GRĀMATVEDĪBA

Lai paplašinātu biedrību un nodibinājumu iespējas sniegt finansiālu un materiālu palīdzību Ukrainai, tostarp tās aizsardzības vajadzībām, Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Atbilstoši līdzšinējam regulējumam sabiedriskā labuma organizācijām bija jādarbojas savos statūtos noteiktajās jomās, kas praksē ierobežoja iespējas ziedot Ukrainas atbalstam un radīja neskaidrības par ziedojumiem aizsardzības vajadzībām. Šo izmaiņu mērķis ir mazināt birokrātiskos šķēršļus un veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti Ukrainas atbalstā.Grozījumi skaidri nosaka, ka ziedojumi Ukrainas atbalstam, tostarp tās aizsardzības vajadzībām, nav uzskatāmi par biedrību un nodibinājumu darbību regulējošo normu pārkāpumu. Tie vērsti uz praktisku šķēršļu novēršanu palīdzības sniegšanai krīzes apstākļos. Sabiedriskā labuma organizācijas varēs ziedot neatkarīgi no statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības jomām, saglabājot šo atbalstu kā sabiedriskā labuma darbību. Tas nozīmē, ka organizācijas varēs elastīgāk pielāgot savu darbību aktuālajām vajadzībām.Jaunais regulējums attiecas arī uz iepriekšējiem periodiem, nodrošinot, ka līdzšinējos ziedojumus Ukrainai vērtēs atbilstoši jaunajam regulējumam.Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas...

Sabiedriskā labuma organizācija (SLO) drīkst veidot finanšu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt finanšu līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).SLO finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt un ieguldīt vērtspapīros, ja tos izmanto atbilstoši: organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem; ziedotāja līgumā noteiktajiem nosacījumiem – līdzekļu izmantošana nedrīkst būt pretrunā ziedojuma mērķim. SLO finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt:atbilstoši iekšējās finanšu pārvaldības principiem – nodrošinot līdzekļu saglabāšanu, caurskatāmību, atbildību un risku kontroli; nepieļaujot privāta labuma gūšanu saistītām personām – līdzekļi nedrīkst radīt labumu saistītām personām, tostarp dibinātājiem, valdes vai citu vadības institūciju locekļiem, viņu laulātajiem, radiniekiem līdz otrajai pakāpei un svaiņiem līdz pirmajai pakāpei.VID skaidro, ka regulētā vērtspapīru tirgū emitēti vērtspapīri ir finanšu instrumenti (piemēram, akcijas vai obligācijas), kas ir publiski emitēti un iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. Regulētais tirgus ir daudzpusēja...

Viens no svarīgākajiem ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas kontekstā ir ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kopumā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2025. gadā saņēmis 5539 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, un, kā ierasts, lielākā daļa no tā ienākusi no finanšu sektora (komercbankas). Tomēr, kā ziņojumā raksta FID, novērojams pakāpenisks nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaita īpatsvara pieaugums pret kopējo ziņojumu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2025. gadā iesniegto nefinanšu sektora ziņojumu skaits ir pieaudzis par 36 %, savukārt, salīdzinot ar 2024. gadu – par 11 %. Interesanti, ka 59% ziņojumu saņemts no ārpakalpojumu grāmatvežiem un izložu un azartspēļu organizētājiem, savukārt būtiskākais pieaugums novērots tieši zvērinātu notāru, revidentu un advokātu grupā.Grāmatvežu sniegtā informācija ir neaizvietojama analīzes procesā, jo tā bieži papildina finanšu sektora rīcībā esošos datus, sniedzot plašāku ieskatu un veicinot iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu. Nefinanšu sektora ziņojumos visbiežāk netiek identificēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, taču gadījumos, kad tas tiek identificēts, visbiežāk...

Pašizmaksa pēc būtības ir visu to izmaksu kopsumma, kas rodas, ražojot un pārdodot konkrētu produkta vai pakalpojuma vienību noteiktā laika posmā. Lai šo summu noteiktu, tiek sastādīta detalizēta pašizmaksas kalkulācija, kurā visas izmaksas tiek grupētas pa specifiskiem veidiem jeb izmaksu posteņiem uz vienu vienību. Šis process ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ - tas ļauj precīzi aprēķināt produkta rentabilitāti, noteikt krājumu vērtību, definēt pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas un atspoguļot gatavās produkcijas patieso vērtību uzņēmuma bilancē. Bez šādas analīzes uzņēmuma vadībai būtu gandrīz neiespējami pieņemt pamatotus lēmumus, piemēram, par to, vai konkrētas produkta sastāvdaļas ir izdevīgāk ražot pašu spēkiem vai iepirkt kā ārpakalpojumu. Tāpat produkta un pakalpojuma pašizmaksas kalkulācijas izmanto, pieņemot lēmumus budžeta plānošanā, jo tas ļauj prognozēt ražošanas izmaksas, peļņas pieskaitījuma likmes un sagaidāmo peļņu. Tāpat šī sistēma nodrošina nepārtrauktu uzņēmējdarbības rezultātu kontroli, palīdzot identificēt un analizēt izmaksu izmaiņas dažādos produktu veidos, kā arī novērtēt gatavo produktu un nepabeigto ražojumu krājumus. Praksē uzņēmumi...

Krājumu inventarizācija nav tikai formāla grāmatvedības procedūra, bet gan kritiski svarīgs process, kura laikā uzņēmumam ir precīzi jānosaka gan krājumu fiziskais daudzums, gan to kvalitāte, īpaši izdalot bojātās, nelikvīdās vai novecojušās vienības, kas laika gaitā ir zaudējušas savu sākotnējo vērtību. Šajā procesā ir būtiski identificēt krājumus pēc to apjomiem (kvantitāte) un atgūstamās vērtības (kvalitāte), kā arī veikt padziļinātu krājumu vecuma struktūras analīzi un sekot līdzi aprites rādītāju izmaiņām. Ja tiek konstatēti lēnas aprites, bojāti vai novecojoši krājumi, pēc inventarizācijas rezultātiem ir obligāti jāveic neto pārdošanas vērtības tests, lai nodrošinātu, ka bilancē tie tiek uzrādīti zemākajā no vērtībām – vai nu pēc iegādes izmaksām un ražošanas pašizmaksas, vai atbilstoši zemākajām aktuālajām tirgus cenām bilances datumā.Praksē bieži nākas saskarties ar situāciju, kurā atlikumi grāmatvedības datos nesakrīt ar faktisko stāvokli dabā. Šādas neatbilstības var radīt dažādi faktori, tostarp sortimenta sajaukšanas kļūdas, piemēram, nepareizi uzskaitot dažādu zīmolu kafijas, kā arī zādzības, ko pastrādā pircēji vai ļaunprātīgi...

Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) veiktie portāla Latvija.gov.lv uzlabojumi piedāvā uzņēmējiem pārskatāmāku un efektīvāku strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), un atgādina, ka no 2026. gada e-rēķini obligāti ir jānosūta uz VID. Viens no populārākajiem e-rēķina izrakstīšanas un nosūtīšanas kanāliem ir E-adrese, jo tajā veidoti strukturētie e-rēķini automātiski tiek nosūtīti uz VID. Dienests arī atgādinām, ka Latvijā strukturētu e‑rēķinu ieviešana notiek pakāpeniski – no 2025. gada tie obligāti ir jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm.Portālā Latvija.gov.lv e‑rēķinu risinājums tagad ir nodalīts no e‑adreses saziņas funkcionalitātes, izveidojot patstāvīgu un lietotājiem draudzīgu vidi e‑rēķinu izrakstīšanai un pārvaldībai. Ieviestas vairākas jaunas funkcionalitātes, kas būtiski vienkāršo uzņēmēju ikdienu un mazina administratīvo slogu:paplašināti e‑rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;ir iespēja kopēt e‑rēķinus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;var pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;ieviesta automātiska e‑rēķinu saglabāšana;var veidot e‑rēķinu šablonus, tā saglabājot un izmantojot biežāk lietotos rēķinus.Veikti uzlabojumi e-rēķinu XML shēmās...

Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir ne tikai modernizēt procesus, bet arī padarīt tos caurskatāmākus. Grozījumi paredz atteikties no aktualitāti zaudējušām likuma normām, vienlaikus stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un pielāgojot Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības prasībām. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām - sabiedrība tiks informēta par darba devējiem, kuri izmaksā tā dēvētās aplokšņu algas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka informācijas publicēšana par sodītajām fiziskajām personām vai amatpersonām nav devusi gaidīto preventīvo efektu, turklāt tas rada bažas par personu datu aizsardzību. Tāpēc turpmāk uzsvars tiks likts uz juridiskajām personām – VID publicēs sarakstu ar uzņēmumiem, kuru valdes locekļiem ir uzlikts administratīvais sods par grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas izmaksu. Tādējādi tiešā veidā varēs ietekmēt uzņēmumu reputāciju un motivēt uzņēmumu īpašniekus rūpīgāk uzraudzīt savu amatpersonu rīcību.PriekšvēstureKopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 29....

Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza grāmatvedības uzskaite ir ne tikai likuma prasība, bet arī būtisks instruments saimnieciskās darbības analīzei, kur viena no svarīgākajām pozīcijām ir pamatlīdzekļu atzīšana. Galvenais kritērijs, lai objektu klasificētu kā pamatlīdzekli, ir no tā izmantošanas nākotnē sagaidāmais saimnieciskais labums uzņēmumam. Būtiski ņemt vērā, ka šāda aktīva lietderīgās lietošanas laikam ir jābūt ilgākam par vienu parasto darbības ciklu, kas ir periods starp izejmateriālu iegādi un gala preces realizāciju vai pakalpojuma sniegšanu. Tāpat obligāts nosacījums ir iespēja ticami novērtēt objekta iegādes vai izveides izmaksas.Pamatlīdzekļa oficiālā atzīšana uzņēmuma bilancē notiek brīdī, kad tas pārņem visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumu saistītos riskus, kā arī iegūst tiesības uz visiem varbūtējiem ieguvumiem, ko šis objekts var sniegt. Interesanti, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu normatīvais regulējums pieļauj elastību, ļaujot to atzīt par pamatlīdzekli vēl pirms oficiālas ierakstīšanas zemesgrāmatā, ja vien ir iespējams precīzi noteikt tā sākotnējo vērtību.Katrai sabiedrībai ir tiesības savā grāmatvedības politikā patstāvīgi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par rēķinu izrakstīšanas kārtību ilgstošas nekustamā īpašuma nomas gadījumos, uzsverot, ka viena rēķina izrakstīšana par visu gadu vairumā gadījumu nav pieļaujama. Izskatāmais gadījums skāra kādu mežsaimniecības uzņēmumu, kura īpašumā ir plašas meža un lauksaimniecības zemes platības un kurš vēlējās vienkāršot norēķinu kārtību ar nomniekiem. Uzņēmums apsvēra iespēju par 12 mēnešu vai pat piecu gadu nomas periodu izrakstīt tikai vienu rēķinu, tādējādi cerot samazināt dokumentu plūsmu un ietaupīt resursus.Sākotnēji varētu šķist, ka šāda pieeja ir pieļaujama, jo Grāmatvedības likums primāri koncentrējas uz to, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saimnieciskajiem darījumiem. Grāmatvedību regulējošie normatīvie akti tiešā veidā neierobežo to, cik bieži būtu jāsagatavo attaisnojuma dokumenti par ilgstošiem pakalpojumiem, un likums vairāk fokusējas uz dokumentu iegrāmatošanas termiņiem, nevis to izrakstīšanas biežumu. Tomēr, kā uzsver VID, grāmatvedības uzskaite nav atrauta no specifiskā nodokļu regulējuma,...

Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sektors pēdējos gados piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas, ko iezīmējusi 2021. gadā ieviestā un no 2023. gada vidus obligātā licencēšanas sistēma. Šis mehānisms nav bijis tikai formāls administratīvs solis, bet gan mērķtiecīga stratēģija nozares caurskatāmības uzlabošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku mazināšanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati uzskatāmi parāda, ka licencēšanas ieviešana ir kalpojusi kā efektīvs tirgus filtrs – ja 2020. gadā saimniecisko darbību bija reģistrējuši vairāk nekā seši tūkstoši ārpakalpojuma grāmatvežu, tad līdz 2025. gadam to skaits ir sarucis līdz 4450, tādējādi beidzot ļaujot precīzi identificēt reālos tirgus dalībniekus un mazināt nereģistrētas darbības izplatību.Galvenais stūrakmens nozares sakārtošanā ir stingrāku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas prasību ieviešana jeb tā dēvētais "fit and proper" princips. Šobrīd licenci var saņemt tikai tādas personas, kurām ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība grāmatvedības vai saistītās jomās un vismaz trīs gadu praktiskā pieredze, ko apliecina darba vai uzņēmuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis praktisku pamācību par to, kā pārbaudīt strukturēta e-rēķina (XML formātā) atbilstību Eiropas standartiem, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto rīku. Šī pārbaude ir būtisks solis, lai pārliecinātos, ka izveidotajā e-rēķinā nav tehnisku kļūdu pirms tā nosūtīšanas.Lai veiktu pārbaudi, nav nepieciešama speciāla programmatūra – process notiek tīmekļvietnē un sastāv no pieciem vienkāršiem soļiem.1. Atveriet pārbaudes vietniPirmais darbs ir doties uz oficiālo Eiropas Komisijas e-rēķinu validācijas rīku (eInvoice Validator) adresē: www.itb.ec.europa.eu/invoice/upload. Šis serviss pārbauda rēķina atbilstību Eiropas standartiem.2. Augšupielādējiet failuSistēmas sadaļā "File to validate" izvēlieties opciju "File".Nospiediet pogu "Select file" un no sava datora izvēlieties XML rēķina failu, kuru vēlaties pārbaudīt.3. Izvēlieties pārbaudes veiduSadaļā "Validate as" (Validēt kā) ir jānorāda atbilstošais standarts. Izvēlieties: "UBL Invoice XML".4. Veiciet pārbaudiKad fails ir ielādēts un standarts norādīts, nospiediet pogu "Validate". Sistēma automātiski analizēs dokumentu.5. Rezultātu izvērtēšanaPēc apstrādes sistēma parādīs logu "Validation result" ar vienu no diviem iespējamiem rezultātiem:SUCCESS (Veiksmīgi). Ja rēķinā nav kļūdu, būs...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Grāmatvežiem kā likuma subjektiem šis dokuments sniedz vērtīgu ieskatu aktuālajos riskos, tipoloģijās un valsts prioritātēs cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju apiešanu. Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu.Viens no 2025. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem ir MONEYVAL 6. kārtas novērtējuma noslēgšana, kurā Latvija saņēma izteikti pozitīvu novērtējumu. Tas apliecina Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti un atjauno valsts finanšu sektora reputāciju starptautiskā mērogā. Tomēr, neraugoties uz augsto novērtējumu, valstī aizvien nav izskausti finanšu noziegumi. FID pērn sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikts, ka gada pārskatu sabiedrība iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus iesniedz tikai elektroniski, tas nozīmē, ka gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā (elektronisku norakstu) iesniedz, izmantojot elektroniskā noraksta formas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskā noraksta formas noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. • Bilances elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikuma shēmas "Bilances shēma" bilances posteņiem. • Peļņas vai zaudējumu aprēķina elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 2. pielikuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis oficiālu uzziņu par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) piemērošanu uzņēmējdarbībā. Tajā skaidroti importētāja pienākumi, kas rodas, ievedot metāla izstrādājumus un pārsniedzot noteikto gada apjoma slieksni. Iestāde precizē, ka pēc limita sasniegšanas komersantam ir pienākums reģistrēties, iesniegt īpašas deklarācijas un iegādāties OIM sertifikātus, lai segtu preču ražošanā radītās emisijas. Tāpat uzsvērts, ka mazāka apjoma importam šīs prasības nav saistošas un sertifikātu iegāde nav klasificējama kā nodokļu maksājums. Šis skaidrojums palīdz nodrošināt pareizu Eiropas Savienības (ES) regulu ievērošanu un precīzu finanšu plānošanu saistībā ar vides aizsardzības prasībām.Galvenais kritērijs - 50 tonnu slieksnisViens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem, ir importēto preču apjoms kalendārajā gadā.Importētājs tiek atbrīvots no OIM pienākumiem (tostarp no pienākuma reģistrēties kā atzītajam OIM deklarētājam), ja importēto preču kopējā neto masa konkrētajā kalendārajā gadā nepārsniedz 50 tonnas. Pat ja tiek piemērots šis atbrīvojums, importētājam par to ir jānorāda attiecīgajā muitas deklarācijā.Atzītā OIM deklarētāja statuss...

Latvijas darba tiesību sistēma paredz būtiskas sociālās garantijas, no kurām viena ir ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums, kas kalpo kā nozīmīgs atbalsts noteiktām darbinieku grupām. Šis papildu atpūtas laiks likuma izpratnē pienākas vecākiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuri audzina mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Tāpat tiesības uz papildatvaļinājumu ir personām, kuru darba pienākumi ir saistīti ar īpašu risku. Darba devēja pienākums ir informēt darbiniekus par šī atvaļinājuma piešķiršanas pamatojumiem, savukārt darbiniekam ir jāuzrāda atbilstoši dokumenti, kas apliecina viņa tiesības uz šo atpūtu.Papildatvaļinājuma plānošana un izmantošana praksē notiek līdzīgi kā ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, jo likums neparedz atsevišķu specifisku kārtību. Svarīgi ievērot noteikto termiņu – papildatvaļinājums par kārtējo gadu ir jāizmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Dzīves neparedzamie apstākļi, piemēram, darbnespēja, var ietekmēt plānoto atpūtu, tādēļ šādos gadījumos atvaļinājums ir pārceļams vai pagarināms, ievērojot...