TIESĪBAS

Saeima 5. februārī skatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā Latvijā. Jaunie noteikumi ieviesīs pilnībā automatizētu saistību piespiedu izpildes pieteikumu procesu Tiesu informatīvajā sistēmā, padarot parādu piedziņu ātrāku, vienkāršāku un mazāk birokrātisku gan kreditoriem, gan tiesām. Plānotās izmaiņas paredz saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības (SPIBK) pilnīgu automatizāciju TIS bezstrīdus lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības.Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaušot tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, paredz grozījumu projekts.Plānots, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties 2026. gadā. Tas paātrinās parādu piedziņas procesu, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemainīs SPIBK procesu...

Tieslietu ministrija piedāvā padarīt ceļu satiksmes sodu samaksu vienkāršāku un izdevīgāku, ieviešot principu – savlaicīgi samaksāts ceļu satiksmes sods būs mazāks sods. Reformas mērķis ir veicināt ātrāku un brīvprātīgu sodu nomaksu, kā arī mazināt administratīvo slogu Valsts policijai un citām iestādēm. Grozījumus Administratīvās atbildības likumā plānots virzīt izskatīšanai Saeimā.Jaunā kārtība automātiski piedāvātu iespēju maksāt 75% no piemērotā soda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja apmaksa tiek veikta uzreiz 15 dienu laikā. Šāda iespēja netiks attiecināta uz smagiem pārkāpumiem (piemēram, dzērājšoferiem, gadījumiem ar cietušajiem) un pārkāpumiem, kurus konstatē ar fotoradariem.Lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj samaksāt naudas sodu noteiktajā termiņā, Tieslietu ministrija piedāvās arī papildu mehānismus soda izpildes atvieglošanai, piemēram, atlikt naudas soda samaksu līdz sešiem mēnešiem (pašlaik — viens mēnesis) un sadalīt naudas soda samaksu daļās līdz vienam gadam (pašlaik — līdz sešiem mēnešiem).Zvērinātam tiesu izpildītājam lieta netiks nodota nekavējoties, kā tas ir šobrīd, novēršot gadījumus, kad laikus nepamanīts paziņojums...

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 16. janvārī lietā Nr. Nr. A420193225 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu par nodokļu parāda piedziņas uzsākšanu no bijušā valdes locekļa. Galvenais iemesls - VID bija priekšlaicīgi un nepamatoti sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību, lai gan sabiedrībai vēl joprojām piederēja manta, uz kuru piedziņu varēja vērst.Kas bija noticis?VID, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pantau, kas noteic, ka uzsāka procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļa VIS ir tiesīgs tikai tad, ja tiek izpildīti visi likumā noteiktie kritēriji. Tiesa atzina, ka pieteicēja gadījumā nav konstatējama minētā likuma 60. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteikto kritēriju esība, tāpēc noteica pienākumu valdes loceklim atlīdzināt vairāk nekā 140 000 EUR lielu nodokļu parādu. Tiesa konstatēja, ka šādam VID solim nebija likumīga pamata, jo:sabiedrībai joprojām piederēja nekustamais īpašums un vairāki transportlīdzekļi; piedziņas process uz daļu no šīs mantas turpinājās...

Būt valdes loceklim nav tikai ieraksts CV vai prestižs amats. Tā ir nopietna juridiska "staigāšana pa virvi". Latvijas likumdošanā ir punkts, kas var likt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pieklauvēt tieši pie Jūsu privātajām durvīm.Kad iestājas "Sarkanā zona"? Likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz: ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (pašlaik tie ir 39 000 eiro), VID var vērsties pret valdes locekļa personīgajiem aktīviem – automašīnu, nekustamo īpašumu vai uzkrājumiem.Kritēriji, kam jāizpildās vienlaikusPersonīgā atbildība neiestājas automātiski. VID ir jāpierāda pieci punkti:parāds > 39 000 EUR;oficiāls lēmums: uzņēmumam ir paziņots lēmums par parāda piedziņu;aktīvu atsavināšana: pēc parāda izveidošanās uzņēmuma manta ir pārdota vai dāvināta, lai izvairītos no nodokļiem.Tukši maki: VID ir konstatējis, ka no paša uzņēmuma vairs nav ko paņemt.Maksātnespējas ignorēšana: valdes loceklis nav laicīgi iesniedzis maksātnespējas pieteikumu.Kā pasargāt sevi un savu privāto mantu?Sekojiet līdzi "50 algu" slieksnim. Ja parāds tuvojas 39 000 EUR, meklējiet iespējas to sadalīt termiņos vai pagarināt samaksas...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret zemnieku saimniecību, un atzinis, ka ir pamats atcelt minēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.Prasītāja bija cēlusi prasību, norādot, ka ir strādājusi atbildētājas lopu fermā bez rakstiskā formā noslēgta darba līguma, un lūdzot atzīt, ka starp viņu un atbildētāju ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, kā arī lūdzot piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu. Gan Kurzemes rajona tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa bija noraidījušas prasību. Apgabaltiesa bija motivējusi spriedumu ar to, ka, lai gan pušu starpā darba tiesiskās attiecības strīdus laikposmā ir pastāvējušas, ir iestājies Darba likumā noteiktais divu gadu noilguma termiņš šādas prasības celšanai.Senāts norādīja, ka Darba likumā ir paredzēti speciālie noilguma termiņi, kas atšķiras no Civillikuma vispārējā desmit gadu noilguma termiņa civiltiesiskām attiecībām. Tie attiecas vienīgi uz materiāltiesiskiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, proti, tādiem prasījumiem, ar kuriem...

Saeima 15. janvāra sēdē ar 45 balsīm "par" (balsošanas laikā piedalījās 75 deputāti) pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kuru mērķis ir nodrošināt privātpersonai taisnīgu un efektīvu kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējumu atlīdzinājumu. Cita starpā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka persona, kuras manta kriminālprocesa laikā bijusi arestēta, var prasīt kompensāciju no valsts jau pēc aresta atcelšanas, pat ja kriminālprocess vēl nav noslēdzies un gala lēmums nav pieņemts. Pašlaik mantas aresta atcelšana pati par sevi nav pamats kompensācijas saņemšanai.Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere nosūtījusi Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam lūgumu nodot Saeimai atkārtotai caurlūkošanai likuma grozījumus par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā. Arī ģenerālprokurors Armīns Meisters apsver iespēju aicināt Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus likumā par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, to viņš atzina 16. janvārī Augstākās tiesas plēnumā. Tieslietu ministre brīdina par vairākiem būtiskiem apdraudējumiem gan sabiedrības interesēm, gan valsts budžetam, gan kriminālprocesa sekmīgai norisei, tai skaitā kriminālprocesa laikā ar jauniem pierādījumiem...

Rīgas pilsētas tiesa apstiprinājusi vienošanos starp kādu uzņēmēju un prokuroru par vainas atzīšanu lietā par nodokļu nemaksāšanu, nodarot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā, un uzņēmējs sodīts ar 160 stundu sabiedrisko darbu, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. No uzņēmēja par labu valstij piedzīta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 31 326 eiro apmērā. Tāpat noslēgta vienošanās ar uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 22 200 eiro apmērā. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību vīrietis laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būdams SIA amatpersona, organizēja uzņēmuma saimniecisko darbību un bija atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. VID tika iesniegtas PVN deklarācijas par iepriekš minēto laika periodu, slēpjot SIA gūtos ieņēmumus un...

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu (SKC-202/2025 (C69408023), kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības...

Tieslietu ministrija izstrādājusi jaunu likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kura mērķis ir nodrošināt atbilstošu regulējumu Civilprocesa likumā (turpmāk - CPL) saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) procesa automatizācijai. Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, līdz ar grozījumiem CPL , kas stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, ievērojami ir pieaudzis un saglabājas ļoti liels SPIBK ietvaros iesniegtais pieteikumu skaits. Tāpēc Tieslietu padomes 2025. gada 17. oktobra sēdē tika nolemts, ka Tiesu informācijas sistēmas (TIS) ietvaros ir jānodrošina pilnīga SPIBK automatizācija, izstrādājot arī atbilstošu regulējumu CPL, tādējādi omptimizējot tiesas resursu izlietojumu. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, pēc CPL grozījumiem saņemto pieteikumu skaits pārslogojis tiesas - piemēram, 2025. gada augustā vien saņemti 24 905 pieteikumi. Ieviešot pilnīgu automatizāciju, kreditoram vairs nevajadzēs pieteikumā norādīt parādnieka deklarēto dzīvesvietas adresi – sistēma automātiski šo adresi ielasīs pēc personas vārda un uzvārda un personas koda. Ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas adreses vai tā nebūs Latvijas Republikā – sistēma šādu...

Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par Modernizācijas direktīvas prasību nekorektu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos un nosūtījusi Latvijai attiecīgu paziņojumu, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Modernizācijas direktīva, kas stājās spēkā 2020. gadā, groza četras direktīvas - Negodīgas komercprakses, Patērētāju tiesību, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Tās mērķis ir nodrošināt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesības. EK uzskata, ka Latvija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz sodiem gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgiem līguma noteikumiem un cenu norādīšanu. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild EK, kā arī jānovērš norādītie trūkumi. EK pārstāvniecība Latvijā norāda, ka oficiāla paziņojuma vēstule ir pārkāpuma procedūras pirmais oficiālais posms. Pēc šādas vēstules saņemšanas dalībvalstīm jāsniedz atbilde un jāpaziņo EK par veiktajiem pasākumiem direktīvas prasību ieviešanai gadījumos, kad tas nav izdarīts. Ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes vai paziņoti valsts veiktie pasākumi, EK var lemt par...

Satversmes tiesa (ST) 10. decembrī atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, kas vērsti uz...

Uzņēmums plāno prasīt saviem klientiem piekrišanu komerciālu paziņojumu, jaunumu, īpašo piedāvājumu saņemšanai, kad tie piesakās lojalitātes programmai. Tā kā gan uzņēmuma privātuma politikā, gan iekšējos datu apstrādes noteikumos ir jānorāda, cik ilgi dati (piekrišana) tiek glabāti, uzņēmuma galvenajiem datu jautājumu speciālistiem nebija īsti skaidrs – vai šādai piekrišanai ir derīguma termiņš? Vai, saņemot klienta piekrišanu jaunumu sūtīšanai, tādus e-pastus var sūtīt tik ilgi, kamēr pastāv uzņēmums? Jautājumu skaidro Datu Valsts inspekcija. Normatīvajos aktos par datiem, kas sniegti uz piekrišanas pamata, vien teikts, ka tie ir glabājami tik ilgi, kamēr klients (datu subjekts) piekrišanu nav atsaucis, un tik ilgi, kamēr aktuāls ir mērķis, kādēļ piekrišana sākotnēji prasīta. Tādējādi paša komersanta ziņā ir nolemt to, cik ilgi šāda piekrišana būs aktuāla un kad datu apstrādes mērķis – sasniegts. Vispirms šeit jāpievērš uzmanība nolūka ierobežojuma principam, kas noteic, ka datus neglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Tādēļ, ja mērķis ir, piemēram, informēt klientus...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā pasludināja nozīmīgu spriedumu lietā C-433/24 (Galerie Karsten Greve pret Ministère de l’Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique), kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mākslas darbu tirdzniecībā. Tiesa sniedza interpretāciju Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - PVN direktīva), precizējot īpašā peļņas daļas režīma (margin scheme) piemērošanas nosacījumus. Nodokļu neitralitāte un dubultās uzlikšanas novēršana Peļņas daļas režīms, kas paredzēts lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ir īpašs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīms, kura mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem starp nodokļa maksātājiem. Šis režīms ir atkāpe no vispārējā PVN režīma, tāpēc tā piemērošanas gadījumi parasti jāinterpretē šauri. Saskaņā ar PVN direktīvas 316. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir tiesības izvēlēties piemērot peļņas daļas režīmu mākslas darbu piegādēm, ko tiem piegādājuši...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr. SKC-868/2025) par Ekonomisko lietu tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta dalībnieka prasība par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, savukārt daļā, ar kuru apmierināta dalībnieka prasība par informācijas pieprasīšanu no kapitālsabiedrības, nosūtījis lietu Ekonomisko lietu tiesai, lai tā dotu iespēju lietas dalībniekiem apelācijas kārtībā pārsūdzēt tiesas taisīto spriedumu daļā par pienākuma uzlikšanu kapitālsabiedrībai sniegt informāciju. Senāts konstatēja, ka prasītājs bija cēlis prasību Ekonomisko lietu tiesā par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī prasību par informācijas pieprasīšanu, lūdzot uzlikt atbildētājai pienākumu sniegt prasītājam ziņas par atbildētājas pamatkapitāla palielināšanu un noslēgtajiem darījumiem. Ekonomisko lietu tiesa bija pieņēmusi prasības pieteikumu, kurā apvienoti visi šie prasījumi, un atzinusi par lietderīgu tos izskatīt vienā tiesvedībā, lai sekmētu tiesisko attiecību ātrāku noregulēšanu. Senāts norādīja, ka šāda prasījumu apvienošana un to izskatīšana vienā tiesvedībā nav bijusi juridiski pareiza, jo ir tikuši...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Tiesu administrācija saņēmusi 919 iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Visbiežāk iedzīvotājiem juridiskā palīdzība nepieciešama ģimenes tiesību jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem – saskarsmes tiesību noteikšanu, bērnu dzīvesvietas noteikšanu u.c. Tieši tāpēc Tiesu administrācija realizē kampaņu “Tiesības zināt un rast risinājumu”, lai skaidrotu iedzīvotājiem viņu iespējas saņemt juridisko palīdzību dažādu civiltiesiska rakstura strīdu risināšanai. Lūk, trīs piemēri, kad valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība bija palīgs strīdu risināšanā. Ģimenes un bērna tiesības Ģimenes tiesību strīdi var būt dažādi – gan tādi, kuros iespējams panākt mierīgu vienošanos starp pusēm, gan tādi, kuros iesaistītās personas ir neatlaidīgas un lietas kļūst emocionāli un juridiski sarežģītas. Juridiskos jautājumos īpaši svarīgs ir kompetents atbalsts – juridiskās palīdzības sniedzējs ne tikai palīdz saprast likumu nianses, bet arī sniedz drošības sajūtu un aizstāv personas tiesības sarežģītās dzīves situācijās. Tiesu administrācija ir saskārusies ar situācijām, kad juridiskā...