Autori

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei. Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem. It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus kavē. Parādu atgūšana no pircējiem un pasūtītājiem notiek dažādi. Ir klienti, kuriem pietiek, ja tiek aizsūtīts laipns atgādinājums norēķināties, dažiem labāk patīk, ja piezvana un atgādinājums tiek izteikts sarunas laikā, bet ar daļu parādnieku jau ir jādarbojas stingrāk, piemēram, jāveic parādu ārpustiesas atgūšana, vai jāiesaista jau tiesa, piemēram, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtā vai izmantojot vienkāršoto procedūru par maza parāda (līdz 2500 eiro) piedzīšanu no parādnieka tiesas ceļā. Parādu ārpustiesas atgūšana Kopš 2012....

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek...

Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 344) iepriekšējā gadā bija grozījumi divas reizes. Ar grozījumiem iestrādātās un precizētās normas bija jāpiemēro jau no 2021. gada. Ar šiem grozījumiem ieviestas vairākas labas lietas, kas nedaudz samazinās darba apjomu, sagatavojot 2021. gada pārskatu. Salīdzināšanas aktus par grāmatvedības kontu atlikumiem un darījumiem paraksta tikai atbildīgais finanšu darbinieks Gada slēguma inventarizācijas ietvaros katra gada janvārī budžeta iestādes veic savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzinājumu ePārskatu sistēmā, kur tiek sagatavoti salīdzināšanas akti. Iepriekš bija noteikts, ka šos salīdzināšanas aktus paraksta divas personas — atbildīgais finanšu darbinieks un iestādes vadītājs. Kopš 2021. gada ir izslēgta prasība, ka iestādes vadītājs ikgadējās inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sagatavošanas ePārskatos paraksta salīdzināšanas aktus. Budžeta iestādēm ieteiktu pārskatīt iekšējās procedūras un aprakstus, lai šo izmaiņu iestrādātu arī iekšējos normatīvajos aktos. Jāatceras, ka inventarizācija tiek veikta un gada pārskats tiek sagatavos saskaņā ar ārējiem normatīvajiem...

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

Brīdī, kad top raksts, ir mazliet déjà vu sajūta — ir rudens, ir sākusies ikgadējā inventarizācija pirms gada pārskata sagatavošanas, un ir izsludināta ārkārtējā situācija valstī Covid–19 dēļ. Un tieši tāpēc šogad vairāk jāpārdomā inventarizācijas process, lai ikgadējo inventarizāciju paveiktu termiņos, kas noteikti likumā "Par grāmatvedību", jo situācija atkārtojas un pēc būtības noteiktos aspektos tā ir zināma. Otrs fakts, ar ko daži uzņēmumi un budžeta iestādes var saskarties, — inventarizācijas laikā mainās normatīvo aktu prasības un tad būs izvēles jautājums. Ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un Finanšu ministrija ir izstrādājusi Grāmatvedības kārtošanas noteikumus, kas aizstās Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumus Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 585). Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projekts ir pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā, un oktobrī tiem bija jānokļūst līdz Ministru kabinetam, lai uzsāktu to apstiprināšanas ceļu. Plānots, ka arī Grāmatvedības kārtošanas noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1....

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Rēķins, kurā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ir nodokļa rēķins. Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. pantā (PVN likums) noteiktie rekvizīti un informācija, atgādina Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Likums pieļauj arī atkāpes atsevišķos gadījumos neievērot 125. pantā noteikto, piemēram, var sagatavot vienkāršoto nodokļa rēķinu par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro. Par nodokļa rēķinu elektroniskā formā uzskata nodokļa rēķinu, kas ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā veidā. Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu. Tātad — jābūt ārējam dokumentam, kurā ir vienošanās, ka rēķins tiks sagatavots elektroniskā formā. Elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir...

Administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk — ATR) ietekmēs grāmatvedības darbu, dos iespēju vēlreiz katrai pašvaldībai paskatīties uz savu saimniecību, sakārtot procesus un ieviest risinājumus, lai optimizētu veicamos darbus, vairāk izmantotu sistēmas darbu automatizēšanā un grāmatvežiem dotu vairāk laika pārdomām brīžos, kad mainās regulējums, kad jāizvērtē kāds notikums vai darījums. Šā gada 3. martā Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 142 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 142), un saskaņā ar tiem jaunveidojamām pašvaldībām ir iespējams no valsts budžeta saņemt vienreizēju dotāciju ATR rezultātā radušos administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai (turpmāk — dotācija). Dotāciju piešķir un izmaksā par izdevumiem, kas novada pašvaldībai radušies, īstenojot ATR saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvo teritoriju un administratīvo centru iedalījumu. Dotāciju novada pašvaldībai piešķir un izmaksā saskaņā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk — aģentūra) lēmumu. Pieteikšanās periods uz šo dotāciju ir...

E–darbnespējas lapas kopš 2016. gada ir kļuvušas par ikdienišķām un pierastām. No 2016. gada 1. septembra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) tika pievienots jauns pārskats "Darbinieku darbnespējas lapu dati", kurā darba devējs var iegūt informāciju par darbiniekiem izsniegtajām un slēgtajām, kā arī anulētajām darbnespējas lapām. Darba devēji regulāri norādījuši, ka ir nepietiekami uzzināt šo informāciju tikai tad, kad darbnespējas lapa ir noslēgta, tā ir nepieciešama agrāk — precīzāk, to ir svarīgi zināt iespējami drīz pēc tās atvēršanas. Pieņemot darbā darbinieku, uzņēmumi un iestādes neplāno, cik daudz un bieži darbinieks slimos. Darbinieka darbnespēja ir saprotams faktors, ja slimošana netiek izmantota ļaunprātīgi, tomēr tas rada zināmas neērtības darba devējam un papildu izmaksas. Darba ņēmēji, ja par tiem tiek maksāti visi nodokļi un darba devējs ir godprātīgs, dzīvo sociāli paredzamā un nodrošinātā vidē. Kāds iebildīs un teiks — ir vēl kur augt, vēl ir ko pilnveidot u.tml. Ja...

Tuvojas laiks, kad autoratlīdzību saņēmējiem, kuri to nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ir jāpieņem lēmums — kādā formā darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Šajā rakstā par tuvāko lēmuma pieņemšanas brīdi — 2020. gada jūniju. Autors ir fiziskā persona, kura radošās darbības rezultātā ir radījusi konkrētu darbu. Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Autoratlīdzība (honorārs/autortiesību un blakustiesību atlīdzība) ir samaksa par intelektuālo īpašumu — par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu; samaksa par darba radīšanu vai izpildīšanu, kā...

Plānots, ka pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, jau drīzumā būs pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojums, kas faktiski atbrīvos nodokļu maksātāju no gandrīz jebkurām nodokļu aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas darbībām, paveicot tās automātiski. Sīkāk par iecerēto informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Nodokļu maksātājs par saimnieciskās darbības kontu varēs pieteikt kontu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem: Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts; Konts ir atvērts kredītiestādē vai ES dalībvalsts kredītiestādes filiālē, kura piedāvā šāda konta pakalpojumu Nodokļu maksātājam būs jānodrošina, ka visi saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek ieskaitīti šajā kontā. Izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nodokļu maksātājam vairs nebūs jāsniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī nebūs pašam jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Nodokļa maksājumi tiks atvilkti no konta automātiski - no katras ienākošās summas nodoklis tiks ieturēts uzreiz (pat,...