Autori

Debitoru norakstīšana budžeta iestādēs ir īpašs process no tāda viedokļa, ka tiek norakstīti budžetā negūti vai, precīzāk, neapmaksāti ieņēmumi. Debitoru klasificēšana par šaubīgu vai bezcerīgu ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87). Saskaņā ar šiem noteikumiem, norakstīt var tādus debitoru parādus, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos. Vebināros un tiekoties ar grāmatvežiem, esmu saņēmusi jautājumus — vai budžeta iestādēm ir kāds summas slieksnis debitora parādam, ko var norakstīt bez piedziņas, jo dažkārt piedzenamās summas ir tik mazas, ka neatmaksājas šo piedziņu veikt. Jāsaka uzreiz, ka budžeta iestāde nevar pati noteikt summas slieksni, no kuras norakstīt debitora parādu un neveikt piedziņu. To drīkst darīt tikai privātais sektors un arī tur ir savi ierobežojumi un nosacījumi, kas jāizpilda,...

Visiem, kam būtiski izprast un apgūt finanšu grāmatvedības uzskaites nianses un aktualitātes, ko svarīgi zināt gan grāmatvežiem, gan uzņēmuma vadītājiem, Bilances Akadēmija piedāvā 40 mācību stundu interneta tiešraides kursus "Finanšu grāmatvedība". Kursu sākums: 2.oktobrī. Kursus pasniegs lektore Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docente, SIA «L.Kelmeres birojs» valdes locekle. Kursu ietvaros notiks 8 nodarbības interneta tiešraidē šādos datumos: 02.10.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) 09.10.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 16.10.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) 23.10.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 30.10.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) 07.11.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 14.11.2024., 9:30 – 12:45 (4 mācību stundas) 21.11.2024., 9:30 – 15:15 (6 mācību stundas) Tiešraides nodarbības notiek interneta vidē, kurām var sekot līdzi savā datorā. Tiešraides nodarbību dalībniekiem ir iespēja sekot līdzi lektora vizuālajai un audio prezentācijai,...

Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā? Atbilde Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Būtībā summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam. Tomēr summētā darba laika pielietošana dažkārt rada izaicinājumus grāmatvedībā darba samaksas aprēķināšanā. Saskaņā ar praktisko piemēru izskatīsim darba samaksas aprēķināšanas kārtību un arī attiecīgās normatīvo aktu normas, kas nosaka, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā, kad iekrīt svētku dienas, kad darbinieks ir strādājis svētku dienā un ja attiecīgajā mēnesī tiek konstatēts, ka darba alga ir...

Budžeta iestādei pieder nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis), kurā ir notikuši remontdarbi un ir paveikts sekojošais: nomainīts jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts. Remontdarbi uzsākti 2023. gadā un pabeigti 2024. gadā. Izmaksas uzskaitītas kontā 1240 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība. Vai 2024. gadā visas izmaksas palielina pamatlīdzekļa — nekustamā īpašuma — uzskaites vērtību? Budžeta iestādē pamatlīdzekļus novērtē un uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87 attiecībā par pamatlīdzekļiem ir noteikts sekojošais: izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās; izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). MK noteikumi Nr. 87 nesniedz definīcijas šiem...

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā un darbiniekam ir jāizmaksā slimības nauda, tad šie 80% ir jāmaksā darba devējam par kalendārajām dienām vai tomēr darbiniekam paredzētajām darba dienām? Viedokļi ir dažādi, bet kā būtu pēc likuma pareizi? Novēlētu, lai šādas situācijas neveidotos, kad darbā notiek nelaimes gadījums, tomēr dzīve ir neparedzama un tā var notikt. No normatīvo aktu viedokļa izskaidrošu, kā aprēķina slimības naudu šādā gadījumā, kā arī, kur ir radusies viedokļu dažādība, lai gan normatīvie akti precīzi ir noteikuši darbības šajā ziņā. Rakstā apskatīsim slimības lapas A aprēķināšanas nianses. Pirmkārt, jāņem vērā, ka slimības lapas A aprēķināšanu nosaka vairāki normatīvie akti atbilstoši notikuma būtībai: vispārējā kārtībā, piemēram, ja darbinieks ir nopietni saaukstējies un ārsts ir izsniedzis slimības lapu A, likums «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» uzliek darba devējam pienākumu izmaksāt slimības naudu no saviem līdzekļiem; ja ir noticis nelaimes gadījums, tad to nosaka likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem...

Kā budžeta iestādē iegrāmatot uz nomaksu nopirktu mobilo telefonu? Iegādāts telefons, jāreģistrē kā pamatlīdzeklis, bet apmaksa notiks 24 mēnešu laikā. Budžeta iestādē pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, t.i., ir jāskatās MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 «Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 1031) noteiktais. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. MK noteikumi Nr. 1031 nosaka, ka budžeta iestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā inventāra un to priekšmetu iegādes un norakstīšanas izdevumus, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no to vērtības, kā arī kuru vērtība ir...

Budžeta iestādes ir nodevušas savus atsevišķos gada pārskatus konsolidējošajām iestādēm (piemēram, pašvaldībai vai ministrijai) un konsolidējošās iestādes jau ir iesniegušas konsolidētos gada pārskatus Valsts kasē. Šajā periodā Valsts kase veic datu apkopojumu, izvērtējumu un gatavo valsts konsolidēto gada pārskatu jeb Latvijas Republikas gada pārskatu. Tomēr, līdz ar budžeta iestāžu gada pārskatu iesniegšanu Valsts kasē, darbs pilnībā pie tiem nav apstājies, jo budžeta iestādēm jāturpina vērtēt notikumus pēc bilances datuma līdz 30. jūnijam, lai līdz 10. jūlijam par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma informētu Valsts kasi. Budžeta iestādēm ir: atsevišķais budžeta iestādes gada pārskats, t.i., gada pārskats, ko sagatavo katra budžeta iestāde par sevi kā vienu vienību; ministrijas konsolidētais gada pārskats vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats. Piemēram, pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kurā ietilpst visi atsevišķie to budžetu iestāžu gada pārskati, ka ietilpst konkrētajā pašvaldībā. Tāpat tas attiecas arī uz ministrijām. Pēc būtības konsolidētas gada pārskats (attiecīgi pašvaldības vai ministrijas) apvieno vairāku iestāžu gada...

Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās: labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums; nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās. Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.: notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām; notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši...

Atgādinām, ka mikrosabiedrībai, tāpat kā mazai sabiedrībai, gada pārskats par 2023. gadu jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Tātad vairumam - līdz 31. maijam. Mikrosabiedrībām ir atļauts gada pārskatu sagatavot bez vadības ziņojuma un ar saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, kā arī pielikuma vietā sagatavot piezīmes. Gūt ieskatu par gada pārskata sagatavošanas prasībām un niansēm mikrosabiedrībai, par atvieglojumiem tā sagatavošanā, par gada pārskata noformēšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēsit lektores Lailas Kelmeres, Mg.oec., vadītajos divu dienu tiešsaistes kursos "MIKROSABIEDRĪBAS GADA PĀRSKATS". Kursu nodarbības paredzētas jau 8. un 9. aprīlī no plkst. 9.30 līdz 12.45 (kopā 8 mācību stundas). Dalībnieki savā e-pastā saņems lektores sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (trīs darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Kursu klausītājiem noteikti būs nepieciešams kalkulators, jo būs jāveic aprēķini un pieraksti. Mācību kursa dalībnieki saņems...

Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu. Veidlapas apskatāmas Valsts kases vadlīnijās Bijām pieraduši, ka gada pārskatā iekļauto pārskatu un strukturizētā skaidrojuma vizuālais attēlojums jeb veidlapas ir pieejamas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu pielikumos. Kopš 2018. gada likumu vai MK noteikumu pielikumos vairs neapstiprina pārskatu vai atskaišu veidlapas. Šāda pieeja tiek skaidrota ar to, ka elektroniskie dokumenti strauji attīstās un ir vēlme mazināt normatīvismu, tāpēc normatīvo aktu izstrādātāji ir aicināti izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē. Attiecībā uz budžeta iestāžu gada pārskatiem Valsts kases tīmekļa vietnē ir pieejamas vadlīnijas par gada pārskata sagatavošanu, un tajās ir redzamas veidlapas, kas jāizmanto. Savukārt...

Pirms gada - 22. martā - stājās spēkā 8. martā pieņemtie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas savukārt noteica, ka likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā attiecībā uz likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētajām mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām. Ar grozījumiem noteikts, ka tās iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi gada pārskatu iesniegšanas termiņu piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2022. pārskata gadu. Tātad arī tie attiecas uz 2023. gada pārskatiem. Atgādinām, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir definētas atšķirības starp mazu sabiedrību un mikrosabiedrību. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: bilances kopsumma — 4 000 000 eiro; neto apgrozījums — 8 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība,...

Ikgadējās inventarizācijas pamatprasības budžeta iestādēm ir noteiktas Grāmatvedības likumā, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 877), Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), savukārt Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) ir noteiktas darbības, kā uzrādīt inventarizācijas rezultātu grāmatvedības uzskaitē, un grozījumi šajos noteikumos rada papildu akcentus ikgadējās inventarizācijas laikā pārbaudāmajiem posteņiem. Šogad, budžeta iestādēm sagatavojot inventarizācijas veikšanas un inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas plānu, jāņem vērā būtiskas izmaiņas gada pārskata iesniegšanas termiņos — par vienu mēnesi ir samazināts konsolidējošās iestādes gada pārskata iesniegšanas termiņš Valsts kasē. Proti, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim saskaņā ar normatīvajos aktos...

Šī gada janvārī stājās spēkā grozījumi budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā, zembilances shēmā un aprakstā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» 1. pielikumā). Grozījumu mērķis ir veicināt vienotu izpratni un kontu pielietošanu budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē. Kopumā Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) veikti šādi grozījumi kontu plānā un zembilances shēmā: Grozījumi MK noteikumos Nr. 87, kas stājas spēkā ar 01.01.2023. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Konti, kuriem precizēti vai papildināti kontu nosaukumi vai apraksti Iekļautais jaunais konts Konti: 1160; 3511; 3512; 3513; 3514; 3521; 3522; 3523; 3524Zembilances kods: 0100 1216*; 1217; 2150; 2370; 2423; 2630; 8400 2378 * Līdz 31.12.2023. jāizvērtē šajā kontā uzskaitītos aktīvus un jāpārklasificē uz atbilstošajiem kontiem. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Svītrots konts 1160 «Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi», jo šādas izmaksas noraksta...

Par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk — TAP) plānu, par nepieciešamību pārbaudīt un saskaņot saistību apmērus ar kreditoriem, lai TAP plānā uzrādītu korektu informāciju, par TAP plāna saskaņošanu. Darbības pēc TAP lietas ierosināšanas Pirmā lieta, ko iegūst uzņēmums, ir divu mēnešu aizsardzības periods ar iespēju to pagarināt par vienu mēnesi. Šis laika periods jāizmanto, lai izstrādātu TAP plānu, to saskaņotu ar kreditoriem un iesniegtu tiesā apstiprināšanai. TAP plānā grūtībās nonākušajam uzņēmumam ir jāatspoguļo faktiskā finansiālā situācija un jāsniedz redzējums, kā no šīs situācijas izkļūt — ar kādām metodēm, norādot, kā šo metožu pielietojums veicinās naudas plūsmas uzlabošanos un attiecīgi parādu nokārtošanu. Lai sagatavotu kvalitatīvu plānu, ir jābūt sakārtotiem uzņēmuma grāmatvedības datiem. Šeit ir svarīga komunikācija starp uzņēmuma vadību un grāmatvedi, piemēram, lai pirms plāna izstrādes veiktu salīdzināšanos gan ar kreditoriem, gan ar debitoriem. Pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā...

Ārkārtējās situācijas laikā bija pieejami valsts pabalsti, tika ierobežotas iespējas kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku debitoru, tomēr dzīvē daudzi uzņēmumi dažādu faktoru ietekmē ir nonākuši finansiālās grūtībās, un apņēmīgākie uzņēmēji risina jautājumus, kā saglabāt biznesu, kā turpināt darboties, un meklē iespējas izkļūt no parādiem un stabilizēt finanšu plūsmu. Viens no risinājumiem vai vismaz kā palīgs uz laiku varētu būt tiesiskās aizsardzības process (turpmāk — TAP). Manā praksē īsā laika periodā jau vairāki debitori ir iesākuši šo procesu, un domāju, ka būtu lietderīgi atsvaidzināt zināšanas par šo instrumentu, kura ietvaros uzņēmējam tiek sniegta aizsardzība un tai pašā laikā dota iespēja turpināt biznesu, restrukturizēt uzņēmumu un atjaunot maksātspēju. Būtiski — tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt parādnieks pats, t.i., uzņēmums, kuram ir finansiālas grūtības segt saistības ar kreditoriem, un TAP var piemērot tikai juridiskām personām. Šajā procesā, jau tam gatavojoties, būtiska loma ir grāmatvedim un grāmatvedībā uzkrātajai informācijai par uzņēmuma saimniecisko darbību. TAP,...