Finanšu nozari vadīs kādreizējais premjerministrs Māris Kučinskis

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.

Kas sagaidāms finanšu nozarē

Finanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai. 

Valsts pārvaldē un politikā Māris Kučinskis darbojas vairāk nekā trīsdesmit gadus. Kopš 2022. gada Māris Kučinskis ir 14. Saeimas deputāts un 2025. gada jūnijam viņš darbojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī strādāja Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kurā no 2025. gada jūnija ieņēma komisijas priekšsēdētāja biedra vietu. No 2022. līdz 2023. gadam bijis iekšlietu ministrs. Viņš ir bijis arī Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī no 2016. līdz 2019. gadam pildījis Ministru prezidenta pienākumus. M. Kučinskis ieguvis ekonomista specialitāti Latvijas Universitātes Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē. 

E. Putra iepriekš pildījis Ekonomikas ministrijas, FM un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, viņam ir augstākā izglītība ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kā arī viņš ilgstoši strādājis lauksaimniecības un uzņēmējdarbības jomā. 

Iepriekšējā ministra atstātais mantojums

Nododot ministra krēslu jaunajam, iepriekšējais FM vadītājs A. Ašeradens norāda, ka viņa kā finanšu ministra pilnvaru laikā būtiski palielināts valsts aizsardzības finansējums, 2026. gadā sasniedzot 2,16 miljardus eiro jeb 4,7% no IKP, turpinot virzību uz 5% no IKP vidējā termiņā.

Īstenota arī darbaspēka nodokļu reforma, ieviešot visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu un palielinot to līdz 550 eiro 2026. gadā. Minimālā algapalielināta līdz 780 eiro.

Būtiski kāpināts publisko investīciju apjoms, turpināta Valsts ieņēmumu dienesta reforma, Nodokļu un muitas policija nodota iekšlietu ministra pārraudzībā, kā arī veikta Valsts kases īstenotā grāmatvedības centralizācija un valsts pārvaldes izdevumu pārskatīšana ejot uz mazāku, efektīvāku un rezultātos balstītu valsts pārvaldi. Pieņemta publisko iepirkumu reforma, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz centralizētiem iepirkumiem, cenu salīdzināšanas mehānismiem un datu analītiku, kas ļauj valstij gudrāk pārvaldīt izdevumus.

Pozitīvu efektu ekonomikā devusi kreditēšanas atjaunošanās. 2025. gadā mājsaimniecību kredītportfelis pieaudzis par 9,9%, bet juridisko personu kreditēšana - par 14,6%. 2026. gada martā finanšu iestādēs piesaistīto noguldījumu apjoms pārsniedza 12,7 miljardus eiro.

Būtiski stiprināta arī Latvijas finanšu sistēmas starptautiskā reputācija. MONEYVAL novērtējums apliecināja Latvijas progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas stiprināšanā un atbilstībā starptautiskajiem standartiem. Vienlaikus izstrādāti priekšlikumi kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzībai sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), kā arī sagatavots jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis.

Turpināta valsts pārvaldes modernizācija, uzsākot pāreju uz rezultātos balstītu budžeta procesu, stiprinot budžeta caurskatāmību, vienotu datu pārvaldību un izmaksu efektivitātes izvērtēšanu publiskajā sektorā.