JAUNUMI

Uzņēmējdarbības vidē neizbēgami rodas situācijas, kad klienti vai sadarbības partneri paliek parādā. Tomēr uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ka pastāv tiesiski ceļi, kā šādus bezcerīgus debitoru parādus izslēgt no grāmatvedības uzskaites, nemaksājot papildu uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).Priekšnoteikums – izpildīts "mājas darbs" Lai parādu norakstīšana neradītu papildu nodokļu saistības, uzņēmumam vispirms ir jāpierāda, ka ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Tāpat būtiski, lai debitors būtu Latvijas, citas ES/EEZ valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā esoša nodokļu konvencija. Nodokļu atvieglojumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību parādiem.Mazie parādi un lietderības apsvērumi Likumdošana paredz atvieglotu kārtību nelielu summu norakstīšanai:Ja parāda summa nepārsniedz 20 eiro un tā ir mazāka par iespējamajiem atgūšanas izdevumiem, to var norakstīt bez papildu nodokļiem.Parādiem virs 20 eiro, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā, norakstīšana ir pieļaujama, ja summa nepārsniedz 0,2% no uzņēmuma neto apgrozījuma. Šajā gadījumā jābūt izvērtētam, ka tiesvedība nav lietderīga,...

Saeima 5. martā nodeva vērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) ieceri ieviest 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt, Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm.Kā aģentūru LETA iepriekš informēja NA, politiskais spēks aicina ieviest "ekonomiskās drošības nodokli", lai mazinātu Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas un vienlaikus nodrošinātu papildu finansējumu valsts drošībai.Lai ieviestu šo nodokli, NA izstrādājusi jaunu likumu - Ekonomiskās drošības nodokļa likumu, kā arī atbilstošus grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām". Pret šīm iecerēm šodien balsoja "Latvija pirmajā vietā" un bijušie un esošie "Stabilitātei" deputāti.NA rosinātais "ekonomiskās drošības nodoklis" paredz piemērot paaugstinātu - 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm. Iecerēts, ka nodoklis attiektos uz vairākām preču grupām, tostarp pārtikas izejvielām, minerālproduktiem, lopbarību, metāla, ķīmijas un tekstila izstrādājumiem.NA norāda, ka, neraugoties...

Lai iedzīvotāji varētu vienkāršāk iegūt pilnīgu priekšstatu par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima 5. martā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.Grozījumi paredz, ka turpmāk ikviens iedzīvotājs kredītinformācijas birojā varēs vienkopus saņemt plašāku informāciju par sevi. Papildus datiem par kredītsaistībām būs pieejama arī informācija par personas ienākumiem un apgādībā esošajām personām, ko kredītinformācijas birojs saņems no Valsts ieņēmumu dienesta.Šī informācija palīdzēs iedzīvotājiem labāk izprast savu finanšu situāciju un pieņemt pārdomātākus lēmumus, piemēram, pirms jaunu kredītsaistību uzņemšanās. Tā var būt noderīga arī gadījumos, kad cilvēks saskaras ar finansiālām grūtībām un meklē risinājumus parādu pārvaldībai, piemēram, konsultējoties ar speciālistiem par iespējām sakārtot savas saistības.Likumprojekts Saeimā iesniegts kā daļa no plašākas likumprojektu paketes, kuras mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā un stiprināt parādu konsultāciju sistēmu.Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata Saeimā galīgajā lasījumā.

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Valdība 3. martā apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par azartspēļu un izložu organizācijas vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas saistīti ar vērienīgām izmaiņām nozares uzraudzībā. Galvenais iemesls šīm izmaiņām ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) pievienošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kā rezultātā no 2026. gada 1. aprīļa IAUI beigs pastāvēt kā neatkarīga iestāde.Būtiskākās izmaiņas azartspēļu organizētājiemSaskaņā ar sagatavoto noteikumu projektu, turpmāk azartspēļu un izložu organizētājiem azartspēļu automātu inkasācijas kārtība būs jāiesniedz VID, nevis IAUI, kā tas bija līdz šim. Šis solis tiek sperts, lai nodrošinātu finanšu informācijas pārskatāmību un kontroli arī pēc institucionālās reorganizācijas.Grozījumi paredz, ka VID pārņems visas līdzšinējās IAUI funkcijas azartspēļu un izložu jomā, tādējādi veidojot vienotu pieeju finanšu datu apkopošanai un uzskaitei nozarē.Pārejas periods un identifikācijas numuru derīgumsLai atvieglotu pārejas procesu un neradītu lieku administratīvo slogu uzņēmējiem, noteikumu projektā iekļauts speciāls pārejas punkts. Tas paredz, ka:IAUI piešķirtie identifikācijas numuri azartspēļu automātiem un spēļu galdiem, kas izdoti līdz 2026. gada...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4. martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Muitas likumā, kas paredz vairāku muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošan, virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās vai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS).Grozījumi...

Žurnāla Bilance aizvadītā gada konferencē kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā. Titulu «Gada grāmatvedis 2025» ieguva Rīgas Valsts tehnikuma ilggadējā grāmatvede un profesionālo kompetenču pedagoģe Nataļja Paramonova. Viņa atzīst, ka grāmatvedība ir joma, kurā zināšanu apguve nekad nebeidzas, jo grāmatvedība nav tikai cipari, bet arī domāšana, atbildība un uzticamība.Vēlreiz apsveicu ar «Gada grāmatveža 2025» titulu! Ar kādām sajūtām saņēmāt šo balvu?Tas man bija patīkams un aizkustinošs pārsteigums. Sajūtas bija ļoti emocionālas — gandarījums un pateicība kolēģiem par mana darba augsto vērtējumu. Oto Kristiāns Abrams, Rīgas Valsts tehnikuma pedagogs un ārpakalpojuma grāmatvedis, ir mans bijušais audzēknis, tāpat kā Laila Umbraško, Rīgas Valsts tehnikuma Komercdarbības nodaļas vadītāja. Ar lepnumu skatos uz viņu profesionālajiem un personīgajiem sasniegumiem. Īpaši vēlos izcelt Ivetu Bahmani, Rīgas Valsts tehnikuma galveno grāmatvedi un manu tiešo vadītāju — dzīvespriecīgu, talantīgu un iedvesmojošu līderi.Pateicoties tieši šiem cilvēkiem par mani uzzināja žurnāla Bilance un citu portālu auditorija. Tā ir atzinība ne...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā (lieta Nr. SKA-26/2025) ir nostiprinājis svarīgu atziņu nodokļu piemērošanā: ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pat ja likums viņam neuzliek obligātu pienākumu šādu deklarāciju sniegt.Lietas būtība un strīda pamatsLieta tika ierosināta pēc Nīderlandes rezidentes pieteikuma, kura 2017. un 2018. gadā guva algota darba ienākumus no Latvijas darba devēja. Persona vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar IIN pārmaksas atmaksas pieprasījumu, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.Strīds pamatā bija par to, vai nerezidentam ir tiesības koriģēt Latvijā gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, piemērojot attaisnotos izdevumus un atbilstošas nodokļa likmes, izmantojot deklarācijas iesniegšanas mehānismu.Senāta secinājumiSenāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, kalpo kā deklarēšanas atvieglojums, nevis tiesību ierobežojums. Ja nodokļu maksātājs vēlas precizēt savus taksācijas gada ienākumus, lai īstenotu tiesības uz nodokļa atmaksu, likums neaizliedz deklarāciju iesniegt...

Būvniecības nozare Baltijā šobrīd atrodas nozīmīgu pārmaiņu krustpunktā. Strauji augošās būvniecības izmaksas, piegāžu ķēžu izaicinājumi, procentu likmju svārstības un pieprasījuma transformācija liek nozares dalībniekiem pārskatīt attīstības stratēģijas.27. martā tiek rīkota XXVI starptautiskā konference "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2026", pulcējot nozares vadošos ekspertus, attīstītājus, finanšu sektora pārstāvjus, juristus un politikas veidotājus no Latvijas un Baltijas valstīm, lai diskutētu par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm un izaicinājumiem. Konference norisināsies klātienē viesnīcā Hilton Garden Inn Riga Town un būs vērojama arī tiešsaistē YouTube platformā. Konferences darba valoda: latviešu, angļu (ar tulkojumu)Konferences pirmā plenārsēde, kuru vadīs arhitektu biroja Nams valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, tiks veltīta globālām tendencēm un ekonomiskajai ietekmei uz tirgu. Ekonomiste un Lietuvas Republikas parlamenta deputāte Jekaterina Rojaka analizēs mega projektu attīstību un to ietekmi uz Baltijas valstīm, savukārt Luminor Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēs ekonomikas ietekmi uz nozari Latvijā.Eksperti diskusijās pievērsīsies arī praktiskiem tirgus izaicinājumiem:Arnoldas Antanavičius (PROFITUS Lietuva) salīdzinās nekustamā īpašuma...

Lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā, pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija, paredz valdības sēdē 3. martā apstiprinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumos Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu"". Grozījumi ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību, norādīt ne tikai pakalpojuma veidu, bet arī nodarbināto profesionālo kvalifikāciju. Izmaiņas izstrādātas pēc nozares priekšlikumiem, lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā.Turpmāk skaistumkopšanas vai tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem Veselības inspekcijai būs jāiesniedz informācija arī par nodarbināto personu kvalifikāciju un prasmēm, piemēram, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, kosmētiķis, manikīra un pedikīra speciālists, frizieris, mikropigmentācijas speciālists, grimētājs, pirts meistars u.c., savukārt atsevišķi būs jānorāda, ja pakalpojuma sniedzējs prasmi būs apguvis kursos. Izveidotā sistēma nodrošinās vienotu datubāzi, kas ļaus skaidri nošķirt speciālistus ar profesionālo izglītību un nozarē strādājošos pēc kursu apguves. Publiski pieejamais saraksts Veselības inspekcijas...

Valdība 3. martā nolēma pagarināt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinātos nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas līdz 2027. gada 1. jūlijam. To paredz valdībā akceptētais likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizlieguma ietekmi Latvijā, kurā secināts, ka šo preču imports ir būtiski samazinājies.ZM norāda, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās un Latvija kā robežvalsts īpaši izjūt nepieciešamību stiprināt savu drošību. Valsts drošība nav tikai militārs jautājums - tā ietver arī ekonomisko drošību un spēju nepieļaut atkarību no agresorvalstu precēm.Aizliegums neattiecas uz tranzītuMinistrijā skaidro, ka Latvija aizliedza atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu 2024. gada 8. martā. Tas paredz aizliegumu Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegums neattiecas uz tranzītu un piegādēm citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Savukārt ES 2024....

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir parakstījusi 50 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai paplašinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.Finansējums paredzēts dažādām MVU investīcijām, tostarp tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, lauksaimniecības un ražošanas tehnikai, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam aprīkojumam), ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (tostarp lauksaimniecības un ražošanas ēkām), kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.Finansējums galvenokārt paredz aizdevumus līdz 1 miljonam eiro, daļu finansējuma novirzot mazākiem aizdevumiem – līdz 250 000 eiro – MVU lauku reģionos. Parasti MVU šos līdzekļus izmanto mežsaimniecības, lauksaimniecības un ražošanas iekārtu, kā arī smagās tehnikas iegādei. Tāpat uzņēmumi investē pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu būvniecībā vai atjaunošanā.“Šis finansējums ļaus ALTUM vēl vairāk stiprināt mūsu pieprasītāko tiešās kreditēšanas segmentu – mazos un vidējos uzņēmumus, tostarp lauksaimniekus un reģionos strādājošos uzņēmumus. Papildu resursi sniegs iespēju finansēt investīciju projektus, kas veicinās produktivitātes kāpumu, modernizēs iekārtas un infrastruktūru, kā arī kopumā sekmēs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību,” norāda ALTUM valdes...

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (OECD Skills Outlook 2025)(PIAAC) 2025. gada dati.Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.Pētījumā tika iesaistītas sekojošas valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Japāna, Kanāda, Koreja, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Singapūra, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedija un ASV. Prasmes netiek izmantotas pilnībāLatvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un...

Kopējais darbinieku atalgojums valstī 2025. gadā ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.