< PreviousKURZEMES APGABALTIESAS CIVILLIETU TIESAS KOLĒĢIJAS 2024. GADA 28. MARTA SPRIEDUMS LIETĀ NR. C69427723 LIETAS FAKTISKIE APSTĀKĻI Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēr- šoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uztei- kumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis ori- ģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba lī- gums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to no- rāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs strādāt. Darba devējs ir piedāvājis veikt līgumā neparedzētu darbu vai izbeigt darba attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību noraidīja, savukārt apelācijas instances tiesa darbinieka prasību ap- mierināja. Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā iesniegta akta Nr. 5 neapliecināta ko- pija. Šajā dokumentā komisija — me- hāniķis /pers. D/, grāmatvede /pers. E/ un atslēdznieks /pers. F/ ar parak stiem apliecinājuši, ka prasītājs attei- cās pret parakstu iepazīties ar darba devēja uzteikumu, tā saturs viņam iz- skaidrots. Apgabaltiesa norādīja, ka ar akta Nr. 5 kopiju nevar ticami tikt apstiprināts fakts, ka atbildētāja izpil- dījusi tai ar likumu uzlikto pienākumu izsniegt darbiniekam uzteikumu. Ar šo dokumentu nevar tikt apliecināts fakts, ka darba devējs izpildījis Darba likuma prasības, jo darba devēja pie- nākums ir vai nu izsniegt rakstveida uzteikumu darbiniekam, kas iespē- jams situācijā, ja darbinieks atrodas darba vietā, vai arī nosūtīt to darbi- niekam vienā no likumā noteiktajiem veidiem, uz kuriem tad attiecināma izsniegšanas prezumpcija. Kurzemes apgabaltiesas Civil lietu tiesas kolēģija izteica turpmāk minē- tās būtiskās atziņas. DARBINIEKS KĀ VĀJĀKĀ PUSE Darba tiesību jomā tiesai, izšķirot individuālo tiesību strīdus, jāvadās pēc principa, ka šajās tiesiskajās attie- cībās darbinieks ir «vājākā puse», kas nozīmē, ka tiesai jāpārbauda, vai dar- ba devējs ir ievērojis ne tikai norma- tīvos aktus, bet arī pamatprincipus, kas vērsti uz darbinieku tiesībām uz nodarbinātību. Darba tiesiskajās attiecībās ir asi- metrija attiecībā uz varu un resursiem starp darbiniekiem un darba devē- jiem. Noraidot darbinieka prasību situācijā, kad tiek nodibināta virkne darba līguma uzteikšanas procedūras pārkāpumu, tiesa faktiski individuālā darba strīda lietā atkāptos no šīs ka- tegorijas lietu pamatprincipa, proti, darba tiesību jomā darbinieks ir «vā- jākā» puse. DARBA DEVĒJAM JĀNOSKAIDRO NEIERAŠANĀS DARBĀ IEMESLI Tā kā darbinieka neierašanās dar- bā neattaisnotu iemeslu dēļ viennozī- mīgi var kalpot par pamatu darba lī- guma uzteikumam pēc Darba likuma TIESĪBAS NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 40 Ilustr ācija: © Gr aphicBur ger VAI NEIERAŠANĀS DARBĀ IR PĀRKĀPUMS VAI ATTAISNOTA PROMBŪTNE (DĪKSTĀVE)? Nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, atvainojoties vai samak- sājot atbilstīgu atlīdzību. Ja lēmējiestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konsta- tē, ka privātpersonas tiesību vai ar li- kumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvai- nošanās. Līdz ar to nemantiskā kaitējuma nodarīšana ir jāpierāda un ne jebkurš nemantisko tiesību aizskārums admi- nistratīvā pārkāpuma lietvedībā ir at- līdzināms naudā, bet tikai tāds, kas radījis pieteicējam nelabvēlīgas sekas un kuras, citasarp, ņemot vērā aizskā- ruma smagumu, nav atlīdzināmas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai atvainošanos. KĀ PIERĀDĪT KAITĒJUMU? Administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētie procesuāli pārkāpumi varēja radīt pieteicējam emocionālus pārdzīvojumus un dis- komfortu, taču pieteicēja tiesību aiz- skārums nav smags. Lietā nav pierā- dījumu, kas norādītu uz pazemojumu un to, ka izskatāmajā gadījumā ko- misijas lēmuma rezultātā pieteicējam būtu nodarīts kaitējums veselībai. Pieteicējs nav konkrēti paskaidrojis, kāds tieši kaitējums viņa veselībai ir nodarīts, kā arī nav iesniedzis tam apstiprinošus pierādījumus. VAI AR ATVAINOŠANOS PIETIEK? Atlīdzināšanas likumā ir konkreti- zētas Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertās personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzi- nājumu par zaudējumiem un neman- tisko kaitējumu, kas personai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, pro- kuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Primārais atlīdzinājuma veids ir ie- priekšējā stāvokļa atjaunošana. Ja tas nav pilnībā iespējams, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes atvainošanās. Ja arī šis atlīdzinājuma veids, ņemot vērā aizskāruma sma- gumu, nav atbilstīgs, izmaksājams atlīdzinājums naudā. Sākotnējā stāvokļa atjaunošana un atvainošanās izteikšana arī ir Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam atbilstīgs atlīdzinājuma veids.101. panta pirmās daļas 1. punkta, tad darba devēja pienākums, fiksējot to, ka darbinieks neierodas darbā, bija noskaidrot, vai tam ir attaisno- joši iemesli, kā arī to, vai pieļautais pārkāpums ir būtisks, citiem vārdiem sakot, darba devējam bija pienākums ievērot Darba likumā noteikto darba līguma uzteikšanas kārtību. VALSTS DARBA INSPEKCIJA VAI TIESA? Tiesīga lemt par uzteikuma tiesis- kumu un darba līguma uzteikšanas kārtības ievērošanu ir tiesa, kura ska- ta konkrētu individuālo darba tiesību strīdu. Savukārt Valsts darba inspek- cijas kompetence ir cita. Konkrētajā gadījumā lietā iesnieg- ti trīs šīs institūcijas lēmumi par ad- ministratīvo pārkāpumu procesu lietu izbeigšanu uz tiem pamatiem, ka nav noticis administratīvais pārkāpums. Šādiem lēmumiem izskatāmajā lietā nevar tikt piešķirta prejudiciāla nozīme. Attiecīgi atbildētāja kā dar- ba devēja nevar tikt atbrīvota no to faktu pierādīšanas pienākuma, ku- riem ir nozīme izskatāmajā civillietā (Civilprocesa likuma 96. pants). Taču iesniegtie lēmumi tiek vērtēti kop- sakarā ar citiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem. PAR DARBINIEKA PASKAIDROJUMU NOZĪMI Nav iespējams kvalificēt darbi- nieka pieļautu pārkāpumu, proti, pieņemt atbildīgu lēmumu par uz- teikumu kā tiesisko seku ziņā darbi- niekam bargāko sankciju, neiegūstot informāciju no paša darbinieka par pieļautā pārkāpuma cēloņiem. Tieši ar šādu mērķi Darba liku- ma 101. panta otrā daļa uzliek par pienākumu darba devējam, kurš ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pa- matojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem, pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidroju- mu, jo, lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpu- ma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu. JĀIZVĒRTĒ PĀRKĀPUMS Tieši tādēļ elementāra loģika pra- sa, lai darba devējs pirms konkrētā uz- teikuma izteikšanas noskaidrotu cēlo- ņus jeb iemeslus, kuru dēļ darbinieks, kurš iepriekš nav pieļāvis pārkāpumus darba tiesisko attiecību ietvaros, vai- rākas nedēļas neierodas darbā. Uzteikuma teksts nesatur negatī- vo seku izvērtējumu, ko radīja vai va- rēja radīt darbinieka rīcība. Arī tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis neminēja nekādas konkrētas sekas, kādas radī- ja uzņēmumam prasītāja neierašanās darbā. Līdz ar ko tiesa nevar izvērtēt šādu pamatojumu. PASKAIDROJUMA PIEPRASĪŠANA VIENLAIKUS AR UZTEIKUMA IZSNIEGŠANU ACĪMREDZAMI NEKALPO PASKAIDROJUMA PIEPRASĪŠANAS MĒRĶIM UN UZDEVUMAM Tas, ka vienā un tajā pašā dienā ir gan pieprasīts paskaidrojums, gan izsniegts rakstveida darba līguma uz- teikums, norāda uz to, ka neatkarīgi no tā, kādus paskaidrojumus būtu sniedzis darbinieks, darba devējs jau bija sagatavojis darba līguma uztei- kumu, jo ne darba devējs, ne darbi- nieks nav apgalvojuši, ka 2023. gada 1. augustā prasītājs ilgstoši būtu at- radies darba vietā. Savukārt šādi apstākļi netieši no- rāda uz to, ka vai nu šajā datumā ne- tika pieprasīts paskaidrojums (ja bija jau izlemts uzteikt darba līgumu), vai netika rakstveidā izsniegts uzteikums (ja bija doma pieprasīt paskaidroju- mu un par uzteikumu lemt pēc pa- skaidrojuma izvērtēšana), vai arī kā to norādījis prasītājs — ne uzteikums, ne paskaidrojums šajā datumā no darbi- nieka netika izsniegts/pieprasīts. KĀ RISINĀT DĪKSTĀVI? Darba devējam, konstatējot, ka prasītāju nav iespējams nodarbināt darba līgumā pielīgtā darba veikšanā (automašīna nebija tehniskā kārtībā), bija pienākums iepazīstināt prasītā- ju ar darba grafiku, atbilstoši kuram viņš varētu darba dienās veikt darba līgumā pielīgto darbu ar citu automa- šīnu, vai arī izdot rīkojumu par viņa norīkošanu uz dīkstāves laiku darba līgumā neparedzēta darba izpildei, papildus iepazīstinot viņu ar šī darba aprakstu un veicot saprātīgus pasāku- mus nolūkā pārliecināties, ka prasītājs var šo darbu izpildīt. Darba tiesiskajās attiecībās ir būtis- ki, lai darba devējs ievērotu visus šīs at- tiecības regulējošos normatīvos aktus, jo tie nosaka pamatu taisnīgai un vien- līdzīgai attieksmei pret darbiniekiem. Darba devēja viedoklis un subjektī- vās gaidas par darbinieka uzvedību ne- var būt pamats darbiniekam piemērot sankcijas vai negatīvas sekas, ja pats darba devējs nav ievērojis virkni dar- ba tiesisko attiecību regulējošo tiesību normu prasības un pat nav centies no- dibināt patiesos faktus un apstākļus, kuru dēļ darbinieks neierodas darbā. Darbiniekam ir tiesības sagaidīt taisnīgu, objektīvu, normatīviem ak- tiem, nevis subjektīvajām vēlmēm vai uzskatiem par pareizu uzvedību, at- bilstošu darba devēja rīcību un attiek- smi, jo īpaši situācijā, kad pats dar- binieks ir aktīvi pieprasījis, lai darba devējs izpilda Darba likuma un darba līguma nosacījumus. ATLĪDZĪBA PAR DARBA PIESPIEDU KAVĒJUMA LAIKU Neskatoties uz to, ka nedz prasī- bas pieteikumā, nedz apelācijas sū- dzībā prasītājs nav rakstveidā izteicis lūgumu piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, tiesas kolēģija atzīst, ka, apmierinot prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai ir jālemj par Darba likuma 124. panta otrajā daļā ietvertās tiesību normas piemērošanu. 41 DARBA TIESISKAJĀS ATTIECĪBĀS IR BŪTISKI, LAI DARBA DEVĒJS IEVĒROTU VISUS ŠĪS ATTIECĪBAS REGULĒJOŠOS NORMATĪVOS AKTUS, JO TIE NOSAKA PAMATU TAISNĪGAI UN VIENLĪDZĪGAI ATTIEKSMEI PRET DARBINIEKIEM.42 SENĀTA 2024. GADA 27. MAIJA LĒMUMĀ LIETĀ SKA–606/2024 IR APSKATĪTS JAUTĀJUMS, VAI IEPIRKUMA LĪGUMA NOSLĒGŠANAS NOGAIDĪŠANAS TERMIŅŠ IR ATTIECINĀMS ARĪ UZ PAGAIDU AIZSARDZĪBAS LŪGUMA IZSKATĪŠANU. Atbilstoši normatīvo aktu re- gulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasū- tītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgša- nai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīša- nas iestādē, kura izskata preten- denta apstrīdēšanas iesniegumu jeb sūdzību. Nogaidīšanas termiņš Latvijas tiesību aktos noteikts sa- skaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decem- bra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pār- skatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķir- šanas jomā (turpmāk — Direktīva). Strīds konkrētajā lietā radās sais- tībā ar to, ka pieteicēja apstrīdēja konkursa rezultātus Iepirkumu uz- raudzības birojā, un birojs atzina pieteicējas sūdzību par nepamatotu un atļāva pasūtītājam noslēgt iepir- kuma līgumu saskaņā ar konkursa rezultātiem. Secīgi pasūtītājs no- slēdza iepirkuma līgumu, savukārt pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu lietā — aiz- liegt pildīt iepirkuma līgumu. Pieteicējas ieskatā nogaidīšanas termiņš attiecas arī uz situācijām, kad tiesā ir iesniegts pagaidu aizsardzības lūgums un kamēr nav pieņemts tie- sas lēmums par pagaidu aizsardzības lūgumu. Kā izriet no Direktīvas regu- lējuma, dalībvalstu regulējumā: Jānodrošina neatkarīgs obligāts nogaidīšanas termiņš, kas nedrīkstētu beigties, pirms pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu. Tas nedrīkstētu liegt pārskatīšanas struktūrai iepriekš izvērtēt, vai pārskatīšana kā tāda ir pieņemama. Dalībvalstis var noteikt, ka šis termiņš beidzas vai nu tad, kad pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par pagaidu pasākumu piemērošanu, tostarp par turpmāku līguma slēgšanas atlikšanu, vai arī kad pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par lietas būtību, jo īpaši par pieteikumu atcelt nelikumīgu lēmumu. Direktīvas normas noteic obli- gātu nogaidīšanas termiņu laikā, kad pirmās instances pārskatīšanas struktūra (institūcija, kas pirmā pār- skata pasūtītāja pieņemto lēmumu) izskata iesniegumu par iepirkuma IEPIRKUMA LĪGUMA NOGAIDĪŠANAS TERMIŅA IEVĒROŠANA NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS Foto: © estr adaanton — stock.adobe.com 1 tiesībasrezultātu apstrīdēšanu. Kā norāda lēmumā Senāts, Direktīvas regu- lējumā nav prasīts, lai iepirkuma līguma slēgšanas apturēšana tiktu turpināta pēc procedūras beigām šādā pārskatīšanas struktūrā, pie- mēram, līdz brīdim, kad tiesa lemj par pārsūdzību, kas var tikt iesnieg- ta par šīs pārsūdzības struktūras lē- mumu. Senāts uzsver, ka šāda kārtī- ba, ieviešot Direktīvas noteikumus, ir paredzēta Sabiedrisko pakalpo- jumu sniedzēju iepirkumu likumā, atbilstoši kuram iesniegumu par iepirkuma rezultātiem vispirms iz- skata Iepirkumu uzraudzības birojs; tātad Iepirkumu uzraudzības birojs ir atzīstams par «pārskatīšanas in- stanci», un tas nozīmē, ka iepirku- ma līguma noslēgšana apturama līdz attiecīgā Iepirkuma uzraudzī- bas biroja lēmuma pieņemšanai. Senāts arī lēmumā norāda, ka, pretēji pieteicējas viedoklim, no personas tiesībām pārsūdzēt tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja lē- mumu, kā arī no personas tiesībām lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsar- dzību nav atvasināmas personas tiesības sagaidīt, ka iepirkuma līgu- ma noslēgšana noteikti tiks apturē- ta ne vien līdz likumā paredzētajam brīdim, bet arī līdz brīdim, kamēr tiesa pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu. Šajā lietā tika vērtēts arī jautā- jums, vai situācijā, kad iepirkuma līgums vēl nav noslēgts pēc nogai- dīšanas termiņa beigām un kad pieteicēja vēršas tiesā un lūdz pie- mērot pagaidu aizsardzību, tiesas aicinājums pasūtītājam atturēties no iepirkuma līguma noslēgšanas līdz brīdim, kad tiesa pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu, būtu uzskatāms par tiesas noteiktu nogaidīšanas termiņu. Kā norāda Senāts, tiesību normās nav pare- dzēts, ka iepirkuma līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja tas noslēgts pirms tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu, tāpat tiesību normās nav noteikta tiesas kompetence noteikt saistošu spēku tās aicinājumam atturēties no iepir- kuma līguma noslēgšanas, kamēr netiek izskatīts pagaidu aizsardzības lūgumus, un attiecīgi — tiesas kom- petence noteikt šāda aicinājuma ne- ievērošanas tiesiskās sekas. 43 TIESĪBU NORMĀS NAV PAREDZĒTS, KA IEPIRKUMA LĪGUMS ATZĪSTAMS PAR SPĒKĀ NEESOŠU, JA TAS NOSLĒGTS PIRMS TIESA PIEŅĒMUSI LĒMUMU PAR PAGAIDU AIZSARDZĪBAS LŪGUMU. Foto no Evijas Mug inas personīg ā arhīv a Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore EVIJA MUGINA SENĀTA 2024. GADA 13. SEPTEMBRA LĒMUMĀ LIETĀ SKA–828/2024 IR VĒRTĒTS JAUTĀJUMS PAR SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJA (SAB) SNIEGTĀ VIEDOKĻA (ATZINUMA) STATUSU UN ŠĪ ATZINUMA IZSNIEGŠANU PIETEICĒJAI. Konkrētajā gadījumā pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par tās izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, pamatojo- ties uz SAB atzinumu. Neskarot jautājumu par to, vai šī izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā ir vai nav pamatota, Senāta lēmumā ir izvērtēts jautājums par SAB atzi- numa statusu. Proti, šis atzinums kā ierobežotas pieejamības infor- māciju saturošs dokuments pietei- cējai nav ticis izsniegts. Arī tiesve- dības laikā SAB sniedza viedokli tiesai, ka atzinumam ir saglabā- jams ierobežotas pieejamības in- formācijas statuss un pieteicējai liedzams ar to iepazīties. Atzinums izsniegts saskaņā ar Ministru ka- bineta 2015. gada 28. jūlija no- teikumiem Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (noteikumi nav spēkā no 2024. gada 18. oktobra). Kā to norāda SAB, atzinuma mērķis ir iz- vērtēt iespējamos drošības riskus, ja ar kādu konkrētu pretendentu iepirkumā tiktu noslēgts līgums par pakalpojumu, programmatū- ru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības informācijas sistēmām, kā arī sniegt rekomendācijas par nepieciešamo drošības pasākumu DROŠĪBAS IESTĀDES ATZINUMA STATUSS 2TIESĪBAS NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 44 SENĀTA 2024. GADA 20. SEPTEMBRA SPRIEDUMA LIETĀ SKA–41/2024 IR VĒRTĒTI JAUTĀJUMI NEPAMATOTI LĒTA PIEDĀVĀJUMA KONTEKSTĀ. MINĒTO REGULĒ PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMA 53. PANTS, KAS PAREDZ, JA PIEDĀVĀJUMS KONKRĒTAM PUBLISKAM BŪVDARBU, PUBLISKAM PIEGĀDES VAI PUBLISKAM PAKALPOJUMA LĪGUMAM ŠĶIET NEPAMATOTI LĒTS, PASŪTĪTĀJS PRETENDENTAM PIEPRASA SKAIDROJUMU PAR PIEDĀVĀTO CENU VAI IZMAKSĀM, UN PASŪTĪTĀJS, KONSULTĒJOTIES AR PRETENDENTU, IZVĒRTĒ TĀ SNIEGTOS SKAIDROJUMUS. Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidro- jumi nepamato pretendenta piedā- vāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, soci- ālo un darba tiesību un darba aizsar- dzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienāku- mu ievērošanu. Kā spriedumā norāda Senāts, par to, ka nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējuma procedūra vērsta ne tikai uz paša pasūtītāja interešu aizsardzī- bu, liecina arī tas, ka, lai arī pasūtī- tājam šajā jautājumā ir plaša novēr- tējuma brīvība, tā lēmums tomēr ir pakļauts pārskatīšanas procedūrām. Pārskatīšanas procedūru esība tie- ši norāda uz to, ka nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procesā var tikt skartas arī iepirkuma pretenden- tu intereses, kuru aizsardzībai attiecīgi ir paredzētas iepirkuma pretendentu tiesības pasūtītāja lēmumu pārsū- dzēt. Tas secīgi nozīmē, ka pasūtītāja lēmumam, izlemjot pirmšķietami ne- pamatoti lētu piedāvājumu izslēgt no iepirkuma vai tomēr paturēt konkursā, ir jāatbilst pārskatāmības principam, proti, tam jābūt tādam, kas balstīts objektīvi izsekojamos apsvērumos. Līdz ar to, ja ne pašā lēmumā, tad vis- maz papildu skaidrojumos pasūtītā- jam būtu jāspēj sniegt tādu pamatoju- mu, lai iepirkuma dalībnieki saprastu, kāpēc attiecīgs lēmums pieņemts. Attiecīgi Senāts arī sniedz savas norādes, ka vispārīga atsevišķu cenu veidojošo izmaksu pozīciju vērtību norādīšana bez informācijas par to, kā tās aprēķinātas, pati par sevi nevar izskaidrot pirmšķietami zemu cenu, savukārt vispārīga apgalvoju- ma veidā sniegts nekonkrēts skaidro- jums, ka cena veidota, nekonkretizē- tus ienākumus dalot ar nekonkreti- zētiem izdevumiem un ņemot vērā vēl citus nekonkretizētus apstākļus, neļauj objektīvi pārliecināties par ce- nas veidošanas pamatotību. Senāta ieskatā ar to vien, ka pasūtītājs ir apmierināts ar pretendenta sniegto skaidrojumu par cenas veidošanos, nepietiek, un pārskatāmības princips prasa, lai objektīvi būtu iespējams iz- sekot pasūtītāja apsvērumiem, kāpēc cena, kas pasūtītājam sākotnēji liku- sies nepamatoti zema, pēc tam tiek atzīta par pamatotu. Vadoties no iepriekš minētajām Senāta atziņām, jāņem vērā, ka pasū- tītājam jāspēj pamatot un izskaidrot ne tikai tas, kāpēc kāds piedāvājums tiek noraidīts kā nepamatoti lēts, bet arī tas, kāpēc piedāvājums, kas sākot- nēji tiek atzīts kā iespējami nepama- toti lēts, tomēr pēc paskaidrojumu saņemšanas no pretendenta netiks vairs uzskatīts par nepamatoti lētu. Katrā lietā var atšķirties faktiski ap stākļi, līdz ar to arī sniegtais skaidro- jums un tā izvērtējums katrā lietā būs atšķirīgs. Vienlaikus ir svarīgi paturēt prātā, ka pasūtītāja lēmumam un pamatojumam, kāpēc kāda preten- denta piedāvājums netiek atzīts par nepamatoti lētu (situācijā, kurā sā- kotnēji piedāvājums tāds ir šķitis), ir jābūt izsvērtākam un saprotamākam, ja cita pretendenta piedāvājums šajā iepirkumā ir noraidīts kā nepamatoti lēts. Šādu uzsvaru Senāts ir tieši no- rādījis spriedumā. NEPAMATOTI LĒTS PIEDĀVĀJUMS ieviešanu, ja līgums ar konkrēto pretendentu tiktu noslēgts, līdz ar to atzinumā ir tāda informā- cija, kas paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba pienākumu veikšanu, kā to pa- redz Informācijas atklātības liku- ma 5. panta pirmā daļa. Kā Senāts uzsver lēmumā, atsaucoties uz jau pastāvošo Senāta praksi, nosakot ierobe- žojumu procesa dalībniekiem iepazīties ar lietas materiāliem, tiesai minētais lēmums atbilsto- ši Administratīvā procesa liku- ma 145. panta ceturtajai daļai ir jāmotivē, pirmkārt, identifi- cējot konkrētās aizsargājamās intereses, kuras tiks aizskartas, procesa dalībniekiem izpaužot attiecīgo informāciju, otrkārt, definējot ierobežojuma mērķi un, treškārt, izvērtējot ierobe- žojuma samērīgumu. Senāts lē- mumā arī norādīja, ka tikai tas apstāklis, ka atzinumam ir iero- bežotas pieejamības informā- cijas statuss, pats par sevi nav pamats noteikt ierobežojumu procesa dalībniekiem ar to ie- pazīties; būtiski ir, vai attiecīgās informācijas izpaušana lietas dalībniekiem varētu apdraudēt kādas aizsargājamas intereses. Attiecīgi tālāk jau Senāts pie- vērsās paša atzinuma saturam un tajā norādītajai informāci- jai, izvērtējot, vai šī informāci- ja būtu vai nebūtu izpaužama pieteicējai. Senāta vērtējumā nav identi- ficējamas konkrētas aizsargāja- mas intereses, kuras varētu tikt apdraudētas, ja pieteicējai kļūtu zināms SAB atzinuma saturs, t.i., Senāta ieskatā atzinuma saturs ir vispārīgs, tajā nav norādītas konkrētas ziņas ne par pasūtītā- ju, ne par tās informācijas sis- tēmām vai to īpatnībām, ne arī informācija par SAB veiktajām darbībām, veicot izpēti atzinu- ma sniegšanai, ne arī konkrētas izpētē iegūtās ziņas, kā arī atzi- numā nav norādītas specifiskas pasūtītājai veicamās darbības tās informācijas sistēmās, lai iz- vairītos no drošības riskiem, kā arī ieteikumi ir sniegti vispārīgā formā, neiesakot konkrētus ri- sinājumus. Izvērtējot atzinuma saturu, kā arī ņemot vērā nepie- ciešamību nodrošināt pieteicējas tiesības uz taisnīgu tiesu, Senāts atzina, ka nav pamata saglabāt ierobežojumu pieteicējai iepazī- ties ar biroja atzinuma saturu. 345 SENĀTA 2024. GADA 20. SEPTEMBRA SPRIEDUMĀ LIETĀ SKA–117/2024 RISINĀTS JAUTĀJUMS, KAS IR ARITMĒTISKĀ KĻŪDAS LABOŠANA UN KĀ TO NOŠĶIRT NO PIEDĀVĀJUMA LABOŠANAS (GROZĪŠANAS) PĒC BŪTĪBAS? Publisko iepirkumu likuma 41. panta devītā daļa nosaka, ka piedāvājumu vērtēšanas laikā pa- sūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļū- das izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasū- tītājs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus. Kā spriedumā uzsver Senāts, pasūtītājs konkrētu pretenden- ta pieļautu kļūdu piedāvājumā ir tiesīgs labot tikai tad, ja tas neiz- maina iesniegto piedāvājumu tādā veidā, ka tas faktiski ir vērtējams kā jauns piedāvājums. Senāta ieskatā Administratīvās rajona tiesas secinā- jumi spriedumā ir izdarīti, pienācīgi neizvērtējot regulējuma par preten- denta iesniegta piedāvājuma papil- dināšanu (precizēšanu) būtību un jēgu, un līdz ar to ir kļūdaini. Senāts atcēla rajona tiesas spriedumu un sniedza savu vērtējumu par aritmē- tiskās kļūdas labošanas institūtu. Atsaucoties arī uz Eiropas Savienības regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, Senāts norāda, ka pretendenta ie- sniegtā piedāvājuma papildināša- nas (precizēšanas) iespēja vienmēr ir aplūkojama kontekstā ar tiem publisko iepirkumu procedūru caurvijošajiem principiem, kas ir šā iepirkuma procedūras institūta pa- matā. Proti, ņemams vērā, ka šāda regulējuma mērķis ir izvairīties no pārmērīga formālisma, jo tas vispā- rīgi pieļauj, ka noteiktos apstākļos pretendenta iesniegtais piedāvā- jums var tikt izskaidrots vai papil- dināts; vienlaikus šāds regulējums ir vērsts uz to, lai neviens preten- dents netiktu nostādīts labvēlīgākā situācijā attiecībā pret citiem pre- tendentiem, ļaujot tam izskaidrot vai papildināt piedāvājumu tādā veidā, kas var ietekmēt konkurenci un radīt šaubas par pasūtītāja favo- rītismu pret konkrēto pretendentu vai patvaļību. Kā atzīst spriedumā Senāts, šāds regulējums būtībā ir kompromisu rezultāts, ar to cen- šoties panākt pēc iespējas taisnī- gāko līdzsvaru starp dažādajiem visu publisko iepirkumu procedūru caurvijošajiem pamatprincipiem. Iepirkumā pretendentiem bija jāiesniedz savs piedāvājums dono- ru uzkodu komplektam, kas tika vērtēts saskaņā ar nolikumā pare- dzētajiem kvalitātes kritērijiem, sa- vukārt piedāvātā komplekta cena netika vērtēta, jo normatīvais regu- lējums noteica konkrētu komplekta cenu — 1,42 eiro, t.i., visiem preten- dentiem uzkodu komplekti pasūtī- tājam ir jāpiegādā par vienu un to pašu noteikto cenu. Strīds šajā lietā radās saistībā ar to, ka par konkur- sa uzvarētāju atzītais pretendents savā piedāvājumā norādīja cenu 1,4157 eiro, savukārt pasūtītājs šo cenu noapaļoja ar matemātiskām darbībām un laboja uz 1,42 eiro. Administratīvās rajona tiesas ie- skatā piedāvājumā norādīto cenu 1,4157 eiro noapaļošanas līdz di- viem cipariem aiz komata rezultā- tā pasūtītājs nebija tiesīgs labot uz 1,42 eiro, jo tiesas ieskatā preten- dents attiecīgo cenu piedāvājumā esot norādījis apzināti, nepareizi iz- protot iepirkuma nolikuma prasības. Senāts atzina, ka, fokusējoties uz apstākļiem, ka pretendents savā piedāvājumā viena uzkodu kom- plekta cenu 1,4157 eiro ir norādījis apzināti, tiesa nav izvērtējusi, kādu ietekmi šāda rīcība, pat ja pieņem- tu, ka tā bijusi apzināta, ir atstājusi (varēja atstāt) uz pretendentu brī- vu konkurenci un vienlīdzību kon- krētajā iepirkumā. Senāta ieskatā ir būtiski ņemt vērā, ka strīdus ie- pirkuma nolikuma normas, nepa- redz pretendentu iesniegto piedā- vājumu savstarpēju konkurēšanu ar cenu, bet vienīgi ar iepirkuma priekšmeta kvalitatīvajām īpašī- bām, tāpēc neatkarīgi no iemesla, kāds ir bijis pamatā 1,4157 eiro cenas norādīšanai piedāvājumā, attiecīgās cenas labošana, mate- mātiski noapaļojot, nekādā veidā neietekmē ne pretendentu brīvu konkurenci, ne vienlīdzību iepirku- ma procedūrā, jo saskaņā ar iepir- kuma nolikuma normām iepirkuma uzvarētājs tiek noskaidrots, vērtējot ar uzkodu komplekta cenu nesais- tītus kritērijus. Senāts spriedumā uzsver, ka tie- sas fokusēšanās uz to, ka strīdus cena piedāvājumā ir tikusi norādīta apzināti, konkrētajā situācijā ir balstī- ta uz pārmērīgi formālu piedāvāju- ma papildināšanas (precizēšanas) institūta izpratni un ir pretēja šā in- stitūta pamatā esošajiem principiem. ARITMĒTISKĀS KĻŪDAS LABOŠANA ATTIECĪGĀS CENAS LABOŠANA, MATEMĀTISKI NOAPAĻOJOT, NEKĀDĀ VEIDĀ NEIETEKMĒ NE PRETENDENTU BRĪVU KONKURENCI, NE VIENLĪDZĪBU IEPIRKUMA PROCEDŪRĀ. 4LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA SADARBĪBĀ AR LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBU (LBAS) UN LATVIJAS DARBA DEVĒJU KONFEDERĀCIJU (LDDK) IZSTRĀDĀJUSI APJOMĪGUS DARBA LIKUMA GROZĪJUMUS, KAS VĒRSTI UZ TO, LAI PILNVEIDOTU DARBA TIESISKO ATTIECĪBU REGULĒJUMU, KAS NODROŠINA DARBA TIRGUS IZMAIŅĀM PIELĀGOTU UN TAISNĪGU RISINĀJUMU. DARBA DEVĒJU UN DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU VIEDOKĻI PAR IESPĒJAMĀM REGULĒJUM IZMAIŅĀM KRASI ATŠĶIRAS. attīstība NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 46 Ilustr ācija: © Z ahid — stock.adobe.com KO PAREDZ APJOMĪGIE GROZĪJUMI DARBA LIKUMĀ INESE HELMANEDarba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteiku- mi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vien- pusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka ga- dījumā, ja nav kādi īpaši noteikumi ietverti koplīgumā, tad faktiski ter- minēts koplīgums var tikt piemē- rots nenoteiktu laiku, kamēr abas koplīguma puses risina sarunas par iespējamo jauno koplīgumu. Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vairākkārt ir minējušas to, ka nereti ir grūti vienoties ar arodbiedrībām vai dar- binieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par izmaiņām koplīgumā pēc tā ter- miņa beigām, un tas var ietekmēt uzņēmuma darbību. Var veidoties situācija, ka uzņēmumā tiek piemē- roti koplīguma noteikumi, kas vairs nav atbilstoši ekonomiskajai un so- ciālajai situācijai darba tirgū. Lai dotu iespēju darba devējiem un arī darbinieku pārstāvjiem pēc noteikta laika tomēr atkāpties no koplīguma, kura termiņš ir beidzies un nav notikusi vienošanās par jau- nu koplīgumu, tiek rosināts papil- dināt Darba likuma 19. pantu šādā redakcijā: Ja viena gada laikā pēc darba koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns darba koplīgums, tad puses var vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Paziņojumā puse norāda, vai tā atkāpjas no visu vai daļas darba koplīguma noteikumu piemērošanas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja bija noslēgts darba koplīgums uz noteiktu laiku un tā termiņš ir bei- dzies, kā arī nav noslēgts jauns kop- līgums, tad jebkura no pusēm vien- pusēji varēs nepiemērot koplīgumu (visu vai daļu) pēc pusotra gada. IEBILDES PAR KOPLĪGUMA REGULĒJUMU LBAS vērš uzmanību, ka koplīgu- mu darbības ultraaktivitātes atcel- šana vājina arodbiedrību lomu un pasliktina labvēlīgo vidi koplīgumu slēgšanai. Līdz ar to LBAS pieprasa aizsargāt koplīgumu ultraaktivitāti un saglabāt abu pušu tiesības vie- noties par to, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. Arī arodbiedrība LOMTAA un Rīgas transporta arodbiedrība (RTA) iebilst pret Darba likuma 19. panta grozījumiem, uzsverot, ka tas pa- redz iejaukties pušu līgumu slēg- šanas brīvībās, ļaujot vienpusēji at- kāpties no darba koplīguma, neat- karīgi no atkāpšanās iemesliem. Lai arī likumprojekta grozījumu normā ir ietverta atsauce par jauna koplī- guma noslēgšanas iespējamību, to- mēr nereti praksē jauna koplīguma noslēgšanas sarunas ir laikietilpīgs process, līdz ar to arodbiedrības LOMTAA un RTA rosina saglabāt līdzšinējo kārtību. VIRSSTUNDU APMAKSA PĀRĀK AUGSTA Patlaban Darba likuma 68. pan- ta pirmā daļa nosaka, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai dar- bu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no vi- ņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par pa- veiktā darba daudzumu. Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas ir norā- dījušas, ka Darba likumā noteik- tais virsstundu apmaksas apmērs, salīdzinot ar citām valstīm, jo īpaši Lietuvu un Igauniju, ir pārāk augsts, un tas negatīvi ietekmē gan konkurēt spēju, gan arī darba devē- ju izdevumus, ja ir nepieciešams da- žādu objektīvu apsvērumu dēļ veikt virsstundu darbu. Šāds virsstundu apmaksas apmērs var neveicināt patiesu darba stundu uzskaiti un atstāt ietekmi uz t.s. aplokšņu al- gām un ēnu ekonomiku. Darba likums paredz iespēju sa- mazināt virsstundu apmaksas apmē- ru, noslēdzot atbilstošu vispārsaisto- šu ģenerālvienošanos, ja tā vienlai- kus paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu noza- rē vismaz 50% apmērā no virs valsts noteiktā minimālā standarta. IESPĒJA VIENOTIES PAR MAZĀKU VIRSSTUNDU APMAKSU Lai sniegtu iespēju darba attie- cību pusēm vienoties par mazā- ku virsstundu apmaksas apmēru, ar piedāvātajiem likuma grozīju- miem tiek precizēts Darba likuma 68. pants, paredzot, ka ne tikai ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos, 47 DARBA LIKUMĀ NOTEIKTAIS VIRSSTUNDU APMAKSAS APMĒRS IR PĀRĀK AUGSTS, UN TAS NEGATĪVI IETEKMĒ GAN KONKURĒTSPĒJU, GAN ARĪ DARBA DEVĒJU IZDEVUMUS, JA IR NEPIECIEŠAMS DAŽĀDU OBJEKTĪVU APSVĒRUMU DĒĻ VEIKT VIRSSTUNDU DARBU. Ilustr ācija: © master1305 — stock.adobe.combet ar jebkura līmeņa koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāv- ji var vienoties par zemāku virsstun- du apmaksas apmēru, bet ne ma- zāk kā 50% apmērā. Vienlaikus šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināša- na (vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes). Vienlaikus ar piedāvātajiem gro- zījumiem tiek precizēta 68. panta ceturtā daļa, nosakot: Ja valsts nosaka minimālo darba algu vai stundas likmi tādā apmērā, ka spēkā esoša darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes apmērs vairs neatbilst šā panta trešajā daļā minētajam kritērijam, un ja šī darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros minētā piemaksa par virsstundām noteikta mazākā apmērā nekā šā panta pirmajā daļā noteiktais apmērs, tad attiecīgā darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros veic grozījumus tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība šā panta trešajai daļai. Ja minētie grozījumi netiek veikti, darba koplīgums vai ģenerālvienošanās zaudē spēku daļā par virsstundu piemaksas apmēru. Veselības aprūpes darba devēju asociācija ierosina pārskatīt samak- su par virsstundām, samazinot to ne mazāk kā līdz 50% un attieci- nāt uz visiem komersantiem, t.sk., pavisam maziem, kur nodarbināto skaits ir mazs un darba koplīgumi starp darba devēju un darbiniekiem nav noslēgti. JA IR IESTĀJUSIES DĪKSTĀVE Atbilstoši spēkā esošajam regu- lējumam, kas ietverts Darba likuma 74. pantā, darba devējam ir pienā- kums darbiniekam izmaksāt viņam noteikto darba samaksu (akorda algas gadījumā — vidējo izpeļņu), ja darba devējs darbinieku neno- darbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, proti, ja ir iestājusies dīkstāve. LDDK ir minējusi, ka īstermiņa saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā nav iespējams elastīgi sa- glabāt nodarbinātību uzņēmumā, un tādēļ darba devēji var būt spiesti atlaist darbiniekus. Igaunijā spēkā esošais normatīvais regulējums pa- redz darba devēja tiesības samazināt darba samaksu dīkstāves laikā, sagla- bājot vismaz minimālo mēneša dar- ba algu. Savukārt Lietuvā ļoti detali- zēti noteiktas darba devēja tiesības. Saskaņā ar Lietuvas likumā ietverto regulējumu, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā vienu dienu, bet mazāk par tr dienām, tad darbiniekam darba vietā nav jāatrodas vairāk par vienu stun- du. Kamēr darbinieks atrodas darba vietā, darba devējs izmaksā darbinie- kam vidējo izpeļņu, bet par pārējo dīkstāves laiku — divas trešdaļas no vidējās izpeļņas. Savukārt, ja dīkstā- ve ilgst vairāk par trīs darba dienām, tad par pirmajām trīs dienām tiek maksāts, kā iepriekš minēts, bet par pārējo laiku — 40% no vidējās darba samaksas. Vienlaikus tiek saglabāts princips, ka darbiniekam dīkstāves laikā jebkurā gadījumā tiek saglabā- ta minimālā darba alga. Līdz šim Darba likumā nav bijis paredzēts tiešs darba devēja pie- nākums informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, par tās ie- mesliem, kā arī nekas nav minēts par to, kādi noteikumi darbiniekam jāievēro dīkstāves laikā. DĪKSTĀVĒ IESPĒJA SAMAZINĀT APMAKSU Ņemot vērā Covid–19 infekcijas izplatības laikā gūto pieredzi, likum- projekts paredz gadījumos, kad dīk- stāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, tiesības darba de- vējam samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai vidējās izpeļņas. Vienlaikus, lai nodrošinātu darbinieku minimālo aizsardzību, tiek paredzēts, ka jebkurā gadījumā darbiniekam, kurš nodarbināts normālo darba laiku, jāsaglabā vismaz minimālā mēneša darba alga. Par šādu atlīdzības sama- zinājumu dīkstāves laikā darba devē- jam ir pienākums informēt darbinieku, bet darbiniekam ir tiesības uzteikt dar- ba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas. Neskatoties uz to, ka darbinieks šādā situācijā uzsaka līgumu, dar- ba devējam tiek noteikts pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75% apmērā no Darba likuma 112. panta pir- majā daļā noteiktā apmēra. Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlai- šanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50% no Darba li- kuma 112. pantā noteiktā apmēra. Vienlaikus pants tiek papildināts ar regulējumu, kas paredz darba devēja pienākumu paziņot darbi- niekiem par dīkstāves iestāšanos un tās iemesliem. LBAS uzskata, ka atlīdzības par dīkstāvi samazinājuma regulējums ir jāatstāj sociālo partneru pārru- nām darba koplīgumos, kas noslēg- ti ar darbinieku arodbiedrību, nevis Darba likumā paredzot darba devē- jam vienpusējas tiesības samazināt atlīdzības par dīkstāvi apmēru. ATTĪSTĪBA NR. 2 (518) 2025. GADA FEBRUĀRIS 48 ĪSTERMIŅA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS APTURĒŠANAS REZULTĀTĀ NAV IESPĒJAMS ELASTĪGI SAGLABĀT NODARBINĀTĪBU UZŅĒMUMĀ, UN TĀDĒĻ DARBA DEVĒJI VAR BŪT SPIESTI ATLAIST DARBINIEKUS. Ilustr ācija: © master1305 — stock.adobe.com49 PĀRKĀPUMI DARBA SAMAKSAS JOMĀ Valdības rīcības plānā kā viens no jautājumiem, attiecībā uz kuru ir jāmeklē risinājums, ir minēta nepie- ciešamība pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu par darbinieka tiesībām neveikt darba pienākumus un uzteikt darba līgumu darba sa- maksas neizmaksas gadījumā. Valsts darba inspekcijas gada pārskatos ir norādīts, ka iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem sais- tībā ar darba samaksu ir vieni no biežāk minētajiem uzreiz aiz pārkā- pumiem saistībā ar atbrīvošanu no darba un darba līgumu noslēgšanu. Valsts darba inspekcijas 2022. gada pārskatā ir norādīts, ka tika saņemti 599 iesniegumi par pārkāpumiem darba samaksas jomā (tas sastādīja 19% no kopējā saņemto iesniegu- mu skaita), savukārt 2023. gadā par darba samaksas jautājumiem tika saņemti 655 iesniegumi (attiecīgi 17% no kopējā iesnieguma skaita). Uz šādas problēmas aktualitāti norādījusi arī LBAS. IESPĒJA UZTEIKT DARBU, JA ALGU NEIZMAKSĀ DIVAS NEDĒĻAS Lai pilnveidotu spēkā esošo re- gulējumu, kā arī sniegtu darbinie- kiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, likumprojekts paredz grozījumus Darba likuma 100. panta piekta- jā daļā, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks nekā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika. Šis uzteikuma pamatojums ne- būs attiecināms uz tiem gadīju- miem, kad uzņēmumā ir dīkstāve un darbinieks tādēļ saņem zemāku atlīdzību. DARBA LĪGUMA IZBEIGŠANA ARODBIEDRĪBAS BIEDRAM LDDK un citas uzņēmējus pār- stāvošās organizācijas ilgstoši norā- dījušas, ka ir nepieciešami grozījumi Darba likuma regulējumā attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arod- biedrības biedram. Atbilstoši spēkā esošajam regu- lējumam Darba likuma 110. pantā darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības piekriša- nas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus, izņemot, ja darbu uzteic pārbau- des laikā, ja darbinieks, veicot dar- bu ir alkohola, narkotiku vai toksis- ka reibuma stāvoklī, ja ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, vai tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība. Saskaņā ar spēkā esošo regulē- jumu arodbiedrībai ir pienākums ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja saņemšanas infor- mēt par savu lēmumu, tomēr nav norādīts, ka lēmums ir jāpamato. ARODBIEDRĪBAI JĀMIN ATTEIKUMA IEMESLI Likumprojekts kā kompromisa risi- nājumu paredz papildināt 110. pan- tu, nosakot darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējās piekrišanas arī darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Tāpat ar šiem grozījumiem arod- biedrībām tiek uzlikts pienākums informēt darba devēju par atteiku- ma iemesliem, ja arodbiedrība ne- piekrīt darba devēja uzteikumam. LABS iebilst pret grozījumiem Darba likuma 110. pantā, jo tādē- jādi tiek mēģināts vājināt arodbied- rības biedru aizsardzību uzteikuma gadījumā. LBAS ieskatā ir jārunā nevis par arodbiedrības biedru aizsardzī- bas samazināšanu, bet grozījumi Darba likuma 110. pantā jāskata kopsakarā ar darba strīdu efektī- vu un ātru izskatīšanu tiesās, vai arī izveidojot darba strīdu izskatī- šanas komisijas, kā to vairāk nekā desmit gadus īsteno Lietuvā un Igaunijā. 40 DIENU NEDĒĻA ČETRĀS DIENĀS 2022. gadā platformā manabalss. lv tika savākti nepieciešamie parak sti sabiedrības iniciatīvai «Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu». Saeimas Sociālo un darba lietu ko- misija vērsās pie Darba lietu trīspu- sējās sadarbības apakšpadomes ar aicinājumu vērtēt iespējas un meklēt mūsdienīgus risinājumus darba un privātās dzīves līdzsvarotai attīstībai un atalgojuma samērīgumam. Sadarbībā ar LBAS un LDDK izvērtējot šī brīža situāciju, tika secināts, ka viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz ie- spēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot dar- binieka darba samaksu. Likumprojekts paredz iespēju dar- biniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagari- nāšanu par divām stundām (šobrīd to var pagarināt tikai par vienu stundu), tādējādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās die- nās. Šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi. GROZĪJUMI DARBA LIKUMA 110. PANTĀ JĀSKATA KOPSAKARĀ AR DARBA STRĪDU EFEKTĪVU UN ĀTRU IZSKATĪŠANU TIESĀS, VAI ARĪ IZVEIDOJOT DARBA STRĪDU IZSKATĪŠANAS KOMISIJAS, KĀ TO VAIRĀK NEKĀ DESMIT GADUS ĪSTENO LIETUVĀ UN IGAUNIJĀ. Ilustr ācija: © master1305 — stock.adobe.comNext >