TIESĪBAS

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu (SKC-35/2026) darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un izbeidza tiesvedību lietā minētajā prasības daļā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā, norādot, ka atbildētāja uzteikums ir formāls un prettiesisks, jo atbildētājs viņam vispār nedeva iespēju pierādīt savas spējas veikt attiecīgo darbu, proti, netika noskaidrota prasītāja atbilstība veicamajam darbam.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas...

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu parādu kopsumma 2025. gadā veidoja 230,507 miljonus eiro, kas ir par 17,6% vairāk nekā 2024. gadā. Parāda apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu no jauna nodotie parādi, jo salīdzinājumā ar 2024. gadu nodoto lietu skaits pieauga 3,4 reizes, bet kopējā summa - 5,4 reizes. Vienlaikus no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 13,6% - līdz 269 251 lietai, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis. Citās nozarēs, tostarp patērētāju kreditēšanā, elektronisko sakaru, komunālo maksājumu, medicīnas pakalpojumu un autostāvvietu pakalpojumu jomā, no jauna nodoto lietu skaits samazinājās.Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē 2025. gadā patērētāju parādu portfeļa kopsumma samazinājās par 0,8% - līdz 1,759 miljardiem eiro. Savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī samazinājās par 2,3% - līdz 1,334 miljoniem.Tostarp kopējā patērētāju parādu portfelī 33,7% lietu pērn bija patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 21,8% lietu - par elektronisko sakaru pakalpojumiem, 14,7%...

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori. Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās. Vienlaikus paredzēts stiprināt sistēmas caurspīdību, tostarp nodrošinot disciplinārsodu publiskošanu.Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā citās tiesību profesijās, šajā jomā stiprināta nozares asociācijas lomu. Likuma normas saskaņotas ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...

Latvijas Republikas Senāts nesenā lēmumā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par valdes locekļu pilnvaru apjomu, uzsverot atšķirību starp sabiedrības iekšējo vadīšanu un tās ārējo pārstāvību. Tiesas secinājumi kliedē neskaidrības par to, vai valdes loceklis, kuram komercreģistrā nostiprinātas tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, drīkst patstāvīgi celt prasību tiesā sabiedrības vārdā bez papildu iekšējiem saskaņojumiem.Strīds, kas nonāca Senāta izskatīšanā, aizsākās pēc tam, kad Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, ko SIA vārdā bija parakstījis valdes loceklis ar atsevišķas pārstāvības tiesībām. Zemākās instances tiesnesis savu lēmumu pamatoja ar pieņēmumu, ka otrs uzņēmuma valdes loceklis varētu neatbalstīt prasības celšanu, tādēļ šādā situācijā būtu nepieciešams kopīgs valdes lēmums. Tomēr Senāts šādu pieeju atzinis par kļūdainu, norādot, ka valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir ņemamas vērā visās ārējās tiesiskajās attiecībās, tostarp vēršoties tiesā.Senāta ieskatā ir stingri jānošķir Komerclikumā noteiktā sabiedrības vadīšana no tās pārstāvības. Vadīšana ir uzņēmuma iekšējais organizatoriskais process, ko valde veic kopīgi, savukārt pārstāvība ir...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Senāts ir atcēlis šo lēmumu un nodevis jautājumu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis, atsakot pieņemt prasības pieteikumu, bija atzinis, ka ir nokavēts Komerclikumā paredzētais termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā sapulce notikusi 31.jūlijā un tajā piedalījusies arī prasītāja, kurai līdz ar to uzreiz kļuvuši zināmi pieņemtie lēmumi, materiāltiesiskais prekluzīvais trīs mēnešu termiņš esot beidzies 30.oktobrī, taču prasības pieteikums tiesā iesniegts dienu vēlāk – 31.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atstāja pārsūdzēto lēmumu negrozītu.Lai pārbaudītu, vai tiesa pareizi noteikusi termiņa sākumu un beigas, Senāts piemēroja Latvijas civiltiesisko regulējumu un tam veltītās tiesību doktrīnas atziņas, kā arī izmantoja salīdzinošās tiesību analīzes metodi, ko pieļauj Latvijas un citu Eiropas valstu tiesiskā regulējuma līdzība....

Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi personu iesniegumus un jautājumus par situācijām, kad kreditors vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs (parādu piedzinējs) turpina apstrādāt parādnieka personas datus, lai gan parādnieks norāda uz strīdu par parādsaistību apmēru vai spēkā esamību.DVI norāda, ka strīda esamība vai neapmierinātība par parādu pati par sevi nerada pienākumu dzēst personas datus. Dati par parādu, kas ir arī personas dati, dzēšami tikai tad, ja vairs nepastāv tiesisks pamats datu apstrādei. Kamēr starp pusēm nav atrisināts strīds par parādsaistību spēkā esamību un nav konstatēts, ka parādsaistības nepastāv, personas datu apstrāde saistībā ar iespējamām parādsaistībām pret kreditoru var tikt uzskatīta par tiesisku. Tādējādi nav saskatāms pamats pieprasīt datu dzēšanu vien tādēļ, ka persona apstrīd parādu vai uzskata to par prettiesisku.Lūgums dzēst personas datus nenozīmē, ka kreditors vienā dienā bez liekas domāšanas “nospiedīs dzēšanas pogu” un no sistēmas pazudīs viss - līgums, maksājumu vēsture, e-pasti un pati parādsaistība tikai tādēļ, ka persona pasaka:...

Ceturtdien, 21. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz, automatizējot procesu, būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus izmaiņas palīdzēs samazināt tiesu noslodzi un administratīvo slogu.Izmaiņas automatizē saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības. Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaus tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.Jaunais automatizētais risinājums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Tas padarīs parādu piedziņas procesu ātrāku, vienkāršāku un mūsdienīgāku, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemaina procesu pēc būtības. Izmaiņas mazinās birokrātisko slogu un izmaksas, nodrošinot sabiedrībai skaidrāku un efektīvāku...

Latvijas Saeima ir pieļāvusi procedūras pārkāpumu, laikus neapspriežoties ar Eiropas Centrālo banku (ECB) par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta nodevu, tomēr tas nepadara pieņemto likumu par nepiemērojamu, teikts Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta Maceja Špunara secinājumos.Tiesvedība EST tika ierosināta pēc Latvijas Satversmes tiesas prejudiciālā jautājuma saistībā ar komercbanku pieteikumiem. Bankas apstrīdēja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) normas, kas ieviesa nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, norādot, ka likumdevējs ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteikto pienākumu konsultēties ar ECB pirms šādu lēmumu pieņemšanas.Savos secinājumos ģenerāladvokāts uzsver, ka procedūras pārkāpums ir noticis, jo ES dalībvalstīm ir obligāts pienākums laikus un pirms tiesību akta galīgās pieņemšanas nosūtīt tā projektu izvērtēšanai ECB.Situācija, kad Saeima likumu pieņēma pirms ECB oficiālā atzinuma saņemšanas, neatbilst ES tiesību prasībām par savlaicīgu apspriešanos. Konsultāciju mērķis ir ļaut ECB ietekmēt tiesību akta saturu tā izstrādes stadijā, tādēļ viedokļa saņemšana pēc tam, kad parlaments darbu jau pabeidzis, ir uzskatāma par procedūras pārkāpumu.Tomēr ģenerāladvokāts norāda, ka,...

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu, atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai kuras stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.Maznodrošināta personaMaznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēru mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot koeficientus: pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 0,7. Tas nozīmē, ka maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no šī gada 1. janvāra ir 680 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 476 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.Trūcīga personaTrūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50% no ienākumu mediānas. Tas nozīmē, ka no šī gada trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis visās pašvaldībās ir 425 eiro...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-14/2026) par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, kas ir saistīti ar negodīgas komercprakses jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības tiesībās.Administratīvajā tiesā kā pieteicēja ir vērsusies AS Civinity Mājas, kas sniedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus. Pieteicēja par atlīdzību pārvaldīja vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas saskaņā ar noteiktu apsaimniekošanas maksu. Pēc tam, kad pieteicējas un dzīvokļu īpašnieku tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pieteicēja veica auditu, kurā konstatēja, ka dzīvokļu īpašniekiem ilgstoši nosūtīti kļūdaini rēķini ar norādītu zemāku apsaimniekošanas maksu. Pieteicēja veica pārrēķinu un lūdza dzīvokļu īpašniekus apmaksāt radušos apsaimniekošanas maksas starpību. PTAC atzina, ka nepareizas maksas norādīšana rēķinos ir negodīga komercprakse, ar kuru negatīvi skartas patērētāju ekonomiskās intereses un tiem sniegta maldinoša informācija par patieso pakalpojuma cenu, un piemēroja pieteicējai 5000 eiro soda naudu. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa – apmierināja.Atšķirīgie...

Satversmes tiesa (ST) rakstveida procesā 19. maijā sākusi izskatīt pirms gada ierosināto lietu par samazināto iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī (lieta Nr. 2025-14-01 “Par Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”). Saeima iepriekš pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.Labklājības ministrija skaidrojusi, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.Tikmēr Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī izpelnījās asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.Savukārt opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības deputāti vērsās ST, lūdzot vērtēt pensiju otrā līmeņa daļas pārcelšanas uz pirmo līmeni atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Likumdevējs, pieņemot šos likuma grozījumus, ir balstījies uz...

SIA valdes loceklis saņēma no Igaunijā reģistrētā uzņēmuma rēķinu par 391 000 EUR saistībā ar plānoto tirdzniecības centra būvniecību. Grāmatvede rēķinu iegrāmatoja grāmatvedības reģistros un darījumu iekļāva gada pārskatā kā izdevumus peļņas (zaudējumu) aprēķina postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, tādējādi samazinot uzņēmuma peļņu. Zvērināts revidents gada pārskatu apstiprināja. Taču, kā izrādījās, saņemtais rēķins nemaz nebija apmaksāts. Vai tā bija apzināta rīcība vai kļūda, kas, tostarp, radusies igauņu valodā izrakstītā rēķina dēļ? Par to sprieda tiesa trīs instancēs.Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2022. gada 19. septembrī izskatīja krimināllietu, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vainoja valdes locekli un grāmatvedi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, un pieteica kaitējuma kompensāciju 105 950 EUR apmērā. Tiesvedības procesā tika vērtētas divas galvenās epizodes: aizdomas par fiktīviem darījumiem saistībā ar zīmolu izstrādi un nepamatotiem avansa maksājumiem par būvniecību, kas mākslīgi palielināja uzņēmuma izdevumus. Tomēr pirmās instances tiesa secināja, ka prokuratūrai nav izdevies ārpus...

Valdības 19. maija sēdē paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas vienkāršos un padarīs elastīgāku revīzijas komiteju ievēlēšanas kārtību sabiedriskas nozīmes struktūrās (SNS), mazinot administratīvo slogu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību.Patlaban revīzijas komiteju var ievēlēt tikai dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka dalībnieki (akcionāri) šo funkciju varēs deleģēt SNS padomei, ja tāda ir izveidota.Plānots, ka šāda pieeja samazinās procedūru dublēšanos starp dalībnieku (akcionāru) sapulci un padomi, vienkāršos komitejas izveides procesu un ļaus efektīvāk organizēt uzņēmuma pārvaldību. Vienlaikus dalībnieki (akcionāri) saglabās tiesības izvēlēties sev piemērotāko risinājumu - ievēlēt revīzijas komiteju pašiem vai uzticēt šo funkciju padomei.Saskaņā ar aplēsēm lielākiem SNS uzņēmumiem iespējamais administratīvo izmaksu ietaupījums varētu sasniegt aptuveni 35 000 līdz 75 000 eiro gadā.Neraugoties uz izmaiņām ievēlēšanas kārtībā, revīzijas komiteju institucionālā un funkcionālā neatkarība netiks ietekmēta. Revīzijas komiteja arī turpmāk nodrošinās uzraudzību pār finanšu pārskatu sagatavošanu, iekšējās kontroles procesiem un ārējās revīzijas norisi.Tāpat tiek samazināts ierobežojums prasībai...

Lai nodrošinās efektīvāku cīņu pret karteļiem, kā arī paplašinās iespējas atklāt citus noziegumus, Saeima14. maijā, pieņēma grozījumus Operatīvās darbības likumā. Grozījumi paredz pilnveidot operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību arī citos procesos. Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz Latvijas Republikas Senāta spriedumu tā dēvētajā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā (2025. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. A43004021, SKA-170/2025), kurā tika secināts, ka pašreizējais Operatīvās darbības likuma regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai.Likuma mērķis ir nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai. Grozījumi noteic, ka šādu informāciju drīkst nodot citām institūcijām, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un ja nododamās informācijas apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.Sevišķās kārtības operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju citām institūcijām sākotnēji neparedzētiem mērķiem drīkstēs nodot tikai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja...