< PreviousATBILDE Ņemot vērā, ka jautājuma autors at- saucas uz tiesību aktu 1 , kurš stājās spēkā tikai 2022. gada 1. janvārī (14.09.2021. MK noteikumi Nr. 625), arī atbilde tiek sagatavota, balstoties uz jautājumā minēto tiesību aktu un Grāmatvedības likumu 2 (spēkā no 01.01.2022.; turp- māk — Grāmatvedības likums). Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: grā- matvedības dokumenti — attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, in- ventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti elektroniskā vai papīra formā. Tātad jautājuma autors pareizi sa- prot, ka arī kases orderus atļauts saga- tavot gan papīra formā, gan elektronis- ki (grāmatvedības datorprogrammā). Grāmatvedības likuma 14. pantā norādīti īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti. Proti, kases grāmatu kārto katru dienu, kurā ir bijuši kases ie- ņēmumi vai izdevumi, norādot skaidras naudas atlikumu dienas sākumā, kases ieņēmumu un kases izdevumu kop- summas un skaidras naudas atlikumu dienas beigās (14. panta pirmā daļa). Vienlaikus noteikts — ja uzņēmuma iepriekšējā kalendāra mēneša darbdie- nas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 500 eiro, uzņēmums kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā — nedēļas pēdē- jā darbdienā (14. panta otrā daļa). Šajā Grāmatvedības likuma pantā paskaid- rots arī tas, kā tiek aprēķināti darbdie- nas vidējie kases ieņēmumi. Grāmatvedības likuma 14. panta trešajā daļā uzskaitīti gadījumi, kad ka- ses grāmatas kārtošana nav obligāta. Grāmatvedības likumā dots dele- ģējums Ministru kabinetam izdot šim likumam pakārtotos tiesību aktus. Viens no šādiem tiesību aktiem ir 14.09.2021. MK noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisno- No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai» (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grā- matvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norā- dīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai šajā gadījumā kases orderim būs divi numuri — gan kārtas nu- murs, gan unikālais identifikācijas numurs, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā? Vai tomēr var būt tikai unikālais identifikācijas numurs, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā? 2. Saskaņā ar «veco» Ministru kabineta noteikumu Nr. 584 «Kases operā- ciju uzskaites noteikumi» 9.6. punktu kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā. Jaunajos noteikumos šādas normas nav. Vai tad nav obligāti slēgt kases grāmatu mēneša pēdējā darbdienā? 3. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 625 4.10. punktu kases izdevumu orderi paraksta skaidras naudas saņēmējs, ja pielikumā nav attaisnojuma dokumenta, kas apliecina skaidras naudas izmaksu. Kā naudas saņēmējs paraksta kases izdevumu orderi, ja kases ieņē- mumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, izmantojot grāmatvedības programmu? Vai tikai ar drošu elektronisko parakstu? Vai ir arī citi varianti? Vai naudas saņēmējs var parakstīt izdevumu orderi pašrocīgi, ja viņam nav piešķirts drošs elektroniskais paraksts? Ja skaidras naudas saņēmējs paraksta izdevumu orderi pašrocīgi, tad orderis jāizdruka no datorprogrammas. Vai tas nozīmē, ka arī citi orderi uzņēmumam jākārto papīrā formā? GRĀMATVEDĪBA NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS 20 1www.likumi.lv 14.09.2021. MK noteikumi Nr. «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai». 2 www.likumi.lv Grāmatvedības likums. Neskaidrības un jautājumi par 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai»juma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai», par kuru jautājuma autors lūdz skaidrojumus. Atbildot uz jautājumu par kases orderu numuriem, paskaidroju, ka tiesību akti grāmatvedības jomā ne- paredz divu vai vairāku numuru pie- šķiršanu grāmatvedības dokumentam. Respektīvi — katram kases orderim tiek piešķirts viens unikāls identifikācijas numurs, papīra formā — secīgi kopš pārskata gada sākuma, elektroniskā formā — numurs, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā. Kases grāmatas slēgums katra mē- neša pēdējā datumā tiesību aktos nav noteikts. MK noteikumos Nr. 625 teikts: 23.1. katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu. Pārskata gada sākumā kases grāmatā norādītajam skaidras naudas atlikumam katrā valūtā uzņēmuma kasē jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto un kases grāmatā norādīto skaidras naudas atlikumu katrā valūtā. Savukārt šo noteikumu 23.2. apakš- punktā teikts: ieraksti par katru attiecī- go periodu izdarāmi, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu (pie- mēram, diena, nedēļa). Tādējādi jāsa- prot, ka kases grāmatā skaidras naudas atlikumi tiek norādīti attiecīgā perioda (dienas, nedēļas) beigās un arī tajā gada pēdējā dienā, kad tika veikti ieraksti ka- ses grāmatā, piemēram, 29. decembrī. Skaidras naudas saņēmējs kases izdevumu orderi pašrocīgi paraksta gadījumos, kad kases orderim netiek pievienots cits dokuments, kurā ir pa- raksts(–i) par skaidras naudas saņem- šanu, piemēram, darba algas izmaksu saraksts, stipendiju izmaksas saraksts. Ja kases izdevumu orderim šāds doku- ments netiek pievienots, tiek pieļauts arī skaidras naudas saņēmēja elektroniskais paraksts. Lai arī tiesību akts to atļauj, to- mēr praksē šādi gadījumi sastopami ļoti reti. Ja elektronisko parakstu nav iespē- jams saņemt, elektroniski sagatavotais kases izdevumu orderis ir izdrukājams papīra formātā, lai to pašrocīgi varētu parakstīt skaidras naudas saņēmējs. Nav pamatotas bažas par to, ka šādos gadījumos arī visi pārējie kases izdevumu orderi būtu jāizdrukā papīra formātā. Tas nav nepieciešams, jo tiesī- bu akti to neparedz. Grāmatvedības dokumentu glabā- šanas prasības noteiktas Grāmatvedības likumā — V nodaļa «Grāmatvedības do- kumentu glabāšana». Likuma 27. pantā noteikts, ka grāmat- vedības dokumenti papīra formā glabāja- mi Latvijas Republikas teritorijā. Savukārt šī panta otrajā un trešajā daļa noteikts: (2) Uzņēmums grāmatvedības dokumentus sistemātiski sakārto un glabā uzņēmuma arhīvā uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. (3) Grāmatvedības dokumentus līdz to nodošanai glabāšanai uzņēmuma arhīvā sistematizē (grupē, komplektē) un glabā uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā vienā vai vairākās glabāšanas vietās. Dokumentu glabāšanas laiks no- teikts likuma 28. pantā. Dažādiem do- kumentu veidiem ir noteikts atšķirīgs to glabāšanas laiks. Konkrēti: 5) pārējiem attaisnojuma dokumentiem — līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāks par pieciem gadiem. Ja konkrēta uzņēmuma pēdējā dar- ba diena ir 23. decembris un arī kases grāmatā pēdējais ieraksts ir veikts šajā datumā, vai būtu jāraksta izziņa un jā- pārskaita kases atlikums 31.12.? Atbilde uz šo jautājumu lasāma Grāmatvedības likuma 14. pantā: (1) Uzņēmuma kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas (turpmāk — kases ieņēmumi) un skaidras naudas izmaksas no uzņēmuma kases (turpmāk — kases izdevumi) reģistrē kases grāmatā. Kases grāmatu kārto katru dienu, kurā ir bijuši kases ieņēmumi vai izdevumi, norādot skaidras naudas atlikumu dienas sākumā, kases ieņēmumu un kases izdevumu kopsummas un skaidras naudas atlikumu dienas beigās. (2) Ja uzņēmuma iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 500 eiro, uzņēmums kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā — nedēļas pēdējā darbdienā. Darbdienas vidējos kases ieņēmumus aprēķina, saskaitot kases ieņēmumus, kas saņemti iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienās, kurās ir bijuši kases ieņēmumi, un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu. Par darbdienu uzskata jebkuru kalendāra dienu, kurā uzņēmums veic savu darbību. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (21. pants. «Ārvalstu valūtās izteiktie posteņi») norādīts, ka ārvalstu valūtas naudas atlikumus (piemēram, skaidru naudu sabiedrības kasē, bezskaidru naudu maksājuma kontos vai pieprasījuma noguldījuma kontos), ārvalstu valūtas termiņnogul- dījumu atlikumus un ārvalstu valūtās izteikto avansu, aizdevumu vai aizņē- mumu atlikumus, kā arī citus debito- ru vai kreditoru parādu atlikumus, kas saņemami vai maksājami ārvalstu valū- tās, bilancē norāda, tos pārrēķinot eiro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā bi- lances datumā (dienas beigās). Nevienā tiesību aktā nav uzskaitī- ti visi iespējamie gadījumi dzīvē. Taču autors uzskata, ka 14.09.2021. MK noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ie- ņēmumu un kases izdevumu attaisno- juma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai» kvalificētam grāmatvedim ir labi saprotami un visos būtiskos as- pektos dod skaidru un patiesu priekš- statu par to, kā uzņēmumā kārtojami un grāmatvedībā uzskaitāmi skaidras naudas darījumi. 21 Foto no personīgā arhīva AIVARS DROISKIS, Mg.sci.oec., grāmatvedības eksperts, fi nanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis, licence AGL0000008) valdes loceklis, atbildīgais grāmatvedis Piezīme. Atbildes autors darbojas Finanšu ministrijas Grāmatvedības likuma un tam pakārtoto tiesību aktu projektu izstrādes darba grupā uzaicināta eksperta statusā.Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārru- nājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams vie- doklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi ne- kustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomā- tajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīm- redzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: 1) nomnieks drīkst veikt remontdar- bus, tai skaitā arī kapitālieguldīju- mus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; 2) iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar ie- sniegtajiem rēķiniem — šajā gadī- jumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistī- ta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde un otra puse, piemēram, komersants. Tātad — ir vismaz trīs iespējamie scenāriji, kā grāmatvedībā varētu risināties šis jautājums. Sāksim pēc kārtas! Defi nīcijas un skaidrojumi Iznomātājs ir nomas objekta val- dītājs vai pārvaldītājs. Savukārt nom- nieks ir persona (juridiska vai fiziska), kas slēdz līgumu par nomas objekta iznomāšanu. Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) ir noteikts, ka izmaksas, kas uzlabo at- tiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunoša- na) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītā- jiem, iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). MK noteikumi Nr. 87 neskaidro, kas ir aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana. Šie skaidrojumi jāmek- lē citos normatīvajos aktos. Un šis ir viens no jautājumiem, kur noteikti ir jāiesaista attiecīgie speciālisti, kas to izprot, lai grāmatvedis, jau balstoties uz speciālistu viedokli, varētu pie- ņemt lēmumu, kā attiecīgais darījums ir jāuzrāda grāmatvedībā. Pētot normatīvajos aktos pieeja- mo informāciju, varētu definēt šādi: būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms, vai pastiprināti ne- sošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu; būves restaurācija — būvdarbi, ku- rus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas; būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolie- tojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funk- cionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai ne- sošo elementu nestspēju. Turpmāk apskatīsim dažus iespē- jamos risinājumus. Nomnieks drīkst veikt remontdarbus, bet iznomātājs tos nesedz Pieņemsim, ka budžeta iestāde ir iznomātājs, bet nomnieks ir komer- sants. Budžeta iestāde iznomājusi savā īpašumā esošo ēku komersantam. Ēka ir darba kārtībā, bet komersants, lai piesaistītu vairāk klientu un būtu ērtāk tiem sasniedzams, veica būtis- kus remontdarbus, piemēram, pārbū- vēja trepes un gaiteņus, lai tajos būtu ērti pārvietoties cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nomainīja logus u.tml. uzlabojumus. Varētu teikt, ka ir no- tikusi ēkas atjaunošana. Kopējas iz- maksas, piemēram, būs 100 000 eiro apmērā. Nomas līgums noslēgts uz 10 gadiem. Komersants savā grāmatvedī- bas uzskaitē atzīs šīs izmaksas kā ilgtermiņa ieguldījumus nomātajos pamatlīdzekļos un aprēķinās nolie- tojumu nomas termiņa laikā, t.i., 10 gadu laikā, jo līgumā noteikts, ka budžeta iestāde veiktos remon- tdarbus nekompensē. Norakstīšana izmaksās notiek, piemērojot lineāro metodi, t.i., 100 000 eiro / 10 gadi = 10 000 eiro / gadā. Visa informācija par izmaksām paliek pie komersanta, un tam nav pienākuma šo informāciju sniegt budžeta iestādei. Ja budžeta iestā- de kompensētu šīs izmaksas, tad tai būtu tiesības pieprasīt visu izmaksu attaisnojošos dokumentus. Ir pagājuši 10 gadi, nomas līgums beidzas, un puses (budžeta iestā- de un komersants) to vairs nevēlas GRĀMATVEDĪBA NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS 22 Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā Ilustrācija: © pixelkorn – stock.adobe.com23 pagarināt. Objekts nonāk budžeta iestādes rīcībā ar visiem veiktajiem uzlabojumiem. Šajā brīdī komer- sants pēc būtības ir veicis dāvināju- mu budžeta iestādei — komersants ir būtiski uzlabojis ēkas stāvokli, pats to ir kādu laiku lietojis un izmanto- jis, bet, novērtējot ēkas stāvokli tās nodošanas — pieņemšanas brīdī, ir konstatēts, ka viss labi darbojas un ir izmantojams arī turpmāk. Šajā brīdī būtu nepieciešamas sarunas ar nomnieku par veiktajiem ieguldījumiem, iegūstot dokumen- tāru apstiprinājumu, vai arī jāpie- saista eksperts, kas novērtētu, kāds ir ieguldījumu stāvoklis un aplēstā vērtība nomas objekta nodošanas — pieņemšanas brīdī. Par to būtu jāsagatavo akts, kurā jānovērtē un jāapraksta dāvinājumā saņemtie ēkas uzlabojumi, jānosaka to patiesā vērtība un paredzamais lietderīgais lietošanas laiks. Ja izdotos no komersanta iegūt attaisnojuma dokumentus, kas pama- to ieguldījuma izmaksas, tad iestādes vadītāja izveidota komisija vai iecelts speciālists varētu vērtēt, cik liels ir nolietojums, un tad noteiktu vērtību, kādā būtu atzīstamas kapitalizējamās izmaksas. Saskaņā ar aktu un tam sekojošo izvērtējumu budžeta iestāde varētu atzīt aktīva vērtības palielinājumu. D Pamatlīdzekļi K Ieņēmumi no pamatdarbības Šajā gadījumā ir jāizvērtē arī, vai aktīva atjaunošana ietekmē aktīva lietderīgo lietošanas laiku un, ja ne- pieciešams, attiecīgi koriģējot aktīva nolietojuma aprēķinu kārtējam perio- dam un nākamajiem periodiem, ja pa- redzamais lietošanas laiks palielinās. Ir diskutējams jautājums par to, vai šādā situācijā budžeta iestāde varētu ātrāk savā bilancē uzrādīt ēkas faktis- ko stāvokli, iekļaujot uzlabojumus. Pēc būtības iestādei nav dokumentu, uz kā pamata to izvērtēt, un dāvinājuma (ziedojuma) apmēru varēs aplēst tikai pēc tam, kad nomas līgums būs bei- dzies un notiks dāvinājuma (ziedoju- ma) izvērtēšana pēc fakta. Nomnieks drīkst veikt remontdarbus, un iznomātājs tos kompensē Šeit arī pieņemsim, ka budžeta iestāde ir iznomātājs, bet nomnieks ir komersants. Šajā situācijā ir ļoti ieteicams no- mas līgumā atrunāt kārtību, kādā budžeta iestāde saņems attaisnoju- ma dokumentus par veiktajiem re- montdarbiem, kādos laika periodos, kā notiks remontdarbu nodošana un pieņemšana, kādi dokumenti tiks sa- gatavoti u.tml. Jāsaprot viss process, un tajā jā- paredz arī laika posms, kurā brīdi un kā tas tiks uzrādīts grāmatvedības uzskaitē. Būtiski ir saprast, kāds ir paredzamais rezultāts, vai: pēc darbu pabeigšanas tos varēs klasificēt kā pārbūvi, restaurāciju un atjaunošanu un attiecīgi šīs izmaksas būs kapitalizējamas — šajā gadījumā izmaksas būs jāuz- krāj kontā 1240 «Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būv- niecība». Pēc darbu pabeigšanas un attiecīgas dokumentācijas sagatavošanas par ieguldījuma vērtību būs jāpalielina attiecīgā pamatlīdzekļa uzskaites vērtība un jāpārskata atlikušais lietderī- gais lietošanas laiks; arī tās būs izmaksas, kas radušās, lai objektu saglabātu un uzturētu esošajā stāvoklī — šādā gadījumā šīs izmaksas būs jāatzīst kā pa- matdarbības izdevumi periodā, kad tie ir radušies. Komersantam šajā gadījumā sa- skaņā ar līguma nosacījumiem būs jāizraksta rēķins budžeta iestādei, lai kompensētu radušās izmaksas, kā arī jāiesniedz izmaksu pamatojošie do- kumenti. Budžeta iestāde iznomā nekustamo īpašumu citai budžeta iestādei Arī šajā gadījumā ir jāsaprot pa- redzamais gala rezultāts remont- darbiem un to nozīme attiecībā pret konkrēto aktīvu — vai izmaksas būs kapitalizējamas vai arī uzreiz no- rakstāmas pamatdarbības izdevumos. Ja izmaksas būs kapitalizējamas, tad budžeta iestāde, kura ir nom- nieks, pie sevis uzkrāj šīs izmaksas kontā 1270 «Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos». Pēc remontdarbu pabeigšanas, ja ieguldījums ir kapitalizējams, uz- krātās izmaksas nodod tai budžeta iestādei, kuras īpašumā (bilancē) ir attiecīgais nekustamais īpašums. Šajā gadījumā jāpiemēro MK noteikumos Nr. 87 2.18. sadaļā «Aktīvu un pasīvu nodošana un pieņemšana vispārējās valdības struktūru ietvaros» noteiktā kārtība. Foto: Aivars Siliņš LAILA KELMERE, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un fi nanšu koledžas docente MK noteikumi Nr. 87 neskaidro, kas ir aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana. Šie skaidrojumi jāmeklē citos normatīvajos aktos. Un šis ir viens no jautājumiem, kur noteikti ir jāiesaista attiecīgie speciālisti, kas to izprot, lai grāmatvedis, jau balstoties uz speciālistu viedokli, varētu pieņemt lēmumu, kā attiecīgais darījums ir jāuzrāda grāmatvedībā.Pastāvīgais (visam gadam no- teiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK notei- kumos Nr. 804, kas groza MK notei- kumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināša- nu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās per- sonas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neap- liekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vis- pār atcelt, ja rodas aizdomas, ka iz- veidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja (fiziskās personas) iespaidīgu apliekamo ieņē- mumu, kā rezultātā kļūst skaidrs, ka šai personai neapliekamais minimums nemaz nepienākas. Tad grāmatvedim tiks paziņots, ka iepriekš noteiktais minimums vairs nav spēkā. Minimums mēdz būt atcelts, arī precizējot fak- tisko ieņēmumu summu (lielāku) tajā periodā, kuru ņem par pamatu progo- zējamā minimuma noteikšanai. Ņemot vērā, ka 2022. gadam ne- apliekamais minimums noteikts atse- višķi pirmajam un otrajam pusgadam, arī prognozētais mēneša neaplie- kamais minimums tiek aprēķināts diviem periodiem, bet pēc būtības, izmantojot vienu un to pašu grāmat- vežiem pazīstamo formulu. NB! Neskatoties uz to, ka minimums (2100 eiro 2022. gadā) ir noteikts pir- majam pusgadam, tas tiks piemērots (kā arī iepriekš) septiņu pirmo gada mēnešu periodam. Šāda kārtība faktiski mazina IIN piemaksas par gadu «risku», jo liku- mā noteiktais minimums jūlijā pēc gada pārrēķina potenciāli būs lielāks (savukārt IIN — mazāks) un pieaug varbūtība, ka nodoklis par gadu var būt atmaksāts. Aprēķins 2022. gada pirmajiem mēnešiem 2022. gadā pirmais prognozē- tais mēneša neapliekamais mini- mums periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam (grozījumu 11. 1 punkts) tiks aprēķināts šādi: Pirmo 7 gada mēnešu minimums = (2100 – 0,26923 × (Vid.mēn. fakt. × 6 × 1,06 – 3000)) / 6 Kā redzam, pirmajiem gada mē- nešiem minimuma prognozes formu- lā visi skaitļi attiecināmi uz pusgadu (uz sešiem mēnešiem) un ir konstan- ti, izņemot personas vidējos faktiskos mēneša apliekamos ieņēmumus attie- cīgajā periodā (šim aprēķinam tas ir periods no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim). Lai noteiktu faktiskos mēneša apliekamos ieņēmumus, VID, izman- tojot dienestam pieejamo informā- ciju, to kopsummu dala ar mēnešu skaitu, kuros ieņēmumi gūti (proti, tiek ņemta vērā iespēja, ka ieņēmumi bijuši ne visos 12 mēnešos). Savukārt formulā vidējie ieņēmumi attiecinā- mi uz pusgadu (reizināti ar seši) un palielināti par 6%, t.i., ņemta vērā ieņēmumu palielināšanas tendence (kas potenciāli samazina iespēju IIN piemaksai par gadu). Proporcionalitāti prognozētā mi- numuma samazināšanai nodrošinošs koeficients ir zināmu skaitļu dalījums: 0,26923 = 2100 / (10 800 – 3000) gadam = 350 / (1800 – 500) mēnesim (1800 – 500) — diapazons, kurā mini- mums ir maksimāls (500) un virs kura nav piemērojams (1800). 2022. gadā otro prognozēto mē- neša neapliekamo minimumu perio- dam no 1. augusta līdz 31. decem- brim (12. 1 punkts) VID nosaka šādi: Pēdējo 5 gada mēnešu minimums = (3000 – 0,38462 × (Vid.mēn. fakt. × 6 × 1,06 – 3000)) / 6 Arī formulā, kas paredzēta mini- muma prognozes noteikšanai, sākot no 1. augusta līdz gada beigām, visi skaitļi attiecināmi uz pusgadu (uz sešiem mēnešiem) un ir konstanti, izņemot personas vidējos faktiskos mēneša apliekamos ieņēmumus at- tiecīgajā periodā (šim aprēķinam tas ir periods no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam). Faktisko ieņēmumu kopsumma tiek dalīta ar mēnešu skaitu, kuros ieņēmumi gūti (proti, tiek ņemta vērā iespēja, ka ie- ņēmumi nav bijuši visos 6 mēnešos), bet formulā attiecināmi uz pusgadu (reizināti ar seši) un palielināti par 6%, t.i., ņemta vērā ieņēmumu pa- lielināšanas tendence (kas samazina iespēju IIN piemaksai par gadu). Proporcionalitāti prognozētā mi- numuma samazināšanai nodrošinošs koeficients ir zināmu skaitļu dalījums: 0,38462 = 3000 / (10 800 – 3000) gadam = 500 / (1800 – 500) mēnesim (1800 – 500) — diapazons, kurā mini- mums ir maksimāls (500) un virs kura nav piemērojams (1800). NB! Aprakstītos aprēķinus veic VID, izmantojot dienesta rīcībā esošo in- formāciju, un paziņo to katram darba devējam un katrai pašnodarbinātajai personai. No informācijas sniedzē- jiem tiek prasīts savlaicīgi un precīzi sniegt VID ziņas par fizisko personu ieņēmumiem. Ja informācija tiek pa- ziņota dienestam novēloti (vai vispār nav iesniegta) vai tā nav precīza, tad arī grāmatvežiem pēkšņi atnāk EDS paziņojums, ka iepriekš aprēķinātais minimums vairs nav derīgs. Kādi ieņēmumi ir iekļauti formulā un tiek uzskatīti par faktiskajiem Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimu- ma apmēru, ņem vērā visus nodokļa maksātāja attiecīgā aprēķina perioda ienākumus (tai skaitā ienākumus, kas NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS NODOKĻI 24 Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā Ilustrācija: © alexdndz – stock.adobe.comapliekami ar samazinātu nodokļa lik- mi), bet neņem vērā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus (iz- ņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2. 1 punktā minēto ienākumu) un saim- nieciskās darbības ieņēmumus, par ku- riem maksā samazināto patent maksu. 2021. un 2022. gadā neņem vērā arī ienākumus no samaksas par inte- lektuālo īpašumu vai no literatūras, zi- nātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas iz- mantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās dar- bības veicējs (pārsvarā tie ir autori). Autoratlīdzības izmaksātājs no mi- nētajiem ieņēmumiem ietur nodokli (25% no summas līdz 25 000 eiro un 40% — no pārsnieguma daļas) un par tiem iesniedz VID paziņojumu ar kodu 1061 (līdz nākamā pēc izmaksas mē- neša 15. datumam). Šāda kārtība būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Minētie autori par sevi iesniedz VID īpašu «autora» deklarāciju, jo pastāv varbūtība, ka nodoklis būs jāpiemaksā. Savukārt autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija (iesniedzot VID paziņojumu ar kodu 1003), to- mēr iekļauj faktiskajos ieņēmumos. Šo autoru atlīdzībai ir atļauts pie- mērot autoru nosacītos izdevumus, piemērojot ienākumam IIN likmi 20%, bet, taksācijas gadam beidzoties un iesniedzot gada ienākuma deklarāci- ju, kopsummai tiks piemērota prog- resīvā ienākuma nodokļa likme (23%, ja ieņēmumi pārsniedz 20 004 eiro). No kādiem pārskatiem VID iegūst informāciju par ieņēmumiem Beidzoties 2022. gadam un no- sakot diferencēto neapliekamo mini- mumu, nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu kopējo apmēru periodam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam un pe- riodam no 1. jūlija līdz 31. decem- brim nosaka šādi: attiecībā uz Latvijā gūtajiem ienā- kumiem, par kuriem maksā algas nodokli, ņem vērā darba devēja ziņojumā un sezonas laukstrād- nieku ienākuma nodokļa maksātā- ja ziņojumā deklarēto informāciju par konkrēto periodu; ienākumu, no kura ienākuma izmaksātājs saskaņā ar likumu Latvijā ietur IIN ienākuma izmak- sas vietā un par kuru sniedz pa- ziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumā, vai ienākumu, kurš nodokļa maksātā- jam pašam ir jādeklarē saskaņā ar likumu (piemēram, ienākums no kapitāla pieauguma) taksācijas gada laikā, ņem vērā tajā periodā, kad konkrētais ienākums ir gūts; ienākumus, kurus nodokļa mak- sātājs deklarē gada ienākumu de- klarācijā un no kuriem ienākuma izmaksātājam saskaņā ar likumu Latvijā nav jāietur IIN ienākuma izmaksas vietā (piemēram, ārval- stī gūtais ienākums, ienākums no saimnieciskās darbības, ārvalstī gūtais algota darba ienākums), dala ar divi un ņem vērā propor- cionāli katrā periodā; darba alga un citas izmaksas par darbu vai cita veida darbību līdz 2022. gada 30. jūnijam, ja tās izmak- sā pēc 2022. gada 30. jūnija, aplie- kamas ar IIN, piemērojot tādu neap- liekamā minimuma apmēru, kāds bija spēkā periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Faktiskais gada neapliekamais minimums Personas faktisko diferencēto ne- apliekamo minimumu, kas atbilst 2022. gada apliekamo ienākumu kopējam apmēram, VID nosaka atsevišķi pirma- jam un otrajam pusgadam, summējot abus rezultātus. Aprēķinā tiek izmanto- ta iepriekš minētā formula, periodam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam un perio- dam no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Atšķirība tikai tajā, ka formulas mainī- gais lielums katrā pusgadā ( Vid.mēn. fakt. × 6) ir aizvietots ar faktiski gūto apliekamo ienākuma apmēru, kā arī netiek piemērots palielinošais koefi- cients (6%), jo tā vairs nav prognoze. Faktiskais minimums par 2022. gadu: 2100 – 0,26923 × (fakts I – 3000) + 3000 – 0,38462 × (fakts II – 3000) Protams, faktiskais apliekamais gada ienākums atšķirsies no progno- zējamā ienākuma, kas bija noteikts, izmantojot iepriekšējo periodu ienā- kumus, tādējādi arī faktiskais neaplie- kamais minimums par gadu var būt gan lielāks, gan mazāks par progno- zējamo. No tā arī rodas situācija, kad IIN būtu jāpiemaksā vai — otrādi — VID to atmaksā. Maksimālo gada neapliekamo mi- nimumu (2100 + 3000) piemēro, ja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz ku- ram piemēro maksimālo gada neap- liekamo minimumu (līdz 6000 eiro) 1 . Ja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir robežās no gada apliekamā ienākuma apmēra, līdz kuram pie- mēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (no 6000), līdz gada aplie- kamā ienākuma apmēram, virs kura nepiemēro gada diferencēto neaplie- kamo minimumu (līdz 21 600 eiro), gada diferencētais neapliekamais mi- nimums, piemērojot iepriekš minēto formulu, pakāpeniski samazinās. Prognozes un fakta nesakritības iemesls Visbiežāk faktiskajam apliekama- jam ienākumam atbilstoša neaplieka- mā minimuma nesakritība ar prognozi skaidrojama ar to, ka abos periodos, no kuru ienākumiem bija noteikta prognoze, varētu būt ļoti mazi ienā- kumi. Šie mazie ienākumi provocēja noteikt lielāku neapliekamo mini- mumu, kā rezultātā gada laikā tika ieturēts mazāks ienākuma nodoklis. Šo tendenci var iespaidot situācija, ja vienlaikus taksācijas gadā palielinājās saņemamie ienākumi un attiecīgi bija jādomā par minimuma samazināšanu vai atteikšanos no tā. REDAKCIJA 25 1 Ja faktiskais apliekamais ienākums abos 2022. gada pusgados tuvojas 3000 (500 × 6), tad izteiksme iekavās (formulā) «tuvojas» nullei un kopējo par gadu neapliekamo minimumu veido 2100 un 3000 eiro. 2022. gadam neapliekamais minimums noteikts atsevišķi pirmajam un otrajam pusgadam, arī prognozētais mēneša neapliekamais minimums tiek aprēķināts diviem periodiem.2022. gada 13. janvārī, plkst. 10.00 ikgadējā žurnāla Bilance konference Sekojiet informācijai izdevniecības Lietišķās informācijas dienests mājaslapā: www.lid.lv plz.lv. U zziņas pa tālr. 67606110 vai e–pastu: lid@lid.lv TIEŠRAIDES VIDE AKTUĀL UZSKAI FINANŠ PĀRVAL PROBLĒ TO RISI Ievadvārdi Konferences dalībniekiem Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore Edijs Bošs, žurnālists, politologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Aktualitātes tiešo nodokļu jomā Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Jauno MK noteikumu par grāmatvedības kārtošanu, kases operācijām u.c. atšķirību salīdzināšana ar iepriekšējiem noteikumiem Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertifi cēta nodokļu konsultante Nodokļu politikas atbildes Latvijas ekonomiskajai attīstībai 2022. gadā Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Jaunais Grāmatvedības likums Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītājaOKONFERENCE LĀKĀS TES UN U LDĪBAS ĒMAS UN NĀJUMI 179 eiro + PVN (+ dāvanā Bilances gada abonements). 69 eiro + PVN Bilance, Bilances Juridiskie Padomi vai BilancePLZ abonentiem 79 eiro + PVN pārējiem DALĪBAS MAKSA Jaunā situācija nodokļu administrēšanā un atbalsts biznesam Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Minimālo obligāto iemaksu ietekme uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem Vita Cinīte, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi 2022. gadā Inguna Leibus, Latvijas lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Aktualitātes budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē — grozījumi normatīvajos aktos ar skatu nākotnē Laila Kelmere, Latvijas lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un fi nanšu koledžas docente Covid–19 ietekme uz darba tiesībām Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, jurists Būtiskākie grozījumi normatīvajos aktos sociālās apdrošināšanas jomā Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperteNODOKĻI 28 NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunk- tiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunk- tiem mazāk nekā iepriekšējā ceturk- snī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājo- šo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% in- formācijas un komunikācijas pakal- pojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdroši- nāšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strā- dājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos. Attālināti strādāja 32,8% vecāko speciālistu, 29,2% vadītāju, 24,4% speciālistu un 11,1% kalpotāju (bi- roja darbinieku). Jāpiebilst, ka ar attālināto darbu Darba likuma izpratnē saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru no- darbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devē ja uzņēmu- ma, tai skaitā izmantojot informā- cijas un komunikācijas tehnoloģijas. No algas nodokļa atbrīvo kompensācijas par attālinātā darba izdevumiem (30 eiro) Likuma «Par iedzīvotāju ie- nākuma nodokli» pārejas notei- kumu 159. punkts nosaka, ka arī 2022. gadā, tāpat kā tas bija 2021. gadā, no aplikšanas ar al- gas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbi- nieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro mēnesī. Lai varētu ar algas nodokli ne- aplikt 30 eiro, ir noteikti priekšno- teikumi: vienošanās par attālinātā darba veikšanu ir noteikta darba līgu- mā vai darba devēja rīkojumā un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz dar- ba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grā- matiņa; ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā. Šo 30 eiro izmaksai nav nepie- ciešami izdevumu dokumentāri pie- rādījumi. Attālinātais darbs un iespējamās nodokļu sekas Sorainen nodokļu menedžere AINA OKSEŅUKA stāsta, ka no- dokļu konsultanti samērā bieži sa- ņem jautājumus par pārrobežu dar- bu, piemēram, kā maksāt nodokļus, ja uzņēmums piesaista darbinieku no ārvalstīm vai ja ārvalsts uzņēmu- ma darbinieki pilnībā vai daļēji attā- lināti strādā no Latvijas. Kāda šādos gadījumos ir nodokļu piemērošana? Kopumā ir četri aspekti, kas ir jā- ņem vērā, ja uzņēmumam aktuāls ir pārrobežu darbs: darba devējam (sabiedrībai) var veidoties pastāvīgā pārstāvniecī- ba (PP) tajā valstī, kur strādā tā darbinieki; darbinieka alga var tikt aplik- ta ar nodokļiem valstī, kur tiek veikts darbs; persona (darbinieks) var kļūt par nodokļu rezidentu valstī, kurā pastāvīgi uzturas; jāanalizē, kurā valstī veikt soci- ālās iemaksas par attālināti strā- dājošo darbinieku. Pastāvīgā pārstāvniecība PP ir jēdziens, kas ieviests gan valstu vietējos nodokļu normatīva- jos aktos, gan arī starptautiskajās nodokļu konvencijās. Tas nozīmē, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem, uzņēmumam var veidoties PP kādā valstī un attiecīgi rodas pienākums reģistrēties un maksāt uzņēmumu Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Nodokļu aspekti pārrobežu attālinātajā darbā Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com29 ienākuma nodokli (UIN) no PP gūtās peļņas. Darbinieku uzturēšanās un strādāšana kādā valstī var liecināt par PP veidošanos šajā valstī. PP jautājums ne vienmēr tiek pienācīgi apsvērts, jo parasti, runā- jot par pārrobežu darbu, galvenā uzmanība tiek pievērsta darbinieku nodokļiem. Bet ir jāņem vērā, ka arī uzņēmumam kā juridiskai personai var būt pienākums maksāt nodok- ļus no peļņas citā valstī. Tas, vai kādā valstī uzņēmumam veidojas PP, ir atkarīgs no šīs valsts vietējos likumos noteiktajiem PP kri- tērijiem, kā arī no starptautiskajās nodokļu kovencijās piemērotajiem PP principiem. Pazīstamākie un praksē visbiežāk piemērojamie PP noteikšanas kritēriji ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāci- jas (ESAO) nodokļu paraugkonven- cijās ietvertie PP veidošanās principi: patstāvīgās uzņēmējdarbības vietas princips un atkarīgā aģenta kon- cepts. Daudzas valstis pārņem šos principus arī savos vietējos nodokļu likumos. Tāpat gan ESAO konvenci- jās, gan arī vietējos likumos var būt izņēmuma nosacījumi — visspilgtā- kais piemērs ir būvniecības darbu uzņēmumiem paredzētais izņē- mums no vispārējiem principiem. Ja iestrēgst citā valstī Globālā pandēmija ir izmainījusi to, ka daudzās situācijas cilvēks var iestrēgt kādā valstī pret paša vēlē- šanos. Kā rīkoties šādos gadījumos? Vai standarta noteikumi strādā vai ir kādi izņēmumi? ESAO ir publicējusi skaidrojumus par ESAO paraugkonvencijas normu piemērošanu ārkārtējos apstākļos. Kopumā no šiem skaidrojumiem izriet, ka ESAO parauga nodokļu konvenciju PP normas ir tulkojamas tādējādi, ka force majeure ietekmē ra- dušās situācijas (darbu pārtraukumi, ceļošanas ierobežojumi u.tml.) būtiski neietekmēs to, vai uzņēmumam vei- dosies PP ārvalstī. Tomēr jāatceras, ka katra situācija jāanalizē atsevišķi, jo svarīgi ir izvērtēt visus aspektus, kas ir saistīti ar ārkārtējo situāciju. Lai arī Latvijā publiski nav pieeja- mi oficiāli skaidrojumi par PP veido- šanos ārkārtējo apstākļu ietekmē, Sorainen pieredze rāda, ka arī Latvijā ārkārtējo situāciju analīzē iestādes ņem vērā ESAO viedokli, piemēram, būvniecības PP noteikšanā. Parasti būvniecības uzņēmumam veidojas PP Latvijā, ja tā darbība Latvijā pār- sniedz noteiktu laika periodu — 6, 9 vai 12 mēnešus atkarībā no nodokļu konvencijā paredzētajiem nosacīju- miem. Tomēr saskaņā ar ESAO re- komendācijām arī Latvijā šī termiņa aprēķinā netiks ņemti vērā darbības pārtraukumi, ja tos izraisījuši būtiski ierobežojumi Covid–19 dēļ no. Darbinieku nodokļi Kādi ir principi darbinieku algu aplikšanai ar nodokļiem, ja viņi strā- dā citā valstī? ESAO nodokļu paraugkonvenci- ja paredz vispārējo principu — alga apliekama tur, kur faktiski tiek veikts darbs (ESAO paraugkonvencijas 15. panta 1. daļa). Tomēr ESAO pa- raugkonvencija (15. panta 2. daļa) paredz arī izņēmumu, proti, ja: 1) vienas valsts rezidents strādā otrajā valstī ne vairāk kā 183 dienas 12 mēnešu periodā, un 2) atalgojumu tam izmaksā darba devējs vai viņa labā cita persona, kas nav otrās valsts rezidents, un 3) atalgojums netiek izmaksāts no PP vai pastāvīgas bāzes, ko dar- ba devējs izmanto otrajā valstī. Šī izņēmuma piemērošanai ESAO iesaka termiņa aprēķinos ne- ņemt vērā ceļošanas ierobežojumu dēļ radušos situāciju. Bet galējo lē- mumu atstāj valstu pārziņā. Ir dažas valstis, kurās ir populārs pārrobežu darbs. Piemēram, perso- na dzīvo Polijā un brauc katru dienu uz biroju Vācijā. Tādas valstis paras- ti noslēdz atsevišķas vienošanās, kurās tiek noteikts, ka, ja persona strādā mājās ārkārtas ierobežoju- mu dēļ, nodokļu piemērošana ne- mainās. Proti, darbaspēka nodokļu piemērošanas vajadzībām tiek pie- ņemts, ka persona joprojām katru dienu brauc uz biroju Vācijā. Fiziskās personas nodokļu rezidence Personas nodokļu rezidence tiek noteikta atbilstoši vietējiem norma- tīvajiem aktiem. Papildus nodokļu konvencijās ir paredzēti principi, kā noteikt nodokļu rezidenci, ja tā vei- dojas divās valstīs. Attiecībā uz nodokļu reziden- ces kritērijiem, kuri tiek piemēroti Latvijā, likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. panta otrā daļa no- saka gadījumus, kuros fizisko per- sonu uzskata par Latvijas rezidentu: ja šīs personas deklarētā dzīves- vieta ir Latvijā; vai ja šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mē- nešu periodā, kas sākas vai bei- dzas taksācijas gadā; vai ja šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība. Gadījumos, kad nodokļu rezi- dence ir atkarīga no 183 dienu kri- tērija, ir izšķiroša katra diena, un, ja personai nācās uzturēties Latvijā Covid–19 ierobežojumu dēļ, nevis paša gribas dēļ, rodas jautājums, vai šis laika periods ir ņemams vērā rezidences noteikšana vajadzībām? ESAO iesaka fiziskās personas no- dokļu rezidences noteikšanā termiņu aprēķinos neņemt vērā ceļošanas ie- robežojumu dēļ radušos situāciju. So- rainen pieredzē līdzīgu nostāju pauž arī Latvijas Finanšu ministrija, iesakot, AINA OKSEŅUKA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen nodokļu menedžere Foto: Kristaps Lapiks Pazīstamākie un praksē visbiežāk piemērojamie pastāvīgās pārstāvniecības noteikšanas kritēriji ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nodokļu paraugkonvencijās ietvertie PP veidošanās principi: patstāvīgās uzņēmējdarbības vietas princips un atkarīgā aģenta koncepts.Next >