Autori

Pēc autoratlīdzību reformas pārejas perioda (2021. gada otrais pusgads), par kuru detalizētu aprakstu iespējams lasīt šeit, sākot no 2022. gada 1. janvāra, autoratlīdzību režīms vēl nedaudz mainīsies. Kā informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle, pamatiespējas autoratlīdzību saņēmējam paliks tās pašas, kas pārejas periodā, bet galvenās izmaiņas skars pirmo variantu: 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, saņemt autoratlīdzību. Joprojām būs iespējams nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šādā gadījumā ar autoratlīdzības saņēmēju slēdzamais līgums joprojām sauksies "autoratlīdzības līgums", taču juridiski tas līdzināsies uzņēmumu līgumam, skaidro L. Kelmere. Pasūtītājam tas izmaksās dārgāk, jo nodokļi būs jāaprēķina kā darba ņēmējam (sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Turklāt IIN likme, visticamāk, būs jāpiemēro 23% apmērā, jo nebūs iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 2) Reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā (IIN + VSAOI); Šajā variantā īpašu izmaiņu (salīdzinājumā ar pārejas periodu) nav, izņemot kādu niansi. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri...

Kā zināms, no 1. jūlija stāsies spēkā autoratlīdzību reforma, kas mainīs dzīvi autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī autoratlīdzību izmaksātājiem. Vispirms iestāsies pārejas periods (šāgada otrais pusgads), kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir trīs iespējas, informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Izvēle pamatā raksturojama starp "vienkāršāk, bet dārgāk" un "sarežģītāk, bet lētāk". 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izmantojot pārejas periodu, saņemt autoratlīdzību. Gadījumā, ja šādam autoratlīdzību saņēmējam nav darba attiecību kā darbiniekam, tam jāseko līdzi, vai kādā brīdī neiestājas pienākums reģistrēties par pašnodarbināto personu. Tāpat šajā variantā līdz 2022. gada 28. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) īpašo autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, ja 2021. gada otrajā pusgadā ienākums ir saņemts no vairākiem izmaksātājiem un kopā pārsniedz 25 000 eiro, vai tad, ja ienākums gūts ārvalstīs un no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis. Ja deklarācijas rezultātā veidojas nodokļa piemaksa, trūkstošo nodokļa summu būs...

Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...

Covid–19 laiks ir mainījis mūsu ikdienas paradumus un ietekmējis arī normatīvā regulējuma maiņu dažās nozarēs. Kā viens no piemēriem ir minams fakts, ka pirms šīs krīzes bija aizliegts, izmantojot distances līgumu, realizēt alkoholiskos dzērienus. Taču, lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid–19 vīrusa izplatības laikā, 2020. gada pavasarī likumdevējs atļāva realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Līdz ar to varēja tirgot alkoholiskos dzērienus interneta veikalā jeb e–veikalā un ar nosacījumu, ka tie netiek realizēti personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tāds pats regulējums tika saglabāts Covid–19 seku novēršanas likumā, kas jau stājās spēkā 2020. gada jūnijā, pēc ārkārtas situācijas beigām. Un vienlaikus tika noteikts, ka alkoholu var realizēt, izmantojot distances līgumu, līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2020. gada 14. decembrī...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

Iepriekšējos rakstos (Sk. Bilance Nr. 8 (464), 9 (465), 10 (466) 2020. gads) soli pa solim izpētījām, kā darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieks sadarbībā ar grāmatvedi vai patstāvīgi var sagatavot un iesniegt maksātnespējas procesa administratoram kreditora pieteikumu par neizmaksāto darba samaksu, nesaņemto atvaļinājuma naudas kompensāciju u.tml. Šajā rakstā par to, ka nelielā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, ko uzņēmējs maksā par katru darbinieku, strādā kā apdrošināšanas rīks un glābj pašu uzņēmējdarbības vidi no riskiem, kas rodas, kad darba devējam pasludina maksātnespēju. Aktuālās situācijas novērtējums Sākot ar 2020. gada 2. septembri, kreditoriem ir atcelts ierobežojums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāds aizliegums bija noteikts Covid–19 pandēmijas laikā un arī pēc tās beigām, lai iespējami pasargātu uzņēmumus no maksātnespējas procesiem un valstī kopumā nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti. Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk — MKD) datiem 30.09.2020.: Ierosināto maksātnespējas procesu skaita dinamika Avots: Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas procesu skaits nav būtiski mainījies MKD...

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos. Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām" (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18....

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) un Nr. 9 (465) Veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem" Darbiniekam vēl ir jāaizpilda veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta un ir pieejama MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā. Veidlapas vienu daļu aizpilda darbinieks un ar parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, bet veidlapas otru daļu aizpilda maksātnespējas procesa administrators saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, tai skaitā par pamatu ņemot maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datus, ja tādi ir iesniegti. Veidlapas sākumā darbinieks sniedz pamatinformāciju par sevi. Šajā sadaļā ir svarīgi norādīt tādu pasta adresi, kurā darbinieks patiešām saņems tam adresētos sūtījumus. Tālrunis un elektroniskā pasta adrese ir jānorāda, lai būtu iespējams sazināties un uzdot precizējošos jautājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no DPGF. Protams, jānorāda arī pamatinformācija par maksātnespējīgo darba devēju — nosaukums un reģistrācijas numurs. Veidlapā detalizēti jāuzrāda informācija par darbinieka prasījumu. Šī informācija ir nepieciešama aprēķinu veikšanai un...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...