BIZNESS

Lai paplašinot importa aizliegumam pakļauto produktu sarakstu no Krievijas un Baltkrievijas, valdība 4. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem". Turpmāk importa aizliegums attieksies arī uz vairākām produktu grupām, kuru imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā turpinās arī 2026. gadā un kuri līdz šim nebija iekļauti importa aizliegumā.Grozījumi ietekmēs lauksaimniekus, kuri savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā importēti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vai ir šo valstu izcelsmes un importēti no citām trešajām valstīm, ierobežojot šādu produktu pieejamību tirgū un radot nepieciešamību pārorientēties uz alternatīviem piegādes avotiem citās valstīs, norādīts noteikumu projektu anotācijā.Fiziskajām personām, tostarp ceļotājiem personiskajam patēriņam vairs nebūs atļauts ievest regulējumā ietvertos produktus no minētajām valstīm, tādējādi ierobežojot šo produktu ievešanu arī nelielā daudzumā.Līdz šim importa aizliegums attiecās uz graudaugiem, dārzeņiem, augļiem un noteiktiem lopbarības produktiem. Turpmāk tas attieksies arī uz dzīviem...

Valdība līdz 2027. gada 1. janvārim apņēmusies izstrādāt risinājumu, lai mazinātu risku, ka uzņēmumi bez īpašnieka ziņas reģistrē juridisko adresi svešā nekustamajā īpašumā, teikts valdības atbildē tiesībsardzei.Tieslietu ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm izvērtēs tiesībsardzes piedāvātos risinājumus, tostarp nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un informācijas tehnoloģiju sistēmās. Tiks vērtēts arī administratīvais slogs privātpersonām un valsts iestādēm, ietekme uz valsts budžetu un iespējamo risinājumu efektivitāte.Valdības sēdē 4. augustā tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) rosināja ieviest sistēmu, kas darbotos līdzīgi kā transportlīdzekļu pārreģistrācijā Ceļu satiksmes drošības direkcijā – nekustamā īpašuma īpašniekam būtu tiesības elektroniski piekrist vai atteikt uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai savā īpašumā. Priekšlikums guva citu ministru atbalstu.Tiesībsardze Karina Palkova secinājusi – pašreizējā kārtība nenodrošina līdzsvaru starp uzņēmumu ātru reģistrāciju un īpašuma tiesību aizsardzību. Lai gan sistēma ir ērta godprātīgiem uzņēmējiem, tā pieļauj situācijas, kad juridisko adresi iespējams reģistrēt svešā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas.Pēc tiesībsardzes ieskata tas rada būtiskus riskus. Īpašniekam pašam jāpierāda, ka viņam nav...

Digitālā transformācija ir fundamentāli mainījusi uzņēmējdarbības modeļus, ļaujot uzņēmumus dibināt un vadīt no jebkuras vietas pasaulē, neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas. Šajā globālajā sacensībā par ārvalstu investoriem, digitālajiem nomadiem un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem Latvija gatavojas pilnveidot savu līdz šim nepietiekami novērtēto instrumentu – ārzemnieka eID karti. Plāns detalizēti aprakstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ārzemnieka eID kartes attīstību kā attālinātas uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes instrumentu.Globālā konkurence un Latvijas potenciālsPēdējā desmitgadē Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir strauji pieaugusi konkurence par ekonomiski aktīviem ārvalstniekiem. Valstis izmanto digitālo identitāti kā mērķtiecīgu ekonomikas attīstības instrumentu, lai piesaistītu investīcijas un palielinātu eksportu, nenoslogojot valsts fizisko infrastruktūru.Latvijai šis instruments – ārzemnieka eID karte – jau eksistē, taču līdz šim tas nav ticis mērķtiecīgi izmantots kā biznesa piesaistes rīks. Līdz 2026. gada sākumam Latvijā izsniegtas tikai aptuveni 6000 šādas kartes, no kurām vien niecīga daļa – 339 personas – to saņēmušas ar mērķi dibināt uzņēmumus vai...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 23. jūlijā skatīšanai nodeva plašus grozījumus Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likumā. Kā norāda Ekonomikas ministrija (EM), likumprojekta mērķis ir pārņemt jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/2853 (2024. gada 23. oktobris) par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu, ieviešot mūsdienu digitālajam laikmetam un aprites ekonomikai atbilstošus noteikumus. Jaunie grozījumi nodrošinās to, ka cietušajām personām būs iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem.Programmatūra kļūst par "preci"Lai atspoguļotu mūsdienu digitālo laikmetu, termina "prece" definīcijā turpmāk tiks iekļauta arī programmatūra un digitālās izgatavošanas datnes. Programmatūra tiks uzskatīta par preci neatkarīgi no tās piegādes veida – vai tā atrodas viedierīcē, mākonī, vai tiek nodrošināta kā pakalpojums (SaaS). Tas ļaus piemērot atbildību neatkarīgi no vainas. Tomēr izņēmums būs digitālo datņu saturs (piemēram, e-grāmatas un mediju datnes), programmatūras pirmkods, kā arī brīvi pieejama un nekomerciāli piegādāta atvērtā pirmkoda programmatūra,...

Saeima 23. jūlijā pieņēma grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas stratēģiskas nozīmes preču uzņēmumiem atvieglos licencēšanas procesu. Izmaiņu mērķis ir padarīt licencēšanas procesu ātrāku, pārredzamāku un uzņēmējiem administratīvi vienkāršāku, samazinot gan licences saņemšanai nepieciešamo laiku, gan iesniedzamo dokumentu apjomu. Grozījumi likumā paredz Latvijas izcelsmes kapitāla komersantus licencēt divu mēnešu laikā, kā arī optimizēt pārbaudāmo personu loku, atsakoties no prasības veikt pārbaudes attiecībā uz mazākuma kapitāldaļu īpašniekiem, kuru līdzdalība komersantā nepārsniedz 10%.Likumā precizēti gadījumi, kuros stratēģiskas nozīmes preču izmantošanai licence nebūs nepieciešama, ja tās tiek izmantotas normatīvajos aktos noteikto valsts aizsardzības pienākumu izpildei.Tāpat tiks mazināts administratīvais slogs, atceļot prasību Latvijas pilsoņiem iesniegt ārstu izziņas par veselības stāvokli, jo nepieciešamā informācija valsts drošības iestādēm būs pieejama valsts informācijas sistēmās.Vienlaikus grozījumi paredz elastīgākas darbaspēka piesaistes iespējas - darbā ar stratēģiskas nozīmes precēm, kas nav saistītas ar ieročiem, munīciju un sprāgstvielām, turpmāk varēs iesaistīt darbiniekus no 18 gadu vecuma.Vienkāršos arī lēmumu pieņemšanu par speciālo atļauju...

Saeimas 23. jūlijā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem atcēla patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu, vienlaikus nosakot stingras prasības patēriņa kredītu reklāmu saturam un izvietošanai. Grozījumi izstrādāti, lai salāgotu Latvijas un Eiropas tiesību aktus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem.2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta Kreditēšanas direktīva, kas aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem. Cita starpā jaunā Kreditēšanas direktīva nosaka arī prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šīs prasības bija nepieciešams iestrādāt nacionālajā regulējumā, teikts likumprojekta anotācijā.Līdz šim Latvijā bija atļauts reklamēt kredīta produktus saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt patēriņa kredītu, tostarp kredītkaršu, reklāma privātpersonām bija aizliegta. Citās Eiropas valstīs šāds aizliegums nepastāv, tāpēc Latvijā regulējums ir stingrāks nekā citviet.Savulaik šādam ierobežojumam bija skaidrs mērķis - veicināt atbildīgu aizņemšanos. Tomēr ekonomiskā vide un sabiedrības finanšu pratība esot mainījusies, vienlaikus tiek ieviesti vairāki mehānismi, kas stiprina kredītņēmēju aizsardzību. Izmaiņas tuvina Latvijas regulējumu Eiropas praksei, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības...

Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Saeima 23. jūlijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.Grozījumus izstrādājusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un to mērķis ir panākt skaidrus un godīgus noteikumus abām pusēm, īpaši aizsargājot vietējos ražotājus situācijās, kur viņu iespējas ietekmēt sadarbības nosacījumus ir ierobežotas.Grozījumi precizē aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi ievieš skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Izmaiņas arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Izmaiņas ieviestas...

Lai gan jaunākie dati liecina, ka inflācijas tendences kļūst arvien labvēlīgākas, energoresursu cenu kāpums joprojām rada augšupvērstus riskus inflācijai. Tas nozīmē, ka cīņa ar inflāciju vēl nebūt nav galā, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas sanāksme 23. jūlijā.Vai ECB varētu atteikties no turpmākas procentu likmju paaugstināšanas? Situācijai Hormuza šaurumā joprojām saglabājoties saspringtai, jaunākie eirozonas inflācijas dati sniedz pozitīvas ziņas ECB tās cīņā ar inflāciju – īpaši tajās inflācijas komponentēs, kurām ECB pievērš vislielāko uzmanību: pamatinflācijā (kopējā inflācija, neietverot enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku) un pakalpojumu inflācijā.Arī jaunākie Eurostat dati liecina, ka jūnijā gan pamatinflācija, gan pakalpojumu inflācija eirozonā samazinājās līdz līmenim, kāds bija vērojams tieši pirms Irānas kara. Tas liecina, ka globālo izejvielu cenu kritums maijā un jūnijā gandrīz nekavējoties ietekmēja pat tos inflācijas segmentus, kuru palēnināšanās parasti notiek ar zināmu laika nobīdi.Turklāt pamatinflācija jūnijā samazinājās līdz 2,4% un ir tikai nedaudz virs ECB...

Mūsdienu tehnoloģijas arvien straujāk ienāk sabiedriskās ēdināšanas nozarē, mainot ierastos apkalpošanas modeļus un radot nepieciešamību pēc precīza tiesiskā regulējuma interpretācijas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen izdotajā uzziņā ir skaidrojis jautājumu par alkoholisko dzērienu pārdošanu restorānos, izmantojot digitālus pasūtījumu rīkus un mobilās lietotnes. Šis skaidrojums ir būtisks uzņēmējiem, kuri vēlas ieviest modernus risinājumus, nebaidoties no pārlieku smagnējas birokrātijas vai neatbilstošu ierobežojumu piemērošanas.Situācijā, kad klients restorāna telpās noskenē uz galda izvietotu QR kodu, veic pasūtījumu mobilajā lietotnē un turpat apmaksā rēķinu, rodas jautājums, vai šāds process nav uzskatāms par distances tirdzniecību. Alkoholisko dzērienu aprites likums attiecībā uz distances līgumiem paredz vairākas prasības, tostarp obligātu pircēja identitātes pārbaudi pirms pasūtījuma veikšanas un aizliegumu izsniegt dzērienus agrāk kā sešas stundas pēc pasūtīšanas. Tomēr VID, konsultējoties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ir secinājis, ka šāds modernizēts apkalpošanas veids nav klasificējams kā distances līgums.Galvenais arguments šādam atzinumam ir fakts, ka klients pasūtījuma veikšanas brīdī fiziski atrodas pakalpojuma sniegšanas...

Latvijas ekonomika atrodas izšķirošu pārmaiņu priekšā, kur ambiciozie izaugsmes mērķi sastopas ar skaudro demogrāfisko realitāti. Ekonomikas ministrijas sagatavotais "Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam" iezīmē stratēģisku ceļakarti, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam panākt valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) dubultošanos, sasniedzot 83 miljardu eiro atzīmi.Pēc vairāku gadu stagnācijas Latvijas ekonomika 2025. gadā beidzot ir atgriezusies pie izaugsmes, uzrādot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 2,1 procentu. Šis atkopšanās posms kalpo par pamatu Ekonomikas ministrijas ambiciozajam mērķim – līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomikas apjomu, sasniedzot 83 miljardu eiro robežu. Tomēr ceļā uz šādu izrāvienu Latvija saskaras ar nopietniem izaicinājumiem darba tirgū, kur noteicošie faktori ir sabiedrības novecošanās, darbaspēka skaita sarukums un prasmju neatbilstība nākotnes vajadzībām.Demogrāfiskās prognozes iezīmē skarbu ainu, jo iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties un līdz 2040. gadam varētu sarukt līdz 1,75 miljoniem. Īpaši satraucoša ir tendence darbspējas vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem, kuras skaitliskais...

Mākslīgā intelekta (MI) rīki var palīdzēt organizāciju darbiniekiem efektīvāk veikt ikdienas uzdevumus, tomēr tie jāizmanto pārdomāti. Pirms personas datu, īpaši sensitīvu, ievades vienmēr jāizvērtē, vai tas ir nepieciešams konkrētā uzdevuma izpildei un jāizmanto anonimizēta vai vispārīga informācija, atgādina Datu valsts inspekcija (DVI).Datu aizsardzības principi attiecas uz visu veidu MI rīkiem – ne tikai sarunbotiem (kā ChatGPT, Copilot, Google Gemini u.c.), bet arī tulkošanas, teksta apkopošanas, attēlu, audio, video un citiem ģeneratīvā MI risinājumiem. Datu aizsardzības principi attiecas ne tikai uz savu personas datu, bet arī citu cilvēku (klientu, pacientu u.c.) datu apstrādi!Kas organizācijai jāņem vērā? Sākotnēji organizācijai ir jānovērtē, kādus MI risinājumus tā plāno izmantot savā darbībā. Organizācija var izmantot gan publiski pieejamus MI risinājumus, piemēram, ChatGPT, Claude, Gemini un citus, gan arī organizācijas vajadzībām individuāli izstrādātus vai pielāgotus MI risinājumus konkrētu uzdevumu izpildei. Organizācijai ir nepieciešams veikt novērtējumu par to, kādu informāciju tā ir gatava uzticēt MI rīkiem abos gadījumos. Ir...

Lai veicinātu godīgu konkurenci un nodrošinātu, ka pircēji netiek maldināti ar mākslīgi uzpūstām atlaidēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir aktualizējis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanai. Šis dokuments ievieš stingrākus spēles noteikumus tirgotājiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā tiek izziņotas atlaides un rīkotas izpārdošanas.Vadlīniju precizējumu mērķis ir veicināt skaidru, vienveidīgu un patērētājiem saprotamu cenu norādīšanas praksi, kā arī mazināt maldinošas komercprakses riskus. Aktualizētās vadlīnijas palīdzēs tirgotājiem korekti piemērot normatīvo aktu prasības, savukārt patērētājiem - vieglāk saprast, vai norādītā atlaide, akcija vai izpārdošana ir patiesa un pamatota.Precizējumi galvenokārt attiecas uz trim jomām:Paziņojumi par cenas samazinājumu. Vadlīnijās precizēti nosacījumi par to, kā norādāms piedāvājuma spēkā esamības termiņš, kā tas piemērojams dažādās situācijās, kā arī skaidroti principi par akciju biežumu un termiņu pagarināšanu.Sākotnējās un atlaides cenas norādīšana. Precizēti gadījumi, kuros tirgotājiem jānorāda sākotnējā cena un atlaides cena, tostarp kombinētos piedāvājumos, pirkumu apjoma atlaidēs un citās akciju formās.Preču izpārdošana. Vadlīnijās detalizētāk skaidrots izpārdošanas jēdziens, tās...

Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunākās ekonomikas tendences. Šie dati kalpo kā būtisks signāls turpmākajai biznesa plānošanai, jo ilgtermiņā iezīmējas izteikti negatīva fiskālā telpa, kas neizbēgami prasīs lēmumus par ieņēmumu palielināšanas vai izdevumu samazināšanas pasākumiem.Ekonomikas sabremzēšanās un inflācijas spiediensSaskaņā ar 2026. gada pirmā ceturkšņa un īstermiņa datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2026. un 2027. gadam ir pazemināta līdz 2%. Salīdzinot ar šī gada februāri, tas ir kritums attiecīgi par 0,6 un 0,7 procentpunktiem, ko pamatā ietekmējuši piegāžu ķēžu traucējumi un naftas cenu lēciens pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī. Prognozēts, ka iepriekš gaidītajā 2,5% izaugsmes līmenī ekonomika atgriezīsies vien prognožu perioda beigās.Papildus tam ir paaugstināta inflācijas prognoze – 2026. gadā tā tiek lēsta 3,6% apmērā, bet 2027. gadā 3,3% apmērā, stabilizējoties pie 2,3% tikai perioda beigās. Pozitīva tendence vērojama atalgojuma un nodarbinātības jomā – bezdarba līmenis 2026. gadā prognozēts...

Atsevišķas neatbilstības samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanā konstatētas galvenokārt mazo tirgotāju darbībā, savukārt lielākajās tirdzniecības ķēdēs samazinātās PVN likmes piemērošana bijusi atbilstoša. Tā ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš veicis pārbaudes pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai mājputnu gaļai un maizei). PTAC secinājis, ka kopumā komersanti jauno regulējumu piemēro korekti. PTAC jūlija sākumā veicis 64 pārbaudes, un 7 gadījumos attiecīgajām precēm nebija piemērota samazinātā 12% PVN likme. Neatbilstības galvenokārt tika novērotas pirmajās dienās pēc prasības stāšanās spēkā un saistītas ar cilvēcisku kļūdu. Neatbilstības pēc PTAC norādījuma tika novērstas lielākoties jau pārbaudes brīdī.“Pārbaužu rezultāti rāda, ka komersanti kopumā ir veiksmīgi pielāgojušies jaunajam regulējumam un samazināto PVN likmi piemēro korekti. Ja tomēr patērētāji novēro pretējo, aicinām mums ziņot,” uzsver PTAC direktore Zaiga Liepiņa.PTAC atgādina, ka pircējiem veikalos ieteicams pievērst uzmanību gan cenu zīmēm, gan pirkuma čekiem, pārliecinoties, ka attiecīgajām precēm – maizei, pienam, mājputnu gaļai...

Reaģējot uz ilgstošiem izaicinājumiem pārtikas mazumtirdzniecībā, valdība 7. jūlijā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam. Plāna galvenais mērķis ir ne tikai mazināt administratīvo slogu, bet arī sniegt reālu atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos, tādējādi stabilizējot nozari un veicinot godīgu konkurenci.Kāpēc plāns bija nepieciešams?Statistikas dati rāda satraucošu tendenci: kamēr nominālais apgrozījums pārtikas mazumtirdzniecībā pieaug cenu kāpuma dēļ, reālais apgrozījums kopš 2021. gada ir krities par gandrīz 7%. Tas liecina par iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Turklāt vairāk nekā puse mazo lauku reģionu tirgotāju šobrīd strādā ar zaudējumiem, un uzņēmumu skaits nozarē kopš 2020. gada ir samazinājies par 11%.Četri galvenie rīcības virzieniPlāns ir strukturēts četros stratēģiskos blokos, no kuriem pirmie trīs paredz tūlītējas reformas:1. Normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana Šis virziens ir vērsts uz tiešu izmaksu samazināšanu. EM aplēses rāda, ka pilnīga šo uzdevumu izpilde varētu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par 15 miljoniem eiro gadā. Galvenie punkti:Tiek izvērtēta iespēja atcelt pienākumu izmantot kases aparātu...