< PreviousValsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte VITA CINĪTE NODOKĻI NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 40 SOLIDARITĀTES NODOKĻA APRĒĶINA PIEMĒRI 1. PIEMĒRS Darbiniekam 2025. gadā noteiktā bruto alga, t.i., VID deklarētais ienākums ir 15 000 eiro mēnesī. VSAA, veicot darba ienākumu uzskaiti, fiksēs, kad darba ņēmēja ienākumi pārsniegs sociālo iemaksu objekta gada maksimālo apmēru (105 300 eiro). Konkrētajā gadījumā sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru darbinieka ienākumi pārsniegs 2025. gada augustā, jo tie sasniegs 120 000 eiro (15 000 eiro × 8 mēneši = 120 000 eiro). VSAA solidaritātes nodokli aprēķina reizi mēnesī. Ja darbinieka ienākumi sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru sasniegs 2025. gada augustā, VSAA uzsāk solidaritātes nodokļa aprēķināšanu 2025. gada novembrī, sekojoši 2025. gada decembrī, tad 2026. gada janvārī, 2026. gada februārī un pēdējo reizi par 2025. gadu — 2026. gada martā. Konkrētajā piemērā par ienākumiem līdz 2025. gada augustam solidaritātes nodoklis tiks aprēķināts no ienākumiem 14 700 eiro apmērā (120 000 eiro – 105 300 eiro = 14 700 eiro). Aprēķinātais solidaritātes nodoklis ir 3675 eiro (25% no 14 700 eiro). JA STRĀDĀ VAIRĀKĀS DARBAVIETĀS Cilvēks var strādāt vairākās darbavietās. Kā tad rēķina solidaritātes nodokli? 2. PIEMĒRS Vienā darbavietā cilvēka alga bruto mēnesī ir 6000 eiro, otrā — 4000 eiro. Kurā brīdī par viņu jāmaksā solidaritātes nodoklis? V. CINĪTES ATBILDE: VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā (SAIS) uzskaita visus darba ienākumus par personām. Tātad, ja cilvēks strādā pie vai- rākiem darba devējiem, varbūt vienlaikus ir arī pašnodarbinātais, visi ienākumi katru mēnesi tiek saskaitīti. VSAA, veicot darba ienākumu uzskaiti, fiksēs, kad darba ņēmēja kopējie ienākumi pārsniegs sociālo iemaksu objekta gada maksimālo apmē- ru (105 300 eiro). Konkrētajā gadījumā sociālo iemaksu ob- jekta maksimālo apmēru darbinieka ienākumi pārsniegs 2025. gada novembrī, jo tie sasniegs 110 000 eiro (10 000 eiro × 11 mēneši = 110 000 eiro). Tas nozīmē, ka VSAA solidaritātes nodokli aprēķinās 2026. gada februārī. 3. PIEMĒRS Darbinieks saņem algu 5000 eiro mēnesī. Vasarā viņš saņem atvaļinājuma naudu un prēmiju — 50 000 eiro. Visa darbiniekam izmaksātā atlīdzība ir deklarēta VID kā darbinieka ienākums. Kurā brīdī ir jāmaksā solidaritātes nodoklis, un cik tas ir liels? Foto: Aiv ars Siliņš V. CINĪTES ATBILDE: VSAA, veicot darba ienākumu uzskaiti, fiksēs, kad darba ņēmēja ienākumi pārsniegs sociālo iemaksu objekta gada maksimālo apmēru. Konkrētajā gadījumā sociālo iemaksu ob- jekta maksimālo apmēru darbinieka ienāku- mi pārsniegs 2025. gada decembrī, jo tie sa- sniegs 110 000 eiro (50 000 eiro + (5000 eiro × 12 mēneši) = 110 000 eiro). Tas nozīmē, ka pirmo reizi solidaritātes nodoklis tiks aprēķināts 2026. gada mar- tā. Konkrētajā piemērā par ienākumiem līdz 2025. gada decembrim solidaritātes nodoklis tiks aprēķināts no ienākumiem 4700 eiro (110 000 eiro – 105 300 eiro = 4700 eiro). Aprēķinātais solidaritātes nodoklis ir 1175 eiro (25% no 4700 eiro). SOLIDARITĀTES NODOKĻA PĀRRĒĶINĀŠANA Atbilstoši Solidaritātes nodokļa likumā no- teiktajam VSAA uzskaita tikai faktiski veikto, t.i., faktiski samaksāto solidaritātes nodokli par pārskata mēnesi aprēķinātajā apmērā (100% apmērā). Līdz ar to situācijās, kad darba devējs soli- daritātes nodokļa samaksu veic ar kavējumu vai darba devējs precizējis darba ienākumus par iepriekšēju periodu, tos palielinot, VSAA solidaritātes nodokli pārrēķina tikai par trim iepriekšējiem gadiem.VITA CINĪTE PĀRMAKSĀTAIS NODOKLIS Saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu VSAA līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam aprēķina pārmaksātā so- lidaritātes nodokļa apmēru, savukārt tā atmaksu līdz 1. septembrim veic VID. Pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksas apmērs tiek noteikts kā starpība starp taksācijas gadā samaksā- to nodokli, piemērojot sociālo iemaksu likmi (vispārēja gadījumā darba ņēmējam — 34,09%,) un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, piemērojot 25% likmi. Tātad pārmaksātais solidaritātes nodoklis ir 9,09% (34,09% personas likme — 25% solidaritātes nodokļa likme) no solidaritātes nodokļa objekta. Ja sociālo iemaksu likme tiek dalī- ta starp darba devēju (11%) un darba ņēmēju (24,09%), tad pārmaksāto so- lidaritātes nodokli atmaksā tikai darba devējam. Gadījumā, ja pārmaksātais solida- ritātes nodoklis tiek aprēķināts pašno- darbinātai personai, tas tiek atmaksāts pašam solidaritātes nodokļa maksātā- jam kā starpība starp taksācijas gadā samaksāto nodokli, piemērojot sociālo iemaksu likmi 31,07% un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, piemērojot 25% likmi. No atmaksājamā solidaritātes no- dokļa netiek ieturēts iedzīvotāju ienā- kuma nodoklis. Par aprēķināto pārmaksāto solida- ritātes nodokļa summu VSAA informē VID. Savukārt VID 15 dienu laikā pēc in- formācijas saņemšanas dienas par pār- maksāto solidaritātes nodokli informē darba devēju VID Elektroniskās deklarē- šanas sistēmā (EDS), norādot, ka nodok- lis tiks izmantots, lai segtu citus darba devēja nodokļu parādus, ja tādi ir, vai ieskaitīts nākamo periodu maksājumos, vai pēc darba devēja pieprasījuma at- maksāts ar kredītiestādes starpniecību. KĀ SADALA SOLIDARITĀTES NODOKLI VSAA nodrošina aprēķinātā un sa- maksātā solidaritātes nodokļa uzskai- ti, sadalīšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā. Samaksātais solidaritātes nodoklis tiek pārdalīts at- bilstoši tiesību normās noteiktajam sadalījumam, to ieskaitot pensiju speciālā budžetā, to nepersonificējot, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos par katru solidaritātes nodokļa maksātāju un valsts pamatbudže- ta ieņēmumos veselības aprūpes pakalpojumu finansē- šanai. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Samaksātais solidaritātes nodoklis tiek sadalīts un ieskaitīts sekojoši: n 1% — veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai; n 14% — valsts pensiju speciālajā budžetā; n 10% — iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos. KAD VEIC PĀRSKAITĪJUMUS Atbilstoši Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajam VSAA faktiski samaksāto solidaritātes nodokļa daļu par pārskata mēnesi pārskaita pensiju speciālajā budžetā un iedzīvotāja ienākuma nodokļa vienotajā nodokļa kontā līdz pārskata mēnesim sekojošā trešā mēneša 15. datumam. Maksāšanas grafiks ar laika nobīdi ir tā iemesla dēļ, ka darba devējs augusta ziņojumu par darba ņēmēju iesniedz septembrī. Savukārt septembra ziņojumā, ko viņš iesniegs oktobrī, vēl var šo informāciju par augus- tu precizēt. Lai dati solidaritātes nodokļa aprēķinam būtu iespējami precīzi un tos nevajadzētu pārrēķināt, ir paredzēts šāds nodokļa pārskaitīšanas laika grafiks. Tas nozīmē, ka konkrēti pirmajā piemērā minētos pārskaitījumus VSAA pirmo reizi veiks līdz 2025. gada 15. novembrim, pārskaitot solidaritātes nodokļa daļu 14% apmērā pensiju speciāla- jā budžetā 2058 eiro (14% no 14 700 eiro) to nepersonificējot un iedzīvotāju ienākuma no- dokļa ieņēmumos, ieskaitot tos vienotajā nodokļu kontā par konkrēto iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāju, 10% jeb 1470 eiro (10% no 14 700 eiro). Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai pa- redzēto līdzekļu pārskaitījumu 1% apmērā jeb 147 eiro (1% no 14 700 eiro) veiks Valsts kase, pārskaitot tos valsts pa- matbudžetā. NEPAREDZ SOCIĀLĀS GARANTIJAS V. Cinīte norāda, ka soli- daritātes nodokļa sadalījums neparedz sociālo iemaksu no- virzīšanu solidaritātes nodokļa maksātāja sociālajām garanti- jām. Proti, solidaritātes nodok- ļa maksāšana tā maksātājam papildus nerada tiesības uz sociālās apdrošināšanas garan- tijām — pensiju, bezdarbnieka pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimī- bām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem. Tātad ienākumi, kuri kalen- dāra gada robežās pārsniedz ie- maksu objekta maksimālo apmēru, netiek ņemti vērā pensiju un pabalstu aprēķināšanā. 2023. GADĀ APRĒĶINĀTS 7108 PERSONĀM 2022., 2023. un 2024. gadā solidaritātes nodoklis bija jāmaksā no summas, kas pārsniedz 78 100 eiro. VSAA informācija liecina, ka 2023. gadā solidaritātes nodoklis tika aprēķināts 7108 personām. Par 2024. gadu līdz janvāra beigām solidaritātes nodoklis bija aprēķināts 4605 personām. Bet jāņem vērā, ka solidaritātes nodokļa aprēķins par visu 2024. gadu tiks veikts 2025. gada mar- tā, kas palielinās solidaritātes nodokļa maksātāju skaitu. VSAA neizsaka prognozes, kādam personu skaitam tiks aprēķināts solidaritātes nodoklis 2025. gadā, jo ir būtiski palielinājies valsts sociālās apdrošināšanas ob- ligāto iemaksu objekta gada maksimums. IENĀKUMI, KURI KALENDĀRA GADA ROBEŽĀS PĀRSNIEDZ IEMAKSU OBJEKTA MAKSIMĀLO APMĒRU, NETIEK ŅEMTI VĒRĀ PENSIJU UN PABALSTU APRĒĶINĀŠANĀ. 41ATBALSTS DALĪBAI KAPITĀLA TIRGOS — VĒRTS IZSVĒRT jurista komentārs Foto: © r azoomanetu — stock.adobe.com NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS 42 KAĻOT GADA PLĀNUS PAR FINANSĒJUMA PIESAISTI SAVAI KOMERCDARBĪBAI KAPITĀLA TIRGOS, IR VĒRTS IESKATĪTIES, KĀDU ATBALSTU VALSTS PIEDĀVĀ, PROTI, MINISTRU KABINETA (MK) 2023. GADA 17. OKTOBRA NOTEIKUMI NR. 597 «EIROPAS SAVIENĪBAS KOHĒZIJAS POLITIKAS PROGRAMMAS 2021.–2027. GADAM 1.2.1. SPECIFISKĀ ATBALSTA MĒRĶA «PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU KAPACITĀTES STIPRINĀŠANA UN PROGRESĪVU TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANA UZŅĒMUMIEM» 1.2.1.3. PASĀKUMA «UZŅĒMUMA ATBALSTS DALĪBAI KAPITĀLA TIRGOS» ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI». Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vie- tā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpalie- kot arī no kaimiņvalstīm. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas sa- gatavotajā informatīvajā ziņojumā «Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai» mi- nēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim. Jānorāda, ka līdzīgs atbalsts dalībai kapitāla tirgos jau ir piedāvāts komersantiem iepriekš, bet patlaban spēkā esošie noteikumi ir pieņemti, ņemot vērā iepriekš konstatētos trūkumus un šķēršļus šī atbalsta sekmīgai apgūšanai. Galvenie uzlabojumi ir palielināta atbalsta maksimālā summa un paplašināts atbalstāmo komer- santu loks. Jānorāda, ka kapitāla tirgus, kas Baltijā būtu NASDAQ — reģionāls vērstpapīru tirgus, var tikt iz- mantots kapitāla piesaistei divos veidos: n UZŅĒMUMAM IZLAIŽOT OBLIGĀCIJAS, kas ir parāda vērtspapīri un kas neietekmē uzņēmuma akcionāru sastāvu, atmaksājot aizņemto pamat- summu noteiktajā termiņā. Viens no biežāk minē- tajiem argumentiem par labu obligācijām ir tas, ka, emitējot obligācijas, uzņēmums nosaka aizņēmuma noteikumus, tajā skaitā, summu, procentu likmi un termiņus. Obligācijas ir tiesīgas izlaist kapitālsabied- rības, proti, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), gan akciju sabiedrības (AS); n UZŅĒMUMAM IZLAIŽOT AKCIJAS, kas ir vērts- papīri, kurus iegādājoties investori kļūst par uzņē- muma akcionāriem, nodrošinot uzņēmumam ilgter- miņa līdzekļus, proti, investori iegādājas akcijas, un no akciju pārdošanas iegūtos līdzekļus uzņēmums var izmantot savā attīstībā. Akcijas izlaist un kotēt biržā ir tiesīgas tikai kapitālsabiedrības, kas ir AS. Lai komersanti varētu rīkoties atbilstoši iepriekš- minētajiem MK noteikumiem, pirmais, kas būtu jā- noskaidro, vai komersants atbilst atbalsta saņēmēja prasībām — saņēmējs var būt tikai Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura atbilst šādiem kritērijiem: 1) mazs un vidējs uzņēmums (MVU), kuram grupas līmenī ir mazāk nekā 250 darbinieku un gada ap- grozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR; vai 2) mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrība, kurai gru- pas līmenī ir līdz 499 darbiniekiem. Otrkārt, konkrēta prasība ir, ka komersanta darbībai ir jābūt vērstai uz tehnoloģisko attīstību un izaugsmi, kā arī uz investīciju veikšanu pētniecībā, attīstībā un inovācijās. GALVENIE UZLABOJUMI IR PALIELINĀTA ATBALSTA MAKSIMĀLĀ SUMMA UN PAPLAŠINĀTS ATBALSTĀMO KOMERSANTU LOKS. 43 Foto no T GS Baltic arhīv a TGS Baltic partnere, Banku un finanšu prakses grupas vadītāja TGS Baltic jurists, zvērināta advokāta palīgs INESE HAZENFUSA MĀRTIŅŠ GALZONSNR. 3 (519) 2025. GADA MARTS JURISTA KOMENTĀRS 44 ATBALSTS FINANSĒJUMA PIESAISTEI KAPITĀLA TIRGOS Grants akciju emisijai Līdz 200 000 EUR, nepārsniedzot 50% no kopējām izmaksām Grants obligāciju emisijai Līdz 120 000 EUR, nepārsniedzot 50% no kopējām izmaksām Finansējuma saņēmējs Latvijas MVU, kuram grupas līmenī ir: n mazāk nekā 250 darbinieku un n gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 EUR un/vai n gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 000 000 EUR, vai n Latvijas mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrība, kurai grupas līmenī ir līdz 499 darbiniekiem. Atbalstāmās darbības n Akciju iekļaušana biržā līdz 31.12.2029., piesaistot vismaz 500 000 EUR; n obligāciju iekļaušana biržā līdz 31.12.2029. Iekļaušana biržā notiek veicot vismaz vienu no šādām apakšaktivitātēm: n sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO); n privāto izvietošanu; n otrreizējo publisko piedāvājumu (SPO); n turpmāko publisko piedāvājumu; n akciju iekļaušanu bez kapitāla piesaistes, bet ar plānu to piesaistīt 3 gadu laikā pēc līguma noslēgšanas. Atbalstāmās izmaksas n Kapitāla piesaistīšanas un emisijas organizētāja pakalpojumu izmaksas; n prospekta, piedāvājuma dokumenta, uzņēmuma apraksta, vai emisijas noteikumu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas; n padziļinātā izpēte un ar to saistītās izmaksas; n tirdzniecības vietas sertificēta konsultanta piesaistes un pakalpojumu izmaksas līdz vērtspapīru iekļaušanai biržā; n citas saistītās finanšu, nodokļu, auditoru un sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksas; n citas netiešās izmaksas (7% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām). A vots: Centr ālā finanšu un līgumu aģ entūr a Atbalsts tiek sniegts granta formā, un grants akciju emisijai ir līdz 200 000 EUR un obligāciju emisijai līdz 120 000 EUR, abos gadījumos nepārsniedzot 50% no kopējām izmaksām. Jāņem vērā, ka: n atbalsts tiek sniegts sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanai Nasdaq Riga regulētajā vai alternatīvajā tirgū, kas ir izdarāms līdz 2029. gada 31. decembrim; n atbalstāmās izmaksas ietver kapitāla piesaistīšanas un emisijas organizētāja pakalpojumu izmaksas, prospekta, piedāvājuma dokumenta, uzņēmuma apraksta vai emisijas noteikumu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas; n padziļinātā izpēte un ar to saistītās izmaksas, citas saistītās finanšu, nodokļu, auditoru un sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksas; un citas izmaksas. Komersants nevar pretendēt uz finansējumu, ja: n uz to vai tā amatpersonām ir spēkā stājušies tiesas spriedumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem; n komersants darbojas noteiktās nozarēs, kas noteik- tas Regulā Nr. 2023/2831, t.s. de minimis regulā, proti, zvejas, akvakultūras, lauksaimniecības pro- duktu primārā ražošana, eksports uz trešajām val- stīm vai dalībvalstīm u.c. darbības; n atbilst darbībām, kas noteikts Regulā Nr. 2021/1058, t.s. ERAF un KF regulā, proti, nodarbojas ar tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un rek- lāmu, ir grūtībās nonācis uzņēmums, veic investīci- jas lidostu infrastruktūrā, nodarbojas ar investīcijām atkritumu apglabāšanai poligonos; veic investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, transpor- tēšanu, u. tmldz.; n ir nodokļu un nodevu parāds vismaz 150 EUR ap- mērā; n pēdējo 24 mēnešu laikā ir veicis kapitāla piesaisti, emitējot parāda vērtspapīrus par kopējo summu, kas pārsniedz 1 miljons EUR; n projekta iesniegšanas brīdī tirdzniecības vietā nav emitējis visas spēkā esošās emisijas prospektā no- rādītās akcijas vai obligācijas. Prasības ir diezgan pamatīgas, un katram komer- santam ir detalizēti jāvērtē sava atbilstība. Atbildīgā iestāde ir Ekonomikas ministrija. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi at- klātu projektu atlasi un pieteikumi tiek pieņemti no 2024. gada 3. oktobra un vērtēšana notiek trīs mēnešu laikā no pieteikumu iesniegšanas brīža. Labā ziņa ir tā, ka projekta pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš ir noteikts 2026. gada 31. decembris, kas nozīmē, ka komersantiem vēl ir laiks izvērtēt vajadzības un saga- tavot projektu iesniegšanai. CFLA arī paziņojusi, ka 2025. gada 17. janvārī ir veikti grozījumi projektu iesniegumu atlases noli- kumā. Veiktie grozījumi un informācija par projek- tu iesniegumu atlasi pieejama CFLA tīmekļvietnē: 46 EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS (EST) 2024. GADA 19. DECEMBRA SPRIEDUMS LIETĀ NR. C531/24 (HJ PRET US, MU, PIEDALOTIES FONDO DE GARANTÍA SALARIAL (FOGASA)) IR NODERĪGS TIESĪBU NORMU PIEMĒROTĀJIEM ATTIECĪBĀ PAR DARBA DEVĒJA PIENĀKUMU IZVEIDOT SISTĒMU, KAS ĻAUJ UZSKAITĪT MĀJSAIMNIECĪBĀ NODARBINĀTO PERSONU NOSTRĀDĀTO DARBA LAIKU. RAKSTĀ APLŪKOTĀ LIETA EST TIKA SKATĪTA, ATBILSTOŠI LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU (LESD) 267. PANTAM, T.I., SNIEDZOT PREJUDICIĀLO NOLĒMUMU. EST PAR DARBA LAIKA UZSKAITI MĀJSAIMNIECĪBĀS NODARBINĀTAJIEM jurista komentārs Foto: © ag cr eativ elab — stock.adobe.com NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS LIETAS APSTĀKĻI Persona (turpmāk — darbiniece HJ) tika pieņemta darbā mājsaimniecī- bā pie fiziskām personām (US un MU). 2021. gada 17. februārī darbiniece HJ tika atlaista no darba, bet 2021. gada 31. mar- tā viņa cēla prasību Bilbao Darba un soci- ālo lietu tiesā Nr. 2 (Spānija), lūdzot atzīt atlaišanu par nepamatotu un piespriest viņas darba devējiem samaksāt par no- strādātajām virsstundām, kā arī par neiz- mantotajām atvaļinājuma dienām. Ceļot prasību darbiniece HJ norādīja, ka tika pieņemta darbā uz pilnu slodzi ar bruto mēnešalgu 2363,04 EUR, līdz 2020. gada 18. oktobrim strādāja 46 stundas nedē- ļā, bet sākot no 2020. gada 19. oktobra 79 stundas nedēļā. Pirmās instances tiesa (Bilbao Darba un sociālo lietu tiesā Nr. 2, Spānija) pie- ņēma spriedumu, ar kuru daļēji apmie- rināja prasību, atzīstot atlaišanu par nepamatotu, piespriežot atbildētājiem izmaksāt darbiniecei HJ kompensāciju 364,39 EUR un summu 934,89 EUR par neizmantotajām atvaļinājuma dienām un ārkārtas piemaksām. Prasības noraidīta- jā daļā tiesa uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi nostrādātās darba stundas un prasīto algu, norādot, ka prasītājas pra- sījumus nevar uzskatīt par pierādītiem, pamatojoties tikai uz to, ka atbildētāji pamatlietā nav uzrādījuši darba ņēmē- jas nostrādātā darba laika ikdienas uz- skaiti. Tiesa atsaucās uz Karaļa dekrētu 1620/2011, kurā noteikts, ka daži darba devēji, tostarp mājsaimniecības, ir atbrī-voti no pienākuma reģistrēt viņu darbi- nieku faktiski nostrādāto darba laiku. Prasītāja, nepiekrītot tiesas spriedu- mam noraidītajā daļā, iesniedza apelāci- jas sūdzību Basku zemes Augstajā tiesā. Apelācijas instances tiesai, vadoties no Eiropas Savienības (ES) tiesībām, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas as- pektiem (turpmāk — Direktīva 2003/88) ir noteikti izņēmumi no vispārējā pienā- kuma reģistrēt darba laiku, radās šaubas par nacionālās tiesībās noteikto, ka māj- saimniecībām nav pienākuma veikt savu darbinieku darba laika uzskaiti. Nacionālā tiesa uzskatīja, ka situācija, kurā tiek ap- grūtināta mājās nodarbināto darba ņēmē- ju iespēja pierādīt nostrādāto darba laiku, varētu tikt uzskatīta par pretēju Direktīvas 2003/88 mērķim un EST judikatūrai šajā jomā, it īpaši 2019. gada 14. maija sprie- dumam CCOO (C55/18). Nacionālā tiesa konstatēja, ka darbiniece HJ nav uzskatā- ma par «ģimenes darbaspēku» Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punkta b) apakšpun- ktā paredzētā izņēmuma izpratnē, turklāt uz darbinieci HJ attiecas darbības, kas saistītas ar šīs direktīvas 17. panta 4. pun- kta b) apakšpunktā paredzētajiem dienas laikā sadalītiem darba laikposmiem, jo HJ bija pieņemta darbā uz pilnu darba laiku. Papildus, nacionālā tiesa no 2022. gada 24. februāra EST sprieduma lietā Nr. C389/20 TGSS (Mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku bezdarbs) seci- nāja, ka Spānijā mājsaimniecībā nodarbi- nāto personu grupa ir ļoti feminizēta, jo 95% mājsaimniecībā nodarbināto personu ir sievietes. Līdz ar to atšķirīgā attieksme darba laika reģistrācijas jautājumā salīdzi- nājumā ar vīriešiem rada jautājumus par Hartas 20. un 21. panta, kā arī Direktīvas 2006/541 ievērošanu. Pamatojoties uz augstāk minētajiem apsvērumiem, Basku zemes Augstā tie- sa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST prejudiciālu jautājumu: vai Direktīvas 2003/88 3., 5. un 6. pants, skatot tos kop- sakarā ar Direktīvām 2000/78, 2006/54 un 2010/41, kā arī Hartas 20., 21. pantu un 31. panta 2. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regu- lējumu, saskaņā ar kuru mājsaimniecībā nodarbināto personu darba devēji ir atbrī- voti no pienākuma izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādātā darba laika ilgumu. EST ATZIŅAS Atbildot uz tai uzdoto jautājumu, EST nolēma, ka «Direktīvas 2003/88 3., 5. un 6. pants, skatot tos Hartas 31. panta 2. punkta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kā arī tā interpretācija, ko veic valsts tiesas, vai administratīvā prak- se, kas balstīta uz šādu tiesisko regulē- jumu, saskaņā ar kuru mājsaimniecībā 47 IVETA ZELČA Foto: Aiv ars Siliņš Zvērināta advokāte, LL.M., Mag. iur. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos. RADĀS ŠAUBAS PAR NACIONĀLĀS TIESĪBĀS NOTEIKTO, KA MĀJSAIMNIECĪBĀM NAV PIENĀKUMA VEIKT SAVU DARBINIEKU DARBA LAIKA UZSKAITI.nodarbināto personu darba devēji ir atbrī- voti no pienākuma izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādātā darba laika ilgumu, līdz ar to liedzot tām iespēju objektīvi un ticami noteikt nostrādāto stundu skaitu un sadalījumu laikā.»2 EST tiesa spriedumu argumentēja ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem: pirmkārt, saskaņā ar Direktīvas 2003/88 3. un 5. panta noteikumiem dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, kas vajadzī- gi, lai visiem darbiniekiem būtu attiecīgi obligāts nepārtraukts 11 stundu atpūtas laiks katrā 24 stundu laikposmā un kat- rās 7 dienās — obligāts nepārtraukts 24 stundu atpūtas laiks, un, otrkārt, saska- ņā ar šīs direktīvas 6. panta b) punktu, paredzēt 48 stundu maksimālo robežu vidējam iknedēļas darba laikam, ietve- rot virsstundu darba laiku (šajā nozīmē skat. EST 2019. gada 14. maija spriedumu CCOO, C55/18, 38. un 39. punkts, kā arī tajos minēto judikatūru).3 Tā kā Direktīvas 2003/88 3. un 5. pan- tā, kā arī 6. panta b) punktā tomēr nav noteikta konkrēta kārtība, kādā dalībval- stīm jānodrošina tajos paredzēto tiesību īstenošana, dalībvalstīm ir rīcības brīvība, nosakot konkrētu kārtību, ar kādu tās vē- las nodrošināt šajā direktīvā paredzēto tiesību īstenošanu.4 EST norādīja, ka, nepastāvot tādai sis- tēmai, kas ļautu objektīvi un ticami uzskai- tīt gan darba ņēmēja nostrādāto darba stundu skaitu un to sadalījumu laikā, gan to stundu skaitu, kuras papildus parasta- jam darba laikam ir nostrādātas kā virs- stundas, darba ņēmējiem šķiet pārmērīgi grūti vai pat praktiski neiespējami panākt, ka tiek ievērot tiesības, kas viņiem ir pie- šķirtas ar Hartas 31. panta 2. punktu un Direktīvu 2003/88, lai faktiski izmantotu iknedēļas darba laika ierobežojumus, kā arī minimālos ikdienas un iknedēļas at- pūtas laikposmus, kas paredzēti šajā direktīvā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 14. maijs, CCOO, C55/18, 47. un 48. punkts).5 EST uzvēra, ka tas, ka darba ņēmējam tiek ļauts izmantot citus pierādīšanas lī- dzekļus, lai sniegtu norādes par viņa tie- sību pārkāpumu un apvērstu pierādīšanas pienākumu, nevar aizstāt šādu sistēmu, ar kuru objektīvi un ticami tiek noteikts darba ņēmēja nostrādāto ikdienas un ik- nedēļas darba stundu skaits, jo viņš var nevēlēties liecināt pret savu darba devē- ju, baidoties no pasākumiem, ko pēdējais minētais varētu veikt un kas varētu ie- tekmēt darba attiecības darba ņēmējam par sliktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 14. maijs, CCOO, C55/18, 54. un 55. punkts).6 Noslēgumā EST atgādināja, ka saska- ņā ar pastāvīgo judikatūru no Direktīvas 2003/88 izrietošais dalībvalstu pienākums sasniegt direktīvā paredzēto rezultātu, kā arī to pienākums saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu veikt visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas var nodrošināt šī pienā- kuma izpildi, ir saistošs visām dalībvalstu iestādēm, tostarp — atbilstoši kompeten- cei — to tiesām.7 No tā izriet, ka, piemē- rojot valsts tiesības, valsts tiesām, kurām lūgts tās interpretēt, ir jāņem vērā visas šo tiesību normas un jāpiemēro šajās tiesī- bās atzītās interpretācijas metodes nolūkā tās interpretēt cik vien iespējams atbilstoši aplūkotās direktīvas tekstam un mērķim, lai sasniegtu tajā paredzēto rezultātu. Atbilstīgas interpretācijas prasība ietver valsts tiesu pienākumu attiecīgā gadīju- mā grozīt iedibināto judikatūru, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar kādas direktīvas mērķiem.8 Visbeidzot attiecībā uz netiešo dis- krimināciju, kas varētu rasties tādēļ, ka Spānijā mājsaimniecībās strādā vairāk sievietes, nekā vīrieši, EST noteica: tāda valsts tiesību normas un/vai administra- tīvās prakses, kas balstīta uz šādu tiesību normu, interpretācija judikatūrā, saskaņā ar kuru darba devēji ir atbrīvoti no pie- nākuma ieviest sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katras mājsaimniecībā nodarbinātās per- sonas ikdienas darba laika ilgumu, sieviešu dzimuma darba ņēmējas nostādītu īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar vīrie- šu dzimuma darba ņēmējiem. Šāda tiesu interpretācija un/vai administratīvā prakse veidotu netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ, ja vien tā nav pamatota ar objektī- viem un ar diskrimināciju dzimuma dēļ nesaistītiem faktoriem. Šajā kontekstā EST ir atkārtoti nospriedusi, ka, lai gan, izvē- loties sociālās politikas un nodarbinātības mērķu īstenošanai piemērotus pasāku- mus, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, tomēr attiecīgajai dalībvalstij kā iespējami diskriminējošās tiesību normas autorei ir jāpierāda, ka šis noteikums ir pamatots ar objektīviem faktoriem, kam nav nekādas saistības ar diskrimināciju dzimuma dēļ.9 NR. 3 (519) 2025. GADA MARTS JURISTA KOMENTĀRS 48 2 EST 2024. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. C531/24 (HJ pret US, MU, piedaloties Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)), 62. punkts. 3 Turpat, 31. punkts. 4 Turpat, 33. punkts. 5 Turpat, 38. punkts. 6 Turpat, 39. punkts. 7 Spriedums, 2019. gada 14. maijs, CCOO, C55/18, 68. punkts. 8 Turpat 69. un 70. punkts. 9 Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, TGSS (Mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku bezdarbs), C389/20, 52. punkts un tajā minētā judikatūra. DALĪBVALSTĪM IR RĪCĪBAS BRĪVĪBA, NOSAKOT KONKRĒTU KĀRTĪBU, AR KĀDU TĀS VĒLAS NODROŠINĀT ŠAJĀ DIREKTĪVĀ PAREDZĒTO TIESĪBU ĪSTENOŠANU.Next >