TIESĪBAS

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret zemnieku saimniecību, un atzinis, ka ir pamats atcelt minēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.Prasītāja bija cēlusi prasību, norādot, ka ir strādājusi atbildētājas lopu fermā bez rakstiskā formā noslēgta darba līguma, un lūdzot atzīt, ka starp viņu un atbildētāju ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, kā arī lūdzot piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu. Gan Kurzemes rajona tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa bija noraidījušas prasību. Apgabaltiesa bija motivējusi spriedumu ar to, ka, lai gan pušu starpā darba tiesiskās attiecības strīdus laikposmā ir pastāvējušas, ir iestājies Darba likumā noteiktais divu gadu noilguma termiņš šādas prasības celšanai.Senāts norādīja, ka Darba likumā ir paredzēti speciālie noilguma termiņi, kas atšķiras no Civillikuma vispārējā desmit gadu noilguma termiņa civiltiesiskām attiecībām. Tie attiecas vienīgi uz materiāltiesiskiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, proti, tādiem prasījumiem, ar kuriem...

Saeima 15. janvāra sēdē ar 45 balsīm "par" (balsošanas laikā piedalījās 75 deputāti) pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kuru mērķis ir nodrošināt privātpersonai taisnīgu un efektīvu kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējumu atlīdzinājumu. Cita starpā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka persona, kuras manta kriminālprocesa laikā bijusi arestēta, var prasīt kompensāciju no valsts jau pēc aresta atcelšanas, pat ja kriminālprocess vēl nav noslēdzies un gala lēmums nav pieņemts. Pašlaik mantas aresta atcelšana pati par sevi nav pamats kompensācijas saņemšanai.Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere nosūtījusi Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam lūgumu nodot Saeimai atkārtotai caurlūkošanai likuma grozījumus par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā. Arī ģenerālprokurors Armīns Meisters apsver iespēju aicināt Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus likumā par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, to viņš atzina 16. janvārī Augstākās tiesas plēnumā. Tieslietu ministre brīdina par vairākiem būtiskiem apdraudējumiem gan sabiedrības interesēm, gan valsts budžetam, gan kriminālprocesa sekmīgai norisei, tai skaitā kriminālprocesa laikā ar jauniem pierādījumiem...

Rīgas pilsētas tiesa apstiprinājusi vienošanos starp kādu uzņēmēju un prokuroru par vainas atzīšanu lietā par nodokļu nemaksāšanu, nodarot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā, un uzņēmējs sodīts ar 160 stundu sabiedrisko darbu, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. No uzņēmēja par labu valstij piedzīta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 31 326 eiro apmērā. Tāpat noslēgta vienošanās ar uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 22 200 eiro apmērā. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību vīrietis laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būdams SIA amatpersona, organizēja uzņēmuma saimniecisko darbību un bija atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. VID tika iesniegtas PVN deklarācijas par iepriekš minēto laika periodu, slēpjot SIA gūtos ieņēmumus un...

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu (SKC-202/2025 (C69408023), kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības...

Tieslietu ministrija izstrādājusi jaunu likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kura mērķis ir nodrošināt atbilstošu regulējumu Civilprocesa likumā (turpmāk - CPL) saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) procesa automatizācijai. Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, līdz ar grozījumiem CPL , kas stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, ievērojami ir pieaudzis un saglabājas ļoti liels SPIBK ietvaros iesniegtais pieteikumu skaits. Tāpēc Tieslietu padomes 2025. gada 17. oktobra sēdē tika nolemts, ka Tiesu informācijas sistēmas (TIS) ietvaros ir jānodrošina pilnīga SPIBK automatizācija, izstrādājot arī atbilstošu regulējumu CPL, tādējādi omptimizējot tiesas resursu izlietojumu. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, pēc CPL grozījumiem saņemto pieteikumu skaits pārslogojis tiesas - piemēram, 2025. gada augustā vien saņemti 24 905 pieteikumi. Ieviešot pilnīgu automatizāciju, kreditoram vairs nevajadzēs pieteikumā norādīt parādnieka deklarēto dzīvesvietas adresi – sistēma automātiski šo adresi ielasīs pēc personas vārda un uzvārda un personas koda. Ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas adreses vai tā nebūs Latvijas Republikā – sistēma šādu...

Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par Modernizācijas direktīvas prasību nekorektu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos un nosūtījusi Latvijai attiecīgu paziņojumu, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Modernizācijas direktīva, kas stājās spēkā 2020. gadā, groza četras direktīvas - Negodīgas komercprakses, Patērētāju tiesību, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Tās mērķis ir nodrošināt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesības. EK uzskata, ka Latvija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz sodiem gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgiem līguma noteikumiem un cenu norādīšanu. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild EK, kā arī jānovērš norādītie trūkumi. EK pārstāvniecība Latvijā norāda, ka oficiāla paziņojuma vēstule ir pārkāpuma procedūras pirmais oficiālais posms. Pēc šādas vēstules saņemšanas dalībvalstīm jāsniedz atbilde un jāpaziņo EK par veiktajiem pasākumiem direktīvas prasību ieviešanai gadījumos, kad tas nav izdarīts. Ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes vai paziņoti valsts veiktie pasākumi, EK var lemt par...

Satversmes tiesa (ST) 10. decembrī atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, kas vērsti uz...

Uzņēmums plāno prasīt saviem klientiem piekrišanu komerciālu paziņojumu, jaunumu, īpašo piedāvājumu saņemšanai, kad tie piesakās lojalitātes programmai. Tā kā gan uzņēmuma privātuma politikā, gan iekšējos datu apstrādes noteikumos ir jānorāda, cik ilgi dati (piekrišana) tiek glabāti, uzņēmuma galvenajiem datu jautājumu speciālistiem nebija īsti skaidrs – vai šādai piekrišanai ir derīguma termiņš? Vai, saņemot klienta piekrišanu jaunumu sūtīšanai, tādus e-pastus var sūtīt tik ilgi, kamēr pastāv uzņēmums? Jautājumu skaidro Datu Valsts inspekcija. Normatīvajos aktos par datiem, kas sniegti uz piekrišanas pamata, vien teikts, ka tie ir glabājami tik ilgi, kamēr klients (datu subjekts) piekrišanu nav atsaucis, un tik ilgi, kamēr aktuāls ir mērķis, kādēļ piekrišana sākotnēji prasīta. Tādējādi paša komersanta ziņā ir nolemt to, cik ilgi šāda piekrišana būs aktuāla un kad datu apstrādes mērķis – sasniegts. Vispirms šeit jāpievērš uzmanība nolūka ierobežojuma principam, kas noteic, ka datus neglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Tādēļ, ja mērķis ir, piemēram, informēt klientus...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā pasludināja nozīmīgu spriedumu lietā C-433/24 (Galerie Karsten Greve pret Ministère de l’Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique), kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mākslas darbu tirdzniecībā. Tiesa sniedza interpretāciju Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - PVN direktīva), precizējot īpašā peļņas daļas režīma (margin scheme) piemērošanas nosacījumus. Nodokļu neitralitāte un dubultās uzlikšanas novēršana Peļņas daļas režīms, kas paredzēts lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ir īpašs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīms, kura mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem starp nodokļa maksātājiem. Šis režīms ir atkāpe no vispārējā PVN režīma, tāpēc tā piemērošanas gadījumi parasti jāinterpretē šauri. Saskaņā ar PVN direktīvas 316. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir tiesības izvēlēties piemērot peļņas daļas režīmu mākslas darbu piegādēm, ko tiem piegādājuši...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr. SKC-868/2025) par Ekonomisko lietu tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta dalībnieka prasība par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, savukārt daļā, ar kuru apmierināta dalībnieka prasība par informācijas pieprasīšanu no kapitālsabiedrības, nosūtījis lietu Ekonomisko lietu tiesai, lai tā dotu iespēju lietas dalībniekiem apelācijas kārtībā pārsūdzēt tiesas taisīto spriedumu daļā par pienākuma uzlikšanu kapitālsabiedrībai sniegt informāciju. Senāts konstatēja, ka prasītājs bija cēlis prasību Ekonomisko lietu tiesā par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī prasību par informācijas pieprasīšanu, lūdzot uzlikt atbildētājai pienākumu sniegt prasītājam ziņas par atbildētājas pamatkapitāla palielināšanu un noslēgtajiem darījumiem. Ekonomisko lietu tiesa bija pieņēmusi prasības pieteikumu, kurā apvienoti visi šie prasījumi, un atzinusi par lietderīgu tos izskatīt vienā tiesvedībā, lai sekmētu tiesisko attiecību ātrāku noregulēšanu. Senāts norādīja, ka šāda prasījumu apvienošana un to izskatīšana vienā tiesvedībā nav bijusi juridiski pareiza, jo ir tikuši...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Tiesu administrācija saņēmusi 919 iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Visbiežāk iedzīvotājiem juridiskā palīdzība nepieciešama ģimenes tiesību jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem – saskarsmes tiesību noteikšanu, bērnu dzīvesvietas noteikšanu u.c. Tieši tāpēc Tiesu administrācija realizē kampaņu “Tiesības zināt un rast risinājumu”, lai skaidrotu iedzīvotājiem viņu iespējas saņemt juridisko palīdzību dažādu civiltiesiska rakstura strīdu risināšanai. Lūk, trīs piemēri, kad valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība bija palīgs strīdu risināšanā. Ģimenes un bērna tiesības Ģimenes tiesību strīdi var būt dažādi – gan tādi, kuros iespējams panākt mierīgu vienošanos starp pusēm, gan tādi, kuros iesaistītās personas ir neatlaidīgas un lietas kļūst emocionāli un juridiski sarežģītas. Juridiskos jautājumos īpaši svarīgs ir kompetents atbalsts – juridiskās palīdzības sniedzējs ne tikai palīdz saprast likumu nianses, bet arī sniedz drošības sajūtu un aizstāv personas tiesības sarežģītās dzīves situācijās. Tiesu administrācija ir saskārusies ar situācijām, kad juridiskā...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. oktobrī kopsēdē izskatot blakus sūdzību (lieta Nr. SKA-324/2025) par Administratīvās rajona tiesas atteikšanos pieņemt komercsabiedrības pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumu, ir atzinis, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai tiesā administratīvā procesa kārtībā. Lietā, par kuru tika iesniegta blakus sūdzība, VID bija pieprasījis no komercsabiedrības informāciju par konkrētiem darbiniekiem, lūdzot sniegt ziņas par objektiem, kuros darbinieki veikuši un turpina veikt darbu, kā arī par darījumiem ar klientiem, kuriem šie darbinieki snieguši pakalpojumus. Sabiedrība par šo informācijas pieprasījumu iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa atteicās pieņemt pieteikumu izskatīšanai, norādot, ka informācijas pieprasīšana uzskatāma par iestādes veiktu procesuālu darbību apstākļu noskaidrošanai, kas pati par sevi nerada pieteicējai tiesiskas sekas, līdz ar to tās izvērtēšana nav pakļauta administratīvajai tiesai. Senāts, izskatot lietu, konstatēja, ka VID konsekventi ir norādījis uz vairākām nelabvēlīgām sekām, kas pieteicējai var iestāties, ja tā nesniegs informāciju, proti, saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no pievienotās...

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodevusi Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, iepriekš deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, dzīvesvietas deklarēšanas jēga atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir nodrošināt, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to reģistrētajām ziņām par personas dzīvesvietu maksimāli jāatbilst reālajai situācija. Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar 2023. gadā portālā "manabalss.lv" sākto Latvijas pilsoņu iniciatīvu "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar gadījumiem, kad nekustamajos īpašumos deklarējas personas bez jebkāda tiesiska pamata. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, likumprojekts paredz, ka, izmantojot e-pakalpojumu dzīvesvietas deklarēšanai, sistēma automātiski pārbaudīs, vai pēdējo trīs gadu laikā personai ir bijusi anulēta deklarācija, jo tika sniegtas nepatiesas ziņas. Ja šāda situācija tiks konstatēta, e-pakalpojums informēs personu, ka deklarēšanos var veikt tikai klātienē...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 27. oktobra spriedumu lietā Nr. A420263319, SKA-50/2025 ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts komercsabiedrības pieteikums par to, lai Uzņēmumu reģistram (UR) uzdotu reģistrēt komercreģistrā izmaiņas pieteicējas dalībnieku reģistrā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. UR atsakās veikt izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija cēlusi prasību pret tās dalībnieku (juridisku personu) vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai panāktu šī dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, un lūgusi tiesai nodrošināt prasību, aizliedzot atbildētājam atsavināt tam piederošās sabiedrības daļas. UR pēc pieteicējas lūguma šo prasības nodrošinājumu ierakstīja komercreģistrā. Prasība civillietā tika apmierināta, un izslēgtajam dalībniekam piederošās daļas ieguva komercsabiedrība. UR atteicās veikt attiecīgās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā, norādot, ka to liedz darīt joprojām spēkā esošais prasības nodrošinājums. Nepiekrītot šādam UR lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja administratīvajā tiesā, argumentējot, ka UR pieeja ir pretēja tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu mērķim. Civilprocesa likums paredz, ka prasības nodrošinājums tiek...

Zemnieka saimniecība – kā tās sastāvā ietilpstošo ķermenisko un bezķermenisko lietu un citu saimniecisko labumu (vērtību) kopums – ir nevis tiesību subjekts, bet gan zemnieka saimniecības īpašniekam piederošs tiesību objekts, norādīts Latvijas RepublikasSenātaCivillietu departamenta 2025. gada 11. marta lēmumā lietā Nr. C71286024, SPC-4/2025. Lai arī juridiski ir iespējams nošķirt parādus, kas radušies fiziskajai personai personīgi un fiziskajai personai saimnieciskās darbības ietvaros, tomēr parāda samaksas pienākums un avots nav nošķirams. Ko tas nozīmē, ja pret zemnieka saimniecību (ZS) par laikā neizpildītajām saistībām vēršas kreditors? Senāta izskatāmajā lietā Vidzemes rajona tiesa ar 2024. gada 22. jūlija spriedumu bija pasludinājusi kāda pagasta ZS juridiskās personas maksātnespējas procesu un iecēlusi parādnieces maksātnespējas procesa administratori. Par minēto spriedumu ģenerālprokurors iesniedza protestu, lūdzot spriedumu atcelt. Protestā norādīts, ka ZS maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri, ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process ZS īpašniekam. To paredz 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas...