GRĀMATVEDĪBA

Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2018. gada 27. marta noteikumos Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību". Tie saskaņoti ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, ko Saeima pieņēma 2026. gada 26. martā. Šo grozījumu mērķis ir pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un uzraudzības kārtību, vienlaikus mazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan uzraudzības iestādēm. Sociālo uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem un ir svarīgi savlaicīgi iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām, kas skar peļņas sadali, ikgadējo darbības pārskatu sagatavošanu un reģistrācijas procedūras.Daļēja peļņas sadale dividendēs no 2027. gada 1. janvāraLīdz šim spēkā esošais regulējums sociālajiem uzņēmumiem liedza sadalīt peļņu dividendēs, nosakot pienākumu visu peļņu novirzīt saimnieciskās darbības nodrošināšanai un sociālā mērķa sasniegšanai. Grozījumi likumā un noteikumu projektā ievieš būtisku pavērsienu: sociālajiem uzņēmumiem tiks atļauta daļēja peļņas sadale dividendēs līdz 50% no pārskata gada peļņas.Šo izmaiņu mērķis ir veicināt privātā investoru kapitāla piesaisti sociālajai...

Kā analizēt finanšu informāciju, kādi ir populārākie finanšu rādītāji un kā tie palīdz iegūt pirmo pilnīgāko iespaidu par uzņēmuma finanšu situāciju - to divu dienu kursu "Finanšu analīze" ietvaros skaidroja Vita Zariņa, Dr. oec., profesore, finanšu konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Kāpēc nepieciešama finanšu analīze, kādi finanšu pārskati tiek izmantoti, kā lasīt pārskatus un kā pielietot horizontālo un vertikālo analīzi, par šiem jautājumiem lektore vairāk pievērsās pirmajās dienas nodarbībā. Otrajā nodarbībā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu koeficientiem, īpaši likviditātes, aprites, finanšu cikla un rentabilitātes rādītājiem. Nodarbībās tika izmantoti arī praktiski piemēri, analizēti reālu uzņēmumu finanšu pārskatI, salīdzināti uzņēmumi un apskatīti nozares vidējie rādītāji. Tas ļāva paskatīties uz uzņēmumiem ne tikai teorētiski, bet arī no praktiska patērētāja skatpunkta: kādas ir uzcenojuma likmes, kāda ir peļņa un ko finanšu dati rāda par uzņēmumu darbību. Finanšu analīze ir vajadzīga, lai iegūtu objektīvu vērtējumu par uzņēmuma situāciju. Katram var būt subjektīvs viedoklis par savu vai cita...

Lai mazinātu administratīvo birokrātiju un ieviestu jaunas Eiropas Savienības direktīvu prasības. Finanšu ministrija ir sagatavojusi un līdz 11. septembrim starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, Plānotās izmaiņas skars revidentu nevainojamas reputācijas izvērtēšanu, atvieglots pārejas periodu trešo valstu revidentiem ilgtspējas jomā un pilnveidos revidentu ziņojumu saturu. Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Omnibus I direktīvas prasības par korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanu un pienācīgas rūpības pienākumiem, kā arī precizētu ESAP direktīvas (32023L2864) normas saistībā ar Eiropas vienoto piekļuves punktu. Atbilstoši valdības rīcības plānam likumprojekta iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz šī gada 30. septembrim. Pecizētas nevainojamas reputācijas prasībasUzticamība un nevainojama reputācija ir revīzijas profesijas pamatakmens. Skaidrs un nepārprotams tiesiskais regulējums šajā jautājumā ir būtisks, lai stiprinātu tiesisko paļāvību starp revidentiem un uzraugošo institūciju – Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA). Jaunie grozījumi precizē 8. panta pirmās daļas 5. punktu, skaidri definējot, ka par personu ar nevainojamu reputāciju uzskatāma tāda, uz kuru neattiecas 9. panta pirmajā daļā minētie...

Masu pasākumos arvien biežāk dzērienu pasniegšanai izmanto daudzkārt lietojamas glāzes, par kurām apmeklētājs papildus dzēriena cenai samaksā depozītu. Kā šādas summas uzskaitīt grāmatvedībā un kad tām piemērojams PVN?Skaidro Edgars Bisenieks, jurists PVN jomā.Ja apmeklētājs glāzi pēc pasākuma atgriež, par to samaksātā summa uzskatāma par drošības naudu, un PVN tai nav jāpiemēro. Šādā gadījumā uzņēmums saņem depozītu ar nosacījumu, ka tas tiks atmaksāts, ja glāze tiks nodota atpakaļ.Citādi ir tad, ja glāze netiek atgriezta. Šādā gadījumā uzskatāms, ka glāze ir pārdota, līdz ar to noticis preču piegādes darījums, kam piemērojams 21% PVN.Tādēļ grāmatvedībā būtiska ir precīza glāžu kustības uzskaite. Uzņēmumam jāspēj noteikt, cik glāžu izsniegtas, cik atgrieztas un cik nav atgrieztas. Tieši par neatgrieztajām glāzēm saņemtās summas kļūst par ar PVN apliekamu darījumu.Piemēram, ja pasākuma laikā apmeklētājiem izsniegtas 1000 glāzes, bet pēc pasākuma atgrieztas 900, tad 100 glāzes uzskatāmas par pārdotām. Par šīm glāzēm saņemtā summa jāuzrāda kā ar PVN apliekams darījums.Tātad depozīta...

JautājumsVai kurjerpasta sagatavotais piegādes apliecinājums uzskatāms par preču piegādes dokumentu preču izsniegšanas un saņemšanas fakta apliecināšanai?Vai, parakstot dokumentu uz grafiskās planšetes ekrāna, var apliecināt (autorizēt) pavaddokumentu?AtbildeUz šiem jautājumiem BILANCES AKADĒMIJAS rīkoto semināru un kursu ietvaros atbildes sniegusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre.Gadījumos, kad preču piegādi darījuma partnerim veic piegādes uzņēmums (kurjers), tad darījuma izsekojamībai preču nosūtītājs var vienoties ar piegādes uzņēmumu (kurjeru) par pavaddokumentu noformēšanu, proti, par sūtījuma piegādes apstiprinājumu. Tas var būt, piemēram, kurjera izstrādāts apliecinājums, termināļa izdruka par piegādi u.tml., ja šāda preču izsniegšanas un saņemšanas fakta apliecināšana ir atrunāta uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos. Savukārt darījuma partneri preču pavaddokumenta apliecināšanai var izmantot digitālā paraksta risinājumu, t.i., parakstīt dokumentu uz grafiskās planšetes ekrāna, ja darījuma partneri, noslēdzot līgumu, vienojušies par šādu elektroniski sagatavoto preču piegādes dokumentu apriti un apliecināšanas kārtību.Uzziniet arī par kursā "E‑RĒĶINI u.c. ATTAISNOJUMA DOKUMENTI" sniegtajiem...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai nodevusi grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kuru mērķis ir saskaņot šajā likumā noteikto regulējumu ar izmaiņām Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā.Izmaiņas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā izstrādātas, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Šis likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000.FM aicina uzņēmējus, profesionālās organizācijas un citus interesentus iesaistīties publiskajā apspriešanā par sagatavoto likumprojektu līdz 14. septembrim.Cita starpā likumprojektā precizēts to uzņēmumu loks, kuriem vadības ziņojumā jāsniedz informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem, informē FM. Šobrīd likums nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā sniedz informāciju arī par būtiskiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā sabiedrības darbības modelis ir...

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai sarunu robots, kas palīdz uzrakstīt e-pasta tekstu vai izskaidro kādu jēdzienu. MI jau tiek izmantots grāmatvežu un revidentu ikdienas darbā — sākot no dokumentu apstrādes un Excel formulām līdz nodokļu jautājumu strukturēšanai, AML dokumentācijas sagatavošanai un finanšu pārskatu analīzei. Kā grāmatvedībā sākt izmantot MI - šim jautājumam bija veltīts BILANCES AKADĒMIJAS pirmais MI tematikas e-eminārs, kurā zvērināts revidents un sertificēts nodokļu konsultants Pauls Bite demonstrēja dažādus MI rīkus un darba paņēmienus. Vēl praktiskākai MI rīku apguvei bija veltīts 4. septembra e-seminārs “MI grāmatveža darbā. Praktiski”. Seminārā galvenā uzmanība bija pievērsta ChatGPT un Claude datora versijām, darbam ar failiem un mapēm, savu MI aģentu un darba rīku izveidei. Jau pieejams šī e-semināra videoierakstsŠeit var noskatīties E-semināra DEMO ierakstu:MI var palīdzēt analizēt grāmatvedības datusViena no nozīmīgākajām MI priekšrocībām grāmatvedim ir spēja ātri apstrādāt lielu datu apjomu. Piemēram, bankas konta izraksta un virsgrāmatas datu salīdzināšana, kas manuāli var prasīt...

Pāreja no vienkāršā ieraksta uz divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēmu ir būtisks solis jebkuram augošam uzņēmumam. Visbiežāk šādas pārmaiņas skar individuālos komersantus (IK) vai zemnieku saimniecības (ZS), kuru apgrozījums iepriekšējā gadā sasniedzis 300 000 eiro robežu vai kuri brīvprātīgi izvēlas mainīt nodokļu maksātāja statusu un kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem.Līdz ar sistēmas maiņu nāk arī būtiskas izmaiņas ikdienas uzskaitē – kases princips (ieņēmumus un izdevumus uzskaita tad, kad saņemta vai samaksāta nauda) ir jāaizvieto ar uzkrāšanas principu (ieņēmumus un izdevumus atzīst brīdī, kad notiek darījums, neatkarīgi no apmaksas).Šajā pārejas posmā grāmatvežiem visbiežāk galvassāpes sagādā jautājums: kā pareizi rīkoties ar iepriekšējo gadu darījumiem, par kuriem prece ir piegādāta, bet nauda vēl nav saņemta vai samaksāta?Piemēram, ja uzņēmums decembrī (kad vēl kārtoja vienkāršo ierakstu) piegādāja produkciju, bet samaksu saņēma tikai nākamā gada janvārī (kad jau uzsākts divkāršais ieraksts). Atbilstoši kases principam tie būtu janvāra ieņēmumi, savukārt atbilstoši uzkrāšanas principam – decembra ieņēmumi. Kā...

Pašnodarbinātie pamatlīdzekļus nereti izmanto ne tikai saimnieciskajā darbībā, bet arī privātām vajadzībām. Šādā gadījumā saimnieciskās darbības izdevumos nevar automātiski iekļaut visu ar pamatlīdzekli saistīto nolietojumu un uzturēšanas izmaksas – tās jāierobežo atbilstoši pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā, norāda Linda Puriņa, Sertificēta nodokļu konsultante, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja.Ja iespējams objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, kāda daļa pamatlīdzekļa tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, izdevumos iekļauj attiecīgo daļu. Ja proporciju nav iespējams objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50% no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.Piemēram, ja pašnodarbinātais datoru izmanto gan darbam, gan privātām vajadzībām un ir pamatoti noteicis, ka saimnieciskajai darbībai to izmanto 60% apmērā, tad arī 60% no aprēķinātā nolietojuma var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.Īpaši nosacījumi ir vieglajiem automobiļiem. To nolietojumu saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, taču ne vairāk kā 70% apmērā. Tātad arī tad, ja ar maršruta lapām vai...

JautājumsVai grāmatvedībā drīkst pieņemt no darījuma partnera atsūtītus skenētus vai fotografētus rēķinus? Kā ar iespēju uzrādīt rēķina oriģinālus, ja partneris ir iznīcinājis papīra oriģinālu? Atbild Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs:Grāmatvedībā drīkst pieņemt skenētas, fotografētas u.c. saņemtas attaisnojuma dokumenta elektroniskās kopijas, ja tās apliecina uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā ar elektronisku apliecinājumu. Elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā tā oriģinālam. Tātad, ja attaisnojuma dokumenta atvasinājuma izsniedzējs ir paguvis papīra dokumentu pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un iznīcināt, tad dokumenta saņēmējam var uzrādīt šo elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērsto rēķinu.

No 2027. gada 1. jūlija pārstāvja muitā pakalpojumus Latvijā varēs sniegt tikai personas, kas reģistrētas Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā. To paredz Muitas likuma 25.2 pants (iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2027.)Reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests, un tajā iekļautā informācija būs publiski pieejama VID tīmekļvietnē.Kas var reģistrēties reģistrā?Reģistrā var reģistrēties fiziskas un juridiskas personas, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:nav pieļauti nopietni vai atkārtoti muitas jomas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumi, kā arī smagi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību;nav nodokļu parāda, kas pārsniedz 150 EUR (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad nodokļu maksājumu samaksa ir atlikta, sadalīta termiņos vai ir noslēgta vienošanās par samaksu un persona pilda minētās nodokļa parāda saistības);ir atbilstoša profesionālā kvalifikācija muitas jomā (atbilstība Muitas likuma 25.1 pantam) vai noslēgts darba līgums ar personu, kura saņēmusi šādu apliecinājumu, vai vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze muitas jautājumos.Minētie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja persona ir atzītā uzņēmēja (AEO), atzītā nosūtītāja,...

Latvijas valsts pārvaldē gaidāmas pārmaiņas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu un investīciju pārvaldībā. Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par ārkārtas iekšējā audita rezultātiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu ieviešanas, vadības un kontroles sistēmu efektivitātes izvērtēšanā" atklāj virkni sistēmisku problēmu, kuru risināšanai tiks ieviests jauns, centralizēts un daudz stingrāks kontroles ietvars. Audits konsolidēja 21 ministrijas un resora iesniegtos vērtējumus par IKT projektu pārvaldības, iepirkumu un izmaksu kontroles efektivitāti.Lai gan auditi apliecina, ka kontroles un pārvaldības pamatelementi iestādēs pastāv, to praktiskā piemērošana ir fragmentēta, radot neefektīvas publisko līdzekļu izmantošanas, termiņu kavējumu un izmaksu pieauguma riskus. Sagatavotie priekšlikumi IKT pārvaldības pilnveidošanai būtiski mainīs sadarbības nosacījumus gan IKT pakalpojumu sniedzējiem (uzņēmējiem un konsultantiem), gan finanšu speciālistiem un grāmatvežiem, kuriem būs jānodrošina daudz detalizētāka finanšu uzskaite un sasaiste ar reāli sasniegtajiem rezultātiem.Kas jāzina IT biznesam un valsts iepirkumu pretendentiem?Privātā sektora partneriem, kas piedalās valsts IKT iepirkumos vai nodrošina sistēmu izstrādi un uzturēšanu, ir jārēķinās ar vairākiem...

Ieviešot mākslīgo intelektu (MI) uzņēmumā, tostarp arī grāmatvedībā, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir datu drošība. Jo vairāk MI tiek izmantots profesionālajā darbā, jo vairāk uzmanības jāvelta tam, kādi dati tiek ievadīti rīkā un ar kādu licenci tas tiek darbināts. Tieši praktiskai MI izmantošanai grāmatvedībā un auditā bija veltīts pavasarī rīkotais Bilances Akadēmijas e-seminārs, kurā zvērināts revidents Pauls Bite demonstrēja dažādus MI rīkus un darba paņēmienus (pieejams video ieraksts), kā arī 4. septembrī notika jau izvērstāks praktiskai MI pielietošanai veltīts e-seminārs “MI grāmatveža darbā. Praktiski”, kuram arī pieejams video. Jāizvēlas biznesa licenceSemināra vadītāja ieteikums uzņēmumiem ir skaidrs: ja MI tiek izmantots biznesa vajadzībām un darbā ar klientu informāciju, jāizvēlas biznesa licence. Privātpersonām paredzētie risinājumi nav automātiski piemēroti darbam ar klientu datiem, jo profesionālajiem risinājumiem parasti ir atšķirīgi datu drošības nosacījumi un infrastruktūra.Tas nozīmē, ka MI ieviešana grāmatvedības vai audita uzņēmumā nav tikai jautājums par to, kuru programmu iegādāties. Nepieciešama arī uzņēmuma iekšējā politika...

Saeimā 20. augustā iesniegts deputātu grupas rosināts likumprojekts “Grozījums Grāmatvedības likumā”, kas daļai mazo uzņēmumu paredz noteikt izņēmumu saistībā ar obligāto e-rēķinu ieviešanu. Likumprojekta autori uzskata, ka pašreizējā pieeja var radīt nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos. Likumprojekts nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.Piedāvā atbrīvot uzņēmumus ar apgrozījumu līdz 500 000 eiroLikumprojekts paredz papildināt Grāmatvedības likuma 11. panta 16. daļu ar jaunu 4. apakšpunktu. Tajā noteikts, ka izņēmums attiektos uz uzņēmumiem, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums jeb ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 500 000 eiro.Atsevišķs slieksnis paredzēts tirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem – tiem iepriekšējā pārskata gada apgrozījums nedrīkstētu pārsniegt 800 000 eiro.Tādējādi likumprojekta pieņemšanas gadījumā uzņēmuma apgrozījums kļūtu par vienu no būtiskajiem kritērijiem, pēc kura vērtētu, vai uz to attiecināmas attiecīgās e-rēķinu prasības.Nesamērīgs slogs mazajiem uzņēmumiemLikumprojekta anotācijā norādīts, ka obligāta e-rēķinu ieviešana var radīt reālu risku, ka mazāku un lauku reģionos strādājošu uzņēmumu darbība tiks...

Latvijas publiskās pārvaldes modernizācija pieprasa atteikties no pasīvas atbilstības kontroles, aizstājot to ar proaktīvu, stratēģisku atbalstu iestāžu vadībai. Līdzšinējais 2012. gada likuma tiesiskais rāmis ir sevi izsmēlis, tādēļ Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais Iekšējā audita likuma (projekts) mērķis ir transformēt auditu par uzticamu padomdevēju, kas palīdz iestāžu vadītājiem pieņemt datos balstītus lēmumus, mazināt riskus un nodrošināt ilgtspēju.Pāreja uz proaktīvu un vērtību radošu audituLikuma arhitektūra balstās uz četriem stratēģiskiem pīlāriem:Iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam, kas fokusējas uz audita pievienotās vērtības celšanu;Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, paredzot ciešāku starpinstitūciju sadarbību;Pašvaldību likuma prasības, kas nosaka vienotus standartus visā publiskajā sektorā;Vispārīgie Iekšējā audita standarti, ko izdevusi starptautiskās profesionālā asociācija “Iekšējo auditoru institūts” 2024. gadā un kas tiek integrēti kā globāli atzīta profesionālā prakse nacionālajā likumdošanā.Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, pašvaldību iekļaušana vienotā audita sistēmā nav tikai juridisks pienākums, bet gan rīks resursu pārredzamības nodrošināšanai, paredz likumprojekta izstrādātāji. Pašvaldību vadībai (domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram) ir jānodrošina...