NODOKĻI

2026. gada septembrī un oktobrī pieņemti vairāki būtiski grozījumi nodokļu, grāmatvedības un finanšu jomas normatīvajos aktos. Izmaiņas cita starpā paredz jaunu nodokļu režīmu mazās saimnieciskās darbības veicējiem, iespēju ieguldījumu kontos turēt kriptoaktīvus, vienkāršotu inventarizācijas kārtību un administratīvā sloga mazināšanu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis normatīvo aktu izmaiņas, skaidrojot, ko tās paredz un kad stājas spēkā.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkāGrozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumāAr grozījumiem ieviests jauns nodokļu režīms mazajai saimnieciskajai darbībai un pilnveidots vienkāršotās nodokļu samaksas risinājums - ieviests iesācēju mikrouzņēmumu nodoklis (MUN); noteikts iesācēju MUN maksātāja statuss; definēta mazā saimnieciskā darbība. Iesācēju MUN ir nodoklis, ko fiziskā persona maksā par mazās saimnieciskās darbības apgrozījumu, izmantojot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu. Mazā saimnieciskā darbība ir fiziskās personas saimnieciskā darbība, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem: preces tiek pārdotas vai pakalpojumi sniegti tikai fiziskajām personām, kuras tās neiegādājas savas saimnieciskās darbības ietvaros, gada apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro un persona nav reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja,...

No 2026. gada 23. oktobra paplašināts ieguldījumu konta regulējums, ļaujot to piemērot arī darījumiem ar kriptoaktīviem. Vienlaikus ieviesta iespēja vienreizēji deklarēt iepriekš nedeklarētus kriptoaktīvus, samaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā no to tirgus vērtības. Kā darbosies jaunā kārtība, un kas jāņem vērā kriptoaktīvu īpašniekiem?2026. gada 15. oktobrī pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājās spēkā 2026. gada 23. oktobrī. Tie paredz divas būtiskas izmaiņas – kriptoaktīvu iekļaušanu ieguldījumu konta režīmā un īpašu kārtību kriptoaktīvu brīvprātīgai deklarēšanai.Kriptoaktīvus varēs turēt ieguldījumu kontāLīdz šim ieguldījumu konta nodokļu režīmu varēja piemērot naudas līdzekļiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem. Turpmāk to varēs izmantot arī darījumiem ar kriptoaktīviem.Ieguldījumu konta režīma galvenā priekšrocība ir iespēja atlikt nodokļa samaksu. Proti, nodoklis nav jāaprēķina par katru atsevišķu darījumu, bet gan tad, kad no ieguldījumu konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto summu, ņemot vērā likumā noteikto aprēķina kārtību.PiemērsFiziska persona ieguldījumu kontā iemaksā 5000 eiro un par šo summu iegādājas kriptoaktīvus....

Saeima 29. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN), kas paredz vairākas izmaiņas nodokļa piemērošanā. Tostarp plānots palielināt ar nodokli neapliekamo kompensāciju apmēru, paplašināt nodokļa atvieglojumus un vienkāršot gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu.Lielākas kompensācijas brīvprātīgajiem un reliģisko organizāciju personālamBrīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam ar IIN neapliekamo izdevumu kompensāciju gada limitu paredzēts palielināt no 1000 līdz 3000 eiro.Vienlaikus plānots vienkāršot kompensāciju piešķiršanas kārtību. Līdzšinējo atsevišķo izdevumu veidu limitu vietā paredzēts noteikt vienotu kompensācijas ierobežojumu – ne vairāk kā 100 eiro dienā.Tāpat no IIN paredzēts atbrīvot kompensācijas, ko reliģiskās organizācijas izmaksā garīgajam personālam par amata pienākumu veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem, tostarp pamatvajadzību segšanai. Atbrīvojumu piemēros, ja kompensāciju kopējais apmērs gada laikā nepārsniegs attiecīgā gada neapliekamā minimuma apmēru.Paplašinās ar IIN neapliekamo dāvinājumu lokuGrozījumi paredz, ka ar IIN neapliks arī dāvinājumus, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radinieka vai paša nodokļu maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā. Piemēram, nodokļa atbrīvojums attieksies uz...

Ēnu ekonomikas mazināšana ciešāk jāsaista ar nodokļu politiku, bet godprātīgiem uzņēmumiem jāpiedāvā taustāmas priekšrocības. Šāds virziens iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 27. oktobra sēdē, kurā izvērtēja 14. Saeimas laikā paveikto un apsprieda nākamajam parlamenta sasaukumam nododamos uzdevumus. Sēdes mērķis bija apkopot aizvadītajos četros gados paveikto, izvērtēt Valsts kontroles revīzijas secinājumus un formulēt konkrētus priekšlikumus – ceļamaizi – nākamajai Saeimai un Ministru kabinetam.Sēdes diskusijās, kurās piedalījās parlamentārieši, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ekonomikas ministrijas amatpersonas, kā arī pētnieki, Valsts kontrole un uzņēmēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, izkristalizējās vairākas būtiskas tēmas. Tās ir tieši attiecināmas uz uzņēmējdarbības vidi, nodokļu administrēšanu un grāmatvedības praksi.Nodokļu politika un ēnu ekonomika jāvērtē kopāViena no sēdes atziņām, ko uzsvēra gan pētnieki, gan apakškomisijas vadība un uzņēmēju organizācijas, ir nepieciešamība mainīt valsts retoriku un pieeju ēnu ekonomikas mazinošajā politikā.Viens no centrālajiem diskusijas jautājumiem bija nodokļu sistēmas ietekme uz cilvēku un uzņēmumu...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā nozīmīgus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas pārkārto vairākus būtiskus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas blokus. Likumprojekta transponētas Eiropas Savienības (ES) Padomes direktīvas 2025/516 normas, kas ir daļa no vērienīgās pakotnes "PVN digitālajā laikmetā" (VAT in the Digital Age jeb ViDA). Līdztekus e-komercijas un digitālās vides regulējuma modernizēšanai likumprojektā ietverti nozīmīgi atvieglojumi valsts aizsardzības iepirkumiem Eiropas drošības stiprināšanas instrumenta (SAFE) ietvaros, kā arī precizējumi kases principa un diplomātisko atvieglojumu piemērošanā.E-komercijas un ViDA reforma (spēkā no 2027. gada 1. janvāra)Eiropas Komisijas rīcības plāns godīgai un vienkāršai nodokļu uzlikšanai paredz pakāpenisku pāreju uz komersantu vienotu PVN reģistrāciju ES, samazinot administratīvo slogu un nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāja statusā katrā patēriņa dalībvalstī atsevišķi. Atbilstoši likumprojekta anotācijai, 2027. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi, ar kuriem tiek precizēti un paplašināti atsevišķi e-komercijas mehānismi.10 000 EUR sliekšņa aprēķināšanas kārtība un piegādes vietas noteikšanaSaskaņā ar pašreizējo spēkā esošo PVN likuma 13.1...

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju pieļauj nodokļu politikas izmaiņas, taču uzsver, ka vispirms jāizvērtē valsts pārvaldes tēriņi un jāmeklē iespējas tos samazināt. Vienlaikus uzņēmumu darba produktivitātes paaugstināšana un procesu automatizācija varētu palīdzēt palielināt budžeta ieņēmumus, nepaaugstinot nodokļu likmes.Nodokļu paaugstināšana nav pirmais risinājumsDomājot par valsts budžeta deficīta mazināšanu, uzņēmēju nostāja ir samērā skaidra – vispirms jāsamazina valsts izdevumi, bet tikai pēc tam jāvērtē iespēja palielināt nodokļus. Šādu viedokli pauž biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās aptaujas* dalībnieki.Atbildot uz jautājumu, vai viņi piekristu nodokļu paaugstināšanai valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas nolūkā, 61,9% respondentu norādīja, ka šādu iespēju varētu apsvērt tikai pēc visu valsts pārvaldes izdevumu pārskatīšanas un samazināšanas. Ja arī pēc tam budžetā joprojām trūktu līdzekļu, nodokļu politikas izmaiņas varētu būt pieļaujamas.Savukārt 27,8% aptaujāto kategoriski noraidīja nodokļu paaugstināšanu. Šie uzņēmumu pārstāvji neatbalstītu budžeta problēmu risināšanu uz privātā sektora rēķina neatkarīgi no apstākļiem.Vēl 9,1% respondentu pieļautu nelielu nodokļu sloga palielināšanu, ja vienlaikus tiktu īstenots...

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumu Valsts ieņēmumu dienesta likumā, kas paredz pilnveidot regulējumu par automatizētu lēmumu pieņemšanu un fizisko personu datu profilēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās.Grozījuma mērķis ir skaidri nodalīt automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu no personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas datu apstrādes darbības, vienlaikus saglabājot VID tiesības izmantot abus instrumentus nodokļu administrēšanas un muitas kontroles vajadzībām.Izmaiņas nosaka, ka automatizēta lēmuma adresātam būs tiesības pieprasīt un saņemt paskaidrojumu par pieņemto lēmumu, kā arī to apstrīdēt. Savukārt lēmumu par apstrīdētu automatizētu lēmumu pieņems VID amatpersona, un tas nevarēs būt balstīts tikai uz automatizētu datu apstrādi.Tāpat paredzēts, ka VID savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par automatizētu lēmumu pieņemšanā izmantotajiem datiem, nodokļu maksātāju novērtēšanas kritērijiem, lēmumu iespējamajām sekām, kā arī personas datu profilēšanu.Attiecīgi papildināts likuma 12. pants, bet likuma 13. pants tiek izteikts jaunā redakcijā:"13. Automatizētu individuālu lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās(1) Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un...

Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumu. Tas zemes īpašniekiem dod tiesības saņemt atlīdzinājumu no valsts gadījumos, kad par būvju īpašnieku izmantoto zemi saņemtā maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).Likums attiecas uz zemes likumiskās lietošanas attiecībām piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kad zeme un uz tās esošā būve pieder dažādiem īpašniekiem. Atlīdzinājumu varēs pieprasīt zemes īpašnieks, kura īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kura zeme laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim atradusies būves īpašnieka likumiskajā lietošanā.Tiesības uz atlīdzinājumu būs gadījumos, kad starpība starp zemes likumiskās lietošanas maksu un nekustamā īpašuma nodokli ir mazāka par 2,5% no zemes universālās kadastrālās vērtības.Atlīdzinājuma apmēru aprēķinās atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, ņemot vērā zemes universālo kadastrālo vērtību, likumiskajā lietošanā esošās zemes platību un nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.Lai saņemtu atlīdzinājumu, zemes īpašniekam no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam būs jāiesniedz pieprasījums Valsts zemes dienestā....

Latvijā 2026. gada otrā ceturkšņa beigās vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju bija 11 700 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija. Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā - 60 100 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas iedzīvotāji - 5500 eiro, informē FDP.Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - un izpilda Māstrihtas kritēriju uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP. Latvijas vispārējās valdības parāds salīdzīnājumā ar 2025. gada otro ceturksni ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.Finanšu ministrijas indikatīvais novērtējums liecina, ka 2026. gadā parāds varētu sasniegt 47,9% no IKP, 2027. gadā - 51,8%, 2028. gadā - 52,8% no IKP, 2029. gadā - 54%, bet 2030. gadā - 54,1% no IKP.Procentu maksājumu apjoms 2026. gadā prognozēts 1,3% no IKP, 2027. un 2028. gadā - 1,4% no IKP, bet 2029. un 2030. gadā -...

Finanšu ministrijas ieskatā, ja individuālais komersants savā saimnieciskajā darbībā izmanto sev kā privātpersonai reģistrētu vieglo transportlīdzekli, šāda situācija pēc būtības rada pamatu maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), taču līdz šim esošais regulējums to nav paredzējis. Tāpēc sagatavots likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā", kura mērķis ir paplašināt UVTN maksātāju loku. Likumprojekts līdz 4. novembrim nodots sabiedriskajai apspriešanai.Likumprojekta sagatavošanā ņemti vērā Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas nosaka, ka pārvadātājs, kas reģistrēts kā individuālais komersants, pasažieru komercpārvadājumu veikšanai var izmantot transportlīdzekli, kuram kā turētājs reģistrēta fiziska persona, ja ir saņemta transportlīdzekļa īpašnieka atļauja. Šī grozījuma mērķis ir palielināt strādājošo autovadītāju un transportlīdzekļu skaitu, lai viņi varētu veikt pasažieru komercpārvadājumus.Tādējādi tiktu nodrošināta vienlīdzīga pieeja līdzīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī mazināti UVTN apiešanas riski. Likumprojekts arī paredz, ka UVTN individuālajam komersantam būs jāmaksā tikai par tiem mēnešiem, kuros transportlīdzeklis ir izmantots saimnieciskajā darbībā.Lasiet arī:No IIN likuma grozījumiem...

Finanšu ministrijas (FM) aktualizētajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu sarakstā, kas stāsies spēkā 1. novembrī, tiek iekļauta Tērksas un Kaikosas salu teritorija, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".Savukārt no saraksta tiek izslēgtas Fidži, Panama, Samoa un Trinidāda un Tobago.Aktualizētajā sarakstā ar valstīm, kuras nodokļu jautājumos nesadarbojas, no novembra būs astoņas valstis un teritorijas. Sarakstā būs Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Krievija, Palau, Tērksas un Kaikosas salu teritorija, kā arī Vanuatu.Saraksts pārskatīts pēc 9. oktobrī aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.No 2023. gada jūlija FM ir pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē. Iepriekš par aktualizēto sarakstu lēma Ministru kabinets.Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai...

Uzņēmumi fiziskajām personām maksā ne tikai algu. Tiek slēgti uzņēmuma un pirkuma līgumi, izmaksātas autoratlīdzības, maksāta nomas maksa un atlīdzība par citiem darījumiem. Katrā situācijā grāmatvedim jānoskaidro, vai no izmaksas jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), jāaprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un kādā termiņā par izmaksu jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Vai atlīdzības saņēmējs ir reģistrējis saimniecisko darbību?Ja uzņēmums noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisko personu, kas VID reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, atlīdzību parasti izmaksā pilnā apmērā, neieturot nodokļus. Nodokļus par saņemto ienākumu aprēķina un budžetā iemaksā pati fiziskā persona.Uzņēmumam par šādu izmaksu jāiesniedz VID paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Parasti to iesniedz līdz nākamā gada 1. februārim.Citāda kārtība ir tad, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Šādā gadījumā uzņēmumam var būt pienākums aprēķināt un ieturēt IIN, kā arī aprēķināt VSAOI. Ja persona atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pielīdzināma darba ņēmējam, sociālās iemaksas aprēķina tāpat kā darba samaksai. Šādā situācijā uzņēmuma līguma...

Saeimas deputāti 15. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz kriptoaktīvu iekļaušanu ieguldījumu konta režīmā, kā arī īpašas kārtības ieviešanu iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu deklarēšanai.Grozījumi paredz, ka ieguldījumu kontā turpmāk varēs turēt ne tikai naudas līdzekļus un finanšu instrumentus, bet arī kriptoaktīvus. Ieguldījumu konta pakalpojumus varēs sniegt arī tie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuri saņēmuši darbības atļauju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem jeb MiCA regulai.Likums attieksies uz tiem kriptoaktīviem, kuri definēti MiCA regulā, tas ir, vērtību, kas tiek uzglabāta blokķēdes formātā. Tāpat likums attieksies uz kriptoaktīviem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.Izmaiņas paredz kriptoaktīviem piemērot tādu pašu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kāda pašlaik noteikta ieguldījumiem akcijās un obligācijās. Tas nozīmē, ka nodoklis nebūs jāmaksā par katru atsevišķu darījumu, bet gan brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldīto.Vienlaikus noteikts, ka ieguldījumu konta režīmu klientiem varēs nodrošināt arī Eiropas...

Valdība 13. oktobrī atbalstīja 4,5 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu modernizācijai. Plānots pilnveidot nodokļu maksātāju pašapkalpošanās vidi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī modernizēt gada pārskatu iesniegšanas un apstrādes procesu.Uzlabos VID klientu pašapkalpošanās vidiProjektam “VID klientu pašapkalpošanās vides attīstība” paredzēts finansējums 1,5 miljonu eiro apmērā. No tā 1,275 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet 225 000 eiro – valsts budžets.Finanšu ministrija (FM) norāda, ka pašreizējā VID klientu pašapkalpošanās vide, tostarp Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēma (NMAS), un saziņas funkcionalitāte ir ierobežota gan tehnoloģiski, gan lietojamības ziņā.NMAS nenodrošina pietiekami ērtu un efektīvu manuālu un automātisku ziņojumu sagatavošanu, nosūtīšanu un izmantošanu. Savukārt EDS ir pieejams liels datu apjoms, taču to strukturēšana un meklēšana nav pietiekami intuitīva un lietotāju vajadzībām pielāgota.EDS ieviesīs jaunu saziņas risinājumuProjekta ietvaros plānots aizstāt tehnoloģiski novecojušo saziņas risinājumu ar jaunu, kas tiks veidots, izmantojot uz atvērtā koda bāzes izstrādātas standartprogrammatūras elementus....

Valsts finanšu prognozes liecina par būtisku fiskālās situācijas pasliktināšanos, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Ja vēl 2026. gada pavasarī 2027. gadam tika prognozēta pozitīva fiskālā telpa, jaunākās prognozes paredz nepieciešamību rast risinājumus vismaz 449 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2030. gadā fiskālais izaicinājums var sasniegt 1,6 miljardus eiro. LDDK ieskatā šāda situācija prasa nevis atsevišķus, īstermiņa izdevumu ierobežojumus, bet gan valsts izdevumu sistēmisku pārskatīšanu. Visām ministrijām un publiskā sektora institūcijām jānosaka skaidri ietaupījumu mērķi, termiņi un atbildība par to izpildi.LDDK aicina ievērot trīs pamatprincipus – neuzņemties jaunas saistības bez finansiālā seguma un pārskatīt jau uzņemtās saistības, papildu prioritātes izskatīt tikai kopā ar konkrētiem ietaupījumu avotiem, kā arī valsts izdevumu samazinājumu vērtēt pēc faktiski sasniegtajiem rezultātiem, nevis sagatavoto plānu vai deklarāciju skaita.Sociālie partneri vienojās līdz 20. novembrim pārskatīt 21 iepriekš pieņemtu lēmumu, kam nav nodrošināts finansējums un kuru kopējā fiskālā ietekme sasniedz 420,6 miljonus eiro. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt valsts funkcijas, iestāžu konsolidācijas iespējas,...