Darba tirgus spiež uz algām

Latvijā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis un arī zemākais bezdarbnieku skaits. Darba roku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc 2024. gadā ļoti strauji cēlās atalgojums. Paredzams, ka šogad šī tendence būs rimtāka, uzskata darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, kura jau 30 gadus analizē atalgojuma prognozes.

Datus no diviem pētījumiem — Latvijas vispārējā atalgojuma pētījuma, kas tika veikts pērn vasarā, kā arī prognožu pētījuma, kad aptauja tika veikta 2024. gada decembra vidū un 2025. gada janvāra sākumā, apkopojusi Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Pētījumos piedalās gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī dažādu nozaru — tirdzniecības, farmācijas, loģistikas, enerģētikas, finanses, IT u.c. — uzņēmumi. «Iemesls, kāpēc veicam pētījumus ik pa pusgadam — ir gadi, kad pusgada laikā valstī krasi mainās situācija. Atceramies, ka tāds, piemēram, bija 2009. gads. Ne tik ekstrēmi, bet, salīdzinot ar pērnā gada vasaru, arī šī gada sākumā ir daudz kas mainījies,» vērtē A. Praņēviča.

Saeima, piemēram, aizvadītā gada izskaņā nolēma būtiski ierobežot atlīdzības pieaugumu publiskajā pārvaldē. Likumā «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» noteikts, ka 2025. gadā atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, kā arī publiskajām personām piederošām kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Šis lēmums ir ietekmējis arī kopējā darba tirgus atalgojuma prognozes.

Faktori, kas ietekmēja atalgojuma pieaugumu

2024. gadā atalgojums pieauga lēnāk nekā 2022. un 2023. gadā. Pagājušajā gadā tas vidēji kāpa par 8,2%, 2023. gadā — par 11,5%, bet 2022. gadā — par 9%. «Redzam, ka atalgojuma pieauguma temps samazinās, bet pērn tas joprojām bija ļoti straujš,» uzsver A. Praņēviča.

Normāls atalgojuma pieaugums iet roku rokā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu. Piemēram, 2015. gadā IKP pieauga par 2,7%, bet algas — par 3,7%. «Tas ir gana tuvu,» piemetina A. Praņēviča.

Vidējais straujais algu kāpums 2024. gadā nozīmē, ka ir faktori, kas mudina darba devējus celt atalgojumu. Tipiskākie iemesli algu kāpumam ir trīs — IKP pieaugums, inflācija un bezdarba līmenis. 2024. gadā IKP bija negatīvs, tāpēc tas noteikti nav iemesls algu palielinājumam. Savukārt inflācija bija 1,5%, kas arī nav faktors, lai atalgojumu vidēji paaugstinātu par 8,2%.

Tātad paliek trešais iemesls — bezdarba līmenis, kas patlaban ir zemākais, kādu Latvija līdz šim ir piedzīvojusi. Turklāt patlaban Latvijā ir arī zemākais bezdarbnieku skaits. Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 62 691.

Lai arī procentuāli gan 2019., gan 2022. gadā bezdarba līmenis Latvijā ir bijis vienāds — 6,9%, taču absolūtajos skaitļos samazinās bezdarbnieku apjoms. Attiecīgi 2019. gadā tie bija 86 113, bet 2022. gadā — vairs tikai 83 373 cilvēki. «Ja krītas gan bezdarba līmenis, gan bezdarbnieku skaits — tas tiešām nozīmē, ka Latvija saskaras ar lielu darbinieku trūkumu,» akcentēja pētījumu kompānijas pārstāve.

Bezdarbs reģionos

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024. gada nogalē Rīgā bezdarbs bija viszemākais — tikai 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Lai arī bezdarba līmenis galvaspilsētā ir viszemākais, bez darba esošo cilvēku skaits, salīdzinot ar Latvijas reģioniem, bija vislielākais — 16 662 cilvēku.

Zemgalē bezdarba līmenis pērn bija 5,2%. Bez darba gan reģiona pilsētās, gan lauku apvidū bija 5396 cilvēki.

Savukārt Kurzemē un Vidzemē bezdarba līmenis bija vienāds — 5,4%, un bez darba bija attiecīgi 7319 un 6207 cilvēki.

Latgalē bezdarbs sita daudz augstāku vilni — tas bija 10,3%. Bez darba bija 10 921 cilvēku.

«CSP dati nozīmē, ka Latvijā katastrofāli trūkst darbinieku. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc atalgojums 2024. gadā cēlās ļoti strauji,» vēlreiz akcentē A. Praņēviča. «Ietekme ir arī tam, ka bija organizācijas, kas noturējās un necēla darbiniekiem atalgojumu 2022. un 2023. gadā, lai gan šajos gados bija augsta inflācija. Šīs iestādes pielīdzināja algas, kādas tās ir darba tirgū, tikai 2024. gadā.»

CSP dati liecina, ka Latvijā vidējā gada inflācija 2023. gadā bija 8,9%, bet 2022. gadā — 17,3%.

Makroekonomiskās tendences

«Prognožu pētījumā organizācijām prasījām, kas ietekmēja to darbību 2024. gadā. Lielākā daļa atbildēja, ka viena no būtiskākajām problēmām bija makroekonomiskās tendences. Liela problēma ir arī pieprasījuma samazināšanās un konkurences saasināšanās. Tātad pērnais gads nav bijis viegls,» uzsver Figure Baltic Advisory valdes locekle.

Savu artavu organizāciju darbībā devusi arī ģeopolitiskā spriedze un ar to saistītie sankciju ierobežojumi, kas noteikti Krievijai un Baltkrievijai. Taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šis faktors vairs nav viens no svarīgākajiem.

Savukārt lielākais vairākums uzņēmumu pētījumā atbildējuši, ka minimālās algas paaugstināšana nav bijusi problēma.

Jāatgādina, ka minimālo algu Latvijā 2023. gadā noteica 620 eiro apmērā, savukārt no 2024. gada tā tika palielināta līdz 700 eiro, bet šogad tā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kādas izmaiņas gaida pamatalgu?

Vai tas, ka trūkst darbinieku, ir ietekmējis mēneša pamatalgas apmērus? Liela daļa 26% aptaujāto — prognožu pētījumā atbildēja, ka darba tirgus situācija 2025. gadā neietekmē plānoto mēneša pamatalgas apjoma pieaugumu. Savukārt 19% uzsvēra, ka ir iespējams saglabāt mēneša pamatalgas apjomu pašreizējā līmenī.

Taču viena ceturtā daļa respondentu atzina, ka ir spiediens palielināt mēneša pamatalgas apjomu vairāk, nekā bija plānots. Salīdzinot ar 2024. gadu, šādi atbildēja gandrīz viena trešdaļa. «Tātad spiediens palielināt algas vairāk nekā bija plānots tomēr ir samazinājies,» secina A. Praņēviča.

Par 2% — no 28% uz 30% — ir jūtams spiediens palielināt mēneša pamatalgas apjomu tieši organizācijas «atslēgas» cilvēkiem.

Vai mērķi ir sasniegti?

Pētījumā arī tika jautāts, vai organizācijām ir izdevies sasniegt plānotos mērķus. Tieši mērķu izpilde parāda, kāds ir bijis aizvadītais gads — viegls, grūts, ne tik veiksmīgs. Lielākā daļa (43%) organizāciju atbildējušas, ka mērķis nav izpildīts un palicis 90% — 99% robežās. Salīdzinoši 2023. gadā lielākā daļa (39%) teica, ka mērķis ir izpildīts par 100% — 110%.

Par vienu procentu — līdz 17% — 2024. gadā ir pieaudzis to organizāciju skaits, kas teica, ka mērķi ir izpildīti par 75% — 89%. Vēl vairāk ir palielinājies to iestāžu skaits — līdz 9%, kas mērķus nav izpildījušas pat par 75%.

«Kopumā 2024. gads izvirzīto mērķus sasniegšanā uzņēmumiem ir bijis grūtāks. Pērn 31% organizāciju — mazāk nekā viena trešdaļa — teica, ka ir sasnieguši vai pārsnieguši izvirzītos mērķus. 2023. gadā tādi bija 44%, 2022. gadā — 55%,» uzsver A. Praņēviča.

Vai šogad ir plānotas izmaiņas darbiniekiem noteiktajos mērķos? 49% organizāciju ir atbildējušas, ka mērķi tiks noteikti augstāki, bet 42% mērķi saglabāsies tādā pašā līmenī, un tikai 4% tie tiks noteikti zemāki.

Ja noteiks augstākus mērķus, vai darbinieki par to arī saņems vairāk? Lielākā daļa — 64% aptaujāto — atbildējuši, ka atalgojums līdz ar to nemainīsies, bet 36% tomēr palielināsies alga.

Vai nopelnītas prēmijas?

Ja mērķi netika sasniegti, vai tika nopelnītas prēmijas? Lielākā daļa — 35% pētījuma dalībnieku — atbildēja, ka jā, bet 48% — visdrīzāk, ka jā. Savukārt prēmijas nesaņēma 9% aptaujāto organizāciju darbinieki, bet visdrīzāk, ka nesaņēma, atbildēja 8% aptaujāto.

Darbinieku prēmijas 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās tikai 22% uzņēmumu (iepriekš 32%), lielākajai daļai — 37% — tās nemainījās.

Savukārt 24% aptaujāto atbildēja, ka prēmijas samazinājās lielākajai daļai darbinieku, bet 12% —ka tikai dažiem strādājošajiem.

«Tātad arī prēmiju izmaksu ziņā redzam, ka 2024. gads uzņēmumiem nav bijis pats veiksmīgākais,» norāda Figure Baltic Advisory pārstāve.

Samazinās darbinieku skaitu

Kādas izmaiņas varētu skart darba tirgu 2025. gadā? Pētījumā tika analizētas plānotās darba tirgus izmaiņas. Pēdējos trīs gados vairāk nekā puse organizāciju minēja, ka plāno palielināt darbinieku skaitu. 2025. gads ir pirmais pēdējo piecu gadu laikā, kad prognožu pētījumā parādās, ka strādājošo skaitu palielināt plāno tikai 46% organizāciju. Ir pieaudzis to organizāciju skaits — 18% no respondentiem —, kas plāno samazināt darbinieku skaitu.

Pētījumā, kuru Figure Baltic Advisory veica 2024. gada vasarā, palielināt darbinieku skaitu plānoja 57% organizāciju. Tātad pārmaiņa, ka plāno vairāk samazināt darbinieku skaitu un mazāk to palielināt, ir notikusi tieši pēdējā pusgada laikā, norāda A. Praņēviča.

Vai palielinās atalgojumu?

Uz jautājumu, vai uzņēmumi izjūt spiedienu paaugstināt atalgojumu, 76% atbildēja apstiprinoši.

Salīdzinot ar 2024. gada pētījumu, kad 96% organizāciju norādīja, ka plāno palielināt pamatalgu vidēji par 5,6%, bet gada kopējo algu (iekļaujot prēmijas un citas atalgojuma mainīgās daļas komponentes) — par 5,4%. «Tas nozīmē, ka jau pērnvasar organizācijas bija secinājušas, ka mērķus sasniegt nevarēs un prēmijas nebūs tik lielas, kā gadu iepriekš,» stāsta A. Praņēviča.

Šobrīd atalgojuma prognozes ir samazinājušās vēl vairāk — mēneša pamatalgai vidēji pieaugums plānots tikai 4,7%, bet gada kopējai algai — 4,6%.

Spiediens uz algām dažādās darbinieku grupās

Spiediens palielināt atalgojumu ir atšķirīgs dažādās darbinieku grupās. Vislielākais tas šobrīd ir speciālistiem (izņemot pārdošanas speciālistus), kā arī strādniekiem.

Pētījuma dati liecina, ka visvairāk — par 6% — ir plānots celt mēneša pamatalgu ražošanā nodarbinātajiem, bet par 5,9% — biznesa pakalpojumu un par 5,1% — finanšu pakalpojumu darbiniekiem. Vismazāk — par 2,1% — mēneša pamatalgas kāpums gaidāms transporta un loģistikas jomā.

Pētot spiedienu uz atalgojuma palielināšanu darbinieku grupās dažādos biznesa sektoros, redzams, ka vislielākais spiediens ir ražošanas nozarē — skalā līdz pieci tas ir 4,4. Savukārt transporta un loģistikas nozarē ar esošo atalgojuma līmeni ir grūti noturēt darbiniekus.

Spiediens celt algas saglabājas IT un telekomunikācijas jomā. Šajā jomā mainās amati — strauji ienāk darbinieki, kas strādā ar mākslīgo intelektu, datu zinātnieki. Vismazākais spiediens uz atalgojuma palielināšanu šogad ir augstākā līmeņa vadītājiem.

Kādos amatos reģionos nopelna vairāk?

Darbinieku pieprasījums un trūkums var ietekmēt arī atalgojumu Rīgā un reģionos. Kuras ir profesijas, kas saņem augstāku algu reģionos, nekā galvaspilsētā? Viena no šīm profesijām ir elektriķi. Vidzemē augsti kvalificēti elektriķi/meistari saņem pat par 16% vairāk nekā Rīgā, savukārt Latgalē — par 9%, bet Zemgalē — par 8% vairāk.

Pieprasīts amats reģionos ir arī ražošanas vadītāji. Kurzemē šīs profesijas darbinieki saņem pat par 26% lielāku atalgojumu, nekā galvaspilsētā.

Reģionos labāk atalgoti nekā Rīgā ir iepirkuma un loģistikas speciālisti, arī dažāda veida amatnieki un kvalificēti strādnieki.

Vai šogad mainīs pamatalgu?

Prognozes par organizāciju iespējām 2025. gadā mainīt mēneša pamatalgas apmēru liecina, ka 27% organizāciju paaugstināt mēneša pamatalgas apjomu nesagādās problēmas.

Viena trešdaļa — 33% aptaujāto — atbildēja, ka izjūt spiedienu palielināt mēneša pamatalgas apjomu, taču pagaidām spēj ar to sadzīvot. Tomēr 29% organizāciju (2024. gadā — 20%) atbildējušas, ka būs īpaši jānopūlas, lai palielinātu mēneša pamatalgas apjomu. «Acīmredzot iepriekšējo gados ir celts atalgojums un ir sasniegti «griesti»,» rezumē A. Praņēviča.

Savukārt 4% organizāciju atbildēja, ka nav nepieciešams veikt izmaiņas mēneša pamatalgas apjomā.

Kādi faktori ir ietekmējuši kopējo atalgojuma korekciju? Lielākoties — 45% gadījumu — tie ir atalgojuma pārskatīšanas principi organizācijā, 27% nozīme ir tirgus konkurētspējai, 17% — dzīves dārdzības pieaugumam, bet 6% — plānotajām nodokļu izmaiņām.

Ko sagaidīt 2025. gadā

Kādas ir uzņēmumu ekspektācijas par 2025. gadu? 39% aptaujāto organizāciju uzskata, ka šis būs labāks gads nekā 2024. gads. Savukārt 6% domā, ka 2025. gads būs līdz šim veiksmīgākais gads. «Optimisms ir pieaudzis — pērn tā cerēja vien 3%,» akcentē A. Praņēviča. «Tātad kopumā 45% organizāciju uz šo gadu skatās diezgan pozitīvi.»

Gandrīz ceturtā daļa — 24% respondentu — vērtē, ka šis gads būs tāds pats kā 2024. gads. Savukārt 21% uzskata, ka 2025. gads būs salīdzinoši sarežģīts (izaicinošs), bet 8% prognozē to sliktāku par 2024. gadu.

Vai veiks investīcijas?

Viens no pētījuma jautājumiem bija arī par to, vai šogad tiek plānotas plašas investīcijas. Ja ir ieguldījumi, tātad veidojas papildu darbavietas, jauni pasūtījumi utt.

Uz šo jautājumu 27% organizāciju skaidri atbildēja, ka šogad neveiks plašas investīcijas (pērn tā teica tikai 11%). Savukārt 31% atklāja, ka ir vēl pāragri spriest, 24% veiks ieguldījumus iekārtās un/vai tehniskajos risinājumos, 28% — darbību digitalizācijā/automatizācijā, 9% — nekustamajā īpašumā, bet 14% — darbiniekos (noalgot, noturēt, attīstīt).

Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, visās kategorijās ir samazinājušās apstiprinošās atbildes. Tātad šogad nebūs sagaidāmas tik lielas investīcijas un, visticamāk, ekonomika attīstīties lēnāk, nekā gaidīts.

Izaicinājumi personālvadībai

Kādi ir ar darbaspēku un personāla vadību saistītie izaicinājumi? Tā ir liela slodze darbiniekiem, kas ir Top 3 izaicinājums jau no 2016. gada. Izaicinājums ir arī augsti kvalificētu un arī jebkādu darbinieku trūkums.

«Tad, kad darbinieku trūkums parādās starp pieciem lielākajiem izaicinājumiem, ir skaidrs, ka darba tirgus atkal ir «karsts» un ir grūti atrast darbiniekus,» spriež A. Praņēviča.

«Uzņēmumi ir atzinuši, ka pēdējā laikā saņem darba pieteikumus daudz vairāk nekā agrāk. Pat, ja jūtam darbinieku trūkumu tirgū, ir sākusies darbinieku mobilitāte — viņi ir gatavi pārmaiņām. Šis varētu būt gads, kad darbiniekus noturēt būs grūti,» uzskata Figure Baltic Advisory valdes locekle.

Vēl viens izaicinājums, kuru min organizācijas, ir produktivitātes paaugstināšana. Pētījuma dati liecina, ka šajā brīdī uzņēmumiem nesagādā galvassāpes organizācijas reputācija tirgū, nenovēršama darbinieku skaita samazināšanās, kā arī darbaspēka mainība.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

Lasiet arī:

• Par un ap minimālo stundas likmi
• Vidējā bruto darba samaksa Latvijā pirmajā ceturksnī – 1 757 eiro
• Kā piesaistīt un motivēt darbiniekus
• Vienkāršs skaidrojums par algu aprēķinu