< Previous30 NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS nodokļi KĀDI IR IEGUVUMI UN RISKI, KONSULTĒJOTIES AR VID Ilustr ācija: © Nomad_Soul — stock.adobe.com AIZVADĪTAJĀ GADĀ RMS FORUM RĪKOTAJĀ TIEŠSAISTES KONFERENCĒ «NODOKĻU STRĪDI UN TIESVEDĪBA» KONFERENCES LEKTORI UZSVĒRA, CIK BŪTISKA IR SAVLAICĪGA SADARBĪBA AR VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTU (VID), LAI NENONĀKTU LĪDZ SITUĀCIJAI, KAD RISINĀJUMU MEKLĒJUMAM JĀVĒRŠAS TIESĀ. NODERĪGU INFORMĀCIJU KONFERENCES KLAUSĪTĀJIEM SNIEDZA ELĪNA PUTNIŅA, LATVIJAS NODOKĻU KONSULTANTU ASOCIĀCIJAS VALDES LOCEKLE, DELOITTE LATVIA NODOKĻU DEPARTAMENTA DIREKTORE, KURA AICINĀJA NODOKĻU MAKSĀTĀJUS SAŅEMT VID KONSULTĀCIJAS PAR INTERESĒJOŠIEM JAUTĀJUMIEM. VIŅA UZSVĒRA, KA ŠAJĀ PROCESĀ SASKATA DAUDZ VAIRĀK IESPĒJU NEKĀ RISKU. Jaunajā Valsts ieņēmumu die- nesta likumā, ko Saeima gala lasīju- mā pieņēma 2024. gada 31. oktobrī un kas stāsies spēkā no 2026. gada, tā 4. panta 3. punktā paredzēts, ka VID «konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemēro- šanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā». Arī pašlaik spēkā esošajā likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 8. pan- ta septītajā punktā tas ir noteikts, kā arī Administratīvā procesa liku- ma 98. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts, ka privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situ- ācijā no iestādes, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības. RISKI UN IESPĒJAS VID kā iestāde mainās un pāriet vairāk uz konsultēšanas, nevis sodī- šanas funkciju, un arī mēs arvien bie- žāk to labprāt izmantojām — iespēju VINETA VIZULEFoto no Deloitte L atvia arhīv a 31 saņemt konsultāciju, nesagaidot kā- das agresīvākas rīcības vai pārmetu- mus no VID puses, bet cenšoties izvei- dot sadarbību un meklējot pozitīvos risinājumu mehānismus potenciāli iespējamos strīdos ar nodokļu admi- nistrāciju, atzina E. Putniņa. Nodokļu maksātāji jebkurā brīdī un jebkurā procesa stadijā drīkst VID prasīt vai nu kādu konkrētu jautājumu risināša- nu, vai arī savu tiesību izskaidrošanu, tajā skaitā arī jau aizsāktajā kontro- les procesā. Taču ieteicams to darīt, vēl pirms uzsākts kontroles process, jo pēc tam tiesāties ir gan sarežģīti, gan laikietilpīga abām pusēm. Turklāt VID sniegtās konsultācijas, atšķirībā no daudzām citām valstīm, ir bez- maksas pakalpojums, tostarp arī VID padziļinātas konsultācijas un uzziņas sniegšana. Šī zināmā mērā ir privilē- ģija Latvijas nodokļu maksātājiem, ja daudzās valstīs šāda iespēja ir ierobe- žota, vai arī, ja ir iespējams, tad par to ir arī jāmaksā, norādīja lektore. Nereti sabiedrībā izskan viedoklis, ka konsultēšanās ar VID ir saistīta ar zināmiem riskiem, jo pēc tās var sekot pastiprināta VID interese par jautāju- ma uzdevēju. E. Putniņa atzina, ka nekad nav sajutusi tiešu saikni starp konsultēšanās procesu, jautājumu uz- došanu un tālāk jau kontroles procesa ierosināšanu. Šāds risks, pēc viņas ie- skata, ir ļoti zems, turklāt VID ir pie- nākums, atbilstoši likumam, nodroši- nāt konfidencialitāti. Visbiežāk šādās konsultācijās notiek saskarsme ar VID metodiskās daļas amatpersonām, kas nozīmē, ka tie ir profesionāļi, kas ik- dienā nodarbojas ar likumu piemēro- šanas kārtības metodoloģiju izstrādi un likumu normu skaidrojumu. Nebūt nav tā, ka viņi uzreiz sazinās ar kon- troles daļas kolēģiem un nodod tālāk informāciju par nodokļu maksātāju, kurš izvēlējies konsultēties. Runājot par riskiem, jāņem vērā, ka tā informācija, kas dažādās da- tubāzēs un resursos ir pieejama VID darbiniekiem par nodokļu maksā- tāju veiktajiem darījumiem, ir visai plaša, neatkarīgi no konsultācijām. Tāpēc, vēršoties pie VID, ir svarīgi, būt iepriekš sagatavotiem un tādē- jādi pasargātiem, lai paši savam uz- ņēmumam un komercdarbībai ne- nodarītu kādu kaitējumu. Ir dažādi veidi, kā konsultēties ar VID, tāpēc vērts izsvērt, kurš no veidiem ir pie- mērotākais, kad to darīt pašam un kad lūgt palīdzību profesionālam nodokļu konsultantam vai juristam. Vēršoties pie VID, nodokļu mak- sātājs ir tiesīgs saņemt vispārīgās konsultācijas, padziļinātās konsultā- cijas un uzziņas. Ar jautājumiem pie nodokļu administrētājiem var vērsties gan VID tīmekļvietnē, gan izmantojot VID konsultatīvo tālruni (67120000), gan piesakoties konsultācijai klātienē VID klientu apkalpošanas centros. JAUTĀJUMU UZDOŠANA EDS SARAKSTĒ Viens no biežāk izmantotajiem veidiem ir telefoniskas konsultāci- jas, taču E. Putniņa rekomendēja vis- pirms rakstiski izteikt savus neskaid- ros jautājumus VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sarakstē. Priekšrocība, sagatavojot īsu jau- tājuma vai problēmas izklāstu VID EDS sarakstē, ir tā, ka varam sagaidīt īsā laikā VID atbildi, kas lielākoties būs vispārīga. Šo iespēju var izman- tot ne tikai juridiskās, bet arī fizis- kās personas, ja nepieciešama ātra saziņa. Tas noteikti būs ērtāk, nekā zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni, kur var nākties diezgan ilgi gaidīt, kad savienos ar kādu no konsultan- tiem. Turklāt zvanot var gadīties, ka nespēsiet noformulēt jautājumu tā, lai saņemtu nepieciešamo atbildi. PADZIĻINĀTĀ KONSULTĀCIJA Nākamais līmenis, kurā var sazi- nāties ar VID, ir padziļinātās konsul- tācijas. Tas ir tiesiski saistošāks ins- truments, kā var noskaidrot savas tiesības konkrētajā gadījumā. Šādu padziļinātu konsultāciju mērķis ir vei- cināt labāku normatīvā regulējuma izpratni un palīdzēt nodokļu maksā- tājam korekti izpildīt savas nodokļu maksātāju saistības, samazināt kļū- du un pārkāpumu risku. Vienlaikus tās palīdz uzlabot sadarbību starp VID un nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājam ir tiesības jebkurā brīdī lūgt VID sniegt padzi- ļinātu konsultāciju, kas nozīmē, ka esat sagatavojis detalizētu situācijas aprakstu, apkopojis visu prasīto in- formāciju, dokumentus un noformu- lējis konkrētus jautājumus, uz kuriem ir nepieciešams saņemt atbildes. Šīs konsultācijas visbiežāk notiek attāli- nātā formātā, un tajās var piedalīties INFORMĀCIJA, K AS DAŽĀDĀS DATUBĀZĒS UN RESURSOS IR PIEEJAMA VID DARBINIEKIEM PAR NODOKĻU MAKSĀTĀJU VEIKTAJIEM DARĪJUMIEM, IR VISAI PLAŠA, NEATKARĪGI NO KONSULTĀCIJĀM. ELĪNA PUTNIŅA Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu departamenta direktoreNODOKĻI NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 32 gan VID darbinieki, gan arī var tikt pieaicināti dažādi speciālisti, kuri ne- pieciešami, lai sagatavotu atbildi vai mutiski izrunātu neskaidro. Padziļinātā konsultācija var no- tikt arī vairākos posmos, proti, var uzsākt šo konsultēšanos sarunas gaitā, konstatēt kaut kādus jautāju- mus, kuri nav skaidri vai nu nodokļu maksātājam, vai VID, tad sarunāt atkārtotu tikšanos, lai turpinātu aizsākto konsultāciju. Dažkārt nodokļu maksātājiem strīds par nodokļa piemērošana ro- das nevis ar VID, bet ar sadarbības partneri. Proti, var atšķirties viedok- lis ar sadarbības partneri konkrētajā darījumā, piemēram, vai rēķinā ir vai nav jābūt piemērotam pievienotās vērtības nodoklim. Sadarbības par tneris ne vienmēr klausīs, ko jūs vi- ņam sakāt, taču padziļinātā konsul- tācija var notikt, arī pieaicinot sadar- bības partnerus. Šādi varam saņemt vai nu apstiprinājumu, vai tieši pre- tēji — noraidījumu tam, kādā veidā puses ir ieplānojušas veikt darījumu un kādā formātā ir ieplānots piemē- rot nodokli konkrētajam darījumam. Vēl pozitīvs aspekts ir arī tas, ka padziļinātajās konsultācijās ar VID laikā ir iespēja pieaicināt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvi, norādīja E. Putniņa. Jāņem vērā, ka FM ie- rēdņi raksta nodokļu likumprojek- tus un izstrādā nodokļu politiku, savukārt VID darbinieki bieži ap- galvo, ka viņi nevar pieņemt kādus konkrētus lēmumus attiecībā uz li- kuma normu interpretāciju, pirms nav iepriekš saskaņojuši šo viedokli ar FM. Tādēļ, pieaicinot FM padzi- ļinātai konsultācijai, ir iespēja ope- ratīvi saņemt ministrijas atzinumu. Jāpiebilst, ka padziļinātā konsul- tācija nav juridiski saistoša nevienai no pusēm, bet nodokļu maksātājiem tās var sniegt norādes, padomus, kurā virzienā tālāk iet, lai korekti pie- mērotu nodokļus un nerastos prob- lēmas nākotnē attiecībās ar VID. UZZIŅAS PIEPRASĪŠANA Trešais veids, kā konsultēties ar VID, ir uzziņas pieprasīšana. Tā jeb- kura persona var uzzināt iestādes vie- dokli par konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Taču jāņem vērā, ka uz- ziņa adresātam var nebūt saistoša, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 101. pants. Taču, ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vē- lāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi parei- za. Vēl likums paredz: ja jautājums, par kuru sniegta uzziņa, vēlākā admi- nistratīvajā lietā ir viens no vairākiem jautājumiem, kas iestādei jāvērtē, tad šis vērtējums nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad citādi lietas kopējais iznākums būtu adresātam nelabvēlīgāks vai arī tas būtu prettiesisks. Kas vēl jāielāgo — VID uzziņu nevar apstrīdēt augstākā iestādē, jo VID attiecībā uz uzziņu apstrīdē- šanu nav augstākas iestādes, tāpēc uzziņa nav arī pārsūdzama tiesā. E. Putniņa konsultēšanās pro- cesu iesaka uzsākt ar vienkāršotu konsultāciju vai sarežģītākā gadīju- mā — uzreiz ar padziļinātu konsul- tāciju, varbūt rakstiska viedokļu sa- ņemšanu. Pēdējā laikā viņa diezgan bieži novērojusi, ka nodokļu mak- sātāji paši gatavo uzziņas pieprasī- jums, bet bez palīdzības no malas šis pieprasījums var nebūt tik precīzs un saprotams VID, īpaši aprakstot darījuma apstākļus. Saņemot nega- tīvo uzziņu, kā jau iepriekš minēts, nebūs iespējams vērsties tiesā vai atkārtoti pieprasīt uzziņu par uz- doto jautājumu. Tāpēc ieteicams iz- strādāt tādu konsultēšanās stratēģi- ju ar VID, lai varētu sasniegt daudz labāku rezultātu, nekā nekavējoties ķerties pie uzziņas pieprasīšanas. E. Putniņa arī atgādināja, ka uzziņu drīkst prasīt jebkurai valsts iestādei, VID nav vienīgā institūcija, kurai ir pienākums sniegt uzziņu par konkrēto izklāstīto situāciju. Nodokļi ļoti bieži ir kāda darījuma sekas, tas var būt arī kāds notikums, specifisks regulējums, kas noved pie nodokļu piemērošanas kārtības. Tāpēc ietei- cams konsultēties ne tikai ar VID, bet arī ar citām institūcijām un iestā- dēm, kas regulē konkrēto jautājuma jomu. Un tikai tad vērsties pie VID un FM, lai skatījums uz visiem lietas apstākļiem un kopējo situāciju būtu iespējami objektīvāks un atbilstošs ne tikai nodokļu normatīvajiem ak- tiem, bet arī citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē komersantu saim- niecisko darbību. JURIDISKĀS SEKAS KONSULTĀCIJĀM Var rasties jautājums, kādas ju- ridiskās sekas ir mutiskām konsul- tācijām, ko nodokļu maksātājam, piemēram, sniedz telefoniskā kon- sultācijā, kuras turklāt tiek ierakstī- tas? Vai tiesā nodokļu maksātājs var izmantot konsultanta mutisku atbildi kā pierādījumu? E. Putniņa brīdināja, ka neviena konsultācija, izņemot uzziņas piepra- sījumu, nav saistoša juridiski, attiecīgi uz mutiski sniegtu konsultāciju nevar simtprocentīgi paļauties. Tāpat tas ir arī ar rakstisku VID konsultāciju, jo tikai uzziņas saņemšanas procesā ir maksātāja pienākumus atklāts situāci- jas visus apstākļus, lai VID būtu iespē- ja izvērtēt, kas īstenībā notiek un kādi ir ārējie apstākļi. Savukārt pēc mutiski vai rakstiski sniegtas konsultācijas VID vienmēr būs iespēja argumentēt, ka nodokļu maksātājs nav kaut ko līdz galam atklājis, un tas maina nodokļu piemērošanas kārtību. IEPRIEKŠĒJAS VIENOŠANĀS LĪGUMS Vēl viens no nodokļu maksātā- ju praksē izmantojamiem instru- mentiem ir iepriekšējas vienošanās līgums ar VID, bet šis instruments attiecināms tikai uz transfertcenu darījumiem. Kas obligāti jāņem vērā — vienošanās līgumu noslē- dzot, pēc tam nodokļu maksātājs ir pakļauts VID kontrolei. Ja mai- nās apstākļi, kas ietekmē līguma nosacījumus, noteikti jāpieprasa izmaiņas līgumā. Arī atskaitīšanās VID par to, ka tiek izpildīti šie līguma nosacījumi, ir priekšnosacījums, lai veiksmīgi izmantotu šī instrumen- ta atbalstu savā uzņēmējdarbībā. IETEICAMS IZSTRĀDĀT TĀDU KONSULTĒŠANĀS STRATĒĢIJU AR VID, LAI VARĒTU SASNIEGT DAUDZ LABĀKU REZULTĀTU, NEKĀ NEKAVĒJOTIES ĶERTIES PIE UZZIŅAS PIEPRASĪŠANAS.34 jurista komentārs EST PAR PVN ATSKAITĪŠANAS TIESĪBĀM UN RĒĶINA SATURU LIETAS APSTĀKĻI SEM Remont ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pazemes un gaisa slie- žu ceļu būvniecību, ir PVN maksātā- ja un dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām. Tā 2020. gada 4. augus- tā noslēdza līgumu ar sabiedrību Gidrostroy — Russia OOD (saskaņā ar Krievijas tiesībām dibināta sa- biedrība), kura specializējas kuģu nodrošināšanā bagarēšanas darbu veikšanai Varnas (Bulgārija) ostas ūdens zonā. Saskaņā ar šo līgumu Gidrostroy — Russia OOD bija piegā- dātājs un SEM Remont — saņēmējs. Gidrostroy — Russia OOD 2020. gada 31. oktobrī un 15. no- vembrī par veiktajiem darbiem izraks- tīja SEM Remont divus rēķinus, attie- cīgi par 1 320 542,97 BGN (apmēram 675 200 EUR) un 2 440 972,26 BGN (apmēram 1 248 100 EUR). Šo rēķinu izsniegšanas datumos Gidrostroy — Russia OOD nebija re- ģistrēta kā PVN maksātāja Bulgārijā saskaņā ar PVN regulējošo likumu ZDDS2, tāpēc rēķinos nebija norā- dījusi PVN. Attiecīgie darbi tika veikti vēlāk, un to saņēmējs bija ES BILD, kas ir SEM Remont un EIS — Stroitelna kompania AD izveidota sabiedrība, kura pārstāv Gidrostroy — Russia OOD Bulgārijā. Gidrostroy — Russia OOD PVN reģistrācijas deklarāciju iesnie- dza 2020. gada 26. novembrī. 2020. gada 10. decembrī tai tika izsniegts reģistrācijas paziņojums, kurš tika paziņots 2020. gada 11. decembrī. Veicot nodokļu kontroli, tika konstatēts, ka Gidrostroy — Russia Gidrostroy — Russia OOD kopš 2019. gada 9. decembra ir pār- sniegusi ZDDS 96. panta 1. punktā paredzēto ar nodokli apliekamā ap- grozījuma slieksni, kas nosaka re- ģistrācijas pienākumu kā PVN mak- sātājam. Tādējādi, Gidrostroy — Russia OOD jau līdz 2019. gada 16. decembrim bija jāiesniedz re- ģistrācijas deklarācija. Ņemot vērā, ka Gidrostroy — Russia OOD ne- bija izpildījusi šo pienākumu, tika uzskatīts, ka Gidrostroy — Russia OOD ir jāmaksā PVN par piegādēm, kas izraisa šī sliekšņa pārsniegša- nu par laikposmu no 2019. gada 9. decembra līdz tās faktiskās re- ģistrācijas datumam saskaņā ar ZDDS 96. panta 1. punktu, proti, 2020. gada 11. decembrim. Bulgārijas nodokļu iestāde aici- nāja Gidrostroy — Russia OOD aprē- ķināt PVN par šajā laikposmā ar no- dokli apliekamajiem darījumiem un iesniegt protokolu. Ar 2021. gada 12. jūlija vēstuli Gidrostroy — Russia OOD paziņoja 2021. gada 29. jūnija protokolu, aprēķinot PVN. Protokolā Gidrostroy — Russia OOD parādījās kā darījumu snie- dzējs un saņēmējs. Protokolā bija minēti divi 2020. gada 31. oktobra Foto: © Ser ge y Ryzho v — stock.adobe.com NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĀ (EST) 2024. GADA 21. NOVEMBRA SPRIEDUMS LIETĀ NR. C–624/231 IR NODERĪGS TIESĪBU NORMU PIEMĒROTĀJIEM ATTIECĪBĀ UZ PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA (PVN) ATSKAITĪŠANAS TIESĪBĀM, PIENĀKUMU DEKLARĒTIES KĀ PVN MAKSĀTĀJAM UN RĒĶINA SATURU. RAKSTĀ APLŪKOTĀ LIETA EST TIKA SKATĪTA, ATBILSTOŠI LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU (LESD) 267. PANTAM, T.I., SNIEDZOT PREJUDICIĀLO NOLĒMUMU. un 15. novembra rēķini par kopējo PVN summu 752 303,05 BGN (ap- mēram 384 650 EUR). EIS — Stroitelna kompania, kura pārstāv Gidrostroy — Russia Bulgārijā un kuras bankas konts tika izmantots šīs sabiedrības no- dokļu saistību samaksai Bulgārijā, 2021. gada 13. jūlijā noslēdza līgu- mu, ar kuru SEM Remont piešķīra aizdevumu EIS — Stroitelna kompa- nia par summu 752 303,05 BGN, kas ir identiska PVN summai, kura saistī- bā ar šiem diviem rēķiniem norādī- ta protokolā. Šī aizdevuma summu EIS — Stroitelna kompania faktiski izmantoja, lai Bulgārijas Valsts ka- sei samaksātu PVN 752 303,05 BGN (apmēram 384 650 EUR). SEM Remont savā pirkumu reģistrā un PVN deklarācijā par 2021. gada decembra taksācijas periodu reģistrēja tiesības atskaitīt PVN 753 390,12 BGN (apmēram 385 200 EUR), pamatojoties uz pro- tokolu, nevis PVN rēķinu. Bulgārijas nodokļu iestāde kon- statēja, ka protokola izdošanas die- nā nodokļa maksāšanas pienākuma iekasējamības gadījums nebija ie- stājies un ka tāpēc PVN nebija ieka- sējams. Šādos apstākļos Bulgārijas nodokļu iestāde secināja, ka SEM Remont neatbilst ZDDS 71. pantā paredzētajiem PVN atskaitīšanas nosacījumiem, jo tam nebija rēķinu, kuros būtu norādīts PVN. Bulgārijas nodokļu iestāde uzskatīja, ka proto- kols nav derīgs dokuments, kas ap- liecinātu PVN atskaitīšanas tiesību esamību. Tādēļ Bulgārijas nodokļu iestāde atteica SEM Remont tiesības uz attiecīgā PVN atskaitīšanu. Bulgārijas nodokļu iestāde atteikums tika pamatots arī ar apstākli, ka PVN, kas saistīts ar no Gidrostroy — Russia saņemtajām piegādēm, tika samaksāts pēc šīs sabiedrības kontroles procedūras. Bulgārijas nodokļu iestāde atsaucās uz Bulgārijas Konstitucionālās tiesas veikto tiesību normas interpretāciju, saskaņā ar kuru ar nodokli aplieka- ma darījuma piegādātājam, kurš no- 1 EST spriedums, 2024. gada 21. novembris, «SEM Remont» EOOD pret Direktor na Direktsia «Obzhalvane i danachnoosiguritelna praktika» Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite. 2 Zakon za danak varhu dobavenata stoynost — Bulgārijas Pievienotās vērtības nodokļa likums. 3 Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīvu 2010/45/ES (2010. gada 13. jūlijs), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. 35 IVETA ZELČA Foto: Aiv ars Siliņš Zvērināta advokāte, LL.M., Mag. iur. BULGĀRIJAS NODOKĻU IESTĀDE UZSKATĪJA, KA PROTOKOLS NAV DERĪGS DOKUMENTS, KAS APLIECINĀTU PVN ATSKAITĪŠANAS TIESĪBU ESAMĪBU. teiktajā termiņā nav iesniedzis reģis- trācijas deklarāciju, par šo darījumu jāmaksā PVN, bet tam nav tiesību koriģēt rēķinus, kas izdoti laikpos- mā no dienas, kad tas sasniedzis ar nodokli apliekamo apgrozījumu un reģistrācija kā PVN maksātājam ir obligāta, līdz dienai, kad tas faktiski reģistrēts kā PVN maksātājs. Strīda rezultātā SEM Remont cēla prasību Varnas administratī- vā tiesā, Bulgārija, par Bulgārijas nodokļu iestādes lēmuma, ar kuru tika atteiktas tiesības uz PVN at- skaitīšanu, atcelšanu. Nacionālajai tiesai radās šaubas par to, vai ar PVN direktīvu un PVN neitralitātes principu ir saderīgas valsts tiesību normas un valsts iestādes prakse, saskaņā ar kurām tādā situācijā kā pamatlietā piegādes saņēmējam tiek atteiktas tiesības uz PVN atskai- tīšanu, ja piegādātājs, kas nebija reģistrēts kā PVN maksātājs, izrak stījis rēķinu, neminot PVN, bet pēc nodokļu iestādes lūguma reģistrēts kā PVN maksātājs, pēc piegādes un pēc kontroles izdevis nevis koriģētu rēķinu, bet gan protokolu, kurā viņš norādīts gan kā piegādātājs, gan kā šī darījuma saņēmējs un kurā bija norādīts attiecīgais rēķins, nodokļa bāze un tam piemērotais PVN. Nacionālā tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST prejudi- ciālus jautājumus. EST ATZIŅAS Nacionālā tiesa vēlējās noskaid- rot, vai PVN direktīva3 jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ar PVN apliekamas piegādes saņēmējam ir liegtas šajā direktīvā paredzētās tiesības uz šī nodokļa atskaitīšanu gadījumā, ja NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS JURISTA KOMENTĀRS 36 piegādātājs, pirmkārt, nav izpildī- jis savu valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto pienākumu iesniegt PVN reģistrācijas pieteikumu un nosūtī- jis saņēmējam rēķinus, kuros nebija norādīts PVN, un, otrkārt, nodokļu kontroles laikā sagatavojis proto- kolu, kurā bija norādīts šis PVN un kurā šis piegādātājs bija norādīts arī kā šīs piegādes saņēmējs. EST atbildēja, ka PVN direktīva jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ar PVN apliekamas piegādes saņēmējam ir liegtas šajā direktīvā paredzētās tiesības uz šī nodokļa atskaitīšanu gadījumā, ja piegādātājs, pirmkārt, nav izpildījis savu šajā tiesiskajā re- gulējumā paredzēto pienākumu ie- sniegt PVN reģistrācijas deklarāciju un nosūtījis saņēmējam rēķinus, ku- ros nebija norādīts PVN, un, otrkārt, nodokļu kontroles laikā ir sagatavo- jis protokolu, kurā bija norādīts šis PVN un kurā šis piegādātājs bija no- rādīts arī kā šīs piegādes saņēmējs. Savu nolēmumu EST pamatoja ar šādiem motīviem: 2022. gada 29. septembra spriedumā Raiffeisen Leasing (C235/21, 46. punkts) EST nosprieda, ka PVN direktīvas 203. pants jāinterpretē tādējādi, ka līgums, pēc kura noslēgšanas puses nav izrakstījušas rēķinu, var tikt uzskatīts par rēķinu šīs tiesību normas izpratnē gadījumā, ja šajā līgumā ir ietverta visa nepieciešamā informācija, lai dalībvalsts nodokļu administrācija varētu noteikt, vai šajā lietā ir izpildīti tiesību uz PVN atskaitīšanu būtiskie nosacījumi.4 Lietā aplūkoto protokolu, ko sagatavojusi Gidrostroy — Russia, kurā norādīts, ka šī sabiedrība ir gan attiecīgā darījuma piegādātāja, gan saņēmēja un kurš šīs iestādes veiktās kontroles laikā netika no- dots SEM Remont, bet tika nodots nodokļu iestādei tās veiktās kontro- les laikā, nevar pielīdzināt tādam līgumam starp pusēm kā līgums, uz kuru attiecas iepriekšējā punktā minētais spriedums.5 Jākonstatē, ka SEM Remont nav samaksājis PVN un tai tas nav jāmaksā. Nodokļu iestāde konsta- tēja, ka attiecīgie rēķini tika izraks- tīti par darījumu, ko vēlāk veica Gidrostroy — Russia, bet šī darīju- ma saņēmējs ir uzņēmums ES BILD, kas izveidots starp SEM Remont un EIS — Stroitelna kompania. Šo kon- statējumu neatspēko tas, ka pastāv tāds aizdevuma līgums par summu, par kuru SEM Remont tika atteikta PVN atskaitīšana, kas noslēgts starp to un EIS — Stroitelna kompania kā Gidrostroy — Russia pārstāvi, cik- tāl šāds līgums nerada SEM Remont pienākumu samaksāt PVN piegā- dātājam un nav uzskatāms par to rēķinu korekciju, ko Gidrostroy — Russia izdevusi SEM Remont. Šādos apstākļos prasības, kurām ir pakļau- tas tiesības uz PVN atskaitīšanu, nevar uzskatīt par izpildītām, proti, PVN direktīvas 168. panta a) pun- ktā paredzēta prasība, saskaņā ar kuru PVN, kura atskaitīšana tiek prasīta, ir maksājams vai samaksāts (spriedums, 2022. gada 13. janvā- ris, Zipvit, C156/20, 22. punkts).6 Papildus nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai PVN direktīva un PVN neitralitātes princips jāinterpretē tā- dējādi, ka tiem ir pretrunā tāds da- lībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir izslēgta iespēja koriģēt rēķinu gadīju- mā, ja, pirmkārt, rēķinā, ko piegādā- tājs izsniedzis ar PVN apliekamas pie- gādes saņēmējam, šis nodoklis nav minēts un, otrkārt, šī piegādātāja nodokļu kontroles laikā tas ir sagata- vojis protokolu, kurā minēts PVN un kurā minētais piegādātājs norādīts arī kā šīs piegādes saņēmējs. Sagatavojot spriedumu, EST at- bildēja uz jautājumu, nolemjot, ka PVN direktīva un PVN neitralitātes princips jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir izslēgta iespēja koriģēt rēķinu gadījumā, ja, pirmkārt, rēķinā, ko piegādātājs iz- sniedzis ar PVN apliekamas piegādes saņēmējam, šis nodoklis nav minēts un, otrkārt, šī piegādātāja nodok- ļu kontroles laikā tas ir sagatavojis protokolu, kurā minēts PVN un kurā minētais piegādātājs norādīts arī kā šīs piegādes saņēmējs. EST uzsvēra, ka izskatāmajā lie- tā SEM Remont nav samaksājis PVN priekšnodokli un tas tai nav jāmaksā. Ņemot vērā apsvērumus par pirmo jautājumu šajā lietā, kas ir par to, ka SEM Remont nav tiesību atskaitīt PVN, jāuzsver, ka saskaņā ar EST judikatūru PVN direktīvā pa- redzētais nepamatotu PVN atskai- tījumu koriģēšanas mehānisms nav piemērojams, ja sākotnējais atskai- tījums veikts, nepastāvot nekādām tiesībām uz nodokļa atskaitīša- nu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 11. aprīlis, SEB banka, C532/16, 42. un 43. punkts).7 Atsaucoties uz judikatūru, EST norādīja, ka 2015. gada 23. aprīļa spriedumā GST — Sarviz Germania (C111/14, 39. punkts), kas attiecas uz Bulgārijas tiesisko regulējumu, EST ir nospriedusi — lai nodroši- nātu PVN iekasēšanu un novērstu krāpšanu, aizliegums veikt finanšu dokumentu korekciju apstākļos, ku- ros nodokļu ieņēmumu zaudējumu risks ir pilnībā novērsts, nav nepie- ciešams. Tomēr lietā C111/14, gan attiecīgo pakalpojumu sniedzējs, gan saņēmējs bija samaksājuši PVN, tādējādi nodokļu administrācija šo nodokli iekasēja divas reizes. Tātad nepastāvēja nekāds nodokļu ieņē- mumu zaudēšanas risks.8 Savukārt tā tas nav tādā situāci- jā kā izskatāmajā lietā, jo, kā no- rādīts sprieduma 41. punktā, SEM Remont nav samaksājis PVN priekš- nodokli un tas tai nav jāmaksā. 4 Sk. 2024. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. C–624/23, 38. punkts. 5 Turpat, 39. punkts. 6 Turpat, 41.–43. punkts. 7 Turpat, 58. punkts. 8 Turpat, 59. punkts. LĪGUMĀ IR IETVERTA VISA NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA, LAI DALĪBVALSTS NODOKĻU ADMINISTRĀCIJA VARĒTU NOTEIKT, VAI ŠAJĀ LIETĀ IR IZPILDĪTI TIESĪBU UZ PVN ATSKAITĪŠANU BŪTISKIE NOSACĪJUMI.38 ADMINISTRATĪVĀS APGABALTIESAS 2024. GADA 3. JŪNIJA SPRIEDUMS LIETĀ NR. A420225922 LIETAS FAKTISKIE APSTĀKĻI Ar Jēkabpils pilsētas Administra tīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profe- sionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepiln- gadīgajām personām, un viņam pie- mērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvo- ja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeig- šanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņem- ta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts po- licijā reģistrēts administratīvais pārkā- pums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kri- minālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā darbā, kas nav saistīts ar saskarsmi ar bērniem, nav iespē- jams pieteicēju nodarbināt, paziņots, ka, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, ar pieteicēju darba līgums tiek izbeigts. Ar Zemgales rajona tiesas 10.10.2021. spriedumu atcelts ko- misijas lēmums un izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Pieteicējs 05.02.2022. vērsās Jēkabpils novada pašvaldībā ar iesnie- gumu par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma 1000 eiro, kas vi- ņam nodarīti ar prettiesisko komisijas lēmumu, atlīdzināšanu. Jelgavas novada pašvaldības dome ar 28.04.2022. lēmumu pietei- cēja iesniegumu noraidīja. Lēmums pamatots ar to, ka komisijas lēmu- ma spēkā stāšanās tika apturēta ar tā pārsūdzēšanas brīdi. Pieteicēja darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīdī 05.03.2021. komisijas lēmums nebija spēkā. Līdz ar to tas nekādā veidā nevarēja ietekmēt darba tiesis- ko attiecību izbeigšanu ar pieteicēju. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par man- tisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Lietā bija jānoskaidro, vai pastāv pamats atlīdzināt pieteicē- jam mantiskos zaudējumus un mo- rālo kaitējumu, kas viņam varētu būt radīti ar komisijas lēmumu. Tiesa pieteikumu apmierināja da- ļēji, uzdeva domei divu nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas rakstveidā atvainoties pieteicējam. Pārējā daļā pieteikums noraidīts. Pieteicējs noraidītajā daļā spriedu- mu pārsūdzēja. Apgabaltiesa atzina, ka apelā- cijas sūdzība nav pamatota un pie- teikums pārsūdzētajā daļā ir norai- dāms. Apgabaltiesa atzina, ka lietā ir konstatējams Atlīdzināšanas likuma 5. panta 1. punkta «a» apakšpunktā noteiktais tiesiskais pamats zaudēju- mu un nemantiskā kaitējuma atlīdzi- nāšanai, jo ir stājies spēkā spriedums, ar kuru atcelts komisijas lēmums un izbeigta pret pieteicēju uzsāktā ad- ministratīvā pārkāpuma lieta. Tajā ir konstatēts arī komisijas rīcības pret- tiesiskums, bet pat, ja pastāv kaitēju- NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS PAT, JA PASTĀV KAITĒJUMA ATLĪDZINĀJUMA PRASĪJUMA TIESISKAIS PAMATS, TAS NENOZĪMĒ, KA IR NODARĪTI ZAUDĒJUMI VAI NEMANTISKAIS KAITĒJUMS, KAS IR ATLĪDZINĀMS NAUDĀ Ilustr ācija: © Gr aphicBur ger tiesībasma atlīdzinājuma prasījuma tiesiskais pamats, tas nenozīmē, ka ir nodarīti zaudējumi vai nemantiskais kaitē- jums, kas ir atlīdzināms naudā. Apgabaltiesas ieskatā tas vien, ka pastāv kaitējuma atlīdzinājuma prasī- juma tiesiskais pamats, nenozīmē, ka ir nodarīti zaudējumi vai nemantiskais kaitējums, kas ir atlīdzināms naudā. Administratīvā apgabaltiesa iztei- ca turpmāk minētās būtiskās atziņas. NEPIECIEŠAMS KONSTATĒT CĒLOŅSAKARĪBU Atlīdzināšanas likuma 7. pants paredz, ka tiesības uz kaitējuma at- līdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektī- va saikne starp iestādes rīcību un tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitē- jumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas ne- novēršami radījis šo kaitējumu. Lai būtu pamats atlīdzināt pie- teicējam tā prasītos zaudējumus, ir jāpierāda, ka pieteicējam ir radušies zaudējumi konkrētā apmērā un ka šie zaudējumi ir tiešā cēloņsakarībā ar komisijas rīcību, proti, ka komisijas lē- mums vai komisijas rīcība administra- tīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šos zaudējumus. Pieteicēja nesaņemtā darba sa- maksa nav tiešā cēloņsakarībā ar komisijas lēmumu vai komisijas rīcī- bu — tie nav galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šos zaudējumus. Pieteicējs nevarēja turpināt saņemt darba samaksu nevis tāpēc, ka tika pie- ņemt komisijas lēmums, bet tāpēc, ka ar darba devēja rīkojumu tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar pieteicēju. Komisijas lēmumā nav ietverts nekāds konkrēts lēmums vai kāda norāde, kas saistīta ar pieteicēja nodarbinātību pēc komisijas lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to tikai komisijas lēmums pats par sevi nekādā veidā saistoši un nemainīgi nenoteica pieteicēja nodarbinātības jautājumu un tieši neietekmēja pieteicēja darba tiesiskās attiecības un to izbeigšanu. ADMINISTRATĪVĀS SODĀMĪBAS TIESISKO SEKU IESTĀŠANĀS BRĪDIS Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 4. punkts 39 IR JĀPIERĀDA, KA PIETEICĒJAM IR RADUŠIES ZAUDĒJUMI KONKRĒTĀ APMĒRĀ UN KA ŠIE ZAUDĒJUMI IR TIEŠĀ CĒLOŅSAKARĪBĀ AR KOMISIJAS RĪCĪBU. Foto: Aiv ars Siliņš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts KASPARS RĀCENĀJS noteic, ka izglītības iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprā- tīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēg- to vienošanos sniegt pakalpojumus personas, kurām piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas minēts šā likuma 81. pantā, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis ne- pārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas sprie- dums, nav pagājuši trīs gadi. Tādējādi arī administratīvās sodā- mības tiesiskās sekas, kas iziet ārpus administratīvo pārkāpumu tiesībām un izpaužas kā nepieļaujamība strā- dāt izglītības iestādē, ir saistīta ar administratīvā pārkāpuma lietā pie- ņemtā lēmuma spēkā stāšanos. KĀ BIJA JĀRĪKOJAS PIETEICĒJAM? Jautājumi, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesis- kumu un pamatotību un atlīdzību par darba piespiedu kavējumu tā rezultā- tā, saskaņā ar Darba likuma 29. no- daļu un Civilprocesa likumu ir risināmi civilprocesuālā kārtībā. Par to, vai ar pieteicēju konkrētajos apstākļos pa- matoti izbeidza darba tiesiskās attie- cības, tostarp, atsaucoties uz sodu reģistrā esošām ziņām par komisijas lēmumu, un pieteicējam pienākas at- līdzība par darba piespiedu kavējuma laiku, pieteicējam bija jāceļ attiecīga prasība tiesā civilprocesuālā kārtībā. Tikai tāpēc, ka pieteicējs nepama- toti uzskata, ka laikā, kamēr komisijas lēmums nebija tiesā atzīts par pret- tiesisku un atcelts, pieteicējam nebija pamata pārsūdzēt viņa atlaišanu no darba, nav pamata šo jautājumu vēr- tēt šajā lietā administratīvi procesu- ālā kārtībā, lemjot par zaudējumiem administratīvā pārkāpuma lietvedībā. PAR NEMANTISKO KAITĒJUMU SASKAŅĀ AR ATLĪDZINĀŠANAS LIKUMU Privātpersonai ir pienākums norā- dīt, kā izpaudies tās nemantisko tie- sību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzības apmēru. Nemantisko kaitējumu nosaka at- bilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības raksturu, apsūdzības smagumu, fiziskās perso- nas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā bū- tiskus apstākļus. Next >