Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, atbildot uz jautājumu, kurā uzziņas pieprasījuma iesniedzēja pilnvarotā persona (turpmāk - Iesniedzējs) apraksta konkrēto situāciju.
Iesniedzēja saimnieciskā darbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši Iesniedzēju veikt mājas apsaimniekošanu. Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā norāda, ka ir pieņemts atsevišķs lēmums par pilnvarojumu organizēt mājas renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par to Iesniedzējs dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis līgumu ar valsts aģentūru “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.
Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā informē, ka visi dzīvokļu īpašnieku maksājumi (īre/apsaimniekošanas maksa, komunālie maksājumi) tiek ieskaitīti apsaimniekotāja – Iesniedzēja – bankas kontā. Konkrētās mājas renovācijai tiks piesaistīti kredītlīdzekļi un banka kredītu noformēs uz Iesniedzēja vārda (ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums).
Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā norāda, ka tagad 42 fizisko personu (dzīvokļu īpašnieku) vārdā apsaimniekotājs – Iesniedzējs – juridiskā persona, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tiek pilnvarots slēgt būvniecības līgumu ar citu juridisko personu, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju – SIA “C”, par renovācijas darbu veikšanu. Renovācijas darbi notiks daudzdzīvokļu mājā, kuru uz pilnvarojuma līguma pamata apsaimnieko un pārvalda Iesniedzējs. Lai veiktu apmaksu par šiem darbiem, būvuzņēmējs SIA “C” izrakstīs rēķinu.
Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā uzdod šādus jautājumus.
- Vai SIA “C” ir jāpiemēro likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa “reversā” maksāšanas kārtība, ja faktiskais pakalpojuma saņēmējs ir 42 fiziskās personas (dzīvokļu īpašnieki), bet Iesniedzējs tikai rīkojas ar naudas līdzekļiem un veic apmaksu par darbiem saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarojumu? Rēķins par izpildītiem darbiem tiks izrakstīts uz Iesniedzēja vārda, bet pakalpojuma sniegšanas vieta norādīta daudzdzīvokļu mājas adrese.
- Kā norādīt šo darījumu Iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā? Iesniedzējs nenodrošina atsevišķu apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai iegādāto preču un saņemto pakalpojumu uzskaiti.
Iesniedzējs paskaidro, ka tā pilnvarotā persona iesniegumā kā līguma slēdzēju norādīja SIA “C”. Iesniedzējs vērš uzmanību, ka tam ir vairākas šādas situācijas – renovācija notiek vairākās mājās, katrā ir savs būvnieks, tādēļ, lai nevajadzētu prasīt uzziņas par katru gadījumu (māju) atsevišķi, Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā nenorādīja konkrētu uzņēmumu, bet izdomātu SIA “C”. Būvniecības līgumi visos gadījumos ir līdzīgi, nosacījumi identiski, var atšķirties nebūtiskas nianses.
Valsts ieņēmumu dienests atbild uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem to uzdotajā secībā.
1. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas.
No Iesniedzēja vēstules par papildu ziņām pievienotās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas XXXX ielā, Liepājā, dzīvokļu īpašnieku, kurus uz 2010.gada 9.jūlija pilnvarojuma pamata pārstāv Iesniedzējs, un SIA “D”, 2012.gada 5.jūnija būvniecības līguma kopijas ir secināms, ka Iesniedzējs ir noslēdzis līgumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, tādējādi tas nav šo būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Faktiskie būvniecības pakalpojumu saņēmēji ir konkrētajā būvniecības līgumā minētie dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Tādējādi, ja Iesniedzējs, noslēdzot būvniecības līgumu ar konkrēto būvnieku par rekonstrukcijas darbu veikšanu, norāda sevi kā konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu, tad Iesniedzēja saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem nav piemērojama likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6pantā noteiktā “reversā” pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, jo būvniecības pakalpojumi tiek sniegti dzīvokļu īpašniekiem, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamās personas. Tādā gadījumā iesniegumā minētajā situācijā būvniecības pakalpojumiem piemērojama likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktā vispārējā maksāšanas kārtība.
2. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 2.1.apakšpunktam likuma normas nepiemēro līgumsodiem, drošības naudai, rokas naudai, biedru naudai, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajai atlīdzībai par apdrošināšanas gadījumu, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.
Ņemot vērā minēto, maksai, ko Iesniedzējs norādīs rēķinā, sadalot būvniecības pakalpojumu izmaksas uz visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normas nepiemēro, un minētos darījumus Iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā neuzrāda.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktam priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:
a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,
b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu,
c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,
d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,
e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,
f) izmaksāta kā kompensācija lauksaimniekam saskaņā ar šā likuma 13.1pantu.
Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Ņemot vērā minēto un atbildē uz iesniegumā uzdoto 1.jautājumu norādīto, iesniegumā minētajā situācijā Iesniedzējam, saņemot no būvniecības pakalpojumu sniedzēja pievienotās vērtības nodokļa rēķinu, nav tiesību tajā norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu atskaitīt kā priekšnodokli un, proti, informācija par šo saņemto pakalpojumu nav jānorāda Iesniedzēja pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā.
VID piebilde par konkrētās uzziņas sniegšanu
VID sniegtajā uzziņā arī vērš uzmanība, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmo un trešo daļu privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Iesniegumā par uzziņu ietver faktu aprakstu, no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma, paskaidrojumu, kādēļ šāda uzziņa nepieciešama, pēc iesniedzēja ieskata – arī juridiskus apsvērumus.
Minētā likuma 101.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uzziņas adresātam uzziņa nav saistoša. Uzziņas tiesiskās sekas iestādei nosaka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.
Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 14.februāra sprieduma lietā SKA-34/2008 13.punktu “uzziņa ir veids, kā persona, pirms vēl valsts nav nodibinājusi publiski tiesiskās attiecības administratīvā akta veidā (tātad, realizējot publisko varu), var uzzināt kompetentās iestādes viedokli attiecīgajā jautājumā. Uzziņa ir iestādes atbilde uz uzdoto jautājumu par to, kā konkrētajos apstākļos ir piemērojamas tiesību normas.”
Pamats uzziņas saņemšanai ir divu faktoru esamība vienlaicīgi, proti, pirmkārt, konkrēti fakti un apstākļi, nevis vispārīgs situācijas raksturojums, un, otrkārt, skaidrojamā tiesību norma, kas tā vai citādi piemērojama konkrētajā faktiskajā situācijā. Tikai šādā gadījumā var būt runa par konkrētu tiesisku situāciju (sk. Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.novembra sprieduma lietā Nr.A42768609 (A03265-10/11) 10.punktu).
Jāatzīmē, ka uzziņa tiek izsniegta adresātam par konkrētu jautājumu, lai adresāts to varētu izmantot vēlākā administratīvajā lietā. Tātad iesniegumā par uzziņu uzdotajiem jautājumiem jābūt par konkrētām tiesiskajām attiecībām, kam varētu sekot iesniedzēja rīcība atbilstoši iestādes sniegtajām atbildēm (uzziņai) un par kuriem iestāde vēlāk attiecībā uz iesniedzēju varētu izdot administratīvo aktu.
Ņemot vērā minēto, attiecībā uz Iesniedzēja vēstulē par papildu ziņām minēto, ka “būvniecības līgumi visos gadījumos ir līdzīgi, nosacījumi identiski, var atšķirties nebūtiskas nianses”, jānorāda, ka uzziņa šajā gadījumā tiek sniegta par Iesniedzēja konkrēto tiesisko situāciju saistībā ar tā vēstulei par papildu ziņām pievienoto daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas XXXX ielā, Liepājā, dzīvokļu īpašnieku, kurus uz 2010.gada 9.jūlija pilnvarojuma pamata pārstāv Iesniedzējs, un SIA “D”, 2012.gada 5.jūnija būvniecības līguma kopiju, jo tiesiskās sekas katrā konkrētajā situācijā arī atkarībā no attiecīgā līguma satura un tajā ietvertajiem noteikumiem var atšķirties.
Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, atbildot uz jautājumu, kurā uzziņas pieprasījuma iesniedzēja pilnvarotā persona (turpmāk - Iesniedzējs) apraksta konkrēto situāciju. Iesniedzēja saimnieciskā darbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši Iesniedzēju veikt mājas apsaimniekošanu. Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā norāda, ka ir pieņemts atsevišķs lēmums par pilnvarojumu organizēt mājas renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par to Iesniedzējs dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis līgumu ar valsts aģentūru “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Iesniedzēja pilnvarotā persona iesniegumā informē, ka visi dzīvokļu īpašnieku maksājumi (īre/apsaimniekošanas maksa, komunālie maksājumi) tiek ieskaitīti apsaimniekotāja – Iesniedzēja – bankas kontā.…