Galvenais ēnu ekonomikas ierobežošanā — nodrošināt skaidras naudas plūsmas izsekojamību
Inese Helmane
Šī gada sākumā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora Fridriha Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Galvenais plāna akcents — tā dēvēto aplokšņu algu samazināšana par 25%. Viens no galvenajiem principiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir caurskatāmība — to panākt palīdzēs pasākumi skaidras naudas plūsmas izsekojamības nodrošināšanai. Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā 2023. gadā bija 26,5% no iekšzemes…
Šī gada sākumā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora Fridriha Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Galvenais plāna akcents — tā dēvēto aplokšņu algu samazināšana par 25%. Viens no galvenajiem principiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir caurskatāmība — to panākt palīdzēs pasākumi skaidras naudas plūsmas izsekojamības nodrošināšanai.
Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā 2023. gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera datiem ēnu ekonomikas lielums ir 19,9% no IKP, Eiropas Savienībā vidēji — 17,2%.
Kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir tik liela? Atbilstoši profesora Arņa Saukas pētījumiem 57% uzņēmēju ir gatavi iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs. Savukārt pēc SKDS pētījuma datiem 27% iedzīvotāju ir gatavi izvairīties no nodokļiem. Latvijā ir vairāk nekā 125 000 cilvēki, kuriem vispār nav oficiālu ienākumi, sarunā ar grāmatvežu auditoriju uzsvēra Olga Bogdanova, FM valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos.
Neformālās ekonomikas galvenās komponentes:
ienākumu neuzrādīšana (peļņa);
darbinieku skaita neuzrādīšana;
aplokšņu algas;
procenti no ienākumiem, kas tiek maksāti, lai «nokārtotu lietas» jeb kukuļošana;
procenti no līguma summas, kas tiek maksāta, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus jeb korupcija.
Ambīcija — samazināt aplokšņu algas
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam liels akcents ir likts uz aplokšņu algām. Iepriekšējos posmos daudz ir strādāts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisām, kas patlaban ir 7%.
Viens no Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem ir uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitinga publiskošana, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) dara kopš šā gada 28. februāra, administratīvā sloga mazināšana A reitinga uzņēmumiem un nodokļu administrācijas uzraudzības fokusēšana uz uzņēmumiem, kuriem reitings ir zemāks. Par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu žurnāls Bilance rakstīja šī gada februāra numurā.
FM ambīcijas izstrādātajā plānā ir samazināt aplokšņu algu apjomu par 25%. Kā to panākt? Plāna pasākumi ir sadalīti piecos prioritārajos virzienos:
horizontālie pasākumi un nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšana;
informācijas un datu apmaiņa;
būvniecības nozares pasākumi;
veselības nozares pasākumi;
citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.
Pirmais virziens — veicināt bezskaidras naudas norēķinus
Plāna pasākums, kas skar visas nozares, paredz noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu. Darba likuma regulējums patlaban paredz, ka primārais naudas izmaksas veids ir skaidra nauda. Šī norma savulaik tika radīta, lai algas nemaksātu «desās, galdos, krēslos, jo 90. gados bija gana attīstīts barters. Tādā veidā tika aizsargāts darba ņēmējs».
Mūsdienās aktīvi attīstās bezskaidras naudas izmantošanas, jo tas ir gan lēti, gan ātri un droši. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz grozīt Darba likuma normu, kas noteiktu darba algu primāri izmaksāt bezskaidrā naudā. Vienlaikus netiks aizliegts algu maksāt skaidras naudā, jo skaidrai naudai ir liela nozīme Latvijas ekonomikā. Ir vietas, kas ir tālāk no pilsētām, kur tikai ar bezskaidru naudu būtu grūti nodrošināt ekonomiskās aktivitātes.
Latvijas Bankas «Maksājumu radara» dati šogad februārī liecināja, ka bezskaidrā naudā tiek veikti 77%, bet skaidrā naudā — 23% darījumu.
Ja īpašnieks aizdod naudu uzņēmumam — 50 000 eiro, vai iespējams pēc tam šos līdzekļus saņem atpakaļ skaidrā naudā?
Atbilde
Pašreizējais regulējums nosaka, ka nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, darījums skaidrā naudā nedrīkst pārsniegt 7200 eiro. Turklāt darījumu skaidrā naudā ir pienākums deklarēt. Ja juridiskā persona veic darījumus ar citu juridisko personu vai fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, darījums jādeklarē, sākot no 1500 eiro. Darījums ar fizisko personu ir jādeklarē, ja darījuma summa ir, sākot no 3000 eiro.
Darba devējam jāinformē VID
Nosakot, ka primārais darba algas izmaksas veids ir bezskaidrā naudā, vienlaikus tiks noteiks darba devējam pienākums informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
«Šie divi pasākumi komplektā dos ļoti vērtīgu informāciju. VID nerastos jautājumi uzņēmumam, kas dažiem darbiniekiem maksā algu skaidrā naudā, jo cilvēkiem tā var būt ērtāk. Ir arī specifiskas nozares, kur skaidra nauda ir aktīvā apritē, piemēram, kādā lauku veikaliņā,» skaidroja O. Bogdanova. «Savukārt, ja uzņēmums Rīgas centrā visiem darbiniekiem sāktu maksāt algu skaidrā naudā, kas vienlaikus nav raksturīgi attiecīgajā nozarē, VID šādā situācijā varētu rasties jautājumi.»
Skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomātos
Dažādi starptautiskie pētījumi liecina, ka skaidra nauda ir instruments, kuru aktīvi izmanto ēnu ekonomikā. FM pārstāve uzsvēra, ka netiek plānots aizliegt izmantot skaidru naudu, bet «svarīgi ir iet caurskatāmības ceļu».
Kāpēc VID ir vēlme, lai kredītiestādes ziņotu par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos? Latvijā pārsteidzoši daudz «kustas» skaidra nauda.
Iedzīvotāji gada laikā skaidrā naudā bankomātos izņem 5,6 miljardus eiro, bet iemaksā — 2,4 miljardus eiro.
Interesanti, ka pētījumi parāda, ka ir reģioni un pilsētas, kur ekonomiskā aktivitāte ir zemāka, bet vairāk izmanto skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomātos.
Šobrīd lēmums par konkrētas summas ziņošanas slieksni vēl nav pieņemts. Ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos, kuru apsprieda Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna darba grupa, varētu būt, piemēram, vai nu minimālā alga — 700 eiro — vai 1000 eiro. Kredītiestādēm būtu jāziņo reizi ceturksnī. Šobrīd tiek izstrādāts konkrēts regulējums, notiks arī padziļinātas diskusijas par praktiskiem aspektiem. Ziņošana palīdzēs atsijāt tos nodokļu maksātājus, kuriem nevajag uzdot liekus jautājumus, no tiem, kurus būtu jāpapēta vairāk, uzsvēra O. Bogdanova.
Netieša nodokļu aprēķina pieeja
Kā vēl vienu pasākumu, kas palīdzētu apkarot ēnu ekonomiku, FM pārstāve nosauca diskusiju turpināšanu par netieša nodokļu aprēķina pieeju.
Pirms gada Saeimā virzību uzsāk likumprojekts «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredzēja tā saucamo nodokļu rēķinu. «Ideja bija šāda: ja VID redz, ka alga konkrētajā uzņēmumā ir 80% no vidējās algas nozarē un attiecīgajā profesijā, tad VID sūta e–pastu konkrētam nodokļu maksātajam un lūdz to paskaidrot. Protams, vēstules netiktu sūtītas visiem, bet tikai tiem, kas ir riskantākie uzņēmumi. Ja uzņēmums nespēj pamatot, kāpēc tiek maksāta zemāka alga, nekā nozarē un profesijā vidēji, tad VID izrakstītu nodokļu rēķinu. Tas būtu lūgums samaksāt starpību — nodokli, kas būtu maksājams, ja tiktu izmaksāta vidējā alga nozarē un attiecīgajā profesijā, un to, kas ir izmaksāta faktiski. Tas ļautu būtiski samazināt administratīvo resursu.»
Ministrija ir sapratusi, ka neesam vēl nobrieduši līdz konkrētam regulējumam, tāpēc tā nav gatava patlaban likumprojektu virzīt tālāk saistībā ar Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. O. Bogdanova uzsvēra, ka ir jāturpina diskusijas.
Tiesa, godprātīgie uzņēmumi esot neapmierināti, ka likuma grozījumi netiks virzīti tālāk, ka iniciatīva ir apstājusies, jo tiem, kas maksā nodokļus, ir grūti konkurēt ar tiem, kas to nedara. Tas ir jautājums par godīgu konkurenci.
FM saprot, ka ir liels izaicinājums izveidot metodiku, kas rezultētos ar administratīvo lēmumu, ar konkrētu uzrēķinu. «Parasti šī doma patīk, kad tā ir abstrakta, bet nepatīk tad, kad tiekam līdz konkrētam uzņēmumam, kuram tiktu radīts noteikts nodokļu rēķins,» skaidroja O. Bogdanova.
Skaidras naudas plūsmas monitorings
FM kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu un VID nopietni analizē skaidras naudas plūsmas. «Nauda ir biznesa asinis. Saprotot, kur tā plūst, var nonākt līdz konkrētiem nodokļu maksātājiem/nemaksātājiem,» teica O. Bogdanova.
Tāpēc viens no Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem ir veicināt bezskaidras naudas norēķinus. Viens no priekšlikums paredz, ka uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, obligāti jāļauj klientam norēķināties ar elektronisko maksājumu karti, ja klients to vēlas, proti, uzņēmumam būs pienākums ieviest POS termināli, tādā veidā atvieglojot un veicinot bezskaidras naudas norēķinus.
Kāpēc šāds pasākums un 50 000 eiro robeža? Viens no uzņēmumu argumentiem ir tas, ka POS terminālis ir dārgs. FM aprēķini liecina, ka pie 35 000 eiro apgrozījuma gadā tas atmaksājas. «Kāpēc gan cilvēki, kas vēlas maksāt ar karti, tiek sūtīti izņemt skaidru naudu?» vaicāja O. Bogdanova.
Polijā ir bijis veiksmīgs piemērs: kredītiestādes noslēdza sadarbības memorandu ar valsti un privāto sektoru, kas ļāva bez komisijas maksas izmantot POS termināļus gada griezumā. Bankas cerēja, ka lielākā daļa termināļu izmantotāju paliks par viņu klientiem, savukārt valsts interese bija popularizēt bezskaidras naudas izmantošanu. Tā arī notika, POS termināļu ieviešanas projekts bija veiksmīgs.
Parādniekus jāatgriež darba tirgū
Vēl viens no Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem ir rast risinājumu, kā parādniekus atgriezt legālajā darba tirgū, samazinot subjektu skaitu, kas darbojas ēnu ekonomikā. O. Bogdanova atzina, ka šis ir sarežģīts jautājums.
Kas ir cilvēki, kas darbojas ēnu ekonomikā? Piemēram, nodokļu parādnieku pulkā ir daudz uzturlīdzekļu nemaksātāju, ne mazums personu ar sodāmību, tādi, kas bijuši ieslodzījuma vietās. Pārliecināt viņus maksāt uzturlīdzekļus ir problemātiski. Tajā pat laikā šajā grupā Latvijā ir 42 000 vīriešu darbspējas vecumā.
Šobrīd, atbilstoši regulējumam, ja ilgstošs parādnieks sāks uzrādīt legālus ienākumus, visi līdzekļi tiks novirzīti parādu segšanai, un uz rokas viņam nekas daudz pāri nepaliks. Eiropā, piemēram, būvniecībā ir «degošs» darba roku trūkums, tāpēc ikviens atradīs iespēju, kā sarunāt naudu saņemt «aploksnē».
Atgriezt parādniekus legālajā darba tirgū ir liels izaicinājums. Tomēr FM cer, ka vismaz daļai varētu palīdzēt. Patlaban notiek diskusijas starp Tieslietu ministriju un nevalstiskajām organizācijām par iespējamiem risinājumiem, t.sk. par parādniekam atstājamās summas un piedzenamās summas proporciju, un kā vecos parādus varētu nosacīti iesaldēt — varētu piefiksēt vecos parādus un ļaut segt kārtējos parādus.
«Ja nopelna 3000 eiro mēnesī, pie pašreizējās sistēmas, ja ir uzkrājušies parādi un vairākiem bērniem jāmaksā uzturlīdzekļi, personai no nopelnītā paliek puse minimālās algas,» skaidroja O. Bogdanova. «Pie šādiem nosacījumiem cerēt, ka cilvēks iznāks no ēnu ekonomikas, ir diezgan naivi. Valstij nav ērti par šo jautājumu runāt, jo uzskatām, ka nodokļi ir jāmaksā un bērni ir jāuztur. Tas tā ir. Bet situācija, kāda tā ir šobrīd, arī nav risinājums.»
«Mazās uzņēmējdarbības» nodokļu risinājumi
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, FM strādā pie mazās uzņēmējdarbības nodokļu risinājumiem. «Sociālie partneri stāsta: ja ir vajadzīgi kaimiņa pakalpojumi — nokrāsot žogu, kaut ko saremontēt — persona par kaimiņa pakalpojumiem parasti samaksā skaidrā naudā un bez nodokļiem. Ja būtu viegls risinājums, piemēram, mobilā aplikācija, iespējams, kaimiņš, kurš ik pa laikam veic mazos darbiņus, samaksātu nodokļus,» sprieda O. Bogdanova.
Par šiem jautājumiem šobrīd nopietni diskutē Nodokļu pamatnostādņu darba grupa. «Cerams, ka tiks rasts birokrātiski neapgrūtināts risinājums,» tā FM pārstāve.
Patlaban Latvijā ir ieviests Saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, kur var tikt ieskaitīta samaksa par pakalpojumu, nav jāsniedz deklarācijas — automātiski nauda aiziet gan nodokļos budžetā, gan paliek personām. Taču FM redz, ka darbība ar saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nav augsta. Viens no iemesliem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes atkarībā no apgrozījuma. Pie tā vienkāršošanas šobrīd strādā darba grupa.
«Arī nodokļu nomaksai ir jābūt vienkāršai un ātrai. Tas ir viens no pīlāriem,» uzsvēra O. Bogdanova.
Ģenerālvienošanās atbalsta mehānismi
Viens no Ēnu ekonomikas plāna pasākumiem ir ģenerālvienošanās atbalsta mehānismi. Tas ir vislabākais veids, kā nozare varētu sakārtot un nodrošināt, ka samazinās «aplokšņu algas», uzskata ministrijas pārstāve.
Patlaban ģenerālvienošanās ir noslēgta būvniecībā, bet šogad 5. aprīlī — stikla šķiedras nozarē.
Ģenerālvienošanās ir starp būvniecības nozares darba devējiem un dara ņēmējiem noslēgts koplīgums, kas nosaka minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem, norādīts Latvijas Būvuzņēmēju apvienības mājaslapā. No 2024. gada 1. janvāra minimālā alga nozarē ir 930 eiro mēnesī vai 5,57 eiro stundā. Līdz 2024. gada 31. decembrim ir pārejas periods, kura laikā var necelt algu vienkāršāko profesiju nodarbinātajiem.
Savukārt stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos ir noslēgusi akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis. Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.
Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis attiecībā pret 2024. gadā valstī noteikto minimālo darba algu ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis attiecībā pret 2024. gadā valstī noteikto minimālo darba algu ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis attiecībā pret 2024. gadā valstī noteikto minimālo darba algu ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.
Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēma
Viens no Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem ir datu publicēšana par samaksāto nodokļu kopsummām. «Svarīgi redzēt vēsturiskos datus, kā tie ir mainījušies, kā arī pa nodokļu veidiem,» teica O. Bogdanova.
Plānā paredzētas diskusijas un konsultācijas, kas vainagotos ar apzinātu konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa ieviešanu.
Plānā rakstīts, ka ir jāizvērtē, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu. Tostarp būtu jāapzina konceptuālais risinājums par vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa pakāpenisko ieviešanu, identificējot nepieciešamos izņēmumus.
O. Bogdanova uzskata, ka gan sabiedrība, gan valsts pārvalde pagaidām nav nobriedusi, lai šobrīd ieviestu vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.
Sākotnējais princips, ieviešot deklarēšanos, bija šāds: VID sagatavotu personai pārskatu par ienākumiem un to nosūtītu apstiprināšanai elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ja persona datiem piekrīt, tad nekas nebūtu jādara, pēc noklusējuma tas tiek apstiprināts. Bet, ja persona datiem nepiekrīt, tad deklarācijā būtu jāiesniedz precizējums.
«Ir situācijas, ka darbinieks domā, ka darba devējs par viņu maksā visus nodokļus, bet tā nemaz nav. Šādā gadījumā VID pārskats ļautu cilvēkam ieraudzīt, kāda summas viņš reāli saņem,» skaidroja ministrijas pārstāve.
Vai arī situācija, kad persona grib iegādāties kaut ko dārgu. Šādā gadījumā ir jārēķinās, ka VID uzdos jautājumus, ja šādi ienākumi nebūs norādīti personas ikgadējā deklarācijā.
Obligāti e–rēķini
Lai veicinātu bezskaidras naudas darījumu izmantošanu, Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēts ieviest rēķinu elektroniskās aprites sistēmu. Līdz 2025. gada beigām plānots ieviest obligātu prasību komersantiem B2B segmentā e–rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā un nodrošināt tehnisko risinājumu e–rēķinu apritei. VID būs iespēja tiešsaistē piekļūt šai informācijai.
Bija plānots ieviest e–rēķinus no 2025. gada 1. janvāra. Vai šo termiņu pārcēla?
Atbilde
Ministru kabineta protokollēmums paredz ieviest e–rēķinus no 2025. gada, nenosakot konkrētu mēnesi. FM ir svarīgi, lai būtu pietiekams pārejas periods e–rēķinu ieviešanai. Pirmajā posmā — 2025. gada sākumā — varētu ieviest e–rēķinus starp valsts pārvaldi un privāto sektoru, bet 2026. gada sākumā e–rēķini tiktu ieviesti pilnībā.
Datu apmaiņas uzlabošana
Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēta datu apmaiņas uzlabošana starp valsts un pašvaldību iestādēm, kas notiktu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR). Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm plānots veikt savu ārpus informācijas sistēmām uzturēto informācijas resursu apzināšanu, sakārtošanu strukturētu datu veidā un uzsākt citām iestādēm nepieciešamo datu kopu publicēšanu izplatīšanai DAGR, lai veicinātu ēnu ekonomikas ierobežošanai nepieciešamās informācijas apmaiņu un datu izmantošanu starp iestādēm.
Datu avoti pilotprojekta nozarēs:
pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru (Taksometru vadītāju reģistrs);
VID informācija no datu bāzēm;
Apsardzes darbības reģistrs;
Valsts izglītības informācijas sistēmas Izglītības iestāžu reģistrs;
pašvaldību piešķirto pabalstu informācija;
Valsts vides dienesta informācija no datu bāzēm.
Paredzēts, ka VID identificē informāciju (strukturēti dati), kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu automatizētus uz datu analīzi balstītus procesus, un ir citu iestāžu rīcībā, iesniedzot to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Ja uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls
«Nav problēmu, ja uzņēmumam, attīstot projektu, ir negatīvs pašu kapitāls. Taču jautājums ir tad, ja komersantam ilgstoši ir negatīvs pašu kapitāls,» norādīja O. Bogdanova, piebilstot, ka ministrija gatavojas pētīt šo fenomenu.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēti arī konkrēti risinājumi būvniecības, veselības, mazumtirdzniecības u.c. nozarēs: Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) sliekšņa pazemināšana, informācija par būvniecības izmaksām un finansēšanas avotu, ierobežojums būvēt pašu spēkiem lielas mājas, e–kvīts, telemedicīnas pakalpojumu sniedzēju izdalīšana Ārstniecības iestāžu reģistrā u.c.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.