Ārpakalpojuma grāmatvežiem jāsadzīvo ar esošo un topošo likumu

Grāmatvedības nozares profesionāļi ar nepacietību gaida izmaiņas normatīvajā regulējumā, ko viesīs jaunais Grāmatvedības likums. Lai gan Saeimā likumprojektu paredzēts drīzumā skatīt otrajā lasījumā, visticamāk, likuma regulējums būs spēkā ne agrāk kā no 2022. gada. Taču grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem saistoši ir 11. februārī veiktie likuma "Par grāmatvedību" grozījumi, kas ir spēkā no šā gada 9. marta. Attiecībā uz prasībām ārpakalpojuma grāmatvežiem un to darbības licencēšanu vairākas normas stāsies spēkā jau no šā gada 1. jūlija. 

Atziņas par to, kas grāmatvedības birojiem jāievēro starplaikā līdz jaunā Grāmatvedības likuma pieņemšanai, izskanēja arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) rīkotajā seminārā "Prasības ārpakalpojuma grāmatvežiem", kurā asociācijas biedrus par jaunumiem informēja Lilita Beķere, LRGA valdes priekšsēdētāja vietniece.

Prasības ārpakalpojuma sniedzējiem

Februāra nogalē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virzīja Finanšu ministrijas izstrādāto Grāmatvedības likuma projektu uz 2. lasījumu (priekšlikumu iesniegšanai atvēlētais laiks bija līdz 4. martam). Vienlaikus 11. februārī veikti grozījumi vēl spēkā esošajā likumā "Par grāmatvedību". Ar šiem februāra grozījumiem arī noteikts, ka pārejas periodā ārpakalpojuma grāmatveži varēs turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences līdz tās saņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Uz kvalifikāciju un darba pieredzi attiecināmie nosacījumi pagarināti līdz 2025. gada 1. jūlijam. Savukārt pensionētiem grāmatvežiem nepiemēros likumā noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības, un tie varēs saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, kuras derīguma termiņš būs ne ilgāks par 2027. gada 1. jūliju.

"Pēdējo gadu kontekstā man rodas sajūta, ka tiek aizmirsts, kas ir grāmatveža galvenie uzdevumi. Grāmatvedības pakalpojums tiek asociēts ar noziegumu izķeršanu. Tas mani dara mazliet bažīgu," uzrunājot grāmatvedības profesionāļus, norādīja Lilita Beķere. Kā zināms, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas ieviešana lielā mērā saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu. Līdz ar to arī normatīvajā regulējumā tiek ieviesti jauni panti, kas noteic, ko uzskata par grāmatveža profesionālajiem pienākumiem un kādas prasības tiek izvirzītas šīs jomas pārstāvjiem. Ārpakalpojuma grāmatvedim ir jāatbilst noteiktām prasībām gan pēc sniegtā pakalpojuma veida, gan kvalifikācijas. Likums arī papildināts ar 3.² pantu, kurš noteic, ka ārpakalpojuma grāmatvedis nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasību ievērošanu.

No šā gada 1. jūlija spēkā būs likumā formulētā ārpakalpojuma sniedzēja definīcija (3. panta trešās daļas 2. punkts):

Ar nesenajiem likuma grozījumiem arī noteikts, kas nedrīkst nodarboties ar grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Likums papildināts ar 3.³ pantu šādā redakcijā:

Jaunajā Grāmatvedības likuma projektā plānots, ka likuma 34. pantā būs noteikts, kas ir ārpakalpojuma grāmatvedis, un šis formulējums saskanēs ar šogad veiktajiem grozījumiem vēl "vecajā" likumā. Iespējams, attiecībā uz izglītības prasībām, skatot jauno likumprojektu, vēl varētu tikt precizētas prasības, jo par šo jautājumu bijušas diskusijas, norādīja Lilita Beķere. Savukārt, ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir komersants, iepriekš minētās kvalifikācijas prasības attieksies uz komercsabiedrības valdes locekli vai individuālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu — turpmāk to dēvēs par atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi. Tas nozīmē, ja, piemēram, uzņēmums sniedz grāmatvedības pakalpojumus, bet tā īpašnieks nav profesionālis grāmatvedības jomā, bet, teiksim, mākslinieks, kas nodibinājis uzņēmumu, tad tai personai, kura uzņēmumā atbild par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, jābūt ar attiecīgu izglītību un kvalifikāciju.

Jaunajā likumā būs arī noteikts, kas nav uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi vai ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu. 

"Kā zināms, grāmatvedības procesā var piedalīties vairāki grāmatveži — ir tādi, kuri tikai ievada datus, tāpat ir uzņēmumi, kuri izraksta rēķinus vai veic tikai inventarizāciju," atgādināja Lilita Beķere. Likumā būs noteikts, ka šādas darbības nav uzskatāmas par grāmatveža darba pienākumiem. Likumprojektā diezgan detalizēti minēts, ka "par grāmatvedi nav uzskatāma tāda fiziskā persona, kas grāmatveža vadībā vai patstāvīgi veic tikai uzskaites un grāmatvedības darbinieka pienākumus saskaņā ar normatīvajos aktos par profesiju klasifikatoru minētajiem profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām (piemēram, algu vai pašizmaksas aprēķināšanu, materiālo vērtību uzskaiti, rēķinu sagatavošanu, inventarizācijas sarakstu sagatavošanu, attaisnojuma dokumentu datu ievadīšanu, arhīva sakārtošanu, vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu) vai citus ar grāmatvedības kārtošanu saistītus pienākumus (piemēram, rēķinu ieskenēšana, pārvēršana XML formātā vai nosūtīšana, dokumentu sakārtošana glabāšanai)". 

Savukārt ar 11. februāra likuma grozījumiem vēl spēkā esošais likums papildināts ar norādi, ka prasības par ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikāciju neattieksies uz maksātnespējas procesa administratoru, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Jau no 2017. gada 1. jūlija spēkā ir prasība, ka ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro. Tā kā turpmāk paredzētajā ārpakalpojuma sniedzēju licencēšanā būs nepieciešams uzrādīt apdrošināšanas polises kopiju, LRGA valdes pārstāve iesaka nekavēties ar civiltiesiskās apdrošināšanas pienākuma izpildi, jo ne visi grāmatvedības uzņēmumi šo likuma normu līdz šim ir ievērojuši.

LRGA savulaik atbalstīja prasību par apdrošināšanu, jo tā grāmatvedis mazina risku gadījumā, ja kļūdās un viņa vainas dēļ, piemēram, klientam tiek uzrēķināta soda nauda vai kavējuma nauda par kādu laikā neiesniegtu pārskatu. Civiltiesiskā apdrošināšana sedz izmaksas, kas varētu rasties klientiem grāmatveža nevērības dēļ.

Lilita Beķere uzsvēra, ka katram birojam būtu jāizvēlas, kādai jābūt apdrošinājuma summa. Minimālais polises segums varētu būt piemērots vienīgi maza uzņēmuma iespējamajiem riskiem — tiem, kas strādā ar pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem u.tml. Ir jāsaprot, ka apdrošināšanas limitu izvēlas no tā, kāds ir klienta profils. Jo sarežģītāki un, iespējams, riskantāki ir klienta darījumi, jo lielāki varētu būt grāmatveža riski. Jāpievērš uzmanība, piemēram, vai klients ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs vai nav, vai strādā tikai Latvijā vai vēl arī citviet Eiropā, vai trešajās valstīs. Ja grāmatvedības birojs konsultē klientus arī nodokļu jautājumos, tad vēl būtu jādomā par atsevišķu risku apdrošināšanu. Jo viens ir grāmatveža atbildība, bet pavisam kas cits — nodokļu konsultanta atbildība, uzsvēra Lilita Beķere. Tāpēc, slēdzot apdrošināšanas līgumu, ļoti rūpīgi jāvērtē, ko apdrošinātāji sedz, lai izvēlētos pieņemamākos apdrošināšanas nosacījumus.

LRGA ir domājusi arī par tādu kā "jumta" polisi saviem biedriem, taču tad visiem biedriem būs pēc iespējas jāizvairās no kļūdām profesionālajā darbībā. Līdzīgi kā ar autovadītāja civiltiesisko atbildību — jo vairāk pārkāpumu, jo dārgāka kļūst maksa par polisi. 

Vai licencēšana būs "ķeksīša projekts"?

Tā kā Covid–19 izraisītā pandēmija daudzas ieceres saistībā ar izmaiņām grāmatvedības jomā pārvirzījusi uz vēlāku laiku, paredzams, ka jaunais grāmatvedības jomas regulējums stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Taču jāņem vērā, ka izmaiņas regulējumā, kas attiecas uz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija. To noteic vēl pašreizējā likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 11. februārī. 15.³ pants noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam ir spēkā licence. Tas nozīmē, ka otro pusgadu turpināsim dzīvot ar veco likumu, bet ar izmaiņām, kādas būtu bijušas, ja spēkā būtu jaunais Grāmatvedības likums (kā tas pirms pandēmijas bija paredzēts), norādīja LRGA pārstāve.

Kā jau iepriekš esam rakstījuši, ārpakalpojuma grāmatvežiem paredzēto licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un grāmatvežu uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par licences izsniegšanu vai tās pārreģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā. Ārpakalpojuma grāmatveža licence būs derīga piecus gadus. 

Tātad, ja pēc 1. jūlija uzņēmums vai pašnodarbinātā persona vēlēsies sākt sniegt grāmatvedības pakalpojumus klientiem, būs ar iesniegumu jāvēršas VID. Iesniegumam jāpievieno dokumenti un norādāmi attiecīgās juridiskās personas rekvizīti un arī atbildīgā ārpakalpojuma grāmatveža vārds, uzvārds, personas kods. Ja ārpakalpojumu sniedz pašnodarbinātais grāmatvedis — jānorāda viņa personas kods un nodokļa maksātāja reģistrācijas kods. 

Iesniegumam būs jāpievieno civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas, kā arī apliecinājums par profesionālo pieredzi. "Kā izskatīsies apliecinājums par profesionālo pieredzi, patlaban skaidrības nav, iespējams, tiks prasīts pievienot dzīves gājuma aprakstu (CV) vai tamlīdzīgu informāciju," norādīja Lilita Beķere.

Esošais likuma regulējums paredz, ka no 1. jūlija stājas spēkā arī prasība, ka iesniedzamo dokumentu sarakstā ir jāpievieno NILLTPF novēršanas jomā izveidotā iekšējās kontroles sistēma.

LRGA pārstāve vērš uzmanību, ka atšķirībā no patlaban noteiktā jaunajā likumprojektā, ko vēl skata Saeima, prasībās par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu minēts, ka pievienojama iekšējās kontroles sistēma (IKS), atsevišķi neizdalot NILLTPFN likumā minēto IKS. Iespējams, ar to domāts, ka ne visi ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji saskaras ar nepieciešamību vērtēt savus klientus pēc NILLTPFN likuma prasībām. Grāmatvedības uzņēmumu IKS galvenokārt vērsta uz kvalitatīva grāmatvedības pakalpojuma sniegšanu un garantētu to, ko no profesionāļiem sagaida klients, sabiedrība un valsts kopumā, nevis klientu šķirošanu pēc aizdomīguma, ko savukārt noteic NILLTPFN jomas prasībām izstrādātā IKS. Abu kontroles sistēmu nianses ļoti atšķiras, tāpēc vēl neskaidrs ir jautājums, kuru IKS vajadzēs iesniegt. 

"To, vai grāmatveža birojs atbilst labiem grāmatvedības prakses standartiem, nevar vērtēt VID. To var novērtēt tikai profesionālā organizācija, kā tas arī notiek citviet pasaulē. VID nav tādas kompetences, kāda ir profesionālajām asociācijām, kāda, piemēram, ir LRGA," norādīja Lilita Beķere. Profesionālā asociācija vadās no savas pieredzes un tā, kas notiek arī citās valstīs. Būdama Starptautiskās grāmatvežu federācijas (IFAC) un Eiropas Grāmatvežu federācijas (ACE) biedre, LRGA veicina zināšanu apmaiņu un izmanto labāko praksi. Asociācija ir arī sadarbojusies arī Anglijas un Velsas Zvērinātu grāmatvežu institūtu (ICAEW) un izgājusi apmācību par to, kas ir un kā jāveido IKS grāmatvedības birojos. Tāpat asociācijas viens no pamatuzdevumiem ir pilnveidot grāmatvežu profesionālās zināšanas un kompetences līmeni. Šos uzdevumus diezin vai spēs veikt VID ierēdņi, kuriem nav attiecīgas sagatavotības. VID veiktā licencēšana zināmā mērā būs kā "ķeksīša projekts", uzskata LRGA pārstāve. Licencēšana būs jauns instruments sodīšanai — kā vērsties pret negodprātīgiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem. Tajā brīdī, kad konstatēs, ka grāmatveža biroja darbs neatbilst noteiktiem kritērijiem, licenci varēs apturēt vai pat anulēt.

Jaunākie grozījumi esošajā likumā "Par grāmatvedību" paredz, ka VID varēs apturēt licenci, ja, piemēram, pakalpojuma sniedzējam nav spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise; grāmatvedības kārtošanai tiek izmantota grāmatvedības programma bez licences; uzņēmumam ir apturēta saimnieciskā darbība; atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs nav reģistrējis VID citu atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi. Tāpat licenci varēs apturēt uz atbildīgā grāmatveža iesnieguma pamata vai gadījumā, ja atbildīgais grāmatvedis ir miris. Arī pats uzņēmums varēs prasīt licences apturēšanu, ja izvēlēsies vairs nenodarboties ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Gan esošā likuma grozījumos, gan jaunajā Grāmatvedības likumprojektā minēti arī desmit nosacījumi, kuri varētu būt par pamatu tam, lai ārpakalpojuma sniedzējam anulētu licenci un to izslēgtu no VID uzturētā publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra. Tostarp, tam par iemeslu var būt fakts, ka ārpakalpojuma grāmatvedis sistemātiski nesadarbojas ar VID un nesniedz pieprasīto informāciju; atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir iekļauts riska personu sarakstā; juridiskā vai struktūrvienības adrese vai pašnodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst riska adresei; atkārtoti gada laikā konstatēts, ka nav ziņots VID par aizdomīgiem darījumiem, kuri atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta trešajā daļā norādītajām pazīmēm; izvairās no nodokļu nomaksas vai ir iesaistīts tādu darbību veikšanā, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Jāņem vērā, ka juridiskai personai licenci izsniegs tikai uz atbildīgā grāmatveža vārda. Ja atbildīgais grāmatvedis pārtrauks darba attiecības, uzņēmumam apturēs licenci, kamēr tiek sameklēts jauns atbildīgais grāmatvedis. Tāpat jābūt uzmanīgiem ar konsultēšanu par nodokļu nomaksu, lai sniegtie padomi nenonāktu pretrunā ar likumu.

LRGA aktīvi iestājusies, lai netiktu paātrinātā kārtībā pieņemti Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi NILLTPFN likumā, kurā būtu noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveža licenci var saņemt tikai tāds grāmatvedības birojs, kura patiesajam labuma guvējam ir nevainojama reputācija. Līdz šim NILLTPFN likumā nevainojama reputācija tika prasīta uzņēmuma amatpersonām, kas atbildīgas par likuma ievērošanu. Pēc rosinātajiem grozījumiem VID varētu anulēt licenci, ja uzņēmuma īpašniekam atrastu kādu "melnu" faktu biogrāfijā. Ja komersants reputāciju gada laikā neuzspodrinātu, tad uzņēmējam būtu jāatsakās no savām uzņēmuma kapitāldaļām, visticamāk, tās pārdodot. Arī pašnodarbinātais grāmatvedis nevarētu sniegt grāmatvedības pakalpojumus, ja tiktu mesta ēna uz viņa reputāciju. Tomēr daudzi likumprojekta apspriešanas gaitā ir iebilduši, ka valsts nevar komersantam atņemt uzņēmuma daļas vai liegt nodarboties ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu pašnodarbinātajam. Grozījumu autori nespēja definēt, ko uzskatīs par nevainojamu reputāciju, kuras atbilstības noteikšana būtu VID pārziņā. 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.