Autori

Lauksaimniekiem Latvijā nav speciāla nodokļu režīma, bet ir daudz dažādu nodokļu atlaižu un atvieglojumu, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodrošināt lauksaimnieku ienākumu atbalstu. Tomēr katra nodokļu atlaide vai atvieglojums samazina valsts vai pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tāpēc nodokļu eksperti Latvijā jau vairākus gadus norāda, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai nepieciešams nevis palielināt nodokļu daudzumu un likmes, bet gan izvērtēt jau piešķirtās nodokļu atlaides un atbrīvojumus. Vai visi atvieglojumi ir efektīvi? Pēc būtības nodokļu atvieglojumi ir budžeta izdevumi konkrētu mērķu sasniegšanai. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm 2020. gadā nodokļu atvieglojumu apmērs Latvijā bija 2,5 miljardi eiro, kas ir 25,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai 8,5% no IKP. Turklāt pēdējo gadu tendence ir šīs summas, kā arī tās attiecības pret nodokļu ieņēmumiem un IKP palielināšanās. Lai izvērtētu esošo nodokļu atvieglojumu efektivitāti, nepieciešams noskaidrot, kāds ir konkrētā atvieglojuma mērķis, kā arī vai tas tiek sasniegts. Turklāt būtiski novērtēt, vai konkrētais atvieglojums sekmē valsts mērķu...

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

Kā ik gadu žurnāla Bilance konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi", kas video tiešraides formātā notika 13. janvārī, varēja gūt plašu un pilnvērtīgu pārskatu par nodokļu un grāmatvedības pasaulē notiekošo. Desmit lektori — no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas un vadošām Finanšu ministrijas amatpersonām līdz izciliem nozares speciālistiem piecu stundu garumā analizēja jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, pie viena gan atskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, gan arī ielūkojoties nākotnē gaidāmajās tendencēs. Lai gan lielākās izmaiņas nu jau ir aiz muguras, tomēr, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās — un tieši dažādas niansētas normatīvā regulējuma pārmaiņas, kas radušās, likumdevējam mēģinot "pieslīpēt" pērn veikto nodokļu reformu, kā arī jauno grāmatvedības normatīvo ietvaru, bija konferences saturiskais pamats. Pērnais gads bijis labāks, nekā gaidīts Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla Bilance konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi, un...

Rakstā ir turpināta Bilances (2021. g. Nr. 6 (474), 12.–15. lpp.) jūnija numurā aizsāktā tēma par MUN maksātājiem būtiskajām izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 2. pusgadā un īpaši "smagi" ietekmē darba devējus, palielinot viņu nodokļu slogu. Jau tagad var prognozēt, ka papildu nodokļi MUN maksātājiem par algotajiem darbiniekiem veicinās nelegālu nodarbinātību, it sevišķi ņemot vērā to, ka ienākumu "griesti" pašam īpašniekam ir atcelti. Tā būs pretēja tendence tai, kas bija vērojama iepriekšējos gados, jo tad algas "griesti" 720 eiro apmērā veicināja fiktīvu darbinieku pieņemšanu. Tieši tāpat kā jebkurā uzņēmumā šo tendenci par nelegālo nodarbināšanu varētu mazināt galvenokārt paša darba ņēmēja vēlme būt sociāli apdrošinātam un izglītošana par to, kāpēc maksājam nodokļus un kādiem mērķiem tie tiek izlietoti. Te gan nepieciešama arī reāla drošības sajūtas radīšana nodarbinātajiem (gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem), ka viņi saņems samaksātajiem nodokļiem adekvātu atbalstu no valsts ienākumu samazināšanās gadījumā. Kā arī nepieciešams turpināt iesākto nodokļa sloga samazināšanu (samazinot...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Foto: © master1305 – stock.adobe.com Mazās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā ir ieviests īpašs nodoklis — mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Galvenie ieguvumi no MUN ir samazinātais administratīvais slogs mikrouzņēmumiem, mazākas darbaspēka izmaksas un daudzos gadījumos arī mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu režīmā. Tomēr blakus pozitīvajiem aspektiem jāatzīst arī MUN negatīvie aspekti, no kuriem būtiskākie ir: konkurences izkropļojums uzņēmējdarbībā un nepietiekams mikrouzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums. Tāpēc nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa pilnveidošana, lai nodrošinātu MUN režīma ilgtspēju. Latvijā problēmas ir ļoti līdzīgas kā citās valstīs — mazo uzņēmumu nodokļu aprēķinu sarežģītība un laikietilpīgums palielinās un arvien grūtāk mazajiem uzņēmējiem pašiem veikt nodokļu aprēķinus, Latvijā — īpaši IIN maksātājiem pēc nodokļu reformas 2018. gadā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pilnveidot jau ieviestos atvieglotos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmējiem. Patlaban Latvijā ir divas iespējas: maksāt konstantu nodokļa summu (50 eiro mēnesī vai Rīgā 100 eiro mēnesī) kā patentmaksu vai maksāt MUN 15% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Pirmo iespēju var izmantot...

Jau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», jo daudzas normas izriet no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk norādīti pašnodarbināto biežāk uzdotie jautājumi, uz kuriem nepieciešamas skaidras un nepārprotamas atbildes. Pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšana Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu samazina par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par iepriekšējo periodu (vienkāršā ieraksta grāmatvedībā), vai par aprēķināto maksājumu (divkāršā ieraksta grāmatvedībā)? Nevienā...

Jautājums: Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu drīkst samazināt par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas samaksātas par iepriekšējo ceturksni? Atbild Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Šis jautājums nav atrunāts nevienā tiesību aktā un ilgstoši netika skaidrots arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Tikai 2020. gada marta beigās VID metodiskais materiāls tika papildināts ar piemēru, kurā parādīts, ka, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus par sevi izdevumos nedrīkst iekļaut. Kā arī šī gada sākumā VID mājaslapā tika publicēta kādam pašnodarbinātajam 8.08.2019. sniegta uzziņa, kurā norādīts, ka “valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut saimnieciskās darbības ieņēmumu-izdevumu žurnālā mēnesī, kurā šis maksājums tiek veikts valsts budžetā”, bet “netiek atskaitītas nosakot gada/mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, no kura veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Par šo un citiem pašnodarbinātajiem aktuāliem jautājumiem lektore Inguna...

Atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja statusa izvēli vai maiņu, sniedz Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Jautājums: Kāda būtu vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma 18 gadus vecam skolēnam, kurš vēlas strādāt par kurjeru, izmantojot vecāku automašīnu vai ar velosipēdu? Atbilde: Ja nav lielu izdevumu, piemērota izvēle varētu būt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīms, jo tas ir vienkāršākais un jāmaksā viena 15% nodokļa likme. Tomēr šajā kontekstā jāņem vērā arī iespējamie mīnusi - šādā gadījumā skolēns vairs nebūs apgādājamais, kas nozīmē, ka tas cilvēks, kura apgādībā viņš ir, zaudēs atvieglojumu par apgādājamiem (250 eiro neapliekamā summa reiz 20% IIN likme = neto alga par 50 eiro mazāka). Otra iespēja ir reģistrēt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajam, bet tad jārēķinās ar to, ka jāveic ieņēmumu un izdevumu uzskaite žurnālā, jāiesniedz gada ieņēmumu deklarācija, jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jautājums: Vai nodokļu maksātāja statusa maiņu...