< Previous50 tiesības Foto: © Ilija — stock.adobe.com AKTUĀLĀ TIESU PRAKSE PUBLISKO IEPIRKUMU LIETĀS DROŠĪBAS PRASĪBAS IKT SISTĒMĀM KRITISKĀS INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTOS Senāta 2024. gada 30. septem- bra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slē- dzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija no- teikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (turpmāk — noteiku- mi Nr. 442) prasībām. Noteikumu Nr. 442 regulējums cita starpā no- teica, ka līgumu par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības sistēmām atļauts slēgt ar juridisku personu, kuras pakalpojuma nodrošināša- nai izmantoto programmatūru vai iekārtu ražotājs ir juridiska perso- na, kas reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī. Šo tiesību normu nepiemēro, ja ir saņemts kompe- tentās valsts drošības iestādes atzi- nums, ka līgumu var slēgt. Konkrētajā lietā pasūtītājs rīkoja atklātu konkursu par laboratorijas izmeklējumu nodrošinājumu, tai skaitā iepērkot nepieciešamos anali- zatorus, kas tiek pieslēgti pasūtītāja informācijas sistēmām. Savukārt uz pasūtītāja informācijas sistēmām kā paaugstinātas drošības sistēmām ir attiecināms noteikumu Nr. 442 re- gulējums. Pieteicēja piedāvāja kon- kursā Ķīnā ražotus analizatorus. Piedāvājumu izvērtēšanas laikā pa- sūtītājs pieprasīja drošības iestādes atzinumu, un drošības iestādes atzi- numā ir norādīts, ka nav konstatēja- mi šķēršļi slēgt līgumu ar pieteicēju, taču līguma noslēgšanas gadījumā pastāv iespējami drošības riski, un atzinumā rekomendēts pasūtītājam nodrošināt, ka iekārtu ražotājam nav piekļuves iekārtām, lai tas ne- varētu ietekmēt iekārtu darbību un lai iekārtas neveiktu datu apmaiņu ar ražotāju. Pasūtītājs izvērtēja, ka tam nav iespējams realizēt atzinumā sniegtās rekomendācijas, un pietei- cējas piedāvājums tika noraidīts. Pieteicēja uzskatīja, ka nav pa- matota pieteicējas izslēgšana no ie- pirkuma, jo neatbilstība noteikumu Nr. 442 normām nav paredzēta kā izslēgšanas pamats Publisko iepir- kumu likumā, kā arī uz noteikumu Nr. 442 prasībām nebija tieši norā- dīts konkursa nolikumā. Kā norādīja Senāts lēmumā, no noteikumu Nr. 442 normām neizriet pasūtītāja rīcības brīvība, kas ļautu izvēlēties nepiemērot tajās paredzē- to kārtību, un arī tad, ja šajās tie- sību normās paredzētie nosacījumi nav tieši ietverti konkursa nolikumā, pasūtītājam nav tiesību atkāpties no attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanas. Kā uzsvar Senāts, imperatīvu tiesību normu piemēro- šana nedrīkst būt atkarīga no tā, vai Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ.NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 51 persona, kurai tās ir saistošas, ir ie- kļāvusi tās iepirkuma dokumentos. Līdz ar to pasūtītājam saistošās tie- sību normas ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai uz tām ir norādīts noliku- mā. Senāta ieskatā pasūtītājam nav jāietver iepirkuma nolikumā pilnīgi visas normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz konkrēto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bet bū- tiski ir, vai pasūtītājs ir norādījis tā- das prasības, kuras saskaņā ar tiesī- bu normām tam ir tiesības izvēlēties piemērot; savukārt, ja kādas prasī- bas ir imperatīvi piemērojamas, pa- sūtītājam nav jāuzskaita pilnīgi visi normatīvie akti, kas regulē attiecīgo nozari, un arī komersantiem, kuras darbojas ar iepirkuma priekšmetu saistītā jomā, ir jāpārzina attiecīgo jomu regulējošās tiesību normas un jārēķinās, ka tajos ietvertās obligā- tās prasības vai priekšnosacījumi tiks attiecināti arī uz iepirkumu. Attiecībā uz Publisko Iepirkumu likuma 42. pantā paredzētajiem iz- slēgšanas noteikumiem Senāts norā- dīja, ka līdztekus šiem noteikumiem var pastāvēt un pastāv arī tāds tie- siskais regulējums, kas izvirza īpašas prasības noteikta veida darbībai vai ierobežojumus līgumu slēgšanai, un gadījumā, ja tiesību normās pa- redzēti obligāti priekšnosacījumi, kuriem personām ir jāatbilst, lai tās varētu sniegt konkrēto pakalpojumu vai piegādāt konkrētā veida preces, pasūtītājam nav tiesību atkāpties no šo nosacījumu piemērošanas. Kā izskatāmajā lietā norādījusi drošības iestāde, tās rekomendā- ciju ievērošanai nebūtu pietiekami, ka iekārtas ražotāja pārstāvji fiziski nevar piekļūt iekārtai, bet nepiecie- šams arī nodrošināt, ka tiem nav attālinātas piekļuves iespējas. Kā tas izriet no pasūtītāja izvērtējuma, iekārtu nepieciešams savienot ar internetu, un tas nozīmē, ka pasū- tītājam nebūtu iespējams kontrolēt komunikāciju starp iekārtu un ražo- tāju, turklāt iekārtas programmatū- ru izstrādājis un uztur tieši iekārtas ražotājs. Attiecīgi Senāts atzina, ka pasūtītājs šajā lietā ir pēc būtības izvērtis iespēju īstenot drošības iestādes ieteikumus drošības risku novēršanai, nevis vienīgi formāli atsaucies uz atzinumu, noraidot pieteicējas piedāvājumu. Jānorāda, ka, lai gan noteikumi Nr. 442 nav spēkā no 2024. gada 18. oktobra un jauni noteikumi nav vēl pieņemti, tomēr pasūtītājiem ir saistošas Nacionālās kiberdrošības likuma normas. Atbilstoši minētā li- kuma regulējumam Satversmes aiz- sardzības birojam ir tiesības sniegt norādījumus, lai nodrošinātu šajā likumā informācijas un komunikāci- jas tehnoloģiju (IKT) kritiskās infra- struktūras īpašniekiem un tiesiska- jiem valdītājiem noteikto pienāku- mu izpildi vai novērstu nacionālās drošības apdraudējumu. Līdz ar to pasūtītājiem, kas ir informāciju un tehnoloģiju sistēmu kritiskās in- frastruktūras īpašnieki, ir jāparedz attiecīgie nosacījumi drošības risku izvērtēšanai iepirkuma nolikumā, lai pretendenti būtu informēti par Foto no Evijas Mug inas personīg ā arhīv a Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore EVIJA MUGINA SENĀTA IESKATĀ PASŪTĪTĀJAM NAV JĀIETVER IEPIRKUMA NOLIKUMĀ PILNĪGI VISAS NORMATĪVO AKTU PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ KONKRĒTO PREČU PIEGĀDI VAI PAKALPOJUMU SNIEGŠANU.TIESĪBAS NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 52 attiecīgo prasību piemērošanu (ka- mēr nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi). KASĀCIJAS SŪDZĪBA PAR NEPAMATOTI LĒTA PIEDĀVĀJUMA IZVĒRTĒŠANU Pieteicējas piedāvājums kon- kursā tika noraidīts kā nepamatoti lēts, jo pasūtītājs atzina, ka pietei- cējas sniegtie skaidrojumi nepierāda piedāvātās cenas pamatotību, kā arī pieteicēja nav iesniegusi pierādīju- mus tam, ka par piedāvāto cenu ir iespējams izpildīt līgumu, neradot lī- guma neizpildes risku. Pieteicēja ap- strīdēja pasūtīja lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā un arī vēlāk pār- sūdzēja biroja lēmumu tiesā. Tiesa atzina pieteicējas pieteikumu par nepamatotu. Par spriedumu pietei- cēja iesniedza kasācijas sūdzību. Senāts ar 2024. gada 28. ok- tobra rīcības sēdes lēmumu lietā SKA–323/2024 atteica ierosināt ka- sācijas tiesvedību sakarā ar pieteicē- jas kasācijas sūdzību. Senāts lēmu- mā norādīja, ka tiesa ir atzinusi, ka pieteicēja nav spējusi pierādīt, ka iz- maksu pozīcijas ar 0,00 un 0,01 eiro bija objektīvi pamatotas, un ka iz- maksu pārcelšana starp nesaistī- tiem kritērijiem rada neskaidrības par reālo pakalpojuma cenu, savu- kārt attiecībā uz iespējamo izmaksu segšanu no uzņēmuma nesadalītās peļņas tiesa secināja, ka pasūtītājam nebija pārliecības, ka pieteicēja spēs visu līguma darbības laiku nodro- šināt pakalpojumu par piedāvāto cenu. Senāts lēmumā norāda, ka tiesa spriedumā ir norādījusi kon- krētus apstākļus un argumentus, kas neļauj uzskatīt pieteicējas pie- dāvātas izmaksas par pamatotām un apliecina, ka pasūtītājas novēr- tējums par pieteicējas piedāvāju- mu ir objektīvs un pareizs. Senāta ieskatā kasācijas sūdzībā norādītie iebildumi nepamato tiesas pieļautu tiesību normu pārkāpumu, bet gan pieteicēja sniedz citādu viedokli par to, kādi secinājumi no pieteicējas sniegtajiem skaidrojumiem par pie- dāvāto cenu tiesai bija jāveic, līdz ar to secināms, ka kasācijas sūdzības argumenti ir vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu. Kā atzīst Senāts, tas vien, ka pieteicēja nepiekrīt tiesas sniegtajam pierādījumu vērtēju- mam, nevar būt par pamatu sprie- duma pārskatīšanai kasācijas kārtī- bā, proti, pierādījumu pārvērtēšana pēc būtības nav pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai. PAGAIDU AIZSARDZĪBA VISPĀRĪGAS VIENOŠANĀS GADĪJUMĀ Senāta 2024. gada 6. novem- bra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–881/2024 izvērtēts jautājums par pagaidu aizsardzības piemēro- šanu vispārīgās vienošanās gadīju- mā. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atteikts pieņemt pieteicējas lūgumu par pagaidu aizsardzību. Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par Iepirkumu uzrau- dzības biroja lēmuma atcelšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu, aizliedzot pasūtītajam slēgt līgumu vai vispārīgo vienošanos ar iepirku- mā noteikto uzvarētāju vai arī ap- turēt jau noslēgtā līguma vai vispā- rīgās vienošanās darbību. Tiesnesis atzina, ka pārsūdzētais biroja lē- mums ir izpildīts, noslēdzot vispā- rīgo vienošanos ar konkursa uzva- rētājus, un zaudējis spēku, tāpēc tā atcelšana nav iespējama un lieta ir ierosināma par biroja lēmuma at- zīšanu par prettiesisku, savukārt pagaidu aizsardzības piemērošana lietā, kurā pārbaudāms pārsūdzētā administratīvā akta prettiesiskums, nav iespējama un pagaidu aizsar- dzības lūgums ir atsakāms. Blakus sūdzībā par minēto ties- neša lēmumu pieteicēja norādīja, ka pasūtītājs ir noslēdzis tādu vie- nošanos, kas paredz tās ietvaros slēgt iepirkumu līgumus, un līdz ie- pirkumu līgumu noslēgšanai netiek nodibinātas tiesiskās attiecības par konkrētu pasūtījumu. Kā norāda lē- mumā Senāts, vispārīgās vienošanās var iedalīt divos veidos: tādas, kas tiek noslēgtas ar vienu piegādātāju un kurās ir noteikti pilnībā visi līgu- ma slēgšanas noteikumi, un tādas, kas tiek noslēgtas ar vairākiem po- tenciālajiem piegādātājiem un kurās šādi noteikumi pilnībā nav iekļauti. Izskatāmajā gadījumā vienošanās ir noslēgta ar vienu konkrētu piegā- dātāju, kurš attiecīgajā laika posmā uz iepirkuma līguma pamata sniegs pasūtītājam nepieciešamos pakal- pojumus, un neparedz tālāku atlasi vai cita pretendenta izvēli. Tādējādi, kā atzīst Senāts, konkursa mērķis — noslēgt līgumu ar konkrētu personu par noteiktu līguma priekšmetu (pat ja nākotnē vēl varētu būt precizēti atsevišķi noteikumi) — ir sasniegts. Senāta ieskatā gadījumā, kad ir no- slēgta tāda vispārīgā vienošanās kā izskatāmajā lietā, iepirkuma pro- cedūras ietvaros pieņemtais biroja lēmums ir zaudējis savu spēku un tiesas ceļā iespējama vairs tikai tā tiesiskuma pārbaude, un attiecīgi arī pagaidu aizsardzības līdzekli — pārsūdzētā lēmuma darbības ap- turēšanu — šādā situācijā vairs nav iespējams piemērot, jo darbību var apturēt tikai tādam administratīva- jam aktam, kas joprojām rada aktī- vas tiesiskās sekas. APLIECINĀJUMS PAR TEHNISKĀ PIEDĀVĀJUMA ATBILSTĪBU Pieteicējas piedāvājums kon- kursā tika noraidīts, jo pasūtītāja vērtējumā pieteicējas piedāvājums neatbilst iepirkuma nolikuma pra- sībai, kas nosaka, ka pretendents paraksta un iesniedz tehnisko spe- cifikāciju/tehnisko piedāvājumu atbilstoši nolikuma 1. pielikumam, apliecinot, ka tiks nodrošināta visu tehniskās specifikācijas prasību ie- vērošana. Par pasūtītāja lēmumu pieteicēja iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu Iepirkumu uzraudzī- bas birojā, un birojs savā lēmumā arī atzina, ka pieteicēja neiesnie- dza parakstītu iepirkuma noliku- ma 1. pielikumu, bet iesniedza savu tehnisko piedāvājumu, kurā daļēji mainīts pasūtītājas noteik- tās tehniskās specifikācijas saturs. Pieteicējas tehniskajā piedāvājumā attiecībā uz pakalpojuma apjomu noteikts, ka pieteicēja plāno nodro- šināt darbu apjomu vidēji 55 000 stundas mēnesī un ārkārtas pakal- pojumu līdz 25 reizēm vispārīgās vienošanās darbības laikā, attiecīgi pieteicējas tehniskajā piedāvājumā norādītais plānotais darbu apjoms ir ievērojami mazāks par to apjomu, kādu pieteicējai būtu bijis jāparedz tehniskajā piedāvājumā, iesniedzot parakstītu nolikuma 1. pielikumu. Foto: © Ilija — stock.adobe.com53 Pieteicēja pārsūdzēja biroja lēmu- mu tiesā, un Administratīvā rajona tiesa atzina pārsūdzēto lēmumu par pirmšķietami tiesisku. Pieteicēja iesniedza blakus sū- dzību par minēto tiesas lēmumu, uzskatot, ka tiesa nav veikusi piln- vērtīgu piedāvājuma interpretāciju, nepareizi izprotot piedāvājumā lie- totā vārda «plāno» nozīmi. Senāts ar 2024. gada 29. novembra lēmu- mu lietā SKA–904/2024 pieteicējas blakus sūdzību noraidīja. Kā norāda lēmumā Senāts, nevar piekrist bla- kus sūdzībā norādītajam, ka starp vārdiem «piedāvā» un «plāno» šajā gadījumā būtu saskatāma atšķirīga nozīme; ja pieteicēja norāda, ka tā plāno attiecīgu pakalpojumu ap- jomu, tad ir loģiski saprotams, ka tas arī tiek piedāvāts izpildei, un, ja tā patiesībā piedāvā izpildīt citu apjomu (to, kuru prasījusi pasūtītā- ja un kurš ir lielāks par pieteicējas plānoto), tad nav saprotams, kāda nozīme ir pieteicējas plānotajam pa- kalpojumu apjomam un kādēļ tas ir norādīts pieteicējas piedāvājumā. Senāts norāda, ka tā ir pasūtītāja prasība — apliecināt, ka pretendents pildīs visu iepirkuma nolikumā no- rādīto pakalpojumu apjomu, un, ja pieteicēja šādu prasību uzskatīja par nepamatotu, tai pret to bija jāiebilst. Attiecībā uz iespēju precizēt piedāvājumā ietverto informāci- ju Senāts secina, ka situācijā, kad piedāvājumā jau ir konstatēts cits pakalpojumu apjoms, nekā tas prasīts iepirkumu nolikumā, piedā- vājuma skaidrošana, negrozot tā saturu, nevar novest pie iesniegtā piedāvājuma atbilstības iepirkuma nolikumam atzīšanas. Līdz ar to šādā situācijā arī nav pamats lūgt precizēt vai izskaidrot piedāvājumu. PIEREDZES PRASĪBAS INTERPRETĀCIJA Senāta 2024. gada 5. decem- bra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–274/2024 skatīts jautājums par pieredzes prasības interpretā- ciju, piemērojot konkursa nolikumā izvirzītās prasības. Konkursa nolikums paredzēja, ka pretendents iepriekšējo trīs gadu laikā ir veicis vismaz divas pa 250 portatīvo datoru piegādes ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas; divu līgumu ie- tvaros, kur katrā no tiem piegādāti vismaz 250 portatīvie datori, pre- tendents ir nodrošinājis klientam garantijas servisu vismaz sešus mē- nešus no portatīvo datoru piegādes brīža. Prasībai pievienota zemsvītras atsauce, kas paredz, ka pretendents pieredzi var apliecināt arī ar viena līguma izpildi, ja pretendents šā lī- guma ietvaros ir veicis gan portatīvo datoru piegādi, gan nodrošinājis ga- rantijas servisu pasūtītāja norādītajā laika periodā. Konkursa uzvarētājs apliecināja prasīto spēju nodrošināt noteikta apjoma datoru piegādi un garantijas apkalpošanu vienam pa- sūtītājam viena noslēgtā līguma ie- tvaros, ko arī Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā uzskatīja par atbilstošu konkursa nolikuma pra- sībai. Pieteicēja iebilda šādam tiesas vērtējumam, uzskatot, ka pieredzi nevar apliecināt ar vienu līgumu. Pieteicēja uzskatīja, ka tiesai bija jāņem vērā, ka prasības vēsturiskā redakcija paredzēja, ka pretenden- tam pieredzes apliecināšanai bija jā- atsaucas uz četriem līgumiem — di- viem piegādes līgumiem un diviem līgumiem ar garantijas servisu —, bet, ievērojot zemsvītras piezīmi, pretendents katru no šīm pieredzes prasībām varēja apliecināt ar «vienu» līgumu, kas patiesībā kopā veido vis- maz divus līgumus, savukārt zemsvīt- ras atsauces atstāšana arī pēc strīdus nolikuma punkta grozīšanas acīmre- dzami norāda uz pasūtītājas pieļautu pārrakstīšanās vai neuzmanības kļū- du. Kā lēmumā norāda Senāts, strī- dus prasības mērķis ir pārliecināties par pretendenta spēju noteiktā ter- miņā īstenot noteikta apjoma preču piegādes, kā arī nodrošināt garantijas servisu, un galvenais vērtēšanas kri- tērijs ir nevis izpildīto līgumu skaits, bet gan tas, vai pretendents ir spējis nodrošināt piegādes un garantijas servisu nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, un izskatāmajā gadījumā konkursa uzvarētāja pieredzes at- bilstību nav pamata apšaubīt, jo ir konstatējamas vairākas datoru pie- gādes prasītajā apmērā, kā arī aplie- cināta garantijas servisa sniegšana. Senāta ieskatā pieteicējas sniegtā nolikuma strīdus punkta interpretā- cija neatbilst zemsvītras atsauces lo- ģikai — iespējai apliecināt pieredzi ar viena līguma ietvaros sniegtu pakal- pojumu, un pieteicējas uzskats, ka zemsvītras atsauce ir pārrakstīšanās vai neuzmanības kļūda, balstās uz subjektīvu pieņēmumu, nevis objek- tīviem pierādījumiem vai nolikuma strīdus punkta tekstā nepārprotami izteiktu pretrunu. Kā norāda Senāts, katrs pretendents var pats izvēlēties, kādā veidā apliecināt savu pieredzi, ja vien tas atbilst iepirkuma noli- kumam, un nolikuma strīdus pun- kta teksts kopsakarā ar zemsvītras atsauci objektīvi skaidri norāda, ka pretendents var apliecināt pieredzi arī ar vienu līgumu, ja vien tas ietver gan piegādes, gan garantijas servisu prasītajā apjomā un kvalitātē. GALVENAIS VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJS IR NEVIS IZPILDĪTO LĪGUMU SKAITS, BET GAN TAS, VAI PRETENDENTS IR SPĒJIS NODROŠINĀT PIEGĀDES UN GARANTIJAS SERVISU NEPIECIEŠAMAJĀ APJOMĀ UN KVALITĀTĒ.NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 54 FAKTISKIE APSTĀKĻI Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no ama- ta līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā stāšanās laikam, par atstādi- nāšanas laiku nesaņemot darba sa- maksu. Pieteicējs lūdza domei atļau- ju savienot amatu ar konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ALPS ainavu darbnīca. Dome atteica at- ļauju, pamatojoties uz Interešu kon- flikta novēršanas likumu, kas pub- liskas personas iestādes vadītājam aizliedz savienot amatu ar darbu privātā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs šo atteikumu apstrīdēja tiesā. Gan pirmās, gan apelācijas in- stances tiesas pieteicēja pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltie- sa spriedumā norādīja, ka amata sa- vienošanas ierobežojumi attiecas arī uz atstādinātiem darbiniekiem. Tāpat AMATA SAVIENOŠANAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA ATSTĀDINĀTAI AMATPERSONAI Foto: © wjar ek — stock.adobe.com tiesības SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA 2024. GADA 27. DECEMBRA SPRIEDUMS LIETĀ NR. SKA–156/2024, (A420211721) LIETĀ BIJA STRĪDS PAR INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANAS LIKUMA 6. PANTA CETURTAJĀ DAĻĀ UN 7. PANTA CETURTAJĀ DAĻĀ IETVERTO AMATA SAVIENOŠANAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU. PIETEICĒJS UZSKATĪJA, KA, ŅEMOT VĒRĀ VIŅA ATSTĀDINĀŠANU UN TĀS APSTĀKĻUS, TIESĪBU NORMĀS PAREDZĒTIE IEROBEŽOJUMI NAV PIEMĒROJAMI. TOMĒR GAN DOME, GAN TIESA UZSKATĪJA, KA AMATA SAVIENOŠANAS IEROBEŽOJUMI ATTIECAS ARĪ UZ PIETEICĒJU UN IZSKATĀMAJĀ GADĪJUMĀ NAV PAMATA NO TIEM ATKĀPTIES.tiesa secināja, ka domei bija zināms par pieteicēja ilgstošo atstādināšanu, neizmaksājot darba samaksu, taču, ņemot vērā, ka atstādināšana, to- starp apturot darba samaksas izmak- su arī uz nenoteiktu laiku, ir paredzē- ta gan Darba likuma 58. panta otrajā daļā, gan citos valsts dienesta attiecī- bas regulējošos normatīvajos aktos, nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs, pieņemot Interešu konflikta novēr- šanas likuma normas, tādu gadīju- mu iespējamību nebūtu apsvēris un ilgstoša atstādināšana, neizmaksājot darba samaksu, pati par sevi liecinā- tu par netipisku situāciju. Pieteicējs iesniedza kasācijas sū- dzību, uzsverot, ka ilgstoša atstā- dināšana bez darba algas ir nesa- mērīga un ka viņam nebija iespēju savienot amatu ar citu darbu. Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir pamatots un ka amata 55 PIETEICĒJAM KĀ AMATPERSONAI BIJA JĀAPZINĀS NO INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANAS LIKUMA IZRIETOŠIE IEROBEŽOJUMI UN ATBILSTĪGI TIEM ARĪ JĀRĪKOJAS. Foto: Aiv ars Siliņš savienošanas ierobežojumi neiero- bežo pieteicēja tiesības uz iztiku, jo viņam bija iespēja meklēt citu darbu. Senāts norādīja, ka uz pieteicēju kā publiskas personas iestādes va- dītāju neattiecas tādi amata savie- nošanas ierobežojumi, lai uzskatītu, ka, atstādināšanas laikā nesaņemot darba samaksu (par amata veikšanu, no kura atstādināts), tiktu liegtas pieteicēja tiesības uz iztiku. Tas, ka pieteicējs šajā laikā vēlējies strādāt tikai pie viena darba devēja, kas nav publiskas personas institūcija, ne- liecina, ka viņam nav bijis iespēju strādāt publiskajā sektorā un tieši Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie amatu savienošanas iero- bežojumi būtu pārlieku ierobežojo- ši. Pieteicējam kā amatpersonai bija jāapzinās no Interešu konflikta no- vēršanas likuma izrietošie ierobežo- jumi un atbilstīgi tiem arī jārīkojas. Senāta ieskatā, izskatāmajā lietā nav konstatēts, ka pieteicējs būtu meklē- jis iespējas tādam darbam, kuru var savienot ar viņa amatu. Tas vien, ka dome nav piekritusi prettiesiski at- ļaut pieteicējam strādāt vienu izvē- lētu darbu pie viena konkrēta darba devēja, pats par sevi nenozīmē, ka tādā veidā būtu pārkāptas pieteicēja Satversmē garantētās tiesības. SENĀTA ATZIŅAS Interešu konflikta novēršanas likumā amata savienošanas ierobe- žojumi ir noteikti, lai novērstu in- terešu konfliktu rašanos un nodro- šinātu pilnvērtīgu valsts funkciju īstenošanu sabiedrības interesēs. Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai da- rījumu partneru personiskās vai man- tiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amat- personu darbībai (likuma 2. pants). Valsts amatpersona ir persona, kas veic kādu publisku funkciju. Valsts amatpersonas statuss nozīmē īpašu tiesisku attiecību pastāvēšanu starp personu un valsti un ir cieši saistīts ar valsts funkciju pildīšanu. Nosacījums par īpašu uzticamību un lojalitāti pret valsti ir pamatā ar amatpersonas statusu saistītajiem ierobežojumiem.1 Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūs- tot sabiedrības uzticēšanos, un jāno- vērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezul- tātā, proti, jānovērš interešu kon- flikta situācijas iespējamība.2 Valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras ci- tas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastip- rinātā sabiedrības uzmanības lokā. Valsts amatpersonas statuss ir cieši saistīts ar pienācīgu valsts funk- ciju izpildi un sabiedrības uzticēša- nos valstij. Lai nodrošinātu valsts funkciju īstenošanu sabiedrības in- teresēs, valsts amatpersonas ir pa- kļautas dažādiem ierobežojumiem.3 1 Satversmes tiesas 2019. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2019–03–01 11.1. punkts. 2 Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA–394/2006, A42102804, 8.1. punkts. 3 Senāta 2023. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. SKA–190/2023, A420311218, 8. punkts. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts KASPARS RĀCENĀJSNR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 56 TIESĪBAS n PAR ATSTĀDINĀŠANAS JĒDZIENU Darba likuma 58. panta pirmā daļa noteic, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizlie- gums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādi- nāšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Lai gan atstādināšanas laikā pieteicējs nevar veikt darba pie- nākumus un atrasties darba vietā, viņš joprojām saglabā savu amatu. Atstādināšana ir preventīvs līdzek- lis, ko darba devējs var uz laiku iz- mantot konkrētos, likumā noteiktos gadījumos. Tā piemērošana pati par sevi neizbeidz darba tiesiskās attie- cības, arī šajā laikā pieteicējs ir kon- krētās iestādes pārstāvis. Savukārt, ja darba devējs ir nepamatoti pie- mērojis šo līdzekli, atstādinātajai personai ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu ka- vējuma laiku un arī zaudējumu at- līdzinājumu (Darba likuma 58. pan- ta ceturtā daļa). n PAR TO, VAI UN KĀ PIETEICĒJA ATSTĀDINĀŠANA IETEKMĒ AMATU SAVIENOŠANAS IESPĒJU Tā kā pieteicēja amatpersonas statuss ir saistīts ar konkrēta ama- ta ieņemšanu un atstādināšanas laikā pieteicējs joprojām turpināja ieņemt šo amatu, arī atstādināša- nas laikā uz pieteicēju attiecās ar amatpersonas statusu saistītie iero- bežojumi, tostarp par amatu savie- nošanu. Atstādināšanas iespējama- jam prettiesiskumam šajā kontekstā nav tiesiskas nozīmes. Vienlaikus situācijā, kad atstā- dināšana ir ilgstoša un bez darba samaksas saglabāšanas, atstādinātā persona nedrīkstētu nonākt situāci- jā, kad tai faktiski tiek liegtas tiesī- bas uz iztiku. Tādēļ pārbaudāms, vai amata savienošanas ierobežojumi pieteicējam neliedz šīs tiesības. n ATSEVIŠĶU AMATPERSONU AMATU SAVIENOŠANAS IEROBEŽOJUMI Pieteicējam kā publiskas perso- nas iestādes vadītājam nav noteikts absolūts amatu savienošanas aizlie- gums, tomēr amatu savienošana ir atļauta tikai konkrētos, tiesību nor- mās noteiktos, gadījumos. Izvērtējot Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta ce- turtajā daļā un 6. panta ceturtajā daļā uzskaitītos amatus, ar kuriem ir savienojams publiskas personas iestādes vadītāja amats, secināms, ka savienošana ar amatu privāta- jā sektorā patiešām ir iespējama tikai īpašu apstākļu iestāšanās gadījumos. Vienlaikus šā likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkta «b» apakšpunkts paredz, ka, ja tas nerada interešu konfliktu un ir sa- ņemta rakstveida atļauja, publiskas personas iestādes vadītāja amatu var savienot ar citu amatu pub- liskas personas institūcijā. Līdz ar to likums paver pietiekami plašas darba iespējas publiskajā sektorā. Turklāt ir pamatoti uzskatīt, ka per- sonas, kas ieņem publiskas perso- nas iestādes vadītāja amatu, kva- lifikācija un prasmes ļautu ieņemt arī kādu citu amatu tajā pašā vai citā iestādē. Gadījumā, ja pieteicējam viņa in- dividuālo apstākļu dēļ tomēr radās problēmas iztikas līdzekļu iegūšanai, viņam par to bija jāinformē iestāde. KO PAR AMATA SAVIENOŠANU NOTEIC LIKUMS? Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta ceturtā daļa paredz, ka citstarp publiskas personas iestādes vadītājs var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi; 2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā: a) amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā kapitālsabiedrībā, b) citu amatu publiskas personas institūcijā, c) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija). Interešu konflikta 6. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar: 1) amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību; 2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējamsaskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»; 3) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākumanodokli», ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības; 4) saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»; 5) tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu; 6) amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu; 7) dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.57 Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš ne- var būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikpos- mā no iepriekšējā darba līguma no- slēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otrajā daļā ir no- teikts, ka personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa rezultātā zinātnis- kā institūta nolikumā vai komerc- sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedī- bu un norādīja: UZ NOTEIKTU LAIKU NOSLĒGTA LĪGUMA TERMIŅŠ AKADĒMISKAJAM PERSONĀLAM ŠAJĀ LIETĀ TIKA SKATĪTS STRĪDS PAR TO, KURA LIKUMA NORMA PIEMĒROJAMA AKADĒMISKĀ PERSONĀLA DARBA LĪGUMA TERMIŅAM. SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA 2024. GADA 16. DECEMBRA RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS LIETĀ NR. SKC–1003/2024 (C770852724) PERSONAS AKADĒMISKAJOS AMATOS IEVĒLĒ UZ SEŠIEM GADIEM ATKLĀTA KONKURSA REZULTĀTĀ ZINĀTNISKĀ INSTITŪTA NOLIKUMĀ VAI KOMERCSABIEDRĪBAS STATŪTOS NOTEIKTAJĀ KĀRTĪBĀ. Foto: © wjar ek — stock.adobe.com n Kā tas tieši norādīts Darba liku- ma 45. panta pirmajā daļā, mi- nētā tiesību norma, kas paredz uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņu, nav piemēroja- ma, ja citā likumā ir noteikts cits darba līguma termiņš. n Atbilstoši Zinātniskās darbības li- kuma 26. panta otrajai daļai per- sonas akadēmiskajos amatos ie- vēlē uz sešiem gadiem, savukārt piektajā daļā papildus norādīts, ka uz minētajām personām ne- attiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. n Apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka akadēmiskā personāla darba līguma termiņu nosaka Zinātnis- kās darbības likuma 26. panta otrā daļa kā speciālā tiesību nor- ma, kas nepiešķir darba devējam tiesību atbilstoši lietderības ap- svērumiem noteikt īsāku darba līguma termiņu.58 NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS noderīgi INESE HELMANE59 Kā jūs raksturotu juristu un grāmatvežu attiecības? Grāmatveži droši vien vēlas noskaidrot, kāds ir risinājums skaitļu izteiksmē, bet juristi ne vienmēr zina un saprot grāmatvežu bažas. Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu strukturēšanā, gan esam iesaistīti uz- ņēmumu saimniecisko darījumu plānošanā un izmaiņās. Lai minēto īstenotu klienta labākajās interesēs, juristiem, grāmatvežiem un citiem pro- cesā iesaistītajiem nepieciešama vienota izpratne par jautājumiem, pie kuriem strādājam. Mums jāsaprot klienta patiesās vajadzības, lai kopīgiem spēkiem spētu nonākt pie rezultāta. Nereti visupirms no klienta ir nepieciešama infor- mācija tieši no uzņēmuma «iekšienes». To sniedz vai nu finanšu direktori, vai grāmatveži, kas pār- zina kopējo ainu, kā arī var norādīt uz svarīgajām detaļām — gan no finanšu posteņiem, gan no kādām juridiskām struktūrām uzņēmums sastāv. Līdz ar to sadarbība starp juristiem un grāmat- vežiem iet roku rokā. Ikdienā ar grāmatvežiem saskaros jautāju- mos, kas vairāk vai mazāk saistīti ar nodokļiem. Nodokļu konsultācijās, kā arī sarežģītākos uzņē- mumu un darījumu strukturēšanas gadījumos, kad grāmatveži nereti ir tie, kam dzīvē ir jāievieš uzņēmumu vadības vai īpašnieku — vizionāru lēmumi. Attiecīgi, lai nonāktu pie pareizākajiem risinājumiem un apzinātu iespējamos nodokļu riskus, uzņēmumu finanšu cilvēki un grāmatveži vēršas pēc viedokļa pie mums. Prakse rāda, ka veiksmīga juristu un grāmat- vežu sadarbība ir strukturētas komunikācijas jautājums. Juristam, nodokļu konsultantam jau ir praktiskās grāmatvedības pamatzināšanas, kas sekmīgi ļauj virzīt sarunu tā, lai kopā detalizētāk varētu pievērsties arī praktiskajām niansēm. Kā darījumu veidus minējāt uzņēmumu strukturēšanu — uzņēmumu apvienošanu, iegādi, pārstrukturēšanu, uzņēmumu grupu struktūras izmaiņas. Vai šai procesā tiek iesaistīti arī grāmatveži? Uzņēmumus apvienojot, sadalot vai citādi restrukturizējot, papildus juridisko jautājumu risināšanai neizbēgami jāveic izmaiņas arī uzņē- mumu bilancēs, finanšu pārskatos, kas ir grā- matvežu pienākums. Šai procesā rodas jautāju- mi, kas skar arī nodokļus. Paralēli aktuāli ir arī praktiski ikdienas jautājumi, kas saistīti ar tiesību aktu izmaiņām, to piemērošanas praksi Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tiesā. Nereti, notiekot strukturālām izmaiņām uzņē- muma vai uzņēmumu grupas iekšienē, grāmat- vežiem nepieciešama ciešāka sadarbība ar VID, lai iegūtu noteiktu informāciju vai saskaņotu viedokli KLIENTS NO ADVOKĀTA VAIRS NESAGAIDA TIKAI JURIDISKOS SKAIDROJUMUS, VIŅŠ VĒLAS, LAI VĒL BEZ ZINĀŠANĀM KLIENTA BIZNESĀ JURISTS ORIENTĒTOS ARĪ FINANŠU JAUTĀJUMOS, SPĒTU TVERT ARĪ GRĀMATVEDĪBAS JOMU, UZSKATA RŪDOLFS VILSONS, ADVOKĀTU BIROJA TGS BALTICS NODOKĻU, KĀ ARĪ KORPORATĪVO DARĪJUMU UN M&A PRAKSES GRUPAS ZVĒRINĀTS ADVOKĀTS UN SERTIFICĒTS NODOKĻU KONSULTANTS. VIŅA PIEREDZE LIECINA, KA SADARBĪBA STARP JURISTIEM UN GRĀMATVEŽIEM IKDIENĀ VEIDOJAS ĻOTI CIEŠA. KAD VĒRTS VĒRSTIES PIE JURISTA? Foto: Aiv ars Siliņš INESE HELMANENext >