Autori

Gadījumos, kad darbiniekam rodas finanšu grūtības, viņam ir tiesības vērsties arī pie darba devēja ar lūgumu sniegt finanšu palīdzību. Cik lielas naudas summas ir tiesīgs prasīt darbinieks, un vai darba devējam ir pienākums un tiesības finansiāli atbalstīt darbinieku? Kādas juridiskās un nodokļu nianses ir jāievēro darba devējam, slēdzot finanšu darījumus ar darbiniekiem? Ja darbiniekam ir nepieciešama finanšu palīdzība naudas izteiksmē, izskatīsim divu veidu atbalstus: aizdevums darbiniekam, kas nes labumu darba devējam, jo par aizdevumu ir jāmaksā procenti, bet nav īpaši labvēlīgs darbiniekam, jo rada papildu izdevumus; avansa maksājums uz darba samaksas rēķina. 1. Aizdevums darbiniekam Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai darba devējam ir tiesības izsniegt darbiniekam aizdevumu, jo ar aizdevumu izsniegšanu Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties kredītiestādēm (bankas) un kapitālsabiedrībām, kurām Latvijas Republikā ir izsniegta speciālā licence atbilstoši 29.03.2011. MK noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 5. punkta prasībām. Kapitālsabiedrību saraksts ir pieejams Patērētāju tiesību aizsardzības...

Ik gadu uzņēmuma pienākums ir sagatavot gada pārskatu, kurā ir jāuzrāda pārbaudīta finanšu uzskaites informācija. Attiecībā uz pamatlīdzekļiem visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabiedrību kategorijas tās pieder, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 52. pantu finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni, tajā skaitā par pamatlīdzekļiem. Finanšu uzskaitē uzrādīto informāciju pārbauda, gan salīdzinot ar attaisnojuma dokumentiem, gan inventarizācijās tiem objektiem, kurus iespējams inventarizēt. Inventarizācija teorētiski ir nepieciešama, lai gada pārskatu lietotājiem nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma mantas stāvokli bilances datumā vai inventarizācijas datumā. Uzņēmuma dalībniekiem un vadībai ir svarīgi zināt un novērtēt esošo pamatlīdzekļu faktisko stāvokli un kvalitatīvos rādītājus, atbilstību paredzētajam mērķim, jo augsta pamatlīdzekļu nolietošanās pakāpe un līdz ar to izmaksu pieaugums pamatlīdzekļu remontam un uzturēšanai ietekmē uzņēmuma maksātspēju un konkurētspēju. Tas nozīmē, ka inventarizācija nav formālu sarakstu sagatavošana iespējamām pārbaudēm, auditiem, tātad kādai trešajai personai, bet gan sava uzņēmuma iespēju...

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā. Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiek piemērota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja neveidojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa: Ja par pārskata gadu aprēķinātā...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...