E-ŽURNĀLS BILANCE

Digitālā transformācija ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, kurā katra viedierīce — sākot no viedpulksteņa līdz industriālam robotam rūpnīcā — nepārtraukti ģenerē informācijas plūsmas. Līdz šim šie dati bieži vien palika ražotāju «slēgtajās ekosistēmās», taču Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi šo kārtību fundamentāli mainīt. 2025. gada 12. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (turpmāk — Datu akts), kuras mērķis ir veicināt inovācijas, pārvēršot datu ekonomiku no ražotāju diktāta uz lietotāju tiesību telpu. Ar svarīgāko informāciju, kas jāzina par Datu akta būtību un tā noteiktajiem pienākumiem uzņēmumiem — datu ražotājiem, iepazīstināja ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Jaunais ES Datu akts: ko tas nozīmē uzņēmumiem».Atšķirībā no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR), kas koncentrējas uz privātumu un fizisko personu aizsardzību, Datu akts aptver daudz plašāku spektru, regulējot gan personas datus, gan datus, kas nav personas dati. Par...

Rakstā turpinām ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kura mērķis ir soli pa solim parādīt, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmas (IKS) tā, lai tā strādātu praksē, nevis tikai «eksistētu mapē».Pirmajā rakstā, kas publicēts žurnāla Bilance 2025. gada decembra numurā (Nr. 12 (528)), fokusējāmies uz savu risku novērtējumu kā IKS sākumpunktu — tas palīdz saprast, kādi riski izriet no paša subjekta darbības modeļa: sniegtajiem pakalpojumiem, darījumu plūsmas, klientu loka, darba organizācijas un ģeogrāfijas. Taču ar šo soli vien nepietiek, jo reālie riski praksē visbiežāk materializējas tieši klienta attiecībās. Tāpēc nākamais loģiskais posms IKS ieviešanā ir pāreja no «kopējās bildes» uz klienta līmeni — uz to, kā konkrēts klients (un tā darījumi, struktūra, iesaistītās personas un darbības vide) var ietekmēt subjekta kopējo risku. Šeit arī sāk darboties uz risku balstītas pieejas...

Žurnāla Bilance aizvadītā gada konferencē kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā. Titulu «Gada grāmatvedis 2025» ieguva Rīgas Valsts tehnikuma ilggadējā grāmatvede un profesionālo kompetenču pedagoģe Nataļja Paramonova. Viņa atzīst, ka grāmatvedība ir joma, kurā zināšanu apguve nekad nebeidzas, jo grāmatvedība nav tikai cipari, bet arī domāšana, atbildība un uzticamība.Vēlreiz apsveicu ar «Gada grāmatveža 2025» titulu! Ar kādām sajūtām saņēmāt šo balvu?Tas man bija patīkams un aizkustinošs pārsteigums. Sajūtas bija ļoti emocionālas — gandarījums un pateicība kolēģiem par mana darba augsto vērtējumu. Oto Kristiāns Abrams, Rīgas Valsts tehnikuma pedagogs un ārpakalpojuma grāmatvedis, ir mans bijušais audzēknis, tāpat kā Laila Umbraško, Rīgas Valsts tehnikuma Komercdarbības nodaļas vadītāja. Ar lepnumu skatos uz viņu profesionālajiem un personīgajiem sasniegumiem. Īpaši vēlos izcelt Ivetu Bahmani, Rīgas Valsts tehnikuma galveno grāmatvedi un manu tiešo vadītāju — dzīvespriecīgu, talantīgu un iedvesmojošu līderi.Pateicoties tieši šiem cilvēkiem par mani uzzināja žurnāla Bilance un citu portālu auditorija. Tā ir atzinība ne...

Autores klientu lokā liela daļa ir tādu personu, kuras uzņēmējdarbību vēl tikai sāks vai tikko sākušas. Atkarībā no tā, cik ātri attīstās uzņēmējdarbība, rodas arī vajadzība pēc papildu darbaspēka, un tad parasti klienti jautā: «Kas man jāņem vērā, algojot darbiniekus?» Rakstā sagatavotas atbildes uz šo jautājumu, kas jaunajiem uzņēmējiem un viņu grāmatvežiem būs kā palīgs sarunā, pirms tiek algots pirmais darbinieks.Kur meklēt darbiniekus?Lai darbinieku varētu algot, tas vispirms ir jāatrod, un ir vairāki veidi, kā to izdarīt. Pirmais un populārākais veids ir darba sludinājuma publicēšana sociālajos tīklos vai kādā sludinājumu portālā. Otrs veids, kā piesaistīt darbiniekus, ir, ieviešot kādu no Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk — NVA) programmām, kuru ietvaros ar NVA finansiālu atbalstu var dot darbu cilvēkam, kurš ir ieguvis bezdarbnieka statusu. Raksta tapšanas laikā bija atvērtas divas programmas, kuru ietvaros ir iespējams algot darbiniekus:Subsidētās darbavietas (Atbalsts bezdarbnieka nodarbināšanai), kuras ietvaros var piesaistīt darbiniekus uz 6 vai 12 mēnešiem ar finansiālu atbalstu...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Kā nekļūdīties un novērtēt riskusGrāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk… Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču...

Grāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk…Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču sniedzējiem.Arī mēs gribam palīdzēt jums saprast visus likumu...

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no 1. marta ir pilnībā pārņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kļūstot par centrālo institūciju, kas turpmāk koordinēs trauksmes celšanas sistēmas darbību Latvijā.Izmaiņas paredz, ka turpmāk KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts ne vien uzraudzīs Trauksmes celšanas likuma normu ievērošanu, bet arī pildīs vairākas jaunas funkcijas, tostarp KNAB izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nebūs iespējams identificēt kompetento institūciju.Tāpat KNAB nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, stiprinot vienotu un kvalitatīvu pieeju ziņojumu izskatīšanā. KNAB arī analizēs trauksmes celšanas sistēmas darbību praksē un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai šajā jomā.KNAB vērš uzmanību, ka izmaiņas neietekmē trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas kārtību. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk persona varēs iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu kompetentajai institūcijai. Ja konkrētajā situācijā nebūs iespējams skaidri noteikt atbildīgo institūciju, kurai ziņojums būtu nosūtāms, to varēs iesniegt KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunktam, kas nodrošinās ziņojuma izvērtēšanu un turpmāku virzību atbilstoši piekritībai.Kopš...

Temats par uzkrājumiem — naudu, ko dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki krāj, lai nodrošinātu savu mājokļu uzturēšanu ilgtermiņā, naudas piederību, glabāšanas, uzskaites un izlietošanas noteikumiem, ir aktuāla sen, žurnālā Bilance izskatīta vairākkārt no dažādiem aspektiem kopš 2015. gada, kad uzkrājumu obligāto iemaksu likumdevējs aktīvi virzīja Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumos1. Tas ir ne mazāk aktuāls temats arī patlaban, pēc desmit gadiem, saistībā ar jaunākajiem normatīvo aktu grozījumiem. Kam tas nāk par labu un kā mums ar to dzīvot, arī mēģināsim izskatīt šajā rakstā.Uzkrājumu piederība un uzskaite pārvaldnieka grāmatvedībāLai nekustamo īpašumu (turpmāk — NĪ) uzturētu un fiziski saglabātu visā tā dzīves cikla termiņā, ir nepieciešams veikt gan administratīvu, gan arī tehnisku pasākumu kopumu, kuru mērķis ir fiziski saglabāt un atjaunot NĪ stāvokli, kas nodrošinātu tā lietošanas īpašības atbilstoši tehnisko un sociālo vidi reglamentējošiem noteikumiem2, vismaz lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Tāpēc uzkrājumu nepieciešamību neviens neapstrīd.Kā jau noskaidrojām iepriekš3 un kā to nosaka arī spēkā esošais likums4,...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Personālresursu pietiekamības novērtējumsSenāta 2025. gada 7. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–375/2025 skatīts strīds jautājumā par konkursa uzvarētāja atbilstību nolikuma prasībām par personālresursu pietiekamību līguma izpildei (iepirkuma priekšmets — rekvizītu un citu elementu iekraušanas un izkraušanas darbi).Pieteicēja uzskatīja, ka konkursa uzvarētājam nav nolikuma tehniskajā specifikācijā prasīto personālresursu. Saskaņā ar tehniskās specifikācijas prasībām noteikts, ka pakalpojuma sniedzēja personāla izsaukuma minimālais skaits ir divas personas, bet maksimālais — astoņas personas. Kā Senāts norāda lēmumā, pirmās instances tiesa ir pareizi noskaidrojusi nolikuma normu saturu, proti, konkursa nolikumā nav noteiktas kvalifikācijas prasības pretendenta personālam piedāvājuma iesniegšanas brīdī, lai pretendents kvalificētos konkursam, savukārt tehniskās specifikācijas prasībās noteiktais personālresursu skaits attiecas uz līguma izpildi un personāla pieejamība piegādātājam ir jānodrošina pakalpojuma sniegšanas laikā, nevis jau iesniedzot piedāvājumu. Senāts arī norāda, ka tā ir racionāla komerciāla prakse, ka noteikti resursi tiek piesaistīti tikai iepirkuma līguma noslēgšanas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2026. gada 15. janvārī sagatavojusi spriedumu lietā Nr. C588/241, kurā tika skatīts jautājums par Itālijas konkurences iestādes tiesībām vienpusēji pagarināt izmeklēšanas termiņus un uzņēmumu tiesībām uz aizstāvību. Lietā aplūkoti tādi tiesību piemērotājiem nozīmīgi principi, kā: labas pārvaldības princips un tiesības uz aizstāvību. Šis nolēmums ir īpaši nozīmīgs, jo meklē līdzsvaru starp uzņēmumu tiesībām uz tiesisko drošību un sabiedrības interesēm efektīvi apkarot aizliegtas vienošanās, ņemot vērā arī Latvijā aktuālo situāciju ar iespējamiem karteļiem atsevišķās nozarēs. Lieta Nr. C588/24 Imballaggi Piemontesi Srl pret Autorit‡ Garante della Concorrenza e del Mercato (AGCM), par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) 41. un 47. panta, kā arī 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 6. panta interpretāciju, attiecībā uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa ievērošanu, uzņēmumu tiesībām uz aizstāvību un valsts tiesisko regulējumu, kurā valsts konkurences iestādei ļauts vienpusēji pagarināt termiņu, ja iestājušies tādi apstākļi, kuru dēļ paplašināts šīs...

Nodokļu maksātāju strīdi ar nodokļu administrētājiem un citām valsts uzraudzības iestādēm ir aktuāli gan Latvijā, gan pārējās Eiropas Savienības valstīs. Tiesu darba kārtībā ir gan strīdi par pievienotās vērtības nodokļa ieturēšanu un atmaksām, gan transfertcenām un saistīto uzņēmumu attiecībām, kas ietekmē nodokļu aprēķinus. Sniedzam ieskatu Latvijas Republikas Senāta un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos izteiktajos secinājumos, kas ir būtiski grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. PVN pārmaksa nenovērš nodokļu parādu automātiskiGrāmatvežiem, kuru uzņēmumi piedalās publiskajos iepirkumos, ir būtiski ņemt vērā jaunākās Latvijas Republikas Senāta atziņas lietā Nr. SKA–209/2025. Tiesas spriedumā norādīts: pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas esība pati par sevi nav pamats uzskatīt, ka uzņēmumam nav nodokļu parāda, ja vien nav veikts savlaicīgs un formāls ieskaita process.Strīda pamatā bija gadījums, kad pretendents tika izslēgts no dalības iepirkumā, jo piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā tam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē tika konstatēts nodokļu parāds, kas pārsniedza 150 eiro. Uzņēmums argumentēja, ka tam faktiski bija PVN pārmaksa, kuras...

Senāts šajā lietā skaidro, vai disciplinārlietā drīkst nosaukt amatpersonu par zagli, ja kriminālprocess vēl nav pabeigts? Vai tiesa administratīvā procesa laikā bez pierādījumu izvērtēšanas nav pati pārkāpusi nevainīguma prezumpciju? Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.12.2025. spriedums lietā Nr. A420249522, SKA–101/2025Ar Valsts policijas priekšnieka 2022. gada 14. marta lēmumu pieteicējai — Valsts policijas amatpersonai — tika piemērots disciplinārsods: atvaļināšana no dienesta. Disciplinārsods pamatots ar to, ka pieteicēja, atrodoties veikalā, nebija norēķinājusies par kosmētikas precēm (tonālo krēmu un skropstu tušu), tādējādi rīkojusies neētiski un diskreditējusi Valsts policiju.Administratīvā procesa ietvaros Iekšlietu ministrija atstāja disciplinārsodu negrozītu. Pieteicēja lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka pieteicējas rīcība rada pamatotas aizdomas par nodomu iznest preces no veikala, par tām nesamaksājot, un ka šāda rīcība diskreditē policijas amatpersonas statusu. Tāpat apgabaltiesa uzsvēra, ka kriminālatbildības neesamība pati par sevi neliedz piemērot disciplināratbildību.Par apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība, vēršot uzmanību, ka tiesa ir pārkāpusi nevainīguma prezumpciju, faktiski nosaucot pieteicēju...

Rakstā minētais ir balstīts uz konkrētu dzīves situāciju, uzņēmuma nosaukumi, protams, mainīti. SIA Zemnieks iegādājas no privātpersonas, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, siena ruļļus. Tas ir darījums starp uzņēmumu un fizisko personu. Kā pareizi rīkoties? Kādas atskaites jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un vai ir jāietur nodokļi no privātpersonas?Lauksaimnieki samērā bieži savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājas kādu produkciju no citiem ražotājiem. Apskatīsim šo jautājumu gan no pircēja, gan no pārdevēja viedokļa.Vispirms sāksim ar pārdevēju. Jautājumā norādītajā gadījumā — par fizisko personu, kas pārdod siena ruļļus.Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta trīspadsmitā daļa nosaka, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja minētie ienākumi nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Likumā ir lietota diezgan interesanta terminoloģija — piemājas saimniecība vai personiskā palīgsaimniecība. Likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» ir skaidrots sekojošais:par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka)...

Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Tā ir reģistrējama Valsts ieņēmumu dienestā. Kādos gadījumos saimnieciskās darbības veicējs ir izveidojis struktūrvienību un kā tā ir reģistrējama, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Par struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» skaidroja Oksana Hvaleja, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.Regulē divi normatīvie aktiStruktūrvienības regulē likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 24. punkts un Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā».Likums nosaka, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās.Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni,...

Gandrīz visās pasaules valstīs ir viena augstākā revīzijas iestāde. Latvijā tā ir Valsts kontrole. Lai gan tā strādā jau vairāk nekā simts gadus, ne visi zina, ko tā dara un kāda ir revidentu loma. Nereti Valsts kontrole tiek jaukta ar Valsts ieņēmumu dienestu vai Valsts kasi. Tāpat par revidentu darbu valda ne mazums mītu — revidenti tikai meklē vainīgos un kritizē, viņu darbs ir tehnisks un vienveidīgs, viņi ir šaura profila speciālisti. Tomēr aiz šiem mītiem slēpjas pavisam cita realitāte. Revidentu ikdiena ir daudz dinamiskāka, atbildīgāka un sabiedrībai nozīmīgāka, nekā bieži šķiet no malas.Ko dara Valsts kontrole?Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Šī raksta fokuss ir tieši finanšu revīzijas.Valsts kontrole veic lielāko finanšu revīziju valstī — par konsolidēto saimnieciskā gada...