5 gadi. Izvērtējot pieejamo informāciju, tiek secināts, ka pēc 5 gadiem šīs automašīnas aplēstā pārdošanas vērtība varētu būt 9500,00 EUR (ie- spējamā pārdošanas cena, no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas — izmaksas par sludinājumu publicēšanu). Šo vērtību nosaka kā likvidācijas vērtību. Nolietojuma aprēķināšanai izmanto lineāro metodi. Nolietojumu sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu. Automašīna pieņemta — nodota ekspluatācijā 28.03.2024. GRĀMATOJUMI 1) iegādāta automašīna: D 1240 Pamatlīdzekļa izveidošanas izmaksas 17 500,00 EUR K 5310 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 17 500,00 EUR 2) avansa norēķinu persona samaksājusi automašīnas pārreģistrācijas izdevumus: D 1240 Pamatlīdzekļa izveidošanas izmaksas 50,00 EUR K 2380 Norēķini par prasībām pret avansa norēķinu personām 50,00 EUR 3) automašīna nodota ekspluatācijā D 1230 Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 17 550,00 EUR K 1240 Pamatlīdzekļa izveidošanas izmaksas 17 550,00 EUR25 4) aprēķināts un iegrāmatots ikmēneša nolieto- jums a) aprēķināta nolietojamā vērtība (uzskaites vērtība – likvidācijas vērtība) 17 550,00 EUR – 9500,00 EUR = 8050,00 EUR b) aprēķināta ikmēneša nolietojuma summa 8050,00 EUR / 5 gadi / 12 mēneši = 134,17 EUR/mēnesī D 7420 Pamatlīdzekļu nolietojums 134,17 EUR K 1290 Pamatlīdzekļu nolietojums (pasīva konts) 134,17 EUR Nolietojums par 2024. gadu aprēķināts un iegrāmatots 1207,53 EUR apmērā: 134,17 EUR × 9 mēneši (aprīlis–decembris). Bilances vērtību nosaka sekojoši: uzskaites vērtība — nolietojums — vērtības samazinājums (ja tāds ir konstatēts un iegrāmatots). Bilances vērtība uz 31.12.2024.: 17 550,00 EUR – 1207,53 EUR = 16 342,47 EUR Bilancē norāda veselus skaitļus, bez divām zīmēm aiz komata, un tā būs 16 342 EUR. Modelēsim šo situāciju tādā veidā, ka uzņē- muma vadība būtu noteikusi likvidācijas vērtību nulles vērtībā, bet pārējie nosacījumi paliek tādi paši, tad: 1) ikmēneša nolietojuma summa būtu: 17 550,00 EUR / 5 gadi / 12 mēneši = 292,50 EUR 2) nolietojums par 2024. gadu: 292,50 EUR × 9 mēneši = 2632,50 EUR 3) atlikusī vērtība jeb bilances vērtība: 17 550,00 EUR – 2632,50 EUR = 14 917,50 EUR IR DAUDZ NIANŠU, KAS VAR IETEKMĒT KĀ VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANOS, TĀ ARĪ VĒRTĪBAS SAGLABĀŠANOS, PIEMĒRAM, JA IR IEGĀDĀTS KĀDS ĪPAŠS AUTOMAŠĪNAS MODELIS. Salīdzinot rezultātus, redzam, ja ir noteikta likvidācijas vērtība, tad automašīnas atlikusī vērtība bilancē ir augstāka. Manā ieskatā ikgadējā inventarizācijā likvidācijas vērtības aplēse būtu jāpārskata un jāpieņem lēmums, vai tā ir mainā- ma vai saglabājama jau noteiktajā līmenī. Piemēram, veicot 2024. gada inventarizāciju un pārskatot noteikto likvidācijas vērtību, secināts, ka likvidācijas vērtība ir jāsamazina un, sākot no 01.01.2025. jānosaka 9300,00 EUR apmērā. Šādā situācijā 200,00 EUR nāk klāt pie nolietojamās vērtī- bas. Mainās ikmēneša nolietojuma apmērs EUR. Uz 31.12.2024.Uz 01.01.2025. Automašīnas uzskaites vērtība 17 550,00 EUR17 550,00 EUR Likvidācijas vērtība 9500,00 EUR9300,00 EUR Nolietojamā vērtība 8050,00 EUR (17 550,00 – 9500,00) 7042,47 ((17 550,00 – 9300,00) – 1207,53) Atlikušais lietderīgais lietošanas laiks 51 mēnesis (60 mēneši – 9 mēneši) 51 mēnesis Ikmēneša nolietojuma summa 134,17 EUR (8050,00 EUR / 60 mēneši) 138,09 EUR (7042,47 EUR / 51 mēnesis) Koriģēto nolietojamo vērtību turpmāk noraksta atlikušajā lietderīgajā lietošanas laikā. Iekšējā attaisnojuma dokumentā, piemēram, grāmatve- dības politikā, jānosaka, cik bieži tiek pārskatīta likvidācijas vērtība un ar kuru periodu to sāk piemērot. Manā ieskatā būtu ērti to darīt ikgadējās inventarizāci- jas laikā un piemērot ar nākamo finanšu gadu, lai visa gada ietvaros ikmēneša nolietojuma summa, piemērojot lineāro metodi, būtu vienāda.26 NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS nodokļi 2024. GADA NOGALĒ TIKA APSTIPRINĀTI BŪTISKI GROZĪJUMI LIKUMĀ «PAR IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLI» (TURPMĀK — LIKUMS «PAR IIN»). DAĻA NO ŠIEM GROZĪJUMIEM IZSTRĀDĀTI AR MĒRĶI UZLABOT DARBASPĒKA KONKURĒTSPĒJU BALTIJAS REĢIONĀ, KĀ ARĪ VEICINĀT EKONOMISKI AKTĪVO IEDZĪVOTĀJU IESAISTI NODARBINĀTĪBĀ, JO STATISTIKAS DATI LIECINA, KA DARBSPĒJAS VECUMA IEDZĪVOTĀJU SKAITS ARVIEN SAMAZINĀS. LABUMU DARBINIEKIEM DETALIZĒTĀKA UZSKAITE 2025. GADĀ Foto: © L ustr e Art Gr oup — stock.adobe.com Kā viens no veidiem, lai sa- sniegtu to, ka darbspējīgie cilvē- ki ir aktīvi un turpina strādāt, ir pensionāriem būtiski palielinātais neapliekamais minimums, kā arī iespēja šo neapliekamo minimu- mu piemērot dalīti, t.i., daļu no neapliekamā minimuma piemērot pensijas aprēķināšanā, bet daļu — darba samaksas aprēķinā. Esam laika periodā, kad ar no- dokļu politikas palīdzību tiek veici- nāta koplīgumu slēgšana. Koplīguma mērķis ir uzlabot darba attiecību kvalitāti. Koplīgums pēc būtības sniedz papildu labumus darbiniekiem. Tādus labumus, par ko darba devējs ir vienojies ar darba ņēmēju pārstāvjiem, kas ir atrunāti koplīgumā. Rakstā izskatīšu labumu grozu, ko varētu darba devējs piedāvāt saviem darbiniekiem un par to ne- maksāt nodokļus, ja vien tiek ievē- rotas likuma «Par IIN» prasības un uzņēmumā ir noslēgt koplīgums. Uzreiz vērsīšu uzmanību, ka tālāk aprakstītais nav piemērojams valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Lai palielinātu darbaspēka pie- ejamību un veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, likuma «Par IIN» 8. panta 15. daļa ir paplašināta un, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, nosaka, ka no nodokļa maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, iz- slēdz darba devēja apmaksātos dar- ba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevu- mus un transporta izdevumus, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 EUR, un ja darba devējs izpilda šādus nosacījumus: (IIN ATVIEGLOJUMI DARBINIEKU PIESAISTEI UN MOBILITĀTEI)27 1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar darbinieku pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumi un transporta izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda; 2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus; 3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 EUR; 4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kurš izpaužas kā: a) viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie ES dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi, b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, c) darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve; 5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem. Ja darba devējs ir uzņēmumu grupas dalībnieks un darba koplīguma nosacījumi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, tad šo kritēriju attiecina uz visiem uzņēmumu grupas dalībniekiem kopumā; 6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts; 7) darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošus ārējos attaisnojuma dokumentus. Foto: Aiv ars Siliņš Grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente LAILA KELMERE KOPLĪGUMS PĒC BŪTĪBAS SNIEDZ PAPILDU LABUMUS DARBINIEKIEM. TĀDUS LABUMUS, PAR KO DARBA DEVĒJS IR VIENOJIES AR DARBA ŅĒMĒJU PĀRSTĀVJIEM, KAS IR ATRUNĀTI KOPLĪGUMĀ.IENĀKUMU VEIDU GRUPA: 1. DARBA ALGAS, DARBA DEVĒJA PIEŠĶIRTO LABUMU UN VALDES LOCEKĻA IENĀKUMS Ienākuma veida nosaukums Apliekams ienākums (ietur izmaksas vietā) Apliekams ienākums (neietur izmaksas vietā) Neapliekams ienākums Noteikto normu ietvaros neapliekams ienākums Paskaidrojums par ienākuma veida koda izmantošanu paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām IIN piemērošanaiIzmaiņu būtība Spēkā no*/ piemērojams, sākot ar paziņojumu par Spēkā līdz/ piemērojams līdz paziņojumam par Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas nepārsniedz 480 eiro gadā 3059 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem darba attiecību ietvaros (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Dzēsts ienākumu veids, jo tā vietā izteikti atsevišķi jauni ienākumu veidi (3069, 3070, 3071, 3072, 3073) ar citu limitu 01.01.2022./ 2022. gadu 31.12.2024./ 2024. gadu Darba devēja apmaksātie darbinieka ēdināšanas izdevumi 3069 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3070, 3071, 3072, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 3059 vietā 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie darbinieka ārstniecības izdevumi 3070 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ārstniecības izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3071, 3072, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 3059 vietā 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie darbinieka izdevumi, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu 3071 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3070, 3072, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie izdevumi, kas saistīti ar darbinieka izmitināšanas izdevumiem 3072 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka izmitināšanas izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3070, 3071, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie izdevumi, kas saistīti ar darbinieka transporta izdevumiem 3073 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka transporta izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3070, 3071, 3072) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 01.01.2025./ 2025. gadu NODOKĻI 28 VIDĒJĀ DARBINIEKU SKAITA NOTEIKŠANA, LABUMU GROZA KOPĒJAIS APMĒRS EUR, SUMMA VIENAM DARBINIEKAM Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 7. panta 4. daļu vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot uzņēmu- mā (koncernam — konsolidācijā ie- saistāmajos uzņēmumos) strādājo- šos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un iegūto summu dala ar mēnešu skaitu pār- skata gadā. Lai aprēķinātu labuma groza ko- pējo apmēru EUR, šim aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts pēdējā VID iesniegtajā gada pārskatā. Tātad, ja 2024. gadā vidējais darbinieku skaits, kas uzrādīts gada pārskatā, ir 6 darbinieki, tad maksimālā summa IIN atviegloju- ma piemērošanai tiek aprēķināta sekojoši: 6 darbinieki × 700 EUR = 4200 EUR. Jāatceras, ka jāņem vērā vēl arī šis kritērijs — izdevumi ne- pārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda. 2024. gadā bija noteikts, ka uz vienu darbinieku par ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem darba de- vējs varēja tērēt 480 EUR gadā, ja darbinieks nostrādājis pilnu gadu. Ja darbinieks bija nostrādājis mazāk, tad bija jāpiemēro proporcija, atbilsto- ši nostrādātajam laika periodam. Savukārt 2025. gadā regulējums ir mainīts un, pielietojot likumā «Par IIN» noteikto aprēķinu, tiek noteikts nodokļa atvieglojuma maksimā- lais — visu darbinieku izdevumu kopējais — apmērs gadā. Vairs ne- tiek noteikts konkrēts apmērs EUR uz vienu darbinieku. Līdz ar to dar- ba devējs var rīkoties daudz elastī- gāk — ja ir kāds darbinieks, kuram nepieciešams apmaksāt izdevu- mus, kas pārsniedz 700 EUR gadā, piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīves vietu, bet savukārt citam darbiniekam ir sedzami tikai transporta izdevumi, kas gadā ir zem 700 EUR, tad darba devējs konkrētam darbiniekam var apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 EUR, bet taksā- cijas gada ietvaros darba devējam ir jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā «Par IIN» noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs. Var pieturēties arī pie formulā noteiktā, proti, ka atvieglojuma apmērs jeb ar IIN neapliekamā iz- devumu summa ir 700 EUR gadā uz vienu darbinieku. Ieteicams izstrādāt skaidrus no- sacījumus un darbiniekus par tiem informēt, lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem. JĀUZGLABĀ ATTAISNOJUMA DOKUMENTI Likuma «Par IIN» 8. panta 15. daļa ir papildināta ar 7. punktu, kas uzliek pienākumu darba devē- jam uzglabāt attiecīgos izdevumu apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Šī ir jauna norma. Likumā «Par IIN» tā nav detalizētāk paskaid- rota. Raksta tapšanas brīdī nav konstatētas izmaiņas vai plāno- tie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra no- teikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» A vots: V alsts ieņēmumu dienests NR. 3 (519) 2025. GADA MARTSIENĀKUMU VEIDU GRUPA: 1. DARBA ALGAS, DARBA DEVĒJA PIEŠĶIRTO LABUMU UN VALDES LOCEKĻA IENĀKUMS Ienākuma veida nosaukums Apliekams ienākums (ietur izmaksas vietā) Apliekams ienākums (neietur izmaksas vietā) Neapliekams ienākums Noteikto normu ietvaros neapliekams ienākums Paskaidrojums par ienākuma veida koda izmantošanu paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām IIN piemērošanaiIzmaiņu būtība Spēkā no*/ piemērojams, sākot ar paziņojumu par Spēkā līdz/ piemērojams līdz paziņojumam par Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas nepārsniedz 480 eiro gadā 3059 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem darba attiecību ietvaros (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Dzēsts ienākumu veids, jo tā vietā izteikti atsevišķi jauni ienākumu veidi (3069, 3070, 3071, 3072, 3073) ar citu limitu 01.01.2022./ 2022. gadu 31.12.2024./ 2024. gadu Darba devēja apmaksātie darbinieka ēdināšanas izdevumi 3069 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3070, 3071, 3072, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 3059 vietā 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie darbinieka ārstniecības izdevumi 3070 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ārstniecības izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3071, 3072, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 3059 vietā 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie darbinieka izdevumi, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu 3071 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3070, 3072, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie izdevumi, kas saistīti ar darbinieka izmitināšanas izdevumiem 3072 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka izmitināšanas izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3070, 3071, 3073) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 01.01.2025./ 2025. gadu Darba devēja apmaksātie izdevumi, kas saistīti ar darbinieka transporta izdevumiem 3073 Izmanto, aprēķinot ienākumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka transporta izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (kopā ar ienākumu veidiem, ko deklarē ar 3069, 3070, 3071, 3072) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro, un darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus (likuma «Par IIN» 8. p. 15. d.). Ienākuma veida kods ir informatīvs. Jauns ienākuma veids 01.01.2025./ 2025. gadu 29 normu piemērošanas kārtība», lai paskaidrotu sīkāk šo normu. Saskaņā ar likuma grozījumu anotācijā pausto, prasība par ārējo attaisnojuma dokumentu glabā- šanu nepieciešama, lai ierobežotu ēnu ekonomiku un varētu pārlieci- nāties par faktiskajiem izdevumiem un konkrētā nodokļa atvieglojuma piemērošanu. Darba devējiem uzlikts pienā- kums uzglabāt izdevumus aplieci- nošos ārējos attaisnojuma doku- mentus. Iesaku vadīties saskaņā ar Grāmatvedības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabine- ta noteikumos noteikto. Galvenā doma ir spēt pierādīt, ka izdevumi, kas tiek kompensēti darbiniekiem, ir faktiski notikuši. Attiecībā uz transporta izdevu- miem, vienā no VID semināriem mutiski tika skaidrots, ka varētu būt rīkojums par attiecīgo izdevumu segšanu, čeki par degvielu, marš- ruta lapas, darbinieka iesniegums, koplīgums un citi izdevumus aplie- cinošie grāmatvedības dokumenti. Sekosim līdzi aktuālajiem VID skaidrojumiem par šo. Stājoties spēkā šim punktam, veidojas risks: ja nevarēsim pierādīt, ka izdevumi ir pamatoti, tad tas būs klasificējams kā labums darbinie- kiem, kas apliekams ar darbaspēka nodokļiem.Next >