0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAAtlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem

Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem
Foto: © Rihards – stock.adobe.com

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks un svētku dienas saskaņā ar darba grafiku ir brīvdienas, vai darba devējam ir pienākums izmaksāt minēto atlīdzību?

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, žurnāla Bilance redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā (DL) definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Parasti, kad min normālo darba laiku, orientējas uz piecu dienu darba nedēļu ar 8 stundām dienā, bet ir arī citi varianti. Nebūtu prātīgi vienlaikus runāt par visiem, tādēļ apskatīsim situāciju, kad darba līgumā minēta (to prasa DL 40. pants) 40 stundu gara darba nedēļa.

Līdz ar to biroja darbiniekam šā gada jūnijā jāstrādā normālais darba laiks, kas ir 159 stundas. Bet, ņemot vērā, ka jūnijā ir divas svētku dienas (kas iekrīt darbdienās) un viena pirmssvētku diena, darbiniekam jāsaņem samaksa arī par vēl divām dienām (jeb 17 stundām).

Atgādinu Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” komentāru, kas ir normālais darba laiks:

Normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (3. punkts).

Sakarā ar to, ka normatīvajos aktos nav neviena cita regulējuma, kas skaidrotu jebkādus aprēķinus, uzskatu, ka minētais formulējums attiecas uz visiem nodarbinātajiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka citādi nodarbinātām personām (arī tām, kam noteikta summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs) normālais mēneša darba laiks būtu jāskaita savādāk. 

No tā varu secināt (ņemot vērā vienu no tiesas spriedumiem pēdējā laikā), ka darbiniekam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, iepriekš minētajā mēnesī ir jānostrādā tieši 159 stundas un jāaprēķina atlīdzība par 16 svētkos esošajām stundām (tieši tad, ja tās nav nostrādātas), kā arī par pirmssvētku dienā nenostrādāto stundu.

Šo apgalvojumu apstiprina arī Labklājības ministrijas mājaslapā esošā informācija (sk. tabulu).

Mēnesis Nostrādāto stundu skaits Apmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļ Kopā apmaksājamo stundu skaits
(2 + 3 + 4)
Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga Minimālā stundas tarifa likme,
EUR
(9 / 5)
1 2 3 4 8 9 10
Jūnijs 159 16
(23., 24. jūnijs)
1
(22. jūnijs)
176 430,00 2,4432

Šādā veidā tiek noteikta minimālā stundas tarifa likme. Vai būtu jāizgudro “divritenis”, lai noteiktu stundas likmi citām algām?

Ja darbinieks tomēr ir strādājis svētkos, piemēram, vienu dienu, tad šī svētku diena būs apmaksāta un klāt vēl piemaksā, bet par otru svētku dienu jāsaņem atlīdzība.

Savukārt, ja ir nostrādāts vairāk par 159 stundām (bet ne svētkos), tad darbiniekam rodas virsstundas. Atlīdzība par nestrādāšanu svētkos arī šādā gadījumā ir jārēķina.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūnija (462.) numurā

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem
Foto: © Rihards – stock.adobe.com

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks un svētku dienas saskaņā ar darba grafiku ir brīvdienas, vai darba devējam ir pienākums izmaksāt minēto atlīdzību?

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, žurnāla Bilance redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā (DL) definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Parasti, kad min normālo darba laiku, orientējas uz piecu dienu darba nedēļu ar 8 stundām dienā, bet ir arī citi varianti. Nebūtu prātīgi vienlaikus runāt par visiem, tādēļ apskatīsim situāciju, kad darba līgumā minēta (to prasa DL 40. pants) 40 stundu gara darba nedēļa.

Līdz ar to biroja darbiniekam šā gada jūnijā jāstrādā normālais darba laiks, kas ir 159 stundas. Bet, ņemot vērā, ka jūnijā ir divas svētku dienas (kas iekrīt darbdienās) un viena pirmssvētku diena, darbiniekam jāsaņem samaksa arī par vēl divām dienām (jeb 17 stundām).

Atgādinu Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" komentāru, kas ir normālais darba laiks:

Normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (3. punkts).

Sakarā ar to, ka normatīvajos aktos nav neviena cita regulējuma, kas skaidrotu jebkādus aprēķinus, uzskatu, ka minētais formulējums attiecas uz visiem nodarbinātajiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka citādi nodarbinātām personām (arī tām, kam noteikta summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs) normālais mēneša darba laiks būtu jāskaita savādāk. 

No tā varu secināt (ņemot vērā vienu no tiesas spriedumiem pēdējā laikā), ka darbiniekam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, iepriekš minētajā mēnesī ir jānostrādā tieši 159 stundas un jāaprēķina atlīdzība par 16 svētkos esošajām stundām (tieši tad, ja tās nav nostrādātas), kā arī par pirmssvētku dienā nenostrādāto stundu.

Šo apgalvojumu apstiprina arī Labklājības ministrijas mājaslapā esošā informācija (sk. tabulu).

Mēnesis Nostrādāto stundu skaits Apmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļ Kopā apmaksājamo stundu skaits (2 + 3 + 4) Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga Minimālā stundas tarifa likme, EUR (9 / 5)
1 2 3 4 8 9 10
Jūnijs 159 16 (23., 24. jūnijs) 1 (22. jūnijs) 176 430,00 2,4432

Šādā veidā tiek noteikta minimālā stundas tarifa likme. Vai būtu jāizgudro "divritenis", lai noteiktu stundas likmi citām algām?

Ja darbinieks tomēr ir strādājis svētkos, piemēram, vienu dienu, tad šī svētku diena būs apmaksāta un klāt vēl piemaksā, bet par otru svētku dienu jāsaņem atlīdzība.

Savukārt, ja ir nostrādāts vairāk par 159 stundām (bet ne svētkos), tad darbiniekam rodas virsstundas. Atlīdzība par nestrādāšanu svētkos arī šādā gadījumā ir jārēķina.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūnija (462.) numurā