E–rēķinus uzņēmumu savstarpējos darījumos uz laiku jāatliek

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt uz 2027. gada janvāri. Tāpat apakškomisija uzskatīja, ka varētu apsvērt obligātās e–rēķinu ieviešanas brīvprātības principu — sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Šāds rosinājums tika izteikts, jo secināts, ka ne uzņēmumi, ne valsts elektroniskās sistēmas nepaspēs sagatavoties obligātai e–rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama lietotāju izglītošana, kā arī jāvienojas par risinājumiem piegādes dokumentācijai. Līdz šim arī nav izstrādātas vienotas vadlīnijas, nav notikusi e–rēķinu risinājumu testēšana reālajā vidē, kā arī nepieciešami uzlabojumi oficiālajā e–adresē valsts vienotajā portālā Latvija.lv. Līdz ar to arī VID ģenerāldirektores vietnieks Jānis Upmanis un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liopa apakškomisijas sēdē atbalstīja ieteikumu pārcelt strukturēto e–rēķinu ieviešanas termiņu.

Par strukturēto e–rēķinu ieviešanas procesa nepilnībām pārliecinājusies arī grāmatvežu saime. Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Raivo Pede skaidroja, ka kopumā e–rēķinu ieviešana ir nozīmīgs solis procesu digitalizācijā, bet ir svarīgi, kā tas tiek ieviests. Līdz šim secināts, ka ka e–rēķins rada administratīvā sloga un izmaksu pieaugumu, tāpat konstatēta praktiskā darba neizpratne. Īpašas grūtības tas rada mazajiem uzņēmumiem. Starp konstatētajām nepilnībām R. Pede minēja e–adreses praktisko un tehnisko neērtību, e–rēķina labošanas iespēju neesamību. LRGA pārstāvis arī norādīja, ka arī no grāmatvedības un juridiskā viedokļa nesaistoši priekšapmaksas rēķini jānodod VID, kas līdz ar to «saņems gūzmu ar pilnīgi nevajadzīgiem un nekam nederīgiem dokumentiem».

Savukārt preču piegādes dokumenti galvenokārt attiecas uz pašu uzņēmumu savstarpējiem darījumiem, uzraugošajām iestādēm tos nevajadzētu pieprasīt. Ja netiks uzlabota e–rēķinu risinājumu, uzņēmēji var atteikties no e–rēķiniem vispār, un tas tikai veicinās ēnu ekonomiku.

Arī FM Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Jana Salmiņa piekrita, ka e–rēķinu risinājums jāpilnveido, lai gan FM ir pārliecināta, ka ar esošo risinājumu jau strādā valsts budžeta iestādes un arī sadarbībā ar uzņēmējiem. Tostarp prasība lietot strukturētu e–rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību. E–rēķinus jau kopš 2019. gada jāizmanto publiskajos iepirkumos, bet tos izmantoja maz, atzina J. Salmiņa. Līdz ar to FM pārstāve pieļāva, ka var izskatīt obligātā ieviešanas laika pagarinājumu, dodot laiku izstrādāt ērtāku e–rēķinu risinājumu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna 16. aprīļa Saeimas sēdē norādīja, ka Ministru kabinetam līdz 1. maijam bija jāizdod Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie noteikumi par kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu e–rēķinu apriti un kādā strukturētu e–rēķinu datus iesniedz VID. Taču noteikumu izstrāde aizkavējusies. Uzņēmējiem, kā arī datorprogrammu uzturētājiem būtu ērtāk, ja ieviešanas process noritētu bez sasteigtības, plānveidīgi un profesionāli. Deputāte arī uzsvēra, ka gan darba devēji, gan uzņēmēji ir neizpratnē par to, ko tad ar e–rēķiniem valsts gribēja panākt — vai tie ir nepieciešami tikai grāmatvedībā kā attaisnojuma dokuments, vai tajos atspoguļojams arī sniegtie pakalpojumi un piegādātās preces, tātad jāiekļauj informācija, ko patlaban norāda pavadzīmēs. Līdz ar rosinātajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā paralēli būs jāveic arī grozījumi Pievienotās vērtības likumā, lai par šiem e–rēķiniem varētu atskaitīt priekšnodokli. Taču visbūtiskākais faktors, kāpēc jāpagarina ieviešanas termiņš — ir jāveic ļoti nopietni tehnoloģiski uzlabojumi portālā Latvija.lv. Jo jau patlaban, pat izrakstot rēķinus tikai valsts iestādēm, nereti šis portāls «uzkaras» un kavē uzņēmēju norēķinus ar budžeta iestādēm.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) saistībā ar strukturētu e–rēķinu ieviešanu no 2026. gada 1. janvāra ir konstatējusi būtiskas ar ieviešanas sistēmu saistītas problēmas, kuras nav novēršamas īstermiņā. Piemēram, LDDK biedriem joprojām nav saprotams, kas ir e–rēķins, kādam nolūkam tas ir jāsagatavo un kādi rekvizīti tajā ir jāiekļauj, kā arī kādu darījuma būtību šis dokuments attaisno. Finanšu ministrijas ieskatā, tas nav dokuments, kas attaisno preču vai pakalpojumu saņemšanu vai nosūtīšanu, bet ir domāts tikai nosūtīšanai grāmatvedībai samaksāšanai. Tas nozīmē, ka dokumentā nav jābūt preču un pakalpojumu informācijai, bet tikai samaksas informācijai. Šīs neskaidrības kropļo uzņēmējdarbības vidi, radot būtiskas problēmas, jo daļa programmu izstrādātāju ir izveidojuši e–rēķinu kā ierobežotas informācijas dokumentu, ko nepieņem darījuma partneris, pamatojoties uz to, ka viņam nepieciešama informācija arī par preci vai pakalpojumu.

Tāpat nav iespējams nosūtīt no programmām e–rēķinu tieši uz e–adresi, nezaudējot visus sarakstes dokumentus, kas pienāk e–adresē. Datu apmaiņa bija izstrādāta tā, ka, pieslēdzoties e–adresei, lai nosūtītu/saņemtu e–rēķinus, visi dokumenti automātiski tiek padoti uz Dokumentu vadības sistēmu (DVS), Šāda DVS uzņēmumos nemaz nav izveidotas, jo datu apmaiņa šādā veidā izstrādāta tikai valsts budžeta iestāžu vajadzībām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumi nedrīkst pieslēgt e–adresi un nosūtīt rēķinus tieši uz e–adresi — tiks zaudēta visa korespondence.

Tāpat e–adreses pieslēgšana, lai datus nosūtītu uzreiz no programmas, iespējama tikai veicot noteiktas procedūras, ieskaitot līguma slēgšanu ar VDAA, kas ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga. To grūti izdarīt cilvēkam pat ar labām informācijas tehnoloģiju zināšanām. Arī vairākas pašvaldības bija izstrādājušas savus datu apmaiņas kanālus, un datu apmaiņa tajos nebija iespējama, jo grāmatvedības programmu izstrādātāji nevar uzturēt desmitiem atšķirīgu datu apmaiņas kanālu.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, nav gatava ne tehniski, ne praktiski. Izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī VDAA nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams.

LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo rēķinu nosūtīšanā, katra dokumenta aprites izmaksas palielinās par 0,05 līdz 0,15 eiro.

Arī valsts portāla izmantošana nav praktisks vai finansiāli izdevīgs risinājums, jo to var darīt tikai uzņēmuma vadītājs vai cita paraksttiesīga persona, kas rada būtisku administratīvo slogu uzņēmumu vadības līmenī, liedzot šo laiku atvēlēt uzņēmējdarbības attīstīšanai un citām vadības funkcijām.

Raksts sagatavots pēc LETA, LDDK, LTRK un Saeimas informācijas

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

Lasiet arī:

• E-rēķinu ieviešanu uzņēmumiem plāno pārcelt uz 2028. gada 1. janvāri
• Standartizētai e-rēķinu ieviešanai starp uzņēmumiem trūkst vadlīniju
• Pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte portālā “Latvija.gov.lv”