Autori

Droši vien pirmā reakcija, izlasot šādu jautājumu, būs noliedzoša — noteikti NĒ!, mani tas neskar. Ja nu vienīgi tik daudz, kā iepērkoties maksāju pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir iekļauts preces cenā. Tomēr var būt situācijas, kad svarīgi rūpīgi iepazīties un analizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, turklāt pirms veikt darījumu. Atcerēsimies, ka likuma normu nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības. Piemēram, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir pienākums aprēķināt un samaksāt budžetā PVN. Būtiski noskaidrot — kas ir jauns transportlīdzeklis. Definīcija ir atrodama PVN likuma 1. panta 9. punktā: n sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora...

Kad jāizraksta rēķins par darījumu ar nekustamo īpašumu, visbiežāk iedomājamies Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 52. pantu, kurā ir minēts, ka šie darījumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami. Tomēr, ne vienmēr, jo PVN likumā ir arī vairāki citi panti, kuros noteikta nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar nekustamo īpašumu. Vispirms ir svarīgi saprast vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par nekustamo īpašumu. 1 Skat. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02011R0282-20210701&qid=1630223252788&from=en Aplūkosim normatīvos aktus — Padomes īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. b pants — par nekustamo īpašumu uzskata: jebkuru konkrētu zemes...

Praksē uzņēmumi biežāk saskaras ar situāciju, kad ir jākļūst par reģistrētu nodokļa maksātāju, t.i., jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jāatceras, ka jēdziens «reģistrēts nodokļa maksātājs» ir definēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā un gadījumos, kad to lietojam, runa ir tieši par PVN maksātāju. Tomēr var būt arī pretēja situācija, un uzņēmums tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Kad tas notiek un vai rodas arī kādi papildu pienākumi attiecībā uz maksājumiem vai deklarāciju iesniegšanu? VID izslēdz reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra, ja ir iestājies kāds no šiem apstākļiem: n reģistrēts nodokļa...

Juridiskā persona (SIA) sniedz tūrisma pakalpojumus un ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekama persona. NACE kods 4939 — līgumreisi, ekskursijas un citi gadījuma pārvadājumi ar autobusu, lai gan uzņēmuma gadījumā pārvadājumi notiek, izmantojot nomātus vieglo pasažieru transportlīdzekļus vai mikroautobusu. Ekskursijas tiek organizētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā, un tūrisma pakalpojums aptver mazāku laikposmu nekā 24 stundas, tajās ir iekļauti gida pakalpojumi, bet nav iekļauta tūristu mītne. Ir izveidoti tūrisma maršruti ar konkrētiem apskates objektiem un galamērķiem (piemēram Turaida–Sigulda–Cēsis vai Bauska–Rundāle–Jelgava utt.), kurus tūristi rezervē tīmekļa vietnē GetYourGuide (GetYourGuide Deutschland GmbH, Vācija, VAT ID No. DE276456081) un tīmekļa vietnē TripAdvisor...

Taksācijas periods, tātad arī deklarācijas iesniegšanas termiņš, var būt atšķirīgs atkarībā no uzņēmuma — pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja — saimniecisko darījumu specifikas. Likumā ir noteikti divi taksācijas periodi — mēnesis un ceturksnis. Lai atvieglotu grāmatvežu un uzņēmēju darbu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) jau savlaicīgi sūta atgādinājumus par deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Tomēr jāatceras, ka situācijas ir dažādas un taksācijas periods var mainīties arī gada laikā. Piemēram, jaunreģistrētam nodokļa maksātajam pirmos sešus mēnešus taksācijas periods būs viens mēnesis, bet pēc tam var mainīties uz ceturksni atkarībā no uzņēmuma darījumu specifikas un apjoma. Vai otrs piemērs — neliels...

Droši vien, izlasot virsrakstu, mūsu pirmā reakcija ir — jā! Protams, vienkārši. Mums taču ir programmas un daudz dažādu tehnisko palīgrīku, ko varam izmantot. Atliek ievadīt darījuma partnera rekvizītus, vēl daži datora tastatūras «klikšķi» un nodokļa rēķins gatavs. Vai vienmēr tik vienkārši? Manuprāt, tomēr nē. Ir tikai apsveicami, ka mums ir šie ērtie palīgrīki, cerams, nākotnē būs vēl vairāk, un tehniskais darbs tiks samazināts līdz minimumam. Tomēr ir svarīgi dot precīzus norādījumus, kā jāizraksta nodokļa rēķins katrā konkrētā situācijā, lai būtu ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma prasības un nodoklis tiktu piemērots korekti. Tālāk izskatīsim situācijas, kā mainās PVN piemērošana...

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības (ES) teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj arī pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, nodokļu maksātājs var izmantot savas tiesības nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statusā uzreiz, uzsākot saimniecisko darbību, bet to atliekot līdz brīdim, kamēr izpildās likumā noteiktie kritēriji. Ja esam izlēmuši pagaidām nereģistrēties, jāņem vērā, ka būtu vēlams, pat nepieciešams, iekārtot papildu uzskaites reģistru, lai nenokavētu reģistrācijas brīdi. Viens no noteikumiem obligātai PVN maksātāju reģistrācijai ir apliekamo darījumu summa 50 000 eiro apmērā iepriekšējos divpadsmit mēnešos. Tas nav kalendārais gads, bet jebkuri iepriekšējie divpadsmit mēneši. Tātad, mūsu uzskaites reģistru jākārto/jāpapildina katru mēnesi. Šajā reģistrā uzskaitām tikai ar PVN apliekamos darījumus, jo nebūt ne visi...

To, ka likuma normas ir sarežģītas, atzīst pat pieredzējuši grāmatveži, taču grāmatveži ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu saskaras savā ikdienā, seko līdzi likuma grozījumiem, interesējas par aktualitātēm, apmeklē seminārus utt. Pavisam citā situācijā ir mazie uzņēmēji — saimnieciskās darbības veicēji. Viņi nereti grāmatvedību kārto paši, normatīvā likumdošana to atļauj. Praksē nākas saskarties ar ikdienas situāciju — mazais uzņēmējs, nebūdams reģistrēts PVN maksātājs, neinteresējas, kādi pienākumi un atbildība ir noteikta nodokļu maksātājiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. «Uz mani tas neattiecas!» Ir gadījumi, kad attiecas gan, pie tam, ir ne vien jālasa likuma normas, bet vēlams iekārtot arī atsevišķu darījumu uzskaites...

Droši vien ikviens no mums priecājās, saņemot dāvanas. Ir taču patīkami, ja svētkos mūs atceras tuvāki un tālāki radinieki vai paziņas, arī mazpazīstami. Vai saņemtā dāvana ir tikai prieks, vai varētu būt arī kādi pienākumi dāvanas saņēmējam? Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti fiziskās personas pienākumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem. Gadījumi, kad fiziskajai personai par saņemtajiem ienākumiem nodoklis nav jāmaksā, ir atrodami likuma 9. pantā. Kā tad ir ar saņemtajām dāvanām? Var būt dažādas situācijas, atkarībā no tā, kas ir bijis dāvinātājs un cik liela ir dāvanas vērtība. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā noteikts, ka ar nodokli...

Nepieciešams skaidrojums par to, kādi grāmatojumi veicami šādā situācijā: SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kurš saņēma rēķinu par preču piegādi no Polijas SIA B, PVN maksātāja (preču piegāde no Polijas). Rēķinā norādītā summa ir PLN valūtā — 1000 PLN. SIA A bankas kontā PLN valūtā uzrādās, ka ir ienākusi šī summa 1000 PLN un izgājusi uz SIA B norēķina kontu par 1000 PLN. Bankas konvertācijā darījumā uzrādās, ka 1 PLN = 4,099 EUR = 243,96 EUR. Kā grāmatot rēķinu un bankas darījumus? Kurā datumā skatās valūtas kursu — tad, kad rēķins saņemts un bankā veikta konvertācija, vai tad, kad...