< PreviousNODERĪGI NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 60 ar VID. Mēs esam tie, kas palīdz noformulēt jau- tājumus tā, lai uzņēmums, vēršoties VID ar vēstuli vai VID saistošas uzziņas pieprasījumu, saņemtu nepieciešamo atbildi. Grāmatveži, kas ir savas jomas profesionāļi, bet ikdienā, iespējams, nav ciešā sadarbībā un komunikācijā ar VID, ne vienmēr spēj izklāstīt nepieciešamo jautājumu tā, lai no VID saņemtu gaidīto atbildi. Ir jābūt zināmai pieredzei, lai sa- prastu, kā komunicēt, vai kādā veidā formulēt jautājums, lai VID sniegtu atbildi vai skaidrojumu pēc būtības. Droši vien būtu lieliski, ja arī grāmatvedim būtu juridiskās zināšanas? No vienas puses — jā, sadarbība nevedas tik raiti, ja viens speciālists īsti nepārzina otra «lau- ciņu», bet tas ir abpusēji. Klients no advokāta vairs neprasa tikai jurista amata prasmes, bet ir pašsaprotami, ja bez zināšanām klienta biz- nesā jurists orientējas arī finanšu jautājumos, spēj tvert arī grāmatvedības jomu. Sadarbībā ar grāmatvedi vai finanšu direktoru ir jāsaprot, kur slēpjas konkrētā problēma un kāds ir tās iemesls. Piemēram, pirms uzņēmuma iegādes pircēja juristi un nodokļu konsultanti bieži veic uzņēmu- ma iepriekšējo izpēti, cita starpā lūdzot sniegt grāmatvedības rīcībā esošu informāciju. Gadās tā, ka grāmatveži nav tie runātīgākie — tad nu mums jācenšas nodibināt saikni un jāuzdod pa- reizie jautājumi, bet to var izdarīt tad, ja ir skaid- rība par risināmo problēmu. Uzņēmumu padziļināto pārbaužu ietvaros, kad nepieciešams informāciju iegūt no klien- ta, grāmatveži īsti nesaprot juristu izmantoto terminoloģiju. Tad vai nu ir jāprasa konkrēti — virsgrāmata, noteikti konti, vai kopīgi jāpārrunā grāmatvedības uzskaites principi. Juristu vidū ir kolēģi, kas mazāk darbojas ar grāmatvedības, finanšu jautājumiem, tāpēc uzņēmumu pārbau- des laikā mums prasa, vai pareizi izprot grāmat- veža atsūtīto informāciju. Šādos gadījumos dati, kurus sniedz grāmatvedis, ir «jātulko». Līdz ar to secinām — jā, vislabākais rezultāts sasniedzams, ja ir zināšanas un praktiskā piere- dze vairākās jomās — gan grāmatvedībā, gan tiesībās. Latvijā nav daudz nodokļu konsultantu, kam izglītība vai praktiskā pieredze minētajās jo- mās pārklātos. Attiecīgi praksē zināšanu trūkums var radīt zināmu stresu pušu komunikācijā, kas var nenovest pie ideālā rezultāta. Vai piekrītat, ka likumdošanas process ir gana straujš, reizēm nepārdomāts un neplānots? Taisnība — sevišķi nodokļu jomā. Pērnais gads ir bijis izmaiņām bagāts. Mēnesi, pusotru pirms gadumijas parādījās jauni grozījumi, piemēram, grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākumu no- dokli» un Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Kārtējo reizi grozījumi šajos likumos plašākai sabiedrībai kļuva zināmi pavisam neilgi pirms pieņemšanas. Lieki teikt, ka grozījumi skar plašu iedzīvotāju loku, tādēļ būtu sagaidāms, ka sabiedrība tiek laikus par tiem informēta. Uzņēmumu budžeta plānotājiem — gan grāmatvedim, gan grāmatvedības IT sistēmu uzturētājam — būtu laikus arī jāuzzina, kā mai- nīsies algu aprēķins, kāds būs ar iedzīvotāju ie- nākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums nākamajam gadam. Ārvalstu investoriem, kas salīdzinoši nesen uzsākuši savu darbību Latvijā, grūti 1. decembrī paskaidrot, ka nevaram pil- nībā paziņot, kādas nodokļu izmaiņas stāsies spēkā no 1. janvāra. Nereti tās nav tikai nodokļu likmju, bet kom- pleksas finanšu plānošanas, arī grāmatvedības sistēmu izmaiņas. Gada nogalē pieņemtie no- dokļu likumu grozījumi īpaši ietekmē ārpakal- pojuma grāmatvežu, kam vienlaikus jāapkalpo vairāki uzņēmumi, darbu. Tas prasa lielu sprie- dzi — sagatavoties izmaiņu ieviešanai tik īsā laikā, kādā ir tapuši un pieņemti šie grozījumi. Gribētos cerēt, ka nākotnē šīs izmaiņas būs pārredzamākas un prognozējamākas, lai gan ne- redzu pamatu optimismam, ka šis likumdošanas process varētu mainīties. Ja gadās kādas neskaidrības ar VID, droši vien vērts vērsties pēc palīdzības pie jurista — nodokļu konsultanta? Nereti situācijās, kad VID vēl nav uzsācis nodokļu pārbaudi, bet vēršas pie klienta ar jautājumiem, klienti izvēlas piesaistīt juristu — nodokļu kon- sultantu jau sākotnējā komunikācijā ar VID. To viennozīmīgi arī iesakām darīt. Šādās situācijās sniedzam klientam savu skatījumu, situācijas vērtējumu, nereti pastarpināti komunicējam ar VID — sagatavojam pieprasīto informāciju, piere- dzes vadīti vēršam klienta uzmanību uz būtiskāko. Bieži mūsu pievienotā vērtība ir zināšanas par to, kādu informāciju VID prasa un ko sagaida no klienta, cenšamies lasīt starp rindām. Proti, ko VID, atsūtot uzņēmumam vēstuli, patiesībā grib ĀRVALSTU INVESTORIEM, KAS SALĪDZINOŠI NESEN UZSĀKUŠI SAVU DARBĪBU LATVIJĀ, GRŪTI 1. DECEMBRĪ PASKAIDROT, KA NEVARAM PILNĪBĀ PAZIŅOT, KĀDAS NODOKĻU IZMAIŅAS STĀSIES SPĒKĀ NO 1. JANVĀRA.uzzināt, kas VID varētu interesēt vairāk. Palīdzam klientam noformulēt viedokli un izklāstīt situāci- ju. Tās var būt atbildes uz VID vēstulēm, kurās ir jautājumi par konkrētiem darījumiem — kāpēc tā un ne savādāk, kas ir darījumu partneri, vai uzņēmums ir pārliecinājies par darījumu partne- ru esamību, vai ir zināms, kur faktiski nosūtītā prece nonāk, kā pakalpojums tiek sniegts, utt. Nākamais solis ir nodokļu pārbaudes — lai arī visbiežāk tiekam iesaistīti jau audita veikša- nas procesā, sanāk iesaistīties arī brīdī, kad VID jau ir veicis auditu, sastādījis gala ziņojumu. Šajā brīdi klients saprot, kur VID ieskatā ir problēma ar nodokļiem. VID ir konstatējis faktus, ka darī- jumi nav notikuši vai notikuši kaut kādā noteiktā kārtībā. Klientam ir savs viedoklis par VID iebil- dumiem, un notiek audita lēmuma apstrīdēša- na. Šajā brīdī aktīvi iesaistās advokāti, mēģinām savākt visu aktuālo informāciju no uzņēmuma, kā ir notikuši darījumi un ko vēl ir nepieciešams prezentēt VID, lai aizstāvētu uzņēmuma pozīciju. Nereti šādās situācijās mēdz būt komunikāci- jas problēmas — uzņēmuma pārstāvji, kas visbie- žāk tiešām ir grāmatveži, sēžot pie viena galda ar VID darbiniekiem, ne vienmēr aizdomājas, ka uzņēmuma bizness nav tik pašsaprotams — VID pārstāvji to nepārzina. Uzņēmuma darbiniekiem procesi šķiet pašsaprotami — sūtām preci, pievie- nojam pavadzīmi, komunicējam e–pastos vai pa telefonu. Bet, paskatoties no malas, bizness nav tik pārskatāms, kā varētu šķist vai darbiniekiem gribētos, vai arī VID nav detalizēti iedziļinājies uzņēmuma procesos un uzrādītajos dokumentos. Ja arī ar VID pārstāvjiem notiek klātienes sa- runas, ne vienmēr uzņēmuma darbinieki izstāsta, ko tiem būtu nepieciešams zināt. Proti, neno- jauš, ka VID nav saprotams kopējais uzņēmuma darbības modelis, tādēļ darbinieka teiktais var tikt iztulkots tā, ka kontekstā process noved pie nepareiza secinājuma. Rezultātā ir tapis VID au- dita lēmums, kas ir nelabvēlīgs vai daļēji nelab- vēlīgs uzņēmumam, un tas ir jāapstrīd. Sākotnēji tas tiek apstrīdēts VID ģenerāldirektoram. Ja arī tas ir nelabvēlīgs, tiek gatavots pieteikums Ad- ministratīvajai tiesai par VID ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu. Vai juristi var pārliecināt VID ģenerāldirektoru lēmumu mainīt? Vai arī lielākoties tas paliek nemainīgs un ir jāvēršas tiesā? VID pieņemtie nodokļu pārbaužu lēmumi tiek atcelti reti. Ar VID ģenerāldirektora lēmumu var tikt grozītas sākotnējos lēmumos pieļautās kļū- das. Pārsūdzot VID ģenerāldirektora lēmumu tiesā, kopējā statistika arī ir par labu VID. Lai to mainītu un panāktu nodokļu maksātājiem lab- vēlīgākus tiesas spriedumus, laikus jāveic mā- jasdarbi — komunikācija ar VID un pierādījumu sagatavošana jau pirmstiesas procesā. Mana pēdējā laika pieredze liek secināt, ka VID darbinieki patiešām vairāk iedziļinās tiem sniegtajā informācijā. VID lēmumos paustajā argumentācijā vairs nav tik izplatīti neloģiski un tiesiski nepamatoti tipveida argumenti, uzlabo- jies pamatojums, arvien retāk sastopamies ar tipveida pieeju. Ja VID pārbaužu laikā konstatē nenomaksātus nodokļus, kā rīkoties nodokļu maksātājiem, lai samazinātu nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta? Likums piedāvā iespēju samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja nodokļu maksātājs ir gatavs vienoties un apņemas samaksāt konsta- tētos nenomaksātos nodokļus. Jo ātrāk nodokļu maksātājs piekritīs VID lēmumam, jo beigās būs mazākas sankcijas. Tomēr jāuzsver, ka, ja uzņē- mums sākotnēji nepiekrīt VID lēmumam, tas visu nezaudē, arī vēršoties tiesā. Vienošanās process regulēts tā, lai, nodokļu maksātājam aizstāvot savas tiesības tiesas ceļā, joprojām paliek iespēja vienoties ar VID. Prakse rāda, ka, lai arī tiesa nereti lemj par labu VID, notiek lietas saprātīgās izskatīšanas fāze. Nodokļu maksātājs var mēģināt pārliecināt tiesu, ka tas sākotnēji nav ticis saprasts, nav iz- vērtēti visi iesniegtie pierādījumi vai attaisnojošu iemeslu dēļ tas nav iesniedzis visus pierādījumus savlaicīgi. Tā zināmā mērā ir saruna ar tiesu par faktiem un procesu pēc būtības. 61 Foto: Aiv ars SiliņšNODERĪGI NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 62 Ja praksē tiesas pārsvarā atstāj negrozītu VID lēmumu, vai ir saprātīgi pieņemt lēmumu tiesāties? Jautājums, protams, ir par samērīgumu, par summām, kādas ir liktas uz spēles. Par to, cik nodokļu maksātājam ir brīvo līdzekļu, pārliecī- bas, vēlmes iesaistīties tiesas procesā, tajā skaitā iesaistīt grāmatvedi, juristu. Atšķirīgās situācijās ir dažādas nostājas, stra- tēģijas. Uzņēmējam, esot pārliecinātam par to, ka nav rīkojies ļaunā nolūkā, taisnības panākšana tiesā var būt arī finansiāli neizdevīga. Ir reizes, kad VID lēmums ir jāpārsūdz, jo nelabvēlīgs lēmums nenozīmē tikai finansiālas sekas, tam var būt bū- tiska ietekme uz uzņēmēja nākotnes biznesu. Ņemot vērā pastāvošo tiesu un VID praksi, mēs, juristi, nojaušam, par kādiem jautājumiem ir vērts vērsties tiesā un cīnīties tā, lai tas tomēr nebūtu finansiāli neizdevīgi, un nodokļu maksā- tājs spētu savas tiesības aizstāvēt sekmīgi. Tāpat ir lietas, kurās fakti ir objektīvi nepierādāmi, jo uzņēmēji nav veikuši visas nepieciešamās dar- bības. Tad, iespējams, nav vērts tērēt resursus, ja vien pārsūdzēšana nav nepieciešama citu ie- meslu dēļ. Visbiežāk, kad vēršamies tiesā, redzam, ka ir objektīvi lietas aspekti, ko VID nav līdz galam iz- pratis. Daļu nepierādīsim, bet par citu jautājumu ir jāiet un jācīnās, jo lēmums nav taisnīgs pēc būtības. Pierādījumu kopumu mēģinām pasniegt tā, lai tiesai veidojas izpratne un ir skaidrs, ka VID konkrētajā jautājumā nav iedziļinājies vai nav sapratis situāciju, tādēļ pieņemtais lēmums ir jāatceļ. Juristi ir atzinuši, ka tiesas nereti nepārzina biznesu, nav izpratnes par to, kā biznesa procesi notiek dzīvē. Klasiski arī advokātiem nav zināmas biznesa nianses vai grāmatvedības un nodokļu praktis- kā puse, bet, ikdienā praktizējot šādās lietās, ir iespēja iet uz tiesu un skaidrot, argumentēt, strādāt tā, lai spējam izskaidrot tiesai, kā notiek procesi, kāds regulējums attiecināms utt. Pirms gadiem darījumi notika vienkāršāk. Patlaban elektroniskā vide, informācijas aprite, preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas veidi nereti ir daudz sarežģītāki. Tas ir normāli, ka tiesa nevar pārzināt visu, tādēļ procesā iesaistītajām pusēm ir jāskaidro lietas apstākļi, un tiesai, bal stoties uz tiem, ir jācenšas izprast situāciju. Pro- cesā advokāti ir kā «acis no malas» — no klienta noskaidrojam faktiskos apstākļus, izprotam viņa biznesu un to prezentējam tiesā. Nesen tiesas sēdē stundu skaidroju, kāds ir klienta specifiskā biznesa modelis, kā tiek orga- nizētas konkrēto preču piegādes. Vērsu uzmanī- bu uz niansēm, kādēļ konkrētās preces nevarēja piegādāt no vienas valsts un kādēļ tas darīts no citas. Lai arī no malas šādu piegāžu ceļš var šķist neloģisks un aizdomīgs, redzot aprēķinus, kļūst skaidrs, kur veidojas bizness. Diemžēl ne vien- mēr nodokļu maksātāji tiesā šo skaidrojošo dar- bu veic pietiekami rūpīgi, un ne vienmēr tiesai ir laiks un vēlme izprast situāciju līdz niansēm. Šādos gadījumos tas noved pie nodokļu maksā- tājam nelabvēlīga sprieduma. Ieteikums: jau brīdī, kad VID uzdod pirmos jautājumus, neslēpt informāciju, stāstīt, rādīt, iepazīstināt, zīmēt struktūru, lai ir skaidrs, kas, ko un kāpēc dara procesā. Vai nav tā, ka uzņēmēji ne pārāk vēlas atklāt informāciju par savu biznesu? Tā ir problēma. Uzņēmēji bieži mēģina par savu uzņēmumu un aktivitātēm VID izstāstīt tikai mi- nimumu. Ja VID ir gatavi sadarboties, arī uzņē- mējam ir jāpārkāpj baiļu slieksnis un ir jāsniedz informācija. Turklāt pēc iespējas ātrāk, lai sadar- bība būtu raita, jautājumi nepaliek neatbildēti. Pat, ja sākotnēji šķiet, ka VID pārstāvji ir situāciju izpratuši, par to būtu vēlreiz jāpārliecinās. Vai ir kāda atšķirība starp Eiropas Savienības Tiesas praksi un Latvijas tiesu praksi? Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir augstākā tiesa, kas izskata jautājumus saistībā ar Eiropas Sa- vienības (ES) tiesību interpretāciju un piemēro- šanu, tostarp nodokļu tiesību jomā. EST rada tiesu praksi visas ES līmeni. EST spriedumi ir pamatinformācijas avots, kur gan smelties in- formāciju, par to, kā lietas notiek citās valstīs, gan arī aizstāvēt savu pozīciju attiecībā uz to, vai Latvijā ir pareizi ieviests likums, vai ir kādas nianses, kas būtu jāinterpretē citādi Latvijas no- dokļu piemērošanā. Izskatot nodokļu strīdu Latvijas tiesā, tiesa spriedumā atsaucas uz EST atziņām un praksi. Tādējādi tiek panākta vienveidīga tiesību normu interpretācija ES līmenī. Uz EST atziņām atsaucas arī VID, gatavojot atbildes vai pieņemot lēmumus par Latvijas nodokļu maksātājiem. Gadās gan, ka EST tiesu prakse VID sasniedz vēlāk nekā gribētos, sevišķi jautājumos, kas būtu lemjami par labu nodokļu Foto: Aiv ars Siliņš63 maksātājiem. Ja tā noticis, tad, pārsūdzot VID lēmumu, tiesa vērtē VID rīcību vai pieņemto lē- mumu un lemj, vai tas ir atbilstošs Latvijas liku- mam un EST interpretācijai. Ko VID vajadzētu ņemt vērā no EST tiesu prakses? Ko citādāk dara Lietuvas un Igaunijas nodokļu administrētāji? Situācijas ir daudz un dažādas, un pēc būtības nevar būt tā, ka VID prakse atšķiras no EST seci- nājumiem, tomēr ir jautājumi, kuros VID situāciju izprot vai vēlas izprast citādi, kā to līdzīgās lietās lēmusi tiesa. Piemēram, jautājums par Latvijas nodokļu maksātāja pienākumu vērtēt savu ārvalsts da- rījuma partneri un tā veiktās darbības saistībā ar nodokļu nomaksu savā valstī. Ir skaidrs, ka, piegādājot preci ārpus Latvijas, Latvijas nodokļu maksātājam ir jāsaprot, kam prece ir piegādāta, kas ir preces saņēmējs. Tomēr nereti ar VID ir diskusija: vai Latvijas nodokļu maksātājam bez tā, ka tas regulējumā noteiktajā kārtībā ir iden- tificējis savu darījumu partneri, ir nepieciešams pārliecināties arī par to, vai darījumu partneris par attiecīgo preču piegādi savā valstī veicis vi- sus ar nodokļu samaksu saistītos pienākumus. EST pareizai nodokļu nomaksas kārtībai pār- robežu darījumos nosaka konkrēti izpildāmus kritērijus. Ir jāpārliecinās, ka prece tiešām ir pie- gādāta konkrētajam PVN maksātājam. Nodokļu samaksas pienākums otrā valstī netiek uzlikts uz Latvijas uzņēmēju pleciem. Tas objektīvi nav ne- pieciešams un nav iespējams. Diemžēl VID prak- se un arī Latvijas tiesu prakse šāda veida lietās Latvijā nav viennozīmīga. Attiecībā uz EST spriedumos pausto atziņu piemērošanu VID ikdienas darbā, šķiet, ka, sa- līdzinot ar kaimiņvalstīm, mums ir lielāka iner- ce — šīs atziņas tiek ieviestas un piemērotas lēnāk. Nodokļu maksātājiem, kas veic starptautiskus darījumus, ir būtiski, ja valstīs, kurās tie darbojas, ir līdzīgi nodokļu administrēšanas principi un nav pārsteigumu par to, kā likums tiek interpretēts vienā vai otrā valstī, ja EST jau par konkrēto jau- tājumu ir devusi savu vērtējumu. Ja nodokļu administrācijas operatīvi reaģē un to prakse sevišķi uz pārrobežu nodokļu pie- mērošanu ir vienveidīga, ja tiesas pie vienādiem apstākļiem lemj līdzīgi Latvijā, Igaunijā un Lietu- vā, tad skaidrs, ka nodokļu maksātājiem, sevišķi investoriem, attiecīgais tirgus ir interesantāks, jo to darbība var tikt īstenota vienveidīgi. Ja nodokļu administrācijas ES un Latvijas gadījumā — Baltijas reģionā — darbotos vien- veidīgi, investori savus biznesa lēmumus varētu pieņemt, neiedziļinoties administratīvā jautāju- mā — cik grūta ir sadarbība ar VID un vai varu paļauties, ka Latvijā varu darboties līdzīgi, kā to daru citās ES valstīs. Investors var paļauties, ka, uzsākot savu darbību šeit, piemēram, ģeogrāfiskā novieto- juma dēļ, nodokļu tiesību interpretācija Latvijā neatšķirsies no tām, kāda tā ir citās ES valstīs. Piemēram, darījumi un bizness var tikt struktu- rēts līdzīgi, kā tas notiek Vācijā, vai piemēram, pastāvīgās pārstāvniecības noteikšanas principi šeit tiek saprasti līdzīgi kā Igaunijā. Kā varam novērot, uzņēmēji retāk bīstas īste- not kādas biznesam nepieciešamas strukturālas izmaiņas savā ierastajā darbībā tā iemesla dēļ, ka baidītos no VID pārbaudēm vai no tā, ka šādas iz- maiņas var novest pie negatīvām nodokļu sekām. Vai nelielos uzņēmumos retāk vairās no darījumu strukturēšanas, lai, iespējams, nesastaptos ar negatīvām nodokļu sekām? Domāju, ka tas atkarīgs no biznesa un uzņēmēja ambīcijām, ne no uzņēmuma lieluma. Ir uzņē- mēji, kas darbojas ierastajā trajektorijā, netiek veiktas būtiskas izmaiņas darījumu un sadarbī- bas procesos, līdzekļu aprite notiek vēsturiski ierastajos ceļos. Iespējams, laiku pa laikam savs bizness ir jāpārskata, lai, veicot kādas struktu- rālas izmaiņas, iespējams, varētu atteikties no kādām liekām izmaksām. Laikam ejot, ir jāpakonsultējas ar kādu no malas, lai redzētu, kādi procesi uzņēmumā ir uzlabojami. Varbūt jāuzlabo dokumentu aprite uzņēmumā, varbūt jārestrukturizē ārvalstu filiā- les darbs. Varbūt grupas sabiedrības aizdevums rada papildu nodokļu izdevumus un to nepiecie- šams kapitalizēt. Izmaiņas darbības strukturēša- nā nav pašmērķis, bet var dot papildu pievienoto vērtību. Tas attiecas arī uz privātpersonām. Ja no pār- dotajām kapitāla daļām gūtos līdzekļus persona plāno ieguldīt citā uzņēmējdarbībā, ir vērts pa- domāt, vai ir veids, kā nodokļa no gūtā ienāku- ma samaksu atlikt uz vēlāku laiku. Sevišķi, veicot kādas rutīnas darbības, ik pa laikam tās ir jāpārskata — varbūt kaut kas ir praksē mainījies, radušās citas iespējas. Tādēļ ir noderīgs jurista skats no malas. PROCESĀ ADVOKĀTI IR KĀ «ACIS NO MALAS» — NO KLIENTA NOSKAIDROJAM FAKTISKOS APSTĀKĻUS, IZPROTAM VIŅA BIZNESU UN TO PREZENTĒJAM TIESĀ. Advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants RŪDOLFS VILSONSNR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 64 noderīgi PAGĀJUŠĀ GADA NOGALĒ NOTIKUŠAJĀ RMS RĪKOTAJĀ KONFERENCĒ «REVĪZIJA, NODOKĻI UN GRĀMATVEDĪBA 2024» SVENS KRISTJANSONS, VALSTS POLICIJAS GALVENĀS KRIMINĀLPOLICIJAS PĀRVALDES EKONOMISKO NOZIEGUMU APKAROŠANAS PĀRVALDES 1. NODAĻAS PRIEKŠNIEKS, SNIEDZA PADZIĻINĀTU IESKATU PAR GRĀMATVEŽU BŪTISKO LOMU CĪŅĀ AR NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJU. IKARS KUBLIŅŠ Izmeklētājs uzsver, ka grā- matvedības speciālistiem piemīt unikāla pozīcija un zināšanas. S. Kristjansons norāda, ka grāmat- veži, būdami finanšu darījumu un ekonomisko procesu pārzinātāji, var pamanīt aizdomīgas darbības, kuras citi varētu palaist garām, tā- dējādi tie ir svarīgi sabiedrotie cīņā pret noziedzību. Organizētās noziedzības apmē- ri Eiropas Savienībā ir satraucoši lieli. Katru gadu noziedznieki gūst no 90 līdz 180 miljardiem eiro lie- lus ienākumus, vidēji — ap 140 miljardiem eiro. Tiesībsargājošām iestādēm izdodas identificēt un Ilustr ācija: © 103tnn — stock.adobe.com65 konfiscēt tikai nelielu daļu — ap- mēram 2% no šiem noziedzīgi ie- gūtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka liela daļa noziedzīgi iegūto lī- dzekļu paliek apritē un tiek izman- tota jaunu noziegumu finansēša- nai, informē S. Kristjansons. Arī Latvijā situācija nav ieprie- cinoša, jo ēnu ekonomikas apjoms (kurā gan pat netiek ietvertas tādas neuzskaitītās ekonomikas daļas kā ieņēmumi no nelegālo preču un pakalpojumu ražošanas, kā arī ne- reģistrēto ražotāju un nereģistrēto uzņēmumu ienākumi) 2023. gadā, saskaņā ar ARŅA SAUKAS, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora, pētījuma datiem sasniedza 23% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kopē- jiem 40 miljardiem eiro, kas tātad ir gandrīz 10 miljardi eiro. «Šie skaitļi ir dramatiski. Tie parā- da problēmas nopietnību un steidza- mu nepieciešamību pēc aktīvākas rīcības. Dati liecina par to, ka ir jā- veic nopietni pasākumi, lai novērstu noziedzīgās darbības un naudas at- mazgāšanu,» secina S. Kristjansons. Grāmatvežiem un revidentiem ir piešķirta ļoti nozīmīga loma no- ziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanā. «Jums ir unikālas zināšanas, pozīcija un iespējas sek- mēt to, lai mēs dzīvotu taisnīgākā, godīgākā, drošākā sabiedrībā. Jūs varat palīdzēt mums identificēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzek- ļus,» uzsver Valsts policijas pārstāvis. S. Kristjansons brīdina, ka jeb- kura nozare var kļūt par vietu, kur organizētā noziedzība iegulda un le- galizē savus noziedzīgos ienākumus. Viņš min piemēru ar Itālijas mafiju, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega- lizācijai izmantojot pat... kartupeļu tirdzniecību. Tas parāda, ka pat šķie- tami nevainīgās nozarēs var tikt veik- tas noziedzīgas darbības. Šī iemesla dēļ grāmatvežiem ir jābūt modriem un jāziņo par jebkādiem aizdomī- giem darījumiem, pat ja tie šķietami norisinās legālās uzņēmējdarbības jomās. Tiem jābūt gataviem identifi- cēt neparastus darījumus, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanu vai citiem noziegumiem. Ārpakalpojuma grāmatveži ir likuma subjekti, kuriem ir saisto- ši visi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma prolife- rācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN) noteiktie pienā- kumi. Tāpēc ir būtiski regulāri at- svaidzināt savas zināšanas par šo jomu, izmantojot Finanšu izlūkoša- nas dienesta (FID) mājaslapā publis- kotos materiālus. Šajos materiālos ir sniegtas detalizētas tipoloģijas, pazīmes un pamācības par to, kā efektīvi organizēt darbu, ieviest iekšējās kontroles mehānismus un atklāt aizdomīgus darījumus. «FID un Valsts ieņēmumu dienes- ta (VID) sagatavotie materiāli par NILL pazīmēm ir jāuzskata par būtis- ku pamata literatūru grāmatvežiem, lai viņi spētu pilnvērtīgi un efektī- vi veikt savus darba pienākumus. Šajos materiālos ir sniegti detalizēti norādījumi par to, kā atpazīt aizdo- mīgus darījumus, kā ziņot par tiem un kā nodrošināt, ka uzņēmuma iekšējie procesi ir atbilstoši likuma prasībām,» norāda S. Kristjansons. Līdz šim FID iesniegto ziņoju- mu (par aizdomīgām aktivitātēm, darījumiem) skaits no grāmatve- žu puses nav bijis pārāk liels. Dati rāda, ka 2022. gadā tika iesniegti 117 ziņojumi, 2023. gadā — 145, bet 2024. gadā līdz konferences GRĀMATVEŽA «VĀRTSARGA» LOMA VAR PALĪDZĒT APTURĒT NELEGĀLĀS NAUDAS PLŪSMAS EIROPAS SAVIENĪBĀ KATRU GADU NOZIEDZNIEKI GŪST 90–180 MILJARDUS EIRO LIELUS IENĀKUMUS. TIESĪBSARGĀJOŠĀM IESTĀDĒM IZDODAS IDENTIFICĒT UN KONFISCĒT TIKAI NELIELU DAĻU — APMĒRAM 2% NO NOZIEDZĪGI IEGŪTAJIEM LĪDZEKĻIEM.NODERĪGI NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 66 prezentācijas brīdim — 145 ziņoju- mi. Revidentu iesniegto ziņojumu skaits ir vēl mazāks (2022. gadā — 36, 2023. gadā — 52, pērn — 51). Šie rādītāji varot liecināt par nepie- tiekamu izpratni vai motivāciju rī- koties, bet tas varētu būt saistīts arī ar faktu, ka grāmatveži ne vienmēr apzinās savu atbildību. Grāmatveži var saskarties ar izai- cinājumiem, kas saistīti ar klientu at- tiecībām, jo var rasties sajūta, ka, zi- ņojot par aizdomīgiem darījumiem, tie nodod savus pastāvīgos klientus. Tomēr ir jāspēj nošķirt lojalitāte klientam no lojalitātes likumam, sabiedrības un arī paša interesēm. S. Kristjansons ilustrēja minēto ar piemēru: «Atmiņā nāk kāda ko- miķa stāvizrāde, kur viņš ar smaidu atcerējās savu bērnību Ņujorkā, Bronksā 1970. gados — laikā, kad rajonu pārvaldīja mafija un nozie- dzība bija sasniegusi augstu līme- ni. Viņš stāstīja, ka toreiz mafijas darboņi viņam šķituši lieliski cilvē- ki. «Viens no viņiem man maksāja desmit dolārus dienā, lai es no rīta piestartētu viņa mašīnu,» komiķis sacīja. Taču viņš maksāja ne jau tā- pēc, ka būtu žēlsirdīgs vai devīgs. Viņš maksāja šos desmit dolārus, lai gadījumā, ja nu mašīnai ir piestipri- nāts spridzeklis, bojā aizietu mazais puika, ne pats. Šis ir stāsts ar dziļāku jēgu — neļaujiet sevi pārvērst par to «sīko», kuram iedod dažus dolārus, pakļaujot riskam savā vietā.» S. Kristjansons arī atgādina, ka, pat ja (štata) grāmatvedis nav ofi- ciāls NILLTPFN likuma subjekts, vi- ņam ir pienākums ziņot par aizdo- mīgiem darījumiem, ja, izmantojot savas profesionālās zināšanas, viņš pamana, ka darījums varētu būt saistīts ar noziedzīgu nodarījumu (to paredz likuma 3.1 pants «Citu per- sonu pienākums attiecībā uz infor- mācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem»). Ja grāmatvedis ignorē šādus darījumus, bet vēlāk izmeklē- šanā atklājas, ka viņam tie bija jāredz un jāziņo par tiem, var tikt uzdoti pamatoti jautājumi par viņa profe- sionālo atbildību. Grāmatvedim ir jārīkojas atbilstoši savai profesiona- litātei un jānodrošina, ka viņa darbs neveicina noziedzīgas darbības. Diskusijas laikā pēc prezentāci- jas tika uzdots jautājums par gadī- jumiem, kad pienākums ziņot tiek uztverts nepareizi (ziņotājs maldīgi uzskatījis, ka notiek noziedzīgs no- darījums) vai izmantots negodprātī- gi (vēlmē atriebties konkurentiem). S. Kristjansons paskaidroja, ka ar šā- dām situācijām nav nācies saskarties, taču ziņotājam allaž jārīkojas pēc labas ticības, taču ziņojums vēl ne- nozīmē automātisku reakciju no tie- sībsargājošo iestāžu puses. Vispirms riska informāciju (iespējamo nodokļu pārkāpumu gadījumā) saņem VID un FID (citu potenciālo nodarījumu ga- dījumā — tikai FID), kas to analizē un izvērtē. Tikai apmēram katrs cetur- tais vai piektais ziņojums tiekot atzīts par tik pamatotu, lai tā izmeklēšanu nodotu tālāk tiesībsargājošajām ies- tādēm. Tāpēc nav iespējams, ka grā- matvedis ar vienu ziņojumu varētu izraisīt nepamatotu tiesībsargājošo iestāžu reakciju. Turklāt ziņotāja identitāte ir konfidenciāla un netiek atklāta trešajām personām. Tas no- drošina, ka ziņotājs var ziņot par aiz- domīgiem darījumiem, nebaidoties no atriebības vai negatīvām sekām no klienta vai darba devēja puses. Nobeigumā S. Kristjansons, atsaucoties uz Albertu Einšteinu, uzsvēra, ka tiem, kuriem ir zināša- nas, ir arī pienākums rīkoties. Viņš mudina grāmatvežus un citus spe- ciālistus izmantot savas unikālās zi- nāšanas, lai palīdzētu cīnīties pret noziedzību un veicinātu taisnīgāku sabiedrību. Svarīgi apzināties, ka arī nelielas aizdomās un katrs zi- ņojums, pat ja tas šķiet nebūtisks, var būt kā puzles gabaliņš, kas pa- līdz atklāt kopainu un novērst pla- šākus noziedzīgos nodarījumus. Tāpēc grāmatvežiem jābūt aktīviem un modriem, un jāziņo par visiem aizdomīgiem darījumiem, vadoties pēc FID sagatavotajos materiālos sniegtajām vadlīnijām. Pats die- nests esot gatavs sniegt atbalstu un palīdzību, ja rodas neskaidrības par ziņošanas procesu. PAT JA GRĀMATVEDIS NAV OFICIĀLS NILLTPFN LIKUMA SUBJEKTS, VIŅAM IR PIENĀKUMS ZIŅOT PAR AIZDOMĪGIEM DARĪJUMIEM, JA, IZMANTOJOT SAVAS PROFESIONĀLĀS ZINĀŠANAS, VIŅŠ PAMANA, KA DARĪJUMS VARĒTU BŪT SAISTĪTS AR NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU. Publicitātes f oto Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks SVENS KRISTJANSONSReģistrējies semināriem: plz.lv/seminari Izvēlies no vairāk nekā 150 mācību videoierakstiem un skaties sev ērtā laikā! www.plz.lv/seminaru-saraksts/ plz.lv/seminari « B I L AN C E S AK AD Ē M I J A » P I E D Ā V Ā K UR S I V ID E O IE R A K S T I INGRĪDA LEJNIECE, profesionālais maģistra grāds ekonomikā, profesionāla grāmatvede, grāmatvedības pasniedzēja, nodokļu konsultante, rakstu autore. Licencēta grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītāja INGRĪDA LEJNIECE, profesionālais maģistra grāds ekonomikā, profesionāla grāmatvede, grāmatvedības pasniedzēja, nodokļu konsultante, rakstu autore. Licencēta grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītāja 6. MARTĀ 10. APRĪLĪ 20. AUGUSTA 13. MARTĀ 17. APRĪLĪ UN UN NO 2 NODARBĪBAS 2 NODARBĪBAS 8 NODARBĪBAS 8 MĀCĪBU STUNDAS 8 MĀCĪBU STUNDAS 40 MĀCĪBU STUNDAS ~ 4 STUNDAS ~ 2 STUNDAS ~ 2 STUNDAS ~ 2 STUNDAS PVN 2025 praktizējošiem grāmatvežiem Uzņēmumu ienākuma nodoklis LR Nodokļu sistēma. Izmaiņas no 01.01.2025. PRAKTISKAIS KURSS Pašnodarbināto grāmatvedība Aktuālie jautājumi darba uzskaitē 2025. gadā Gada pārskats 2024. Likvidācijas slēguma bilance un aktuālais UIN deklarācijas aizpildīšanā Pētniecības un attīstības izmaksas finanšu pārskatos: identifikācija, klasifikācija un aprēķins 4. MARTĀ INGA PUMPURE, Mg. oec., grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre, SIA KIF Biznesa komplekss direktore, publikāciju autore, profesionāla izaugsmes trenere (koučs) INGA PUMPURE, Mg. oec., grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre, SIA KIF Biznesa komplekss direktore, publikāciju autore, profesionāla izaugsmes trenere (koučs) PRAKTISKAIS KURSS E-rēķini u.c. attaisnojuma dokumenti 1 NODARBĪBAS 4 MĀCĪBU STUNDAS LAILA KELMERE, Mg. oec., grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docente, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle 67 BAIBA APINE, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere MAIJA GREBENKO, Mg. sci. oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla Bilance rakstu ilggadējā autore NELDA JANOVIČA, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučsNext >