Aktuālā Eiropas Savienības Tiesas prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir turpinājums aprīļa un maija žurnāla numuros iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos.

Par piegādātāja dalības iepirkuma procedūrā ierobežojumu

 EST 2025. gada 13. februāra spriedums lietā C684/23 

Minētais spriedums ir pieņemts pēc Latvijas Administratīvās rajona tiesas lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (turpmāk — Regula Nr. 1370/2007) piemērošanu. Šis lūgums iesniegts saistībā ar VSIA Autotransporta direkcija rīkoto konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā un tiesvedību, ko ierosināja pieteicēja SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss.

Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts nosaka, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs (šajā gadījumā — pašvaldībai piederošs uzņēmums) var piedalīties taisnīgos konkursos, sākot ar diviem gadiem pirms šim pakalpojumu sniedzējam tieši piešķirtā pakalpojumu valsts līguma beigām, ar nosacījumu, ka ir pieņemts galīgs lēmums nodot tieši pakļautā pakalpojumu sniedzēja līgumā ietvertos sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus taisnīgai konkursa procedūrai un ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs nav noslēdzis citu tieši piešķirtu pakalpojumu valsts līgumu.

Konkrētajā lietā Ventspils pašvaldība atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 prasībām 2012. gada 13. janvārī tieši piešķīra PSIA Ventspils reiss kā tieši pakļautam pakalpojumu sniedzējam sabiedrisko pakalpojumu līgumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem Ventspils pilsētā līdz 2023. gada 31. decembrim (pēc grozījumiem līgumā — līdz 30. septembrim. Savukārt 2021. gada 19. maijā VSIA Autotransporta direkcija kā pasūtītāja izsludināja atklātu konkursu par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā, un šajā konkursā piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 2021. gada 30. augustam. Konkursā piedāvājumus iesniedza gan PSIA Ventspils reiss, gan pieteicēja. Par uzvarētāju tika atzīts pretendents PSIA Ventspils reiss, savukārt pieteicēja apstrīdēja šo lēmumu, uzskatot, ka PSIA Ventspils reiss bija jāizslēdz no dalības konkursā, jo nav ievērotas Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkta prasības attiecībā uz aizliegumu šādam uzņēmumam (pašvaldības kapitālsabiedrībai, kurai ir spēkā esošs tieši piešķirts pakalpojuma līgums) piedalīties atklātā iepirkuma procedūrā.

Kā EST secina spriedumā, Administratīvā rajona tiesa uzdod jautājumu, vai Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tad — ja tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs, kuram kompetentā vietējā iestāde iepriekš ir tieši piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu līgumu, piedalās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kurā izsludināts konkurss, pasūtītājam, nosakot, vai šis pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piedalīties šādā procedūrā, jāpārbauda, vai šis pakalpojumu sniedzējs atbilst 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

Kā norāda EST, ar Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas b) apakšpunktu «iekšējam [tieši pakļautam] pakalpojumu sniedzējam», kam ir tieši piešķirtas sabiedriskā pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, ir aizliegts piedalīties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kurā izsludināts konkurss, ārpus šīs vietējās iestādes teritorijas, tomēr tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs var piedalīties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, kurās izsludināts konkurss, ja ir ievēroti trīs nosacījumi, proti, pirmkārt, dalība notikusi divu gadu laikā pirms šim pakalpojumu sniedzējam tieši piešķirtā sabiedrisko pakalpojumu līguma beigām, otrkārt, ir pieņemts galīgs lēmums nodot šajā līgumā paredzētos pasažieru transporta pakalpojumus vienlīdzīgai konkurencei, un, treškārt, tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs nav noslēdzis nevienu citu tieši piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Vienlaikus EST spriedumā uzsver, ka minētie nosacījumi ir paredzēti tikai kā tiešās piešķiršanas procedūru spēkā esamības nosacījumi, līdz ar to tieši pakļauta pakalpojumu sniedzēja, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķirtas tieši, dalība līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kurā izsludināts konkurss, pārkāpjot vienu no Regulas 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, var ietekmēt vienīgi šīs tiešās piešķiršanas spēkā esamību, bet ne šī uzņēmuma dalību piešķiršanas procedūrā, kurā izsludināts konkurss.

Kā spriedumā atzīst EST, lai gan ir taisnība, ka atsevišķus tieši pakļautus pakalpojumu sniedzējus no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, kurās izsludināts konkurss, varētu atturēt tas, ka šādai dalībai varētu noteikt sankcijas, atzīstot par spēkā neesošiem līgumu slēgšanas tiesību tiešas piešķiršanas gadījumus, tomēr līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru efektivitāte, izsludinot konkursu, tādējādi tiek saglabāta, jo ikviens tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs pilnībā saglabā tiesības piedalīties šādās procedūrās. Līdz ar to EST atbildēja uz uzdoto jautājumu, ka pasūtītājam, nosakot, vai tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs, kuram kompetentā vietējā iestāde iepriekš ir tieši piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu līgumu, ir tiesīgs piedalīties izsludinātā iepirkuma procedūrā, nav jāpārbauda, vai pakalpojumu sniedzējs atbilst Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Līdz ar to secināms, ka VSIA Autotransporta direkcija kā pasūtītājam, kurš rīkoja atklātu procedūru — konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā, nebija jāpārbauda, vai PSIA Ventspils reiss ir tiesīga piedalīties šādā procedūrā. Attiecīgi PSIA Ventspils reiss dalība atklātā iepirkuma procedūrā, pat ja šāda dalība neatbilstu Regulas Nr. 1370/2007 noteikumiem, neietekmē atklātās iepirkuma procedūras norisi.

Par finanšu korekciju valsts tiesiskā regulējuma publisko līgumu jomā pārkāpuma dēļ

 EST 2025. gada 6. marta spriedums apvienotajās lietās   C471/23 un C477/23 

Konkrētajās lietās EST izskatīja iesniedzējtiesas lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk — Regula Nr. 1303/2013). Prejudiciālie jautājumi uzdoti par kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par finanšu korekciju pēc pārkāpumiem, kas konstatēti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā.

Lietā C471/23 attiecīgais fondu finansējums (dotācija) piešķirta tieši Bulgārijas Veliko Tarnovas pašvaldībai, kas noslēdza vēlāk partnerības līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrību, kurai kā līgumslēdzējai iestādei ir pienākums rīkot publiskā iepirkuma procedūru saskaņā ar Bulgārijas Publisko līgumu likumu, un partnerības līgumā arī noteikts, ka tad, ja šīs procedūras laikā tiek izdarīti pārkāpumi, kas pamato finanšu korekcijas veikšanu, līdzekļi, uz kuriem attiecas šī korekcija, tās apmērā jāsedz līgumslēdzējai iestādei. Pašvaldības kapitālsabiedrība iepirkuma procedūras rezultātā noslēdza līgumu par trīs elektrisko autobusu piegādi. Vēlāk attiecīgā fonda pārvaldības iestāde pieņēma lēmumu par 25 procentu finanšu korekciju attiecībā uz Veliko Tarnovas pašvaldību, pamatojoties uz pašvaldības kapitālsabiedrības pieļautu pārkāpumu iepirkuma procedūrā.

Lietā C–477/23 fondu finansējums (dotācija) par atkritumu pirmapstrādes iekārtu projektēšanu un būvniecību tika piešķirts Pazardžikas (Bulgārija) reģionam, un vēlāk vairākas šī reģiona pašvaldības noslēdza savstarpēju līgumu, paredzot, ka Pazardžikas pašvaldība kā «galvenā pašvaldība» ir atbildīga par šī projekta vadību, savukārt Belovas pašvaldībai bija jāvada un jāpiešķir publiskais līgums. Belovas pašvaldība kā līgumslēdzēja iestāde noslēdza publisko līgumu par atkritumu iekārtas projektēšanu, uzraudzību, būvniecību, piegādi un uzstādīšanu. Vēlāk fonda pārvaldības iestāde pieņēma lēmumu par 10 procentu finanšu korekciju attiecībā uz Belovas pašvaldības pieļautu pārkāpumu iepirkuma procedūrā.

Strīdus situācija un uzdotie prejudiciālie jautājumi saistīti ar to, vai Regulas Nr. 1303/2013 noteikumi jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā «atbalsta saņēmējs» var ietilpt struktūra, kas ir atbildīga par attiecīgo darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu, bet kas nesaņem paredzēto valsts atbalstu, kā arī struktūra, kas nav parakstījusi administratīvo dotācijas līgumu ar attiecīgo pārvaldības iestādi valstī. Kā norāda spriedumā EST, Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 10. punkta formulējums nekādi neizslēdz, ka vienai un tai pašai darbībai ir vairāki atbalsta saņēmēji, turklāt par programmās paredzēto darbību īstenošanu vispirmām kārtām atbildīgas ir dalībvalstis, kuras tādējādi var brīvi noteikt struktūru, kas ir atbildīga par attiecīgo darbību sākšanu vai to sākšanu un īstenošanu, tāpat kā struktūru, kura saņem attiecīgo valsts atbalstu.

Secīgi tālāk ir uzdoti prejudiciālie jautājumi, vai Regulas Nr. 1303/2013 noteikumi jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru lēmumu par finanšu korekciju publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpuma dēļ var adresēt tai struktūrai, kas nav izdarījusi konkrēto pārkāpumu, un atbildība par šo finanšu korekciju būtu solidāra vai līgumiski sadalīta starp personu, kurai piemērota korekcija, un personu, kura izdarījusi pārkāpumu. Kā norāda EST spriedumā, regulas normās nav paredzēti noteikumi par finanšu korekcijas akta adresātu definīciju, un tāda labuma atmaksa, kas nepamatoti saņemts pārkāpuma dēļ Regulas Nr. 1303/2013 izpratnē, nav obligāti jāpieprasa no struktūras, kas izdarījusi šādu pārkāpumu. EST ieskatā atkarībā no šo līgumisko saistību satura, lai gan katra struktūra var tikt atzīta par solidāri atbildīgu par vienu un to pašu darījumu, šāda finansiālā atbildība var arī tikt sadalīta starp attiecīgajām struktūrām. Vienlaikus EST spriedumā uzsver, ka svarīgs ir tiesiskās drošības princips, it īpaši gadījumos, kad tiesiskais regulējums var radīt finansiālas sekas. Attiecīgi EST secina, ka finansiālās atbildības kontekstā ir svarīgi noteikt to struktūru, kurai ir finansiālas saistības pret attiecīgo uzraugošo iestādi, t.i., kas uzņemas finansiālo atbildību pret attiecīgā fonda pārvaldības iestādi.

Kā pēdējais risināmais jautājums, uz ko atbildi sniedza EST, vai tiesiskais regulējums jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts praksi, saskaņā ar kuru struktūrai, kas izdarījusi tādu pārkāpumu Regulas Nr. 1303/2013 izpratnē, kura dēļ noteikta finanšu korekcija, nav tiesību piedalīties nedz procedūrā, ar ko nosaka šo finanšu korekciju, nedz tiesvedībā par tās atcelšanu. Kā spriedumā atzīst EST, tiesības tikt uzklausītam ir to tiesību uz aizstāvību neatņemama sastāvdaļa, kuru ievērošana ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas ikvienai personai garantē iespēju lietderīgi un efektīvi paust savu viedokli administratīvajā procesā un pirms jebkura lēmuma, kas var nelabvēlīgi skart viņas intereses, pieņemšanas, tostarp tad, ja šāda prasība nav paredzēta piemērojamajā tiesiskajā regulējumā. EST norāda, ka šis noteikums ir piemērojams finanšu korekcijas noteikšanas administratīvajai procedūrai, ko valsts iestādes veic pārkāpuma izdarīšanas dēļ Regulas Nr. 1303/2013 izpratnē. Saistībā ar šo jautājumu EST spriedumā tomēr precizē, ka gadījumā, kad lēmums par finanšu korekciju tieši skartu to struktūru, kura attiecībā pret pārvaldības iestādi ir finansiāli atbildīga, tad tieši šai struktūrai ir jāpiešķir tiesības piedalīties šīs finanšu korekcijas noteikšanas procedūrā un tiesvedībā par tās atcelšanu. Savukārt ja struktūra, kura izdarījusi pārkāpumu, nav finansiāli atbildīga attiecībā pret fonda pārvaldības iestādi par projekta īstenošanu, ES tiesiskais regulējums pieļauj, ka šai struktūrai nav tiesību piedalīties ne procedūrā, ar kuru tiek noteikta finanšu korekcija, ne tiesvedībā par tās atcelšanu.

Par valsts pienākuma neizpildi par «tīro» autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu publiskajos iepirkumos

 EST 2025. gada 20. marta spriedums lietā C480/23 

Minētais spriedums pieņemts sakarā ar Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma lietu pret Bulgāriju par dalībvalsts pienākumu neizpildi, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par «tīro» un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (turpmāk — Direktīva 2019/1161), prasības. Kā skaidrots direktīvā, ir ievērojami jāsamazina gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kas ir kaitīgas veselībai un videi, tai skaitā atbalstot publiskā iepirkuma izmantošanu tīro transportlīdzekļu veicināšanai. Tā kā publiskie izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem veido aptuveni 16% no iekšzemes kopprodukta, publiskās iestādes, izmantojot publisko iepirkumu politiku, var veicināt un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīva 2019/1161 paredz, ka šīs direktīvas prasības piemēro autotransporta līdzekļu un noteiktu pakalpojumu iepirkuma līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, ciktāl tiem ir pienākums piemērot iepirkuma procedūras, kas paredzētas publisko iepirkumu direktīvās. Direktīva 2019/1161 cita starpā nosaka, kas ir «tīrie transportlīdzekļi» un cik liels procents šādu transportlīdzekļu ir jāiepērk publiskajos iepirkumos attiecīgajos periodos.

Kā EST konstatēja spriedumā, Bulgārijas Republika nav pierādījusi, ka spēkā esošais valsts tiesiskais regulējums nodrošina visu ar Direktīvu 2019/1161 ieviesto grozījumu īstenošanu. Attiecīgi EST deva savu vērtējumu apstākļiem, kas Bulgārijas ieskatā varētu pamatot minētās direktīvas prasību ieviešanu. Pirmkārt, EST norāda, ka Bulgārijas Republikas argumentam par politisko nestabilitāti nevar piekrist, jo dalībvalsts nevar atsaukties uz savas tiesību sistēmas normām, praksi vai situācijām, lai attaisnotu tādu no Savienības tiesībām izrietošu pienākumu neizpildi kā direktīvas netransponēšana noteiktajā termiņā. Otrkārt, EST attiecībā uz argumentu par Covid–19 pandēmiju norādīja, ka kaut arī jēdziens «nepārvarama vara» nenozīmē pilnīgu neiespējamību izpildīt no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus, tas tomēr prasa, lai attiecīgā neizpilde būtu saistīta ar tādiem ārkārtējiem un neparedzamiem apstākļiem, kuri nav atkarīgi no personas, kas uz tiem atsaucas, un kuru sekas, neraugoties uz pienācīgu rūpību, nav bijis iespējams novērst, turklāt uz nepārvaramas varas situāciju var atsaukties tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu šīs grūtības. Sekojoši EST konstatēja, ka, noteiktajā termiņā nepieņemdama normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2019/1161 prasības, un tādējādi nepaziņodama šos aktus Komisijai, Bulgārijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā noteiktos pienākumus, un noteica Bulgārijai piemērojamo naudas sodu, kas samaksājams Eiropas Komisijai.

1 Dati pieejami Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē sadaļā «Datu vizualizācija» https://info.iub.gov.lv/visual, rādītājs «Tīrais transports».

Latvijā Direktīvas 2019/1161 regulējums ir pārņemts attiecīgajos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos. Un, apskatot iepirkumu datus par tīro transportu, ir secināms, ka Latvijā pirmajā periodā (līdz 2025. gada 31. decembrim) direktīvā noteiktie mērķrādītāji tiek sasniegti.¹

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

• Aktuālā Eiropas Savienības Tiesas prakse publisko iepirkumu lietās
• Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos
• Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās