Autori

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie 1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām. Vēršoties EST, Slovākijas nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīvas 89/665/EEK1 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, ar kuru tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 18. aprīlī lietā C605/21 Heureka Group a.s. pret Google LLC1 pieņēma tiesību normu piemērotājiem noderīgu spriedumu konkurences tiesībās, kurā ir izskatīts jautājums par noilguma termiņa sākumu un efektivitātes principu zaudējumu piedziņas lietās. 1 Sk. arī EST 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā Volvo un DAF Trucks (C267/20, EU:C:2022:494). Lietas ietvaros tika skatīts jautājums par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem 10. pantu, 22. panta 1. punktu, kā arī par šīs tiesību normas piemērojamību laikā. Direktīvas 2014/104/ES 10. pantā „Noilguma termiņi” ir noteikts, ka dalībvalstis saskaņā ar šo pantu paredz noteikumus, kas piemērojami noilguma termiņiem zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanai. Tajos paredz, kad sāk skaitīt noilguma termiņu, kāds ir tā ilgums un kādos apstākļos tas tiek pārtraukts vai apturēts. Noilguma termiņus nesāk skaitīt,...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada martā pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Viens no pieņemtajiem spriedumiem skar datu aizsardzības un privātuma jautājumus, kā arī uzraudzības iestādes pilnvaras. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). EST 2024. gada 14. marta spriedumā lietā C46/23 Budapest Főváros IV. Kerület Újpest Önkormányzat Polgármesteri Hivatala pret Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság skatīts jautājums par datu subjekta tiesībām tikt aizmirstam. Prejudiciālais nolēmums tika sagatavots par to, kā interpretēt Regulas 2016/6791 17. panta „Tiesības uz dzēšanu („tiesības tikt aizmirstam”)” 1. punktu, kas noteic: „Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada janvārī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās, kas saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas darījumiem, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību – lidsabiedrības pārvadājumu kompensāciju. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts). Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Kompensācija aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 25. janvāra spriedums lietās C54/23...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un decembrī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi personas datu apstrādes un darba lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Personas datu apstrāde, kopīga atbildība par apstrādi un administratīvo naudas sodu piemērošana1 Lietā skatīts jautājums par nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes (Lietuvas) tiesībām uzlikt administratīvo sodu. Covid–19 vīrusa pandēmijas laikā Lietuvas Republikas veselības ministrs uzdeva Nacionālās sabiedrības veselības centram (NSVC), organizēt tūlītēju informātikas sistēmas iegādi, lai reģistrētu un uzraudzītu datus par personām, kas saskārušās ar šo vīrusu. NSVC ar privātas sabiedrības UAB IT Sprendimai sėkmei (turpmāk – sabiedrība ITSS) palīdzību izveidoja mobilo lietotni. Mobilās lietotnes tapšanas gaitā tika izstrādāti privātuma aizsardzības noteikumi, kuros sabiedrība ITSS un NSVC tika noteikti par pārziņiem. Attiecīgā mobilā lietotne, kurā minēta sabiedrība ITSS un NSVC, no 2020. gada 4. aprīļa līdz 26. maijam bija pieejama lejupielādei...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un oktobrī ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas personas datu apstrādes un patērētāju aizsardzības lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Nacionālajām tiesām katru reizi, kad lietas izskatīšana skar Eiropas Savienības (ES) tiesības, jāvērtē, vai lietā nav nepieciešama ES tiesību normas interpretācija, kuru ir tiesīga veikt tikai EST. Ja nacionālā tiesa nonāk pie secinājuma, ka šāda interpretācija ir nepieciešama, tad nacionālajai tiesai ir jāvēršas ar lūgumu pie EST, lai saņemtu prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts. „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas...

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojams koplīgums. Darbs tiek veikts atbilstoši ikmēneša darba grafikam, kurā ir noteiktas nevis konkrētas iknedēļas atpūtas dienas, bet iknedēļas atpūtas laiks, ko darba devējs piešķir atkarībā no iknedēļas bāzes laikposma. Saskaņā ar koplīgumu darba devējs starp divām maiņām darbiniekam piešķīra: 12 stundu ikdienas atpūtas laiku, ko darbinieks varēja pavadīt savā dzīvesvietā...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas, kas saistītas ar darba un nodarbinātības tiesībām. Arī šajā rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sk. žurnāla 2023. gada februāra numura rakstu „Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fizisku personu datu apstrādes lietās”. Kā jau minēts iepriekšējos apskatos1, LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. Attiecībā uz EST tiesas pienākumu izskatīt lietu un pieņemt prejudiciālo nolēmumu judikatūrā ir secināts: „Atteikties lemt par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir redzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem....

Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada janvārī pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam. Rakstā apskatīti divi janvāra pirmajā pusē pieņemtie spriedumi, kuri skar fizisko personu datu aizsardzības un privātuma jautājumus. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju; 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību” (EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10, 11. punkts). Datu subjekta piekļuves tiesības EST 2023. gada 12. janvāra spriedums RW pret Österreichische Post AG (lieta C154/21) 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016....

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam. LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.” (EST spriedums lietā 34-73, „Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze”, 10., 11. punkts). Lietā Nr. C391/20 tika uzdoti divi prejudiciālie jautājumi par LESD 49. pantu - brīvība veikt uzņēmējdarbību. Jautājumu būtība, vai LESD 49. un 56. pants, kā arī Hartas 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā...

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Vienlaikus Civilprocesa likuma normas noteic virkni prasību, kas jāievēro, iesniedzot kasācijas sūdzību, jo tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja: kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu; kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā,...

Termins “darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodslimību ārsta atzinums “veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments kasācijas instancē izskatīja lietu par darbinieces atbrīvošanu no darba, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu (2022. gada 6. janvāra spriedums lietā Nr. C33366520, SKC-148/2022). Kasācijas instances tiesa nolēma, ka apelācijas instances spriedums, ar kuru tika nolemts atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, ir nododams otrreizējai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo tiesa nav pareizi piemērojusi materiālo tiesību normu. Minētā lieta ir nozīmīga, jo skar Eiropas Savienības tiesības1, t.i., Padomes direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk - direktīva 2000/78/EK). Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic: “Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību,...

NUMURA INTERVIJA Nodokļu jomā šis būs pārejas gads. Saruna ar SANDIJU NOVICKU, zvērinātu advokātu biroja COBALT partneri, zvērinātu advokāti JURISTA PADOMS Piespiedu vakcinācija – vai tā var kļūt par realitāti? SARMIS SPILBERGS, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts; IVETA CEPLE, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte; DĀRTA ŪDRE, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš juriste Kādas priekšrocības videokonferencei ir tiesvedības procesā? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese DARBA TIESĪBAS Rosina paplašināt koplīgumu nosacījumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atziņas rīkotajā konferencē “Attīstot nozaru koplīgumu pārrunas” Uzteikums pārbaudes laikā un procesuālā termiņa nokavējuma sekas. IVETA ZELČA, Mg. iur., zvērināta advokāte KOMERCDARBĪBA Pretkorupcijas kontroles sistēmas loma uzņēmumā. Ieskats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu rīkotajā konferencē “4K” TIESU PRAKSE Tiesības veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētajiem parādiem. Sagatavots pēc LR Senāta sprieduma lietā SKA-122/2020 Noilguma piemērošana darba samaksas jautājumos. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo...

NUMURA INTERVIJA Attālināto darbu jāorganizē juridiski korekti. Saruna ar ANDI BURKEVICU, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN vadošo darba tiesību speciālistu, zvērinātu advokātu. JURISTA PADOMS Piezīme ārpakalpojumu grāmatvežiem kā AML likuma subjektiem. ANASTASIJA SLOBODENUKA, PwC Legal juriste Datu apstrādes reģistrs. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Kā juridiski pareizi vienoties ar īsziņu, zvanu un e-pastu palīdzību. ILGA JANSONE, Rīgas šķīrējtiesas kancelejas vadītāja FINANSES Kā neļaut krīzei ietekmēt naudas plūsmu un likviditāti. ILVA VALEIKA, kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā KONKURENCES TIESĪBAS Kā nesabojāt reputāciju konkurences apstākļos. Ieskats LIAA vebinārā „Starta paka uzņēmējiem: kas jāzina par konkurences tiesībām?” IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Kas mainīsies saistībā ar tiesībām uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 8. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT...