BIZNESS

Datu valsts inspekcija (DVI) nereti novērojusi sīkdatņu politikas neesamību un to satura nepilnības organizāciju tīmekļvietnēs. Tāpēc DVI skaidro sīkdatņu politikas nozīmi un tai izvirzāmās prasības.Sīkdatņu politika ir dokuments, kas jāpublicē tīmekļvietnē, lai lietotājam saprotamā veidā izskaidrotu:kādas sīkdatnes mājaslapa izmanto;kādam nolūkam tās tiek lietotas;kas ir to saņēmēji.Sīkdatņu politika arī sniedz lietotājam skaidru informāciju par to, kā sīkdatņu izmantošanas laikā tiek apstrādāti viņa dati.Inspekcija novērojusi, ka bieži sīkdatņu politika tiek jaukta ar privātuma politiku (piemēram, informāciju par sīkdatnēm īsi iekļaujot starp privātuma politikā aprakstīto, vai zem nosaukuma “privātuma politika” sniedzot informāciju tikai par sīkdatņu izmantošanu), tomēr pārskatāmības nodrošināšanai informācija par datu apstrādi lietotājiem jāniedz atsevišķi - divos dokumentos vai vismaz skaidri nodalītos informācijas "blokos". Privātuma politika ir plašāks dokuments, kas apraksta visus gadījumus, kā organizācija apstrādā personas datus - piemēram, klientu kontaktinformāciju, pasūtījumu datus, darbinieku datus vai saziņu ar klientu atbalstu. Savukārt sīkdatņu politika koncentrējas tieši uz sīkdatņu izmantošanu un to izmantošanas gaitā veikto...

Sākot ar 2025. gada 4. februāri, Latvijas elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tiks ieviesti būtiski funkcionālie uzlabojumi, kas atvieglos tarifu kvotu administrēšanu. Jaunie noteikumi sniedz deklarētājiem izvēles iespējas muitas kontroles procesā, ļaujot gaidīt Eiropas Komisijas apstiprinājumu par kvotas piešķiršanu pirms preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Šī modernizācija nodrošina automātisku drošības naudas pārrēķinu, kas ievērojami samazina administratīvo slogu, jo uzņēmējiem vairs nebūs jāraksta iesniegumi par iemaksāto līdzekļu atmaksu. Sistēmas vizuālie indikatori un jaunas statusa kolonnas palīdzēs lietotājiem efektīvāk pārraudzīt kvotu apstrādes gaitu reāllaikā.Galvenais jaunums: izvēles brīvība deklarētājamLīdz šim, ja pieteiktā tarifu kvota bija kritiska, deklarētājam bija obligāti jāiemaksā drošības nauda, kas sedz iespējamo muitas nodokļa un PVN parādu. Turpmāk importa deklarācijas noformēšanas brīdī iesniedzējam būs izvēles iespēja:1. Gaidīt EK atbildi par kvotas piešķiršanu un sistēmas automātiski veikto drošības naudas aprēķinu atbilstoši piešķirtajam apjomam.2. Iemaksāt drošības naudu uzreiz, kā tas ticis darīts līdz šim.Mazāk birokrātijas un automātiski aprēķiniViena no lielākajām jaunās sistēmas priekšrocībām ir administratīvā...

Sociālie uzņēmumi Latvijā varētu iegūt jaunas iespējas peļņas sadalei. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. februārī otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas noteiktos gadījumos ļautu sociālajiem uzņēmumiem sadalīt līdz 50 % no pārskata gada peļņas. Izmaiņas paredz saglabāt sociālo misiju kā galveno prioritāti, vienlaikus dodot sociālajiem uzņēmumiem instrumentus finanšu ilgtspējas un investīciju piesaistes uzlabošanai. Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas (LM), Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, kā arī sociālās uzņēmējdarbības nozares organizācijas un paši uzņēmēji, diskutējot par iecerēto izmaiņu ietekmi uz sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja, ka 2025. gada beigās sociālā uzņēmuma statuss bija piešķirts 390 uzņēmumiem, no kuriem aktīvi darbojās 282, savukārt 108 gadījumos statuss atcelts vai atņemts.Prezentācijā deputāti tika iepazīstināti ar sociālo uzņēmumu darbības virzieniem un sociālo ietekmi. Darba integrācijas jomā 2025. gada beigās darbojās 49 sociālie uzņēmumi, kas nodarbina personas ar invaliditāti, bezdarbniekus un citas sociālās atstumtības riskam...

Lasītāji jau būs pamanījuši, ka kopš janvāra mainījies izdevniecības Lietišķās informācijas dienests veidotā ziņu portāla BilancePLZ (www.plz.lv) vizuālais noformējums un rakstu izkārtojums. Tās nav tikai "kosmētikas" dizaina izmaiņas, bet gan vērienīgs portāla atjaunojums, pārejot no vienas satura izvietošanas un pārvaldīšanas digitālās platformas uz citu un veicot vēl būtiskus uzlabojumus. Iespējams, ka tiem, kas tik labi nepārzina IT terminoloģiju, neko neizteiks tādi vārdi kā Wordpress, Laravel, Statamic u. tml., taču, pateicoties vērienīgam Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētam mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšanas projektam, esam nodrošinājuši, ka portāls ir kļuvis ātrāks - gan lietotājiem, atverot rakstus, gan satura veidotājiem, strādājot portāla administrēšanas vidē. Daudzi procesi tagad ir automatizēti, piemēram, iknedēļas vēstkopas "BilancesPLZ Ekspertu ziņojums" izsūtīšana. Modernizējot tīmekļvietni, uzlabojusies tā veiktspēja – jaunā platforma nodrošina daudz ātrāku un vienmērīgu portāla BilancePLZ darbību dažādās ierīcēs: datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, kā arī dažādās pārlūkprogrammās. Savukārt dizains padarījis vietni ne tikai mūsdienīgāku, bet arī intuitīvi draudzīgāku lietotājiem -...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskojusi Latvijas uzņēmumu vadītāju noskaņojuma 2025. gada novembrī - decembrī pētījumu jeb LTRK indeksu. Vienlaikus noskaidrots arī uznemeju viedoklis dazados ar uznemejdarbibu saistitos jautajumos. Tajā vērtēti izaicinājumi turpmākajai uzņēmējdarbības attīstībai. Aptaujas veiktas sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījumā 2025. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā. Optimisms pavisam nelielsIzvērtējot jaunākos indeksa datus, LTRK secina: uzņēmēji arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos saglabā piesardzīgu optimismu, taču, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu, optimisma līmenis ir nedaudz sarucis. Tas liecina par pieaugošu nenoteiktību par nākotni – ģeopolitiskā situācija joprojām ir saspringta, birokrātiskie šķēršļi kavē uzņēmumu attīstību un Latvijas ekonomikas izrāviens nav vērojams.LTRK indeksa vērtība turpina atrasties virs 50 punktu robežas – tā ir 50,31 punkti, kas liecina par pavisam nelielu uzņēmēju optimismu, tomēr, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 0,4 punktiem. Lai arī noskaņojums par ekonomisko situāciju valstī saglabājas pozitīvs, tam ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) novērojis, ka internetveikalos "Melnās piektdienas" kampaņas laikā no visiem gadījumiem, kuros tirgotāji bija norādījuši 30 dienu cenas informāciju, 41,57% jeb 18 230 gadījumos atlaide nebija piemērota no 30 dienu zemākās cenas.Kopumā PTAC pārbaudījis 1,327 miljonus preču, tostarp 9% preču jeb 121 420 gadījumos bija piemērotas atlaides, bet 36% preču jeb 43 855 gadījumos no kopējā atlaižu piedāvājumu skaita bija norādīta 30 dienu cenas informācija.PTAC arī secinājis, ka no visiem atlaižu piedāvājumiem 2,6% jeb 3187 gadījumos kampaņas laikā tika mainīta pārdošanas cena, bet 1,5% jeb 1779 gadījumos tika mainīta sākotnējā cena.Izplatītākais pārkāpums bija nepareizi piemērota atlaide no 30 dienu zemākās cenas.Konstatēti arī gadījumi, kad atlaižu periodi ir bijuši nepamatoti ilgi - līdz 58 dienām, kas maldina patērētājus par piedāvājuma ekskluzivitāti.PTAC secina, ka patlaban komercprakse Latvijas e-vidē attiecībā uz atlaižu piedāvāšanu daudzos gadījumos ir maldinoša. Visbiežāk tirgotāji pārkāpj prasības ar nepareizu atlaižu piemērošanu - atlaide netiek aprēķināta no 30...

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā komerciālu paziņojumu sūtīšana zvanu veidā joprojām ir aktuāla, taču tā nereti kļūst apgrūtinoša saņēmējiem un skar viņu tiesības uz privātumu. Lai veicinātu godprātīgu attieksmi pret klientiem un palīdzētu uzņēmumiem sakārtot iekšējos procesus, Datu valsts inspekcija (DVI) ir izstrādājusi visaptverošas vadlīnijas telemārketinga jomā.Piekrišana – telemārketinga "zelta likums"Pati būtiskākā atziņa, kas caurvij jauno vadlīniju dokumentu, ir skaidra: komerciālu paziņojumu sūtīšana fiziskai personai ir pieļaujama tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi brīvu un nepārprotamu piekrišanu. Piekrišana nevar būt pasīva – klusēšana vai atteikuma iespējas neizmantošana nav uzskatāma par piekrišanu.Svarīgi atcerēties, ka atsaukt savu piekrišanu personai jābūt tikpat viegli, cik to bija sniegt. Ja klients piekrišanu sniedzis ar vienu klikšķi internetā, uzņēmums nedrīkst pieprasīt veikt maksas zvanu noteiktā darba laikā, lai no šīs iespējas atteiktos.Kas ir kas? Pārziņa un apstrādātāja atbildībaVadlīnijas skaidri nodala lomas telemārketinga procesos. Pārzinis (uzņēmums, kura interesēs tiek veikti zvani) ir galvenais atbildīgais par datu apstrādes likumību gan klientu,...

Cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropā nepieciešams stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību, uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem un aktīvāk īstenot pārrobežu sadarbību, tika secināts 23. janvārī notikušajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomes sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.Organizētā noziedzība ES ik gadu rada 139 miljardu eiro nelikumīgus ienākumus, taču konfiscēti tiek tikai aptuveni 2% no šīs summas, tas nozīmē, ka likuma pārkāpēji saglabā finansiālās iespējas turpināt un paplašināt savu darbību, negatīvi ietekmējot tiesiskumu un legālo ekonomiku.Kā risinājumus problēmai dalībvalstu pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību stiprināt finanšu plūsmu caurskatāmību un uzraudzību, uzlabot piekļuvi finanšu un kriptoaktīvu datiem un stiprināt pārrobežu sadarbību. Paegļkalnas skatījumā, šobrīd galvenā prioritāte ir tieši esošo instrumentu ieviešana un efektīva īstenošana praksē.Sanāksmē tika aktualizēta nepieciešamība risināt informācijas pieejamības izaicinājumus pārrobežu izmeklēšanās, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.Diskusijās par krimināltiesību politiku, dalībvalstis bija vienisprātis, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem un jauniešiem, apcietinājumam jābūt galējam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) gadā pieņem vidēji 50 lēmumus par kādas adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā.Pēc VID datiem šā gada 19. janvārī riska adrešu reģistrā bija aktīvas 795 adreses.Dienestā norāda, ka uzņēmuma adreses iekļaušana riska adrešu sarakstā ir instruments iespējamu fiktīvas uzņēmējdarbības un nodokļu nenomaksas risku novēršanai.Riska adrešu saraksts Latvijā ir ieviests kā preventīvs instruments, kas palīdz agrīni identificēt un ierobežot fiktīvu uzņēmējdarbību, pirms valstij vai godprātīgiem uzņēmējiem rodas būtiski zaudējumi.VID skaidro, ka līdzšinējā prakse apliecina, ka riska adrešu regulējums ir efektīvs, tiesisks un sabiedrības interesēm atbilstošs instruments. Piemēram, savulaik desmitiem negodprātīgu komersantu reģistrējās pat graustos un sabiedriskajās tualetēs, tagad šāda prakse nav "norma".Ja adrese ir nonākusi riska sarakstā, īpašniekam ir tiesības iesniegt VID iesniegumu, lai pēc situācijas sakārtošanas, tā tiktu no saraksta izslēgta. Tāpat adreses īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir iespēja saņemt atļauju savas uzņēmējdarbības reģistrācijai, skaidro VID.Dienestā atzīmē, ka Uzņēmumu reģistrs uz īpašnieku iesniegumiem reaģē ātri, vienlaikus tiek domāts...

Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 21.janvārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot arī ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Būtiskas izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist...

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu paketi, kas paredz, ka fiziskas personas nākotnē varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu.Grozījumi konceptuāli atbalstīti Kredītinformācijas biroju likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma.EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālu krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu.Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi.Jau pašlaik "Crefo birojs" savā mājaslapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "Crefo birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) sagatavojis apskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas rezultātiem 2025. gada pirmajā pusgadā. Latvijas patērētāju kreditēšanas (nebanku) tirgus šai laikā bija stabils un vērsts uz izaugsmi, taču šī izaugsme bija nevienmērīga starp dažādiem kredītu veidiem – straujāk pieauga līzingu un distances kredītu apjomi, bet samazinājās patēriņa un hipotekāro kredītu aktivitāte.Tirgus stabilitāte2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā bija spēkā 38 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai – par vienu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kreditēšanas pakalpojumus sniedza 35 kapitālsabiedrības, kas ir tikpat, cik 2024. gada otrajā pusgadā.Gan stabilais tirgus dalībnieku skaits, gan fakts, ka periodā netika apturētas vai anulētas licences, kā arī labā kredītportfeļa kvalitāte liecina par tirgus stabilitāti.PTAC uzraugāmā kredītu portfelī ietilpst: līzingi, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti (klātienē un distancē izsniegtie kredīti t.sk. kredītlīnijas), lombardi.Pieaug kredītportfelisUz 2025. gada 30. jūniju kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis sasniedza 1,318 miljardus eiro. Tas ir par 178,67 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk...

Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka nebanku jeb patērētāju kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai būtiski mazinātu uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos un lieku administratīvo slogu gan valsts institūcijām, gan pašai nozarei. Pašlaik kreditētāju licencēšanu, uzraudzību un kontroli veic trīs institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID), un to pieeja atšķiras atkarībā no konkrētā pakalpojumu sniedzēja riskiem. FM norāda, ka praksē veidojas situācijas, kad vienam un tam pašam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas nozīmē paralēlas pārbaudes, atšķirīgas prasības un dublējošus procesus. Piemēram, kredītiestādes meitassabiedrību – patērētāju kreditētāju – uzrauga PTAC, kamēr tās mātessabiedrību – kredītiestādi – uzrauga Latvijas Banka. Līdzīga sadrumstalotība vērojama arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kur uzraudzības funkcijas dalās starp PTAC un VID.FM uzsver, ka šāda sistēma neļauj efektīvi koncentrēt finanšu un cilvēkresursus vienuviet un rada lieku administratīvo slogu. Tāpēc ministrija piedāvā nodot nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un...

Lauku atbalsta dienests (LAD) no 20. februāra uzsāks projektu pieteikumu pieņemšanu vairākiem atbalsta pasākumiem lauku saimniecību attīstībai. LAD aicina ņemt vērā, ka pieteikšanās tiek uzsākta februārī, taču projektu iesniegšanas beigu termiņi pasākumiem atšķiras.Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējaiNo 20. februāra līdz 20. martam pieteikumus pieņem atbalsta pasākumam LA 4.1.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai” - mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.Atbalstam var pieteikties lauku saimniecības, tai skaitā lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kuras veic lauksaimniecisko darbību.Trešās kārtas publiskais finansējums: mazajām lauku saimniecībām ir 16,7 miljoni eiro; vidējām lauku saimniecībām – 18,4 miljoni eiro.Finansējums tiek sadalīts proporcionāli pa reģioniem atbilstoši LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojumam (detalizēts sadalījums pa reģioniem pieejams LAD tīmekļvietnē).Svarīgi! Atbalsta pretendentam maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanai ņems vērā iepriekšējās kārtās piešķirto finansējumu. Par to plašāka informācija skatāma LAD tīmekļvietnē.Atbalsts preventīvajiem ieguldījumiemNo 20. februāra līdz 20. jūlijam LA...

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's 16. janvārī apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Moody`s norāda, ka Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A3 līmenī pamato valsts spēcīgais institucionālais ietvars un valdības rīcībspēja, kas nodrošināja stingras fiskālās politikas konsekventu īstenošanu un apliecināja spēju pārvarēt dažādus ārējo faktoru izraisītus izaicinājumus, tostarp valsts ekonomikai pielāgojoties jauniem apstākļiem pandēmijas un enerģētikas krīzes divkāršo satricinājumu laikā, ziņo Finanšu ministrija.Saskaņā ar aģentūras viedokli, Latvijas kredītreitinga apstiprināšana esošajā līmenī atspoguļo arī stabilus ekonomiskās izaugsmes pamatus un augstu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.Kur A3 atrodas reitingu skalā?LīmenisMoody's reitingsRaksturojumsAugstākaisAaaMinimāls risks (piemēram, Vācija)AugstsAa1, Aa2, Aa3Ļoti zems risksAugstāks vidējaisA1, A2, A3Zems risks ( Latvija)Zemāks vidējaisBaa1, Baa2, Baa3Mērens risks (pēdējais investīciju līmenis)SpekulatīvsBa1 un zemākAugsts risksĢeopolitiskie riski nemazināsStabilais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo Moody’s viedokli, ka Latvijas ģeopolitiskie riski saglabāsies paaugstināti, lai gan tos mazina valsts dalība NATO, NATO karaspēka pastāvīgā dislokācija Latvijā un valsts aizsardzības spēju stiprināšana....