TIESĪBAS

Ja uzņēmums likumā noteiktajā termiņā precizē nodokļa deklarāciju un pieprasa pārmaksātā nodokļa atmaksu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar atteikt atmaksu, pamatojoties tikai uz paša veiktu datu ticamības pārbaudi, kuras rezultātā nav likumā noteiktajā kārtībā mainīts nodokļa aprēķins. Tāpat deklarācijas precizējumu iesniegšana neilgi pirms likumā noteiktā termiņa beigām pati par sevi neliecina par nodokļu maksātāja negodprātību. Šādas atziņas paustas Senāta 2026. gada 23. septembra spriedumā lietā SKA-78/2026.Kā radās strīds?Lieta saistīta ar likvidējamās AS "ABLV Bank" 2017. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju. Uzņēmums 2021. gada aprīlī iesniedza VID deklarācijas precizējumus, kuru rezultātā palielinājās deklarētā UIN pārmaksa. Tā bija izveidojusies, jo uzņēmums avansa maksājumos bija samaksājis vairāk, nekā saskaņā ar precizēto deklarāciju tam bija jāmaksā.VID atteicās apstiprināt deklarēto pārmaksu, un uzņēmums vērsās tiesā.Administratīvā apgabaltiesa VID rīcību atzina par pamatotu. Tiesa norādīja, ka uzņēmums deklarāciju precizējis tikai aptuveni mēnesi pirms likumā noteiktā triju gadu termiņa beigām, lai gan par iespējamām neatbilstībām finanšu pārskatā tam bijis...

Paredzēts, ka no 2027. gada 7. janvāra spēkā stāsies apjomīgi grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas būtiski mainīs valsts pārvaldes un biznesa vides digitālās saziņas kārtību. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts paredz ieviest automātisku e-adreses aktivizēšanu jaunreģistrētiem uzņēmumiem, paplašināt e-adreses izmantošanu starp privātpersonām e-rēķinu apritē, kā arī nodrošināt ērtāku paziņojumu saņemšanu un pārstāvības tiesību pārvaldību. Minētais likumprojekts izskatīts 27. oktobra valdības sēdē un to vēl būs jāpieņem Saeimā.Svarīgākās izmaiņas skars komersantus un citus reģistros reģistrētos tiesību subjektus. No 2027. gada sākuma katram jaunajam uzņēmumam e-adrese tiks izveidota un aktivizēta automātiski uzreiz pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā. Savukārt jau esošajiem uzņēmumiem, kuri e-adresi vēl nav aktivizējuši, tā tiks aktivizēta automātiski gadījumos, ja no 2027. gada 1. jūlija tiks pieteiktas izmaiņas, izmantojot Uzņēmumu reģistra tiešsaistes formu. Līdztekus likumā tiek nostiprināts vispārējais ietvars, kas ļaus e-adresi izmantot dokumentu apritē starp privātpersonām, nodrošinot bezmaksas kanālu obligātajai e-rēķinu saņemšanai un nosūtīšanai no 2028. gada...

Ministru kabineta sēdē 27. oktobrī pieņēmti Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi". To mērķis ir noteikt kārtību, kādā personas apliecību jeb eID karšu apliecību turētāji var attālināti veikt kvalificēta elektroniskā paraksta radīšanu. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju izmantot eID karti ar mikroshēmas versiju Cosmo 8.1 kvalificēta elektroniskā paraksta radīšanai. eID kartēs ir iebūvēta mikroshēma (datu nesējs), kurā iekļauti elektroniskā paraksta un autentifikācijas sertifikāti. Ja mikroshēma ir sertificēta kā kvalificēta elektroniskā paraksta radīšanas ierīce (QSCD), eID kartē var tikt iekļauti kvalificēta elektroniskā paraksta sertifikāti. Mikroshēmas Cosmo 8.1 versijai sertifikācija beigsies šī gada decembrī, un tajās vairs nevarēs iekļaut drošu elektronisko parakstu. Lai gan mikroshēmas sertifikācijas izmaiņas skar tikai daļu eID karšu turētāju, jaunais attālinātais parakstīšanas risinājums būs pieejams visu eID karšu turētājiem.eID kartes ar Cosmo 8.1 mikroshēmu tika izsniegtas no 2019. gada septembra līdz 2022. gadam, bet atsevišķu tipu eID kartes...

Saeima 22. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas ļautu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Lai to saņemtu, būs jāizpilda likumā noteiktās prasības. Izmaiņas palīdzētu cilvēkiem, kuri kara dēļ raduši patvērumu Latvijā, plānot savu turpmāko dzīvi un iekļauties Latvijas sabiedrībā.Daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā dzīvo jau vairāk nekā četrus gadus. Viņi šeit strādā, maksā nodokļus un audzina bērnus, kuri mācās Latvijas skolās. Sākot ar 2027. gada martu, pirmajiem no viņiem apritēs pieci nepārtrauktas uzturēšanās gadi Latvijā.Tomēr pašreizējais Imigrācijas likums liedz piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju cilvēkiem, kuri Latvijā pieprasījuši vai saņēmuši pagaidu aizsardzību. Likumprojekts paredz šo šķērsli novērst.Iespēja pieprasīt atļauju attiektos uz cilvēkiem, kuriem ir tikai Ukrainas pilsonība un kuriem Latvijā ir vai iepriekš bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība. Piecu gadu uzturēšanās termiņā ieskaitītu arī laiku, kas Latvijā pavadīts ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.PUA nepiešķirtu...

Saeima 15. oktobrī apstiprināja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz no 2027. gada pieteikumus Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegt elektroniski reģistrācijas pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv, kā arī dod UR tiesisku pamatu automatizētu lēmumu pieņemšanas ieviešanai. Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu, vienkāršot UR pakalpojumu saņemšanu uzņēmējiem, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un citiem UR klientiem, kā arī veidot vienotu valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu sniegšanas modeli. No 2027. gada 7. janvāra pieteikumi UR būs iesniedzami elektroniski, izmantojot reģistrācijas pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv. Atsevišķām klientu grupām un noteiktos gadījumos paredzēti pārejas periodi, lai nodrošinātu samērīgu un pakāpenisku pāreju uz jauno kārtību.Norādāms, ka UR klienti jau šobrīd pakalpojumus primāri izvēlas saņemt elektroniski. 2025. gadā papīra formā tika saņemti vien 5% pieteikumu. Tādejādi pāreja uz tikai elektronisku reģistrāciju nodrošinās klientiem atbalstu jau reģistrācijas sākumposmā digitālo rīku apgūšanā un turpmāk ļaus ērti iekļauties vienotā valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu ciklā. Pāreja uz elektronisku pieteikumu iesniegšanu nemazina UR...

Pirmsskolas skolotāja Anna vēlas sagatavot pārsteigumu vecākiem - animētu video, kurā viņas grupiņas bērni attēloti kā pasaku tēli. Lai to izveidotu, Anna augšupielādē bērnu fotogrāfijas mākslīgā intelekta (MI) rīkā. Savukārt ikdienas darba atvieglošanai viņa citā rīkā ievieto bērnu un vecāku vārdus, uzvārdus un adreses, lūdzot sakārtot šo informāciju tabulā. Anna zina, ka vecāki ir piekrituši bērnu fotografēšanai un fotogrāfiju publicēšanai iestādes tīmekļvietnē, tāpēc pieņem, ka šos datus drīkst izmantot arī izvēlētajos rīkos. Vai viņas pieņēmums ir pareizs?Atļauja fotografēt un publicēt bērna attēlu nav vispārēja atļauja jebkādai šī attēla izmantošanai, norāda Datu valsts inspekcija. Piekrišana attiecas uz konkrētiem nolūkiem, par kuriem vecāki ir informēti. Tādēļ piekrišana fotografēšanai un attēlu publicēšanai iestādes tīmekļvietnē automātiski nenozīmē, ka tos var lejuplādēt arī mākslīgā intelekta (MI) rīkā. Arī iestādes vadītāja atļauja izmantot rīku pati par sevi neaizstāj personas datu apstrādes tiesisko pamatu.Personas datu apstrāde notiek jau tad, kad identificējama bērna fotogrāfija vai bērnu un vecāku dati tiek...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 4. septembrī pieņemts spriedums satur vairākas praktiskas mācības uzņēmumu īpašniekiem un mantiniekiem krīzes situācijās. Lieta tika ierosināta sakarā ar situāciju, kurā pēc sabiedrības vienīgās valdes locekles un īpašnieces nāves Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un izslēgšanu no komercreģistra, jo netika iesniegts pieteikums par jaunu valdi vai likvidatora iecelšanu. Senāts atcēla zemākas instances tiesas spriedumu un norādīja uz stingrām tiesiskā regulējuma robežām, kas skaidri jāņem vērā ikvienam uzņēmējam un viņa pārstāvjiem.Galvenais secinājums ir tas, ka uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra nav iespējams pavērst atpakaļ pēc attiecīgā ieraksta izdarīšanas. Kad lēmums par izslēgšanu ir izpildīts, ne iestāde, ne tiesa vairs nevar atjaunot sabiedrības darbību vai atcelt pieņemto lēmumu. Tiesā ir iespējama vienīgi pieņemtā lēmuma tiesiskuma pārbaude, ko persona var izmantot savu mantisko interešu aizsardzībai vai atlīdzinājuma pieprasīšanai. Tādējādi uzņēmuma līdzīpašniekiem vai pārstāvjiem jārīkojas savlaicīgi pirms gala lēmuma izpildes, jo vēlāka procesa atjaunošana Komerclikumā nav paredzēta.Otrs svarīgais...

Lai informētu iedzīvotājus par viņu tiesībām, kā arī situācijām, kad pienākas valsts kompensācijas, ja noticis noziedzīgs nodarījums, Tiesu administrācija informē, ka valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājas likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktās sekas – personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai cietušais ir inficēts ar imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.Šā gada pirmajos sešos mēnešos kopumā saņemti 392 iesniegumi valsts kompensācijas pieprasījumam, kas ir nedaudz mazāk nekā 2025. gadā šādā laika posmā, kad kopumā tika saņemti 405 iesniegumi. Šā gada sešos mēnešos kompensācijas izmaksātas 302 cietušajiem par kopējo summu 1,18 miljoni eiro.Svarīgi zināt savas tiesības brīdī, kad noticis noziegums, tāpēc informāciju par to, vai pienākas valsts kompensācija, var iegūt dažādās vietās.Valsts policijaValsts policija bieži vien ir pirmā iestāde, ko informē par noziedzīgu nodarījumu un kurā vēršas cietušie....

Nodokļu strīdu risināšanā būtiska nozīme ir ne tikai normatīvo aktu prasību pārzināšanai, bet arī tiesu prakses izpratnei. Lai iepazīstinātu ar aktuālajām atziņām un to nozīmi nodokļu strīdu risināšanā, RMS Forum 23. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 rīkos tiešsaistes semināru “Nodokļu strīdi un tiesvedības 2026”.Seminārā eksperti analizēs jaunākās tiesu atziņas nodokļu lietās, cilvēktiesību tiesas praksi un valdes locekļu atbildību par uzņēmumu nodokļu parādiem. Seminārs būs noderīgs nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, juristiem, uzņēmumu vadītājiem un citiem speciālistiem, kuru darbā jārisina nodokļu tiesību jautājumi.Semināra orogrammā paredzēts aplūkot trīs tēmas.Par būtiskākajām 2025. un 2026. gada tiesu atziņām nodokļu jomā stāstīs zvērināta advokāte Natalja Puriņa, TEGOS vadošā speciāliste. Viņa arī vadīs semināra plenārsēdi.Cilvēktiesību tiesas atziņas nodokļu lietās analizēs zvērināta advokāte Iveta Zelča no ZAB PricewaterhouseCoopers Legal.Par valdes locekļu atbildību par komercsabiedrību nodokļu parādiem un jaunāko tiesu praksi informēs zvērināta advokāte Alisa Leškoviča, RockBridge Legal ZAB partnere.Tēmu loks aptver gan nodokļu tiesību piemērošanas praksi, gan cilvēktiesību aspektus, gan...

Tieslietu ministrija izstrādājusi apjomīgus grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz pārskatīt valsts nodevu un drošības naudu apmēru administratīvajā procesā tiesā. Izmaiņu mērķis ir atturēt no nepārdomātu un nepamatotu pieteikumu un sūdzību iesniegšanas, kā arī nodrošināt adekvātāku maksājumu apmēru lietās, kurās strīda priekšmets mērāms simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Jauno regulējumu plānots piemērot no 2027. gada 1. aprīļa.Likumprojekts un tā anotācija līdz 23. oktobrim nodoti publiskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā, kurā ikvienam sabiedrības pārstāvim un organizācijai ir iespēja iesniegt savus iebildumus un priekšlikumus.Pašreizējais valsts nodevu un drošības naudu regulējums Administratīvā procesa likumā (APL) pēc būtības nav pārskatīts jau aptuveni 15 gadus (spēkā esošās likmes noteiktas 2012. un 2017. gadā, pārsvarā tikai noapaļojot summas). Šobrīd valsts nodeva par pieteikumu pirmajā instancē ir 30 eiro, par apelācijas sūdzību – 60 eiro, bet drošības nauda par kasācijas sūdzību – 70 eiro.Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējās likmes vairs nekalpo kā efektīvs mehānisms nepamatotu sūdzību atturēšanai. Tieslietu...

Maksātnespējas procesa ietvaros kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par komercsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem ir būtisks instruments kreditoru interešu aizsardzībai. Latvijas Republikas Senāta judikatūrā tiek uzsvērts, ka valdes locekļiem savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā to paredz Komerclikuma 169. pants. Ja valdes locekļu rīcības dēļ tiek samazināta uzņēmuma manta un liegta iespēja segt kreditoru prasījumus, rodas pamats prasībai par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts savā spriedumā skatīja jautājumus par valdes locekļu atbildību apstākļos, kad darījumi slēgti ar saistītajām personām un vienlaikus konstatēta uzņēmuma pāreja.Lietas faktiskajos apstākļos parādnieces valdes locekļi laikā, kad uzņēmumam jau pastāvēja nodokļu parāds valsts budžetam, noslēdza cesijas līgumus par prasījuma tiesību nodošanu pret saistīto sabiedrību par labu trešajai personai. Vēlāk izrādījās, ka cesionārs ir uzņēmums bez saimnieciskās darbības un reāliem aktīviem, kura pamatkapitāls ir tikai viens eiro. Turklāt valdes locekļi parakstīja vienošanos, ar kuru cesionārs atbrīvoja saistīto parādnieku no pilnas saistību izpildes pret simbolisku samaksu, tādējādi liedzot maksātnespējīgajai sabiedrībai...

Rīgas pilsētas tiesa 6. oktobrī turpinās skatīt krimināllietu, kurā ēdināšanas uzņēmuma grāmatvede apsūdzēta par palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību grāmatvede uzņēmumā uzskaitījusi darbiniekiem izmaksāto, grāmatvedībā neuzrādīto darba samaksu un sagatavojusi vai organizējusi darba devēja ziņojumu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).Krimināllietā apsūdzēts arī uzņēmuma valdes loceklis. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.Grāmatvede uzskaitījusi neuzrādīto darba samaksuProkuratūra uzskata, ka no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada jūnijam uzņēmuma amatpersona ar grāmatvedes atbalstu slēpusi ar nodokli apliekamo objektu, darba ņēmēju ienākumus darba dokumentācijā norādot mazākā apmērā.Saskaņā ar apsūdzību grāmatvede ik mēnesi veikusi uzņēmuma darbiniekiem grāmatvedībā neuzrādītās darba samaksas aprēķinu un uzskaiti. Tāpat viņa pati uzņēmuma amatpersonas vārdā sagatavojusi darba devēja ziņojumus VID EDS vai devusi norādījumus citām personām tos sagatavot.Prokuratūra uzskata, ka šādā veidā aptuveni pusotra gada laikā valsts budžetā nav samaksāti 114 364 eiro nodokļos, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)....

Satversmes tiesa 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma atsevišķas normas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums.Apstrīdētās normas nosaka personas ienākumu līmeņa un statusa kritērijus, kā arī maksimālo parādsaistību apmēru, kuru nepārsniedzot personai var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām. Atgādinām, ka šis likums piemērojams, ja parādniekam visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro.Lieta ierosināta pēc licencētas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad iespējama atbrīvošana no parādsaistībām, tādējādi samazinot pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtību.Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Vienlaikus šāds ierobežojums ir vērsts uz mērķi palīdzēt personām, kurām to...

Saeima 24. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām. Grozījumi ļaus sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtās vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos.Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.Grozījumos paredzēta iespēja atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja tā pēc aizliegtās vienošanās noslēgšanas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu un aktīvi palīdz tā atklāšanā un izmeklēšanā.Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) norit precedenta līmeņa pārskatīšanas lieta C-167/26 RX (Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej), kurā tiek vērtēta ES Vispārējās tiesas pieņemtā sprieduma atbilstība ES tiesību aktiem un iepriekšējai judikatūrai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi.Ģenerāladvokāte Jūliāna Kokote (Juliane Kokott) savos secinājumos norādījusi, ka Vispārējās tiesas sniegtais tulkojums apdraud ES tiesību vienotību un konsekvenci.Vispārējās tiesas lēmums un atskaitīšanas termiņiLieta izriet no Polijas uzņēmuma un nodokļu administrācijas strīda (Vispārējās tiesas lietas numurs T-689/24). Polijas nodokļu dienests uzskatīja, ka nodokļu maksātājs var atskaitīt priekšnodokli tikai tajā taksācijas periodā, kurā fiziski saņemts rēķins. Savukārt Vispārējā tiesa 2026. gada 11. februāra spriedumā lēma par labu nodokļu maksātājam, secinot:tiesības uz PVN atskaitīšanu rodas brīdī, kad nodoklis kļūst aprēķināms (preču vai pakalpojumu piegādes brīdī);rēķina saņemšana ir formāls nosacījums tiesību īstenošanai, nevis pašu tiesību rašanās priekšnoteikums;ja nodokļu maksātājs rēķinu saņem nākamajā periodā, bet pirms nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa, PVN priekšnodokli drīkst atskaitīt par sākotnējo darījuma periodu.ES...