< Previous20PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS TIESU PRAKSE Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017. gada 21. novembra spriedumu [pers. A] atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. pan- ta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā no- darījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trim gadiem , jo par vainīgo atzītais izvairījās no nodokļu no- maksas, nodarot valstij zaudējumus lielā ap- mērā. No [pers. A] valsts labā piedzīta kaitē- juma kompensācija par mantisko zaudējumu 23 369,35 EUR. Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa ar 2019. gada 5. februāra sprie- dumu atcēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tie- sas spriedumu, atzīstot [pers. A] par nevai- nīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un at- taisnotu. VID pieteiktā kaitējuma kompensā- cija 23 369,35 EUR atstāta bez izskatīšanas. Kasācijas protestu par Rīgas apgabaltie- sas 2019. gada 5. februāra spriedumu iesnie- dza Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora pienā- kumu izpildītājs, bet kasācijas sūdzību – VID. Kasācijas protestā norādīts, ka apelācijas instances tiesas secinājums, ka apsūdzētā [pers. A] darbībās nav viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes, ir kļūdains un novedis pie nepareiza tiesas sprieduma. Tiesa izdarījusi kļūdainus secinājumus par faktisko apstāk- ļu izklāstu apsūdzībā. Lēmumā par [pers. A] saukšanu pie kriminālatbildības norādīti ne tikai konkrēti [pers. A] kā SIA [Nosaukums] valdes locekļa deklarētie nodokļu maksājumi un faktiski veiktie maksājumi, bet arī attiecī- gajā laika periodā uzņēmumam faktiski pie- ejamie naudas līdzekļi bankas kontos. [pers. A] rīcībā bija pietiekami naudas līdzekļi no- dokļu maksājumu veikšanai. Apelācijas in- stances tiesa bez tiesiska pamata atzinusi, ka naudas līdzekļi visupirms izmantojami saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi uz nodokļu nomaksas prioritāti un sabied- rības interesēm, kas prevalē pār indivīda interesēm komercdarbības nodrošināšanā. VID norādījis, ka tiesa nepamatoti papla- šinājusi Kriminālprocesa likuma 405. pantā noteikto apsūdzības saturu, kļūdaini norādot, ka [pers. A] darbības – norēķināšanās ar da- rījuma partneriem, SIA [Nosaukums] konta izrakstu atspoguļošana un darbinieku algu izmaksa – ir uzskatāmas par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajām objektī- vās puses pazīmēm. VID ieskatā, apsūdzībā nebija jānorāda katrs veiktais naudas pār- skaitījums un saņemtie naudas līdzekļi. Mi- nētie fakti apstiprinās ar pierādījumiem, kas tika pārbaudīti lietas iztiesāšanas laikā. Izskatot minēto strīdu, Senāts norādī- jis, ka Krimināllikuma 218. panta objekts ir tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā. Nozieguma priekšmets – likumā no- teiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzināmie maksājumi (valsts vai pašvaldību nodevas). No objektīvās puses nodarījums var izpausties bezdarbībā (kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzinā- to maksājumu nomaksas) vai darbībā (ienā- kumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanā vai samazināšanā). Veicot norādītās darbības vai pieļaujot bezdarbību, kas veido Krimināllikuma 218. pantā pare- Nodokļu nomaksa prevalē pār saimnieciskās darbības nodrošināšanu Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 31. oktobrī izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora pienākumu izpildītāja Arta Kļaviņa kasācijas protestu un cietušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 5. februāra spriedumu.21 INFORMĀCIJA Nr. 12 (124) 2019. gada decembris dzētā nozieguma objektīvo pusi, persona tāpat apzinās, ka šādas rīcības rezultātā valsts vai pašvaldība nesaņems attiecīgo maksājumu summu un tādējādi tiks nodarīti zaudējumi. Vainīgā psihiskā attieksme pret valstij vai pašvaldībai nodarītā zaudējuma apmēru nevar ietekmēt noziedzīgā nodarīju- ma subjektīvās puses izvērtējumu kopumā, ko raksturo tiešs nodoms un nosaka perso- nas vēlēšanās izvairīties no nodokļu vai citu maksājumu nomaksas, veicot prettiesiskas darbības vai pieļaujot bezdarbības aktus un apdraudot valsts un tautsaimniecības inte- reses nodokļu iekasēšanas jomā. Ar bezdarbību krimināltiesiskā nozīmē jāsaprot apzināta, personas gribai atbilsto- ša pasīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienāku- mu neveikšanā, pastāvot reālai iespējai tos veikt, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā sevišķajā daļā paredzēts apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm (noziedzīgs nodarījums). No subjektīvās puses tas (Krimināllikuma 218. panta otrā daļa) ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms. Personas uzvedība raksturojas ar konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Savukārt nozieguma subjekts ir fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu un kurai saskaņā ar likumu ir pienākums veikt nodokļu vai tiem pielīdzi- nāto maksājumu nomaksu. Apelācijas instances tiesa nekonstatēja apsūdzētā darbībās Krimināllikuma 218. pan- ta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarī- juma sastāvu, proti, noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo un subjektīvo pusi. Senāts atzīst, ka šādu savu atziņu apelācijas instan- ces tiesa nav pamatojusi atbilstoši Krimināl- procesa likuma 512. panta pirmajai daļai. Apelācijas instances tiesa ar pierādījumiem lietā nav pamatojusi atzinumu, ka [pers. A] pēc norēķiniem ar kreditoriem nepietika nau- das līdzekļu, lai veiktu nodokļu nomaksu. Piemēram, pirmās instances tiesa seci- nājusi, ka SIA [Nosaukums] laikā no 2012. gada 16. jūlija līdz 2012. gada decembra vi- dum samaksāja SIA Hipolīzings kopsummā Ls 6812,88, lai izpirktu automašīnas, nenovir- zot šo naudu nodokļu samaksai un nodokļu parāda dzēšanai. [pers. A] rīcība, pārdodot izpirktās automašīnas [pers. C] par salīdzi- noši nelielu cenu, kas nesedza pat pēdējo maksājumu summu līzinga kompānijai, norā- da uz apzināti tīšu darbību savu personisko interešu nodrošināšanai, nevis uz vēlmi pil- dīt likumā noteiktos pienākumus pret valsti nodokļu jomā. Kasācijas instances tiesa atzīst par ne- pamatotu apelācijas instances tiesas seci- nājumu, ka apsūdzībā bija jāietver prokuro- ra teiktais tiesas debatēs pirmās instances tiesā. Kriminālprocesa likuma 506. panta pirmā daļa noteic, ka prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsa- ka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Prokurors izsaka vie- dokli arī par citiem tiesas apspriedē izlem- jamiem jautājumiem. Tādējādi prokuroram tiesas debatēs ir jāizklāsta, tajā skaitā, pa- matojums savam viedoklim par apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, citiem vārdiem runājot – jāpauž lietā esošo un tiesā pārbau- dīto pierādījumu vērtējums. Kriminālprocesa likuma 405. panta pir- majā daļā norādīts, ka apsūdzībā jāiekļauj noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, bet ne pierādījumi, kas tos apstiprina. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka [pers. A] nevarēja samaksāt nodokļus, jo pēc norēķiniem ar darījuma partneriem, kas sniedza uzņēmumam nepieciešamos pa- kalpojumus saimnieciskās darbības nodro- šināšanai, uzņēmumam nepietika naudas līdzekļu. Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesa spriedumā nav pamatojusi, kāpēc tā uzskata, ka norēķi- ni ar kreditoriem ir svarīgāki par nodokļu norēķiniem, proti, kopējām sabiedrības in- teresēm. Senāts atzīst, ka apelācijas instances tie- sa, iztiesājot lietu, pieļāvusi Kriminālproce- sa likuma 511. panta otrās daļas, 512. pan- ta pirmās daļas, 525. panta otrās daļas un 564. panta ceturtās daļas pārkāpumu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma bū- tisku pārkāpumu šā likuma 575. panta tre- šās daļas izpratnē, noveda pie nelikumīga nolēmuma. Senāts nosprieda pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 5. februāra spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīša- nai Rīgas apgabaltiesā. Sagatavots pēc Senāta Krimināllietu departamenta spriedumā Nr. SKK–373]2019NOZARES ZIŅAS 22PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS Izskaudīs nelegālo azartspēļu vietnes Rosina jau nākamgad minimālo algu paaugstināt līdz 500 eiro Meklēs risinājumus par UR nepubliskās daļas dokumentos iekļauto ziņu izmantošanu Finanšu ministrija kopā ar Iz- ložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju paredzējusi ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētajām interaktīvajām azartspēlēm un izlozēm. Tas tiks darīts, bloķējot maksājumus Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interak- tīvo izložu organizētajiem, bloķē- jot šo spēļu interneta vietnes, kā arī piemērojot atbildību pašai personai, kas neievēro likumā no- teikto aizliegumu dalībai nelegālā aktivitātē. Liels atteikto maksā- jumu skaits var būt par pamatu Valsts ieņēmumu dienesta deta- lizētākai informācijas pieprasīša- nai attiecībā uz personas dalību azartspēlēs un izlozēs kopumā. Likumā ir noteikti naudas sodi personai par likuma neievēroša- nu jeb dalību nelegālajās spēlēs. Vienlaikus elektronisko sakaru komersanti nodrošinās poten- ciālā spēlētāja pāradresāciju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas interneta mājaslapu, kur ir pieejams Latvijā licencēto spēļu organizētāju saraksts. Nelicencētās azartspēles ir rīks, ko var izmantot arī noziedzī- gi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas shēmās. Atbilstoši starptautiskam pētīju- mam Latvijā nelegālais interaktī- vo azartspēļu tirgus 2019. gadā ir novērtēts ar 38% jeb 33 miljoniem eiro. Tas liecina, ka līdz šim Latvi- jā bija salīdzinoši viegli iesaistīties nelegālo (nelicencēto) interaktīvo azartspēļu un izložu spēlēšanā. Igaunijā minimālā alga nā- kamgad būs 580 eiro un neaplie- kamais minimums 500 eiro mēnesī visiem, savukārt Lietuvā – 607 eiro minimālā alga un neapliekamais diferencētais minimums 400 eiro. Savukārt Latvijā nākamā gada bu- džetā valdība ir nolēmusi paaug- stināt diferencēto neapliekamo minimumu no 250 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Valstij šis lēmums izmak- sā 32 miljonus eiro, norāda Latvi- jas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pie vienādas pirktspējas (dārdzības izlīdzinājuma) mūsu minimālā alga valdības piedāvāju- mā nākamgad ir 366 eiro, Lietuvā 535,6 eiro, Igaunijā – 506,30 eiro. LBAS priekšlikums ir paaug- stināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī un neapliekamo minimu- mu noteikt 250 eiro, lai uz rokas minimālo algu saņemtu 406 eiro mēnesī. Tas ir krietni vairāk, nekā valsts budžetā piedāvā valdība – 366 eiro. Turklāt ietaupītos 32 mil- joni eiro, kurus nebūtu valstij jāno- raksta zaudējumos, rezultātā vēl valsts budžetā ienāktu 4,2 miljoni iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) plus vēl četras reizes lielāka sum- ma pašvaldībām, papildus iegūs- tot no minimālās algas saņēmējiem akcīzi, pievienotās vērtības nodokli utt. Šāds risinājums nevarētu graut mūsu uzņēmēju konkurētspēju, bet varētu uzlabot darbinieku pirkt- spēju un valsts ieņēmumus. Saeimā 14. novembrī pie- ņemtie grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmu- mu reģistru” paredz vispārēju kārtību, kādā notiek Uzņēmu- mu reģistrā (UR) uzkrāto datu un dokumentu apstrāde. Jau grozījumu izstrādes laikā tika secināts, ka ir nepieciešams specifisks regulējums ierobe- žotas pieejamības dokumentos iekļauto ziņu izmantošanai, lai nodrošinātu specifiskus pakal- pojumus. Tādēļ 20. novembrī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Latvijas Tirdzniecības un rūp- niecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Uzņēmuma reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere pa- rakstīja saprašanās memoran- du par UR reģistru nepubliskās daļas dokumentos iekļauto ziņu izmantošanu. Memorands paredz turpmāk TM, LTRK un UR sadarboties, iz- vērtējot UR reģistru lietu nepub- liskās daļas dokumentos iekļau- to ziņu izmantošanas iespējas un līdzdarboties pasākumos, tai skaitā veikt pētījumus, izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu un to piemērošanas prakses uzlabo- šanai, kā arī rāda skaidru apņem- šanos kopīgi radīt sabalansētu regulējumu, kas nodrošina gan uzņēmēju intereses, gan personas datu privātuma aizsardzību.Turpmāk izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izdoto žurnālu BILANCE, BILANCES JURIDISKIE PADOMI, PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS JAUNĀKOS NUMURUS, kā arī iepriekš izdoto žurnālu ARHĪVU var lasīt ELEKTRONISKI portālā PLZ.LV. E–žurnāliem un to arhīvam var piekļūt attiecīgo drukāto žurnālu abonenti un BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašnieki. ABONĒT žurnālus var E–veikalā: www.lid.lv/zurnali. Ja esat žurnāla abonents un vēlaties skatīt e–žurnālus pirmo reizi, vispirms REĢISTRĒJIETIES: www.plz.lv/registracija. Pēc tam IELOGOJIETIES: www.plz.lv. Papildinformācija Klientu servisā: tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv LASI ARĪ ELEKTRONISKI!Next >